2.1. Las faltas
Esto he escuchado.
En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en la arboleda de Jeta del Parque de Anathapindika, cerca de Savatthi. Estando allí, el Bienaventurado se dirigió a los monjes:
“Monjes”.
“Venerable señor”, respondieron los monjes y el Bienaventurado continuó:
“He aquí, monjes, hay esas dos faltas. Y, ¿cuáles son esas dos? La falta perteneciente a la presente vida y la falta perteneciente a la vida futura.
“Y, ¿cuál es la falta, monjes, perteneciente a la presente vida? He aquí, alguien mira que cuando los reyes arrestan a un ladrón, un criminal, lo sujetan a varias clases de castigos: lo azotan con látigos, golpean con bastones, golpean con palos, le cortan las manos, le cortan los pies, le cortan las manos y los pies, le cortan las orejas, le cortan la nariz, le cortan las orejas y la nariz, le hacen sujeto de la ‘olla de gacha’, de la ‘concha de afeitar pulida’, de la ‘boca de Rahu’, de la ‘corona de fuego’, de la ‘mano ardiente’, de las ‘hojas de hierba’, del ‘vestido de la corteza’, del ‘antílope’, de los ‘ganchos para la carne’, de las ‘monedas’, de la ‘lejía decapada’, de la ‘clavija giratoria’, del ‘jergón enrollado’. Entonces, lo salpican con aceite hervido, lo dejan para ser devorado por los perros, lo empalan vivo en las estacas y cortan su cabeza con la espada.
“Entonces, se le ocurre lo siguiente: ‘Cuando los reyes arrestan a un ladrón, un criminal, lo sujetan a varias clases de castigos por culpa de su malas acciones: lo azotan con látigos… y cortan su cabeza con la espada. Ahora bien, si yo cometiese semejantes malas acciones, y los reyes me arrestasen, podrían someterme a los mismos castigos. Podrían azotarme con látigos… y cortar mi cabeza con la espada’. Temeroso de la falta perteneciente a la presente vida, no saquea las casas de otros. Esto se llama la falta perteneciente a la presente vida.
“Y, ¿cuál es la falta, monjes, perteneciente a la vida futura? He aquí, alguien reflexiona de esta manera: ‘La mala conducta corporal es perjudicial, conlleva resultados penosos en la vida futura; la mala conducta verbal es perjudicial, conlleva resultados penosos en la vida futura; la mala mental es perjudicial, conlleva resultados penosos en la vida futura. Si me involucrase en mala conducta corporal, verbal o mental, entonces con la ruptura de mi cuerpo después de la muerte, renacería en plano de miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, en el infierno’. Temeroso de la falta perteneciente a la vida futura, abandona la mala conducta corporal y desarrolla una buena conducta corporal, abandona la mala conducta verbal y desarrolla una buena conducta verbal, abandona la mala conducta mental y desarrolla una buena conducta mental; se mantiene a sí mismo en la pureza. Esto se llama la falta perteneciente a la vida futura.
“Estas son, monjes, las dos faltas. Por eso, monjes, deberíais entrenaros a vosotros mismos de esta manera: ‘Estaremos temerosos de la falta perteneciente a la presente vida; estaremos temerosos de la falta perteneciente a la vida futura; vamos a temer cometer las faltas y vamos a ver el peligro en las faltas’. De esta manera, monjes, deberíais entrenaros a vosotros mismos. Es de esperar que alguien que teme cometer las faltas y ve en ellas el peligro, será liberado de todas las faltas”.
1. Kammakaraṇavagga *Kammakaraṇavagga → vassūpanāyikāvaggo (bj)
1. Kammakaraṇavagga *Kammakaraṇavagga → vassūpanāyikāvaggo (bj)
1. Kammakaraṇavagga *Kammakaraṇavagga → vassūpanāyikāvaggo (bj)
1. Vajjasutta
1. Vajjasutta
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti.
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi:
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti.
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ.
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:
“Dvemāni, bhikkhave, vajjāni. Katamāni dve? Diṭṭhadhammikañca vajjaṁ samparāyikañca vajjaṁ.
“Dvemāni, bhikkhave, vajjāni.
Diṭṭhadhammikañca vajjaṁ samparāyikañca vajjaṁ.
“Dvemāni, bhikkhave, vajjāni. Katamāni dve? Diṭṭhadhammikañca vajjaṁ samparāyikañca vajjaṁ.
