“He aquí, monjes, hay estos dos poderes. Y, ¿Cuáles son esos dos? El poder de la reflexión y el poder del desarrollo.
“Y, ¿qué es, monjes, el poder de la reflexión? He aquí, monjes, hay alguien que reflexiona así: ‘la mala conducta corporal tiene malos resultados tanto en la presente vida como en la vida futura; la mala conducta verbal tiene malos resultados tanto en la presente vida como en la vida futura; la mala conducta mental tiene malos resultados tanto en la presente vida como en la vida futura.’ Habiendo reflexionado de esta manera, abandona la mala conducta corporal y desarrolla la buena conducta corporal; abandona la mala conducta verbal y desarrolla la buena conducta verbal; abandona la mala conducta mental y desarrolla la buena conducta mental. Entonces, se mantiene a sí mismo en la pureza. A éste se le llama, monjes, el poder de la reflexión.
“Y, ¿qué es, monjes, el poder del desarrollo? El poder del desarrollo, monjes, es el poder de los aprendices. Apoyándose en el poder del aprendiz, uno abandona, la codicia, la animadversión y la falsa ilusión. Habiendo abandonado la codicia, la animadversión y la falsa ilusión, uno no hace nada perjudicial, uno no persigue nada malo. A éste se le llama, monjes, el poder del desarrollo.
“Estos son, monjes, los dos poderes.”
“He aquí, monjes, hay estos dos poderes. Y, ¿Cuáles son esos dos? El poder de la reflexión y el poder del desarrollo.
“Y, ¿qué es, monjes, el poder de la reflexión? He aquí, monjes, hay alguien que reflexiona así: ‘la mala conducta corporal tiene malos resultados tanto en la presente vida… sigue como en el sutta anterior. A éste se le llama, monjes, el poder de la reflexión.
“Y, ¿qué es, monjes, el poder del desarrollo? El monje desarrolla el factor de la iluminación de la atención consciente que se basa en la reclusión, el desapasionamiento, el cese, y madura en la liberación. Además, desarrolla el factor de la iluminación de la discriminación de los fenómenos… el factor de la iluminación de la discriminación de la energía… el factor de la iluminación de la discriminación del arrobamiento… el factor de la iluminación de la discriminación de la tranquilidad… el factor de la iluminación de la discriminación de la concentración… el factor de la iluminación de la discriminación de la ecuanimidad que se basa en la reclusión, el desapasionamiento, el cese, y madura en la liberación. A éste se le llama, monjes, el poder del desarrollo.
“Estos son, monjes, los dos poderes.”
“He aquí, monjes, hay estos dos poderes. Y, ¿Cuáles son esos dos? El poder de la reflexión y el poder del desarrollo.
“Y, ¿qué es, monjes, el poder de la reflexión? He aquí, monjes, hay alguien que reflexiona así: ‘la mala conducta corporal tiene malos resultados tanto en la presente vida… sigue como en el sutta anterior. A éste se le llama, monjes, el poder de la reflexión.
“Y, ¿qué es, monjes, el poder del desarrollo? He aquí, monjes, recluido de los placeres sensuales, recluido de los perjudiciales estados mentales, el monje entra y permanece en el primer jhana, que consiste en el arrobamiento y felicidad nacidos de la reclusión, acompañado por el pensamiento aplicado y sostenido. Al calmarse el pensamiento aplicado y sostenido, entra y permanece en el segundo jhana, el cual tiene la placidez interior y la unificación mental y consiste en el arrobamiento y felicidad nacidos de la concentración, sin el pensamiento aplicado y sostenido. Al desaparecer el arrobamiento, permanece ecuánime, con atención consciente y clara comprensión, y experimenta la felicidad en su cuerpo; entonces, entra y permanece en el tercer jhana, del cual los nobles declararon: ‘él es ecuánime, atentamente consciente y es alguien que tiene una morada feliz’. Al abandonar la felicidad y la pena, con la previa desaparición de la alegría y el abatimiento, entra y permanece en el cuarto jhana, ni penoso ni placentero, el cual tiene la purificación de la atención consciente mediante la ecuanimidad. A éste se le llama, monjes, el poder del desarrollo.
“Estos son, monjes, los dos poderes.”
“Monjes, el Tathagata tiene esas dos clases de la enseñanza del Dhamma. Y, ¿Cuáles son esas dos? En resumen y en detalle. Estas son las dos clases de la enseñanza del Dhamma que tiene el Tathagata.
“Monjes, en consideración de alguna cuestión disciplinaria particular, si el monje que cometió la ofensa y el monje que lo reprobó, no reflexionan profundamente ambos sobre sí mismos, se puede esperar que esta cuestión disciplinaria conducirá a asperezas y animosidad por mucho tiempo y los monjes no van a morar en comodidad. Pero, si el monje que cometió la ofensa y el monje que lo reprobó, reflexionan profundamente ambos sobre sí mismos, se puede esperar que esta cuestión disciplinaria no conducirá a asperezas y animosidad por mucho tiempo y los monjes van a morar en comodidad.
