En una ocasión, el Bienaventurado estaba recorriendo entre los kosalanos junto con un gran grupo del Sangha de los monjes. Entonces, mientras recorría a lo largo del camino principal, el Bienaventurado vio en cierto lugar una gran arboleda con los árboles sala. Así que salió del caminó principal y entró en la arboleda con los árboles sala, y cuando llegó a un cierto lugar, sonrió.
Entonces se le ocurrió al Venerable Ananda esto: “¿Por qué el Bienaventurado sonríe? Los Tathagatas no sonríen sin una razón”. Acto seguido el Venerable Ananda dijo al Bienaventurado: “Venerable Señor, ¿por qué el Bienaventurado sonrió? Los Tathagatas no sonríen sin una razón”.
“En el pasado, Ananda, en este lugar había un afluente, una ciudad próspera y populosa, un lugar rebosante de gente. El Bienaventurado, el Arahant, el Perfectamente Iluminado Kassapa vivió dependiendo de esta ciudad. El Bienaventurado Kassapa tenía a un hombre laico de nombre Gavesi, quien no tenía una conducta plenamente virtuosa. Y Gavesi enseñaba y guiaba a quinientos seguidores laicos, quienes tampoco tenían una conducta plenamente virtuosa.
“Entonces, Ananda, esto es lo que se le ocurrió a Gavesi: ‘Soy el benefactor, el líder y la guía de estos quinientos seguidores laicos, pero ni yo ni estos quinientos seguidores laicos tenemos una conducta plenamente virtuosa. Así estamos en el mismo nivel y no soy ni un poco mejor. He de superarlos’.
“Acto seguido, Gavesi se acercó a los quinientos seguidores laicos y les dijo: ‘De hoy en adelante debéis considerarme como alguien que tiene una conducta plenamente virtuosa’. Entonces, esto es lo que se les ocurrió a estos quinientos seguidores laicos: ‘El maestro Gavesi es nuestro benefactor, líder y guía. Ahora, el maestro Gavesi será alguien que tiene una conducta plenamente virtuosa. ¿Por qué también nosotros no podemos hacer lo mismo?”.
“Acto seguido, los quinientos seguidores laicos se acercaron a Gavesi y le dijeron: ‘De hoy en adelante debes considerarnos como los que tienen una conducta plenamente virtuosa’.
“Entonces, Ananda, esto es lo que se le ocurrió a Gavesi: ‘Soy el benefactor, el líder y la guía de estos quinientos seguidores laicos, y tanto yo como estos quinientos seguidores laicos tenemos una conducta plenamente virtuosa. Pero así, estamos en el mismo nivel y no soy ni un poco mejor.He desuperarlos’.
“Acto seguido, Gavesi se acercó a los quinientos seguidores laicos y les dijo: ‘De hoy en adelante debéis considerarme como célibe, como alguien que vive aparte y no interactúa sexualmente, como lo practican las personas comunes. Entonces, esto es lo que se les ocurrió a estos quinientos seguidores laicos: ‘El maestro Gavesi es nuestro benefactor, líder y guía. Ahora, el maestro Gavesi será célibe, alguien que vive aparte y no interactúa sexualmente, como lo practican las personas comunes. ¿Por qué también nosotros no podemos hacer lo mismo?”.
“Acto seguido, los quinientos seguidores laicos se acercaron a Gavesi y le dijeron: ‘De hoy en adelante debes considerarnos como célibes, como los que viven aparte y no interactúan sexualmente, como lo practican las personas comunes’.
“Entonces, Ananda, esto es lo que se le ocurrió a Gavesi: ‘Soy el benefactor, el líder y la guía de estos quinientos seguidores laicos, y tanto yo como estos quinientos seguidores laicos tenemos una conducta plenamente virtuosa. Tanto yo como estos quinientos seguidores laicos somos célibes, vivimos aparte y no interactuamos sexualmente, como lo practican las personas comunes. Pero así, estamos en el mismo nivel y no soy ni un poco mejor. He de superarlos’.