Katamañca, bhikkhave, diṭṭhadhammikaṁ vajjaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco passati coraṁ āgucāriṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente; *vividhā kammakāraṇā → vividhā kammakaraṇā (sya-all, pts1ed); vividhāni kammakaraṇāni (mr)kasāhipi tāḷente, vettehipi tāḷente, addhadaṇḍakehipi tāḷente, hatthampi chindante, pādampi chindante, hatthapādampi chindante, kaṇṇampi chindante, nāsampi chindante, kaṇṇanāsampi chindante, bilaṅgathālikampi karonte, saṅkhamuṇḍikampi karonte, rāhumukhampi karonte, jotimālikampi karonte, hatthapajjotikampi karonte, erakavattikampi karonte, cīrakavāsikampi karonte, eṇeyyakampi karonte, baḷisamaṁsikampi karonte, kahāpaṇikampi karonte, khārāpatacchikampi karonte, palighaparivattikampi karonte, palālapīṭhakampi karonte, tattenapi telena osiñcante, sunakhehipi khādāpente, jīvantampi sūle uttāsente, asināpi sīsaṁ chindante. *khārāpatacchikampi → khārāpaṭicchakampi (sya-all, km, mr) | palālapīṭhakampi → palālapiṭṭhikampi (bj)
Katamañca, bhikkhave, diṭṭhadhammikaṁ vajjaṁ?
Idha, bhikkhave, ekacco passati coraṁ āgucāriṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente; *vividhā kammakāraṇā → vividhā kammakaraṇā (sya-all, pts1ed); vividhāni kammakaraṇāni (mr)
kasāhipi tāḷente, vettehipi tāḷente, addhadaṇḍakehipi tāḷente, hatthampi chindante, pādampi chindante, hatthapādampi chindante, kaṇṇampi chindante, nāsampi chindante, kaṇṇanāsampi chindante, bilaṅgathālikampi karonte, saṅkhamuṇḍikampi karonte, rāhumukhampi karonte, jotimālikampi karonte, hatthapajjotikampi karonte, erakavattikampi karonte, cīrakavāsikampi karonte, eṇeyyakampi karonte, baḷisamaṁsikampi karonte, kahāpaṇikampi karonte, khārāpatacchikampi karonte, palighaparivattikampi karonte, palālapīṭhakampi karonte, tattenapi telena osiñcante, sunakhehipi khādāpente, jīvantampi sūle uttāsente, asināpi sīsaṁ chindante. *khārāpatacchikampi → khārāpaṭicchakampi (sya-all, km, mr) | palālapīṭhakampi → palālapiṭṭhikampi (bj)
Katamañca, bhikkhave, diṭṭhadhammikaṁ vajjaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco passati coraṁ āgucāriṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente; *vividhā kammakāraṇā → vividhā kammakaraṇā (sya-all, pts1ed); vividhāni kammakaraṇāni (mr)kasāhipi tāḷente, vettehipi tāḷente, addhadaṇḍakehipi tāḷente, hatthampi chindante, pādampi chindante, hatthapādampi chindante, kaṇṇampi chindante, nāsampi chindante, kaṇṇanāsampi chindante, bilaṅgathālikampi karonte, saṅkhamuṇḍikampi karonte, rāhumukhampi karonte, jotimālikampi karonte, hatthapajjotikampi karonte, erakavattikampi karonte, cīrakavāsikampi karonte, eṇeyyakampi karonte, baḷisamaṁsikampi karonte, kahāpaṇikampi karonte, khārāpatacchikampi karonte, palighaparivattikampi karonte, palālapīṭhakampi karonte, tattenapi telena osiñcante, sunakhehipi khādāpente, jīvantampi sūle uttāsente, asināpi sīsaṁ chindante. *khārāpatacchikampi → khārāpaṭicchakampi (sya-all, km, mr) | palālapīṭhakampi → palālapiṭṭhikampi (bj)
Tassa evaṁ hoti: ‘yathārūpānaṁ kho pāpakānaṁ kammānaṁ hetu coraṁ āgucāriṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti; kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, addhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti, bilaṅgathālikampi karonti, saṅkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti, baḷisamaṁsikampi karonti, kahāpaṇikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṁ chindanti. Ahañceva kho pana evarūpaṁ pāpakammaṁ kareyyaṁ, mampi rājāno gahetvā evarūpā vividhā kammakāraṇā kāreyyuṁ; *Ahañceva → ahañce (?)kasāhipi tāḷeyyuṁ …pe… asināpi sīsaṁ chindeyyun’ti. So diṭṭhadhammikassa vajjassa bhīto na paresaṁ pābhataṁ vilumpanto carati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhadhammikaṁ vajjaṁ.