“Y, ¿cómo, monjes, reflexiona profundamente el monje que cometió la ofensa sobre sí mismo? He aquí, monjes, el monje que cometió la ofensa reflexiona así: ‘he cometido esta perjudicial acción particular con el cuerpo. Aquel monje me vio haciéndolo. Si yo no hubiese cometido aquella perjudicial acción particular con mi cuerpo, él no podría verme haciendo eso. Pero, como he cometido esta perjudicial acción particular con el cuerpo, aquel monje me vio haciéndolo. Y cuando me vio cometer aquella perjudicial acción particular con mi cuerpo, se disgustó. Siendo disgustado, expresó su disgusto a mí. Y porque haya expresado su disgusto a mí, yo también me disgusté. Siendo disgustado, informé de eso a otros. Así, en este caso fui alguien que incurrió en transgresión, al igual que un viajero lo hace cuando evita los impuestos de sus bienes”. Es de esta manera, monjes, que el monje que cometió la ofensa debe reflexionar profundamente sobre sí mismo.
“Y, ¿cómo, monjes, reflexiona profundamente el monje que lo reprobó sobre sí mismo? He aquí, monjes, el monje que lo reprobó reflexiona así: ‘este monje ha cometido esta perjudicial acción particular con el cuerpo. Y yo vi haciéndolo. Si él no hubiese cometido aquella perjudicial acción particular con su cuerpo, yo no podría verle haciendo eso. Pero, como él ha cometido esta perjudicial acción particular con el cuerpo, yo le vi haciéndolo. Y cuando le vi cometer aquella perjudicial acción particular con su cuerpo, me disgusté. Siendo disgustado, expresé mi disgusto a él. Y porque haya expresado mi disgusto a él, él también se disgustó. Siendo disgustado, informó de eso a otros. Así, en este caso fui alguien que incurrió en transgresión, al igual que un viajero lo hace cuando evita los impuestos de sus bienes”. Es de esta manera, monjes, que el monje que cometió la ofensa debe reflexionar profundamente sobre sí mismo.
“Monjes, en consideración de alguna cuestión disciplinaria particular, si el monje que cometió la ofensa y el monje que lo reprobó, no reflexionan profundamente ambos sobre sí mismos, se puede esperar que esta cuestión disciplinaria conducirá a asperezas y animosidad por mucho tiempo y los monjes no van a morar en comodidad. Pero, si el monje que cometió la ofensa y el monje que lo reprobó, reflexionan profundamente ambos sobre sí mismos, se puede esperar que esta cuestión disciplinaria no conducirá a asperezas y animosidad por mucho tiempo y los monjes van a morar en comodidad.”
Entonces, un cierto brahmán se acercó al Bienaventurado e intercambió con él cordiales saludos. Cuando concluyeron sus saludos y amables palabras de bienvenida, se sentó a un lado y dijo al Bienaventurado: “¿Por qué es así, maestro Gotama, que algunos seres aquí, con la ruptura de sus cuerpos después de la muerte, renacen en el plano de miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, en el infierno?”
“Esto se debe, brahmán, a la conducta contraria al Dhamma, a la conducta incorrecta, que algunos seres aquí, con la ruptura de sus cuerpos después de la muerte, renacen en el plano de miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, en el infierno”.
“Y, ¿por qué es así, maestro Gotama, que algunos seres aquí, con la ruptura de sus cuerpos después de la muerte, renacen en el buen destino, en el mundo celestial?”
“Esto se debe, brahmán, a la conducta de acuerdo con el Dhamma, a la conducta correcta, que algunos seres aquí, con la ruptura de sus cuerpos después de la muerte, renacen en el buen destino, en el mundo celestial”.
“¡Excelente, maestro Gotama, Excelente, maestro Gotama! El maestro Gotama esclareció el Dhamma de diferentes maneras, como si enderezara lo que estaba torcido, revelara lo que estaba oculto, mostrara el camino a los que estaban perdidos o sostuviera una lámpara en medio de la oscuridad de manera tal que los de buena vista pudieran ver las formas. Ahora voy por refugio a maestro Gotama, al Dhamma y al Sangha de los monjes. Que el maestro Gotama me considere como su seguidor laico a partir de ahora, que ha ido por refugio de por vida”.
Entonces, el brahmán Janussoni se acercó al Bienaventurado e intercambió con él cordiales saludos. Cuando concluyeron sus saludos y amables palabras de bienvenida, se sentó a un lado y dijo al Bienaventurado: “¿Por qué es así, maestro Gotama, que algunos seres aquí, con la ruptura de sus cuerpos después de la muerte, renacen en el plano de miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, en el infierno?”
“Esto se debe, brahmán, a lo que ha sido hecho y a lo que no ha sido hecho que algunos seres aquí, con la ruptura de sus cuerpos después de la muerte, renacen en el plano de miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, en el infierno”.
“Y, ¿por qué es así, maestro Gotama, que algunos seres aquí, con la ruptura de sus cuerpos después de la muerte, renacen en el buen destino, en el mundo celestial?”
“Esto se debe, brahmán, a lo que ha sido hecho y a lo que no ha sido hecho que algunos seres aquí, con la ruptura de sus cuerpos después de la muerte, renacen en el buen destino, en el mundo celestial”.
