SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión el venerable Maha Moggallana estaba morando entre los bhaggas de Sumsumaragira, en el parque de los venados de la arboleda de Bhesakala.
SC 2 Ahora bien, en esa ocasión, cuando el venerable Maha Moggallana [se ejercitaba] al aire libre, caminando de arriba a abajo, Mara —el Malvado— se alojó en su vientre y penetró en sus intestinos. Entonces, el venerable Maha Moggallana consideró lo siguiente: “¿Por qué está mi vientre tan pesado? Uno podría pensar que está lleno de frijoles”. De este modo dejó de caminar y se dirigió a su vivienda, sentándose en un lugar preparado para ello.
SC 3 Ya sentado, dirigió minuciosamente la atención hacia sí mismo, entonces, descubrió que Mara —el Malvado— había entrado en su vientre y entrañas. Al percatarse de esto, exclamó: “¡Fuera, Malvado! ¡Salid, Maligno! No hostigues al Tathagata, no hostilices al discípulo del Tathagata, que esto podría acarrearte daño y sufrimientodukkhaEn sentido doctrinal, dukkha designa la condición insatisfactoria de la experiencia condicionada: lo que surge, cambia y no puede sostenerse como fuente estable de satisfacción. En la Primera Noble Verdad incluye nacimiento, envejecimiento, enfermedad, muerte, separación de lo querido, encuentro con lo no querido, no obtener lo que se desea y, en síntesis, los cinco agregados sujetos al aferramiento.Ver en el glosario por largo tiempo”.
SC 4 Mara [escuchándolo] pensó: “Este ascetasamaṇaAsceta o contemplativo. Proviene de una raíz śram que significa desgastar o subyugar.Ver en el glosario ha dicho esto sin haberme visto ni saber nada de mí. Incluso su maestroācariyaMaestro; mentor. Ver kalyāṇamitta. Este término no es un título, ni se usa específicamente para monásticos, sino que se refiere a cualquier persona en un rol de enseñanza.Ver en el glosario no puede reconocerme tan pronto, ¿cómo pudo este discípulo descubrirme?”.
SC 5 Entonces, el venerable Maha Moggallana le contestó: “Aun así te conozco, Malvado. No pienses: ‘Él no me conoce’. Tú eres Mara, el Malvado, y estabas pensando así: ‘Este asceta ha dicho esto sin haberme visto ni saber nada de mí. Incluso su maestro no puede reconocerme tan pronto, ¿cómo pudo este discípulo descubrirme?’”.
SC 6 Luego, Mara pensó: “Este asceta me conoce, me vio cuando dijo eso”; después de lo cual emergió de la boca del venerable Maha Moggallana y permaneció de pie junto a la entrada [de la vivienda].
SC 7 El venerable Maha Moggallana, viéndolo de pie, exclamó: “También te veo allí, Malvado, no pienses: ‘Él no me ve’. Estás de pie, junto a la puerta.
SC 8“En otro tiempo, Malvado, fui un Mara de nombrenāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario Dusi , el cual tenía una hermana llamada Kali, de la cual tú eras su hijo, es decir, mi sobrino.
SC 9“Ahora bien, en aquel tiempo había aparecido en el mundo el completamente realizado e iluminado Bienaventurado Kakusandha , quien poseía dos auspiciosos discípulos principales llamados Vidhura y Sanjiva. Entre todos los discípulos, del Bienaventurado Kakusandha, no había ninguno igual al venerable Vidhura en la enseñanza del DhammaDhamma1. Fenómeno; cualquier cosa que ocurre y es cognoscible. 2. Fenómeno mental, «pensamiento». 3. Principio, especialmente los principios de causalidad. 4. Doctrina, enseñanza. También, principios de comportamiento que los seres humanos deben seguir para armonizar con el orden natural correcto de las cosas; cualidades mentales que deben desarrollar para realizar la cualidad inherente de la mente en sí misma. Por extensión, «Dhamma» (usualmente en mayúscula) se usa también para denotar cualquier doctrina que enseña tales cosas. Así, el Dhamma del Buddha denota tanto sus enseñanzas como las realidades descritas por esa enseñanza. (Sánscrito: dharma)Ver en el glosario y, por ello, fue que llegó a ser llamado ‘Vidhura’ . El venerable Sanjiva, sin embargo, marchó a la selva [a sentarse] en la raízmūlaLiteralmente, «raíz». Las condiciones fundamentales en la mente que determinan la cualidad moral —saludable (kusala) o no saludable (akusala)— de las acciones intencionales propias (ver kamma). Las tres raíces no saludables son lobha (codicia), dosa (aversión) y moha (confusión); las raíces saludables son sus opuestos. Ver kilesa.Ver en el glosario de un árbol o choza vacía y, allí, entró sin dificultad en el cese de la percepciónsaññāPercepción; reconocimiento; interpretación. Ver khandha.Ver en el glosario y sensaciónvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario.
