KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Medios
4. El capítulo sobre el análisis

Discurso menor con la exposición del kamma

Majjhima Nikāya
4. Vibhaṅgavagga
Cūḷakammavibhaṅgasutta
Discursos Medios
4. El capítulo sobre el análisis
Discurso menor con la exposición del kamma
Majjhima Nikāya
4. Vibhaṅgavagga
Cūḷakammavibhaṅgasutta
Discurso menor con la exposición del kamma

El Buddha explica a un brahmán cómo tus acciones en vidas pasadas te afectan en esta vida.

Ruta suttaMN 135Sutta Piṭaka › Majjhima Nikāya › 3. Uparipaṇṇāsa › 4. Vibhaṅgavagga › Cūḷakammavibhaṅgasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/mn135/es/anton-p-baron
Título de la publicación
Discursos Medios
Traductor
Anton P Baron
Título raíz
Majjhimanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-mn-anton-p-baron

SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en la arbolada Jeta del Parque Anathapindika, cerca de Savatthi.

SC 2 En esa ocasión, Subha, el estudiante del brahmán e hijo de Todeyya, se acercó al Bienaventurado e intercambió con él cordiales saludos. Cuando esas amigables y corteses palabras de bienvenida habían terminado, se sentó a un lado y se dirigió al Bienaventurado con estas palabras:

SC 3“Maestro Gotama, ¿cuál es la razón, cuál es la condición por la cual algunos seres parecen inferiores y otros superiores? He aquí, vemos algunas personas que tienen una vida corta y otras, larga, algunas personas saludables y otras enfermas, algunas feas y otras bonitas, algunas sin prominencia alguna y otras prominentes, algunas pobres y otras ricas, algunas del linaje bajo y otras de alta alcurnia, unas estúpidas y otras sabias. ¿Cuál es la razón, cuál es la condición, maestro Gotama, por la cual algunos seres parecen inferiores y otros superiores?”.

SC 4“Estudiante, los seres son dueños de sus propias acciones, son herederos de sus propias acciones. Fueron originados por sus acciones, están ligados a ellas y sus acciones son su refugio. Es la acción la que hace distinción entre los seres inferiores y superiores”.

“Yo no entiendo el significado detallado de esta declaración, que ha sido pronunciada por el maestro Gotama en forma breve sin que se le agreguen explicaciones más detalladas. Sería bueno que el maestro Gotama me enseñara el Dhamma, de tal manera que pudiera entender en detalle la declaración del maestro Gotama”.

“En este caso, estudiante, escucha y presta atención que voy a hablar”.

“Así será, maestro Gotama”, respondió Subha, el estudiante del brahmán y el Bienaventurado dijo:

SC 5 “He aquí, estudiante, existen hombres y mujeres que matan a los seres vivos; son sangrientos asesinos, portadores de terror y violencia, sin piedad hacia los seres vivos. Por realizar semejantes acciones y comprometerse con ellas, una vez disuelto su cuerpo después de la muerte, reaparecen en un estado de privación, teniendo un destino infeliz, la perdición y hasta el infierno. Pero, si al disolverse su cuerpo después de la muerte, ellos no reaparecen en un estado de privación, teniendo un destino infeliz, la perdición o el infierno, sino que de vuelta llegan al plano humano, dondequiera que renacen, su vida es corta. De modo que, éste es el camino, estudiante, que lleva a una vida corta: matar a los seres vivos; ser un sangriento asesino, portador de terror y violencia, sin piedad hacia los seres vivos.

SC 6“Además, estudiante, existen hombres y mujeres que abandonaron la matanza de los seres vivos y se abstienen de matar a los seres vivos. Los que desecharon sus vástagos y puñales y tratan con gentileza, amabilidad y compasión a todos los seres vivos. Por realizar semejantes acciones y comprometerse con ellas, una vez disuelto su cuerpo después de la muerte, reaparecen en un estado de felicidad, en el plano celestial. Pero, si al disolverse su cuerpo después de la muerte, ellos no reaparecen en un estado de felicidad, en el plano celestial, sino que de vuelta llegan al plano humano, dondequiera que renacen, su vida es larga. De modo que, éste es el camino, estudiante, que lleva a una vida larga: abandonar la matanza de los seres vivos y abstenerse de matar a los seres vivos. Desechar los vástagos y los puñales, y tratar con gentileza, amabilidad y compasión a todos los seres vivos.

