17.1. Historia de la princesa Rohini
SC 221La ira y el orgullo deben ser abandonados,
y las cadenas desechadas;
la insatisfacción está ausente donde no hay deseos,
donde no existen ataduras del cuerpo ni de la mente.
17.2. Historia del monje
SC 222Quien controla la ira cuando surge,
como a un carro de distancia,
a este le llamo auriga,
los demás, meramente agarran las riendas.
17.3. Historia de la discípula laica Uttarā
SC 223Conquista la ira con amistad,
el mal conquista con el bien,
con la generosidad, conquista la miseria
y con la veracidad, el hablar mentiras.
17.4. Historia de la pregunta surgida en el Venerable Mahā Moggallāna
SC 224Habla con la verdad, no seas airoso
y al que pide, dale aunque tengas poco.
Mediante estas tres cualidades
irás a la presencia de los dioses.
17.5. Historia del brahmán que ha sido "padre del Buda”
SC 225Aquellos sabios inofensivos,
con las facultades corporales restringidas,
se dirigen al Estado Inmortal,
donde no habrá más aflicción alguna.
17.6. Historia de la muchacha esclava Puṇṇa
SC 226Aquellos que están permanentemente vigilantes,
que se entrenan de día y de noche,
empeñados en alcanzar el Nibbana,
eliminan todas las impurezas.
17.7. Historia del discípulo laico Atula
SC 227Es un antiguo dicho, Atula,
no sólo algo que se dice hoy:
‘Culpan al que se sienta en silencio,
culpan al que habla mucho
y culpan al que habla moderadamente’,
no hay nadie en el mundo a quien no culpen.
SC 228No hubo nunca, no habrá jamás
ni ahora hay nadie,
quien fuera perpetuamente culpado
o perpetuamente alabado.
SC 229Pero aquellos que son inteligentes,
sabios, de conducta impecable,
bien afirmados en virtud y sabiduría,
éstos se examinan a sí mismos día tras día.
SC 230¿Quién podrá culpar a alguien tan fino
como el jaez de oro del río Jambu?
Hasta los devas alaban a semejante hombre
y hasta el Brahma lo elogia.
17.8. Historia del grupo de los seis monjes
SC 231Uno debería guardarse de actuar airadamente,
restringir bien el cuerpo,
habiendo abandonado la mala conducta corporal,
entrenarse a sí mismo en el bien.
SC 232Uno debería guardarse de hablar airadamente,
restringir bien el habla,
habiendo abandonado la mala conducta verbal,
entrenarse a sí mismo en el bien.
SC 233Uno debería guardarse de pensar airadamente,
restringir bien el pensamiento,
habiendo abandonado la mala conducta mental,
entrenarse a sí mismo en el bien.
SC 234Los sabios se restringen en el cuerpo,
al igual que se restringen en el habla,
también restringen a su mente:
viven perfectamente restringidos.
Rohinīkhattiyakaññāvatthu
Rohinīkhattiyakaññāvatthu
Rohinīkhattiyakaññāvatthu
Kodhaṁ jahe vippajaheyya mānaṁ, Saṁyojanaṁ sabbamatikkameyya; Taṁ nāmarūpasmimasajjamānaṁ, Akiñcanaṁ nānupatanti dukkhā.
Kodhaṁ jahe vippajaheyya mānaṁ,
Saṁyojanaṁ sabbamatikkameyya;
Taṁ nāmarūpasmimasajjamānaṁ,
Akiñcanaṁ nānupatanti dukkhā.
Kodhaṁ jahe vippajaheyya mānaṁ, Saṁyojanaṁ sabbamatikkameyya; Taṁ nāmarūpasmimasajjamānaṁ, Akiñcanaṁ nānupatanti dukkhā.
Aññatarabhikkhuvatthu
Aññatarabhikkhuvatthu
Yo ve uppatitaṁ kodhaṁ, rathaṁ bhantaṁva vāraye; *vāraye → dhāraye (bj, sya-all, pts1ed, pts2ed)Tamahaṁ sārathiṁ brūmi, rasmiggāho itaro jano.
rathaṁ bhantaṁva vāraye; *vāraye → dhāraye (bj, sya-all, pts1ed, pts2ed)
Yo ve uppatitaṁ kodhaṁ, rathaṁ bhantaṁva vāraye; *vāraye → dhāraye (bj, sya-all, pts1ed, pts2ed)Tamahaṁ sārathiṁ brūmi, rasmiggāho itaro jano.
Uttarāupāsikavatthu
Uttarāupāsikavatthu
Akkodhena jine kodhaṁ, asādhuṁ sādhunā jine; Jine kadariyaṁ dānena, saccenālikavādinaṁ.
Akkodhena jine kodhaṁ, asādhuṁ sādhunā jine; Jine kadariyaṁ dānena, saccenālikavādinaṁ.
Mahāmoggallānapañhavatthu
Mahāmoggallānapañhavatthu
Mahāmoggallānapañhavatthu
Saccaṁ bhaṇe na kujjheyya, dajjā appampi yācito; *dajjā appampi → dajjā'ppasmimpi (bj); dajjā appasmi (sya-all, pts2ed, mr); dajjā appasmiṁ (pts1ed)Etehi tīhi ṭhānehi, gacche devāna santike.
Saccaṁ bhaṇe na kujjheyya,
dajjā appampi yācito; *dajjā appampi → dajjā'ppasmimpi (bj); dajjā appasmi (sya-all, pts2ed, mr); dajjā appasmiṁ (pts1ed)
Saccaṁ bhaṇe na kujjheyya, dajjā appampi yācito; *dajjā appampi → dajjā'ppasmimpi (bj); dajjā appasmi (sya-all, pts2ed, mr); dajjā appasmiṁ (pts1ed)Etehi tīhi ṭhānehi, gacche devāna santike.
Buddhapitubrāhmaṇavatthu
Buddhapitubrāhmaṇavatthu
Ahiṁsakā ye munayo, *Ahiṁsakā ye munayo → ahiṁsakāyā munayo (mr)niccaṁ kāyena saṁvutā; Te yanti accutaṁ ṭhānaṁ, yattha gantvā na socare.
Ahiṁsakā ye munayo, *Ahiṁsakā ye munayo → ahiṁsakāyā munayo (mr)
Ahiṁsakā ye munayo, *Ahiṁsakā ye munayo → ahiṁsakāyā munayo (mr)niccaṁ kāyena saṁvutā; Te yanti accutaṁ ṭhānaṁ, yattha gantvā na socare.
Puṇṇadāsīvatthu
Puṇṇadāsīvatthu
Sadā jāgaramānānaṁ, ahorattānusikkhinaṁ; Nibbānaṁ adhimuttānaṁ, atthaṁ gacchanti āsavā.
Sadā jāgaramānānaṁ, ahorattānusikkhinaṁ; Nibbānaṁ adhimuttānaṁ, atthaṁ gacchanti āsavā.
Atulaupāsakavatthu
Atulaupāsakavatthu
Porāṇametaṁ atula, netaṁ ajjatanāmiva; Nindanti tuṇhimāsīnaṁ, nindanti bahubhāṇinaṁ; Mitabhāṇimpi nindanti, natthi loke anindito.
Porāṇametaṁ atula, netaṁ ajjatanāmiva; Nindanti tuṇhimāsīnaṁ, nindanti bahubhāṇinaṁ; Mitabhāṇimpi nindanti, natthi loke anindito.
Na cāhu na ca bhavissati, na cetarahi vijjati; Ekantaṁ nindito poso, ekantaṁ vā pasaṁsito.
Na cāhu na ca bhavissati,
Na cāhu na ca bhavissati, na cetarahi vijjati; Ekantaṁ nindito poso, ekantaṁ vā pasaṁsito.
Yañce viññū pasaṁsanti, anuvicca suve suve; Acchiddavuttiṁ medhāviṁ, *Acchiddavuttiṁ → acchinnavuttiṁ (mr)paññāsīlasamāhitaṁ.
Acchiddavuttiṁ medhāviṁ, *Acchiddavuttiṁ → acchinnavuttiṁ (mr)
Yañce viññū pasaṁsanti, anuvicca suve suve; Acchiddavuttiṁ medhāviṁ, *Acchiddavuttiṁ → acchinnavuttiṁ (mr)paññāsīlasamāhitaṁ.
Nikkhaṁ jambonadasseva, *Nikkhaṁ → nekkhaṁ (bj, sya-all, pts1ed, pts2ed)ko taṁ ninditumarahati; Devāpi naṁ pasaṁsanti, brahmunāpi pasaṁsito.
Nikkhaṁ jambonadasseva, *Nikkhaṁ → nekkhaṁ (bj, sya-all, pts1ed, pts2ed)
Nikkhaṁ jambonadasseva, *Nikkhaṁ → nekkhaṁ (bj, sya-all, pts1ed, pts2ed)ko taṁ ninditumarahati; Devāpi naṁ pasaṁsanti, brahmunāpi pasaṁsito.
Chabbaggiyavatthu
Chabbaggiyavatthu
Kāyappakopaṁ rakkheyya, kāyena saṁvuto siyā; Kāyaduccaritaṁ hitvā, kāyena sucaritaṁ care.
Kāyappakopaṁ rakkheyya, kāyena saṁvuto siyā; Kāyaduccaritaṁ hitvā, kāyena sucaritaṁ care.
Vacīpakopaṁ rakkheyya, vācāya saṁvuto siyā; Vacīduccaritaṁ hitvā, vācāya sucaritaṁ care.
Vacīpakopaṁ rakkheyya, vācāya saṁvuto siyā; Vacīduccaritaṁ hitvā, vācāya sucaritaṁ care.
Manopakopaṁ rakkheyya, manasā saṁvuto siyā; Manoduccaritaṁ hitvā, manasā sucaritaṁ care.
Manopakopaṁ rakkheyya, manasā saṁvuto siyā; Manoduccaritaṁ hitvā, manasā sucaritaṁ care.
Kāyena saṁvutā dhīrā, atho vācāya saṁvutā; Manasā saṁvutā dhīrā, te ve suparisaṁvutā.
Kāyena saṁvutā dhīrā, atho vācāya saṁvutā; Manasā saṁvutā dhīrā, te ve suparisaṁvutā.
Kodhavaggo sattarasamo.
Kodhavaggo sattarasamo.