“He aquí, monjes, hay estas dos clases de tontos. Y, ¿Cuáles son esas dos? Una, que no ve su propia transgresión como transgresión y otra, que no acepta, de acuerdo con el Dhamma, la transgresión de alguien que la confiesa. Estas son, monjes, las dos clases de tontos.
“He aquí, monjes, hay estas dos clases de sabios. Y, ¿Cuáles son esas dos? Una, que ve su propia transgresión como transgresión y otra, que acepta, de acuerdo con el Dhamma, la transgresión de alguien que la confiesa. Estas son, monjes, las dos clases de sabios.
“He aquí, monjes, hay estas dos clases de personas que difaman al Tathagata. Y, ¿Cuáles son esas dos? Una, llena de odio que alberga odio y otra, dotada de fe a raíz de su mal entendimiento. Estas son las dos clases de personas que difaman al Tathagata.
“He aquí, monjes, hay estas dos clases de personas que difaman al Tathagata. Y, ¿Cuáles son esas dos? Una, [compuesta por] los que proclaman como dicho o declarado por el Tathagata algo que nunca fue dicho ni declarado por él. Y la otra, [compuesta por] los que niegan lo dicho o declarado por el Tathagata. Estas son las dos clases de personas que difaman al Tathagata.
“He aquí, monjes, hay estas dos clases de personas que no difaman al Tathagata. Y, ¿Cuáles son esas dos? Una, [compuesta por] los que no proclaman como dicho o declarado por el Tathagata algo que nunca fue dicho ni declarado por él. Y la otra, [compuesta por] los que proclaman lo dicho o declarado por el Tathagata. Estas son las dos clases de personas que no difaman al Tathagata.
“He aquí, monjes, hay estas dos clases de personas que difaman al Tathagata. Y, ¿Cuáles son esas dos? Una, [compuesta por] los que proclaman como explícito algo, cuyo significado todavía necesita de un esclarecimiento. Y la otra [compuesta por] los que proclaman como algo que todavía necesita de un esclarecimiento, un discurso explícito. Estas son las dos clases de personas que difaman al Tathagata.
“He aquí, monjes, hay estas dos clases de personas que no difaman al Tathagata. Y, ¿Cuáles son esas dos? Una, [compuesta por] los que proclaman como algo que aún necesita una interpretación, el discurso cuyo significado todavía necesita de un esclarecimiento. Y la otra [compuesta por] los que proclaman como explícito, algo que ya no necesita esclarecimiento alguno. Estas son las dos clases de personas que no difaman al Tathagata.
“Monjes, para alguien de acciones ocultas hay dos destinos que se pueden esperar: el infierno o el reino animal.
“Monjes, para alguien, cuyas acciones no son ocultas hay dos destinos que se pueden esperar: el reino de los devas o el reino humano.
“Monjes, para alguien que mantiene el incorrecto punto de vista hay dos destinos que se pueden esperar: el infierno o el reino animal.
“Monjes, para alguien que mantiene el correcto punto de vista hay dos destinos que se pueden esperar: el reino de los devas o el reino humano.
“Monjes, para una persona inmoral hay dos receptáculos: el infierno o el reino animal. Monjes, para una persona virtuosa hay dos receptáculos: el reino de los devas o el reino humano.
“Monjes, viendo las dos ventajas, recurro a una morada lejana en el bosque o en la selva. Y, ¿cuáles son esas dos? Para mí mismo veo una morada placentera ya en esta vida y tengo compasión para las generaciones posteriores. Viendo estas dos ventajas, recurro a una morada lejana en el bosque o en la selva.
“Monjes, estas dos cosas pertenecen al verdadero conocimiento. Y, ¿cuáles son esas dos? La tranquilidad y la perspicacia. Y, ¿qué beneficio experimenta uno cuando desarrolla la tranquilidad? Su mente se desarrolla. Y, ¿qué beneficio experimenta uno cuando su mente está desarrollada? Se abandona la codicia. Y, ¿qué beneficio experimenta uno cuando la codicia está abandonada?
“Y, ¿qué beneficio experimenta uno cuando desarrolla la perspicacia? Se desarrolla la sabiduría. Y, ¿qué beneficio experimenta uno cuando la sabiduría está desarrollada? Se abandona la ignorancia.
“De esta manera, monjes, al desaparecer la codicia, he aquí, la liberación de la mente, y al desaparecer la ignorancia, he aquí, la liberación a través de la sabiduría.”
3. Bālavagga
3. Bālavagga
“Dveme, bhikkhave, bālā. Katame dve? Yo ca accayaṁ accayato na passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ nappaṭiggaṇhāti. Ime kho, bhikkhave, dve bālāti.