‘yathārūpānaṁ kho pāpakānaṁ kammānaṁ hetu coraṁ āgucāriṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti;
kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, addhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti, bilaṅgathālikampi karonti, saṅkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti, baḷisamaṁsikampi karonti, kahāpaṇikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṁ chindanti.
Ahañceva kho pana evarūpaṁ pāpakammaṁ kareyyaṁ, mampi rājāno gahetvā evarūpā vividhā kammakāraṇā kāreyyuṁ; *Ahañceva → ahañce (?)
kasāhipi tāḷeyyuṁ …pe… asināpi sīsaṁ chindeyyun’ti.
So diṭṭhadhammikassa vajjassa bhīto na paresaṁ pābhataṁ vilumpanto carati.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhadhammikaṁ vajjaṁ.
Tassa evaṁ hoti: ‘yathārūpānaṁ kho pāpakānaṁ kammānaṁ hetu coraṁ āgucāriṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti; kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, addhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti, bilaṅgathālikampi karonti, saṅkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti, baḷisamaṁsikampi karonti, kahāpaṇikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṁ chindanti. Ahañceva kho pana evarūpaṁ pāpakammaṁ kareyyaṁ, mampi rājāno gahetvā evarūpā vividhā kammakāraṇā kāreyyuṁ; *Ahañceva → ahañce (?)kasāhipi tāḷeyyuṁ …pe… asināpi sīsaṁ chindeyyun’ti. So diṭṭhadhammikassa vajjassa bhīto na paresaṁ pābhataṁ vilumpanto carati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhadhammikaṁ vajjaṁ.
Katamañca, bhikkhave, samparāyikaṁ vajjaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: ‘kāyaduccaritassa kho pana pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ, vacīduccaritassa pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ, manoduccaritassa pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ. Ahañceva kho pana kāyena duccaritaṁ careyyaṁ, vācāya duccaritaṁ careyyaṁ, manasā duccaritaṁ careyyaṁ. Kiñca taṁ yāhaṁ na kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyan’ti. So samparāyikassa vajjassa bhīto kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, samparāyikaṁ vajjaṁ.
Katamañca, bhikkhave, samparāyikaṁ vajjaṁ?
Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati:
‘kāyaduccaritassa kho pana pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ, vacīduccaritassa pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ, manoduccaritassa pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ.
Ahañceva kho pana kāyena duccaritaṁ careyyaṁ, vācāya duccaritaṁ careyyaṁ, manasā duccaritaṁ careyyaṁ.
Kiñca taṁ yāhaṁ na kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyan’ti.
So samparāyikassa vajjassa bhīto kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, samparāyikaṁ vajjaṁ.
Katamañca, bhikkhave, samparāyikaṁ vajjaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: ‘kāyaduccaritassa kho pana pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ, vacīduccaritassa pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ, manoduccaritassa pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ. Ahañceva kho pana kāyena duccaritaṁ careyyaṁ, vācāya duccaritaṁ careyyaṁ, manasā duccaritaṁ careyyaṁ. Kiñca taṁ yāhaṁ na kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyan’ti. So samparāyikassa vajjassa bhīto kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, samparāyikaṁ vajjaṁ.
Imāni kho, bhikkhave, dve vajjāni.
Imāni kho, bhikkhave, dve vajjāni.
Imāni kho, bhikkhave, dve vajjāni.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘diṭṭhadhammikassa vajjassa bhāyissāma, samparāyikassa vajjassa bhāyissāma, vajjabhīruno bhavissāma vajjabhayadassāvino’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Vajjabhīruno, bhikkhave, vajjabhayadassāvino etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ parimuccissati sabbavajjehī”ti.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ:
‘diṭṭhadhammikassa vajjassa bhāyissāma, samparāyikassa vajjassa bhāyissāma, vajjabhīruno bhavissāma vajjabhayadassāvino’ti.
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.
Vajjabhīruno, bhikkhave, vajjabhayadassāvino etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ parimuccissati sabbavajjehī”ti.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘diṭṭhadhammikassa vajjassa bhāyissāma, samparāyikassa vajjassa bhāyissāma, vajjabhīruno bhavissāma vajjabhayadassāvino’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Vajjabhīruno, bhikkhave, vajjabhayadassāvino etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ parimuccissati sabbavajjehī”ti.
