SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en la Arboleda Jeta del Parque de Anathapindika cerca de Savatthi. Estando ahí se dirigió a los monjes de esta manera: “Monjes”.—"Venerable señor”, respondieron los monjes y el Bienaventurado continuó:
SC 2“Monjes, voy a enseñaros el análisis de la séxtuple base de los sentidos. Escuchad y prestad atención que voy a hablar.”—"Sí, venerable señor”, respondieron los monjes y el Bienaventurado continuó:
SC 3“La séxtuple base interna de los sentidos debe ser comprendida. La séxtuple base externa de los sentidos debe ser comprendida. Las seis clases de conciencia deben ser comprendidas. Las seis clases de contacto deben ser comprendidas. Las dieciocho clases de investigación mental deben ser comprendidas. Las treinta y seis clases de posiciones deben ser conocidas. De allí que dependiendo de esto, se abandona aquello. Hay tres fundamentos de la atención consciente que cultiva el Noble, cultivando las cuales, el Noble se convierte en un maestro apropiado para instruir a grupos. Entre los maestros del entrenamiento es él, quien es llamado ‘el incomparable líder de los que han de ser amansados’. Este es el sumario del análisis de la séxtuple base de los sentidos.
SC 4 “Se ha dicho que ‘la séxtuple base interna de los sentidos debe ser comprendida’. Y, ¿en referencia a qué cosa se ha dicho esto? He aquí, la base del ojo, la base del oído, la base de la nariz, la base de la lengua, la base del cuerpo y la base de la mente.
“Así que fue en referencia a esto que se ha dicho que ‘la séxtuple base interna de los sentidos debe ser comprendida’.
SC 5“Se ha dicho que ‘la séxtuple base externa de los sentidos debe ser comprendida’. Y, ¿en referencia a qué cosa se ha dicho esto? He aquí, la base de la forma, la base del sonido, la base del olor, la base del sabor, la base del objeto tangible y la base del objeto mental.
“Así que fue en referencia a esto que se ha dicho que ‘la séxtuple base externa de los sentidos debe ser comprendida’.
SC 6“Se ha dicho que ‘las seis clases de conciencia deben ser comprendidas’. Y, ¿en referencia a qué cosa se ha dicho esto? He aquí, la conciencia del ojo, la conciencia del oído, la conciencia de la nariz, la conciencia de la lengua, la conciencia del cuerpo y la conciencia de la mente.
“Así que fue en referencia a esto que se ha dicho que ‘las seis clases de conciencia deben ser comprendidas’.
SC 7“Se ha dicho que ‘las seis clases del contacto deben ser comprendidas’. Y, ¿en referencia a qué cosa se ha dicho esto? He aquí, el contacto del ojo, el contacto del oído, el contacto de la nariz, el contacto de la lengua, el contacto del cuerpo y el contacto de la mente.
“Así que fue en referencia a esto que se ha dicho que ‘las seis clases del contacto deben ser comprendidas’.
SC 8“Se ha dicho que ‘las dieciocho clases de investigación mental deben ser comprendidas’. Y, ¿en referencia a qué cosa se ha dicho esto?
“Al ver una forma con el ojo, uno investiga la forma que produce dicha, uno investiga la forma que produce pena y uno investiga la forma que produce ecuanimidad. Al escuchar el sonido con el oído… Al olfatear el olor con la nariz… Al saborear el sabor con la lengua… Al tocar el objeto tangible con el cuerpo… Al pensar un objeto mental con la mente, uno investiga el objeto mental que produce dicha, uno investiga el objeto mental que produce pena y uno investiga el objeto mental que produce ecuanimidad. De esta manera hay seis clases de investigación con la dicha, seis clases de investigación con la pena y seis clases de investigación con la ecuanimidad.
Así que fue en referencia a esto que se ha dicho que ‘las dieciocho clases de investigación mental deben ser comprendidas’.
SC 9 “Se ha dicho que ‘las treinta y seis clases de posiciones deben ser conocidas’. Y, ¿en referencia a qué cosa se ha dicho esto? He aquí, hay seis clases de dicha conectadas con la vida hogareña y seis clases de dicha conectadas con el renunciamiento. Hay seis clases de pena conectadas con la vida hogareña y seis clases de pena conectadas con el renunciamiento. Hay seis clases de ecuanimidad conectadas con la vida hogareña y seis clases de ecuanimidad conectadas con el renunciamiento.
SC 10“Y, cuáles son las seis clases de dicha conectadas con la vida hogareña? Cuando uno considera como beneficio la ganancia obtenida de las formas cognoscibles a través del ojo, que son atrayentes, deseables, agradables, gratificantes y conectadas con lo mundano—o cuando uno recuerda lo que obtuvo en el pasado que ya ha cesado y cambiado- surge la dicha. Semejante dicha es aquella que se llama ‘dicha conectada con la vida hogareña.’
“Cuando uno considera como beneficio la ganancia obtenida de los sonidos cognoscibles a través del oído… Cuando uno considera como beneficio la ganancia obtenida de los olores cognoscibles a través de la nariz… Cuando uno considera como beneficio la ganancia obtenida de los sabores cognoscibles a través de la lengua… Cuando uno considera como beneficio la ganancia obtenida de los objetos táctiles cognoscibles a través del cuerpo… Cuando uno considera como beneficio la ganancia obtenida de los objetos mentales cognoscibles a través de la mente, que son atrayentes, deseables, agradables, gratificantes y conectados con lo mundano—o cuando uno recuerda lo que obtuvo en el pasado que ya ha cesado y cambiado- surge la dicha. Semejante dicha es aquella que se llama ‘dicha conectada con la vida hogareña.’