Yo ca accayaṁ accayato na passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ nappaṭiggaṇhāti.
Ime kho, bhikkhave, dve bālāti.
“Dveme, bhikkhave, bālā. Katame dve? Yo ca accayaṁ accayato na passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ nappaṭiggaṇhāti. Ime kho, bhikkhave, dve bālāti.
Dveme, bhikkhave, paṇḍitā. Katame dve? Yo ca accayaṁ accayato passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ paṭiggaṇhāti. Ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā”ti.
Dveme, bhikkhave, paṇḍitā.
Yo ca accayaṁ accayato passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ paṭiggaṇhāti.
Ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā”ti.
Dveme, bhikkhave, paṇḍitā. Katame dve? Yo ca accayaṁ accayato passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ paṭiggaṇhāti. Ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā”ti.
“Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ abbhācikkhanti. Katame dve? Duṭṭho vā dosantaro, saddho vā duggahitena. *duggahitena → duggahītena (pts1ed)Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ abbhācikkhantī”ti.
“Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ abbhācikkhanti.
Duṭṭho vā dosantaro, saddho vā duggahitena. *duggahitena → duggahītena (pts1ed)
Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ abbhācikkhantī”ti.
“Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ abbhācikkhanti. Katame dve? Duṭṭho vā dosantaro, saddho vā duggahitena. *duggahitena → duggahītena (pts1ed)Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ abbhācikkhantī”ti.
“Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ abbhācikkhanti. Katame dve? Yo ca abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, yo ca bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti. Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ abbhācikkhantīti.
“Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ abbhācikkhanti.
Yo ca abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, yo ca bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti.
Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ abbhācikkhantīti.
“Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ abbhācikkhanti. Katame dve? Yo ca abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, yo ca bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti. Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ abbhācikkhantīti.
Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ nābbhācikkhanti. Katame dve? Yo ca abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, yo ca bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti. Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ nābbhācikkhantī”ti.
Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ nābbhācikkhanti.
Yo ca abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, yo ca bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti.
Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ nābbhācikkhantī”ti.
Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ nābbhācikkhanti. Katame dve? Yo ca abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, yo ca bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti. Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ nābbhācikkhantī”ti.
“Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ abbhācikkhanti. Katame dve? Yo ca neyyatthaṁ suttantaṁ nītattho suttantoti dīpeti, yo ca nītatthaṁ suttantaṁ neyyattho suttantoti dīpeti. Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ abbhācikkhantī”ti.
“Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ abbhācikkhanti.
Yo ca neyyatthaṁ suttantaṁ nītattho suttantoti dīpeti, yo ca nītatthaṁ suttantaṁ neyyattho suttantoti dīpeti.
Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ abbhācikkhantī”ti.
“Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ abbhācikkhanti. Katame dve? Yo ca neyyatthaṁ suttantaṁ nītattho suttantoti dīpeti, yo ca nītatthaṁ suttantaṁ neyyattho suttantoti dīpeti. Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ abbhācikkhantī”ti.
“Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ nābbhācikkhanti. Katame dve? Yo ca neyyatthaṁ suttantaṁ neyyattho suttantoti dīpeti, yo ca nītatthaṁ suttantaṁ nītattho suttantoti dīpeti. Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ nābbhācikkhantī”ti.
“Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ nābbhācikkhanti.
Yo ca neyyatthaṁ suttantaṁ neyyattho suttantoti dīpeti, yo ca nītatthaṁ suttantaṁ nītattho suttantoti dīpeti.
Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ nābbhācikkhantī”ti.
“Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ nābbhācikkhanti. Katame dve? Yo ca neyyatthaṁ suttantaṁ neyyattho suttantoti dīpeti, yo ca nītatthaṁ suttantaṁ nītattho suttantoti dīpeti. Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ nābbhācikkhantī”ti.
“Paṭicchannakammantassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā—nirayo vā tiracchānayoni vāti.
“Paṭicchannakammantassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā—
nirayo vā tiracchānayoni vāti.
“Paṭicchannakammantassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā—nirayo vā tiracchānayoni vāti.
Appaṭicchannakammantassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā—devā vā manussā vā”ti.
Appaṭicchannakammantassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā—
Appaṭicchannakammantassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā—devā vā manussā vā”ti.
“Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā—nirayo vā tiracchānayoni vā”ti.
“Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā—
nirayo vā tiracchānayoni vā”ti.
“Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā—nirayo vā tiracchānayoni vā”ti.
“Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā—devā vā manussā vā”ti.
“Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā—
“Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā—devā vā manussā vā”ti.
“Dussīlassa, bhikkhave, dve paṭiggāhā—nirayo vā tiracchānayoni vā.
“Dussīlassa, bhikkhave, dve paṭiggāhā—
nirayo vā tiracchānayoni vā.
“Dussīlassa, bhikkhave, dve paṭiggāhā—nirayo vā tiracchānayoni vā.
Sīlavato, bhikkhave, dve paṭiggāhā—devā vā manussā vā”ti. *devā vā manussā vā”ti → devo vā manusso vāti (mr)
Sīlavato, bhikkhave, dve paṭiggāhā—
devā vā manussā vā”ti. *devā vā manussā vā”ti → devo vā manusso vāti (mr)
Sīlavato, bhikkhave, dve paṭiggāhā—devā vā manussā vā”ti. *devā vā manussā vā”ti → devo vā manusso vāti (mr)
“Dvāhaṁ, bhikkhave, atthavase sampassamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi. *araññavanapatthāni → araññe vanapatthāni (bj, pts1ed)Katame dve? Attano ca diṭṭhadhammasukhavihāraṁ sampassamāno, pacchimañca janataṁ anukampamāno. Ime kho ahaṁ, bhikkhave, dve atthavase sampassamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmī”ti.
“Dvāhaṁ, bhikkhave, atthavase sampassamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi. *araññavanapatthāni → araññe vanapatthāni (bj, pts1ed)
Attano ca diṭṭhadhammasukhavihāraṁ sampassamāno, pacchimañca janataṁ anukampamāno.
Ime kho ahaṁ, bhikkhave, dve atthavase sampassamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmī”ti.
“Dvāhaṁ, bhikkhave, atthavase sampassamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi. *araññavanapatthāni → araññe vanapatthāni (bj, pts1ed)Katame dve? Attano ca diṭṭhadhammasukhavihāraṁ sampassamāno, pacchimañca janataṁ anukampamāno. Ime kho ahaṁ, bhikkhave, dve atthavase sampassamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmī”ti.
“Dve me, bhikkhave, dhammā vijjābhāgiyā. Katame dve? Samatho ca vipassanā ca.
“Dve me, bhikkhave, dhammā vijjābhāgiyā.
“Dve me, bhikkhave, dhammā vijjābhāgiyā. Katame dve? Samatho ca vipassanā ca.
Samatho, bhikkhave, bhāvito kamatthamanubhoti? *kamatthamanubhoti → kimattha … (sya-all, km); katamattha … (mr)Cittaṁ bhāvīyati. Cittaṁ bhāvitaṁ kamatthamanubhoti? Yo rāgo so pahīyati.
Samatho, bhikkhave, bhāvito kamatthamanubhoti? *kamatthamanubhoti → kimattha … (sya-all, km); katamattha … (mr)
Cittaṁ bhāvitaṁ kamatthamanubhoti?
Samatho, bhikkhave, bhāvito kamatthamanubhoti? *kamatthamanubhoti → kimattha … (sya-all, km); katamattha … (mr)Cittaṁ bhāvīyati. Cittaṁ bhāvitaṁ kamatthamanubhoti? Yo rāgo so pahīyati.
Vipassanā, bhikkhave, bhāvitā kamatthamanubhoti? Paññā bhāvīyati. Paññā bhāvitā kamatthamanubhoti? Yā avijjā sā pahīyati.
Vipassanā, bhikkhave, bhāvitā kamatthamanubhoti?
Paññā bhāvitā kamatthamanubhoti?
Vipassanā, bhikkhave, bhāvitā kamatthamanubhoti? Paññā bhāvīyati. Paññā bhāvitā kamatthamanubhoti? Yā avijjā sā pahīyati.
Rāgupakkiliṭṭhaṁ vā, bhikkhave, cittaṁ na vimuccati, avijjupakkiliṭṭhā vā paññā na bhāvīyati. Iti kho, bhikkhave, rāgavirāgā cetovimutti, avijjāvirāgā paññāvimuttī”ti.
Rāgupakkiliṭṭhaṁ vā, bhikkhave, cittaṁ na vimuccati, avijjupakkiliṭṭhā vā paññā na bhāvīyati.
Iti kho, bhikkhave, rāgavirāgā cetovimutti, avijjāvirāgā paññāvimuttī”ti.
Rāgupakkiliṭṭhaṁ vā, bhikkhave, cittaṁ na vimuccati, avijjupakkiliṭṭhā vā paññā na bhāvīyati. Iti kho, bhikkhave, rāgavirāgā cetovimutti, avijjāvirāgā paññāvimuttī”ti.
Bālavaggo tatiyo.
Bālavaggo tatiyo.