“Monjes, he aquí estos tres principios [de los seguidores] de otros credos, los cuales, cuando son cuestionados, interrogados y repreguntados por un sabio, y llevados a sus conclusiones, desembocan en el no-hacer. Y, ¿cuáles son esos tres?
“He aquí, monjes, algunos ascetas y brahmanes sostienen una doctrina y punto de vista como este: ‘Cualquier cosa que experimenta una persona—sea esto placentero, penoso o ni placentero ni penoso—, todo es causado por lo que ha sido hecho en el pasado’. He aquí, otros ascetas y brahmanes sostienen la doctrina y punto de vista como este: ‘Cualquier cosa que experimenta una persona—sea esto placentero, penoso o ni placentero ni penoso—, todo es causado por la actividad creadora de Dios’. Y he aquí, otros ascetas y brahmanes sostienen la doctrina y punto de vista como este: ‘Cualquier cosa que experimenta una persona—sea esto placentero, penoso o ni placentero ni penoso—, todo ocurre sin causa ni condición alguna’.
“Monjes, yo me acerqué a aquellos ascetas y brahmanes que sostienen la doctrina y el punto de vista como este: ‘Cualquier cosa que experimenta una persona—sea esto placentero, penoso o ni placentero ni penoso—, todo es causado por las obras pasadas’, y les dije esto: ‘¿Es cierto que los venerables señores sostienen semejante doctrina y punto de vista?’. Cuando les pregunto esto, lo afirman. Entonces les digo: ‘En este caso, es debido a las obras pasadas que podéis destruir la vida, tomar lo que no os ha sido dado, complaceros en la actividad sexual, hablar falsamente, proferir palabras que dividen, hablar ásperamente, complaceros en charlas frívolas; [es debido a las obras pasadas] que podéis estar llenos de anhelo, tener la mente con animadversión y mantener los erróneos puntos de vista’.
“Aquellos que caen en las obras pasadas como la verdad esencial, no tienen deseo [de hacer] lo que debería ser hecho ni [de evitar de hacer] lo que no debería ser hecho, tampoco hacen esfuerzo en ese sentido. Puesto que ellos no aprehenden, como verdadera ni válida, cosa alguna que debería ser hecha ni la que no debería ser hecha, teniendo además la mente confusa, no se resguardan a sí mismos e incluso la designación personal de ‘asceta’ no puede ser legítimamente aplicada a ellos. Esta es mi primera legítima refutación a aquellos ascetas y brahmanes que sostienen semejante doctrina y punto de vista.
“Y luego, monjes, me acerqué a aquellos ascetas y brahmanes que sostienen la doctrina y el punto de vista como este: ‘Cualquier cosa que experimenta una persona—sea esto placentero, penoso o ni placentero ni penoso—, todo es causado por la actividad creadora de Dios’, y les dije esto: ‘¿Es cierto que los venerables señores sostienen semejante doctrina y punto de vista?’. Cuando les pregunto esto, lo afirman. Entonces les digo: ‘En este caso, es debido a la actividad creadora de Dios que podéis destruir la vida, tomar lo que no os ha sido dado, complaceros en la actividad sexual, hablar falsamente, proferir palabras que dividen, hablar ásperamente, complaceros en charlas frívolas; [es debido a la actividad creadora de Dios] que podéis estar llenos de anhelo, tener la mente con animadversión y mantener los erróneos puntos de vista’.
“Aquellos que caen en la actividad creadora de Dios como la verdad esencial, no tienen deseo [de hacer] lo que debería ser hecho ni [de evitar de hacer] lo que no debería ser hecho, tampoco hacen esfuerzo en ese sentido. Puesto que ellos no aprehenden, como verdadera ni válida, cosa alguna que debería ser hecha ni la que no debería ser hecha, teniendo además la mente confusa, no se resguardan a sí mismos e incluso la designación personal de ‘asceta’ no puede ser legítimamente aplicada a ellos. Esta es mi segunda legítima refutación a aquellos ascetas y brahmanes que sostienen semejante doctrina y punto de vista.
