En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en la arboleda de Jeta, en el parque de Anathapindika, cerca de Savatthi. Entonces, el hombre hogareño Anathapindika se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje y se sentó a un lado. Estando sentado ahí, el Bienaventurado le dijo:
“Hombre hogareño, he aquí estas cinco utilizaciones de las riquezas. Y, ¿cuáles son esas cinco?
“He aquí, hombre hogareño, con las riquezas obtenidas mediante un esfuerzo enérgico, amasadas por la fuerza de sus manos, ganadas con el sudor de su frente, rectas riquezas rectamente ganadas, el noble discípulo se hace feliz y satisfecho a sí mismo, y se mantiene a sí mismo apropiadamente en la felicidad; hace felices y satisfechos a sus padres, y les mantiene apropiadamente en la felicidad; hace felices y satisfechos a su mujer e hijos, a sus esclavos, trabajadores y sirvientes, y les mantiene apropiadamente en la felicidad; hace felices y satisfechos a sus amigos y compañeros, y les mantiene apropiadamente en la felicidad. Esta es la primera utilización de las riquezas.
“Además, con las riquezas obtenidas mediante un esfuerzo enérgico, amasadas por la fuerza de sus manos, ganadas con el sudor de su frente, rectas riquezas rectamente ganadas, el noble discípulo se hace feliz y satisfecho a sí mismo, y se mantiene a sí mismo apropiadamente en la felicidad; hace felices y satisfechos a sus amigos y compañeros y les mantiene apropiadamente en la felicidad. Esta es la segunda utilización de las riquezas.
“Además, con las riquezas obtenidas mediante un esfuerzo enérgico, amasadas por la fuerza de sus manos, ganadas con el sudor de su frente, rectas riquezas rectamente ganadas, el noble discípulo hace provisiones en contra de las pérdidas que podrían surgir a partir del fuego, inundaciones, reyes, ladrones o herederos disgustados; se hace a sí mismo seguro de ello. Esta es la tercera utilización de las riquezas.
“Además, con las riquezas obtenidas mediante un esfuerzo enérgico, amasadas por la fuerza de sus manos, ganadas con el sudor de su frente, rectas riquezas rectamente ganadas, el noble discípulo hace cinco ofrendas: a sus parientes, huéspedes, ancestros, reyes y deidades. Esta es la cuarta utilización de las riquezas.
“Además, hombre hogareño, con las riquezas obtenidas mediante un esfuerzo enérgico, amasadas por la fuerza de sus manos, ganadas con el sudor de su frente, rectas riquezas rectamente ganadas, el noble discípulo establece una elevada ofrenda de las limosnas—ofrenda que es celestial, que resulta en la felicidad y conduce al cielo― a aquellos ascetas y brahmanes que se refrenan del uso de los embriagantes que conducen a la negligencia, que están establecidos en la paciencia y suavidad, que se amansan a sí mismos, se calman a sí mismos y se entrenan a sí mismos para el Nibbana. Esta es la quinta utilización de las riquezas.
“Estas son, hombre hogareño, las cinco utilizaciones de las riquezas. Si las riquezas de un noble discípulo se acabasen mientras las utilizara en esas cinco maneras, estaría pensando: ‘He utilizado las riquezas en esas cinco maneras y mis riquezas se acabaron’. Por lo tanto, no tendría remordimiento alguno. Si las riquezas de un noble discípulo se incrementasen mientras las utilizara en esas cinco maneras, estaría pensando: ‘He utilizado las riquezas en esas cinco maneras y mis riquezas incrementaron’. Por lo tanto, tampoco tendría remordimiento alguno. En ambos casos no tendría remordimiento alguno”.
He disfrutado de las riquezas,
He ayudado a mis dependientes,
Y he superado las adversidades.
Ofrecí una ofrenda elevada
E hice cinco ofrendas.
Serví a los monjes virtuosos,
A los célibes bien controlados.
Alcancé lo que me propuse,
Un sabio que habita en el hogar,
Hubiese deseado las riquezas;
Lo que hice no me produce remordimientos.
Recordando esto, un mortal
Permanece firme en el noble Dhamma.
Lo alaban aquí, en esta vida,
Y después de la muerte se regocija en el cielo.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca:
“pañcime, gahapati, bhogānaṁ ādiyā. Katame pañca?
“pañcime, gahapati, bhogānaṁ ādiyā.
“pañcime, gahapati, bhogānaṁ ādiyā. Katame pañca?
Idha, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi attānaṁ sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati; mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati; puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati. Ayaṁ paṭhamo bhogānaṁ ādiyo.
Idha, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi attānaṁ sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati;
mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati;
puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati.
Ayaṁ paṭhamo bhogānaṁ ādiyo.
Idha, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi attānaṁ sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati; mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati; puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati. Ayaṁ paṭhamo bhogānaṁ ādiyo.
Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati. Ayaṁ dutiyo bhogānaṁ ādiyo.
Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati.
Ayaṁ dutiyo bhogānaṁ ādiyo.
Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati. Ayaṁ dutiyo bhogānaṁ ādiyo.
Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā—aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyato vā dāyādato—*appiyato vā dāyādato → appiyato vā dāyādato vā (sya-all)tathārūpāsu āpadāsu bhogehi pariyodhāya vattati, sotthiṁ attānaṁ karoti. Ayaṁ tatiyo bhogānaṁ ādiyo.
Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā—
aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyato vā dāyādato—*appiyato vā dāyādato → appiyato vā dāyādato vā (sya-all)
tathārūpāsu āpadāsu bhogehi pariyodhāya vattati, sotthiṁ attānaṁ karoti.