SC 7 “Además, estudiante, existen hombres y mujeres que hacen daño a los seres vivos: con sus propias manos, con zopencos, varas o puñales. Por realizar semejantes acciones y comprometerse con ellas, una vez disuelto su cuerpo después de la muerte, reaparecen en un estado de privación, teniendo un destino infeliz, la perdición y hasta el infierno. Pero, si al disolverse su cuerpo después de la muerte, ellos no reaparecen en un estado de privación, teniendo un destino infeliz, la perdición o el infierno, sino que de vuelta llegan al plano humano, dondequiera que renacen, su vida es enfermiza. De modo que, éste es el camino, estudiante, que lleva a una vida enfermiza: hacer daño a los seres vivos: con sus propias manos, con zopencos, varas o puñales.

SC 8“Además, estudiante, existen hombres y mujeres que abandonaron la práctica de hacer daño a los seres vivos: no lo hacen ni con sus propias manos, ni con zopencos, varas ni puñales. Por realizar semejantes acciones y comprometerse con ellas, una vez disuelto su cuerpo después de la muerte, reaparecen en un estado de felicidad, en el plano celestial. Pero, si al disolverse su cuerpo después de la muerte, ellos no reaparecen en un estado de felicidad, en el plano celestial, sino que de vuelta llegan al plano humano, dondequiera que renacen, su vida es saludable. De modo que, éste es el camino, estudiante, que lleva a una vida saludable: abandonar la práctica de hacer daño a los seres vivos: no hacerlo ni con las propias manos, ni con zopencos, varas ni puñales.

SC 9 “Además, estudiante, existen hombres y mujeres que tienen un carácter furioso e irritable. Hasta cuando reciben la más mínima crítica, se ofenden, se vuelven irritados, resentidos, hostiles, enojados y amargados. Por realizar semejantes acciones y comprometerse con ellas, una vez disuelto su cuerpo después de la muerte, reaparecen en un estado de privación, teniendo un destino infeliz, la perdición y hasta el infierno. Pero, si al disolverse su cuerpo después de la muerte, ellos no reaparecen en un estado de privación, teniendo un destino infeliz, la perdición o el infierno, sino que de vuelta llegan al plano humano, dondequiera que renacen, renacen siendo feos. De modo que, éste es el camino, estudiante, que lleva a la fealdad: tener un carácter furioso e irritable. Ofenderse, volverse irritado, resentido, hostil, enojado y amargado, al recibir la más mínima crítica.

SC 10“Además, estudiante, existen hombres y mujeres que no tienen un carácter furioso ni irritable. Cuando reciben la crítica, no se ofenden, no se vuelven irritados, resentidos, hostiles, enojados ni amargados. Por realizar semejantes acciones y comprometerse con ellas, una vez disuelto su cuerpo después de la muerte, reaparecen en un estado de felicidad, en el plano celestial. Pero, si al disolverse su cuerpo después de la muerte, ellos no reaparecen en un estado de felicidad, en el plano celestial, sino que de vuelta llegan al plano humano, dondequiera que renacen, renacen siendo bonitos. De modo que, éste es el camino, estudiante, que lleva a la belleza: no tener un carácter furioso e irritable. No ofenderse, no volverse irritado, resentido, hostil, enojado ni amargado, al recibir la crítica.

SC 11 “Además, estudiante, existen hombres y mujeres envidiosos, que envidian a otros cuando éstos reciben ganancias, honor, respeto, saludos, reverencia o veneración. Por realizar semejantes acciones y comprometerse con ellas, una vez disuelto su cuerpo después de la muerte, reaparecen en un estado de privación, teniendo un destino infeliz, la perdición y hasta el infierno. Pero, si al disolverse su cuerpo después de la muerte, ellos no reaparecen en un estado de privación, teniendo un destino infeliz, la perdición o el infierno, sino que de vuelta llegan al plano humano, dondequiera que renacen, no tienen prominencia alguna. De modo que, éste es el camino, estudiante, que lleva a la falta de prominencia: ser envidioso, envidiar a otros cuando éstos reciben ganancias, honor, respeto, saludos, reverencia o veneración.

SC 12“Además, estudiante, existen hombres y mujeres no envidiosos, que no envidian a otros cuando éstos reciben ganancias, honor, respeto, saludos, reverencia o veneración. Por realizar semejantes acciones y comprometerse con ellas, una vez disuelto su cuerpo después de la muerte, reaparecen en un estado de felicidad, en el plano celestial. Pero, si al disolverse su cuerpo después de la muerte, ellos no reaparecen en un estado de felicidad, en el plano celestial, sino que de vuelta llegan al plano humano, dondequiera que renacen, renacen como personas prominentes. De modo que, éste es el camino, estudiante, que lleva a la prominencia: no ser envidioso, no envidiar a otros cuando éstos reciben ganancias, honor, respeto, saludos, reverencia o veneración.

