KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
4. El capítulo con Sumanā

Cundi

Aṅguttara Nikāya
4. Sumanavagga
Cundīsutta
Discursos Numerados
4. El capítulo con Sumanā
Cundi
Aṅguttara Nikāya
4. Sumanavagga
Cundīsutta

La princesa Cundī pregunta al Buddha por la mejor clase de confianza.

Ruta suttaAN 5.32Sutta Piṭaka›Aṅguttara Nikāya›5. Pañcakanipāta›1. Paṭhamapaṇṇāsaka›4. Sumanavagga›Cundīsutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an5.32/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en la Arboleda de los bambúes, donde la gente da de comer a las ardillas, cerca de Rajagaha. Entonces, la princesa Cundi, acompañada por quinientos carros y quinientas muchachas de la corte, se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y le dijo:

“Venerable Señor, mi hermano es el príncipe Cunda. Él dijo así: ‘Cada vez que un hombre o una mujer se haya ido por refugio al Buda, el Dhamma y el Sangha, y se abstuvo de destruir la vida, tomar lo que no le ha sido dado, de la inapropiada conducta sexual, la mentira y de complacerse con los licores, vinos y [otros] embriagantes ̶la base de la negligencia ̶, con el quiebre del cuerpo, después de la muerte solamente renace en un buen destino, nunca en un destino malo’. Yo pregunto al Bienaventurado: ‘¿En qué clase de Maestro, Venerable Señor, una debería confiar, de manera tal que, con el quiebre del cuerpo, después de la muerte solamente renazca en un buen destino, nunca en un destino malo? ¿En qué clase de Dhamma una debería confiar, de manera tal que, con el quiebre del cuerpo, después de la muerte solamente renazca en un buen destino, nunca en un destino malo? ¿En qué clase de Sangha una debería confiar, de manera tal que, con el quiebre del cuerpo, después de la muerte solamente renazca en un buen destino, nunca en un destino malo? ¿Con qué clase de conducta virtuosa una debería cumplir, de manera tal que, con el quiebre del cuerpo, después de la muerte solamente renazca en un buen destino, nunca en un destino malo?”.

“Cundi, entre toda clase de seres, sean sin pies, con dos pies o con muchas patas, sea que tengan forma o sean sin forma, sean perceptores, no-perceptores o ni perceptores ni no-perceptores, el Tathagata, el Arahant, el Perfectamente Iluminado es declarado como el principal entre ellos. Aquellos que confían en el Buda ponen su confianza en el [ser] principal, y aquellos que ponen su confianza en el [ser] principal, obtienen el resultado superlativo.

“Cundi, entre los fenómenos que son condicionados, el Noble Óctuple Sendero es declarado como el principal entre ellos. Aquellos que confían en el Noble Óctuple Sendero ponen su confianza en lo principal, y aquellos que ponen su confianza en lo principal, obtienen el resultado superlativo.

“Cundi, entre los fenómenos que son tanto condicionados como no condicionados, el desapasionamiento es declarado como el principal entre ellos, es decir, el aplastamiento de la soberbia, la eliminación de la sed, el desarraigo del apego, la terminación de la ronda [del samsara], la destrucción de la avidez, el desapasionamiento, el cese, el Nibbana. Aquellos que confían en el Dhamma, en el desapasionamiento, ponen su confianza en lo principal, y aquellos que ponen su confianza en lo principal, obtienen el resultado superlativo.

“Cundi, entre todos los Sanghas o grupos, el Sangha de los discípulos del Tathagata es declarado como el principal entre ellos, es decir, cuatro pares de personas, ocho tipos de individuos; este Sangha de los discípulos del Bienaventurado es digno de recibir ofrendas, digno de hospitalidad, digno de dádivas, digno de saludos reverenciales, el insuperable campo de méritos para el mundo. Aquellos que confían en el Sangha, ponen su confianza en lo principal, y aquellos que ponen su confianza en lo principal, obtienen el resultado superlativo.