Ayaṁ tatiyo bhogānaṁ ādiyo.
Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā—aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyato vā dāyādato—*appiyato vā dāyādato → appiyato vā dāyādato vā (sya-all)tathārūpāsu āpadāsu bhogehi pariyodhāya vattati, sotthiṁ attānaṁ karoti. Ayaṁ tatiyo bhogānaṁ ādiyo.
Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi pañcabaliṁ kattā hoti. Ñātibaliṁ, atithibaliṁ, pubbapetabaliṁ, rājabaliṁ, devatābaliṁ—ayaṁ catuttho bhogānaṁ ādiyo.
Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi pañcabaliṁ kattā hoti.
Ñātibaliṁ, atithibaliṁ, pubbapetabaliṁ, rājabaliṁ, devatābaliṁ—
ayaṁ catuttho bhogānaṁ ādiyo.
Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi pañcabaliṁ kattā hoti. Ñātibaliṁ, atithibaliṁ, pubbapetabaliṁ, rājabaliṁ, devatābaliṁ—ayaṁ catuttho bhogānaṁ ādiyo.
Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṁ damenti ekamattānaṁ samenti ekamattānaṁ parinibbāpenti, tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Ayaṁ pañcamo bhogānaṁ ādiyo.
Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṁ damenti ekamattānaṁ samenti ekamattānaṁ parinibbāpenti, tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ.
Ayaṁ pañcamo bhogānaṁ ādiyo.
Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṁ damenti ekamattānaṁ samenti ekamattānaṁ parinibbāpenti, tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Ayaṁ pañcamo bhogānaṁ ādiyo.
Ime kho, gahapati, pañca bhogānaṁ ādiyā.
Ime kho, gahapati, pañca bhogānaṁ ādiyā.
Ime kho, gahapati, pañca bhogānaṁ ādiyā.
Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṁ ādiye ādiyato bhogā parikkhayaṁ gacchanti, tassa evaṁ hoti: ‘ye vata bhogānaṁ ādiyā te cāhaṁ ādiyāmi bhogā ca me parikkhayaṁ gacchantī’ti. Itissa hoti avippaṭisāro.
Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṁ ādiye ādiyato bhogā parikkhayaṁ gacchanti, tassa evaṁ hoti:
‘ye vata bhogānaṁ ādiyā te cāhaṁ ādiyāmi bhogā ca me parikkhayaṁ gacchantī’ti.
Itissa hoti avippaṭisāro.
Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṁ ādiye ādiyato bhogā parikkhayaṁ gacchanti, tassa evaṁ hoti: ‘ye vata bhogānaṁ ādiyā te cāhaṁ ādiyāmi bhogā ca me parikkhayaṁ gacchantī’ti. Itissa hoti avippaṭisāro.
Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṁ ādiye ādiyato bhogā abhivaḍḍhanti, tassa evaṁ hoti: ‘ye vata bhogānaṁ ādiyā te cāhaṁ ādiyāmi bhogā ca me abhivaḍḍhantī’ti. Itissa hoti ubhayeneva avippaṭisāroti. *Itissa hoti → itissa hoti avippaṭisāro (sya-all)
Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṁ ādiye ādiyato bhogā abhivaḍḍhanti, tassa evaṁ hoti:
‘ye vata bhogānaṁ ādiyā te cāhaṁ ādiyāmi bhogā ca me abhivaḍḍhantī’ti.
Itissa hoti ubhayeneva avippaṭisāroti. *Itissa hoti → itissa hoti avippaṭisāro (sya-all)
Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṁ ādiye ādiyato bhogā abhivaḍḍhanti, tassa evaṁ hoti: ‘ye vata bhogānaṁ ādiyā te cāhaṁ ādiyāmi bhogā ca me abhivaḍḍhantī’ti. Itissa hoti ubhayeneva avippaṭisāroti. *Itissa hoti → itissa hoti avippaṭisāro (sya-all)
Bhuttā bhogā bhatā bhaccā, *bhatā bhaccā → gatā tacchā (mr)vitiṇṇā āpadāsu me; Uddhaggā dakkhiṇā dinnā, atho pañcabalīkatā; Upaṭṭhitā sīlavanto, saññatā brahmacārayo.
Bhuttā bhogā bhatā bhaccā, *bhatā bhaccā → gatā tacchā (mr)
Bhuttā bhogā bhatā bhaccā, *bhatā bhaccā → gatā tacchā (mr)vitiṇṇā āpadāsu me; Uddhaggā dakkhiṇā dinnā, atho pañcabalīkatā; Upaṭṭhitā sīlavanto, saññatā brahmacārayo.
Yadatthaṁ bhogaṁ iccheyya, paṇḍito gharamāvasaṁ; So me attho anuppatto, kataṁ ananutāpiyaṁ.
Yadatthaṁ bhogaṁ iccheyya,
Yadatthaṁ bhogaṁ iccheyya, paṇḍito gharamāvasaṁ; So me attho anuppatto, kataṁ ananutāpiyaṁ.
Etaṁ anussaraṁ macco, *Etaṁ → evaṁ (mr)ariyadhamme ṭhito naro; Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodatī”ti. *pecca sagge pamodatī”ti → pecca sagge ca modatīti (si, pts1ed)
Etaṁ anussaraṁ macco, *Etaṁ → evaṁ (mr)
pecca sagge pamodatī”ti. *pecca sagge pamodatī”ti → pecca sagge ca modatīti (si, pts1ed)
Etaṁ anussaraṁ macco, *Etaṁ → evaṁ (mr)ariyadhamme ṭhito naro; Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodatī”ti. *pecca sagge pamodatī”ti → pecca sagge ca modatīti (si, pts1ed)