KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Minor Collection
1. The Great Chapter

No soul in the breath

Khuddaka Nikāya
1. Mahāvagga
Anantakāyapañha
Minor Collection
1. The Great Chapter
No soul in the breath
Khuddaka Nikāya
1. Mahāvagga
Anantakāyapañha
Ruta suttaMil 3.1.4Sutta Piṭaka›Khuddaka Nikāya›Milindapañha›3. Milindapañha›1. Mahāvagga›Anantakāyapañha
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/mil3.1.4/en/t-w-rhys-davids
Título de la publicación
Questions of King Milinda
Traductor
T W Rhys Davids
Título raíz
Milindapañha
Idioma de traducción
English
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-en-mil-t-w-rhys-davids

But Milinda the king thought: ‘This Bhikkhu is a great scholar. He is quite capable of discussing things with me. And I shall have a number of points on which to question him, and before I can ask them all, the sun will set. It would be better to carry on the discussion at home to-morrow.’ And he said to Devamantiya: ‘You may let his reverence know that the discussion with the king shall be resumed to-morrow at the palace.’ And so saying, he took leave of Nāgasena, and mounted his horse, and went away, muttering as he went, ‘Nāgasena, Nāgasena!’

And Devamantiya delivered his message to Nāgasena, who accepted the proposal with gladness. And early the next morning Devamantiya and Anantakāya and Mankura and Sabbadinna. went to the king, and said: ‘Is his reverence, Nāgasena, to come, PTS vp Pali 30 Sire, to-day?’

‘Yes, he is to come.’

‘With how many of the brethren is he to come?’

‘With as many as he likes.’

And Sabbadinna said: ‘Let him come with ten.’ But the king repeated what he had said.. And on Sabbadinna reiterating his suggestion, the ‘king rejoined: ‘All this preparation has been made, and I say: PTS vp En 48 “Let him come with as many as he likes,” yet Sabbadinna says: “Let him come with ten.” Does he suppose we are not capable of feeding so many?’

Then Sabbadinna was ashamed.

PTS cs 4 And Devamantiya and Anantakāya and Mankura went to Nāgasena and told him what the king had said. And the venerable Nāgasena robed himself in the forenoon, and taking his bowl in his hand, went to Sāgala with the whole company of the brethren. And Anantakāya, as he walked beside Nāgasena, said:

‘When, your reverence, I say, “Nāgasena,” what is that Nāgasena?’

The Elder replied: ‘What do you think Nāgasena is?’

‘The soul, the inner breath which comes and goes, that I suppose to be Nāgasena.’

‘But if that breath having gone forth should not return, or having returned should not go forth, would the man be alive?’

‘Certainly PTS vp Pali 31 not, Sir.’

‘But those trumpeters, when they blow their trumpets, does their breath return again to them?’

‘No, Sir, it does not.’

‘Or those pipers, when they blow their pipes or horns, does their breath return again to them?’

‘No, Sir.’

‘Then why don’t they die?’

‘I am not capable of arguing with such a reasoner. Pray tell me, Sir, how the matter stands.’

‘There is no soul in the breath. These inhalations and exhalations are merely constituent powers PTS vp En 49 of the bodily frame,’ said the Elder. And he talked to him from the Abhidhamma to such effect that Anantakāya confessed himself as a supporter of the Order.

4. Anantakāyapañha
4. Anantakāyapañha
4. Anantakāyapañha

Atha kho milindassa rañño etadahosi—“paṇḍito kho ayaṁ bhikkhu paṭibalo mayā saddhiṁ sallapituṁ, bahukāni ca me ṭhānāni pucchitabbāni bhavissanti, yāva apucchitāniyeva tāni ṭhānāni bhavissanti, atha sūriyo atthaṁ gamissati, yannūnāhaṁ sve antepure sallapeyyan”ti.

Atha kho milindassa rañño etadahosi—
“paṇḍito kho ayaṁ bhikkhu paṭibalo mayā saddhiṁ sallapituṁ, bahukāni ca me ṭhānāni pucchitabbāni bhavissanti, yāva apucchitāniyeva tāni ṭhānāni bhavissanti, atha sūriyo atthaṁ gamissati, yannūnāhaṁ sve antepure sallapeyyan”ti.