“Acto seguido, Gavesi se acercó a los quinientos seguidores laicos y les dijo: ‘De hoy en adelante debéis considerarme como alguien que consume una sola comida al día, se abstiene de la comida nocturna, se abstiene de comer fuera del horario apropiado’. Entonces, esto es lo que se les ocurrió a estos quinientos seguidores laicos: ‘El maestro Gavesi es nuestro benefactor, líder y guía. Ahora, el maestro Gavesi será alguien que consume una sola comida al día, se abstiene de la comida nocturna, se abstiene de comer fuera del horario apropiado. ¿Por qué también nosotros no podemos hacer lo mismo?”.
“Acto seguido, los quinientos seguidores laicos se acercaron a Gavesi y le dijeron: ‘De hoy en adelante debes considerarnos como los que consumen una sola comida al día, se abstienen de la comida nocturna, se abstienen de comer fuera del horario apropiado’.
“Entonces, Ananda, esto es lo que se le ocurrió a Gavesi: ‘Soy el benefactor, el líder y la guía de estos quinientos seguidores laicos, y tanto yo como estos quinientos seguidores laicos tenemos una conducta plenamente virtuosa. Tanto yo como estos quinientos seguidores laicos somos célibes, vivimos aparte y no interactuamos sexualmente, como lo practican las personas comunes. Tanto yo como estos quinientos seguidores laicos consumimos una sola comida al día, nos abstenemos de la comida nocturna, nos abstenemos de comer fuera del horario apropiado. Pero así, estamos en el mismo nivel y no soy ni un poco mejor. He de superarlos’.
“Acto seguido, Gavesi se acercó al Bienaventurado Kassapa, el Arahant, el Perfectamente Iluminado, y le dijo: ‘Venerable Señor, ¿puedo obtener el renunciamiento y la plena ordenación bajo el Bienaventurado?’. Y Gavesi obtuvo el renunciamiento y la plena ordenación bajo el Bienaventurado, el Arahant, el Perfectamente Iluminado Kassapa. No mucho después de su plena ordenación, morando en soledad, retirado, diligente, ardiente y resuelto, el monje Gavesi llevó a cabo por sí mismo, con el conocimiento directo, en esta presente vida, aquella insuperable consumación de la vida espiritual, en aras de la cual, el hombre de familia correctamente renuncia a esta vida hogareña y asume el estilo de vida sin hogar; y habiendo entrado en ella, permanece allí. Y comprende esto: ‘El nacimiento está destruido, la vida santa ha sido vivida, lo que tendría que hacerse ha sido realizado, y he aquí no hay más futuros estados de existencia’. Y el monje Gavesi llegó a ser uno de los arahants.
“Entonces, Ananda, esto es lo que se les ocurrió a estos quinientos seguidores laicos: ‘El maestro Gavesi es nuestro benefactor, líder y guía. Ahora, el maestro Gavesi, habiendo afeitado su cabeza y barba, habiéndose puesto el hábito amarillo, renunció a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar. ¿Por qué también nosotros no podemos hacer lo mismo?”.
“Acto seguido, los quinientos seguidores laicos se acercaron al Bienaventurado Kassapa, el Arahant, el Perfectamente Iluminado, y le dijeron: ‘Venerable Señor, ¿podemos obtener el renunciamiento y la plena ordenación bajo el Bienaventurado?’. Y aquellos quinientos seguidores laicos obtuvieron el renunciamiento y la plena ordenación bajo el Bienaventurado, el Arahant, el Perfectamente Iluminado Kassapa.