“Maestro Gotama, no entiendo en detalle el significado de la declaración que ha dicho en resumen, sin el análisis del significado en resumen. Sería bueno que le maestro Gotama me enseñase el Dhamma de manera tal que pueda entender en detalle el significado de esta declaración”.
“Entonces bien, brahmán, escucha y presta atención que voy a hablar”.
“Sí, señor”, respondió el brahmán Janussoni y el Bienaventurado continuó:
“He aquí, brahmán, alguien ha realizado una acción de mala conducta corporal, y no una acción de buena conducta corporal; ha realizado una acción de mala conducta verbal, y no una acción de buena conducta verbal; ha realizado una acción de mala conducta mental, y no una acción de buena conducta mental. A esto se debe, brahmán, que por lo que ha sido hecho y por lo que no ha sido hecho, algunos seres aquí, con la ruptura de sus cuerpos después de la muerte, renacen en el plano de miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, en el infierno. Pero por otro lado, brahmán, alguien ha realizado una acción de buena conducta corporal, y no una acción de mala conducta corporal; ha realizado una acción de buena conducta verbal, y no una acción de mala conducta verbal; ha realizado una acción de buena conducta mental, y no una acción de mala conducta mental. A esto se debe, brahmán, que por lo que ha sido hecho y por lo que no ha sido hecho, algunos seres aquí, con la ruptura de sus cuerpos después de la muerte, renacen en el buen destino, en el mundo celestial.”
“¡Excelente, maestro Gotama… igual que en 2,16. Que el maestro Gotama me considere como su seguidor laico a partir de ahora, que ha ido por refugio de por vida”.
Entonces, el Venerable Ananda se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje y se sentó a un lado. Acto seguido, el Bienaventurado le dijo:
“Yo declaro, Ananda, definitivamente que las acciones de mala conducta corporal, mala conducta verbal y mala conducta mental no deben ser realizadas.”
“Puesto que el Bienaventurado declara definitivamente que las acciones de mala conducta corporal, mala conducta verbal y mala conducta mental no deben ser realizadas, ¿qué peligro se puede esperar actuando de esta manera?”
“Ananda, yo declaré definitivamente que las acciones de mala conducta corporal, mala conducta verbal y mala conducta mental no deben ser realizadas, porque actuando de esta manera, se puede esterar este peligro: uno se culpa a sí mismo; el sabio, habiéndolo investigado, le censura a uno; malos relatos circulan acerca de uno; uno muere confundido; y con la ruptura del cuerpo, después de la muerte, uno renace en el plano de miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, en el infierno. Yo declaré, Ananda, definitivamente que las acciones de mala conducta corporal, mala conducta verbal y mala conducta mental no deben ser realizadas, porque actuando de esta manera, se puede esperar este peligro.
“Yo declaro, Ananda, definitivamente que las acciones de buena conducta corporal, buena conducta verbal y buena conducta mental deben ser realizadas.”
“Puesto que el Bienaventurado declara definitivamente que las acciones de buena conducta corporal, buena conducta verbal y buena conducta mental deben ser realizadas, ¿qué beneficio se puede esperar actuando de esta manera?”
“Ananda, yo declaré definitivamente que las acciones de buena conducta corporal, buena conducta verbal y buena conducta mental deben ser realizadas, porque actuando de esta manera, se puede esterar este beneficio: uno no se culpa a sí mismo; el sabio, habiéndolo investigado, le alaba a uno; uno adquiere una buena reputación; uno muere sin confusión; y con la ruptura del cuerpo, después de la muerte, uno renace en el buen destino, en el mundo celestial. Yo declaré, Ananda, definitivamente, que las acciones de buena conducta corporal, buena conducta verbal y buena conducta mental deben ser realizadas, porque actuando de esta manera, se puede esperar este beneficio”.
“Monjes, abandonad lo perjudicial. Es posible abandonar lo perjudicial. Si fuera imposible abandonar lo perjudicial no os diría: ‘monjes, abandonad lo perjudicial’. Pero como es posible abandonar lo perjudicial, os digo: ‘monjes, abandonad lo perjudicial’. Si ese abandono de lo perjudicial condujese al dolor y el sufrimiento, no os diría: ‘monjes, abandonad lo perjudicial’. Pero como este abandono de lo perjudicial conduce al bienestar y felicidad, os digo: ‘monjes, abandonad lo perjudicial’.
“Monjes, desarrollad lo beneficioso. Es posible desarrollar lo beneficioso. Si fuera imposible desarrollar lo beneficioso, no os diría: ‘monjes, desarrollad lo beneficioso’. Pero como es posible desarrollar lo beneficioso, os digo: ‘monjes, desarrollad lo beneficioso’. Si ese desarrollo de lo beneficioso condujese al dolor y el sufrimiento, no os diría: ‘monjes, desarrollar lo beneficioso’. Pero como este desarrollo de lo beneficioso conduce al bienestar y felicidad, os digo: ‘monjes, desarrollad lo beneficioso’”.
“Monjes, he aquí estas dos cosas que conducen al declive y desaparición del buen Dhamma. Y, ¿cuáles son esas dos? El mal sentido de las palabras y las frases y la mala interpretación del significado. Cuando las palabras y las frases tienen mal sentido, surge la mala interpretación del significado. Estas son las dos cosas que conducen al declive y desaparición del buen Dhamma.