SC 10“Entonces, Malvado, sucedió que en cierta ocasión, en la cual el venerable Sanjiva se había sentado en la raíz de un árbol
—y entrado en el cese de la percepción y sensación—,
unos vaqueros, pastores y labradores que pasaban por el lugar, lo vieron sentado allí, absorto en el cese de la percepción y sensación, entonces pensaron: ‘¡Es maravilloso, señores, es maravilloso! He aquí que este asceta sentado está muerto. Vamos a cremarlo’. Entonces, juntando boñiga, pasto y madera, formaron una pila junto al cuerpo del venerable Sanjiva y, prendiéndole fuego, siguieron su camino.
SC 11“Aconteció que, habiendo terminado la noche, el venerable Sanjiva emergió de aquel logro
y —siendo ya de mañana—
sacudió su túnica, se vistió y, tomando su cuenco y hábito exterior, se dirigió al pueblo a pedir limosnadānaA menudo se refiere a dar cualquiera de las cuatro necesidades a la orden monástica. Más generalmente, la inclinación a dar, sin esperar ninguna forma de retribución del receptor. Dāna es el primer tema en el sistema de instrucción gradual del Buddha (ver anupubbī-kathā), la primera de las diez pāramīs, uno de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver sīla y bhāvanā).Ver en el glosario. Cuando los vaqueros, pastores y labradores vieron al venerable Sanjiva, vagando en búsqueda de limosnas, pensaron: ‘¡Es maravilloso, señores, es maravilloso! ¡He aquí a este asceta que, estando sentado y muerto, ha vuelto a la vida!’. Así fue como el venerable Sanjiva vino a tener por nombre ‘Sanjiva’ .
SC 12“Entonces, Malvado, el Mara Dusi pensó: ‘He aquí estos [dos] monjes virtuosos, de buen carácter, pero de los que no conozco sus idas y venidas. Me adueñaré de los brahmanesbrahmanLa casta brahmán (brahmin) de la India es una clase hereditaria con funciones sacerdotales y sagradas especiales, especialmente el mantenimiento de los textos y ritos védicos antiguos. Sin embargo, muchos brahmanes vivían vidas seculares, mientras otros practicaban como renunciantes. No obstante, durante mucho tiempo mantuvieron que por su nacimiento son dignos del más alto respeto. El budismo tomó prestado el término brahmán para aplicarlo a quienes han alcanzado la meta, mostrando que el respeto no se gana por nacimiento, raza o casta, sino por logro espiritual. En sentido budista, este término es sinónimo de arahant.Ver en el glosario, jefes de familia, diciéndoles: «Vengan ya, abusen, injurien, reprendan y acosen a estos monjes virtuosos de buen carácter; entonces, tal vez, al verse abusados, vilipendiados, reprendidos y acosados por ustedes, algún cambio acontezca en sus mentes por donde el Mara Dusi pueda encontrar una oportunidad»’ .
SC 13“Luego, tomando posesión de los brahmanes hombres hogareños, el Mara Dusi, les dijo: ‘Vengan ya, abusen, injurien, reprendan y acosen a estos monjes virtuosos de buen carácter; entonces, tal vez, al verse abusados, vilipendiados, reprendidos y acosados por ustedes, algún cambio acontezca en sus mentes por donde el Mara Dusi pueda encontrar una oportunidad’. Entonces, habiendo tomado el Mara Dusi posesión de los brahmanes hombres hogareños, éstos abusaron, vilipendiaron, reprendieron y acosaron a los monjes virtuosos de buen carácter, de este modo : ‘Estos ascetas calvos, siervos de tez morena, descendientes de los pies del Ancestro claman: «¡Somos meditadores, somos meditadores!»; y, sin embargo, todos flácidos, con hombros caídos y cabezas gachas, meditan, remeditan, vuelven a meditar y meditan mal . Como un búho sobre la rama en espera de un ratón, como un chacal a la orilla del río en espera de un pez, como un gato espera —tras la puerta, basura o sumidero— a un ratón, o como un burro descargado espera a la entrada meditando, remeditando, volviendo a meditar y meditan mal, así, también, estos ascetas calvos, siervos de tez morena, descendientes de los pies del Ancestro reclaman: «¡Somos meditadores, somos meditadores!» y, sin embargo, todos flácidos, con hombros caídos y cabezas gachas, meditan, remeditan, vuelven a meditar y no meditan nada en absoluto’. Ahora bien, Malvado, cuando [los brahmanes hombres hogareños] murieron, con la disolución del cuerpo, después de la muerte, reaparecieron en un estado de privación, un destino infeliz, de perdición, incluso en el infierno.