“Cundi, entre toda clase de conducta virtuosa, la conducta virtuosa que aman los Nobles es declarado como el principal entre ellas, es decir, cuando es inquebrantable, sin defectos, sin mancha, inmaculada, libre, alabada por los sabios, no apegada y conducente a la concentración. Aquellos que cumplen con la conducta virtuosa amada por los Nobles, completan lo principal, y aquellos que completan lo principal, obtienen el resultado superlativo”.

Para aquellos que confían en lo principal,
Conociendo el mejor Dhamma,
Que confían en Buda, el principal [ser],
Insuperable, digno de las ofrendas;
Para aquellos que confían en el mejor Dhamma,
En la dichosa paz del desapasionamiento,
Para aquellos que confían en el Sangha principal,
El insuperable campo de méritos;
Para aquellos que ofrecen dádivas a los principales,
Incrementan la principal clase de mérito;
El superlativo espacio vital, belleza y gloria,
Buena reputación, felicidad y fuerza.
El sabio que ofrece dádivas a los principales,
Concentrado bajo el mejor Dhamma,
Habiendo llegado a ser un deva o un ser humano,
Se regocija, habiendo alcanzado lo mejor.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho cundī rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi ca kumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho cundī rājakumārī bhagavantaṁ etadavoca:

Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.
Atha kho cundī rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi ca kumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho cundī rājakumārī bhagavantaṁ etadavoca:

Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho cundī rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi ca kumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho cundī rājakumārī bhagavantaṁ etadavoca:

“Amhākaṁ, bhante, bhātā cundo nāma rājakumāro, so evamāha: ‘yadeva so hoti itthī vā puriso vā buddhaṁ saraṇaṁ gato, dhammaṁ saraṇaṁ gato, saṅghaṁ saraṇaṁ gato, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatin’ti. Sāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ pucchāmi: ‘kathaṁrūpe kho, bhante, satthari pasanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatiṁ? Kathaṁrūpe dhamme pasanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatiṁ? Kathaṁrūpe saṅghe pasanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatiṁ? Kathaṁrūpesu sīlesu paripūrakārī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatin’”ti?

“Amhākaṁ, bhante, bhātā cundo nāma rājakumāro, so evamāha:
‘yadeva so hoti itthī vā puriso vā buddhaṁ saraṇaṁ gato, dhammaṁ saraṇaṁ gato, saṅghaṁ saraṇaṁ gato, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatin’ti.
Sāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ pucchāmi:
‘kathaṁrūpe kho, bhante, satthari pasanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatiṁ?
Kathaṁrūpe dhamme pasanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatiṁ?
Kathaṁrūpe saṅghe pasanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatiṁ?
Kathaṁrūpesu sīlesu paripūrakārī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatin’”ti?

“Amhākaṁ, bhante, bhātā cundo nāma rājakumāro, so evamāha: ‘yadeva so hoti itthī vā puriso vā buddhaṁ saraṇaṁ gato, dhammaṁ saraṇaṁ gato, saṅghaṁ saraṇaṁ gato, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatin’ti. Sāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ pucchāmi: ‘kathaṁrūpe kho, bhante, satthari pasanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatiṁ? Kathaṁrūpe dhamme pasanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatiṁ? Kathaṁrūpe saṅghe pasanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatiṁ? Kathaṁrūpesu sīlesu paripūrakārī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatin’”ti?

“Yāvatā, cundi, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho. Ye kho, cundi, buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.

“Yāvatā, cundi, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho.
Ye kho, cundi, buddhe pasannā, agge te pasannā.
Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.

“Yāvatā, cundi, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho. Ye kho, cundi, buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.

Yāvatā, cundi, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṁ aggamakkhāyati. Ye, cundi, ariye aṭṭhaṅgike magge pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.

Yāvatā, cundi, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṁ aggamakkhāyati.
Ye, cundi, ariye aṭṭhaṅgike magge pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.

Yāvatā, cundi, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṁ aggamakkhāyati. Ye, cundi, ariye aṭṭhaṅgike magge pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.

Yāvatā, cundi, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—*asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ → tesaṁ dhammānaṁ (mr)madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ye kho, cundi, virāge dhamme pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.