“Monjes, he aquí estas dos cosas que conducen a la continuación, al no declive y la no desaparición del buen Dhamma. Y, ¿cuáles son esas dos? El buen sentido de las palabras y las frases y la buena interpretación del significado. Cuando las palabras y las frases tienen buen sentido, surge la buena interpretación del significado. Estas son las dos cosas que conducen a la continuación, al no declive y la no desaparición del buen Dhamma.”
2. Adhikaraṇavagga
2. Adhikaraṇavagga
“Dvemāni, bhikkhave, balāni. Katamāni dve? Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: ‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ.
“Dvemāni, bhikkhave, balāni.
Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca.
Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ?
Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati:
‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti.
So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ.
“Dvemāni, bhikkhave, balāni. Katamāni dve? Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: ‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ.
Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṁ. Tatra, bhikkhave, yamidaṁ bhāvanābalaṁ sekhānametaṁ balaṁ. *yamidaṁ → yadidaṁ (si, sya-all) | sekhānametaṁ → sekhametaṁ (bj, sya-all, km); sekhānaṁ etaṁ (pts1ed)Sekhañhi so, bhikkhave, balaṁ āgamma rāgaṁ pajahati, dosaṁ pajahati, mohaṁ pajahati. Rāgaṁ pahāya, dosaṁ pahāya, mohaṁ pahāya yaṁ akusalaṁ na taṁ karoti, yaṁ pāpaṁ na taṁ sevati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve balānī”ti.
Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṁ.
Tatra, bhikkhave, yamidaṁ bhāvanābalaṁ sekhānametaṁ balaṁ. *yamidaṁ → yadidaṁ (si, sya-all) | sekhānametaṁ → sekhametaṁ (bj, sya-all, km); sekhānaṁ etaṁ (pts1ed)
Sekhañhi so, bhikkhave, balaṁ āgamma rāgaṁ pajahati, dosaṁ pajahati, mohaṁ pajahati.
Rāgaṁ pahāya, dosaṁ pahāya, mohaṁ pahāya yaṁ akusalaṁ na taṁ karoti, yaṁ pāpaṁ na taṁ sevati.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṁ.
Imāni kho, bhikkhave, dve balānī”ti.
Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṁ. Tatra, bhikkhave, yamidaṁ bhāvanābalaṁ sekhānametaṁ balaṁ. *yamidaṁ → yadidaṁ (si, sya-all) | sekhānametaṁ → sekhametaṁ (bj, sya-all, km); sekhānaṁ etaṁ (pts1ed)Sekhañhi so, bhikkhave, balaṁ āgamma rāgaṁ pajahati, dosaṁ pajahati, mohaṁ pajahati. Rāgaṁ pahāya, dosaṁ pahāya, mohaṁ pahāya yaṁ akusalaṁ na taṁ karoti, yaṁ pāpaṁ na taṁ sevati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve balānī”ti.
“Dvemāni, bhikkhave, balāni. Katamāni dve? Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: ‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ.
“Dvemāni, bhikkhave, balāni.
Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca.
Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ?
Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati:
‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti.
So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ.
“Dvemāni, bhikkhave, balāni. Katamāni dve? Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: ‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ.
Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti … vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve balānī”ti.
Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṁ?
Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ,
dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti …
vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti …
pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti …
passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti …
samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti …
upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṁ.
Imāni kho, bhikkhave, dve balānī”ti.
Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti … vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve balānī”ti.
“Dvemāni, bhikkhave, balāni. Katamāni dve? Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: ‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ.
“Dvemāni, bhikkhave, balāni.
Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca.
Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ?
Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati:
‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti.
So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ.
“Dvemāni, bhikkhave, balāni. Katamāni dve? Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: ‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ.
Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve balānī”ti.
Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṁ?
Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṁ.
Imāni kho, bhikkhave, dve balānī”ti.
Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dve balānī”ti.
“Dvemā, bhikkhave, tathāgatassa dhammadesanā. Katamā dve? saṅkhittena ca vitthārena ca. Imā kho, bhikkhave, dve tathāgatassa dhammadesanā”ti.
“Dvemā, bhikkhave, tathāgatassa dhammadesanā.
saṅkhittena ca vitthārena ca.
Imā kho, bhikkhave, dve tathāgatassa dhammadesanā”ti.
“Dvemā, bhikkhave, tathāgatassa dhammadesanā. Katamā dve? saṅkhittena ca vitthārena ca. Imā kho, bhikkhave, dve tathāgatassa dhammadesanā”ti.