SC 14“Entonces, el completamente realizado e iluminado Bienaventurado Kakusandha se dirigió a los monjes así: ‘Monjes, el Mara Dusi ha tomado posesión de los brahmanes hombres hogareños, diciéndoles: «Vengan ya, abusen, injurien, reprendan y acosen a estos monjes virtuosos de buen carácter; entonces, tal vez, al verse abusados, vilipendiados, reprendidos y acosados por ustedes, algún cambio acontezca en sus mentes por donde el Mara Dusi pueda encontrar una oportunidad». Vamos, monjes, permanezcan impregnando un cuarto con la mente imbuida de amor benevolente. De igual modo, permanezcan impregnando dos… tres… cuatro cuartos, arriba, abajo, alrededor, a todos y a ustedes mismos con la mente imbuida de amor benevolente exaltado, abundante, inconmensurable, sin hostilidad ni animadversión. De igual manera, permanezcan impregnando un cuarto… dos… tres… etc, con la mente imbuida de compasiónkaruṇāCompasión; simpatía; la aspiración a encontrar una forma de ser verdaderamente útil a uno mismo y a otros. Una de las cuatro «moradas sublimes» (brahma-vihāra).Ver en el glosario… alegría altruistamuditāDeleitarse de forma genuina y desinteresada con la buena fortuna, el éxito y la felicidad de los demás, libre de cualquier tipo de celos, resentimiento o envidia. Una de las cuatro «moradas sublimes» (brahma-vihāra).Ver en el glosario… ecuanimidadupekkhāEcuanimidad o equilibrio mental ante experiencias agradables, desagradables o neutras. Es una de las cuatro brahma-vihāras, una de las diez pāramīs y uno de los siete bojjhaṅgas.Ver en el glosario exaltada, abundante, inconmensurable, sin hostilidad ni animadversión’ .
SC 15“De esta forma, Malvado, cuando aquellos monjes terminaron de ser aconsejados e instruidos por el completamente realizado e iluminado Bienaventurado Kakusandha, se marcharon a la selva, a la raíz de un árbol o choza vacía, y ahí moraron impregnando un cuarto… dos… tres… etc., con la mente imbuida de amor benevolente… compasión… amor altruista… con la mente imbuida de ecuanimidad… sin hostilidad ni animadversión.
SC 16“Viendo aquello, el Mara Dusi entonces consideró lo siguiente: ‘A pesar de lo que estoy haciendo, sigo sin conocer las idas y venidas de estos virtuosos monjes de buen carácter. Ahora me adueñaré de los brahmanes hombres hogareños, diciéndoles: «Vengan ya, honren, respeten, veneren y reverencien a estos virtuosos monjes de buen carácter; entonces, tal vez, al verse honrados, respetados, venerados y reverenciados, algún cambio acontezca en sus mentes por donde el Mara Dusi pueda encontrar una oportunidad»’ .
SC 17“Entonces, tomando posesión de los brahamanes hombres hogareños, el Mara Dusi les dijo: ‘Vengan ya, honren, respeten, veneren y reverencien a estos virtuosos monjes de buen carácter; entonces, tal vez, al verse honrados, respetados, venerados y reverenciados, algún cambio acontezca en sus mentes por donde el Mara Dusi pueda encontrar una oportunidad’. Luego, habiendo tomado el Mara Dusi posesión de los brahmanes hombres hogareños, éstos honraron, respetaron, veneraron y reverenciaron a los virtuosos monjes de buen carácter. Ahora bien, Malvado, cuando [los brahmanes hombres hogareños] murieron, con la disolución del cuerpo, después de la muerte, reaparecieron en un destino feliz, incluso en el mundo celestial.
SC 18“Entonces, Malvado, el completamente realizado e iluminado Bienaventurado Kakusandha se dirigió a los monjes así: ‘Monjes, el Mara Dusi ha tomado posesión de los brahmanes hombres hogareños, diciéndoles: «Vengan ya, honren, respeten, veneren y reverencien a estos virtuosos monjes de buen carácter; entonces, tal vez, al verse honrados, respetados, venerados y reverenciados por ustedes, algún cambio acontezca en sus mentes por donde el Mara Dusi pueda encontrar una oportunidad». Vamos, monjes, permanezcan contemplando la asquerosidad del cuerpo, percibiendo lo repulsivo de la alimentación, percibiendo el desencantonibbidāEl hábil apartamiento de la mente del mundo saṃsárico condicionado hacia el nibbāna incondicionado.Ver en el glosario por el mundo, contemplando la impermanencia en todo lo formado’ .