Yāvatā, cundi, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—*asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ → tesaṁ dhammānaṁ (mr)
madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ.
Ye kho, cundi, virāge dhamme pasannā, agge te pasannā.
Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.

Yāvatā, cundi, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—*asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ → tesaṁ dhammānaṁ (mr)madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ye kho, cundi, virāge dhamme pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.

Yāvatā, cundi, saṅghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Ye kho, cundi, saṅghe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.

Yāvatā, cundi, saṅghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—
cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa.
Ye kho, cundi, saṅghe pasannā, agge te pasannā.
Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.

Yāvatā, cundi, saṅghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Ye kho, cundi, saṅghe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.

Yāvatā, cundi, sīlāni, ariyakantāni sīlāni tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—*ariyakantāni sīlāni tesaṁ → ariyakantāni tesaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni. Ye kho, cundi, ariyakantesu sīlesu paripūrakārino, agge te paripūrakārino. Agge kho pana paripūrakārīnaṁ aggo vipāko hotīti.

Yāvatā, cundi, sīlāni, ariyakantāni sīlāni tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—*ariyakantāni sīlāni tesaṁ → ariyakantāni tesaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni.
Ye kho, cundi, ariyakantesu sīlesu paripūrakārino, agge te paripūrakārino.
Agge kho pana paripūrakārīnaṁ aggo vipāko hotīti.

Yāvatā, cundi, sīlāni, ariyakantāni sīlāni tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—*ariyakantāni sīlāni tesaṁ → ariyakantāni tesaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni. Ye kho, cundi, ariyakantesu sīlesu paripūrakārino, agge te paripūrakārino. Agge kho pana paripūrakārīnaṁ aggo vipāko hotīti.

Aggato ve pasannānaṁ, aggaṁ dhammaṁ vijānataṁ; Agge buddhe pasannānaṁ, dakkhiṇeyye anuttare.

Aggato ve pasannānaṁ,
aggaṁ dhammaṁ vijānataṁ;
Agge buddhe pasannānaṁ,
dakkhiṇeyye anuttare.

Aggato ve pasannānaṁ, aggaṁ dhammaṁ vijānataṁ; Agge buddhe pasannānaṁ, dakkhiṇeyye anuttare.

Agge dhamme pasannānaṁ, virāgūpasame sukhe; Agge saṅghe pasannānaṁ, puññakkhette anuttare.

Agge dhamme pasannānaṁ,
virāgūpasame sukhe;
Agge saṅghe pasannānaṁ,
puññakkhette anuttare.

Agge dhamme pasannānaṁ, virāgūpasame sukhe; Agge saṅghe pasannānaṁ, puññakkhette anuttare.

Aggasmiṁ dānaṁ dadataṁ, aggaṁ puññaṁ pavaḍḍhati; Aggaṁ āyu ca vaṇṇo ca, yaso kitti sukhaṁ balaṁ.

Aggasmiṁ dānaṁ dadataṁ,
aggaṁ puññaṁ pavaḍḍhati;
Aggaṁ āyu ca vaṇṇo ca,
yaso kitti sukhaṁ balaṁ.

Aggasmiṁ dānaṁ dadataṁ, aggaṁ puññaṁ pavaḍḍhati; Aggaṁ āyu ca vaṇṇo ca, yaso kitti sukhaṁ balaṁ.

Aggassa dātā medhāvī, aggadhammasamāhito; Devabhūto manusso vā, aggappatto pamodatī”ti.

Aggassa dātā medhāvī,
aggadhammasamāhito;
Devabhūto manusso vā,
aggappatto pamodatī”ti.

Aggassa dātā medhāvī, aggadhammasamāhito; Devabhūto manusso vā, aggappatto pamodatī”ti.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

AnteriorCon SumanāAN 5.31·SumanasuttaLa princesa Sumanā pregunta al Buddha por los resultados kármicos de la generosidad, cuando las demás cualidades son iguales.SiguienteCon UggahaAN 5.33·UggahasuttaUggaha invita al Buddha a una comida y le pide que aconseje a sus hijas, que están a punto de casarse.

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Isidatta.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}