“Monjes, dondequiera que los monjes llegan a discutir y pelear, cayendo en la disputa y apuñalándose con cortantes palabras, estoy incómodo, incluso de dirigir mi atención allí y mucho menos irme ahí. Y llego a esta conclusión acerca de ellos: ‘Seguramente, estos venerables señores han abandonado tres cosas y han cultivado [otras] tres cosas’.
“Y, ¿cuáles son las tres cosas que han abandonado? Los pensamientos de renunciamiento, los pensamientos de benevolencia y los pensamientos de no dañar. Estas son las tres cosas que han abandonado.
“Y, ¿cuáles son las tres cosas que han cultivado? Los pensamientos sensuales, los pensamientos de animadversión y los pensamientos de daño. Estas son las tres cosas que han cultivado.
“Monjes, dondequiera que los monjes llegan discutir y pelear… llego a esta conclusión acerca de ellos: ‘Seguramente, estos venerables señores han abandonado tres cosas y han cultivado [otras] tres cosas’.
“Monjes, dondequiera que los monjes viven en concordia y armonía, sin discusiones y peleas, sin disputas, como una mezcla de leche y agua, mirándose unos a otros con afecto, estoy cómodo para irme allí, y mucho más dirigir mi mirada ahí. Y llego a esta conclusión acerca de ellos: ‘Seguramente, estos venerables señores han abandonado tres cosas y han cultivado [otras] tres cosas’.
“Y, ¿cuáles son las tres cosas que han abandonado? Los pensamientos sensuales, los pensamientos de animadversión y los pensamientos de daño. Estas son las tres cosas que han abandonado.
“Y, ¿cuáles son las tres cosas que han cultivado? Los pensamientos de renunciamiento, los pensamientos de benevolencia y los pensamientos de no dañar. Estas son las tres cosas que han cultivado.
“Monjes, dondequiera que los monjes viven en concordia y armonía… llego a esta conclusión acerca de ellos: ‘Seguramente, estos venerables señores han abandonado tres cosas y han cultivado [otras] tres cosas’”.
“Yassaṁ, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti, manasi kātumpi me esā, bhikkhave, disā na phāsu hoti, pageva gantuṁ. Niṭṭhamettha gacchāmi: ‘addhā te āyasmanto tayo dhamme pajahiṁsu, tayo dhamme bahulamakaṁsu. *bahulamakaṁsu → bahulīmakaṁsu (sya-all, km, pts1ed)Katame tayo dhamme pajahiṁsu? Nekkhammavitakkaṁ, abyāpādavitakkaṁ, avihiṁsāvitakkaṁ—ime tayo dhamme pajahiṁsu. Katame tayo dhamme bahulamakaṁsu? Kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ—ime tayo dhamme bahulamakaṁsu’. Yassaṁ, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti, manasi kātumpi me esā, bhikkhave, disā na phāsu hoti, pageva gantuṁ. Niṭṭhamettha gacchāmi: ‘addhā te āyasmanto ime tayo dhamme pajahiṁsu, ime tayo dhamme bahulamakaṁsu’.
“Yassaṁ, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti, manasi kātumpi me esā, bhikkhave, disā na phāsu hoti, pageva gantuṁ.
‘addhā te āyasmanto tayo dhamme pajahiṁsu, tayo dhamme bahulamakaṁsu. *bahulamakaṁsu → bahulīmakaṁsu (sya-all, km, pts1ed)
Katame tayo dhamme pajahiṁsu?
Nekkhammavitakkaṁ, abyāpādavitakkaṁ, avihiṁsāvitakkaṁ—
ime tayo dhamme pajahiṁsu.
Katame tayo dhamme bahulamakaṁsu?
Kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ—
ime tayo dhamme bahulamakaṁsu’.
Yassaṁ, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti, manasi kātumpi me esā, bhikkhave, disā na phāsu hoti, pageva gantuṁ.
‘addhā te āyasmanto ime tayo dhamme pajahiṁsu, ime tayo dhamme bahulamakaṁsu’.
“Yassaṁ, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti, manasi kātumpi me esā, bhikkhave, disā na phāsu hoti, pageva gantuṁ. Niṭṭhamettha gacchāmi: ‘addhā te āyasmanto tayo dhamme pajahiṁsu, tayo dhamme bahulamakaṁsu. *bahulamakaṁsu → bahulīmakaṁsu (sya-all, km, pts1ed)Katame tayo dhamme pajahiṁsu? Nekkhammavitakkaṁ, abyāpādavitakkaṁ, avihiṁsāvitakkaṁ—ime tayo dhamme pajahiṁsu. Katame tayo dhamme bahulamakaṁsu? Kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ—ime tayo dhamme bahulamakaṁsu’. Yassaṁ, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti, manasi kātumpi me esā, bhikkhave, disā na phāsu hoti, pageva gantuṁ. Niṭṭhamettha gacchāmi: ‘addhā te āyasmanto ime tayo dhamme pajahiṁsu, ime tayo dhamme bahulamakaṁsu’.
Yassaṁ pana, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, gantumpi me esā, bhikkhave, disā phāsu hoti, pageva manasi kātuṁ. Niṭṭhamettha gacchāmi: ‘addhā te āyasmanto tayo dhamme pajahiṁsu, tayo dhamme bahulamakaṁsu. Katame tayo dhamme pajahiṁsu? Kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ—ime tayo dhamme pajahiṁsu. Katame tayo dhamme bahulamakaṁsu? Nekkhammavitakkaṁ, abyāpādavitakkaṁ, avihiṁsāvitakkaṁ—ime tayo dhamme bahulamakaṁsu’. Yassaṁ, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, gantumpi me esā, bhikkhave, disā phāsu hoti, pageva manasi kātuṁ. Niṭṭhamettha gacchāmi: ‘addhā te āyasmanto ime tayo dhamme pajahiṁsu, ime tayo dhamme bahulamakaṁsū’”ti.
Yassaṁ pana, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, gantumpi me esā, bhikkhave, disā phāsu hoti, pageva manasi kātuṁ.
‘addhā te āyasmanto tayo dhamme pajahiṁsu, tayo dhamme bahulamakaṁsu.
Katame tayo dhamme pajahiṁsu?
Kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ—
ime tayo dhamme pajahiṁsu.
Katame tayo dhamme bahulamakaṁsu?
Nekkhammavitakkaṁ, abyāpādavitakkaṁ, avihiṁsāvitakkaṁ—
ime tayo dhamme bahulamakaṁsu’.
Yassaṁ, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, gantumpi me esā, bhikkhave, disā phāsu hoti, pageva manasi kātuṁ.
‘addhā te āyasmanto ime tayo dhamme pajahiṁsu, ime tayo dhamme bahulamakaṁsū’”ti.
Yassaṁ pana, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, gantumpi me esā, bhikkhave, disā phāsu hoti, pageva manasi kātuṁ. Niṭṭhamettha gacchāmi: ‘addhā te āyasmanto tayo dhamme pajahiṁsu, tayo dhamme bahulamakaṁsu. Katame tayo dhamme pajahiṁsu? Kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ—ime tayo dhamme pajahiṁsu. Katame tayo dhamme bahulamakaṁsu? Nekkhammavitakkaṁ, abyāpādavitakkaṁ, avihiṁsāvitakkaṁ—ime tayo dhamme bahulamakaṁsu’. Yassaṁ, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, gantumpi me esā, bhikkhave, disā phāsu hoti, pageva manasi kātuṁ. Niṭṭhamettha gacchāmi: ‘addhā te āyasmanto ime tayo dhamme pajahiṁsu, ime tayo dhamme bahulamakaṁsū’”ti.