SC 19“De esta forma, Malvado, cuando aquellos monjes terminaron de ser aconsejados e instruidos por el completamente realizado e iluminado Bienaventurado Kakusandha, se marcharon a la selva, a la raíz de un árbol o choza vacía, y ahí moraron contemplando la asquerosidad del cuerpo, percibiendo lo repulsivo de la alimentación, percibiendo el desencanto por el mundo, contemplando la impermanencia en todo lo formado.
SC 20“Así, cuando fue de mañana, el completamente realizado e iluminado Bienaventurado Kakusandha se vistió y, tomando su cuenco y hábito exterior, fue al pueblo por limosnas con el venerable Vidhura como asistente.
SC 21“Entonces, el Mara Dusi posesionándose de un muchacho, recogió una piedra y golpeó con ella al venerable Vidhura, cortándole la cabeza. Con la sangre brotando del corte en su cabeza, el venerable Vidhura continuó caminando tras el Bienaventurado Kakusandha. Entonces, el completamente realizado e iluminado Bienaventurado Kakusandha, volteándose, lo miró con mirada de elefantenāgaDragón, elefante, serpiente gigante, gigante espiritual. El culto a los nāgas es un rasgo prominente de la práctica religiosa local en la India. En el budismo, también se usa para referirse a quienes han alcanzado la meta de la práctica.Ver en el glosario: ‘Este Mara Dusi no tiene límites’. Y, con esa mirada, el Mara Dusi cayó en el sitio donde estaba, para reaparecer de inmediatoakāliko1. Atemporal; no condicionado por el tiempo. 2. Como cualidad del Dhamma, indica que la enseñanza puede ser verificada sin depender de una época, estación o espera futura. 3. En esta misma vidaVer en el glosario en el Gran Infierno .
SC 22“Ahora, Malvado, hay tres nombres para el Gran Infierno: el infierno de las seis bases del contactophassaContacto. El encuentro de un órgano sensorial interno, un objeto externo y la consciencia correspondiente. Es uno de los eslabones del origen dependiente (paṭicca-samuppāda).Ver en el glosario, el infierno del empalamiento con estacas y el infierno para ser sentido [experimentado] por uno mismo . Cuando los guardianes del infierno vinieron por mí, me dijeron: ‘Buen señor, cuando las llamas de la hoguera se junten en su corazón, entonces usted sabrá: «Estaré siendo abrasado en el infierno por mil años»’.
SC 23“Por muchos años, Malvado, por muchos siglos, por todo un milenio fui abrasado en ese Gran Infierno. Luego, por diez milenios fui abrasado en el anexo de ese Gran Infierno, experimentando la sensación conocida como ‘el surgir de la maduración’ . Malvado, mi cuerpo tenía la misma forma de un cuerpo humano, pero mi cabeza era la de un pez”.
SC 24 ¿Qué puede compararse al infierno
Donde Dusi se abrasaba,
Agresor del discípulo Vidhura
Y del brahmán Kakusandha?
Estacas de acero, hasta un centenar,
Cada una padecida separadamente;
Este puede ser un infierno bondadoso, comparado
Al lugar donde Dusi se quemaba,
Agresor del discípulo Vidhura
Y del brahmán Kakusandha.
Oscuro, tienes mucho que sufrir
Por agredir a semejante monje,
A un discípulo del Iluminado
Quien enseguida reconoció tu acción.
SC 25 En medio del océano
Hay palacios que perduran eones,
De zafiro brillante y rojos ardientes
De lustre translúcido y claro,
Donde iridiscentes ninfas marinas
Danzan ritmos complejos e intrincados.
Oscuro, tienes mucho que sufrir…
SC 26 Soy uno que, exhortado
Por el IluminadoBuddhaEl nombre dado a quien redescubre por sí mismo el sendero liberador del Dhamma, tras un largo período de haber sido olvidado por el mundo. Según la tradición, una larga línea de Buddhas se extiende hasta el pasado distante. El Buddha más reciente nació como Siddhattha Gotama en la India alrededor del año 500 a.e.c. Un joven bien educado y acomodado, renunció a su familia y su herencia principesca en la flor de la vida para buscar la verdadera libertad y el fin del sufrimiento (dukkha). Después de siete años de austeridades en el bosque, redescubrió el «camino medio» y alcanzó su meta, convirtiéndose en el Buddha.Ver en el glosario en persona,
Estremeció el Palacio de la Madre de Migara
Con la punta del pie, mientras la Orden observaba .