“Yasmiṁ, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu na sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ: *āpanno → āpattāpanno (mr)‘dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca na phāsuṁ viharissantī’ti. *na phāsuṁ → na phāsukaṁ (bj); na phāsu (mr) | viharissantī’ti → viharissanti (bj, sya-all, km, mr)Yasmiñca kho, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ: ‘na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca phāsuṁ viharissantī’ti. *phāsuṁ → phāsukaṁ (bj); phāsu (mr)
“Yasmiṁ, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu na sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ: *āpanno → āpattāpanno (mr)
‘dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca na phāsuṁ viharissantī’ti. *na phāsuṁ → na phāsukaṁ (bj); na phāsu (mr) | viharissantī’ti → viharissanti (bj, sya-all, km, mr)
Yasmiñca kho, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ:
‘na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca phāsuṁ viharissantī’ti. *phāsuṁ → phāsukaṁ (bj); phāsu (mr)
“Yasmiṁ, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu na sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ: *āpanno → āpattāpanno (mr)‘dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca na phāsuṁ viharissantī’ti. *na phāsuṁ → na phāsukaṁ (bj); na phāsu (mr) | viharissantī’ti → viharissanti (bj, sya-all, km, mr)Yasmiñca kho, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ: ‘na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca phāsuṁ viharissantī’ti. *phāsuṁ → phāsukaṁ (bj); phāsu (mr)
Kathañca, bhikkhave, āpanno bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati? Idha, bhikkhave, āpanno bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ kho akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena. *kañcideva → kiñcideva (mr)Maṁ so bhikkhu addasa akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. *Maṁ so → tasmā maṁ so (sya-all); taṁ maṁ so (pts1ed)No ce ahaṁ akusalaṁ āpajjeyyaṁ kañcideva desaṁ kāyena, na maṁ so bhikkhu passeyya akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. Yasmā ca kho, ahaṁ akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena, tasmā maṁ so bhikkhu addasa akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. Disvā ca pana maṁ so bhikkhu akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena anattamano ahosi. Anattamano samāno anattamanavacanaṁ maṁ so bhikkhu avaca. *anattamanavacanaṁ → anattamanavācaṁ (mr)Anattamanavacanāhaṁ tena bhikkhunā vutto samāno anattamano ahosiṁ. *Anattamanavacanāhaṁ → anattamanavācaṁ nāhaṁ (mr) | anattamano → attamano (mr)Anattamano samāno paresaṁ ārocesiṁ. Iti mameva tattha accayo accagamā suṅkadāyakaṁva bhaṇḍasmin’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, āpanno bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati.
Kathañca, bhikkhave, āpanno bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati?
Idha, bhikkhave, āpanno bhikkhu iti paṭisañcikkhati:
‘ahaṁ kho akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena. *kañcideva → kiñcideva (mr)
Maṁ so bhikkhu addasa akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. *Maṁ so → tasmā maṁ so (sya-all); taṁ maṁ so (pts1ed)
No ce ahaṁ akusalaṁ āpajjeyyaṁ kañcideva desaṁ kāyena, na maṁ so bhikkhu passeyya akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena.
Yasmā ca kho, ahaṁ akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena, tasmā maṁ so bhikkhu addasa akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena.
Disvā ca pana maṁ so bhikkhu akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena anattamano ahosi.
Anattamano samāno anattamanavacanaṁ maṁ so bhikkhu avaca. *anattamanavacanaṁ → anattamanavācaṁ (mr)
Anattamanavacanāhaṁ tena bhikkhunā vutto samāno anattamano ahosiṁ. *Anattamanavacanāhaṁ → anattamanavācaṁ nāhaṁ (mr) | anattamano → attamano (mr)
Anattamano samāno paresaṁ ārocesiṁ.
Iti mameva tattha accayo accagamā suṅkadāyakaṁva bhaṇḍasmin’ti.
Evaṁ kho, bhikkhave, āpanno bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati.
Kathañca, bhikkhave, āpanno bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati? Idha, bhikkhave, āpanno bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ kho akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena. *kañcideva → kiñcideva (mr)Maṁ so bhikkhu addasa akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. *Maṁ so → tasmā maṁ so (sya-all); taṁ maṁ so (pts1ed)No ce ahaṁ akusalaṁ āpajjeyyaṁ kañcideva desaṁ kāyena, na maṁ so bhikkhu passeyya akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. Yasmā ca kho, ahaṁ akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena, tasmā maṁ so bhikkhu addasa akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. Disvā ca pana maṁ so bhikkhu akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena anattamano ahosi. Anattamano samāno anattamanavacanaṁ maṁ so bhikkhu avaca. *anattamanavacanaṁ → anattamanavācaṁ (mr)Anattamanavacanāhaṁ tena bhikkhunā vutto samāno anattamano ahosiṁ. *Anattamanavacanāhaṁ → anattamanavācaṁ nāhaṁ (mr) | anattamano → attamano (mr)Anattamano samāno paresaṁ ārocesiṁ. Iti mameva tattha accayo accagamā suṅkadāyakaṁva bhaṇḍasmin’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, āpanno bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati.
Kathañca, bhikkhave, codako bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati? Idha, bhikkhave, codako bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘ayaṁ kho bhikkhu akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena. Ahaṁ imaṁ bhikkhuṁ addasaṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. No ce ayaṁ bhikkhu akusalaṁ āpajjeyya kañcideva desaṁ kāyena, nāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ passeyyaṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. Yasmā ca kho, ayaṁ bhikkhu akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena, tasmā ahaṁ imaṁ bhikkhuṁ addasaṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. Disvā ca panāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena anattamano ahosiṁ. Anattamano samāno anattamanavacanāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ avacaṁ. Anattamanavacanāyaṁ bhikkhu mayā vutto samāno anattamano ahosi. Anattamano samāno paresaṁ ārocesi. Iti mameva tattha accayo accagamā suṅkadāyakaṁva bhaṇḍasmin’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, codako bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati.