2. Padhānasutta
2. Padhānasutta
“Dvemāni, bhikkhave, padhānāni durabhisambhavāni lokasmiṁ. Katamāni dve? Yañca gihīnaṁ agāraṁ ajjhāvasataṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānuppadānatthaṁ padhānaṁ, yañca agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve padhānāni durabhisambhavāni lokasmiṁ.
“Dvemāni, bhikkhave, padhānāni durabhisambhavāni lokasmiṁ.
Yañca gihīnaṁ agāraṁ ajjhāvasataṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānuppadānatthaṁ padhānaṁ, yañca agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ.
Imāni kho, bhikkhave, dve padhānāni durabhisambhavāni lokasmiṁ.
“Dvemāni, bhikkhave, padhānāni durabhisambhavāni lokasmiṁ. Katamāni dve? Yañca gihīnaṁ agāraṁ ajjhāvasataṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānuppadānatthaṁ padhānaṁ, yañca agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve padhānāni durabhisambhavāni lokasmiṁ.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ padhānānaṁ yadidaṁ sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ padhānānaṁ yadidaṁ sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ padhānānaṁ yadidaṁ sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ padahissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ:
‘sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ padahissāmā’ti.
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ padahissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
3. Tapanīyasutta
3. Tapanīyasutta
“Dveme, bhikkhave, dhammā tapanīyā. Katame dve? Idha, bhikkhave, ekaccassa kāyaduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyasucaritaṁ; vacīduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīsucaritaṁ; manoduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manosucaritaṁ. So ‘kāyaduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me kāyasucaritan’ti tappati; ‘vacīduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me vacīsucaritan’ti tappati; ‘manoduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me manosucaritan’ti tappati. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā tapanīyā”ti.
“Dveme, bhikkhave, dhammā tapanīyā.
Idha, bhikkhave, ekaccassa kāyaduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyasucaritaṁ;
vacīduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīsucaritaṁ;
manoduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manosucaritaṁ.
So ‘kāyaduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me kāyasucaritan’ti tappati;
‘vacīduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me vacīsucaritan’ti tappati;
‘manoduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me manosucaritan’ti tappati.
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā tapanīyā”ti.
“Dveme, bhikkhave, dhammā tapanīyā. Katame dve? Idha, bhikkhave, ekaccassa kāyaduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyasucaritaṁ; vacīduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīsucaritaṁ; manoduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manosucaritaṁ. So ‘kāyaduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me kāyasucaritan’ti tappati; ‘vacīduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me vacīsucaritan’ti tappati; ‘manoduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me manosucaritan’ti tappati. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā tapanīyā”ti.
4. Atapanīyasutta
4. Atapanīyasutta
“Dveme, bhikkhave, dhammā atapanīyā. Katame dve? Idha, bhikkhave, ekaccassa kāyasucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyaduccaritaṁ; vacīsucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīduccaritaṁ; manosucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manoduccaritaṁ. So ‘kāyasucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me kāyaduccaritan’ti na tappati; ‘vacīsucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me vacīduccaritan’ti na tappati; ‘manosucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me manoduccaritan’ti na tappati. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā atapanīyā”ti.
“Dveme, bhikkhave, dhammā atapanīyā.
Idha, bhikkhave, ekaccassa kāyasucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyaduccaritaṁ;
vacīsucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīduccaritaṁ;
manosucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manoduccaritaṁ.
So ‘kāyasucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me kāyaduccaritan’ti na tappati;
‘vacīsucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me vacīduccaritan’ti na tappati;
‘manosucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me manoduccaritan’ti na tappati.
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā atapanīyā”ti.
“Dveme, bhikkhave, dhammā atapanīyā. Katame dve? Idha, bhikkhave, ekaccassa kāyasucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyaduccaritaṁ; vacīsucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīduccaritaṁ; manosucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manoduccaritaṁ. So ‘kāyasucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me kāyaduccaritan’ti na tappati; ‘vacīsucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me vacīduccaritan’ti na tappati; ‘manosucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me manoduccaritan’ti na tappati. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā atapanīyā”ti.
5. Upaññātasutta
5. Upaññātasutta
“Dvinnāhaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ upaññāsiṁ—yā ca asantuṭṭhitā kusalesu dhammesu, yā ca appaṭivānitā padhānasmiṁ.
“Dvinnāhaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ upaññāsiṁ—
yā ca asantuṭṭhitā kusalesu dhammesu, yā ca appaṭivānitā padhānasmiṁ.
“Dvinnāhaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ upaññāsiṁ—yā ca asantuṭṭhitā kusalesu dhammesu, yā ca appaṭivānitā padhānasmiṁ.
Appaṭivānī sudāhaṁ, bhikkhave, padahāmi: ‘kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti. *nhāru → nahāru (bj, sya-all, km, pts1ed)
Appaṭivānī sudāhaṁ, bhikkhave, padahāmi:
‘kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti. *nhāru → nahāru (bj, sya-all, km, pts1ed)
Appaṭivānī sudāhaṁ, bhikkhave, padahāmi: ‘kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti. *nhāru → nahāru (bj, sya-all, km, pts1ed)
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, appamādādhigatā sambodhi, appamādādhigato anuttaro yogakkhemo.
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, appamādādhigatā sambodhi, appamādādhigato anuttaro yogakkhemo.
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, appamādādhigatā sambodhi, appamādādhigato anuttaro yogakkhemo.
Tumhe cepi, bhikkhave, appaṭivānaṁ padaheyyātha: ‘kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti, tumhepi, bhikkhave, nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatha.
Tumhe cepi, bhikkhave, appaṭivānaṁ padaheyyātha:
‘kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti, tumhepi, bhikkhave, nacirasseva—
yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatha.
Tumhe cepi, bhikkhave, appaṭivānaṁ padaheyyātha: ‘kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti, tumhepi, bhikkhave, nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatha.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘appaṭivānaṁ padahissāma. Kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ:
‘appaṭivānaṁ padahissāma.
Kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti.
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘appaṭivānaṁ padahissāma. Kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
6. Saṁyojanasutta *Saṁyojanasutta → Saṁyojanasutta → saññojanīyasuttaṁ (bj)
6. Saṁyojanasutta *Saṁyojanasutta → Saṁyojanasutta → saññojanīyasuttaṁ (bj)
6. Saṁyojanasutta *Saṁyojanasutta → Saṁyojanasutta → saññojanīyasuttaṁ (bj)
“Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Yā ca saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassitā, yā ca saṁyojaniyesu dhammesu nibbidānupassitā. Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassī viharanto rāgaṁ na pajahati, dosaṁ na pajahati, mohaṁ na pajahati. Rāgaṁ appahāya, dosaṁ appahāya, mohaṁ appahāya na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Na parimuccati dukkhasmā’ti vadāmi.
“Dveme, bhikkhave, dhammā.
Yā ca saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassitā, yā ca saṁyojaniyesu dhammesu nibbidānupassitā.
Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassī viharanto rāgaṁ na pajahati, dosaṁ na pajahati, mohaṁ na pajahati.
Rāgaṁ appahāya, dosaṁ appahāya, mohaṁ appahāya na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi.
‘Na parimuccati dukkhasmā’ti vadāmi.
“Dveme, bhikkhave, dhammā. Katame dve? Yā ca saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassitā, yā ca saṁyojaniyesu dhammesu nibbidānupassitā. Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassī viharanto rāgaṁ na pajahati, dosaṁ na pajahati, mohaṁ na pajahati. Rāgaṁ appahāya, dosaṁ appahāya, mohaṁ appahāya na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Na parimuccati dukkhasmā’ti vadāmi.
Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu nibbidānupassī viharanto rāgaṁ pajahati, dosaṁ pajahati, mohaṁ pajahati. Rāgaṁ pahāya, dosaṁ pahāya, mohaṁ pahāya, parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Parimuccati dukkhasmā’ti vadāmi. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti.
Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu nibbidānupassī viharanto rāgaṁ pajahati, dosaṁ pajahati, mohaṁ pajahati.
Rāgaṁ pahāya, dosaṁ pahāya, mohaṁ pahāya, parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi.
‘Parimuccati dukkhasmā’ti vadāmi.
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti.
Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu nibbidānupassī viharanto rāgaṁ pajahati, dosaṁ pajahati, mohaṁ pajahati. Rāgaṁ pahāya, dosaṁ pahāya, mohaṁ pahāya, parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Parimuccati dukkhasmā’ti vadāmi. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti.
7. Kaṇhasutta
7. Kaṇhasutta
“Dveme, bhikkhave, dhammā kaṇhā. Katame dve? Ahirikañca anottappañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā kaṇhā”ti.
“Dveme, bhikkhave, dhammā kaṇhā.
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā kaṇhā”ti.
“Dveme, bhikkhave, dhammā kaṇhā. Katame dve? Ahirikañca anottappañca. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā kaṇhā”ti.
8. Sukkasutta
8. Sukkasutta
“Dveme, bhikkhave, dhammā sukkā. Katame dve? Hirī ca ottappañca. *Hirī → hiri (bj, pts1ed)Ime kho, bhikkhave, dve dhammā sukkā”ti.
“Dveme, bhikkhave, dhammā sukkā.
Hirī ca ottappañca. *Hirī → hiri (bj, pts1ed)
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā sukkā”ti.
“Dveme, bhikkhave, dhammā sukkā. Katame dve? Hirī ca ottappañca. *Hirī → hiri (bj, pts1ed)Ime kho, bhikkhave, dve dhammā sukkā”ti.
9. Cariyasutta
9. Cariyasutta
“Dveme, bhikkhave, dhammā sukkā lokaṁ pālenti. Katame dve? Hirī ca ottappañca. Ime kho, bhikkhave, dve sukkā dhammā lokaṁ na pāleyyuṁ, nayidha paññāyetha mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṁ dārāti vā. Sambhedaṁ loko agamissa, yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā. *soṇasiṅgālā → sonasigālā (bj); soṇasigālā (sya-all, km, pts1ed)Yasmā ca kho, bhikkhave, ime dve sukkā dhammā lokaṁ pālenti tasmā paññāyati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṁ dārāti vā”ti. *paññāyati → paññāyanti (si)
“Dveme, bhikkhave, dhammā sukkā lokaṁ pālenti.
Ime kho, bhikkhave, dve sukkā dhammā lokaṁ na pāleyyuṁ, nayidha paññāyetha mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṁ dārāti vā.
Sambhedaṁ loko agamissa, yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā. *soṇasiṅgālā → sonasigālā (bj); soṇasigālā (sya-all, km, pts1ed)
Yasmā ca kho, bhikkhave, ime dve sukkā dhammā lokaṁ pālenti tasmā paññāyati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṁ dārāti vā”ti. *paññāyati → paññāyanti (si)
“Dveme, bhikkhave, dhammā sukkā lokaṁ pālenti. Katame dve? Hirī ca ottappañca. Ime kho, bhikkhave, dve sukkā dhammā lokaṁ na pāleyyuṁ, nayidha paññāyetha mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṁ dārāti vā. Sambhedaṁ loko agamissa, yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā. *soṇasiṅgālā → sonasigālā (bj); soṇasigālā (sya-all, km, pts1ed)Yasmā ca kho, bhikkhave, ime dve sukkā dhammā lokaṁ pālenti tasmā paññāyati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṁ dārāti vā”ti. *paññāyati → paññāyanti (si)
10. Vassūpanāyikasutta *Vassūpanāyikasutta → vassūpanāyikāsuttaṁ (bj)
10. Vassūpanāyikasutta *Vassūpanāyikasutta → vassūpanāyikāsuttaṁ (bj)
10. Vassūpanāyikasutta *Vassūpanāyikasutta → vassūpanāyikāsuttaṁ (bj)
“Dvemā, bhikkhave, vassūpanāyikā. Katamā dve? Purimikā ca pacchimikā ca. Imā kho, bhikkhave, dve vassūpanāyikā”ti.
“Dvemā, bhikkhave, vassūpanāyikā.
Purimikā ca pacchimikā ca.
Imā kho, bhikkhave, dve vassūpanāyikā”ti.
“Dvemā, bhikkhave, vassūpanāyikā. Katamā dve? Purimikā ca pacchimikā ca. Imā kho, bhikkhave, dve vassūpanāyikā”ti.
Kammakaraṇavaggo paṭhamo.
Kammakaraṇavaggo paṭhamo.
Kammakaraṇavaggo paṭhamo.
Vajjā padhānā dve tapanīyā, Upaññātena pañcamaṁ; Saṁyojanañca kaṇhañca, Sukkaṁ cariyā vassūpanāyikena vaggo.
Vajjā padhānā dve tapanīyā,
Sukkaṁ cariyā vassūpanāyikena vaggo.
Vajjā padhānā dve tapanīyā, Upaññātena pañcamaṁ; Saṁyojanañca kaṇhañca, Sukkaṁ cariyā vassūpanāyikena vaggo.