KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
18. El capítulo sobre un seguidor laico

El laico

Aṅguttara Nikāya
18. Upāsakavagga
Gihisutta
Discursos Numerados
18. El capítulo sobre un seguidor laico
El laico
Aṅguttara Nikāya
18. Upāsakavagga
Gihisutta

Cualidades por cuya posesión una persona laica puede afirmar que ha entrado en la corriente.

Ruta suttaAN 5.179Sutta Piṭaka›Aṅguttara Nikāya›5. Pañcakanipāta›4. Catutthapaṇṇāsaka›18. Upāsakavagga›Gihisutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an5.179/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

Entonces, el hombre hogareño Anathapindika, acompañado por quinientos seguidores laicos, se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje y se sentó a un lado. Y el Bienaventurado se dirigió al Venerable Sariputta así: “Debes saber, Sariputta, que todo hombre hogareño vestido de blanco, cuyas acciones están restringidas por las cinco reglas de entrenamiento y que gana a voluntad, sin problema ni dificultad las cuatro visibles moradas placenteras, que pertenecen a la mente superior, puede, si así desea, declarar de sí mismo: ‘He terminado con el infierno, con el reino animal y con la esfera de los espíritus hambrientos; he terminado con el plano de la miseria, el mal destino, el mundo bajo; soy alguien que entra-en-la-corriente, no sujeto más a [renacer en] el mundo bajo, con un destino fijo, en dirección a la iluminación’.

“Y, ¿cuáles son, Sariputta, las cinco reglas de entrenamiento, a través de las cuales las acciones están restringidas? He aquí, Sariputta, un noble discípulo se abstiene de la destrucción de la vida, de tomar lo que no le ha sido dado, de la indebida conducta sexual, de la mentira y de tomar licor, vino y [otros] embriagantes que son la base de la indolencia. Sus acciones están restringidas mediante estas cinco reglas de entrenamiento.

“Y, ¿cuáles son las cuatro visibles moradas placenteras que pertenecen a la mente superior, las cuales gana a voluntad, sin problema ni dificultad?

“He aquí, el noble discípulo posee una inamovible fe en el Buda, de esta manera: ‘El Bienaventurado es un Arahant, perfectamente iluminado, realizado en el conocimiento verdadero y la conducta, el Sublime, conocedor del mundo, insuperable entrenador de los que han de ser amansados, maestro de los devas y de los seres humanos, el Iluminado, el Bienaventurado’. Esta es la primera visible morada placentera que pertenece a la mente superior, la cual es para la purificación de la mente impura, para la limpieza de la mente inmunda.

“Además, el noble discípulo posee una inamovible fe en el Dhamma de esta manera: ‘El Dhamma está bien expuesto por el Bienaventurado, directamente visible, inmediato, que invita a uno a venir y ver, aplicable, experimentable personalmente por el sabio’. Esta es la segunda visible morada placentera que pertenece a la mente superior, la cual es para la purificación de la mente impura, para la limpieza de la mente inmunda.

“Además, el noble discípulo posee una inamovible fe en el Sangha de esta manera: ‘El Sangha de los discípulos del Bienaventurado practica de buena manera, practica de manera recta, practica de manera verdadera, practica de manera apropiada; el Sangha del Bienaventurado—es decir, los cuatro pares de personas, ocho tipos de individuos―, este Sangha de los discípulos del Bienaventurado es digno de las ofrendas, digno de hospitalidad, digno de dádivas, digno de reverenciales saludos e insuperable campo de mérito para el mundo’. Esta es la tercera visible morada placentera que pertenece a la mente superior, la cual es para la purificación de la mente impura, para la limpieza de la mente inmunda.

“Además, el noble discípulo posee una conducta virtuosa apreciada por los nobles, que es inquebrantable, perfecta, intachable, inmaculada, liberadora, alabada por el sabio, desapegada y conducente a concentración. Esta es la tercera visible morada placentera que pertenece a la mente superior, la cual es para la purificación de la mente impura, para la limpieza de la mente inmunda.

“Estas son las cuatro visibles moradas placenteras que pertenecen a la mente superior, las cuales gana a voluntad, sin problema ni dificultad.

“Debes saber, Sariputta, que todo hombre hogareño vestido de blanco, cuyas acciones están restringidas por estas cinco reglas de entrenamiento y que gana a voluntad, sin problema ni dificultad estas cuatro visibles moradas placenteras, que pertenecen a la mente superior, puede, si así desea, declarar de sí mismo: ‘He terminado con el infierno, con el reino animal y con la esfera de los espíritus hambrientos; he terminado con el plano de la miseria, el mal destino, el mundo bajo; soy alguien que entra-en-la-corriente, no sujeto más a [renacer en] el mundo bajo, con un destino fijo, en dirección a la iluminación’”.

Habiendo visto el peligro en los infiernos,
Uno debe evitar las malas acciones;
Habiéndose sometido al noble Dhamma,
El sabio debe evitarlas.
Para maximizar la habilidad de uno,
Uno no debería perjudicar a los seres vivos,
No debería decir mentiras a sabiendas
Ni tomar lo que no le ha sido dado.
Uno debería estar contento con sus propias mujeres
Y refrenarse de las mujeres ajenas.
Una persona no debería tomar vino ni licor,
Que son la causa de la confusión mental.
Uno debería recordarse del Buda
Y ponderar el Dhamma.
Uno debería desarrollar la benevolencia de la mente,
La cual conduce al mundo de los devas.
Cuando están disponibles las cosas a ser ofrendadas,
Para alguien que es necesitado y busca méritos,
La ofrenda llega a ser vasta
Si primero es ofrecida a los santos.
Voy a describir a los santos,
Sariputta, escúchame.
Entre todo tipo de ganado,
Sea negro, blanco, rojo o dorado,
Moteado, uniforme o del color de una paloma,
Nace el toro domesticado,
Uno que puede soportar la carga,
Poseedor de fuerza, dotado de buena velocidad.
Le ponen el yugo de la carga sólo a él,
Sin considerar su color.
Así, también, entre los seres humanos
Hay distintas clases de nacimientos:
Entre los khattiyas, brahmanes, vessas,
Suddas, candalas o carroñeros;
Entre toda clase de gente
Nace una persona amansada y de buenos modales:
Firme en el Dhamma, virtuosa en la conducta,
Veraz en el habla, dotada de vergüenza moral;
Alguien que ha abandonado el nacimiento y la muerte,
Consumado en la vida espiritual,
Con la carga suelta y caída,
Que ha hecho su tarea, libre de contaminaciones;
Que ha ido más allá de todas las cosas
Y, mediante el no-apego, alcanzó el Nibbana:
La ofrenda es realmente vasta
Cuando se le planta en semejante tierra fértil.
Los tontos carecen del entendimiento,
Obtusos e iletrados
No atienden a los santos
Sino que desperdician sus ofrendas afuera.
Sin embargo, aquellos que atienden a los santos,
Inteligentemente estiman a los sabios,
Y aquellos cuya fe en el Sublime
Es profundamente enraizada y bien establecida,
Se dirigen al mundo de los deva
O nacen aquí dentro de buenas familias.
Dando los sucesivos pasos,
Aquellos sabios alcanzan el Nibbana.

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati pañcamattehi upāsakasatehi parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi:

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati pañcamattehi upāsakasatehi parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi:

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati pañcamattehi upāsakasatehi parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi:

“yaṁ kañci, sāriputta, jāneyyātha gihiṁ odātavasanaṁ pañcasu sikkhāpadesu saṁvutakammantaṁ catunnaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhiṁ akicchalābhiṁ akasiralābhiṁ, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: *yaṁ kañci → yaṁ kiñci (bj); yaṅkiñci (sya-all)‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti.

“yaṁ kañci, sāriputta, jāneyyātha gihiṁ odātavasanaṁ pañcasu sikkhāpadesu saṁvutakammantaṁ catunnaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhiṁ akicchalābhiṁ akasiralābhiṁ, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: *yaṁ kañci → yaṁ kiñci (bj); yaṅkiñci (sya-all)
‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti.

“yaṁ kañci, sāriputta, jāneyyātha gihiṁ odātavasanaṁ pañcasu sikkhāpadesu saṁvutakammantaṁ catunnaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhiṁ akicchalābhiṁ akasiralābhiṁ, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: *yaṁ kañci → yaṁ kiñci (bj); yaṅkiñci (sya-all)‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti.

Katamesu pañcasu sikkhāpadesu saṁvutakammanto hoti? Idha, sāriputta, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Imesu pañcasu sikkhāpadesu saṁvutakammanto hoti.

Katamesu pañcasu sikkhāpadesu saṁvutakammanto hoti?
Idha, sāriputta, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti.
Imesu pañcasu sikkhāpadesu saṁvutakammanto hoti.

Katamesu pañcasu sikkhāpadesu saṁvutakammanto hoti? Idha, sāriputta, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Imesu pañcasu sikkhāpadesu saṁvutakammanto hoti.

Katamesaṁ catunnaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī?

Katamesaṁ catunnaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī?

Katamesaṁ catunnaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī?

Idha, sāriputta, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Ayamassa paṭhamo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.

Idha, sāriputta, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti:
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti.
Ayamassa paṭhamo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.

Idha, sāriputta, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Ayamassa paṭhamo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.

Puna caparaṁ, sāriputta, ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Ayamassa dutiyo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.

Puna caparaṁ, sāriputta, ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti:
‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti.
Ayamassa dutiyo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.

Puna caparaṁ, sāriputta, ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Ayamassa dutiyo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.

Puna caparaṁ, sāriputta, ariyasāvako saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Ayamassa tatiyo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.

Puna caparaṁ, sāriputta, ariyasāvako saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti:
‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti.
Ayamassa tatiyo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.

Puna caparaṁ, sāriputta, ariyasāvako saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Ayamassa tatiyo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.

Puna caparaṁ, sāriputta, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Ayamassa catuttho ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya. Imesaṁ catunnaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

Puna caparaṁ, sāriputta, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi.
Ayamassa catuttho ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.
Imesaṁ catunnaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

Puna caparaṁ, sāriputta, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Ayamassa catuttho ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya. Imesaṁ catunnaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

Yaṁ kañci, sāriputta, jāneyyātha gihiṁ odātavasanaṁ—imesu pañcasu sikkhāpadesu saṁvutakammantaṁ, imesañca catunnaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhiṁ akicchalābhiṁ akasiralābhiṁ, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti.

Yaṁ kañci, sāriputta, jāneyyātha gihiṁ odātavasanaṁ—imesu pañcasu sikkhāpadesu saṁvutakammantaṁ, imesañca catunnaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhiṁ akicchalābhiṁ akasiralābhiṁ, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya:
‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti.

Yaṁ kañci, sāriputta, jāneyyātha gihiṁ odātavasanaṁ—imesu pañcasu sikkhāpadesu saṁvutakammantaṁ, imesañca catunnaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhiṁ akicchalābhiṁ akasiralābhiṁ, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti.

Nirayesu bhayaṁ disvā, pāpāni parivajjaye; Ariyadhammaṁ samādāya, paṇḍito parivajjaye.

Nirayesu bhayaṁ disvā,
pāpāni parivajjaye;
Ariyadhammaṁ samādāya,
paṇḍito parivajjaye.

Nirayesu bhayaṁ disvā, pāpāni parivajjaye; Ariyadhammaṁ samādāya, paṇḍito parivajjaye.

Na hiṁse pāṇabhūtāni, vijjamāne parakkame; Musā ca na bhaṇe jānaṁ, adinnaṁ na parāmase.

Na hiṁse pāṇabhūtāni,
vijjamāne parakkame;
Musā ca na bhaṇe jānaṁ,
adinnaṁ na parāmase.

Na hiṁse pāṇabhūtāni, vijjamāne parakkame; Musā ca na bhaṇe jānaṁ, adinnaṁ na parāmase.

Sehi dārehi santuṭṭho, paradārañca ārame; *ārame → nārame (bj, sya-all)Merayaṁ vāruṇiṁ jantu, na pive cittamohaniṁ.

Sehi dārehi santuṭṭho,
paradārañca ārame; *ārame → nārame (bj, sya-all)
Merayaṁ vāruṇiṁ jantu,
na pive cittamohaniṁ.

Sehi dārehi santuṭṭho, paradārañca ārame; *ārame → nārame (bj, sya-all)Merayaṁ vāruṇiṁ jantu, na pive cittamohaniṁ.

Anussareyya sambuddhaṁ, dhammañcānuvitakkaye; Abyāpajjaṁ hitaṁ cittaṁ, *Abyāpajjaṁ → abyāpajjhaṁ (bj, sya-all, mr); avyāpajjhaṁ (pts1ed); abyābajjhaṁ (?)devalokāya bhāvaye.

Anussareyya sambuddhaṁ,
dhammañcānuvitakkaye;
Abyāpajjaṁ hitaṁ cittaṁ, *Abyāpajjaṁ → abyāpajjhaṁ (bj, sya-all, mr); avyāpajjhaṁ (pts1ed); abyābajjhaṁ (?)
devalokāya bhāvaye.

Anussareyya sambuddhaṁ, dhammañcānuvitakkaye; Abyāpajjaṁ hitaṁ cittaṁ, *Abyāpajjaṁ → abyāpajjhaṁ (bj, sya-all, mr); avyāpajjhaṁ (pts1ed); abyābajjhaṁ (?)devalokāya bhāvaye.

Upaṭṭhite deyyadhamme, puññatthassa jigīsato; *jigīsato → jigiṁsato (bj, sya-all, km, pts1ed)Santesu paṭhamaṁ dinnā, vipulā hoti dakkhiṇā.

Upaṭṭhite deyyadhamme,
puññatthassa jigīsato; *jigīsato → jigiṁsato (bj, sya-all, km, pts1ed)
Santesu paṭhamaṁ dinnā,
vipulā hoti dakkhiṇā.

Upaṭṭhite deyyadhamme, puññatthassa jigīsato; *jigīsato → jigiṁsato (bj, sya-all, km, pts1ed)Santesu paṭhamaṁ dinnā, vipulā hoti dakkhiṇā.

Santo have pavakkhāmi, sāriputta suṇohi me; Iti kaṇhāsu setāsu, rohiṇīsu harīsu vā.

Santo have pavakkhāmi,
sāriputta suṇohi me;
Iti kaṇhāsu setāsu,
rohiṇīsu harīsu vā.

Santo have pavakkhāmi, sāriputta suṇohi me; Iti kaṇhāsu setāsu, rohiṇīsu harīsu vā.

Kammāsāsu sarūpāsu, gosu pārevatāsu vā; Yāsu kāsuci etāsu, danto jāyati puṅgavo.

Kammāsāsu sarūpāsu,
gosu pārevatāsu vā;
Yāsu kāsuci etāsu,
danto jāyati puṅgavo.

Kammāsāsu sarūpāsu, gosu pārevatāsu vā; Yāsu kāsuci etāsu, danto jāyati puṅgavo.

Dhorayho balasampanno, kalyāṇajavanikkamo; Tameva bhāre yuñjanti, nāssa vaṇṇaṁ parikkhare.

Dhorayho balasampanno,
kalyāṇajavanikkamo;
Tameva bhāre yuñjanti,
nāssa vaṇṇaṁ parikkhare.

Dhorayho balasampanno, kalyāṇajavanikkamo; Tameva bhāre yuñjanti, nāssa vaṇṇaṁ parikkhare.

Evamevaṁ manussesu, yasmiṁ kismiñci jātiye; Khattiye brāhmaṇe vesse, sudde caṇḍālapukkuse.

Evamevaṁ manussesu,
yasmiṁ kismiñci jātiye;
Khattiye brāhmaṇe vesse,
sudde caṇḍālapukkuse.

Evamevaṁ manussesu, yasmiṁ kismiñci jātiye; Khattiye brāhmaṇe vesse, sudde caṇḍālapukkuse.

Yāsu kāsuci etāsu, danto jāyati subbato; Dhammaṭṭho sīlasampanno, saccavādī hirīmano.

Yāsu kāsuci etāsu,
danto jāyati subbato;
Dhammaṭṭho sīlasampanno,
saccavādī hirīmano.

Yāsu kāsuci etāsu, danto jāyati subbato; Dhammaṭṭho sīlasampanno, saccavādī hirīmano.

Pahīnajātimaraṇo, brahmacariyassa kevalī; Pannabhāro visaṁyutto, katakicco anāsavo.

Pahīnajātimaraṇo,
brahmacariyassa kevalī;
Pannabhāro visaṁyutto,
katakicco anāsavo.

Pahīnajātimaraṇo, brahmacariyassa kevalī; Pannabhāro visaṁyutto, katakicco anāsavo.

Pāragū sabbadhammānaṁ, anupādāya nibbuto; Tasmiñca viraje khette, vipulā hoti dakkhiṇā.

Pāragū sabbadhammānaṁ,
anupādāya nibbuto;
Tasmiñca viraje khette,
vipulā hoti dakkhiṇā.

Pāragū sabbadhammānaṁ, anupādāya nibbuto; Tasmiñca viraje khette, vipulā hoti dakkhiṇā.

Bālā ca avijānantā, dummedhā assutāvino; Bahiddhā dadanti dānāni, na hi sante upāsare.

Bālā ca avijānantā,
dummedhā assutāvino;
Bahiddhā dadanti dānāni,
na hi sante upāsare.

Bālā ca avijānantā, dummedhā assutāvino; Bahiddhā dadanti dānāni, na hi sante upāsare.

Ye ca sante upāsanti, sappaññe dhīrasammate; Saddhā ca nesaṁ sugate, mūlajātā patiṭṭhitā.

Ye ca sante upāsanti,
sappaññe dhīrasammate;
Saddhā ca nesaṁ sugate,
mūlajātā patiṭṭhitā.

Ye ca sante upāsanti, sappaññe dhīrasammate; Saddhā ca nesaṁ sugate, mūlajātā patiṭṭhitā.

Devalokañca te yanti, kule vā idha jāyare; Anupubbena nibbānaṁ, adhigacchanti paṇḍitā”ti.

Devalokañca te yanti,
kule vā idha jāyare;
Anupubbena nibbānaṁ,
adhigacchanti paṇḍitā”ti.

Devalokañca te yanti, kule vā idha jāyare; Anupubbena nibbānaṁ, adhigacchanti paṇḍitā”ti.

Navamaṁ.

Navamaṁ.

Navamaṁ.

AnteriorReyesAN 5.178·RājāsuttaLos reyes no castigan a la gente por guardar los preceptos.SiguienteSobre GavesīAN 5.180·GavesīsuttaEl Buddha habla del laico Gavesī en tiempos del Buddha Kassapa, y de cómo salió de la vida hogareña con todos sus seguidores.

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Isidatta.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}