Kathañca, bhikkhave, codako bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati?
Idha, bhikkhave, codako bhikkhu iti paṭisañcikkhati:
‘ayaṁ kho bhikkhu akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena.
Ahaṁ imaṁ bhikkhuṁ addasaṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena.
No ce ayaṁ bhikkhu akusalaṁ āpajjeyya kañcideva desaṁ kāyena, nāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ passeyyaṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena.
Yasmā ca kho, ayaṁ bhikkhu akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena, tasmā ahaṁ imaṁ bhikkhuṁ addasaṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena.
Disvā ca panāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena anattamano ahosiṁ.
Anattamano samāno anattamanavacanāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ avacaṁ.
Anattamanavacanāyaṁ bhikkhu mayā vutto samāno anattamano ahosi.
Anattamano samāno paresaṁ ārocesi.
Iti mameva tattha accayo accagamā suṅkadāyakaṁva bhaṇḍasmin’ti.
Evaṁ kho, bhikkhave, codako bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati.
Kathañca, bhikkhave, codako bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati? Idha, bhikkhave, codako bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘ayaṁ kho bhikkhu akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena. Ahaṁ imaṁ bhikkhuṁ addasaṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. No ce ayaṁ bhikkhu akusalaṁ āpajjeyya kañcideva desaṁ kāyena, nāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ passeyyaṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. Yasmā ca kho, ayaṁ bhikkhu akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena, tasmā ahaṁ imaṁ bhikkhuṁ addasaṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. Disvā ca panāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena anattamano ahosiṁ. Anattamano samāno anattamanavacanāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ avacaṁ. Anattamanavacanāyaṁ bhikkhu mayā vutto samāno anattamano ahosi. Anattamano samāno paresaṁ ārocesi. Iti mameva tattha accayo accagamā suṅkadāyakaṁva bhaṇḍasmin’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, codako bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati.
Yasmiṁ, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu na sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca na phāsuṁ viharissantīti. Yasmiñca kho, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca phāsuṁ viharissantī”ti.
Yasmiṁ, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu na sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca na phāsuṁ viharissantīti.
Yasmiñca kho, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca phāsuṁ viharissantī”ti.
Yasmiṁ, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu na sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca na phāsuṁ viharissantīti. Yasmiñca kho, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca phāsuṁ viharissantī”ti.
Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca:
Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca:
Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca:
“ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti?
“ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti?
“ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti?
“Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti.
“Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti.
“Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti.
“Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti?
“Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti?
“Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti?
“Dhammacariyāsamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.
“Dhammacariyāsamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.
“Dhammacariyāsamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.
“Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. *nikkujjitaṁ → nikujjitaṁ (mr)Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.
“Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama.
Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. *nikkujjitaṁ → nikujjitaṁ (mr)
Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.
Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.
“Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. *nikkujjitaṁ → nikujjitaṁ (mr)Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.
Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. *jāṇussoṇi → jānussoṇī (sya-all); jāṇusoṇi (mr)Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca:
Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. *jāṇussoṇi → jānussoṇī (sya-all); jāṇusoṇi (mr)
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca:
Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. *jāṇussoṇi → jānussoṇī (sya-all); jāṇusoṇi (mr)Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca:
“ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti?
“ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti?
“ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti?
“Katattā ca, brāhmaṇa, akatattā ca. Evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti.
“Katattā ca, brāhmaṇa, akatattā ca.
Evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti.
“Katattā ca, brāhmaṇa, akatattā ca. Evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti.
“Ko pana, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti?
“Ko pana, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti?
“Ko pana, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti?
“Katattā ca, brāhmaṇa, akatattā ca. Evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.
“Katattā ca, brāhmaṇa, akatattā ca.
Evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.
“Katattā ca, brāhmaṇa, akatattā ca. Evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.
“Na kho ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti.
“Na kho ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi.
Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti.
“Na kho ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti.
“Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Evaṁ, bho”ti kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
“Evaṁ, bho”ti kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavato paccassosi.
“Evaṁ, bho”ti kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
“Idha, brāhmaṇa, ekaccassa kāyaduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyasucaritaṁ; vacīduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīsucaritaṁ; manoduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manosucaritaṁ. Evaṁ kho, brāhmaṇa, katattā ca akatattā ca evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Idha pana, brāhmaṇa, ekaccassa kāyasucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyaduccaritaṁ; vacīsucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīduccaritaṁ; manosucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manoduccaritaṁ. Evaṁ kho, brāhmaṇa, katattā ca akatattā ca evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.
“Idha, brāhmaṇa, ekaccassa kāyaduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyasucaritaṁ;
vacīduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīsucaritaṁ;
manoduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manosucaritaṁ.
Evaṁ kho, brāhmaṇa, katattā ca akatattā ca evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti.
Idha pana, brāhmaṇa, ekaccassa kāyasucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyaduccaritaṁ;
vacīsucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīduccaritaṁ;
manosucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manoduccaritaṁ.
