KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
16. El capítulo sobre las facultades

El Afortunado

Aṅguttara Nikāya
16. Indriyavagga
Sugatavinayasutta
Discursos Numerados
16. El capítulo sobre las facultades
El Afortunado
Aṅguttara Nikāya
16. Indriyavagga
Sugatavinayasutta

Cosas que conducen a la desaparición del Dhamma.

Ruta suttaAN 4.160Sutta Piṭaka›Aṅguttara Nikāya›4. Catukkanipāta›4. Catutthapaṇṇāsaka›16. Indriyavagga›Sugatavinayasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an4.160/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

“Monjes, mientras la disciplina del Afortunado o de los Afortunados permanece en el mundo, esto es para el bienestar de mucha gente, para la felicidad de mucha gente, por la compasión por este mundo, por el bien, el bienestar y la felicidad de los devas y los seres humanos.

“Y, ¿quién es, monjes, el Afortunado? He aquí, el Tathagata surgió en el mundo, un Arahant perfectamente iluminado, consumado en el conocimiento verdadero y la conducta, afortunado, conocedor del mundo, insuperable amansador de las personas que han de ser amansadas, el maestro de los devas y los seres humanos, un Iluminado, un Bendito.

“Y, ¿qué es, monjes, la disciplina del Afortunado? Él enseña el Dhamma que es agradable en el principio, agradable en el medio y agradable al final, con recto espíritu y letra; que revela una vida espiritual perfectamente completa y pura. Esta es la disciplina del Afortunado. Por eso, monjes, mientras la disciplina del Afortunado o de los Afortunados permanece en el mundo, esto es para el bienestar de mucha gente, para la felicidad de mucha gente, por la compasión por este mundo, por el bien, el bienestar y la felicidad de los devas y los seres humanos.

“He aquí, monjes, estas cuatro cosas que conducen al declive y a la desaparición del buen Dhamma. Y, ¿cuáles son esas cuatro?

“He aquí, monjes, los monjes aprenden discursos mal adquiridos y mal transmitidos tanto en palabras como en frases. Cuando las palabras y las frases están mal transmitidas, el significado está mal interpretado. Esta es la primera cosa que conduce al declive y a la desaparición del buen Dhamma.

“Además, monjes, los monjes son difícilmente corregibles y poseen características que les hacen difícilmente corregibles. Son impacientes y no aceptan las instrucciones respetuosamente. Esta es la segunda cosa que conduce al declive y a la desaparición del buen Dhamma.

“Además, monjes, los monjes que son estudiosos, herederos de la herencia, expertos en el Dhamma, expertos en la Disciplina, expertos en los bosquejos, no enseñan a otros los discursos respetuosamente. Cuando ellos mueren, los discursos son cortados de raíces, sin nadie que los preserve. Esta es la tercera cosa que conduce al declive y a la desaparición del buen Dhamma.

“Además, monjes, los monjes ancianos son lujuriosos y laxos, líderes en reincidencia, que descartan la tarea de la reclusión, que no hacen surgir la energía para alcanzar lo que aún no ha sido alcanzado, para lograr lo que aún no ha sido logrado y para realizar lo que aún no ha sido realizado. Y la siguiente generación sigue su ejemplo: ellos también llegan a ser lujuriosos y laxos, líderes en reincidencia, que descartan la tarea de la reclusión, que no hacen surgir la energía para alcanzar lo que aún no ha sido alcanzado, para lograr lo que aún no ha sido logrado y para realizar lo que aún no ha sido realizado. Esta es la cuarta cosa que conduce al declive y a la desaparición del buen Dhamma.

“Éstas son, monjes, las cuatro cosas que conducen al declive y a la desaparición del buen Dhamma.

“Pero también hay, monjes, estas [otras] cuatro cosas que conducen a la continuación, al no-declive y a la no-desaparición del buen Dhamma. Y, ¿cuáles son esas cuatro?

“He aquí, monjes, los monjes aprenden discursos bien adquiridos y bien transmitidos tanto en palabras como en frases. Cuando las palabras y las frases están bien transmitidas, el significado está bien interpretado. Esta es la primera cosa que conduce a la continuación, al no-declive y a la no-desaparición del buen Dhamma.

