“Monjes, yo no veo otra cosa particular alguna que tenga semejante poder de causar la aparición de cualidades perjudiciales aún no aparecidas, e incrementar y expandir aquellas que ya aparecieron, que el incorrecto punto de vista. En alguien con incorrecto punto de vista, las cualidades perjudiciales aún no aparecidas surgen, y se incrementan y expanden aquellas que ya aparecieron.
“Monjes, yo no veo otra cosa particular alguna que tenga semejante poder de causar la aparición de cualidades beneficiosas aún no aparecidas, e incrementar y expandir aquellas que ya aparecieron, que el correcto punto de vista. En alguien con correcto punto de vista, las cualidades beneficiosas aún no aparecidas surgen, y se incrementan y expanden aquellas que ya aparecieron.
“Monjes, yo no veo otra cosa particular alguna que tenga semejante poder de causar la no aparición de cualidades beneficiosas aún no aparecidas, y desaparecer aquellas que ya aparecieron, que el incorrecto punto de vista. En alguien con incorrecto punto de vista, las cualidades beneficiosas aún no aparecidas no surgen, y aquellas que ya surgieron, desaparecen.
“Monjes, yo no veo otra cosa particular alguna que tenga semejante poder de causar la no aparición de cualidades perjudiciales aún no aparecidas, y desaparecer aquellas que ya aparecieron, que el correcto punto de vista. En alguien con correcto punto de vista, las cualidades perjudiciales aún no aparecidas no surgen, y aquellas que ya surgieron, desaparecen.
“Monjes, yo no veo otra cosa particular alguna que tenga semejante poder de causar la aparición del incorrecto punto de vista aún no aparecido, e incrementar y expandir aquel que ya apareció, que la descuidada atención. En alguien con descuidada atención, el incorrecto punto de vista aún no aparecido surge, y se incrementa y expande aquel que ya apareció.
“Monjes, yo no veo otra cosa particular alguna que tenga semejante poder de causar la aparición del correcto punto de vista aún no aparecido, e incrementar y expandir aquel que ya apareció, que la cuidadosa atención. En alguien con cuidadosa atención, el correcto punto de vista aún no aparecido surge, y se incrementa y expande aquel que ya apareció.
“Monjes, yo no veo otra cosa particular alguna que tenga semejante poder de hacer que, al quebrarse el cuerpo después de la muerte, los seres renazcan en el plano de miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, en el infierno, que el incorrecto punto de vista. Al poseer el incorrecto punto de vista, con el quiebre del cuerpo después de la muerte, los seres renacen en el plano de miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, en el infierno.
“Monjes, yo no veo otra cosa particular alguna que tenga semejante poder de hacer que, al quebrarse el cuerpo después de la muerte, los seres renazcan en el buen destino, en el mundo celestial, que el correcto punto de vista. Al poseer el correcto punto de vista, con el quiebre del cuerpo después de la muerte, los seres renacen en el buen destino, en el mundo celestial.
“Monjes, para una persona con el incorrecto punto de vista, cualquier kamma corporal, kamma verbal o kamma mental que realiza y emprende de acuerdo con aquel punto de vista, y cualquier volición, anhelo, inclinación o actividades volitivas, todos conducen a lo indeseado, a lo no anhelado, al perjuicio y sufrimiento. Y, ¿por qué así? Porque aquel punto de vista es incorrecto.
“Imaginad, monjes, la semilla de margosa, pepino amargo o calabaza amarga plantada en un suelo húmedo: cualquier nutriente que tomase del suelo y del agua desembocaría en su sabor amargo y desagradable. Y, ¿por qué así? Porque la semilla es mala. De la misma manera, monjes, para una persona con el incorrecto punto de vista, cualquier kamma corporal, kamma verbal o kamma mental que realiza y emprende de acuerdo con aquel punto de vista, y cualquier volición, anhelo, inclinación o actividades volitivas, todos conducen a lo indeseado, a lo desagradable, al perjuicio y sufrimiento.
“Monjes, para una persona con el correcto punto de vista, cualquier kamma corporal, kamma verbal o kamma mental que realiza y emprende de acuerdo con aquel punto de vista, y cualquier volición, anhelo, inclinación o actividades volitivas, todos conducen a lo deseado, a lo agradable, al bien y felicidad. Y, ¿por qué así? Porque aquel punto de vista es correcto.
“Imaginad, monjes, la semilla de caña de azúcar, arroz de la colina o uva plantada en un suelo húmedo: cualquier nutriente que tomase del suelo y del agua desembocaría en su sabor dulce, agradable y deleitoso. Y, ¿por qué así? Porque la semilla es buena. De la misma manera, monjes, para una persona con el correcto punto de vista, cualquier kamma corporal, kamma verbal o kamma mental que realiza y emprende de acuerdo con aquel punto de vista, y cualquier volición, anhelo, inclinación o actividades volitivas, todos conducen a lo deseado, a lo agradable, al bien y felicidad”.
25. Dutiyavagga
25. Dutiyavagga
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi.
Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi.
Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā nuppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā nuppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi.
Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā nuppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā nuppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā nuppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi.
Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā nuppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā micchādiṭṭhi uppajjati uppannā vā micchādiṭṭhi pavaḍḍhati yathayidaṁ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. Ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva micchādiṭṭhi uppajjati uppannā ca micchādiṭṭhi pavaḍḍhatī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā micchādiṭṭhi uppajjati uppannā vā micchādiṭṭhi pavaḍḍhati yathayidaṁ, bhikkhave, ayonisomanasikāro.
Ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva micchādiṭṭhi uppajjati uppannā ca micchādiṭṭhi pavaḍḍhatī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā micchādiṭṭhi uppajjati uppannā vā micchādiṭṭhi pavaḍḍhati yathayidaṁ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. Ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva micchādiṭṭhi uppajjati uppannā ca micchādiṭṭhi pavaḍḍhatī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā sammādiṭṭhi uppajjati uppannā vā sammādiṭṭhi pavaḍḍhati yathayidaṁ, bhikkhave, yonisomanasikāro. Yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva sammādiṭṭhi uppajjati uppannā ca sammādiṭṭhi pavaḍḍhatī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā sammādiṭṭhi uppajjati uppannā vā sammādiṭṭhi pavaḍḍhati yathayidaṁ, bhikkhave, yonisomanasikāro.
Yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva sammādiṭṭhi uppajjati uppannā ca sammādiṭṭhi pavaḍḍhatī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā sammādiṭṭhi uppajjati uppannā vā sammādiṭṭhi pavaḍḍhati yathayidaṁ, bhikkhave, yonisomanasikāro. Yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva sammādiṭṭhi uppajjati uppannā ca sammādiṭṭhi pavaḍḍhatī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ uppajjanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. *yena → yenevaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)Micchādiṭṭhiyā, bhikkhave, samannāgatā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ uppajjantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ uppajjanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. *yena → yenevaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
Micchādiṭṭhiyā, bhikkhave, samannāgatā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ uppajjantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ uppajjanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. *yena → yenevaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)Micchādiṭṭhiyā, bhikkhave, samannāgatā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ uppajjantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ uppajjanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhiyā, bhikkhave, samannāgatā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ uppajjantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ uppajjanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi.
Sammādiṭṭhiyā, bhikkhave, samannāgatā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ uppajjantī”ti.
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ uppajjanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhiyā, bhikkhave, samannāgatā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ uppajjantī”ti.
“Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā. *Diṭṭhi hissa → diṭṭhi hi (bj, sya-all, km, pts1ed)Seyyathāpi, bhikkhave, nimbabījaṁ vā kosātakibījaṁ vā tittakālābubījaṁ vā allāya pathaviyā nikkhittaṁ yañceva pathavirasaṁ upādiyati yañca āporasaṁ upādiyati sabbaṁ taṁ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṁvattati. *pathaviyā → paṭhaviyā (bj, sya-all, km, pts1ed)Taṁ kissa hetu? Bījañhissa, bhikkhave, pāpakaṁ. *Bījañhissa → bījaṁ hi (bj, sya-all, km); bījaṁ (pts1ed)Evamevaṁ kho, bhikkhave, micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā”ti.
“Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti.
Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā. *Diṭṭhi hissa → diṭṭhi hi (bj, sya-all, km, pts1ed)
Seyyathāpi, bhikkhave, nimbabījaṁ vā kosātakibījaṁ vā tittakālābubījaṁ vā allāya pathaviyā nikkhittaṁ yañceva pathavirasaṁ upādiyati yañca āporasaṁ upādiyati sabbaṁ taṁ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṁvattati. *pathaviyā → paṭhaviyā (bj, sya-all, km, pts1ed)
Bījañhissa, bhikkhave, pāpakaṁ. *Bījañhissa → bījaṁ hi (bj, sya-all, km); bījaṁ (pts1ed)
Evamevaṁ kho, bhikkhave, micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti.
Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā”ti.
“Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā. *Diṭṭhi hissa → diṭṭhi hi (bj, sya-all, km, pts1ed)Seyyathāpi, bhikkhave, nimbabījaṁ vā kosātakibījaṁ vā tittakālābubījaṁ vā allāya pathaviyā nikkhittaṁ yañceva pathavirasaṁ upādiyati yañca āporasaṁ upādiyati sabbaṁ taṁ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṁvattati. *pathaviyā → paṭhaviyā (bj, sya-all, km, pts1ed)Taṁ kissa hetu? Bījañhissa, bhikkhave, pāpakaṁ. *Bījañhissa → bījaṁ hi (bj, sya-all, km); bījaṁ (pts1ed)Evamevaṁ kho, bhikkhave, micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā”ti.
“Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā. Seyyathāpi, bhikkhave, ucchubījaṁ vā sālibījaṁ vā muddikābījaṁ vā allāya pathaviyā nikkhittaṁ yañceva pathavirasaṁ upādiyati yañca āporasaṁ upādiyati sabbaṁ taṁ madhurattāya sātattāya asecanakattāya saṁvattati. Taṁ kissa hetu? Bījaṁ hissa, bhikkhave, bhaddakaṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā”ti.
“Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti.
Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā.
Seyyathāpi, bhikkhave, ucchubījaṁ vā sālibījaṁ vā muddikābījaṁ vā allāya pathaviyā nikkhittaṁ yañceva pathavirasaṁ upādiyati yañca āporasaṁ upādiyati sabbaṁ taṁ madhurattāya sātattāya asecanakattāya saṁvattati.
Bījaṁ hissa, bhikkhave, bhaddakaṁ.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti.
Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā”ti.
“Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā. Seyyathāpi, bhikkhave, ucchubījaṁ vā sālibījaṁ vā muddikābījaṁ vā allāya pathaviyā nikkhittaṁ yañceva pathavirasaṁ upādiyati yañca āporasaṁ upādiyati sabbaṁ taṁ madhurattāya sātattāya asecanakattāya saṁvattati. Taṁ kissa hetu? Bījaṁ hissa, bhikkhave, bhaddakaṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā”ti.
Vaggo dutiyo.
Vaggo dutiyo.