“Éstas son las seis clases de dicha conectadas con la vida hogareña.
SC 11“Y, cuáles son las seis clases de dicha conectadas con el renunciamiento? Cuando, conociendo la transitoriedad, el cambio, la desaparición y el cese de las formas, uno las mira tal cómo realmente son con la apropiada sabiduría, a saber, que tanto las formas del pasado como del presente son transitorias, insatisfactorias y sujetas al cambio, surge la dicha. Semejante dicha es aquella que se llama ‘dicha conectada con el renunciamiento.’
“Cuando, conociendo la transitoriedad, el cambio, la desaparición y el cese de los sonidos… de los olores… de los sabores… de los objetos táctiles… de los objetos mentales, uno los mira tal cómo realmente son con la apropiada sabiduría, a saber, que tanto los objetos mentales del pasado como del presente son transitorios, insatisfactorios y sujetos al cambio, surge la dicha. Semejante dicha es aquella que se llama ‘dicha conectada con el renunciamiento.’
“Éstas son las seis clases de dicha conectadas con el renunciamiento.
SC 12 “Y, cuáles son las seis clases de pena conectadas con la vida hogareña? Cuando uno considera como no beneficio e inútil lo obtenido de las formas cognoscibles a través del ojo, que son atrayentes, deseables, agradables, gratificantes y conectadas con lo mundano—o cuando uno recuerda lo que no obtuvo en el pasado que ya ha cesado y cambiado- surge la pena. Semejante pena es aquella que se llama ‘pena conectada con la vida hogareña.’
“Cuando uno considera como no beneficio e inútil lo obtenido de los sonidos cognoscibles a través del oído… Cuando uno considera como no beneficio e inútil lo obtenido de los olores cognoscibles a través de la nariz… Cuando uno considera como no beneficio e inútil lo obtenido de los sabores cognoscibles a través de la lengua… Cuando uno considera como no beneficio e inútil lo obtenido de los objetos táctiles cognoscibles a través del cuerpo… Cuando uno considera como no beneficio e inútil lo obtenido de los objetos mentales cognoscibles a través de la mente, que son atrayentes, deseables, agradables, gratificantes y conectados con lo mundano—o cuando uno recuerda lo que no obtuvo en el pasado que ya ha cesado y cambiado- surge la pena. Semejante pena es aquella que se llama ‘pena conectada con la vida hogareña.’
“Éstas son las seis clases de pena conectadas con la vida hogareña.
SC 13“Y, cuáles son las seis clases de pena conectadas con el renunciamiento? Cuando, conociendo la transitoriedad, el cambio, la desaparición y el cese de las formas, uno las mira tal cómo realmente son con la apropiada sabiduría, a saber, que tanto las formas del pasado como del presente son transitorias, insatisfactorias y sujetas al cambio, uno genera el anhelo por la suprema liberación así: ‘¿cuándo voy a entrar y permanecer en aquella base, en la cual los nobles entran y permanecen?’ En alguien que genera el anhelo por la suprema liberación así, surge la pena con aquel anhelo como condición. Semejante pena es aquella que se llama ‘pena conectada con el renunciamiento.’
“Cuando, conociendo la transitoriedad, el cambio, la desaparición y el cese de los sonidos… de los olores… de los sabores… de los objetos tangibles… de los objetos mentales, uno los mira tal cómo realmente son con la apropiada sabiduría, a saber, que tanto los objetos mentales del pasado como del presente son transitorios, insatisfactorios y sujetos al cambio, uno genera el anhelo por la suprema liberación así: ‘¿cuándo voy a entrar y permanecer en aquella base, en la cual los nobles entran y permanecen?’ En alguien que genera el anhelo por la suprema liberación así, surge la pena con aquel anhelo como condición. Semejante pena es aquella que se llama ‘pena conectada con el renunciamiento.’
“Éstas son las seis clases de pena conectadas con el renunciamiento.
SC 14 “Y, cuáles son las seis clases de ecuanimidad conectadas con la vida hogareña? Al ver las formas con el ojo, surge la ecuanimidad en una persona ordinaria, tonta y chiflada, en una persona mundana no entrenada que no ha conquistado sus propias limitaciones o no ha conquistado los resultados [de sus acciones] y que está enceguecida al peligro. Semejante ecuanimidad no trasciende la forma y es por eso que se llama ‘ecuanimidad conectada con la vida hogareña.’
“Al escuchar los sonidos con el oído… Al oler los olores con la nariz… Al saborear los sabores con la lengua… Al tocar los objetos tangibles con el cuerpo… Al pensar los objetos mentales con la lengua, surge la ecuanimidad en una persona ordinaria, tonta y chiflada, en una persona mundana no entrenada que no ha conquistado sus propias limitaciones o no ha conquistado los resultados [de sus acciones] y que está enceguecida al peligro. Semejante ecuanimidad no trasciende la forma y es por eso que se llama ‘ecuanimidad conectada con la vida hogareña.’
“Éstas son las seis clases de ecuanimidad conectadas con la vida hogareña.