Evaṁ kho, brāhmaṇa, katattā ca akatattā ca evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.
“Idha, brāhmaṇa, ekaccassa kāyaduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyasucaritaṁ; vacīduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīsucaritaṁ; manoduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manosucaritaṁ. Evaṁ kho, brāhmaṇa, katattā ca akatattā ca evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Idha pana, brāhmaṇa, ekaccassa kāyasucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyaduccaritaṁ; vacīsucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīduccaritaṁ; manosucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manoduccaritaṁ. Evaṁ kho, brāhmaṇa, katattā ca akatattā ca evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.
“Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.
“Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.
“Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: “ekaṁsenāhaṁ, ānanda, akaraṇīyaṁ vadāmi kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritan”ti.
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca:
“ekaṁsenāhaṁ, ānanda, akaraṇīyaṁ vadāmi kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritan”ti.
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: “ekaṁsenāhaṁ, ānanda, akaraṇīyaṁ vadāmi kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritan”ti.
“Yamidaṁ, bhante, bhagavatā ekaṁsena akaraṇīyaṁ akkhātaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ tasmiṁ akaraṇīye kayiramāne ko ādīnavo pāṭikaṅkho”ti?
“Yamidaṁ, bhante, bhagavatā ekaṁsena akaraṇīyaṁ akkhātaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ tasmiṁ akaraṇīye kayiramāne ko ādīnavo pāṭikaṅkho”ti?
“Yamidaṁ, bhante, bhagavatā ekaṁsena akaraṇīyaṁ akkhātaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ tasmiṁ akaraṇīye kayiramāne ko ādīnavo pāṭikaṅkho”ti?
“Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena akaraṇīyaṁ akkhātaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ tasmiṁ akaraṇīye kayiramāne ayaṁ ādīnavo pāṭikaṅkho—attāpi attānaṁ upavadati, anuvicca viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena akaraṇīyaṁ akkhātaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ tasmiṁ akaraṇīye kayiramāne ayaṁ ādīnavo pāṭikaṅkho”ti.
“Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena akaraṇīyaṁ akkhātaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ tasmiṁ akaraṇīye kayiramāne ayaṁ ādīnavo pāṭikaṅkho—
attāpi attānaṁ upavadati,
anuvicca viññū garahanti,
pāpako kittisaddo abbhuggacchati,
kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena akaraṇīyaṁ akkhātaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ tasmiṁ akaraṇīye kayiramāne ayaṁ ādīnavo pāṭikaṅkho”ti.
“Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena akaraṇīyaṁ akkhātaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ tasmiṁ akaraṇīye kayiramāne ayaṁ ādīnavo pāṭikaṅkho—attāpi attānaṁ upavadati, anuvicca viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena akaraṇīyaṁ akkhātaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ tasmiṁ akaraṇīye kayiramāne ayaṁ ādīnavo pāṭikaṅkho”ti.
“Ekaṁsenāhaṁ, ānanda, karaṇīyaṁ vadāmi kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritan”ti.
“Ekaṁsenāhaṁ, ānanda, karaṇīyaṁ vadāmi kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritan”ti.
“Ekaṁsenāhaṁ, ānanda, karaṇīyaṁ vadāmi kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritan”ti.
“Yamidaṁ, bhante, bhagavatā ekaṁsena karaṇīyaṁ akkhātaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ tasmiṁ karaṇīye kayiramāne ko ānisaṁso pāṭikaṅkho”ti?
“Yamidaṁ, bhante, bhagavatā ekaṁsena karaṇīyaṁ akkhātaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ tasmiṁ karaṇīye kayiramāne ko ānisaṁso pāṭikaṅkho”ti?
“Yamidaṁ, bhante, bhagavatā ekaṁsena karaṇīyaṁ akkhātaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ tasmiṁ karaṇīye kayiramāne ko ānisaṁso pāṭikaṅkho”ti?
“Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena karaṇīyaṁ akkhātaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ tasmiṁ karaṇīye kayiramāne ayaṁ ānisaṁso pāṭikaṅkho—attāpi attānaṁ na upavadati, anuvicca viññū pasaṁsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena karaṇīyaṁ akkhātaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ tasmiṁ karaṇīye kayiramāne ayaṁ ānisaṁso pāṭikaṅkho”ti.
“Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena karaṇīyaṁ akkhātaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ tasmiṁ karaṇīye kayiramāne ayaṁ ānisaṁso pāṭikaṅkho—
attāpi attānaṁ na upavadati,
anuvicca viññū pasaṁsanti,
kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati,
kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.
Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena karaṇīyaṁ akkhātaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ tasmiṁ karaṇīye kayiramāne ayaṁ ānisaṁso pāṭikaṅkho”ti.
“Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena karaṇīyaṁ akkhātaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ tasmiṁ karaṇīye kayiramāne ayaṁ ānisaṁso pāṭikaṅkho—attāpi attānaṁ na upavadati, anuvicca viññū pasaṁsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena karaṇīyaṁ akkhātaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ tasmiṁ karaṇīye kayiramāne ayaṁ ānisaṁso pāṭikaṅkho”ti.
“Akusalaṁ, bhikkhave, pajahatha. Sakkā, bhikkhave, akusalaṁ pajahituṁ. No cedaṁ, bhikkhave, sakkā abhavissa akusalaṁ pajahituṁ, nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: *cedaṁ → no ce taṁ (bj, sya-all, km, pts1ed, mr)‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, sakkā akusalaṁ pajahituṁ tasmāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’ti. Akusalañca hidaṁ, bhikkhave, pahīnaṁ ahitāya dukkhāya saṁvatteyya nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: *Akusalañca hidaṁ, bhikkhave → akusalaṁ bhikkhave (mr)‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, akusalaṁ pahīnaṁ hitāya sukhāya saṁvattati tasmāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’”ti.
“Akusalaṁ, bhikkhave, pajahatha.
Sakkā, bhikkhave, akusalaṁ pajahituṁ.
No cedaṁ, bhikkhave, sakkā abhavissa akusalaṁ pajahituṁ, nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: *cedaṁ → no ce taṁ (bj, sya-all, km, pts1ed, mr)
‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’ti.
Yasmā ca kho, bhikkhave, sakkā akusalaṁ pajahituṁ tasmāhaṁ evaṁ vadāmi:
‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’ti.
Akusalañca hidaṁ, bhikkhave, pahīnaṁ ahitāya dukkhāya saṁvatteyya nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: *Akusalañca hidaṁ, bhikkhave → akusalaṁ bhikkhave (mr)
‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’ti.
Yasmā ca kho, bhikkhave, akusalaṁ pahīnaṁ hitāya sukhāya saṁvattati tasmāhaṁ evaṁ vadāmi:
‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’”ti.
“Akusalaṁ, bhikkhave, pajahatha. Sakkā, bhikkhave, akusalaṁ pajahituṁ. No cedaṁ, bhikkhave, sakkā abhavissa akusalaṁ pajahituṁ, nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: *cedaṁ → no ce taṁ (bj, sya-all, km, pts1ed, mr)‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, sakkā akusalaṁ pajahituṁ tasmāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’ti. Akusalañca hidaṁ, bhikkhave, pahīnaṁ ahitāya dukkhāya saṁvatteyya nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: *Akusalañca hidaṁ, bhikkhave → akusalaṁ bhikkhave (mr)‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, akusalaṁ pahīnaṁ hitāya sukhāya saṁvattati tasmāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’”ti.
“Kusalaṁ, bhikkhave, bhāvetha. Sakkā, bhikkhave, kusalaṁ bhāvetuṁ. No cedaṁ, bhikkhave, sakkā abhavissa kusalaṁ bhāvetuṁ, nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: ‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, sakkā kusalaṁ bhāvetuṁ tasmāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’ti. Kusalañca hidaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ ahitāya dukkhāya saṁvatteyya, nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: ‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, kusalaṁ bhāvitaṁ hitāya sukhāya saṁvattati tasmāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’”ti.
“Kusalaṁ, bhikkhave, bhāvetha.
Sakkā, bhikkhave, kusalaṁ bhāvetuṁ.
No cedaṁ, bhikkhave, sakkā abhavissa kusalaṁ bhāvetuṁ, nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ:
‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’ti.
Yasmā ca kho, bhikkhave, sakkā kusalaṁ bhāvetuṁ tasmāhaṁ evaṁ vadāmi:
‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’ti.
Kusalañca hidaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ ahitāya dukkhāya saṁvatteyya, nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ:
‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’ti.
Yasmā ca kho, bhikkhave, kusalaṁ bhāvitaṁ hitāya sukhāya saṁvattati tasmāhaṁ evaṁ vadāmi:
‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’”ti.
“Kusalaṁ, bhikkhave, bhāvetha. Sakkā, bhikkhave, kusalaṁ bhāvetuṁ. No cedaṁ, bhikkhave, sakkā abhavissa kusalaṁ bhāvetuṁ, nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: ‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, sakkā kusalaṁ bhāvetuṁ tasmāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’ti. Kusalañca hidaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ ahitāya dukkhāya saṁvatteyya, nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: ‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, kusalaṁ bhāvitaṁ hitāya sukhāya saṁvattati tasmāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’”ti.
“Dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti. Katame dve? Dunnikkhittañca padabyañjanaṁ attho ca dunnīto. Dunnikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattantī”ti.
“Dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti.
Dunnikkhittañca padabyañjanaṁ attho ca dunnīto.
Dunnikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti.
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattantī”ti.
“Dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti. Katame dve? Dunnikkhittañca padabyañjanaṁ attho ca dunnīto. Dunnikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattantī”ti.
“Dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti. Katame dve? Sunikkhittañca padabyañjanaṁ attho ca sunīto. Sunikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi sunayo hoti. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattantī”ti.
“Dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti.
Sunikkhittañca padabyañjanaṁ attho ca sunīto.
Sunikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi sunayo hoti.
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattantī”ti.
“Dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti. Katame dve? Sunikkhittañca padabyañjanaṁ attho ca sunīto. Sunikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi sunayo hoti. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattantī”ti.
Adhikaraṇavaggo dutiyo.
Adhikaraṇavaggo dutiyo.