“Monjes, alguien, cuya conducta es virtuosa no necesita ejercer la volición: ‘Que la liberación del remordimiento surja en mí’. Es natural que la liberación del remordimiento surja en alguien que es virtuoso, en alguien, cuya conducta es virtuosa.
“Alguien sin remordimiento no necesita ejercer la volición: ‘Que el regocijo surja en mí’. Es natural que el regocijo surja en alguien que es sin remordimiento.
“Alguien con regocijo no necesita ejercer la volición: ‘Que el entusiasmo surja en mí’. Es natural que el entusiasmo surja en alguien con regocijo.
“Alguien con la mente entusiasmada no necesita ejercer la volición: ‘Que mi cuerpo llegue a calmarse’. Es natural que el cuerpo de alguien cuya mente está entusiasmada sea calmado.
“Alguien con el cuerpo calmado no necesita ejercer la volición: ‘Que sienta el placer’. Es natural que alguien con el cuerpo calmado sienta placer.
“Alguien que siente placer no necesita ejercer la volición: ‘Que mi mente sea concentrada’. Es natural que quien siente placer tenga la mente concentrada.
“Alguien que está concentrado no necesita ejercer la volición: ‘Que conozca ya las cosas tal como realmente son’. Es natural que alguien que es concentrado conozca y vea las cosas tal como realmente son.
“Alguien que conoce y ve las cosas tal como realmente son no necesita ejercer la volición: ‘Que sea desencantado’. Es natural que alguien que ve y conoce las cosas tal como realmente son sea desencantado.
“Alguien que está desencantado no necesita ejercer la volición: ‘Que llegue a ser desapasionado’. Es natural que alguien que está desencantado llegue a ser desapasionado.
“Alguien que está desapasionado no necesita ejercer la volición: ‘Que descubra el conocimiento y la visión de la liberación’. Es natural que alguien que está desapasionado descubra el conocimiento y la visión de la liberación.
“De esta manera, monjes, el conocimiento y la visión de liberación es el propósito y beneficio del desapasionamiento; el desapasionamiento es el propósito y beneficio del desencantamiento; el desencantamiento es el propósito y beneficio del conocimiento y la visión de las cosas tal cómo realmente son; el conocimiento y la visión de las cosas tal como realmente son es el propósito y beneficio de la concentración; la concentración es el propósito y beneficio del placer; el placer es el propósito y beneficio de la calma; la calma es el propósito y beneficio del entusiasmo; el entusiasmo es el propósito y beneficio del regocijo; el regocijo es el propósito y beneficio de la liberación del remordimiento; la liberación del remordimiento es el propósito y beneficio de la conducta virtuosa.
“De esta manera, monjes, un estado fluye dentro del estado siguiente, un estado llena el estado siguiente, para pasar desde la orilla cercana a la orilla opuesta”.
“Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘avippaṭisāro me uppajjatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ sīlavato sīlasampannassa avippaṭisāro uppajjati.
“Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa na cetanāya karaṇīyaṁ:
‘avippaṭisāro me uppajjatū’ti.
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ sīlavato sīlasampannassa avippaṭisāro uppajjati.
“Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘avippaṭisāro me uppajjatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ sīlavato sīlasampannassa avippaṭisāro uppajjati.
Avippaṭisārissa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘pāmojjaṁ me uppajjatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ avippaṭisārissa pāmojjaṁ uppajjati.
Avippaṭisārissa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ:
‘pāmojjaṁ me uppajjatū’ti.
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ avippaṭisārissa pāmojjaṁ uppajjati.
Avippaṭisārissa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘pāmojjaṁ me uppajjatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ avippaṭisārissa pāmojjaṁ uppajjati.
Pamuditassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘pīti me uppajjatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ pamuditassa pīti uppajjati.
Pamuditassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ:
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ pamuditassa pīti uppajjati.
Pamuditassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘pīti me uppajjatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ pamuditassa pīti uppajjati.
Pītimanassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘kāyo me passambhatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ pītimanassa kāyo passambhati.
Pītimanassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ:
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ pītimanassa kāyo passambhati.
Pītimanassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘kāyo me passambhatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ pītimanassa kāyo passambhati.
Passaddhakāyassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘sukhaṁ vediyāmī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ passaddhakāyo sukhaṁ vediyati.
Passaddhakāyassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ:
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ passaddhakāyo sukhaṁ vediyati.
Passaddhakāyassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘sukhaṁ vediyāmī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ passaddhakāyo sukhaṁ vediyati.
Sukhino, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘cittaṁ me samādhiyatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ sukhino cittaṁ samādhiyati.
Sukhino, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ:
‘cittaṁ me samādhiyatū’ti.
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ sukhino cittaṁ samādhiyati.
Sukhino, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘cittaṁ me samādhiyatū’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ sukhino cittaṁ samādhiyati.
Samāhitassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘yathābhūtaṁ jānāmi passāmī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ samāhito yathābhūtaṁ jānāti passati.
Samāhitassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ:
‘yathābhūtaṁ jānāmi passāmī’ti.
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ samāhito yathābhūtaṁ jānāti passati.
Samāhitassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘yathābhūtaṁ jānāmi passāmī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ samāhito yathābhūtaṁ jānāti passati.
Yathābhūtaṁ, bhikkhave, jānato passato na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘nibbindāmī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ yathābhūtaṁ jānaṁ passaṁ nibbindati.
Yathābhūtaṁ, bhikkhave, jānato passato na cetanāya karaṇīyaṁ:
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ yathābhūtaṁ jānaṁ passaṁ nibbindati.
Yathābhūtaṁ, bhikkhave, jānato passato na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘nibbindāmī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ yathābhūtaṁ jānaṁ passaṁ nibbindati.
Nibbinnassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘virajjāmī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ nibbinno virajjati.
Nibbinnassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ:
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ nibbinno virajjati.
Nibbinnassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘virajjāmī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ nibbinno virajjati.
Virattassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaromī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ viratto vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaroti.
Virattassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ:
‘vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaromī’ti.
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ viratto vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaroti.
Virattassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: ‘vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaromī’ti. Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ viratto vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaroti.
Iti kho, bhikkhave, virāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso, nibbidā virāgatthā virāgānisaṁsā, yathābhūtañāṇadassanaṁ nibbidatthaṁ nibbidānisaṁsaṁ, samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso, sukhaṁ samādhatthaṁ samādhānisaṁsaṁ, passaddhi sukhatthā sukhānisaṁsā, pīti passaddhatthā passaddhānisaṁsā, pāmojjaṁ pītatthaṁ pītānisaṁsaṁ, avippaṭisāro pāmojjattho pāmojjānisaṁso, kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṁsāni. Iti kho, bhikkhave, dhammā dhamme abhisandenti, dhammā dhamme paripūrenti apārā pāraṁ gamanāyā”ti.
Iti kho, bhikkhave, virāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso, nibbidā virāgatthā virāgānisaṁsā, yathābhūtañāṇadassanaṁ nibbidatthaṁ nibbidānisaṁsaṁ, samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso, sukhaṁ samādhatthaṁ samādhānisaṁsaṁ, passaddhi sukhatthā sukhānisaṁsā, pīti passaddhatthā passaddhānisaṁsā, pāmojjaṁ pītatthaṁ pītānisaṁsaṁ, avippaṭisāro pāmojjattho pāmojjānisaṁso, kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṁsāni.
Iti kho, bhikkhave, dhammā dhamme abhisandenti, dhammā dhamme paripūrenti apārā pāraṁ gamanāyā”ti.
Iti kho, bhikkhave, virāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso, nibbidā virāgatthā virāgānisaṁsā, yathābhūtañāṇadassanaṁ nibbidatthaṁ nibbidānisaṁsaṁ, samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso, sukhaṁ samādhatthaṁ samādhānisaṁsaṁ, passaddhi sukhatthā sukhānisaṁsā, pīti passaddhatthā passaddhānisaṁsā, pāmojjaṁ pītatthaṁ pītānisaṁsaṁ, avippaṭisāro pāmojjattho pāmojjānisaṁso, kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṁsāni. Iti kho, bhikkhave, dhammā dhamme abhisandenti, dhammā dhamme paripūrenti apārā pāraṁ gamanāyā”ti.