SC 15“Y, cuáles son las seis clases de ecuanimidad conectadas con el renunciamiento? Cuando, conociendo la transitoriedad, el cambio, la desaparición y el cese de las formas, uno las mira tal cómo realmente son con la apropiada sabiduría, a saber, que tanto las formas del pasado como del presente son transitorias, insatisfactorias y sujetas al cambio, surge la ecuanimidad. Semejante ecuanimidad trasciende la forma y es por eso que se llama ‘ecuanimidad conectada con el renunciamiento.’
“Cuando, conociendo la transitoriedad, el cambio, la desaparición y el cese de los sonidos… de los olores… de los sabores… de los objetos táctiles… de los objetos mentales, uno los mira tal cómo realmente son con la apropiada sabiduría, a saber, que tanto los objetos mentales del pasado como del presente son transitorios, insatisfactorios y sujetos al cambio, surge la ecuanimidad. Semejante ecuanimidad trasciende la forma y es por eso que se llama ‘ecuanimidad conectada con el renunciamiento.’
“Éstas son las seis clases de ecuanimidad conectadas con el renunciamiento.
“Así que fue en referencia a esto que se ha dicho que ‘las treinta y seis clases de posiciones deben ser conocidas’.
SC 16 “Se ha dicho que ‘dependiendo de esto, se abandona aquello’. Y, ¿en referencia a qué cosa se ha dicho esto?
“He aquí, monjes, dependiendo y apoyándose en las seis clases de dicha conectadas con el renunciamiento, se abandonan y se superan las seis clases de dicha conectadas con la vida hogareña. Es así que son abandonadas, es así que son superadas. Dependiendo y apoyándose en las seis clases de pena conectadas con el renunciamiento, se abandonan y se superan las seis clases de pena conectadas con la vida hogareña. Es así que son abandonadas, es así que son superadas. Dependiendo y apoyándose en las seis clases de ecuanimidad conectadas con el renunciamiento, se abandonan y se superan las seis clases de ecuanimidad conectadas con la vida hogareña. Es así que son abandonadas, es así que son superadas.
“Dependiendo y apoyándose en las seis clases de dicha conectadas con el renunciamiento, se abandonan y se superan las seis clases de pena conectadas con el renunciamiento. Es así que son abandonadas, es así que son superadas. Dependiendo y apoyándose en las seis clases de ecuanimidad conectadas con el renunciamiento, se abandonan y se superan las seis clases de dicha conectadas con el renunciamiento. Es así que son abandonadas, es así que son superadas.
SC 17 “He aquí, monjes, hay ecuanimidad que es diversificada, conectada con la diversidad y hay ecuanimidad unificada, conectada con la unidad.
SC 18“Y, ¿qué es, monjes, la ecuanimidad que es diversificada, conectada con la diversidad? He aquí, monjes, hay ecuanimidad en consideración a las formas, los sonidos, los olores, los sabores, los objetos tangibles. Esta es, monjes, la ecuanimidad que es diversificada, conectada con la diversidad.
SC 19“Y, ¿qué es, monjes, la ecuanimidad que es unificada, conectada con la unidad? He aquí, monjes, hay ecuanimidad en consideración a la base del espacio infinito, la base de la conciencia infinita, la base de la nada y la base de la ni-percepción-ni-no-percepción. Esta es, monjes, la ecuanimidad que es unificada, conectada con la unidad.
SC 20“He aquí, monjes, dependiendo y apoyándose en la ecuanimidad que es unificada y conectada con la unidad, se abandona y se supera aquella ecuanimidad que es diversificada, conectada con la diversidad. Es así que es abandonada, es así que es superada.
“Monjes, dependiendo y apoyándose en la no-identificación, se abandona y se supera la ecuanimidad que es unificada y conectada con la unidad. Es así que es abandonada, es así que es superada.
“Así que fue en referencia a esto que se ha dicho que ‘dependiendo de esto, se abandona aquello’.
SC 21 “Se ha dicho que: ‘Hay tres fundamentos de la atención consciente que cultiva el Noble, cultivando las cuales, el Noble se convierte en un maestro apropiado para instruir a grupos.’ Y, ¿en referencia a qué cosa se ha dicho esto?
SC 22“He aquí, monjes, compasivo y ocupado y solícito en el bienestar de ellos, el Maestro enseña el Dhamma a sus discípulos por causa de su compasión: ‘esto es por vuestro bienestar, esto es para vuestra felicidad’. Sus discípulos no quieren oír ni prestar atención, no quieren esforzar sus mentes para entender; erran y se apartan de la Dispensación del Maestro. Con el aquello, el Tathagata no está satisfecho y no siente la satisfacción. Aún así, él permanece inamovible, atento y plenamente consciente. Este es, monjes, el primer fundamento de la atención consciente que cultiva el Noble, cultivando la cual, el Noble se convierte en un maestro apropiado para instruir a grupos.
SC 23“Además, monjes, compasivo y ocupado y solícito en el bienestar de ellos, el Maestro enseña el Dhamma a sus discípulos por causa de su compasión: ‘esto es por vuestro bienestar, esto es para vuestra felicidad’. Algunos de sus discípulos no van a oír ni prestar atención, no van a esforzar sus mentes para entender; ellos erran y se apartan de la Dispensación del Maestro. Y otros de sus discípulos van a oír y prestar atención, van a esforzar sus mentes para entender; ellos no erran ni se apartan de la Dispensación del Maestro. Con el aquello, el Tathagata no está satisfecho y no siente la satisfacción. Aún así, él permanece inamovible, atento y plenamente consciente. Este es, monjes, el segundo fundamento de la atención consciente que cultiva el Noble, cultivando la cual, el Noble se convierte en un maestro apropiado para instruir a grupos.
SC 24“Además, monjes, compasivo y ocupado y solícito en el bienestar de ellos, el Maestro enseña el Dhamma a sus discípulos por causa de su compasión: ‘esto es por vuestro bienestar, esto es para vuestra felicidad’. Sus discípulos van a oír y prestar atención, van a esforzar sus mentes para entender; ellos no erran ni se apartan de la Dispensación del Maestro. Con el aquello, el Tathagata está satisfecho y siente la satisfacción. Aún así, él permanece inamovible, atento y plenamente consciente. Este es, monjes, el segundo fundamento de la atención consciente que cultiva el Noble, cultivando la cual, el Noble se convierte en un maestro apropiado para instruir a grupos.
“Así que fue en referencia a esto que se ha dicho que ‘Hay tres fundamentos de la atención consciente que cultiva el Noble, cultivando las cuales, el Noble se convierte en un maestro apropiado para instruir a grupos.’
SC 25 “Se ha dicho que: ‘Entre los maestros del entrenamiento es él, quien es llamado «el incomparable líder de los que han de ser amansados»’. Y, ¿en referencia a qué cosa se ha dicho esto?
“Monjes, guiado por el entrenador de elefantes, el elefante amansado va en una dirección: al este, oeste, norte o el sur. Guiado por el entrenador de caballos, monjes, el caballo amansado va en una dirección: al este, oeste, norte o el sur. Guiado por el entrenador de bueyes, monjes, el buey amansado va en una dirección: al este, oeste, norte o el sur.
SC 26“Monjes, guiado por el Tathagata, el realizado y plenamente iluminado, la persona que ha ser amansada va en ocho direcciones .
“Poseyendo la forma material, él ve las formas: esta es la primera dirección. No percibiendo las formas internamente, ve las formas externamente: esta es la segunda dirección. Está resuelto sólo hacia lo auspicioso: esta es la tercera dirección. Con la plena superación de la percepción de las formas, con la desaparición de la percepción del impacto sensorial, con la no-atención de la percepción de la diversidad, consciente de que ‘el espacio es infinito’, entra y permanece en la base del espacio infinito: esta es la cuarta dirección. Superando por completo la base del espacio infinito, consciente de que ‘la conciencia es infinita’, entra y permanece en la base de la conciencia infinita: esta es la quinta dirección. Superando por completo la base de la conciencia infinita, consciente de que ‘aquí no hay nada’, entra y permanece en la base de la nada: esta es la sexta dirección. Superando por completo la base de la nada, entra y permanece en la base de la ni-percepción-ni-no-percepción: esta es la séptima dirección. Superando por completo la base de la ni-percepción-ni-no-percepción, entra y permanece en la base del cese de la percepción y sensación: esta es la octava dirección.
“Monjes, guiado por el Tathagata, el realizado y plenamente iluminado, la persona que ha ser amansada va en ocho direcciones.
SC 28“Así que fue en referencia a esto que se ha dicho que ‘Entre los maestros del entrenamiento es él, quien es llamado «el incomparable líder de los que han de ser amansados»’”.
Esto fue lo que el Bienaventurado dijo y los monjes fueron satisfechos y se regocijaron en las palabras del Bienaventurado.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti.
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi:
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti.
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ.
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:
“saḷāyatanavibhaṅgaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.
“saḷāyatanavibhaṅgaṁ vo, bhikkhave, desessāmi.
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.
“saḷāyatanavibhaṅgaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ.
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:
“‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni, cha bāhirāni āyatanāni veditabbāni, cha viññāṇakāyā veditabbā, cha phassakāyā veditabbā, aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā, chattiṁsa sattapadā veditabbā, tatra idaṁ nissāya idaṁ pajahatha, tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati, so vuccati yoggācariyānaṁ anuttaro purisadammasārathī’ti—*yoggācariyānaṁ → yogācariyānaṁ (mr)ayamuddeso saḷāyatanavibhaṅgassa.
“‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni, cha bāhirāni āyatanāni veditabbāni, cha viññāṇakāyā veditabbā, cha phassakāyā veditabbā, aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā, chattiṁsa sattapadā veditabbā, tatra idaṁ nissāya idaṁ pajahatha, tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati, so vuccati yoggācariyānaṁ anuttaro purisadammasārathī’ti—*yoggācariyānaṁ → yogācariyānaṁ (mr)
ayamuddeso saḷāyatanavibhaṅgassa.
“‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni, cha bāhirāni āyatanāni veditabbāni, cha viññāṇakāyā veditabbā, cha phassakāyā veditabbā, aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā, chattiṁsa sattapadā veditabbā, tatra idaṁ nissāya idaṁ pajahatha, tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati, so vuccati yoggācariyānaṁ anuttaro purisadammasārathī’ti—*yoggācariyānaṁ → yogācariyānaṁ (mr)ayamuddeso saḷāyatanavibhaṅgassa.
‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? ‘Cakkhāyatanaṁ sotāyatanaṁ ghānāyatanaṁ jivhāyatanaṁ kāyāyatanaṁ manāyatanaṁ—cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti—
iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
‘Cakkhāyatanaṁ sotāyatanaṁ ghānāyatanaṁ jivhāyatanaṁ kāyāyatanaṁ manāyatanaṁ—
cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti—
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? ‘Cakkhāyatanaṁ sotāyatanaṁ ghānāyatanaṁ jivhāyatanaṁ kāyāyatanaṁ manāyatanaṁ—cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? ‘Rūpāyatanaṁ saddāyatanaṁ gandhāyatanaṁ rasāyatanaṁ phoṭṭhabbāyatanaṁ dhammāyatanaṁ—cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti—
iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
‘Rūpāyatanaṁ saddāyatanaṁ gandhāyatanaṁ rasāyatanaṁ phoṭṭhabbāyatanaṁ dhammāyatanaṁ—
cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti—
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? ‘Rūpāyatanaṁ saddāyatanaṁ gandhāyatanaṁ rasāyatanaṁ phoṭṭhabbāyatanaṁ dhammāyatanaṁ—cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Cha viññāṇakāyā veditabbā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? ‘Cakkhuviññāṇaṁ sotaviññāṇaṁ ghānaviññāṇaṁ jivhāviññāṇaṁ kāyaviññāṇaṁ manoviññāṇaṁ—cha viññāṇakāyā veditabbā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Cha viññāṇakāyā veditabbā’ti—
iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
‘Cakkhuviññāṇaṁ sotaviññāṇaṁ ghānaviññāṇaṁ jivhāviññāṇaṁ kāyaviññāṇaṁ manoviññāṇaṁ—
cha viññāṇakāyā veditabbā’ti—
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Cha viññāṇakāyā veditabbā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? ‘Cakkhuviññāṇaṁ sotaviññāṇaṁ ghānaviññāṇaṁ jivhāviññāṇaṁ kāyaviññāṇaṁ manoviññāṇaṁ—cha viññāṇakāyā veditabbā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Cha phassakāyā veditabbā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? ‘Cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso—cha phassakāyā veditabbā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Cha phassakāyā veditabbā’ti—
iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
‘Cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso—
cha phassakāyā veditabbā’ti—
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Cha phassakāyā veditabbā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? ‘Cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso—cha phassakāyā veditabbā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? ‘Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā …
‘Aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti—
iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
‘Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati.
ghānena gandhaṁ ghāyitvā …
‘Aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? ‘Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā …
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya somanassaṭṭhānīyaṁ dhammaṁ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṁ dhammaṁ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṁ dhammaṁ upavicarati. Iti cha somanassūpavicārā, cha domanassūpavicārā, cha upekkhūpavicārā, aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …
manasā dhammaṁ viññāya somanassaṭṭhānīyaṁ dhammaṁ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṁ dhammaṁ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṁ dhammaṁ upavicarati.
Iti cha somanassūpavicārā, cha domanassūpavicārā, cha upekkhūpavicārā, aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti—
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya somanassaṭṭhānīyaṁ dhammaṁ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṁ dhammaṁ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṁ dhammaṁ upavicarati. Iti cha somanassūpavicārā, cha domanassūpavicārā, cha upekkhūpavicārā, aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Chattiṁsa sattapadā veditabbā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Cha gehasitāni somanassāni, cha nekkhammasitāni somanassāni, cha gehasitāni domanassāni, cha nekkhammasitāni domanassāni, cha gehasitā upekkhā, cha nekkhammasitā upekkhā. *gehasitāni → gehassitāni (?)
‘Chattiṁsa sattapadā veditabbā’ti—
iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Cha gehasitāni somanassāni, cha nekkhammasitāni somanassāni, cha gehasitāni domanassāni, cha nekkhammasitāni domanassāni, cha gehasitā upekkhā, cha nekkhammasitā upekkhā. *gehasitāni → gehassitāni (?)
‘Chattiṁsa sattapadā veditabbā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Cha gehasitāni somanassāni, cha nekkhammasitāni somanassāni, cha gehasitāni domanassāni, cha nekkhammasitāni domanassāni, cha gehasitā upekkhā, cha nekkhammasitā upekkhā. *gehasitāni → gehassitāni (?)
Tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni? Cakkhuviññeyyānaṁ rūpānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ manoramānaṁ lokāmisapaṭisaṁyuttānaṁ paṭilābhaṁ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ samanussarato uppajjati somanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati gehasitaṁ somanassaṁ. Sotaviññeyyānaṁ saddānaṁ … ghānaviññeyyānaṁ gandhānaṁ … jivhāviññeyyānaṁ rasānaṁ … kāyaviññeyyānaṁ phoṭṭhabbānaṁ … manoviññeyyānaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ …pe… somanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati gehasitaṁ somanassaṁ. Imāni cha gehasitāni somanassāni.
Tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni?
Cakkhuviññeyyānaṁ rūpānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ manoramānaṁ lokāmisapaṭisaṁyuttānaṁ paṭilābhaṁ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ samanussarato uppajjati somanassaṁ.
Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati gehasitaṁ somanassaṁ.
Sotaviññeyyānaṁ saddānaṁ …
ghānaviññeyyānaṁ gandhānaṁ …
jivhāviññeyyānaṁ rasānaṁ …
kāyaviññeyyānaṁ phoṭṭhabbānaṁ …
manoviññeyyānaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ …pe… somanassaṁ.
Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati gehasitaṁ somanassaṁ.
Imāni cha gehasitāni somanassāni.
Tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni? Cakkhuviññeyyānaṁ rūpānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ manoramānaṁ lokāmisapaṭisaṁyuttānaṁ paṭilābhaṁ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ samanussarato uppajjati somanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati gehasitaṁ somanassaṁ. Sotaviññeyyānaṁ saddānaṁ … ghānaviññeyyānaṁ gandhānaṁ … jivhāviññeyyānaṁ rasānaṁ … kāyaviññeyyānaṁ phoṭṭhabbānaṁ … manoviññeyyānaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ …pe… somanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati gehasitaṁ somanassaṁ. Imāni cha gehasitāni somanassāni.
Tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni? Rūpānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ somanassaṁ. Saddānaṁ tveva … gandhānaṁ tveva … rasānaṁ tveva … phoṭṭhabbānaṁ tveva … dhammānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ somanassaṁ. Imāni cha nekkhammasitāni somanassāni.
Tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni?
Rūpānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṁ.
Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ somanassaṁ.
dhammānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṁ.
Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ somanassaṁ.
Imāni cha nekkhammasitāni somanassāni.
Tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni? Rūpānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ somanassaṁ. Saddānaṁ tveva … gandhānaṁ tveva … rasānaṁ tveva … phoṭṭhabbānaṁ tveva … dhammānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ somanassaṁ. Imāni cha nekkhammasitāni somanassāni.
Tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni? Cakkhuviññeyyānaṁ rūpānaṁ … pe… sotaviññeyyānaṁ saddānaṁ … ghānaviññeyyānaṁ gandhānaṁ … jivhāviññeyyānaṁ rasānaṁ … kāyaviññeyyānaṁ phoṭṭhabbānaṁ … manoviññeyyānaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ manoramānaṁ lokāmisapaṭisaṁyuttānaṁ appaṭilābhaṁ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ samanussarato uppajjati domanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ domanassaṁ idaṁ vuccati gehasitaṁ domanassaṁ. Imāni cha gehasitāni domanassāni.
Tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni?
Cakkhuviññeyyānaṁ rūpānaṁ …
sotaviññeyyānaṁ saddānaṁ …
ghānaviññeyyānaṁ gandhānaṁ …
jivhāviññeyyānaṁ rasānaṁ …
kāyaviññeyyānaṁ phoṭṭhabbānaṁ …
manoviññeyyānaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ manoramānaṁ lokāmisapaṭisaṁyuttānaṁ appaṭilābhaṁ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ samanussarato uppajjati domanassaṁ.
Yaṁ evarūpaṁ domanassaṁ idaṁ vuccati gehasitaṁ domanassaṁ.
Imāni cha gehasitāni domanassāni.
Tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni? Cakkhuviññeyyānaṁ rūpānaṁ … pe… sotaviññeyyānaṁ saddānaṁ … ghānaviññeyyānaṁ gandhānaṁ … jivhāviññeyyānaṁ rasānaṁ … kāyaviññeyyānaṁ phoṭṭhabbānaṁ … manoviññeyyānaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ manoramānaṁ lokāmisapaṭisaṁyuttānaṁ appaṭilābhaṁ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ samanussarato uppajjati domanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ domanassaṁ idaṁ vuccati gehasitaṁ domanassaṁ. Imāni cha gehasitāni domanassāni.
Tattha katamāni cha nekkhammasitāni domanassāni? Rūpānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpeti: ‘kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṁ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṁ. *kudāssu → kudassu (bj); kadāssu (sya-all, km, pts1ed)Yaṁ evarūpaṁ domanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ domanassaṁ. Saddānaṁ tveva …pe… gandhānaṁ tveva … rasānaṁ tveva … phoṭṭhabbānaṁ tveva … dhammānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpeti: ‘kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṁ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ domanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ domanassaṁ. Imāni cha nekkhammasitāni domanassāni.
Tattha katamāni cha nekkhammasitāni domanassāni?
Rūpānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpeti:
‘kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṁ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṁ. *kudāssu → kudassu (bj); kadāssu (sya-all, km, pts1ed)
Yaṁ evarūpaṁ domanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ domanassaṁ.
dhammānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpeti:
‘kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṁ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṁ.
Yaṁ evarūpaṁ domanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ domanassaṁ.
Imāni cha nekkhammasitāni domanassāni.
Tattha katamāni cha nekkhammasitāni domanassāni? Rūpānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpeti: ‘kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṁ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṁ. *kudāssu → kudassu (bj); kadāssu (sya-all, km, pts1ed)Yaṁ evarūpaṁ domanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ domanassaṁ. Saddānaṁ tveva …pe… gandhānaṁ tveva … rasānaṁ tveva … phoṭṭhabbānaṁ tveva … dhammānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpeti: ‘kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṁ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ domanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ domanassaṁ. Imāni cha nekkhammasitāni domanassāni.
Tattha katamā cha gehasitā upekkhā? Cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. *bālassa mūḷhassa → mūḷhassa mandassa (mr) | sā → sāyaṁ (mr)Yā evarūpā upekkhā, rūpaṁ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. Yā evarūpā upekkhā, dhammaṁ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati. Imā cha gehasitā upekkhā.
Tattha katamā cha gehasitā upekkhā?
Cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. *bālassa mūḷhassa → mūḷhassa mandassa (mr) | sā → sāyaṁ (mr)
Yā evarūpā upekkhā, rūpaṁ sā nātivattati.
Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati.
ghānena gandhaṁ ghāyitvā …
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …
manasā dhammaṁ viññāya uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa.
Yā evarūpā upekkhā, dhammaṁ sā nātivattati.
Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati.
Imā cha gehasitā upekkhā.
Tattha katamā cha gehasitā upekkhā? Cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. *bālassa mūḷhassa → mūḷhassa mandassa (mr) | sā → sāyaṁ (mr)Yā evarūpā upekkhā, rūpaṁ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. Yā evarūpā upekkhā, dhammaṁ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati. Imā cha gehasitā upekkhā.
Tattha katamā cha nekkhammasitā upekkhā? Rūpānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā. Yā evarūpā upekkhā, rūpaṁ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati. Saddānaṁ tveva … gandhānaṁ tveva … rasānaṁ tveva … phoṭṭhabbānaṁ tveva … dhammānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā. Yā evarūpā upekkhā, dhammaṁ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati. Imā cha nekkhammasitā upekkhā. ‘Chattiṁsa sattapadā veditabbā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
Tattha katamā cha nekkhammasitā upekkhā?
Rūpānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā.
Yā evarūpā upekkhā, rūpaṁ sā ativattati.
Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati.
dhammānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā.
Yā evarūpā upekkhā, dhammaṁ sā ativattati.
Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati.
Imā cha nekkhammasitā upekkhā.
‘Chattiṁsa sattapadā veditabbā’ti—
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
Tattha katamā cha nekkhammasitā upekkhā? Rūpānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā. Yā evarūpā upekkhā, rūpaṁ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati. Saddānaṁ tveva … gandhānaṁ tveva … rasānaṁ tveva … phoṭṭhabbānaṁ tveva … dhammānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā. Yā evarūpā upekkhā, dhammaṁ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati. Imā cha nekkhammasitā upekkhā. ‘Chattiṁsa sattapadā veditabbā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Tatra idaṁ nissāya idaṁ pajahathā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ; Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
‘Tatra idaṁ nissāya idaṁ pajahathā’ti—
iti kho panetaṁ vuttaṁ; Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
‘Tatra idaṁ nissāya idaṁ pajahathā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ; Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.
Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha.
Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.
Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.
Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.
Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha.
Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.
Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.
Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma, yā cha gehasitā upekkhā tā pajahatha tā samatikkamatha. Evametāsaṁ pahānaṁ hoti, evametāsaṁ samatikkamo hoti.
Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma, yā cha gehasitā upekkhā tā pajahatha tā samatikkamatha.
Evametāsaṁ pahānaṁ hoti, evametāsaṁ samatikkamo hoti.
Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma, yā cha gehasitā upekkhā tā pajahatha tā samatikkamatha. Evametāsaṁ pahānaṁ hoti, evametāsaṁ samatikkamo hoti.
Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.
Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha.
Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.
Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.
Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.
Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha.
Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.
Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.
Atthi, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā, atthi upekkhā ekattā ekattasitā.
Atthi, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā, atthi upekkhā ekattā ekattasitā.
Atthi, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā, atthi upekkhā ekattā ekattasitā.
Katamā ca, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā? Atthi, bhikkhave, upekkhā rūpesu, atthi saddesu, atthi gandhesu, atthi rasesu, atthi phoṭṭhabbesu—ayaṁ, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā.
Katamā ca, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā?
Atthi, bhikkhave, upekkhā rūpesu, atthi saddesu, atthi gandhesu, atthi rasesu, atthi phoṭṭhabbesu—
ayaṁ, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā.
Katamā ca, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā? Atthi, bhikkhave, upekkhā rūpesu, atthi saddesu, atthi gandhesu, atthi rasesu, atthi phoṭṭhabbesu—ayaṁ, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā.
Katamā ca, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā? Atthi, bhikkhave, upekkhā ākāsānañcāyatananissitā, atthi viññāṇañcāyatananissitā, atthi ākiñcaññāyatananissitā, atthi nevasaññānāsaññāyatananissitā—ayaṁ, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā.
Katamā ca, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā?
Atthi, bhikkhave, upekkhā ākāsānañcāyatananissitā, atthi viññāṇañcāyatananissitā, atthi ākiñcaññāyatananissitā, atthi nevasaññānāsaññāyatananissitā—
ayaṁ, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā.
Katamā ca, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā? Atthi, bhikkhave, upekkhā ākāsānañcāyatananissitā, atthi viññāṇañcāyatananissitā, atthi ākiñcaññāyatananissitā, atthi nevasaññānāsaññāyatananissitā—ayaṁ, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā.
Tatra, bhikkhave, yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā taṁ nissāya taṁ āgamma yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā taṁ pajahatha, taṁ samatikkamatha. Evametissā pahānaṁ hoti, evametissā samatikkamo hoti.
Tatra, bhikkhave, yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā taṁ nissāya taṁ āgamma yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā taṁ pajahatha, taṁ samatikkamatha.
Evametissā pahānaṁ hoti, evametissā samatikkamo hoti.
Tatra, bhikkhave, yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā taṁ nissāya taṁ āgamma yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā taṁ pajahatha, taṁ samatikkamatha. Evametissā pahānaṁ hoti, evametissā samatikkamo hoti.
Atammayataṁ, bhikkhave, nissāya atammayataṁ āgamma yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā taṁ pajahatha, taṁ samatikkamatha. Evametissā pahānaṁ hoti, evametissā samatikkamo hoti. ‘Tatra idaṁ nissāya idaṁ pajahathā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
Atammayataṁ, bhikkhave, nissāya atammayataṁ āgamma yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā taṁ pajahatha, taṁ samatikkamatha.
Evametissā pahānaṁ hoti, evametissā samatikkamo hoti.
‘Tatra idaṁ nissāya idaṁ pajahathā’ti—
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
Atammayataṁ, bhikkhave, nissāya atammayataṁ āgamma yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā taṁ pajahatha, taṁ samatikkamatha. Evametissā pahānaṁ hoti, evametissā samatikkamo hoti. ‘Tatra idaṁ nissāya idaṁ pajahathā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ; kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti—
‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ; kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Idha, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya: ‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.
Idha, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya:
‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti.
Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti.
Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno.
Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.
Idha, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya: ‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.
Puna caparaṁ, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya: ‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti; ekacce sāvakā sussūsanti, sotaṁ odahanti, aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti; na ca attamano hoti, na ca attamanataṁ paṭisaṁvedeti. Anattamanatā ca attamanatā ca—tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dutiyaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.
Puna caparaṁ, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya:
‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti.
Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti;
ekacce sāvakā sussūsanti, sotaṁ odahanti, aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti.
Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti;
na ca attamano hoti, na ca attamanataṁ paṭisaṁvedeti.
Anattamanatā ca attamanatā ca—
tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, dutiyaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.
Puna caparaṁ, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya: ‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti; ekacce sāvakā sussūsanti, sotaṁ odahanti, aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti; na ca attamano hoti, na ca attamanataṁ paṭisaṁvedeti. Anattamanatā ca attamanatā ca—tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dutiyaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.
Puna caparaṁ, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya: ‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā sussūsanti, sotaṁ odahanti, aññācittaṁ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṁ vuccati, bhikkhave, tatiyaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati. ‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
Puna caparaṁ, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya:
‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti.
Tassa sāvakā sussūsanti, sotaṁ odahanti, aññācittaṁ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti.
Tatra, bhikkhave, tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, tatiyaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.
‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti—
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
Puna caparaṁ, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya: ‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā sussūsanti, sotaṁ odahanti, aññācittaṁ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṁ vuccati, bhikkhave, tatiyaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati. ‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘So vuccati yoggācariyānaṁ anuttaro purisadammasārathī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Hatthidamakena, bhikkhave, hatthidammo sārito ekaṁyeva disaṁ dhāvati—puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā.
‘So vuccati yoggācariyānaṁ anuttaro purisadammasārathī’ti—
iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Hatthidamakena, bhikkhave, hatthidammo sārito ekaṁyeva disaṁ dhāvati—
puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā.
‘So vuccati yoggācariyānaṁ anuttaro purisadammasārathī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Hatthidamakena, bhikkhave, hatthidammo sārito ekaṁyeva disaṁ dhāvati—puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā.
Assadamakena, bhikkhave, assadammo sārito ekaññeva disaṁ dhāvati—puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā. Godamakena, bhikkhave, godammo sārito ekaññeva disaṁ dhāvati—puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā. Tathāgatena hi, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito aṭṭha disā vidhāvati.
Assadamakena, bhikkhave, assadammo sārito ekaññeva disaṁ dhāvati—
puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā.
Godamakena, bhikkhave, godammo sārito ekaññeva disaṁ dhāvati—
puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā.
Tathāgatena hi, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito aṭṭha disā vidhāvati.
Assadamakena, bhikkhave, assadammo sārito ekaññeva disaṁ dhāvati—puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā. Godamakena, bhikkhave, godammo sārito ekaññeva disaṁ dhāvati—puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā. Tathāgatena hi, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito aṭṭha disā vidhāvati.
Rūpī rūpāni passati—ayaṁ ekā disā; ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati—ayaṁ dutiyā disā; subhantveva adhimutto hoti—ayaṁ tatiyā disā; sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati—ayaṁ catutthī disā; sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati—ayaṁ pañcamī disā; sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati—ayaṁ chaṭṭhī disā; sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati—ayaṁ sattamī disā; sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati—ayaṁ aṭṭhamī disā. Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito imā aṭṭha disā vidhāvati.
ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati—
subhantveva adhimutto hoti—
sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati—
sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati—
sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati—
sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati—
sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati—
Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito imā aṭṭha disā vidhāvati.
Rūpī rūpāni passati—ayaṁ ekā disā; ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati—ayaṁ dutiyā disā; subhantveva adhimutto hoti—ayaṁ tatiyā disā; sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati—ayaṁ catutthī disā; sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati—ayaṁ pañcamī disā; sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati—ayaṁ chaṭṭhī disā; sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati—ayaṁ sattamī disā; sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati—ayaṁ aṭṭhamī disā. Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito imā aṭṭha disā vidhāvati.
So vuccati: ‘yoggācariyānaṁ anuttaro purisadammasārathī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti.
So vuccati: ‘yoggācariyānaṁ anuttaro purisadammasārathī’ti—
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti.
So vuccati: ‘yoggācariyānaṁ anuttaro purisadammasārathī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti.
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
Saḷāyatanavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ.
Saḷāyatanavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ.
Saḷāyatanavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ.