En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en la Arboleda del Jeta, en el Parque de Anathapindica, cerca de Savatthi. Entonces, por la mañana temprano el Bienaventurado se vistió, tomó su cuenco y hábito exterior, y fue a la residencia del hombre hogareño Anathapindika, donde se sentó en el asiento preparado previamente para él.
En esa ocasión, la gente de la residencia de Anathapindika estaba haciendo un bullicio y un escándalo. Entonces el hombre hogareño se acercó al Bienaaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y el Bienaventurado le dijo:
“Hombre hogareño, ¿por qué la gente de tu residencia está haciendo este bullicio y escándalo? Uno pensaría que son los pescadores repartiendo el botín de los pescados”.
“Venerable Señor, esta es mi hijastra que es rica y llegó aquí de una familia acomodada. Ella no obedece a su padrastro, su madrastra ni a su esposo. Tampoco honra, respeta, estima ni venera al Bienaventurado”.
Entonces el Bienaventurado se dirigió a Sujata: “Ven aquí, Sujata”.
“Sí, Venerable Señor”, respondió. Acto seguido se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje y se sentó a un lado. Entonces el Bienaventurado le dijo:
“Sujata, un hombre puede tener siete clases de esposas. Y, ¿cuáles son esas siete? Una como asesina, una como ladrona, una como tirana, una como madre, una como hermana, una como amiga y una como esclava. Un hombre puede tener estas siete clases de esposas, y ¿qué clase eres tú?”.
“Venerable Señor, no entendí los detalles del significado de esta declaración que el Bienaventurado hizo en resumen. Por favor, que el Bienaventurado me enseñe el Dhamma de tal manera que pueda entender en detalle el significado de esta declaración hecha en resumen”.
“Entonces escucha, Sujata, y presta atención que voy a hablar”.
“Sí, Venerable Señor”, respondió ella y el Bienaventurado continuó:
“Con la mente de odio, carente de simpatía,
Envidiando a los demás, menospreciando a su marido,
Busca matar al que le dio riquezas:
Una esposa así, se llama esposa como asesina.
“Cuando el esposo de una mujer adquiere riquezas
Mediante duro trabajo de su oficio, en el comercio o la agricultura,
Ella trata de robarlo, incluso si fuera poco:
Una esposa así, se llama esposa como una ladrona.
“Una glotona perezosa que no quiere trabajar,
Severa, feroz, áspera en la forma de hablar,
Una mujer que domina sus propios partidarios:
Una esposa así, se llama esposa como una tirana.
“Alguien siempre benevolente y simpática,
Que cuida a su marido como una madre cuida a su hijo,
Que protege la riqueza que gana:
Una esposa así, se llama esposa como una madre.
“Ella siempre tiene a su marido en alta estima
Como una hermana menor a su hermano mayor,
Consciente, sigue la voluntad de su marido:
Una esposa así, se llama esposa como una hermana.
“Aquella que se alegra cuando ve a su marido
Como si viera a un amigo después de una larga ausencia;
Bien elevada, virtuosa, dedicada a su marido:
Una esposa así, se llama esposa como una amiga.
“Aquella que se mantiene paciente y tranquila,
Cuando se ve amenazada por la vara,
Tolera a su marido con una mente libre de odio,
Paciente, sumisa a la voluntad de su marido:
Una esposa así, se llama esposa como esclava.
“Estas clases de esposas que se llaman
Asesina, ladrona y tirana,
Inmoral, áspera, irrespetuosa,
Con el quiebre del cuerpo van al infierno.
“Pero las clases de esposas llamadas aquí
Madre, hermana, amiga y esclava,
Firmes en la virtud, restringiéndose por mucho tiempo,
Con el quiebre del cuerpo van al cielo.
“Un hombre, Sujata, puede tener estas siete clases de esposas, y ¿qué clase eres tú?”.
“A partir de hoy, Venerable Señor, que el Bienaventurado me considere una esposa que es como una esclava”.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
Tena kho pana samayena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā honti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: “Kiṁ nu te, gahapati, nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope”ti?
Tena kho pana samayena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā honti.
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca:
“Kiṁ nu te, gahapati, nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope”ti?
Tena kho pana samayena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā honti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: “Kiṁ nu te, gahapati, nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope”ti?
“Ayaṁ, bhante, sujātā gharasuṇhā aḍḍhakulā ānītā. Sā neva sassuṁ ādiyati, na sasuraṁ ādiyati, na sāmikaṁ ādiyati, bhagavantampi na sakkaroti na garuṁ karoti na māneti na pūjetī”ti.
“Ayaṁ, bhante, sujātā gharasuṇhā aḍḍhakulā ānītā.
Sā neva sassuṁ ādiyati, na sasuraṁ ādiyati, na sāmikaṁ ādiyati, bhagavantampi na sakkaroti na garuṁ karoti na māneti na pūjetī”ti.
“Ayaṁ, bhante, sujātā gharasuṇhā aḍḍhakulā ānītā. Sā neva sassuṁ ādiyati, na sasuraṁ ādiyati, na sāmikaṁ ādiyati, bhagavantampi na sakkaroti na garuṁ karoti na māneti na pūjetī”ti.
Atha kho bhagavā sujātaṁ gharasuṇhaṁ āmantesi: “ehi, sujāte”ti.
Atha kho bhagavā sujātaṁ gharasuṇhaṁ āmantesi:
Atha kho bhagavā sujātaṁ gharasuṇhaṁ āmantesi: “ehi, sujāte”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho sujātā gharasuṇhā bhagavato paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho sujātaṁ gharasuṇhaṁ bhagavā etadavoca:
“Evaṁ, bhante”ti kho sujātā gharasuṇhā bhagavato paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho sujātaṁ gharasuṇhaṁ bhagavā etadavoca:
“Evaṁ, bhante”ti kho sujātā gharasuṇhā bhagavato paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho sujātaṁ gharasuṇhaṁ bhagavā etadavoca:
“Satta kho imā, sujāte, purisassa bhariyāyo. Katamā satta? Vadhakasamā, corīsamā, ayyasamā, mātāsamā, bhaginīsamā, sakhīsamā, dāsīsamā. Imā kho, sujāte, satta purisassa bhariyāyo. Tāsaṁ tvaṁ katamā”ti?
“Satta kho imā, sujāte, purisassa bhariyāyo.
Vadhakasamā, corīsamā, ayyasamā, mātāsamā, bhaginīsamā, sakhīsamā, dāsīsamā.
Imā kho, sujāte, satta purisassa bhariyāyo.
“Satta kho imā, sujāte, purisassa bhariyāyo. Katamā satta? Vadhakasamā, corīsamā, ayyasamā, mātāsamā, bhaginīsamā, sakhīsamā, dāsīsamā. Imā kho, sujāte, satta purisassa bhariyāyo. Tāsaṁ tvaṁ katamā”ti?
“Na kho ahaṁ, bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. *ahaṁ → nāhaṁ (sya-all)Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṁ desetu yathāhaṁ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ jāneyyan”ti.
“Na kho ahaṁ, bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. *ahaṁ → nāhaṁ (sya-all)
Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṁ desetu yathāhaṁ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ jāneyyan”ti.
“Na kho ahaṁ, bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. *ahaṁ → nāhaṁ (sya-all)Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṁ desetu yathāhaṁ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ jāneyyan”ti.
“Tena hi, sujāte, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Tena hi, sujāte, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Tena hi, sujāte, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho sujātā gharasuṇhā bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
“Evaṁ, bhante”ti kho sujātā gharasuṇhā bhagavato paccassosi.
“Evaṁ, bhante”ti kho sujātā gharasuṇhā bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
“Paduṭṭhacittā ahitānukampinī, Aññesu rattā atimaññate patiṁ; Dhanena kītassa vadhāya ussukā, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Vadhā ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
“Paduṭṭhacittā ahitānukampinī,
Aññesu rattā atimaññate patiṁ;
Dhanena kītassa vadhāya ussukā,
Yā evarūpā purisassa bhariyā;
‘Vadhā ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
“Paduṭṭhacittā ahitānukampinī, Aññesu rattā atimaññate patiṁ; Dhanena kītassa vadhāya ussukā, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Vadhā ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Yaṁ itthiyā vindati sāmiko dhanaṁ, Sippaṁ vaṇijjañca kasiṁ adhiṭṭhahaṁ; Appampi tassa apahātumicchati, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Corī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Yaṁ itthiyā vindati sāmiko dhanaṁ,
Sippaṁ vaṇijjañca kasiṁ adhiṭṭhahaṁ;
Appampi tassa apahātumicchati,
Yā evarūpā purisassa bhariyā;
‘Corī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Yaṁ itthiyā vindati sāmiko dhanaṁ, Sippaṁ vaṇijjañca kasiṁ adhiṭṭhahaṁ; Appampi tassa apahātumicchati, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Corī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Akammakāmā alasā mahagghasā, Pharusā ca caṇḍī duruttavādinī; Uṭṭhāyakānaṁ abhibhuyya vattati, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Ayyā ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Akammakāmā alasā mahagghasā,
Pharusā ca caṇḍī duruttavādinī;
Uṭṭhāyakānaṁ abhibhuyya vattati,
Yā evarūpā purisassa bhariyā;
‘Ayyā ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Akammakāmā alasā mahagghasā, Pharusā ca caṇḍī duruttavādinī; Uṭṭhāyakānaṁ abhibhuyya vattati, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Ayyā ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Yā sabbadā hoti hitānukampinī, Mātāva puttaṁ anurakkhate patiṁ; Tato dhanaṁ sambhatamassa rakkhati, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Mātā ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Yā sabbadā hoti hitānukampinī,
Mātāva puttaṁ anurakkhate patiṁ;
Tato dhanaṁ sambhatamassa rakkhati,
Yā evarūpā purisassa bhariyā;
‘Mātā ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Yā sabbadā hoti hitānukampinī, Mātāva puttaṁ anurakkhate patiṁ; Tato dhanaṁ sambhatamassa rakkhati, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Mātā ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Yathāpi jeṭṭhā bhaginī kaniṭṭhakā, *kaniṭṭhakā → kaniṭṭhā (bj, sya-all)Sagāravā hoti sakamhi sāmike; Hirīmanā bhattuvasānuvattinī, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Bhaginī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Yathāpi jeṭṭhā bhaginī kaniṭṭhakā, *kaniṭṭhakā → kaniṭṭhā (bj, sya-all)
Sagāravā hoti sakamhi sāmike;
Hirīmanā bhattuvasānuvattinī,
Yā evarūpā purisassa bhariyā;
‘Bhaginī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Yathāpi jeṭṭhā bhaginī kaniṭṭhakā, *kaniṭṭhakā → kaniṭṭhā (bj, sya-all)Sagāravā hoti sakamhi sāmike; Hirīmanā bhattuvasānuvattinī, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Bhaginī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Yācīdha disvāna patiṁ pamodati, Sakhī sakhāraṁva cirassamāgataṁ; Koleyyakā sīlavatī patibbatā, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Sakhī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Yācīdha disvāna patiṁ pamodati,
Sakhī sakhāraṁva cirassamāgataṁ;
Koleyyakā sīlavatī patibbatā,
Yā evarūpā purisassa bhariyā;
‘Sakhī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Yācīdha disvāna patiṁ pamodati, Sakhī sakhāraṁva cirassamāgataṁ; Koleyyakā sīlavatī patibbatā, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Sakhī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Akkuddhasantā vadhadaṇḍatajjitā, Aduṭṭhacittā patino titikkhati; Akkodhanā bhattuvasānuvattinī, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Dāsī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Akkuddhasantā vadhadaṇḍatajjitā,
Aduṭṭhacittā patino titikkhati;
Akkodhanā bhattuvasānuvattinī,
Yā evarūpā purisassa bhariyā;
‘Dāsī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Akkuddhasantā vadhadaṇḍatajjitā, Aduṭṭhacittā patino titikkhati; Akkodhanā bhattuvasānuvattinī, Yā evarūpā purisassa bhariyā; ‘Dāsī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati.
Yācīdha bhariyā vadhakāti vuccati, ‘Corī ca ayyā’ti ca yā pavuccati; Dussīlarūpā pharusā anādarā, Kāyassa bhedā nirayaṁ vajanti tā.
Yācīdha bhariyā vadhakāti vuccati,
‘Corī ca ayyā’ti ca yā pavuccati;
Dussīlarūpā pharusā anādarā,
Kāyassa bhedā nirayaṁ vajanti tā.
Yācīdha bhariyā vadhakāti vuccati, ‘Corī ca ayyā’ti ca yā pavuccati; Dussīlarūpā pharusā anādarā, Kāyassa bhedā nirayaṁ vajanti tā.
Yācīdha mātā bhaginī sakhīti ca, ‘Dāsī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati; Sīle ṭhitattā cirarattasaṁvutā, Kāyassa bhedā sugatiṁ vajanti tāti.
Yācīdha mātā bhaginī sakhīti ca,
‘Dāsī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati;
Sīle ṭhitattā cirarattasaṁvutā,
Kāyassa bhedā sugatiṁ vajanti tāti.
Yācīdha mātā bhaginī sakhīti ca, ‘Dāsī ca bhariyā’ti ca sā pavuccati; Sīle ṭhitattā cirarattasaṁvutā, Kāyassa bhedā sugatiṁ vajanti tāti.
Imā kho, sujāte, satta purisassa bhariyāyo. Tāsaṁ tvaṁ katamā”ti?
Imā kho, sujāte, satta purisassa bhariyāyo.
Imā kho, sujāte, satta purisassa bhariyāyo. Tāsaṁ tvaṁ katamā”ti?
“Ajjatagge maṁ, bhante, bhagavā dāsīsamaṁ sāmikassa bhariyaṁ dhāretū”ti.
“Ajjatagge maṁ, bhante, bhagavā dāsīsamaṁ sāmikassa bhariyaṁ dhāretū”ti.
“Ajjatagge maṁ, bhante, bhagavā dāsīsamaṁ sāmikassa bhariyaṁ dhāretū”ti.