“Y luego, monjes, me acerqué a aquellos ascetas y brahmanes que sostienen la doctrina y el punto de vista como este: ‘Cualquier cosa que experimenta esa persona—sea esto placentero, penoso o ni placentero ni penoso—, todo ocurre sin causa ni condición alguna’, y les dije esto: ‘¿Es cierto que los venerables señores sostienen semejante doctrina y punto de vista?’. Cuando les pregunto esto, lo afirman. Entonces les digo: ‘En este caso, es sin causa ni condición alguna que podéis destruir la vida, tomar lo que no os ha sido dado, complaceros en la actividad sexual, hablar falsamente, proferir palabras que dividen, hablar ásperamente, complaceros en charlas frívolas; [es debido a que todo ocurre sin causa ni condición alguna] que podéis estar llenos de anhelo, tener la mente con animadversión y mantener los erróneos puntos de vista’.
“Aquellos que caen en la ausencia de causa y condición alguna como la verdad esencial, no tienen deseo [de hacer] lo que debería ser hecho ni [de evitar de hacer] lo que no debería ser hecho, tampoco hacen esfuerzo en ese sentido. Puesto que ellos no aprehenden, como verdadera ni válida, cosa alguna que debería ser hecha ni la que no debería ser hecha, teniendo además la mente confusa, no se resguardan a sí mismos e incluso la designación personal de ‘asceta’ no puede ser legítimamente aplicada a ellos. Esta es mi segunda legítima refutación a aquellos ascetas y brahmanes que sostienen semejante doctrina y punto de vista.
“Estos son, monjes, los tres principios [de los seguidores] de otros credos, los cuales, cuando son cuestionados, interrogados y repreguntados por un sabio, y llevados a sus conclusiones, desembocan en el no-hacer.
“Pero, monjes, este Dhamma enseñado por mí es irrefutable, puro, irreprochable e incensurable por los sabios ascetas y brahmanes. Y, ¿cuál es este Dhamma enseñado por mí que es irrefutable, puro, irreprochable e incensurable por los sabios ascetas y brahmanes?
“He aquí, monjes, los seis elementos: este es el Dhamma, monjes, enseñado por mí que es irrefutable, puro, irreprochable e incensurable por los sabios ascetas y brahmanes. He aquí, monjes, las seis bases del contacto… He aquí, monjes, las dieciocho indagaciones mentales… He aquí, monjes, las cuatro nobles verdades: este es el Dhamma, monjes, enseñado por mí que es irrefutable, puro, irreprochable e incensurable por los sabios ascetas y brahmanes.
“Cuando se dijo esto: ’He aquí, monjes, los seis elementos: este es el Dhamma, monjes, enseñado por mí que es irrefutable, puro, irreprochable e incensurable por los sabios ascetas y brahmanes’, ¿cuál fue la razón, por la cual se ha dicho esto? He aquí, monjes, esos seis elementos: el elemento de la tierra, el elemento del agua, el elemento del fuego, el elemento del aire, el elemento del espacio y el elemento de la consciencia. Cuando se dijo esto: ’He aquí, monjes, los seis elementos: este es el Dhamma, monjes, enseñado por mí que es irrefutable, puro, irreprochable e incensurable por los sabios ascetas y brahmanes’, se lo ha dicho en consideración a esto.
“Cuando se dijo esto: ’He aquí, monjes, las seis bases del contacto: este es el Dhamma, monjes, enseñado por mí que es irrefutable, puro, irreprochable e incensurable por los sabios ascetas y brahmanes’, ¿cuál fue la razón, por la cual se ha dicho esto? He aquí, monjes, esas seis bases del contacto: el ojo como la base del contacto, el oído como la base del contacto, la nariz como la base del contacto, la lengua como la base del contacto, el cuerpo como la base del contacto y la mente como la base del contacto. Cuando se dijo esto: ’He aquí, monjes, las seis bases del contacto: este es el Dhamma, monjes, enseñado por mí que es irrefutable, puro, irreprochable e incensurable por los sabios ascetas y brahmanes’, se lo ha dicho en consideración a esto.
“Cuando se dijo esto: ’He aquí, monjes, las dieciocho indagaciones mentales: este es el Dhamma, monjes, enseñado por mí que es irrefutable, puro, irreprochable e incensurable por los sabios ascetas y brahmanes’, ¿cuál fue la razón, por la cual se ha dicho esto? Habiendo escuchado el sonido con el oído… Habiendo percibido el olor con la nariz… Habiendo degustado el sabor con la lengua… Habiendo sentido un objeto táctil con el cuerpo… Habiendo conocido un fenómeno mental con la mente, uno examina el fenómeno mental que es la base de la dicha, uno examina el fenómeno mental que es la base del abatimiento, uno examina el fenómeno mental que es la base de la ecuanimidad. Cuando se dijo esto: ’He aquí, monjes, las dieciocho indagaciones mentales: este es el Dhamma, monjes, enseñado por mí que es irrefutable, puro, irreprochable e incensurable por los sabios ascetas y brahmanes’, se lo ha dicho en consideración a esto.
