KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
2. El capítulo sobre el rugido del león

Kotthika

Aṅguttara Nikāya
2. Sīhanādavagga
Koṭṭhikasutta
Discursos Numerados
2. El capítulo sobre el rugido del león
Kotthika
Aṅguttara Nikāya
2. Sīhanādavagga
Koṭṭhikasutta
Kotthika

Los venerables Mahākoṭṭhita y Sāriputta discuten si el camino espiritual tiene el propósito de cambiar los resultados de las acciones.

Ruta suttaAN 9.13Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 9. Navakanipāta › 1. Paṭhamapaṇṇāsaka › 2. Sīhanādavagga › Koṭṭhikasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an9.13/es/anton-p-baron
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Anton P Baron
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-anton-p-baron

Entonces, el Venerable Mahakotthika se acercó al Venerable Sariputta e intercambió con él cordiales saludos. Cuando concluyeron estos amables saludos y palabras de bienvenida, se sentó a un lado y dijo al Venerable Sariputta:

“Amigo Sariputta, ¿se vive la vida espiritual bajo el Bienaventurado con este propósito: ‘Que el kamma a ser experimentado en esta vida, llegue a experimentar en la vida futura‘?”.

“Ciertamente no, amigo”.

“Entonces, amigo Sariputta, ¿se vive la vida espiritual bajo el Bienaventurado con este propósito: ‘Que el kamma a ser experimentado en la vida futura, llegue a experimentar en esta vida‘?”.

“Ciertamente no, amigo”.

“Amigo Sariputta, ¿se vive la vida espiritual bajo el Bienaventurado con este propósito: ‘Que el kamma a ser experimentado como lo placentero, llegue a experimentar como lo penoso‘?”.

“Ciertamente no, amigo”.

“Entonces, amigo Sariputta, ¿se vive la vida espiritual bajo el Bienaventurado con este propósito: ‘Que el kamma a ser experimentado como lo penoso, llegue a experimentar como lo placentero‘?”.

“Ciertamente no, amigo”.

“Amigo Sariputta, ¿se vive la vida espiritual bajo el Bienaventurado con este propósito: ‘Que el kamma a ser experimentado cuando el mismo ha madurado, llegue a experimentar mientras no ha madurado aún‘?”.

“Ciertamente no, amigo”.

“Entonces, amigo Sariputta, ¿se vive la vida espiritual bajo el Bienaventurado con este propósito: ‘Que el kamma a ser experimentado mientras el mismo aún no ha madurado, llegue a experimentar cuando ha madurado‘?”.

“Ciertamente no, amigo”.

“Amigo Sariputta, ¿se vive la vida espiritual bajo el Bienaventurado con este propósito: ‘Que el kamma a ser experimentado copiosamente, llegue a experimentar ligeramente‘?”.

“Ciertamente no, amigo”.

“Entonces, amigo Sariputta, ¿se vive la vida espiritual bajo el Bienaventurado con este propósito: ‘Que el kamma a ser experimentado ligeramente, llegue a experimentar copiosamente‘?”.

“Ciertamente no, amigo”.

“Amigo Sariputta, ¿se vive la vida espiritual bajo el Bienaventurado con este propósito: ‘Que el kamma a ser experimentado llegue a ser el kamma que no experimente‘?”.

“Ciertamente no, amigo”.

“Entonces, amigo Sariputta, ¿se vive la vida espiritual bajo el Bienaventurado con este propósito: ‘Que el kamma a no ser experimentado llegue a ser el kamma que experimente‘?”.

“Ciertamente no, amigo”.

“Amigo Sariputta, al ser preguntado: ‘Amigo Sariputta, ¿se vive la vida espiritual bajo el Bienaventurado con este propósito: «Que el kamma a ser experimentado en esta vida, llegue a experimentar en la vida futura»?’, respondiste: ‘Ciertamente no, amigo’… y al ser preguntado: ‘Entonces, amigo Sariputta, ¿se vive la vida espiritual bajo el Bienaventurado con este propósito: «Que el kamma a no ser experimentado llegue a ser el kamma que experimente»?', respondiste: ‘Ciertamente no, amigo’. Entonces, ¿cuál es el propósito por el cual se vive la vida santa bajo el Bienaventurado?”.

“Uno vive la vida espiritual bajo el Bienaventurado con el propósito de conocer, ver, alcanzar, descubrir y penetrar lo que uno no ha conocido, visto, alcanzado, descubierto ni penetrado”.

“Pero, ¿qué es, amigo, aquello que uno no ha conocido, visto, alcanzado, descubierto ni penetrado?”.

“‘Esta es la insatisfacción’, amigo, es lo que uno no ha conocido, visto, alcanzado, descubierto ni penetrado, y es para el propósito de conocer, ver, alcanzar, descubrir y penetrar que uno vive la vida espiritual bajo el Bienaventurado. ’Este es el origen de la insatisfacción’… ’Este es el cese de la insatisfacción’… ’Este es el sendero que conduce al cese de la insatisfacción’, amigo, es lo que uno no ha conocido, visto, alcanzado, descubierto ni penetrado, y es para el propósito de conocer, ver, alcanzar, descubrir y penetrar que uno vive la vida espiritual bajo el Bienaventurado”.

Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. *mahākoṭṭhiko → mahākoṭṭhito (bj, sya-all, pts1ed)Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca:

Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. *mahākoṭṭhiko → mahākoṭṭhito (bj, sya-all, pts1ed)
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca:

Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. *mahākoṭṭhiko → mahākoṭṭhito (bj, sya-all, pts1ed)Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca:

“kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ samparāyavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ samparāyavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ samparāyavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“Kiṁ panāvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ samparāyavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Kiṁ panāvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ samparāyavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Kiṁ panāvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ samparāyavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ sukhavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ dukkhavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? *sukhavedanīyaṁ → sukhavedaniyaṁ (bj, cck, sya2ed, mr) | dukkhavedanīyaṁ → dukkhavedaniyaṁ (bj, cck, sya2ed, mr)

“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ sukhavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ dukkhavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? *sukhavedanīyaṁ → sukhavedaniyaṁ (bj, cck, sya2ed, mr) | dukkhavedanīyaṁ → dukkhavedaniyaṁ (bj, cck, sya2ed, mr)

“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ sukhavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ dukkhavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti? *sukhavedanīyaṁ → sukhavedaniyaṁ (bj, cck, sya2ed, mr) | dukkhavedanīyaṁ → dukkhavedaniyaṁ (bj, cck, sya2ed, mr)

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“Kiṁ panāvuso, sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ dukkhavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ sukhavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Kiṁ panāvuso, sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ dukkhavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ sukhavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Kiṁ panāvuso, sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ dukkhavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ sukhavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ paripakkavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ paripakkavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ paripakkavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“Kiṁ panāvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ paripakkavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Kiṁ panāvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ paripakkavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Kiṁ panāvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ paripakkavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ bahuvedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ appavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ bahuvedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ appavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ bahuvedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ appavedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“Kiṁ panāvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ appavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ bahuvedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Kiṁ panāvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ appavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ bahuvedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Kiṁ panāvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ appavedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ bahuvedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ vedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ avedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ vedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ avedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ vedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ avedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“Kiṁ panāvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ avedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ vedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Kiṁ panāvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ avedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ vedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Kiṁ panāvuso sāriputta, ‘yaṁ kammaṁ avedanīyaṁ, taṁ me kammaṁ vedanīyaṁ hotū’ti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“No hidaṁ, āvuso”.

“‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ samparāyavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

“‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ samparāyavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

“‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ samparāyavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ samparāyavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ samparāyavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ samparāyavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ sukhavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ dukkhavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ sukhavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ dukkhavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ sukhavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ dukkhavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ dukkhavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ sukhavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ dukkhavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ sukhavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ dukkhavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ sukhavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ paripakkavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ paripakkavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ paripakkavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ paripakkavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ paripakkavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ aparipakkavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ paripakkavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ bahuvedanīyaṁ taṁ me kammaṁ appavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ bahuvedanīyaṁ taṁ me kammaṁ appavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ bahuvedanīyaṁ taṁ me kammaṁ appavedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ appavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ bahuvedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ appavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ bahuvedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ appavedanīyaṁ taṁ me kammaṁ bahuvedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ vedanīyaṁ taṁ me kammaṁ avedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ vedanīyaṁ taṁ me kammaṁ avedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ vedanīyaṁ taṁ me kammaṁ avedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.

‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ avedanīyaṁ taṁ me kammaṁ vedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. Atha kimatthaṁ carahāvuso, bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ avedanīyaṁ taṁ me kammaṁ vedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi.
Atha kimatthaṁ carahāvuso, bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

‘Kiṁ panāvuso sāriputta, yaṁ kammaṁ avedanīyaṁ taṁ me kammaṁ vedanīyaṁ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti, iti puṭṭho samāno ‘no hidaṁ, āvuso’ti vadesi. Atha kimatthaṁ carahāvuso, bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Yaṁ khvassa, āvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ, tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatīti. *Yaṁ khvassa, āvuso → yaṁ khvassāvuso (bj); yaṁ khossa āvuso (sya-all); yaṁ kho āvuso (mr) | vussatīti → vussati (sya-all), etthantare pāṭho sya-all, mr potthakesu

“Yaṁ khvassa, āvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ, tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatīti. *Yaṁ khvassa, āvuso → yaṁ khvassāvuso (bj); yaṁ khossa āvuso (sya-all); yaṁ kho āvuso (mr) | vussatīti → vussati (sya-all), etthantare pāṭho sya-all, mr potthakesu

“Yaṁ khvassa, āvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ, tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatīti. *Yaṁ khvassa, āvuso → yaṁ khvassāvuso (bj); yaṁ khossa āvuso (sya-all); yaṁ kho āvuso (mr) | vussatīti → vussati (sya-all), etthantare pāṭho sya-all, mr potthakesu

Kiṁ panassāvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ, yassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatīti?

Kiṁ panassāvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ, yassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatīti?

Kiṁ panassāvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ, yassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatīti?

‘Idaṁ dukkhan’ti khvassa, āvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ. *khvassa → khossa (sya-all); kho yaṁ (mr)Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti khvassa, āvuso …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti khvassa, āvuso …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti khvassa, āvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ. Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Idaṁ khvassa, āvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ. *khvassa → khossa (sya-all); iti kho yaṁ (mr)Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti. *Tassa → yassa (?)

‘Idaṁ dukkhan’ti khvassa, āvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ. *khvassa → khossa (sya-all); kho yaṁ (mr)
Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati.
‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti khvassa, āvuso …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti khvassa, āvuso …pe…
‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti khvassa, āvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ.
Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati.
Idaṁ khvassa, āvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ. *khvassa → khossa (sya-all); iti kho yaṁ (mr)
Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti. *Tassa → yassa (?)

‘Idaṁ dukkhan’ti khvassa, āvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ. *khvassa → khossa (sya-all); kho yaṁ (mr)Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti khvassa, āvuso …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti khvassa, āvuso …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti khvassa, āvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ. Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Idaṁ khvassa, āvuso, aññātaṁ adiṭṭhaṁ appattaṁ asacchikataṁ anabhisametaṁ. *khvassa → khossa (sya-all); iti kho yaṁ (mr)Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamayāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti. *Tassa → yassa (?)

Tatiyaṁ.

Tatiyaṁ.

Tatiyaṁ.

AnteriorCon residuoAN 9.12·SaupādisesasuttaSāriputta visita a unos errantes, quienes afirman que solo los perfeccionados están libres de un mal renacimiento. Sāriputta no tiene opinión al respe…SiguienteCon SamiddhiAN 9.14·SamiddhisuttaSāriputta interroga al venerable Samiddhi sobre la base de las intenciones y los pensamientos.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}