SC 13 “Además, estudiante, existen hombres y mujeres que no ofrecen comida, bebida ni otro tipo de donativos, como vestimentas, coches, guirnaldas, perfumes, ungüentos, camas, alojamiento o lámparas, a los ascetas y brahmanes. Por no realizar semejantes acciones ni comprometerse con ellas, una vez disuelto su cuerpo después de la muerte, reaparecen en un estado de privación, teniendo un destino infeliz, la perdición y hasta el infierno. Pero, si al disolverse su cuerpo después de la muerte, ellos no reaparecen en un estado de privación, teniendo un destino infeliz, la perdición o el infierno, sino que de vuelta llegan al plano humano, dondequiera que renacen, son pobres. De modo que, éste es el camino, estudiante, que lleva a la pobreza: no ofrecer comida, bebida ni otro tipo de donativos, como vestimentas, coches, guirnaldas, perfumes, ungüentos, camas, alojamiento o lámparas, a los ascetas y brahmanes.

SC 14“Además, estudiante, existen hombres y mujeres que ofrecen comida, bebida y otro tipo de donativos, como vestimentas, coches, guirnaldas, perfumes, ungüentos, camas, alojamiento o lámparas a los ascetas y brahmanes. Por realizar semejantes acciones y comprometerse con ellos, una vez disuelto su cuerpo después de la muerte, reaparecen en un estado de felicidad, en el plano celestial. Pero, si al disolverse su cuerpo después de la muerte, ellos no reaparecen en un estado de felicidad, en el plano celestial, sino que de vuelta llegan al plano humano, dondequiera que renacen, son ricos. De modo que, éste es el camino, estudiante, que lleva a la riqueza: ofrecer la comida, la bebida y otro tipo de donativos, como vestimentas, coches, guirnaldas, perfumes, ungüentos, camas, alojamiento o lámparas, a los ascetas y brahmanes.

SC 15 “Además, estudiante, existen hombres y mujeres obstinados y arrogantes, quienes no rinden homenaje a los que merecen ser homenajeados, no se levantan frente a aquellos, en cuya presencia hay que levantarse, no ofrecen el asiento a quienes se debe hacerlo, no abren camino para quienes se debería abrirlo, no honran, no respetan, no reverencian ni veneran a quienes merecen la honra, el respeto, la reverencia y la veneración. Por no realizar semejantes acciones ni comprometerse con ellas, una vez disuelto su cuerpo después de la muerte, reaparecen en un estado de privación, teniendo un destino infeliz, la perdición y hasta el infierno. Pero, si al disolverse su cuerpo después de la muerte, ellos no reaparecen en un estado de privación, teniendo un destino infeliz, la perdición o el infierno, sino que de vuelta llegan al plano humano, dondequiera que renacen, son de linaje bajo. De modo que, éste es el camino, estudiante, que lleva al linaje bajo: ser obstinado y arrogante, no rendir homenaje a los que merecen ser homenajeados, no levantarse frente a aquellos, en cuya presencia hay que levantarse, no ofrecer asiento a quienes se debe hacerlo, no abrir camino para quienes se debería abrirlo, no honrar, no respetar, no reverenciar ni venerar a quienes merecen la honra, el respeto, la reverencia y la veneración.

SC 16“Además, estudiante, existen hombres y mujeres no obstinados ni arrogantes, quienes rinden homenaje a los que merecen ser homenajeados, se levantan frente a aquellos, en cuya presencia hay que levantarse, ofrecen el asiento a quienes se debe hacerlo, abren camino para quienes se debería abrirlo, honran, respetan, reverencian y veneran a quienes merecen la honra, el respeto, la reverencia y la veneración. Por realizar semejantes acciones y comprometerse con ellas, una vez disuelto su cuerpo después de la muerte, reaparecen en un estado de felicidad, en el plano celestial. Pero, si al disolverse su cuerpo después de la muerte, ellos no reaparecen en un estado de felicidad, en el plano celestial, sino que de vuelta llegan al plano humano, dondequiera que renacen, son de alcurnia alta. De modo que, éste es el camino, estudiante, que lleva a la alcurnia alta: no ser obstinado ni arrogante, rendir homenaje a los que merecen ser homenajeados, levantarse frente a aquellos, en cuya presencia hay que levantarse, ofrecer asiento a quienes se debe hacerlo, abrir camino para quienes se debería abrirlo, honrar, respetar, reverenciar y venerar a quienes merecen la honra, el respeto, la reverencia y la veneración.

SC 17 “Además, estudiante, existen hombres y mujeres que no visitan a los ascetas ni brahmanes preguntando: ‘¿Qué es, venerable señor, lo beneficioso? ¿Qué es lo pernicioso? ¿Qué es lo censurable? ¿Qué es lo inocente? ¿Qué debería ser cultivado? ¿Qué debería ser abandonado? ¿Qué clase de acciones producen pena y sufrimiento por largo tiempo? ¿Qué clase de acciones producen bienestar y felicidad por largo tiempo?’ Por no realizar semejantes acciones ni comprometerse con ellas, una vez disuelto su cuerpo después de la muerte, reaparecen en un estado de privación, teniendo un destino infeliz, la perdición y hasta el infierno. Pero, si al disolverse su cuerpo después de la muerte, ellos no reaparecen en un estado de privación, teniendo un destino infeliz, la perdición o el infierno, sino que de vuelta llegan al plano humano, dondequiera que renacen, son estúpidos. De modo que, éste es el camino, estudiante, que lleva a la insensatez: no visitar a los ascetas ni brahmanes preguntando: ‘¿Qué es, venerable señor, lo beneficioso? ¿Qué es lo pernicioso? ¿Qué es lo censurable? ¿Qué es lo inocente? ¿Qué debería ser cultivado? ¿Qué debería ser abandonado? ¿Qué clase de acciones producen pena y sufrimiento por largo tiempo? ¿Qué clase de acciones producen bienestar y felicidad por largo tiempo?’

SC 18“Además, estudiante, existen hombres y mujeres que visitan a los ascetas y brahmanes preguntando: ‘¿Qué es, venerable señor, lo beneficioso? ¿Qué es lo pernicioso? ¿Qué es lo censurable? ¿Qué es lo inocente? ¿Qué debería ser cultivado? ¿Qué debería ser abandonado? ¿Qué clase de acciones producen pena y sufrimiento por largo tiempo? ¿Qué clase de acciones producen bienestar y felicidad por largo tiempo?’ Por realizar semejantes acciones y comprometerse con ellas, una vez disuelto su cuerpo después de la muerte, reaparecen en un estado de felicidad, en el plano celestial. Pero, si al disolverse su cuerpo después de la muerte, ellos no reaparecen en un estado de felicidad, en el plano celestial, sino que de vuelta llegan al plano humano, dondequiera que renacen, son sabios. De modo que, éste es el camino, estudiante, que lleva a la sabiduría: visitar a los ascetas y brahmanes preguntando: ‘¿Qué es, venerable señor, lo saludable? ¿Qué es lo perjudicial? ¿Qué es lo censurable? ¿Qué es lo inocente? ¿Qué debería ser cultivado? ¿Qué debería ser abandonado? ¿Qué clase de acciones producen pena y sufrimiento por largo tiempo? ¿Qué clase de acciones producen bienestar y felicidad por largo tiempo?’.

SC 19 “De modo que, el camino que lleva a una vida corta hace que la gente viva poco y el camino que lleva a una vida larga hace que la gente viva por mucho tiempo; el camino que lleva a la enfermedad hace que la gente esté enferma y el camino que lleva a la salud hace que la gente sea saludable; el camino que lleva a la fealdad hace que la gente sea fea y el camino que lleva a la belleza hace que la gente sea bonita; el camino que lleva a la insignificancia hace que la gente no sea prominente y el camino que lleva a la prominencia hace que la gente goce de la relevancia; el camino que lleva a la pobreza hace que la gente sea pobre y el camino que lleva a la riqueza hace que la gente sea rica; el camino que lleva al linaje bajo hace que la gente nazca en los estratos bajos y el camino que lleva a la alcurnia alta hace que la gente nazca en los estratos altos; el camino que lleva a la estupidez, hace que la gente sea tonta y el camino que lleva a la sabiduría, hace que la gente sea sabia.

SC 20“Los seres son dueños de sus propias acciones, son herederos de sus propias acciones. Fueron originados por sus acciones, están ligados a ellas y sus acciones son su refugio. Es la acción la que hace distinción entre los seres inferiores y superiores”.

SC 21 Cuando esto fue dicho, Subha, el estudiante del brahmán e hijo de Toddeyya, dijo al Bienaventurado: “¡Maravilloso, maestro Gotama! ¡Realmente magnífico! Fue como si se enderezara lo que estaba torcido, como si se revelara lo que estaba oculto, como si se mostrara camino a alguien que estaba perdido o como si se encendiera una lámpara en un lugar oscuro, de manera tal que, los tienen ojos pudiesen ver: de la misma manera, el maestro Gotama hizo claro el Dhamma de diferentes maneras. Yo voy al maestro Gotama por refugio, al igual que al Dhamma y al Sangha. Que el maestro Gotama me considere, a partir de este día para siempre, como a uno de sus seguidores laicos, que fue a él en busca de refugio”.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane, anāthapiṇḍikassa ārāme.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane, anāthapiṇḍikassa ārāme.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane, anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho subho māṇavo todeyyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṁ etadavoca:

Atha kho subho māṇavo todeyyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṁ etadavoca:

Atha kho subho māṇavo todeyyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṁ etadavoca:

“Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena manussānaṁyeva sataṁ manussabhūtānaṁ dissanti hīnappaṇītatā? Dissanti hi, bho gotama, manussā appāyukā, dissanti dīghāyukā; dissanti bavhābādhā, dissanti appābādhā; *bavhābādhā → bahvābādhā (sya-all, km, mr)dissanti dubbaṇṇā, dissanti vaṇṇavanto; dissanti appesakkhā, dissanti mahesakkhā; dissanti appabhogā, dissanti mahābhogā; dissanti nīcakulīnā, dissanti uccākulīnā; dissanti duppaññā, dissanti paññavanto. *paññavanto → paññāvanto (bj, pts1ed)Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena manussānaṁyeva sataṁ manussabhūtānaṁ dissanti hīnappaṇītatā”ti?

“Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena manussānaṁyeva sataṁ manussabhūtānaṁ dissanti hīnappaṇītatā?
Dissanti hi, bho gotama, manussā appāyukā, dissanti dīghāyukā;
dissanti bavhābādhā, dissanti appābādhā; *bavhābādhā → bahvābādhā (sya-all, km, mr)
dissanti dubbaṇṇā, dissanti vaṇṇavanto;
dissanti appesakkhā, dissanti mahesakkhā;
dissanti appabhogā, dissanti mahābhogā;
dissanti nīcakulīnā, dissanti uccākulīnā;
dissanti duppaññā, dissanti paññavanto. *paññavanto → paññāvanto (bj, pts1ed)
Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena manussānaṁyeva sataṁ manussabhūtānaṁ dissanti hīnappaṇītatā”ti?

“Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena manussānaṁyeva sataṁ manussabhūtānaṁ dissanti hīnappaṇītatā? Dissanti hi, bho gotama, manussā appāyukā, dissanti dīghāyukā; dissanti bavhābādhā, dissanti appābādhā; *bavhābādhā → bahvābādhā (sya-all, km, mr)dissanti dubbaṇṇā, dissanti vaṇṇavanto; dissanti appesakkhā, dissanti mahesakkhā; dissanti appabhogā, dissanti mahābhogā; dissanti nīcakulīnā, dissanti uccākulīnā; dissanti duppaññā, dissanti paññavanto. *paññavanto → paññāvanto (bj, pts1ed)Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena manussānaṁyeva sataṁ manussabhūtānaṁ dissanti hīnappaṇītatā”ti?

“Kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā. *kammayonī kammabandhū → kammayoni kammabandhu (bj)Kammaṁ satte vibhajati yadidaṁ—hīnappaṇītatāyā”ti.

“Kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā. *kammayonī kammabandhū → kammayoni kammabandhu (bj)
Kammaṁ satte vibhajati yadidaṁ—
hīnappaṇītatāyā”ti.

“Kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā. *kammayonī kammabandhū → kammayoni kammabandhu (bj)Kammaṁ satte vibhajati yadidaṁ—hīnappaṇītatāyā”ti.

“Na kho ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti.

“Na kho ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi.
Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti.

“Na kho ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti.

“Tena hi, māṇava, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Tena hi, māṇava, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Tena hi, māṇava, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Evaṁ, bho”ti kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

“Evaṁ, bho”ti kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavato paccassosi.
Bhagavā etadavoca:

“Evaṁ, bho”ti kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

“Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. *adayāpanno pāṇabhūtesu → sabbapāṇabhūtesu (bj, mr)So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. *samādinnena → samādiṇṇena (pts1ed, mr)No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati appāyuko hoti. Appāyukasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu.

“Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. *adayāpanno pāṇabhūtesu → sabbapāṇabhūtesu (bj, mr)
So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. *samādinnena → samādiṇṇena (pts1ed, mr)
No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati appāyuko hoti.
Appāyukasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—
pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu.

“Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. *adayāpanno pāṇabhūtesu → sabbapāṇabhūtesu (bj, mr)So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. *samādinnena → samādiṇṇena (pts1ed, mr)No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati appāyuko hoti. Appāyukasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati dīghāyuko hoti. Dīghāyukasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.
So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.
No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati dīghāyuko hoti.
Dīghāyukasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—
pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati dīghāyuko hoti. Dīghāyukasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṁ viheṭhakajātiko hoti, pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati bavhābādho hoti. Bavhābādhasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—sattānaṁ viheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṁ viheṭhakajātiko hoti, pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.
So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati bavhābādho hoti.
Bavhābādhasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—
sattānaṁ viheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṁ viheṭhakajātiko hoti, pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati bavhābādho hoti. Bavhābādhasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—sattānaṁ viheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṁ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati appābādho hoti. Appābādhasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—sattānaṁ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṁ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.
So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.
No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati appābādho hoti.
Appābādhasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—
sattānaṁ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṁ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati appābādho hoti. Appābādhasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—sattānaṁ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā kodhano hoti upāyāsabahulo. Appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati dubbaṇṇo hoti. Dubbaṇṇasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—kodhano hoti upāyāsabahulo; appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā kodhano hoti upāyāsabahulo.
Appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.
So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati dubbaṇṇo hoti.
Dubbaṇṇasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—
kodhano hoti upāyāsabahulo;
appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā kodhano hoti upāyāsabahulo. Appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati dubbaṇṇo hoti. Dubbaṇṇasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—kodhano hoti upāyāsabahulo; appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā akkodhano hoti anupāyāsabahulo; bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati pāsādiko hoti. Pāsādikasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—akkodhano hoti anupāyāsabahulo; bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā akkodhano hoti anupāyāsabahulo;
bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.
So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.
No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati pāsādiko hoti.
Pāsādikasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—
akkodhano hoti anupāyāsabahulo;
bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā akkodhano hoti anupāyāsabahulo; bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati pāsādiko hoti. Pāsādikasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—akkodhano hoti anupāyāsabahulo; bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā issāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṁ bandhati. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati appesakkho hoti. Appesakkhasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—issāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṁ bandhati.

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā issāmanako hoti;
paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṁ bandhati.
So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati appesakkho hoti.
Appesakkhasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—
issāmanako hoti;
paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṁ bandhati.

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā issāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṁ bandhati. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati appesakkho hoti. Appesakkhasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—issāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṁ bandhati.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā anissāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṁ bandhati. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahesakkho hoti. Mahesakkhasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—anissāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṁ bandhati.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā anissāmanako hoti;
paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṁ bandhati.
So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.
No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahesakkho hoti.
Mahesakkhasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—
anissāmanako hoti;
paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṁ bandhati.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā anissāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṁ bandhati. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahesakkho hoti. Mahesakkhasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—anissāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṁ bandhati.

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati appabhogo hoti. Appabhogasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ.

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ.
So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati appabhogo hoti.
Appabhogasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—
na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ.

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati appabhogo hoti. Appabhogasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahābhogo hoti. Mahābhogasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ.
So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.
No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahābhogo hoti.
Mahābhogasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—
dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahābhogo hoti. Mahābhogasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ.

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā thaddho hoti atimānī—abhivādetabbaṁ na abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṁ na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsanaṁ deti, maggārahassa na maggaṁ deti, sakkātabbaṁ na sakkaroti, garukātabbaṁ na garukaroti, mānetabbaṁ na māneti, pūjetabbaṁ na pūjeti. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati nīcakulīno hoti. Nīcakulīnasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—thaddho hoti atimānī; abhivādetabbaṁ na abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṁ na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsanaṁ deti, maggārahassa na maggaṁ deti, sakkātabbaṁ na sakkaroti, garukātabbaṁ na garukaroti, mānetabbaṁ na māneti, pūjetabbaṁ na pūjeti.

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā thaddho hoti atimānī—
abhivādetabbaṁ na abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṁ na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsanaṁ deti, maggārahassa na maggaṁ deti, sakkātabbaṁ na sakkaroti, garukātabbaṁ na garukaroti, mānetabbaṁ na māneti, pūjetabbaṁ na pūjeti.
So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati nīcakulīno hoti.
Nīcakulīnasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—
thaddho hoti atimānī;
abhivādetabbaṁ na abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṁ na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsanaṁ deti, maggārahassa na maggaṁ deti, sakkātabbaṁ na sakkaroti, garukātabbaṁ na garukaroti, mānetabbaṁ na māneti, pūjetabbaṁ na pūjeti.

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā thaddho hoti atimānī—abhivādetabbaṁ na abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṁ na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsanaṁ deti, maggārahassa na maggaṁ deti, sakkātabbaṁ na sakkaroti, garukātabbaṁ na garukaroti, mānetabbaṁ na māneti, pūjetabbaṁ na pūjeti. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati nīcakulīno hoti. Nīcakulīnasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—thaddho hoti atimānī; abhivādetabbaṁ na abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṁ na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsanaṁ deti, maggārahassa na maggaṁ deti, sakkātabbaṁ na sakkaroti, garukātabbaṁ na garukaroti, mānetabbaṁ na māneti, pūjetabbaṁ na pūjeti.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā atthaddho hoti anatimānī; abhivādetabbaṁ abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṁ paccuṭṭheti, āsanārahassa āsanaṁ deti, maggārahassa maggaṁ deti, sakkātabbaṁ sakkaroti, garukātabbaṁ garukaroti, mānetabbaṁ māneti, pūjetabbaṁ pūjeti. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati uccākulīno hoti. Uccākulīnasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—atthaddho hoti anatimānī; abhivādetabbaṁ abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṁ paccuṭṭheti, āsanārahassa āsanaṁ deti, maggārahassa maggaṁ deti, sakkātabbaṁ sakkaroti, garukātabbaṁ garukaroti, mānetabbaṁ māneti, pūjetabbaṁ pūjeti.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā atthaddho hoti anatimānī;
abhivādetabbaṁ abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṁ paccuṭṭheti, āsanārahassa āsanaṁ deti, maggārahassa maggaṁ deti, sakkātabbaṁ sakkaroti, garukātabbaṁ garukaroti, mānetabbaṁ māneti, pūjetabbaṁ pūjeti.
So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.
No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati uccākulīno hoti.
Uccākulīnasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—
atthaddho hoti anatimānī;
abhivādetabbaṁ abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṁ paccuṭṭheti, āsanārahassa āsanaṁ deti, maggārahassa maggaṁ deti, sakkātabbaṁ sakkaroti, garukātabbaṁ garukaroti, mānetabbaṁ māneti, pūjetabbaṁ pūjeti.

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā atthaddho hoti anatimānī; abhivādetabbaṁ abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṁ paccuṭṭheti, āsanārahassa āsanaṁ deti, maggārahassa maggaṁ deti, sakkātabbaṁ sakkaroti, garukātabbaṁ garukaroti, mānetabbaṁ māneti, pūjetabbaṁ pūjeti. So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati uccākulīno hoti. Uccākulīnasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—atthaddho hoti anatimānī; abhivādetabbaṁ abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṁ paccuṭṭheti, āsanārahassa āsanaṁ deti, maggārahassa maggaṁ deti, sakkātabbaṁ sakkaroti, garukātabbaṁ garukaroti, mānetabbaṁ māneti, pūjetabbaṁ pūjeti.

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā na paripucchitā hoti: ‘kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ; kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ; kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ; kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya hoti, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotī’ti? So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati duppañño hoti. Duppaññasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā na paripucchitā hoti: ‘kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ; kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ; kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ; kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya hoti, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotī’ti?

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā na paripucchitā hoti:
‘kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ;
kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ;
kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ;
kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya hoti, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotī’ti?
So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati duppañño hoti.
Duppaññasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—
samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā na paripucchitā hoti:
‘kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ;
kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ;
kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ;
kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya hoti, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotī’ti?

Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā na paripucchitā hoti: ‘kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ; kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ; kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ; kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya hoti, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotī’ti? So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati duppañño hoti. Duppaññasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā na paripucchitā hoti: ‘kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ; kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ; kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ; kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya hoti, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotī’ti?

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā paripucchitā hoti: ‘kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ; kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ; kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ; kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya hoti, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotī’ti? So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahāpañño hoti. Mahāpaññasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā paripucchitā hoti: ‘kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ; kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ; kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ; kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya hoti, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotī’ti?

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā paripucchitā hoti:
‘kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ;
kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ;
kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ;
kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya hoti, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotī’ti?
So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.
No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahāpañño hoti.
Mahāpaññasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—
samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā paripucchitā hoti:
‘kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ;
kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ;
kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ;
kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya hoti, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotī’ti?

Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā paripucchitā hoti: ‘kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ; kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ; kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ; kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya hoti, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotī’ti? So tena kammena evaṁ samattena evaṁ samādinnena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, sace manussattaṁ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahāpañño hoti. Mahāpaññasaṁvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṁ—samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā upasaṅkamitvā paripucchitā hoti: ‘kiṁ, bhante, kusalaṁ, kiṁ akusalaṁ; kiṁ sāvajjaṁ, kiṁ anavajjaṁ; kiṁ sevitabbaṁ, kiṁ na sevitabbaṁ; kiṁ me karīyamānaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya hoti, kiṁ vā pana me karīyamānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotī’ti?

Iti kho, māṇava, appāyukasaṁvattanikā paṭipadā appāyukattaṁ upaneti, dīghāyukasaṁvattanikā paṭipadā dīghāyukattaṁ upaneti; bavhābādhasaṁvattanikā paṭipadā bavhābādhattaṁ upaneti, appābādhasaṁvattanikā paṭipadā appābādhattaṁ upaneti; dubbaṇṇasaṁvattanikā paṭipadā dubbaṇṇattaṁ upaneti, pāsādikasaṁvattanikā paṭipadā pāsādikattaṁ upaneti; appesakkhasaṁvattanikā paṭipadā appesakkhattaṁ upaneti, mahesakkhasaṁvattanikā paṭipadā mahesakkhattaṁ upaneti; appabhogasaṁvattanikā paṭipadā appabhogattaṁ upaneti, mahābhogasaṁvattanikā paṭipadā mahābhogattaṁ upaneti; nīcakulīnasaṁvattanikā paṭipadā nīcakulīnattaṁ upaneti, uccākulīnasaṁvattanikā paṭipadā uccākulīnattaṁ upaneti; duppaññasaṁvattanikā paṭipadā duppaññattaṁ upaneti, mahāpaññasaṁvattanikā paṭipadā mahāpaññattaṁ upaneti.

Iti kho, māṇava, appāyukasaṁvattanikā paṭipadā appāyukattaṁ upaneti, dīghāyukasaṁvattanikā paṭipadā dīghāyukattaṁ upaneti;
bavhābādhasaṁvattanikā paṭipadā bavhābādhattaṁ upaneti, appābādhasaṁvattanikā paṭipadā appābādhattaṁ upaneti;
dubbaṇṇasaṁvattanikā paṭipadā dubbaṇṇattaṁ upaneti, pāsādikasaṁvattanikā paṭipadā pāsādikattaṁ upaneti;
appesakkhasaṁvattanikā paṭipadā appesakkhattaṁ upaneti, mahesakkhasaṁvattanikā paṭipadā mahesakkhattaṁ upaneti;
appabhogasaṁvattanikā paṭipadā appabhogattaṁ upaneti, mahābhogasaṁvattanikā paṭipadā mahābhogattaṁ upaneti;
nīcakulīnasaṁvattanikā paṭipadā nīcakulīnattaṁ upaneti, uccākulīnasaṁvattanikā paṭipadā uccākulīnattaṁ upaneti;
duppaññasaṁvattanikā paṭipadā duppaññattaṁ upaneti, mahāpaññasaṁvattanikā paṭipadā mahāpaññattaṁ upaneti.

Iti kho, māṇava, appāyukasaṁvattanikā paṭipadā appāyukattaṁ upaneti, dīghāyukasaṁvattanikā paṭipadā dīghāyukattaṁ upaneti; bavhābādhasaṁvattanikā paṭipadā bavhābādhattaṁ upaneti, appābādhasaṁvattanikā paṭipadā appābādhattaṁ upaneti; dubbaṇṇasaṁvattanikā paṭipadā dubbaṇṇattaṁ upaneti, pāsādikasaṁvattanikā paṭipadā pāsādikattaṁ upaneti; appesakkhasaṁvattanikā paṭipadā appesakkhattaṁ upaneti, mahesakkhasaṁvattanikā paṭipadā mahesakkhattaṁ upaneti; appabhogasaṁvattanikā paṭipadā appabhogattaṁ upaneti, mahābhogasaṁvattanikā paṭipadā mahābhogattaṁ upaneti; nīcakulīnasaṁvattanikā paṭipadā nīcakulīnattaṁ upaneti, uccākulīnasaṁvattanikā paṭipadā uccākulīnattaṁ upaneti; duppaññasaṁvattanikā paṭipadā duppaññattaṁ upaneti, mahāpaññasaṁvattanikā paṭipadā mahāpaññattaṁ upaneti.

Kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā. Kammaṁ satte vibhajati yadidaṁ—hīnappaṇītatāyā”ti.

Kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā.
Kammaṁ satte vibhajati yadidaṁ—
hīnappaṇītatāyā”ti.

Kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā. Kammaṁ satte vibhajati yadidaṁ—hīnappaṇītatāyā”ti.

Evaṁ vutte, subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Evaṁ vutte, subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṁ etadavoca:
“abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama.
Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.
Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.
Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Evaṁ vutte, subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Cūḷakammavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ.

Cūḷakammavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ.

Cūḷakammavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ.

AnteriorPerseverancia y lo que es propicioSN 34.55·SātaccamūlakasappāyakārīsuttaSiguienteEl interior como impermanenteSN 35.1·AjjhattāniccasuttaLos seis campos sensoriales interiores son impermanentes, sufrimiento y no yo. Cuando un discípulo noble los ve verdaderamente así, se desencanta y se…
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}

Por favor, indícanos brevemente el motivo de tu consulta cuando nos escribas. Estamos aquí para acompañarte con presencia y cuidado.