“Cuando se dijo esto: ’He aquí, monjes, las cuatro nobles verdades: este es el Dhamma, monjes, enseñado por mí que es irrefutable, puro, irreprochable e incensurable por los sabios ascetas y brahmanes’, ¿cuál fue la razón, por la cual se ha dicho esto? En dependencia de los seis elementos ocurre el descenso al embrión. Cuando ocurre el descenso al embrión, he aquí el nombre y forma; con el nombre y forma como condición, he aquí la séxtuple base de los sentidos; con la séxtuple base de los sentidos como condición, he aquí el contacto; con el contacto como condición, he aquí la sensación. Ahora bien, es para alguien que siente que proclamo esto: ‘esta es la insatisfacción’, ‘este es el origen de la insatisfacción’, ‘este es el cese de la insatisfacción’ y ‘este es el sendero que conduce al cese de la insatisfacción’.
“Y, ¿qué es, monjes, la noble verdad de la insatisfacción? El nacimiento es insatisfacción, la vejez es insatisfacción, la enfermedad es insatisfacción, la muerte es insatisfacción; el dolor, el lamento, la pena, el abatimiento y la angustia son insatisfacción; no conseguir lo que uno desea es insatisfacción. En resumen, los cinco cúmulos del apego son insatisfacción. Esta se llama la noble verdad de la insatisfacción.
“Y, ¿qué es, monjes, la noble verdad del origen de la insatisfacción? Con la ignorancia como condición, las actividades volitivas [llegan a ser]; con las actividades volitivas como condición, la conciencia; con la conciencia como condición, el nombre y forma; con el nombre y forma como condición, la séxtuple base de los sentidos; con la séxtuple base de los sentidos como condición, el contacto; con el contacto como condición, la sensación; con la sensación como condición, la avidez; con la avidez como condición, el apego; con el apego como condición, la existencia; con la existencia como condición, el nacimiento; con el nacimiento como condición, el dolor, el lamento, la pena, el abatimiento y la angustia llegan a ser. Tal es el origen de toda la masa de insatisfacción. Esta se llama la noble verdad del origen de la insatisfacción.
“Y, ¿qué es, monjes, la noble verdad del cese de la insatisfacción? Con la completa desaparición y cese de la ignorancia, llega el cese de las actividades volitivas; con el cese de las actividades volitivas, llega el cese de la conciencia; con el cese de la conciencia, llega el cese del nombre y forma; con el cese del nombre y forma, llega el cese de la séxtuple base de los sentidos; con el cese de la séxtuple base de los sentidos, llega el cese del contacto; con el cese del contacto, llega el cese de la sensación; con el cese de la sensación, llega el cese de la avidez; con el cese de la avidez, llega el cese del apego; con el cese del apego, llega el cese de la existencia; con el cese de la existencia, llega el cese del nacimiento; con el cese del nacimiento, llega el cese del dolor, el lamento, la pena, el abatimiento y la angustia. Tal es el cese de toda la masa de insatisfacción. Esta se llama la noble verdad del cese de la insatisfacción.
“Y, ¿qué es, monjes, la noble verdad del sendero que conduce al cese de la insatisfacción? Es precisamente este noble óctuple sendero, es decir, el recto punto de vista, la recta intención, la recta forma de hablar, la recta acción, la recta forma de vida, el recto esfuerzo, la recta atención consciente y la recta concentración. Esta se llama la noble verdad del sendero que conduce al cese de la insatisfacción.
Cuando se dijo esto: ’He aquí, monjes, esas cuatro nobles verdades: este es el Dhamma, monjes, enseñado por mí que es irrefutable, puro, irreprochable e incensurable por los sabios ascetas y brahmanes’, se lo ha dicho en consideración a esto”.
“Tīṇimāni, bhikkhave, titthāyatanāni yāni paṇḍitehi samanuyuñjiyamānāni samanugāhiyamānāni samanubhāsiyamānāni parampi gantvā akiriyāya saṇṭhahanti. *samanugāhiyamānāni → samanuggāhiyamānāni (sya-all, km, mr)Katamāni tīṇi?
“Tīṇimāni, bhikkhave, titthāyatanāni yāni paṇḍitehi samanuyuñjiyamānāni samanugāhiyamānāni samanubhāsiyamānāni parampi gantvā akiriyāya saṇṭhahanti. *samanugāhiyamānāni → samanuggāhiyamānāni (sya-all, km, mr)
“Tīṇimāni, bhikkhave, titthāyatanāni yāni paṇḍitehi samanuyuñjiyamānāni samanugāhiyamānāni samanubhāsiyamānāni parampi gantvā akiriyāya saṇṭhahanti. *samanugāhiyamānāni → samanuggāhiyamānāni (sya-all, km, mr)Katamāni tīṇi?
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū’ti.
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino:
‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū’ti.
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū’ti.
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ issaranimmānahetū’ti.
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino:
‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ issaranimmānahetū’ti.
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ issaranimmānahetū’ti.
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ ahetuappaccayā’ti.
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino:
‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ ahetuappaccayā’ti.
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ ahetuappaccayā’ti.
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū’ti, tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū”’ti? Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. *ca me → te ce me (bj, sya-all, km, pts1ed)Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti pubbekatahetu, adinnādāyino bhavissanti pubbekatahetu, abrahmacārino bhavissanti pubbekatahetu, musāvādino bhavissanti pubbekatahetu, pisuṇavācā bhavissanti pubbekatahetu, pharusavācā bhavissanti pubbekatahetu, samphappalāpino bhavissanti pubbekatahetu, abhijjhāluno bhavissanti pubbekatahetu, byāpannacittā bhavissanti pubbekatahetu, micchādiṭṭhikā bhavissanti pubbekatahetu’.
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino:
‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū’ti, tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi:
‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino:
“yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū”’ti?
Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. *ca me → te ce me (bj, sya-all, km, pts1ed)
‘tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti pubbekatahetu, adinnādāyino bhavissanti pubbekatahetu, abrahmacārino bhavissanti pubbekatahetu, musāvādino bhavissanti pubbekatahetu, pisuṇavācā bhavissanti pubbekatahetu, pharusavācā bhavissanti pubbekatahetu, samphappalāpino bhavissanti pubbekatahetu, abhijjhāluno bhavissanti pubbekatahetu, byāpannacittā bhavissanti pubbekatahetu, micchādiṭṭhikā bhavissanti pubbekatahetu’.
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū’ti, tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū”’ti? Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. *ca me → te ce me (bj, sya-all, km, pts1ed)Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti pubbekatahetu, adinnādāyino bhavissanti pubbekatahetu, abrahmacārino bhavissanti pubbekatahetu, musāvādino bhavissanti pubbekatahetu, pisuṇavācā bhavissanti pubbekatahetu, pharusavācā bhavissanti pubbekatahetu, samphappalāpino bhavissanti pubbekatahetu, abhijjhāluno bhavissanti pubbekatahetu, byāpannacittā bhavissanti pubbekatahetu, micchādiṭṭhikā bhavissanti pubbekatahetu’.
Pubbekataṁ kho pana, bhikkhave, sārato paccāgacchataṁ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṁ vā karaṇīyaṁ idaṁ vā akaraṇīyanti. Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṁ anārakkhānaṁ viharataṁ na hoti paccattaṁ sahadhammiko samaṇavādo. Ayaṁ kho me, bhikkhave, tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṁvādīsu evaṁdiṭṭhīsu paṭhamo sahadhammiko niggaho hoti.
Pubbekataṁ kho pana, bhikkhave, sārato paccāgacchataṁ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṁ vā karaṇīyaṁ idaṁ vā akaraṇīyanti.
Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṁ anārakkhānaṁ viharataṁ na hoti paccattaṁ sahadhammiko samaṇavādo.
Ayaṁ kho me, bhikkhave, tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṁvādīsu evaṁdiṭṭhīsu paṭhamo sahadhammiko niggaho hoti.
Pubbekataṁ kho pana, bhikkhave, sārato paccāgacchataṁ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṁ vā karaṇīyaṁ idaṁ vā akaraṇīyanti. Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṁ anārakkhānaṁ viharataṁ na hoti paccattaṁ sahadhammiko samaṇavādo. Ayaṁ kho me, bhikkhave, tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṁvādīsu evaṁdiṭṭhīsu paṭhamo sahadhammiko niggaho hoti.
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ issaranimmānahetū’ti, tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino—yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ issaranimmānahetū’ti? Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti issaranimmānahetu, adinnādāyino bhavissanti issaranimmānahetu, abrahmacārino bhavissanti issaranimmānahetu, musāvādino bhavissanti issaranimmānahetu, pisuṇavācā bhavissanti issaranimmānahetu, pharusavācā bhavissanti issaranimmānahetu, samphappalāpino bhavissanti issaranimmānahetu, abhijjhāluno bhavissanti issaranimmānahetu, byāpannacittā bhavissanti issaranimmānahetu, micchādiṭṭhikā bhavissanti issaranimmānahetu’.
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino:
‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ issaranimmānahetū’ti, tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi:
‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino—
yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ issaranimmānahetū’ti?
Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti.
‘tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti issaranimmānahetu, adinnādāyino bhavissanti issaranimmānahetu, abrahmacārino bhavissanti issaranimmānahetu, musāvādino bhavissanti issaranimmānahetu, pisuṇavācā bhavissanti issaranimmānahetu, pharusavācā bhavissanti issaranimmānahetu, samphappalāpino bhavissanti issaranimmānahetu, abhijjhāluno bhavissanti issaranimmānahetu, byāpannacittā bhavissanti issaranimmānahetu, micchādiṭṭhikā bhavissanti issaranimmānahetu’.
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ issaranimmānahetū’ti, tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino—yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ issaranimmānahetū’ti? Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti issaranimmānahetu, adinnādāyino bhavissanti issaranimmānahetu, abrahmacārino bhavissanti issaranimmānahetu, musāvādino bhavissanti issaranimmānahetu, pisuṇavācā bhavissanti issaranimmānahetu, pharusavācā bhavissanti issaranimmānahetu, samphappalāpino bhavissanti issaranimmānahetu, abhijjhāluno bhavissanti issaranimmānahetu, byāpannacittā bhavissanti issaranimmānahetu, micchādiṭṭhikā bhavissanti issaranimmānahetu’.
Issaranimmānaṁ kho pana, bhikkhave, sārato paccāgacchataṁ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṁ vā karaṇīyaṁ idaṁ vā akaraṇīyanti. Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṁ anārakkhānaṁ viharataṁ na hoti paccattaṁ sahadhammiko samaṇavādo. Ayaṁ kho me, bhikkhave, tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṁvādīsu evaṁdiṭṭhīsu dutiyo sahadhammiko niggaho hoti.
Issaranimmānaṁ kho pana, bhikkhave, sārato paccāgacchataṁ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṁ vā karaṇīyaṁ idaṁ vā akaraṇīyanti.
Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṁ anārakkhānaṁ viharataṁ na hoti paccattaṁ sahadhammiko samaṇavādo.
Ayaṁ kho me, bhikkhave, tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṁvādīsu evaṁdiṭṭhīsu dutiyo sahadhammiko niggaho hoti.
Issaranimmānaṁ kho pana, bhikkhave, sārato paccāgacchataṁ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṁ vā karaṇīyaṁ idaṁ vā akaraṇīyanti. Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṁ anārakkhānaṁ viharataṁ na hoti paccattaṁ sahadhammiko samaṇavādo. Ayaṁ kho me, bhikkhave, tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṁvādīsu evaṁdiṭṭhīsu dutiyo sahadhammiko niggaho hoti.
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ ahetuappaccayā’ti, tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino—yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ ahetuappaccayā’ti? Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti ahetuappaccayā …pe… micchādiṭṭhikā bhavissanti ahetuappaccayā’”.
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino:
‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ ahetuappaccayā’ti, tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi:
‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino—
yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ ahetuappaccayā’ti?
Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti.
‘tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti ahetuappaccayā …pe… micchādiṭṭhikā bhavissanti ahetuappaccayā’”.
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ ahetuappaccayā’ti, tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino—yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ ahetuappaccayā’ti? Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti ahetuappaccayā …pe… micchādiṭṭhikā bhavissanti ahetuappaccayā’”.
Ahetuappaccayaṁ kho pana, bhikkhave, sārato paccāgacchataṁ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṁ vā karaṇīyaṁ idaṁ vā akaraṇīyanti. *Ahetuappaccayaṁ → ahetuṁ appaccayaṁ (bj); ahetuṁ (si); ahetu (sya-all, km); ahetuappaccayā (pts1ed); ahetuṁ appaccayaṁ (mr)Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṁ anārakkhānaṁ viharataṁ na hoti paccattaṁ sahadhammiko samaṇavādo. Ayaṁ kho me, bhikkhave, tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṁvādīsu evaṁdiṭṭhīsu tatiyo sahadhammiko niggaho hoti.
Ahetuappaccayaṁ kho pana, bhikkhave, sārato paccāgacchataṁ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṁ vā karaṇīyaṁ idaṁ vā akaraṇīyanti. *Ahetuappaccayaṁ → ahetuṁ appaccayaṁ (bj); ahetuṁ (si); ahetu (sya-all, km); ahetuappaccayā (pts1ed); ahetuṁ appaccayaṁ (mr)
Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṁ anārakkhānaṁ viharataṁ na hoti paccattaṁ sahadhammiko samaṇavādo.
Ayaṁ kho me, bhikkhave, tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṁvādīsu evaṁdiṭṭhīsu tatiyo sahadhammiko niggaho hoti.
Ahetuappaccayaṁ kho pana, bhikkhave, sārato paccāgacchataṁ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṁ vā karaṇīyaṁ idaṁ vā akaraṇīyanti. *Ahetuappaccayaṁ → ahetuṁ appaccayaṁ (bj); ahetuṁ (si); ahetu (sya-all, km); ahetuappaccayā (pts1ed); ahetuṁ appaccayaṁ (mr)Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṁ anārakkhānaṁ viharataṁ na hoti paccattaṁ sahadhammiko samaṇavādo. Ayaṁ kho me, bhikkhave, tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṁvādīsu evaṁdiṭṭhīsu tatiyo sahadhammiko niggaho hoti.
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi titthāyatanāni yāni paṇḍitehi samanuyuñjiyamānāni samanugāhiyamānāni samanubhāsiyamānāni parampi gantvā akiriyāya saṇṭhahanti.
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi titthāyatanāni yāni paṇḍitehi samanuyuñjiyamānāni samanugāhiyamānāni samanubhāsiyamānāni parampi gantvā akiriyāya saṇṭhahanti.
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi titthāyatanāni yāni paṇḍitehi samanuyuñjiyamānāni samanugāhiyamānāni samanubhāsiyamānāni parampi gantvā akiriyāya saṇṭhahanti.
Ayaṁ kho pana, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamo ca, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi?
Ayaṁ kho pana, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Katamo ca, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi?
Ayaṁ kho pana, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamo ca, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi?
Imā cha dhātuyoti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Imā cha dhātuyoti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Imā cha dhātuyoti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Imāni cha phassāyatanānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Imāni cha phassāyatanānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Imāni cha phassāyatanānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Ime aṭṭhārasa manopavicārāti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Ime aṭṭhārasa manopavicārāti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Ime aṭṭhārasa manopavicārāti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Imāni cattāri ariyasaccānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Imāni cattāri ariyasaccānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Imāni cattāri ariyasaccānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Imā cha dhātuyoti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Imā cha dhātuyoti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
Imā cha dhātuyoti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Chayimā, bhikkhave, dhātuyo—pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.
Chayimā, bhikkhave, dhātuyo—
pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.
Chayimā, bhikkhave, dhātuyo—pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.
Imā cha dhātuyoti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
Imā cha dhātuyoti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
Imā cha dhātuyoti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
Imāni cha phassāyatanānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Imāni cha phassāyatanānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
Imāni cha phassāyatanānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Chayimāni, bhikkhave, phassāyatanāni—cakkhu phassāyatanaṁ, sotaṁ phassāyatanaṁ, ghānaṁ phassāyatanaṁ, jivhā phassāyatanaṁ, kāyo phassāyatanaṁ, mano phassāyatanaṁ.
Chayimāni, bhikkhave, phassāyatanāni—
cakkhu phassāyatanaṁ, sotaṁ phassāyatanaṁ, ghānaṁ phassāyatanaṁ, jivhā phassāyatanaṁ, kāyo phassāyatanaṁ, mano phassāyatanaṁ.
Chayimāni, bhikkhave, phassāyatanāni—cakkhu phassāyatanaṁ, sotaṁ phassāyatanaṁ, ghānaṁ phassāyatanaṁ, jivhā phassāyatanaṁ, kāyo phassāyatanaṁ, mano phassāyatanaṁ.
Imāni cha phassāyatanānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
Imāni cha phassāyatanānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
Imāni cha phassāyatanānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
Ime aṭṭhārasa manopavicārāti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Ime aṭṭhārasa manopavicārāti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
Ime aṭṭhārasa manopavicārāti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati domanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati upekkhāṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati,
Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati domanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati upekkhāṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati,
Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati domanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati upekkhāṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati,
sotena saddaṁ sutvā …
sotena saddaṁ sutvā …
ghānena gandhaṁ ghāyitvā …
ghānena gandhaṁ ghāyitvā …
ghānena gandhaṁ ghāyitvā …
jivhāya rasaṁ sāyitvā …
jivhāya rasaṁ sāyitvā …
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …
manasā dhammaṁ viññāya somanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati domanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati upekkhāṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati.
manasā dhammaṁ viññāya somanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati domanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati upekkhāṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati.
manasā dhammaṁ viññāya somanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati domanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati upekkhāṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati.
Ime aṭṭhārasa manopavicārāti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
Ime aṭṭhārasa manopavicārāti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
Ime aṭṭhārasa manopavicārāti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
Imāni cattāri ariyasaccānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Imāni cattāri ariyasaccānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
Imāni cattāri ariyasaccānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Channaṁ, bhikkhave, dhātūnaṁ upādāya gabbhassāvakkanti hoti; okkantiyā sati nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā. Vediyamānassa kho panāhaṁ, bhikkhave, idaṁ dukkhanti paññapemi, ayaṁ dukkhasamudayoti paññapemi, ayaṁ dukkhanirodhoti paññapemi, ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti paññapemi.
Channaṁ, bhikkhave, dhātūnaṁ upādāya gabbhassāvakkanti hoti;
okkantiyā sati nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā.
Vediyamānassa kho panāhaṁ, bhikkhave, idaṁ dukkhanti paññapemi, ayaṁ dukkhasamudayoti paññapemi, ayaṁ dukkhanirodhoti paññapemi, ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti paññapemi.
Channaṁ, bhikkhave, dhātūnaṁ upādāya gabbhassāvakkanti hoti; okkantiyā sati nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā. Vediyamānassa kho panāhaṁ, bhikkhave, idaṁ dukkhanti paññapemi, ayaṁ dukkhasamudayoti paññapemi, ayaṁ dukkhanirodhoti paññapemi, ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti paññapemi.
Katamañca, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ? Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, (…) maraṇampi dukkhaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. *(…) → (byādhipi dukkho) (bj, mr); (vyādhi pi dukkhā) (pts1ed) | appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho → etthantare pāṭho katthaci natthiIdaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ.
Katamañca, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ?
Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, (…) maraṇampi dukkhaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. *(…) → (byādhipi dukkho) (bj, mr); (vyādhi pi dukkhā) (pts1ed) | appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho → etthantare pāṭho katthaci natthi
Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ.
Katamañca, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ? Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, (…) maraṇampi dukkhaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. *(…) → (byādhipi dukkho) (bj, mr); (vyādhi pi dukkhā) (pts1ed) | appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho → etthantare pāṭho katthaci natthiIdaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ.
Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ? *dukkhasamudayaṁ → dukkhasamudayo (bj, sya-all, km)Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ.
Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ? *dukkhasamudayaṁ → dukkhasamudayo (bj, sya-all, km)
saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ,
viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ,
nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ,
saḷāyatanapaccayā phasso,
jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti.
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ.
Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ? *dukkhasamudayaṁ → dukkhasamudayo (bj, sya-all, km)Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ.
Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ? *dukkhanirodhaṁ → dukkhanirodho (bj, sya-all, km)Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ.
Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ? *dukkhanirodhaṁ → dukkhanirodho (bj, sya-all, km)
Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho,
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho,
viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho,
nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho,
saḷāyatananirodhā phassanirodho,
phassanirodhā vedanānirodho,
vedanānirodhā taṇhānirodho,
taṇhānirodhā upādānanirodho,
upādānanirodhā bhavanirodho,
bhavanirodhā jātinirodho,
jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ.
Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ? *dukkhanirodhaṁ → dukkhanirodho (bj, sya-all, km)Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ.
Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ.
Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ?
Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—
sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ.
Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ.
‘Imāni cattāri ariyasaccānī’ti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti.
‘Imāni cattāri ariyasaccānī’ti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
Iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti.
‘Imāni cattāri ariyasaccānī’ti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti.