En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en la arboleda Jatiya, cerca de Bhaddiya. Entonces Uggaha, el nieto de Mendaka, se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y le dijo:
“Venerable Señor, que el Bienaventurado, junto con otros tres monjes, consienta en aceptar mañana la comida de mi parte”.
Y el Bienaventurado consintió en silenció. Entonces Uggaha, habiendo comprendido que el Bienaventurado había consentido, se levantó de su asiento, rindió homenaje al Bienaventurado y salió de ahí, cuidando que el Bienaventurado quedara siempre a su mano derecha.
Y cuando hubo pasado la noche, por la mañana temprano, el Bienaventurado se vistió, tomó su cuenco y hábito exterior, y fue a la residencia de Uggaha, donde se sentó en el asiento que estaba preparado para él. Entonces Uggaha, el nieto de Mendaka, con sus propias manos sirvió y satisfizo al Bienaventurado con varias clases de deliciosa comida.
Cuando el Bienaventurado terminó de comer y guardó su cuenco, Uggaha se sentó a un lado y dijo al Bienaventurado: “Venerable Señor, estas muchachas mías van a ir a las familias de sus esposos. Qué el Bienaventurado les exhorte e instruya de manera tal que esto conduzca a su bienestar y felicidad por mucho tiempo”.
Acto seguido, el Bienaventurado dijo a las muchachas:
“Así que, muchachas, deberíais entrenaros a vosotras mismas de esta manera: ‘A cualquier marido que nuestros padres nos asignen—haciéndolo motivado por nuestro bien, buscando nuestro bienestar, teniendo compasión de nosotras—, vamos a levantarnos antes que él y nos retiraremos después que él, comprometiéndonos con todo lo que sea necesario hacer, agradables en nuestra conducta y placenteras en nuestra forma de hablar’. Así deberíais entrenaros a vosotras mismas.
“Además, muchachas, deberíais entrenaros a vosotras mismas de esta manera: ‘Vamos a honrar, respetar, estimar y venerar a aquellos que respete nuestro marido—su madre y su padre, los ascetas y brahmanes— y cuando ellos lleguen, les ofreceremos asiento y agua’. Así deberíais entrenaros a vosotras mismas.
“Además, muchachas, deberíais entrenaros a vosotras mismas de esta manera: ‘Vamos a ser hábiles y diligentes en atender las tareas domésticas de nuestro marido, sean tejidos o tejeduras, vamos a tener buen juicio acerca ellas para cuidarlas y organizarlas adecuadamente’. Así deberíais entrenaros a vosotras mismas.
“Además, muchachas, deberíais entrenaros a vosotras mismas de esta manera: ‘Vamos a averiguar lo que las ayudas domésticas de nuestro marido han hecho o dejaron de hacer: sean esclavos, mensajeros o trabajadores. Vamos a averiguar las condiciones de aquellos de ellos que estén enfermos y distribuiremos a cada uno la apropiada porción de comida’. Así deberíais entrenaros a vosotras mismas.
“Además, muchachas, deberíais entrenaros a vosotras mismas de esta manera: ‘Vamos a resguardar y proteger todo lo que nuestro marido traiga a casa: dinero o granos, plata u oro; y no vamos a ser derrochadoras, ladronas, malgastadoras y despilfarradoras como [si fuéramos] sus enemigas’. Así deberíais entrenaros a vosotras mismas.
“Cuando una mujer, muchachas, posee estas cinco cualidades, con la ruptura de su cuerpo después de la muerte, renace en compañía de los corporalmente agradables devas”.
Ella no desprecia a su marido,
el hombre que constantemente la apoya,
quien ardientemente y con entusiasmo
siempre le trae lo que desea.
Una buena mujer tampoco regaña a su marido
con palabras causadas por celos;
la mujer sabia muestra veneración
a todos aquellos que su marido reverencia.
Se levanta temprano, trabaja diligentemente,
organiza la ayuda doméstica;
trata a su marido de manera agradable
y resguarda las riquezas que trae.
La mujer que cumple sus tareas así,
siguiendo la voluntad y los deseos de su marido,
renace entre los devas
llamados “los agradables”.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā bhaddiye viharati jātiyā vane.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā bhaddiye viharati jātiyā vane.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā bhaddiye viharati jātiyā vane.
Atha kho uggaho meṇḍakanattā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ etadavoca: “Adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya attacatuttho bhattan”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
Atha kho uggaho meṇḍakanattā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ etadavoca:
“Adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya attacatuttho bhattan”ti.
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
Atha kho uggaho meṇḍakanattā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ etadavoca: “Adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya attacatuttho bhattan”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggahassa meṇḍakanattuno nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggahassa meṇḍakanattuno nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggahassa meṇḍakanattuno nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ etadavoca: “imā me, bhante, kumāriyo patikulāni gamissanti. Ovadatu tāsaṁ, bhante, bhagavā; anusāsatu tāsaṁ, bhante, bhagavā, yaṁ tāsaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.
Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ etadavoca:
“imā me, bhante, kumāriyo patikulāni gamissanti.
Ovadatu tāsaṁ, bhante, bhagavā;
anusāsatu tāsaṁ, bhante, bhagavā, yaṁ tāsaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.
Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ etadavoca: “imā me, bhante, kumāriyo patikulāni gamissanti. Ovadatu tāsaṁ, bhante, bhagavā; anusāsatu tāsaṁ, bhante, bhagavā, yaṁ tāsaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.
Atha kho bhagavā tā kumāriyo etadavoca:
Atha kho bhagavā tā kumāriyo etadavoca:
Atha kho bhagavā tā kumāriyo etadavoca:
“tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yassa vo mātāpitaro bhattuno dassanti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṁ upādāya, tassa bhavissāma pubbuṭṭhāyiniyo pacchānipātiniyo kiṅkārapaṭissāviniyo manāpacāriniyo piyavādiniyo’ti. *yassa vo → yassa kho (si, sya-all, km); yassa (pts1ed)Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ.
“tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ:
‘yassa vo mātāpitaro bhattuno dassanti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṁ upādāya, tassa bhavissāma pubbuṭṭhāyiniyo pacchānipātiniyo kiṅkārapaṭissāviniyo manāpacāriniyo piyavādiniyo’ti. *yassa vo → yassa kho (si, sya-all, km); yassa (pts1ed)
Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ.
“tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yassa vo mātāpitaro bhattuno dassanti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṁ upādāya, tassa bhavissāma pubbuṭṭhāyiniyo pacchānipātiniyo kiṅkārapaṭissāviniyo manāpacāriniyo piyavādiniyo’ti. *yassa vo → yassa kho (si, sya-all, km); yassa (pts1ed)Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ.
Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘ye te bhattu garuno bhavissanti mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā, te sakkarissāma garuṁ karissāma mānessāma pūjessāma abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjessāmā’ti. *garuno → guruno (mr) | garuṁ karissāma → garukarissāma (bj, sya-all, km, pts1ed) | paṭipūjessāmā’ti → patipūjessāmāti (bj); paṭipūjissāmāti (pts1ed)Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ.
Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ:
‘ye te bhattu garuno bhavissanti mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā, te sakkarissāma garuṁ karissāma mānessāma pūjessāma abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjessāmā’ti. *garuno → guruno (mr) | garuṁ karissāma → garukarissāma (bj, sya-all, km, pts1ed) | paṭipūjessāmā’ti → patipūjessāmāti (bj); paṭipūjissāmāti (pts1ed)
Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ.
Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘ye te bhattu garuno bhavissanti mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā, te sakkarissāma garuṁ karissāma mānessāma pūjessāma abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjessāmā’ti. *garuno → guruno (mr) | garuṁ karissāma → garukarissāma (bj, sya-all, km, pts1ed) | paṭipūjessāmā’ti → patipūjessāmāti (bj); paṭipūjissāmāti (pts1ed)Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ.
Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘ye te bhattu abbhantarā kammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā, tattha dakkhā bhavissāma analasā, tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgatā, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātun’ti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ.
Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ:
‘ye te bhattu abbhantarā kammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā, tattha dakkhā bhavissāma analasā, tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgatā, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātun’ti.
Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ.
Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘ye te bhattu abbhantarā kammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā, tattha dakkhā bhavissāma analasā, tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgatā, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātun’ti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ.
Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yo so bhattu abbhantaro antojano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tesaṁ katañca katato jānissāma akatañca akatato jānissāma, gilānakānañca balābalaṁ jānissāma, khādanīyaṁ bhojanīyañcassa paccaṁsena saṁvibhajissāmā’ti. *abbhantaro → abbhantare (mr) | paccaṁsena → paccayaṁsena (si, sya-all, km); paccayaṁ senāsanaṁ paccattaṁsena (mr) | saṁvibhajissāmā’ti → vibhajissāmāti (bj, sya-all, km, pts1ed)Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ.
Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ:
‘yo so bhattu abbhantaro antojano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tesaṁ katañca katato jānissāma akatañca akatato jānissāma, gilānakānañca balābalaṁ jānissāma, khādanīyaṁ bhojanīyañcassa paccaṁsena saṁvibhajissāmā’ti. *abbhantaro → abbhantare (mr) | paccaṁsena → paccayaṁsena (si, sya-all, km); paccayaṁ senāsanaṁ paccattaṁsena (mr) | saṁvibhajissāmā’ti → vibhajissāmāti (bj, sya-all, km, pts1ed)
Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ.
Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yo so bhattu abbhantaro antojano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tesaṁ katañca katato jānissāma akatañca akatato jānissāma, gilānakānañca balābalaṁ jānissāma, khādanīyaṁ bhojanīyañcassa paccaṁsena saṁvibhajissāmā’ti. *abbhantaro → abbhantare (mr) | paccaṁsena → paccayaṁsena (si, sya-all, km); paccayaṁ senāsanaṁ paccattaṁsena (mr) | saṁvibhajissāmā’ti → vibhajissāmāti (bj, sya-all, km, pts1ed)Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ.
Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yaṁ bhattā āharissati dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā, taṁ ārakkhena guttiyā sampādessāma, tattha ca bhavissāma adhuttī athenī asoṇḍī avināsikāyo’ti. *ārakkhena → ārakkhāya (si)Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ. Imehi kho, kumāriyo, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manāpakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatīti.
Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ:
‘yaṁ bhattā āharissati dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā, taṁ ārakkhena guttiyā sampādessāma, tattha ca bhavissāma adhuttī athenī asoṇḍī avināsikāyo’ti. *ārakkhena → ārakkhāya (si)
Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ.
Imehi kho, kumāriyo, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manāpakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatīti.
Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yaṁ bhattā āharissati dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā, taṁ ārakkhena guttiyā sampādessāma, tattha ca bhavissāma adhuttī athenī asoṇḍī avināsikāyo’ti. *ārakkhena → ārakkhāya (si)Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ. Imehi kho, kumāriyo, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manāpakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatīti.
Yo naṁ bharati sabbadā, niccaṁ ātāpi ussuko; Sabbakāmaharaṁ posaṁ, bhattāraṁ nātimaññati.
Yo naṁ bharati sabbadā, niccaṁ ātāpi ussuko; Sabbakāmaharaṁ posaṁ, bhattāraṁ nātimaññati.
Na cāpi sotthi bhattāraṁ, issācārena rosaye; *issācārena → icchācārena (bj); issāvādena (pts1ed)Bhattu ca garuno sabbe, paṭipūjeti paṇḍitā.
Na cāpi sotthi bhattāraṁ,
issācārena rosaye; *issācārena → icchācārena (bj); issāvādena (pts1ed)
Na cāpi sotthi bhattāraṁ, issācārena rosaye; *issācārena → icchācārena (bj); issāvādena (pts1ed)Bhattu ca garuno sabbe, paṭipūjeti paṇḍitā.
Uṭṭhāhikā analasā, *Uṭṭhāhikā → uṭṭhāyikā (sya-all, km, mr)saṅgahitaparijjanā; Bhattu manāpaṁ carati, *manāpaṁ → manāpā (bj)sambhataṁ anurakkhati.
Uṭṭhāhikā analasā, *Uṭṭhāhikā → uṭṭhāyikā (sya-all, km, mr)
Bhattu manāpaṁ carati, *manāpaṁ → manāpā (bj)
Uṭṭhāhikā analasā, *Uṭṭhāhikā → uṭṭhāyikā (sya-all, km, mr)saṅgahitaparijjanā; Bhattu manāpaṁ carati, *manāpaṁ → manāpā (bj)sambhataṁ anurakkhati.
Yā evaṁ vattatī nārī, bhattuchandavasānugā; Manāpā nāma te devā, yattha sā upapajjatī”ti.
Yā evaṁ vattatī nārī, bhattuchandavasānugā; Manāpā nāma te devā, yattha sā upapajjatī”ti.