“Entonces, Ananda, esto es lo que se le ocurrió a Gavesi: ‘Obtuve a voluntad y sin dificultad ni problema, aquella insuperable dicha de la liberación. Oh, que estos quinientos monjes también puedan obtener a voluntad y sin dificultad ni problema, aquella insuperable dicha de la liberación’. Entonces, Ananda, morando en soledad, retirados, diligentes, ardientes y resueltos, en no mucho tiempo, aquellos quinientos monjes llevaron a cabo por sí mismos, con el conocimiento directo, en esta presente vida, aquella insuperable consumación de la vida espiritual, en aras de la cual, el hombre de familia correctamente renuncia a esta vida hogareña y asume el estilo de vida sin hogar; y habiendo entrado en ella, permanecieron allí. Y comprendieron esto: ‘El nacimiento está destruido, la vida santa ha sido vivida, lo que tendría que hacerse ha sido realizado, y he aquí no hay más futuros estados de existencia’.
“De esta manera, Ananda, aquellos quinientos monjes encabezados por Gavesi, esforzándose de las sucesivas, cada vez más altas y sublimes maneras, descubrieron esta insuperable dicha de la liberación. Por eso, Ananda, debéis entrenaros a vosotros mismos así: ‘Esforcémonos de las sucesivas, cada vez más altas y sublimes maneras, y descubramos la insuperable dicha de la liberación’. Así, Ananda, debéis entrenaros a vosotros mismos”.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. Addasā kho bhagavā addhānamaggappaṭipanno aññatarasmiṁ padese mahantaṁ sālavanaṁ; disvāna maggā okkamma yena taṁ sālavanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ sālavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ padese sitaṁ pātvākāsi. *disvāna → disvā (bj, pts1ed) | okkamma → ukkamma (katthaci)
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ.
Addasā kho bhagavā addhānamaggappaṭipanno aññatarasmiṁ padese mahantaṁ sālavanaṁ;
disvāna maggā okkamma yena taṁ sālavanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ sālavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ padese sitaṁ pātvākāsi. *disvāna → disvā (bj, pts1ed) | okkamma → ukkamma (katthaci)
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. Addasā kho bhagavā addhānamaggappaṭipanno aññatarasmiṁ padese mahantaṁ sālavanaṁ; disvāna maggā okkamma yena taṁ sālavanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ sālavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ padese sitaṁ pātvākāsi. *disvāna → disvā (bj, pts1ed) | okkamma → ukkamma (katthaci)
Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “ko nu kho hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṁ pātukarontī”ti.
Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi:
“ko nu kho hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya?
Na akāraṇena tathāgatā sitaṁ pātukarontī”ti.
Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “ko nu kho hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṁ pātukarontī”ti.
Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṁ pātukarontī”ti.
Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:
“ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya?
Na akāraṇena tathāgatā sitaṁ pātukarontī”ti.
Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṁ pātukarontī”ti.
“Bhūtapubbaṁ, ānanda, imasmiṁ padese nagaraṁ ahosi iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ. Taṁ kho panānanda, nagaraṁ kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho upanissāya vihāsi.
“Bhūtapubbaṁ, ānanda, imasmiṁ padese nagaraṁ ahosi iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ.
Taṁ kho panānanda, nagaraṁ kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho upanissāya vihāsi.
“Bhūtapubbaṁ, ānanda, imasmiṁ padese nagaraṁ ahosi iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ. Taṁ kho panānanda, nagaraṁ kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho upanissāya vihāsi.
Kassapassa kho panānanda, bhagavato arahato sammāsambuddhassa gavesī nāma upāsako ahosi sīlesu aparipūrakārī. Gavesinā kho, ānanda, upāsakena pañcamattāni upāsakasatāni paṭidesitāni samādapitāni ahesuṁ sīlesu aparipūrakārino. *samādapitāni → samādāpitāni (?)Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi: ‘ahaṁ kho imesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā, ahañcamhi sīlesu aparipūrakārī, imāni ca pañca upāsakasatāni sīlesu aparipūrakārino. *bahūpakāro → bahukāro (katthaci) | samādapetā → samādāpetā (?)Iccetaṁ samasamaṁ, natthi kiñci atirekaṁ; handāhaṁ atirekāyā’ti.
Kassapassa kho panānanda, bhagavato arahato sammāsambuddhassa gavesī nāma upāsako ahosi sīlesu aparipūrakārī.