Atha kho milindassa rañño etadahosi—“paṇḍito kho ayaṁ bhikkhu paṭibalo mayā saddhiṁ sallapituṁ, bahukāni ca me ṭhānāni pucchitabbāni bhavissanti, yāva apucchitāniyeva tāni ṭhānāni bhavissanti, atha sūriyo atthaṁ gamissati, yannūnāhaṁ sve antepure sallapeyyan”ti.

Atha kho rājā devamantiyaṁ etadavoca—“tena hi tvaṁ, devamantiya, bhadantassa āroceyyāsi ‘sve antepure raññā saddhiṁ sallāpo bhavissatī’”ti. Idaṁ vatvā milindo rājā uṭṭhāyāsanā theraṁ nāgasenaṁ āpucchitvā rathaṁ abhirūhitvā “nāgaseno nāgaseno”ti sajjhāyaṁ karonto pakkāmi.

Atha kho rājā devamantiyaṁ etadavoca—
“tena hi tvaṁ, devamantiya, bhadantassa āroceyyāsi ‘sve antepure raññā saddhiṁ sallāpo bhavissatī’”ti.
Idaṁ vatvā milindo rājā uṭṭhāyāsanā theraṁ nāgasenaṁ āpucchitvā rathaṁ abhirūhitvā “nāgaseno nāgaseno”ti sajjhāyaṁ karonto pakkāmi.

Atha kho rājā devamantiyaṁ etadavoca—“tena hi tvaṁ, devamantiya, bhadantassa āroceyyāsi ‘sve antepure raññā saddhiṁ sallāpo bhavissatī’”ti. Idaṁ vatvā milindo rājā uṭṭhāyāsanā theraṁ nāgasenaṁ āpucchitvā rathaṁ abhirūhitvā “nāgaseno nāgaseno”ti sajjhāyaṁ karonto pakkāmi.

Atha kho devamantiyo āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“rājā, bhante, milindo evamāha—‘sve antepure raññā saddhiṁ sallāpo bhavissatī’”ti. “Suṭṭhū”ti thero abbhānumodi. Atha kho tassā rattiyā accayena devamantiyo ca anantakāyo ca maṅkuro ca sabbadinno ca yena milindo rājā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā rājānaṁ milindaṁ etadavocuṁ—“āgacchatu, mahārāja, bhadanto nāgaseno”ti? “Āma āgacchatū”ti. “Kittakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū”ti? “Yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū”ti.

Atha kho devamantiyo āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—
“rājā, bhante, milindo evamāha—
‘sve antepure raññā saddhiṁ sallāpo bhavissatī’”ti.
“Suṭṭhū”ti thero abbhānumodi.
Atha kho tassā rattiyā accayena devamantiyo ca anantakāyo ca maṅkuro ca sabbadinno ca yena milindo rājā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā rājānaṁ milindaṁ etadavocuṁ—
“āgacchatu, mahārāja, bhadanto nāgaseno”ti?
“Āma āgacchatū”ti.
“Kittakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū”ti?
“Yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū”ti.

Atha kho devamantiyo āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“rājā, bhante, milindo evamāha—‘sve antepure raññā saddhiṁ sallāpo bhavissatī’”ti. “Suṭṭhū”ti thero abbhānumodi. Atha kho tassā rattiyā accayena devamantiyo ca anantakāyo ca maṅkuro ca sabbadinno ca yena milindo rājā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā rājānaṁ milindaṁ etadavocuṁ—“āgacchatu, mahārāja, bhadanto nāgaseno”ti? “Āma āgacchatū”ti. “Kittakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū”ti? “Yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū”ti.

Atha kho sabbadinno āha—“āgacchatu, mahārāja, dasahi bhikkhūhi saddhin”ti. Dutiyampi kho rājā āha—“yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū”ti. Dutiyampi kho sabbadinno āha—“āgacchatu, mahārāja, dasahi bhikkhūhi saddhin”ti. Tatiyampi kho rājā āha—“yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū”ti. Tatiyampi kho sabbadinno āha—“āgacchatu, mahārāja, dasahi bhikkhūhi saddhin”ti. “Sabbo panāyaṁ sakkāro paṭiyādito, ahaṁ bhaṇāmi ‘yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū’ti. Ayaṁ bhaṇe sabbadinno aññathā bhaṇati, kiṁ nu mayaṁ nappaṭibalā bhikkhūnaṁ bhojanaṁ dātun”ti? Evaṁ vutte, sabbadinno maṅku ahosi.

Atha kho sabbadinno āha—
“āgacchatu, mahārāja, dasahi bhikkhūhi saddhin”ti.
Dutiyampi kho rājā āha—
“yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū”ti.
Dutiyampi kho sabbadinno āha—
“āgacchatu, mahārāja, dasahi bhikkhūhi saddhin”ti.
Tatiyampi kho rājā āha—
“yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū”ti.
Tatiyampi kho sabbadinno āha—
“āgacchatu, mahārāja, dasahi bhikkhūhi saddhin”ti.
“Sabbo panāyaṁ sakkāro paṭiyādito, ahaṁ bhaṇāmi ‘yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū’ti.
Ayaṁ bhaṇe sabbadinno aññathā bhaṇati, kiṁ nu mayaṁ nappaṭibalā bhikkhūnaṁ bhojanaṁ dātun”ti?
Evaṁ vutte, sabbadinno maṅku ahosi.

Atha kho sabbadinno āha—“āgacchatu, mahārāja, dasahi bhikkhūhi saddhin”ti. Dutiyampi kho rājā āha—“yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū”ti. Dutiyampi kho sabbadinno āha—“āgacchatu, mahārāja, dasahi bhikkhūhi saddhin”ti. Tatiyampi kho rājā āha—“yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū”ti. Tatiyampi kho sabbadinno āha—“āgacchatu, mahārāja, dasahi bhikkhūhi saddhin”ti. “Sabbo panāyaṁ sakkāro paṭiyādito, ahaṁ bhaṇāmi ‘yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū’ti. Ayaṁ bhaṇe sabbadinno aññathā bhaṇati, kiṁ nu mayaṁ nappaṭibalā bhikkhūnaṁ bhojanaṁ dātun”ti? Evaṁ vutte, sabbadinno maṅku ahosi.

Atha kho devamantiyo ca anantakāyo ca maṅkuro ca yenāyasmā nāgaseno tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavocuṁ—“rājā, bhante, milindo evamāha—‘yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū’”ti. Atha kho āyasmā nāgaseno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya asītiyā bhikkhusahassehi saddhiṁ sāgalaṁ pāvisi.

Atha kho devamantiyo ca anantakāyo ca maṅkuro ca yenāyasmā nāgaseno tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavocuṁ—
“rājā, bhante, milindo evamāha—
‘yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū’”ti.
Atha kho āyasmā nāgaseno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya asītiyā bhikkhusahassehi saddhiṁ sāgalaṁ pāvisi.

Atha kho devamantiyo ca anantakāyo ca maṅkuro ca yenāyasmā nāgaseno tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavocuṁ—“rājā, bhante, milindo evamāha—‘yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṁ āgacchatū’”ti. Atha kho āyasmā nāgaseno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya asītiyā bhikkhusahassehi saddhiṁ sāgalaṁ pāvisi.

Atha kho anantakāyo āyasmantaṁ nāgasenaṁ nissāya gacchanto āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“bhante nāgasena, yaṁ panetaṁ brūsi ‘nāgaseno’ti, katamo ettha nāgaseno”ti? Thero āha—“ko panettha ‘nāgaseno’ti maññasī”ti? “Yo so, bhante, abbhantare vāto jīvo pavisati ca nikkhamati ca, so ‘nāgaseno’ti maññāmī”ti. “Yadi paneso vāto nikkhamitvā nappaviseyya, pavisitvā na nikkhameyya, jīveyya nu kho so puriso”ti? “Na hi, bhante”ti. “Ye panime saṅkhadhamakā saṅkhaṁ dhamenti, tesaṁ vāto puna pavisatī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Ye panime vaṁsadhamakā vaṁsaṁ dhamenti, tesaṁ vāto puna pavisatī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Ye panime siṅgadhamakā siṅgaṁ dhamenti, tesaṁ vāto puna pavisatī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Atha kissa pana te na marantī”ti. “Nāhaṁ paṭibalo tayā vādinā saddhiṁ sallapituṁ, sādhu, bhante, atthaṁ jappehī”ti. “Neso jīvo, assāsapassāsā nāmete kāyasaṅkhārā”ti thero abhidhammakathaṁ kathesi. Atha anantakāyo upāsakattaṁ paṭivedesīti.

Atha kho anantakāyo āyasmantaṁ nāgasenaṁ nissāya gacchanto āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—
“bhante nāgasena, yaṁ panetaṁ brūsi ‘nāgaseno’ti, katamo ettha nāgaseno”ti?
Thero āha—
“ko panettha ‘nāgaseno’ti maññasī”ti?
“Yo so, bhante, abbhantare vāto jīvo pavisati ca nikkhamati ca, so ‘nāgaseno’ti maññāmī”ti.
“Yadi paneso vāto nikkhamitvā nappaviseyya, pavisitvā na nikkhameyya, jīveyya nu kho so puriso”ti?
“Na hi, bhante”ti.
“Ye panime saṅkhadhamakā saṅkhaṁ dhamenti, tesaṁ vāto puna pavisatī”ti?
“Na hi, bhante”ti.
“Ye panime vaṁsadhamakā vaṁsaṁ dhamenti, tesaṁ vāto puna pavisatī”ti?
“Na hi, bhante”ti.
“Ye panime siṅgadhamakā siṅgaṁ dhamenti, tesaṁ vāto puna pavisatī”ti?
“Na hi, bhante”ti.
“Atha kissa pana te na marantī”ti.
“Nāhaṁ paṭibalo tayā vādinā saddhiṁ sallapituṁ, sādhu, bhante, atthaṁ jappehī”ti.
“Neso jīvo, assāsapassāsā nāmete kāyasaṅkhārā”ti thero abhidhammakathaṁ kathesi.
Atha anantakāyo upāsakattaṁ paṭivedesīti.

Atha kho anantakāyo āyasmantaṁ nāgasenaṁ nissāya gacchanto āyasmantaṁ nāgasenaṁ etadavoca—“bhante nāgasena, yaṁ panetaṁ brūsi ‘nāgaseno’ti, katamo ettha nāgaseno”ti? Thero āha—“ko panettha ‘nāgaseno’ti maññasī”ti? “Yo so, bhante, abbhantare vāto jīvo pavisati ca nikkhamati ca, so ‘nāgaseno’ti maññāmī”ti. “Yadi paneso vāto nikkhamitvā nappaviseyya, pavisitvā na nikkhameyya, jīveyya nu kho so puriso”ti? “Na hi, bhante”ti. “Ye panime saṅkhadhamakā saṅkhaṁ dhamenti, tesaṁ vāto puna pavisatī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Ye panime vaṁsadhamakā vaṁsaṁ dhamenti, tesaṁ vāto puna pavisatī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Ye panime siṅgadhamakā siṅgaṁ dhamenti, tesaṁ vāto puna pavisatī”ti? “Na hi, bhante”ti. “Atha kissa pana te na marantī”ti. “Nāhaṁ paṭibalo tayā vādinā saddhiṁ sallapituṁ, sādhu, bhante, atthaṁ jappehī”ti. “Neso jīvo, assāsapassāsā nāmete kāyasaṅkhārā”ti thero abhidhammakathaṁ kathesi. Atha anantakāyo upāsakattaṁ paṭivedesīti.

Anantakāyapañho catuttho.

Anantakāyapañho catuttho.

Anantakāyapañho catuttho.

AnteriorCómo debe llevarse a cabo una investigaciónMil 3.1.3·VīmaṁsanapañhaSiguienteLa pregunta sobre la renunciaMil 3.1.5·Pabbajjapañha

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al inglés: T W Rhys Davids.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}