“Además, monjes, los monjes son fácilmente corregibles y poseen características que les hacen fácilmente corregibles. Son pacientes y aceptan las instrucciones respetuosamente. Esta es la segunda cosa que conduce a la continuación, al no-declive y a la no-desaparición del buen Dhamma.

“Además, monjes, los monjes que son estudiosos, herederos de la herencia, expertos en el Dhamma, expertos en la Disciplina, expertos en los bosquejos, enseñan a otros los discursos respetuosamente. Cuando ellos mueren, los discursos no son cortados de raíces y hay quienes los preservan. Esta es la tercera cosa que conduce a la continuación, al no-declive y a la no-desaparición del buen Dhamma.

“Además, monjes, los monjes ancianos no son lujuriosos ni laxos, sino que descartan la reincidencia y toman la iniciativa hacia la reclusión; hacen surgir la energía para alcanzar lo que aún no ha sido alcanzado, para lograr lo que aún no ha sido logrado y para realizar lo que aún no ha sido realizado. Y la siguiente generación sigue su ejemplo: ellos tampoco llegan a ser lujuriosos y laxos, sino que descartan la reincidencia y toman la iniciativa hacia la reclusión; hacen surgir la energía para alcanzar lo que aún no ha sido alcanzado, para lograr lo que aún no ha sido logrado y para realizar lo que aún no ha sido realizado. Esta es la cuarta cosa que conduce al a la continuación, al no-declive y a la no-desaparición del buen Dhamma.

“Éstas son, monjes, las cuatro cosas que conducen al a la continuación, al no-declive y a la no-desaparición del buen Dhamma”.

“Sugato vā, bhikkhave, loke tiṭṭhamāno sugatavinayo vā tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

“Sugato vā, bhikkhave, loke tiṭṭhamāno sugatavinayo vā tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

“Sugato vā, bhikkhave, loke tiṭṭhamāno sugatavinayo vā tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Katamo ca, bhikkhave, sugato? Idha, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. Ayaṁ, bhikkhave, sugato.

Katamo ca, bhikkhave, sugato?
Idha, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā.
Ayaṁ, bhikkhave, sugato.

Katamo ca, bhikkhave, sugato? Idha, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. Ayaṁ, bhikkhave, sugato.

Katamo ca, bhikkhave, sugatavinayo? So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Ayaṁ, bhikkhave, sugatavinayo. Evaṁ sugato vā, bhikkhave, loke tiṭṭhamāno sugatavinayo vā tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

Katamo ca, bhikkhave, sugatavinayo?
So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti.
Ayaṁ, bhikkhave, sugatavinayo.
Evaṁ sugato vā, bhikkhave, loke tiṭṭhamāno sugatavinayo vā tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

Katamo ca, bhikkhave, sugatavinayo? So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Ayaṁ, bhikkhave, sugatavinayo. Evaṁ sugato vā, bhikkhave, loke tiṭṭhamāno sugatavinayo vā tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

Cattārome, bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti. Katame cattāro?

Cattārome, bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti.
Katame cattāro?

Cattārome, bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti. Katame cattāro?

Idha, bhikkhave, bhikkhū duggahitaṁ suttantaṁ pariyāpuṇanti dunnikkhittehi padabyañjanehi. Dunnikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati.

Idha, bhikkhave, bhikkhū duggahitaṁ suttantaṁ pariyāpuṇanti dunnikkhittehi padabyañjanehi.
Dunnikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti.
Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati.

Idha, bhikkhave, bhikkhū duggahitaṁ suttantaṁ pariyāpuṇanti dunnikkhittehi padabyañjanehi. Dunnikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū dubbacā honti dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā akkhamā appadakkhiṇaggāhino anusāsaniṁ. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū dubbacā honti dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā akkhamā appadakkhiṇaggāhino anusāsaniṁ.
Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū dubbacā honti dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā akkhamā appadakkhiṇaggāhino anusāsaniṁ. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te na sakkaccaṁ suttantaṁ paraṁ vācenti. Tesaṁ accayena chinnamūlako suttanto hoti appaṭisaraṇo. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te na sakkaccaṁ suttantaṁ paraṁ vācenti.
Tesaṁ accayena chinnamūlako suttanto hoti appaṭisaraṇo.
Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te na sakkaccaṁ suttantaṁ paraṁ vācenti. Tesaṁ accayena chinnamūlako suttanto hoti appaṭisaraṇo. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, therā bhikkhū bāhulikā honti sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. Sāpi hoti bāhulikā sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, therā bhikkhū bāhulikā honti sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati.
Sāpi hoti bāhulikā sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Ayaṁ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, therā bhikkhū bāhulikā honti sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. Sāpi hoti bāhulikā sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati.

Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattantīti.

Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattantīti.

Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattantīti.

Cattārome, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti. Katame cattāro?

Cattārome, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti.
Katame cattāro?

Cattārome, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti. Katame cattāro?

Idha, bhikkhave, bhikkhū suggahitaṁ suttantaṁ pariyāpuṇanti sunikkhittehi padabyañjanehi. Sunikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi sunayo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati.

Idha, bhikkhave, bhikkhū suggahitaṁ suttantaṁ pariyāpuṇanti sunikkhittehi padabyañjanehi.
Sunikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi sunayo hoti.
Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati.

Idha, bhikkhave, bhikkhū suggahitaṁ suttantaṁ pariyāpuṇanti sunikkhittehi padabyañjanehi. Sunikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi sunayo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū suvacā honti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā khamā padakkhiṇaggāhino anusāsaniṁ. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū suvacā honti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā khamā padakkhiṇaggāhino anusāsaniṁ.
Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhū suvacā honti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā khamā padakkhiṇaggāhino anusāsaniṁ. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te sakkaccaṁ suttantaṁ paraṁ vācenti. Tesaṁ accayena nacchinnamūlako suttanto hoti sappaṭisaraṇo. *nacchinnamūlako → acchinnamūlako (sya-all, km); na ca chinnamūlako (pts1ed)Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te sakkaccaṁ suttantaṁ paraṁ vācenti.
Tesaṁ accayena nacchinnamūlako suttanto hoti sappaṭisaraṇo. *nacchinnamūlako → acchinnamūlako (sya-all, km); na ca chinnamūlako (pts1ed)
Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te sakkaccaṁ suttantaṁ paraṁ vācenti. Tesaṁ accayena nacchinnamūlako suttanto hoti sappaṭisaraṇo. *nacchinnamūlako → acchinnamūlako (sya-all, km); na ca chinnamūlako (pts1ed)Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, therā bhikkhū na bāhulikā honti na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. Sāpi hoti na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, therā bhikkhū na bāhulikā honti na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati.
Sāpi hoti na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Ayaṁ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, therā bhikkhū na bāhulikā honti na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. Sāpi hoti na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati.

Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattantī”ti.

Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattantī”ti.

Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattantī”ti.

Dasamaṁ.

Dasamaṁ.

Dasamaṁ.

Indriyavaggo paṭhamo.

Indriyavaggo paṭhamo.

Indriyavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Indriyāni saddhā paññā, sati saṅkhānapañcamaṁ; Kappo rogo parihāni, bhikkhunī sugatena cāti.

Indriyāni saddhā paññā,
sati saṅkhānapañcamaṁ;
Kappo rogo parihāni,
bhikkhunī sugatena cāti.

Indriyāni saddhā paññā, sati saṅkhānapañcamaṁ; Kappo rogo parihāni, bhikkhunī sugatena cāti.

AnteriorBhikkhunīAN 4.159·BhikkhunīsuttaUna bhikkhunī finge enfermedad como pretexto para seducir a Ānanda.SiguienteEn breveAN 4.161·SaṁkhittasuttaPráctica dolorosa con visión cabal lenta, práctica dolorosa con visión cabal rápida, práctica agradable con visión cabal lenta y práctica agradable co…

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Isidatta.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}