Gavesinā kho, ānanda, upāsakena pañcamattāni upāsakasatāni paṭidesitāni samādapitāni ahesuṁ sīlesu aparipūrakārino. *samādapitāni → samādāpitāni (?)
Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi:
‘ahaṁ kho imesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā, ahañcamhi sīlesu aparipūrakārī, imāni ca pañca upāsakasatāni sīlesu aparipūrakārino. *bahūpakāro → bahukāro (katthaci) | samādapetā → samādāpetā (?)
Iccetaṁ samasamaṁ, natthi kiñci atirekaṁ;
Kassapassa kho panānanda, bhagavato arahato sammāsambuddhassa gavesī nāma upāsako ahosi sīlesu aparipūrakārī. Gavesinā kho, ānanda, upāsakena pañcamattāni upāsakasatāni paṭidesitāni samādapitāni ahesuṁ sīlesu aparipūrakārino. *samādapitāni → samādāpitāni (?)Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi: ‘ahaṁ kho imesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā, ahañcamhi sīlesu aparipūrakārī, imāni ca pañca upāsakasatāni sīlesu aparipūrakārino. *bahūpakāro → bahukāro (katthaci) | samādapetā → samādāpetā (?)Iccetaṁ samasamaṁ, natthi kiñci atirekaṁ; handāhaṁ atirekāyā’ti.
Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etadavoca: ‘ajjatagge maṁ āyasmanto sīlesu paripūrakāriṁ dhārethā’ti. Atha kho, ānanda, tesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ etadahosi: ‘ayyo kho gavesī amhākaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ayyo hi nāma gavesī sīlesu paripūrakārī bhavissati. Kimaṅgaṁ pana mayan’ti. *Kimaṅgaṁ → kimaṅga (bj, pts1ed) | pana mayan’ti → pana na mayanti (bj)Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena gavesī upāsako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā gavesiṁ upāsakaṁ etadavocuṁ: ‘ajjatagge ayyo gavesī imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino dhāretū’ti.
Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etadavoca:
‘ajjatagge maṁ āyasmanto sīlesu paripūrakāriṁ dhārethā’ti.
Atha kho, ānanda, tesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ etadahosi:
‘ayyo kho gavesī amhākaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā.
Ayyo hi nāma gavesī sīlesu paripūrakārī bhavissati.
Kimaṅgaṁ pana mayan’ti. *Kimaṅgaṁ → kimaṅga (bj, pts1ed) | pana mayan’ti → pana na mayanti (bj)
Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena gavesī upāsako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā gavesiṁ upāsakaṁ etadavocuṁ:
‘ajjatagge ayyo gavesī imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino dhāretū’ti.
Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etadavoca: ‘ajjatagge maṁ āyasmanto sīlesu paripūrakāriṁ dhārethā’ti. Atha kho, ānanda, tesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ etadahosi: ‘ayyo kho gavesī amhākaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ayyo hi nāma gavesī sīlesu paripūrakārī bhavissati. Kimaṅgaṁ pana mayan’ti. *Kimaṅgaṁ → kimaṅga (bj, pts1ed) | pana mayan’ti → pana na mayanti (bj)Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena gavesī upāsako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā gavesiṁ upāsakaṁ etadavocuṁ: ‘ajjatagge ayyo gavesī imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino dhāretū’ti.
Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi: ‘ahaṁ kho imesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā, ahañcamhi sīlesu paripūrakārī, imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino. Iccetaṁ samasamaṁ, natthi kiñci atirekaṁ; handāhaṁ atirekāyā’ti.
Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi:
‘ahaṁ kho imesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā, ahañcamhi sīlesu paripūrakārī, imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino.
Iccetaṁ samasamaṁ, natthi kiñci atirekaṁ;
Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi: ‘ahaṁ kho imesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā, ahañcamhi sīlesu paripūrakārī, imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino. Iccetaṁ samasamaṁ, natthi kiñci atirekaṁ; handāhaṁ atirekāyā’ti.
Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etadavoca: ‘ajjatagge maṁ āyasmanto brahmacāriṁ dhāretha ārācāriṁ virataṁ methunā gāmadhammā’ti. Atha kho, ānanda, tesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ etadahosi: ‘ayyo kho gavesī amhākaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ayyo hi nāma gavesī brahmacārī bhavissati ārācārī virato methunā gāmadhammā. Kimaṅgaṁ pana mayan’ti. Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena gavesī upāsako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā gavesiṁ upāsakaṁ etadavocuṁ: ‘ajjatagge ayyo gavesī imānipi pañca upāsakasatāni brahmacārino dhāretu ārācārino viratā methunā gāmadhammā’ti.
Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etadavoca:
‘ajjatagge maṁ āyasmanto brahmacāriṁ dhāretha ārācāriṁ virataṁ methunā gāmadhammā’ti.
Atha kho, ānanda, tesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ etadahosi:
‘ayyo kho gavesī amhākaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā.
Ayyo hi nāma gavesī brahmacārī bhavissati ārācārī virato methunā gāmadhammā.
Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena gavesī upāsako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā gavesiṁ upāsakaṁ etadavocuṁ:
‘ajjatagge ayyo gavesī imānipi pañca upāsakasatāni brahmacārino dhāretu ārācārino viratā methunā gāmadhammā’ti.
Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etadavoca: ‘ajjatagge maṁ āyasmanto brahmacāriṁ dhāretha ārācāriṁ virataṁ methunā gāmadhammā’ti. Atha kho, ānanda, tesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ etadahosi: ‘ayyo kho gavesī amhākaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ayyo hi nāma gavesī brahmacārī bhavissati ārācārī virato methunā gāmadhammā. Kimaṅgaṁ pana mayan’ti. Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena gavesī upāsako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā gavesiṁ upāsakaṁ etadavocuṁ: ‘ajjatagge ayyo gavesī imānipi pañca upāsakasatāni brahmacārino dhāretu ārācārino viratā methunā gāmadhammā’ti.
Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi: ‘ahaṁ kho imesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. *bahūpakāro → bahupakāro (bj)Ahañcamhi sīlesu paripūrakārī. Imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino. Ahañcamhi brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā. Imānipi pañca upāsakasatāni brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā. Iccetaṁ samasamaṁ, natthi kiñci atirekaṁ; handāhaṁ atirekāyā’ti.
Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi:
‘ahaṁ kho imesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. *bahūpakāro → bahupakāro (bj)
Ahañcamhi sīlesu paripūrakārī.
Imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino.
Ahañcamhi brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā.
Imānipi pañca upāsakasatāni brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā.
Iccetaṁ samasamaṁ, natthi kiñci atirekaṁ;
Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi: ‘ahaṁ kho imesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. *bahūpakāro → bahupakāro (bj)Ahañcamhi sīlesu paripūrakārī. Imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino. Ahañcamhi brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā. Imānipi pañca upāsakasatāni brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā. Iccetaṁ samasamaṁ, natthi kiñci atirekaṁ; handāhaṁ atirekāyā’ti.
Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etadavoca: ‘ajjatagge maṁ āyasmanto ekabhattikaṁ dhāretha rattūparataṁ virataṁ vikālabhojanā’ti. Atha kho, ānanda, tesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ etadahosi: ‘ayyo kho gavesī bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ayyo hi nāma gavesī ekabhattiko bhavissati rattūparato virato vikālabhojanā. Kimaṅgaṁ pana mayan’ti. Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena gavesī upāsako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā gavesiṁ upāsakaṁ etadavocuṁ: ‘ajjatagge ayyo gavesī imānipi pañca upāsakasatāni ekabhattike dhāretu rattūparate virate vikālabhojanā’ti.
Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etadavoca:
‘ajjatagge maṁ āyasmanto ekabhattikaṁ dhāretha rattūparataṁ virataṁ vikālabhojanā’ti.
Atha kho, ānanda, tesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ etadahosi:
‘ayyo kho gavesī bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā.
Ayyo hi nāma gavesī ekabhattiko bhavissati rattūparato virato vikālabhojanā.
Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena gavesī upāsako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā gavesiṁ upāsakaṁ etadavocuṁ:
‘ajjatagge ayyo gavesī imānipi pañca upāsakasatāni ekabhattike dhāretu rattūparate virate vikālabhojanā’ti.
Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etadavoca: ‘ajjatagge maṁ āyasmanto ekabhattikaṁ dhāretha rattūparataṁ virataṁ vikālabhojanā’ti. Atha kho, ānanda, tesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ etadahosi: ‘ayyo kho gavesī bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ayyo hi nāma gavesī ekabhattiko bhavissati rattūparato virato vikālabhojanā. Kimaṅgaṁ pana mayan’ti. Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena gavesī upāsako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā gavesiṁ upāsakaṁ etadavocuṁ: ‘ajjatagge ayyo gavesī imānipi pañca upāsakasatāni ekabhattike dhāretu rattūparate virate vikālabhojanā’ti.
Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi: ‘ahaṁ kho imesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ahañcamhi sīlesu paripūrakārī. Imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino. Ahañcamhi brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā. Imānipi pañca upāsakasatāni brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā. Ahañcamhi ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imānipi pañca upāsakasatāni ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Iccetaṁ samasamaṁ, natthi kiñci atirekaṁ; handāhaṁ atirekāyā’ti.
Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi:
‘ahaṁ kho imesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā.
Ahañcamhi sīlesu paripūrakārī.
Imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino.
Ahañcamhi brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā.
Imānipi pañca upāsakasatāni brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā.
Ahañcamhi ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā.
Imānipi pañca upāsakasatāni ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā.
Iccetaṁ samasamaṁ, natthi kiñci atirekaṁ;
Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi: ‘ahaṁ kho imesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ahañcamhi sīlesu paripūrakārī. Imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino. Ahañcamhi brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā. Imānipi pañca upāsakasatāni brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā. Ahañcamhi ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imānipi pañca upāsakasatāni ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Iccetaṁ samasamaṁ, natthi kiñci atirekaṁ; handāhaṁ atirekāyā’ti.
Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: ‘labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ labheyyaṁ upasampadan’ti. Alattha kho, ānanda, gavesī upāsako kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panānanda, gavesī bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.
Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca:
‘labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ labheyyaṁ upasampadan’ti.
Alattha kho, ānanda, gavesī upāsako kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ.
Acirūpasampanno kho panānanda, gavesī bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.
Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: ‘labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ labheyyaṁ upasampadan’ti. Alattha kho, ānanda, gavesī upāsako kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panānanda, gavesī bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññāsi. Aññataro ca panānanda, gavesī bhikkhu arahataṁ ahosi.
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññāsi.
Aññataro ca panānanda, gavesī bhikkhu arahataṁ ahosi.
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññāsi. Aññataro ca panānanda, gavesī bhikkhu arahataṁ ahosi.
Atha kho, ānanda, tesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ etadahosi: ‘ayyo kho gavesī amhākaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ayyo hi nāma gavesī kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissati. Kimaṅgaṁ pana mayan’ti. Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavocuṁ: ‘labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan’ti. Alabhiṁsu kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṁ, alabhiṁsu upasampadaṁ.
Atha kho, ānanda, tesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ etadahosi:
‘ayyo kho gavesī amhākaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā.
Ayyo hi nāma gavesī kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissati.
Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavocuṁ:
‘labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan’ti.
Alabhiṁsu kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṁ, alabhiṁsu upasampadaṁ.
Atha kho, ānanda, tesaṁ pañcannaṁ upāsakasatānaṁ etadahosi: ‘ayyo kho gavesī amhākaṁ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ayyo hi nāma gavesī kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissati. Kimaṅgaṁ pana mayan’ti. Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavocuṁ: ‘labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan’ti. Alabhiṁsu kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṁ, alabhiṁsu upasampadaṁ.
Atha kho, ānanda, gavesissa bhikkhuno etadahosi: ‘ahaṁ kho imassa anuttarassa vimuttisukhassa nikāmalābhī homi akicchalābhī akasiralābhī. Aho vatimānipi pañca bhikkhusatāni imassa anuttarassa vimuttisukhassa nikāmalābhino assu akicchalābhino akasiralābhino’ti. Atha kho, ānanda, tāni pañca bhikkhusatāni vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—*bhikkhusatāni vūpakaṭṭhā → bhikkhusatāni ekekā vūpakaṭṭhā (sya-all, km)brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṁsu.
Atha kho, ānanda, gavesissa bhikkhuno etadahosi:
‘ahaṁ kho imassa anuttarassa vimuttisukhassa nikāmalābhī homi akicchalābhī akasiralābhī.
Aho vatimānipi pañca bhikkhusatāni imassa anuttarassa vimuttisukhassa nikāmalābhino assu akicchalābhino akasiralābhino’ti.
Atha kho, ānanda, tāni pañca bhikkhusatāni vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—*bhikkhusatāni vūpakaṭṭhā → bhikkhusatāni ekekā vūpakaṭṭhā (sya-all, km)
brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṁsu.
Atha kho, ānanda, gavesissa bhikkhuno etadahosi: ‘ahaṁ kho imassa anuttarassa vimuttisukhassa nikāmalābhī homi akicchalābhī akasiralābhī. Aho vatimānipi pañca bhikkhusatāni imassa anuttarassa vimuttisukhassa nikāmalābhino assu akicchalābhino akasiralābhino’ti. Atha kho, ānanda, tāni pañca bhikkhusatāni vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—*bhikkhusatāni vūpakaṭṭhā → bhikkhusatāni ekekā vūpakaṭṭhā (sya-all, km)brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṁsu.
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññiṁsu.
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññiṁsu.
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññiṁsu.
Iti kho, ānanda, tāni pañca bhikkhusatāni gavesīpamukhāni uttaruttari paṇītapaṇītaṁ vāyamamānā anuttaraṁ vimuttiṁ sacchākaṁsu. *uttaruttari → uttaruttariṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)Tasmātiha, ānanda, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘uttaruttari paṇītapaṇītaṁ vāyamamānā anuttaraṁ vimuttiṁ sacchikarissāmā’ti. Evañhi vo, ānanda, sikkhitabban”ti.
Iti kho, ānanda, tāni pañca bhikkhusatāni gavesīpamukhāni uttaruttari paṇītapaṇītaṁ vāyamamānā anuttaraṁ vimuttiṁ sacchākaṁsu. *uttaruttari → uttaruttariṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
Tasmātiha, ānanda, evaṁ sikkhitabbaṁ:
‘uttaruttari paṇītapaṇītaṁ vāyamamānā anuttaraṁ vimuttiṁ sacchikarissāmā’ti.
Evañhi vo, ānanda, sikkhitabban”ti.
Iti kho, ānanda, tāni pañca bhikkhusatāni gavesīpamukhāni uttaruttari paṇītapaṇītaṁ vāyamamānā anuttaraṁ vimuttiṁ sacchākaṁsu. *uttaruttari → uttaruttariṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)Tasmātiha, ānanda, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘uttaruttari paṇītapaṇītaṁ vāyamamānā anuttaraṁ vimuttiṁ sacchikarissāmā’ti. Evañhi vo, ānanda, sikkhitabban”ti.
Upāsakavaggo tatiyo.
Upāsakavaggo tatiyo.
Sārajjaṁ visārado nirayaṁ, Veraṁ caṇḍālapañcamaṁ; Pīti vaṇijjā rājāno, Gihī ceva gavesināti.
Sārajjaṁ visārado nirayaṁ,
Sārajjaṁ visārado nirayaṁ, Veraṁ caṇḍālapañcamaṁ; Pīti vaṇijjā rājāno, Gihī ceva gavesināti.