Oscuro, tienes mucho que sufrir…
SC 27 Soy uno que, empuñando con firmeza
La fuerza de los poderes supranormales,
Estremeció la totalidad del Palacio de Vejayanta
Con la punta del pie, sólo para incitar a los dioses .
Oscuro, tienes mucho que sufrir…
SC 28 Soy uno que, en aquel palacio,
Planteó a Sakka la pregunta:
“¿Conoce usted, amigo, la liberaciónvimuttiLos suttas distinguen entre dos tipos de liberación. La liberación por sabiduría (paññā-vimutti) describe la mente del arahant, que está libre de contaminantes (āsava). La liberación de la mente (ceto-vimutti) se usa para describir o bien la supresión sostenida de las impurezas (kilesa) durante la práctica de jhāna y los cuatro brahma-vihāras, o el estado de libertad de la mente del arahant.Ver en el glosario
Debida a la total destrucción del deseo?”;
A lo cual, entonces, Sakka respondió
Con veracidadsaccaVerdad o veracidad. En contexto ético, sacca se refiere a la cualidad de ser veraz y fiable; en la tradición Theravāda aparece como una de las diez pāramīs.Ver en el glosario a la pregunta planteada .
Oscuro, tienes mucho que sufrir…
SC 29 Soy uno que preguntó a
BrahmabrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario en el celestial Salón Sudhamma:
“¿Amigo, se encuentra en usted todavía
Un punto de vista errado, aceptado en otro tiempo?
¿Es el esplendor celestial
Claramente visto por usted como pasajero?”;
Entonces Brahma respondió a mi pregunta,
Fielmente y en su debida secuencia:
“Ya no se encuentra en mí,
Señor, la visión equivocada que sostuve en el pasado;
Ahora veo, con toda claridad,
Que el esplendor de los cielossaggaLa morada de los devas. Se dice que el renacimiento en los cielos es una de las recompensas por practicar la generosidad (ver dāna) y la virtud (ver sīla). Como todas las estaciones en el saṁsāra, sin embargo, el renacimiento aquí es temporal. Ver también sugati.Ver en el glosario es pasajero;
Rechazo mi reclamo previo de que
Aquello es permanente y eterno” .
Oscuro, tienes mucho que sufrir…
SC 30 Soy uno que, por la liberación,
Ha tocado la cima del Monte Sineru,
Visitado la India, Pubbavideha
Y todas las regiones de la tierra .
Oscuro, tienes mucho que sufrir
Por agredir a semejante monje,
A un discípulo del Iluminado
Quien enseguida reconoció tu acción.
SC 31 Nunca ha sido encontrado un fuego
Que se proponga: “Déjame quemar a un tonto”,
Pero sí a un tonto que embista al fuego y
Se provoque quemaduras por su propia acción.
Así también tú, Mara,
Por agredir al Tathagata
Como un tonto que juega con fuego,
Te has quemado a ti mismo.
Por agredir al Tathagata
Has generado mucho deméritoakusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados dañinos. Ver su opuesto, kusala.Ver en el glosario.
Malvado, ¿imaginas que el mal [kammakammaActos intencionales que resultan en experiencias buenas o malas en esta vida o en vidas futuras. (Sánscrito: karma)Ver en el glosario] no madura?
Actuando así la maldad se acumula
Y dura mucho tiempo, ¡oh, hacedor del fin!
Mara, evita al Iluminado,
No juegues más tus engaños con los monjes.
De esta forma el monje reprendió a Mara
En el espeso matorral de Bhesakala,
Tras lo cual el sombrío espírituyakkhaUno de una clase de poderosos seres «no humanos» —a veces amables, a veces asesinos y crueles— que corresponden aproximadamente a las hadas y ogros de los cuentos de hadas occidentales. En años posteriores, llegaron a ser considerados principalmente malévolos, pero en la época del Buddha eran moralmente ambiguos, y de hecho eran comúnmente adorados como deidades.Ver en el glosario
Desapareció al instante.
Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ āyasmā mahāmoggallāno bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye.
ekaṁ samayaṁ āyasmā mahāmoggallāno bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ āyasmā mahāmoggallāno bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye.
Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno abbhokāse caṅkamati.
Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno abbhokāse caṅkamati.
Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno abbhokāse caṅkamati.
Tena kho pana samayena māro pāpimā āyasmato mahāmoggallānassa kucchigato hoti koṭṭhamanupaviṭṭho. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: “kiṁ nu kho me kucchi garugaro viya?*garugaro viya → garu garu viya (bj, pts1ed ṭīkāyaṁ pāṭhantaraṁ); garugarutaro viya (sya-all) Māsācitaṁ maññe”ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno caṅkamā orohitvā vihāraṁ pavisitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā mahāmoggallāno paccattaṁ yoniso manasākāsi.
Tena kho pana samayena māro pāpimā āyasmato mahāmoggallānassa kucchigato hoti koṭṭhamanupaviṭṭho.
Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi:
“kiṁ nu kho me kucchi garugaro viya?*garugaro viya → garu garu viya (bj, pts1ed ṭīkāyaṁ pāṭhantaraṁ); garugarutaro viya (sya-all)
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno caṅkamā orohitvā vihāraṁ pavisitvā paññatte āsane nisīdi.
Nisajja kho āyasmā mahāmoggallāno paccattaṁ yoniso manasākāsi.
Tena kho pana samayena māro pāpimā āyasmato mahāmoggallānassa kucchigato hoti koṭṭhamanupaviṭṭho. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: “kiṁ nu kho me kucchi garugaro viya?*garugaro viya → garu garu viya (bj, pts1ed ṭīkāyaṁ pāṭhantaraṁ); garugarutaro viya (sya-all)Māsācitaṁ maññe”ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno caṅkamā orohitvā vihāraṁ pavisitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā mahāmoggallāno paccattaṁ yoniso manasākāsi.
Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraṁ pāpimantaṁ kucchigataṁ koṭṭhamanupaviṭṭhaṁ. Disvāna māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “nikkhama, pāpima; nikkhama, pāpima. Mā tathāgataṁ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti.
Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraṁ pāpimantaṁ kucchigataṁ koṭṭhamanupaviṭṭhaṁ.
Disvāna māraṁ pāpimantaṁ etadavoca:
Mā tathāgataṁ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṁ.
Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti.
Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraṁ pāpimantaṁ kucchigataṁ koṭṭhamanupaviṭṭhaṁ. Disvāna māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “nikkhama, pāpima; nikkhama, pāpima. Mā tathāgataṁ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti.
Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: “ajānameva kho maṁ ayaṁ samaṇo apassaṁ evamāha: ‘nikkhama, pāpima; nikkhama, pāpima. Mā tathāgataṁ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā’ti. Yopissa so satthā sopi maṁ neva khippaṁ jāneyya, kuto pana maṁ ayaṁ sāvako jānissatī”ti?*jāneyya, kuto pana → kuto ca pana (sya-all)
Atha kho mārassa pāpimato etadahosi:
“ajānameva kho maṁ ayaṁ samaṇo apassaṁ evamāha:
Mā tathāgataṁ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṁ.
Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā’ti.
Yopissa so satthā sopi maṁ neva khippaṁ jāneyya, kuto pana maṁ ayaṁ sāvako jānissatī”ti?*jāneyya, kuto pana → kuto ca pana (sya-all)
Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: “ajānameva kho maṁ ayaṁ samaṇo apassaṁ evamāha: ‘nikkhama, pāpima; nikkhama, pāpima. Mā tathāgataṁ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā’ti. Yopissa so satthā sopi maṁ neva khippaṁ jāneyya, kuto pana maṁ ayaṁ sāvako jānissatī”ti?*jāneyya, kuto pana → kuto ca pana (sya-all)
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “evampi kho tāhaṁ, pāpima, jānāmi, mā tvaṁ maññittho: ‘na maṁ jānātī’ti. Māro tvamasi, pāpima; tuyhañhi, pāpima, evaṁ hoti: ‘ajānameva kho maṁ ayaṁ samaṇo apassaṁ evamāha— nikkhama, pāpima; nikkhama, pāpima. Mā tathāgataṁ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti. Yopissa so satthā sopi maṁ neva khippaṁ jāneyya, kuto pana maṁ ayaṁ sāvako jānissatī’”ti?
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno māraṁ pāpimantaṁ etadavoca:
“evampi kho tāhaṁ, pāpima, jānāmi, mā tvaṁ maññittho:
tuyhañhi, pāpima, evaṁ hoti:
‘ajānameva kho maṁ ayaṁ samaṇo apassaṁ evamāha—
Mā tathāgataṁ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṁ.
Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti.
Yopissa so satthā sopi maṁ neva khippaṁ jāneyya, kuto pana maṁ ayaṁ sāvako jānissatī’”ti?
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “evampi kho tāhaṁ, pāpima, jānāmi, mā tvaṁ maññittho: ‘na maṁ jānātī’ti. Māro tvamasi, pāpima; tuyhañhi, pāpima, evaṁ hoti: ‘ajānameva kho maṁ ayaṁ samaṇo apassaṁ evamāha—nikkhama, pāpima; nikkhama, pāpima. Mā tathāgataṁ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti. Yopissa so satthā sopi maṁ neva khippaṁ jāneyya, kuto pana maṁ ayaṁ sāvako jānissatī’”ti?
Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: “jānameva kho maṁ ayaṁ samaṇo passaṁ evamāha: ‘nikkhama, pāpima; nikkhama, pāpima. Mā tathāgataṁ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā’”ti.
Atha kho mārassa pāpimato etadahosi:
“jānameva kho maṁ ayaṁ samaṇo passaṁ evamāha:
Mā tathāgataṁ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṁ.
Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā’”ti.
Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: “jānameva kho maṁ ayaṁ samaṇo passaṁ evamāha: ‘nikkhama, pāpima; nikkhama, pāpima. Mā tathāgataṁ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṁ. Mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā’”ti.
Atha kho māro pāpimā āyasmato mahāmoggallānassa mukhato uggantvā paccaggaḷe aṭṭhāsi. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraṁ pāpimantaṁ paccaggaḷe ṭhitaṁ; disvāna māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “etthāpi kho tāhaṁ, pāpima, passāmi; mā tvaṁ maññittho ‘na maṁ passatī’ti. Eso tvaṁ, pāpima, paccaggaḷe ṭhito.
Atha kho māro pāpimā āyasmato mahāmoggallānassa mukhato uggantvā paccaggaḷe aṭṭhāsi.
Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraṁ pāpimantaṁ paccaggaḷe ṭhitaṁ;
disvāna māraṁ pāpimantaṁ etadavoca:
“etthāpi kho tāhaṁ, pāpima, passāmi; mā tvaṁ maññittho
Eso tvaṁ, pāpima, paccaggaḷe ṭhito.
Atha kho māro pāpimā āyasmato mahāmoggallānassa mukhato uggantvā paccaggaḷe aṭṭhāsi. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraṁ pāpimantaṁ paccaggaḷe ṭhitaṁ; disvāna māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “etthāpi kho tāhaṁ, pāpima, passāmi; mā tvaṁ maññittho ‘na maṁ passatī’ti. Eso tvaṁ, pāpima, paccaggaḷe ṭhito.
Bhūtapubbāhaṁ, pāpima, dūsī nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario māro ahosiṁ, tassa me kāḷī nāma bhaginī. Tassā tvaṁ putto. So me tvaṁ bhāgineyyo ahosi.
Bhūtapubbāhaṁ, pāpima, dūsī
nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario māro ahosiṁ, tassa me kāḷī nāma bhaginī.
So me tvaṁ bhāgineyyo ahosi.
Bhūtapubbāhaṁ, pāpima, dūsī nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario māro ahosiṁ, tassa me kāḷī nāma bhaginī. Tassā tvaṁ putto. So me tvaṁ bhāgineyyo ahosi.
Tena kho pana, pāpima, samayena kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke uppanno hoti. Kakusandhassa kho pana, pāpima, bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhurasañjīvaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Yāvatā kho pana, pāpima, kakusandhassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa sāvakā. Tesu na ca koci āyasmatā vidhurena samasamo hoti yadidaṁ dhammadesanāya. Iminā kho evaṁ, pāpima, pariyāyena āyasmato vidhurassa vidhuroteva samaññā udapādi.*evaṁ → etaṁ (bj, sya-all, pts1ed) | vidhurassa vidhuroteva → vidhurassa vidhuro vidhurotveva (bj, sya-all, km); vidhurassa vidhuro vidhuroteva (pts1ed)
Tena kho pana, pāpima, samayena kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke uppanno hoti.
Kakusandhassa kho pana, pāpima, bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhurasañjīvaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ.
Yāvatā kho pana, pāpima, kakusandhassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa sāvakā.
Tesu na ca koci āyasmatā vidhurena samasamo hoti yadidaṁ dhammadesanāya.
Iminā kho evaṁ, pāpima, pariyāyena āyasmato vidhurassa vidhuroteva samaññā udapādi.*evaṁ → etaṁ (bj, sya-all, pts1ed) | vidhurassa vidhuroteva → vidhurassa vidhuro vidhurotveva (bj, sya-all, km); vidhurassa vidhuro vidhuroteva (pts1ed)
Tena kho pana, pāpima, samayena kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke uppanno hoti. Kakusandhassa kho pana, pāpima, bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhurasañjīvaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Yāvatā kho pana, pāpima, kakusandhassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa sāvakā. Tesu na ca koci āyasmatā vidhurena samasamo hoti yadidaṁ dhammadesanāya. Iminā kho evaṁ, pāpima, pariyāyena āyasmato vidhurassa vidhuroteva samaññā udapādi.*evaṁ → etaṁ (bj, sya-all, pts1ed) | vidhurassa vidhuroteva → vidhurassa vidhuro vidhurotveva (bj, sya-all, km); vidhurassa vidhuro vidhuroteva (pts1ed)
Āyasmā pana, pāpima, sañjīvo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi appakasireneva saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjati. Bhūtapubbaṁ, pāpima, āyasmā sañjīvo aññatarasmiṁ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno nisinno hoti. Addasaṁsu kho, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino āyasmantaṁ sañjīvaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṁ samāpannaṁ nisinnaṁ; disvāna tesaṁ etadahosi: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata, bho. Ayaṁ samaṇo nisinnakova kālaṅkato. Handa naṁ dahāmā’ti. Atha kho te, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino tiṇañca kaṭṭhañca gomayañca saṅkaḍḍhitvā āyasmato sañjīvassa kāye upacinitvā aggiṁ datvā pakkamiṁsu.
Āyasmā pana, pāpima, sañjīvo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi appakasireneva saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjati.
Bhūtapubbaṁ, pāpima, āyasmā sañjīvo aññatarasmiṁ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno nisinno hoti.
Addasaṁsu kho, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino āyasmantaṁ sañjīvaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṁ samāpannaṁ nisinnaṁ;
‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata, bho.
Ayaṁ samaṇo nisinnakova kālaṅkato.
Atha kho te, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino tiṇañca kaṭṭhañca gomayañca saṅkaḍḍhitvā āyasmato sañjīvassa kāye upacinitvā aggiṁ datvā pakkamiṁsu.
Āyasmā pana, pāpima, sañjīvo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi appakasireneva saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjati. Bhūtapubbaṁ, pāpima, āyasmā sañjīvo aññatarasmiṁ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno nisinno hoti. Addasaṁsu kho, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino āyasmantaṁ sañjīvaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṁ samāpannaṁ nisinnaṁ; disvāna tesaṁ etadahosi: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata, bho. Ayaṁ samaṇo nisinnakova kālaṅkato. Handa naṁ dahāmā’ti. Atha kho te, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino tiṇañca kaṭṭhañca gomayañca saṅkaḍḍhitvā āyasmato sañjīvassa kāye upacinitvā aggiṁ datvā pakkamiṁsu.
Atha kho, pāpima, āyasmā sañjīvo tassā rattiyā accayena tāya samāpattiyā vuṭṭhahitvā cīvarāni papphoṭetvā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Addasaṁsu kho te, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino āyasmantaṁ sañjīvaṁ piṇḍāya carantaṁ; disvāna nesaṁ etadahosi: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata, bho. Ayaṁ samaṇo nisinnakova kālaṅkato, svāyaṁ paṭisañjīvito’ti. Iminā kho evaṁ, pāpima, pariyāyena āyasmato sañjīvassa sañjīvoteva samaññā udapādi.*sañjīvassa sañjīvoteva → sañjīvo sañjīvotveva (bj, sya-all, km); sañjīvo sañjīvoteva (pts1ed)
Atha kho, pāpima, āyasmā sañjīvo tassā rattiyā accayena tāya samāpattiyā vuṭṭhahitvā cīvarāni papphoṭetvā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ piṇḍāya pāvisi.
Addasaṁsu kho te, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino āyasmantaṁ sañjīvaṁ piṇḍāya carantaṁ;
‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata, bho.
Ayaṁ samaṇo nisinnakova kālaṅkato, svāyaṁ paṭisañjīvito’ti.
Iminā kho evaṁ, pāpima, pariyāyena āyasmato sañjīvassa sañjīvoteva samaññā udapādi.*sañjīvassa sañjīvoteva → sañjīvo sañjīvotveva (bj, sya-all, km); sañjīvo sañjīvoteva (pts1ed)
Atha kho, pāpima, āyasmā sañjīvo tassā rattiyā accayena tāya samāpattiyā vuṭṭhahitvā cīvarāni papphoṭetvā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Addasaṁsu kho te, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino āyasmantaṁ sañjīvaṁ piṇḍāya carantaṁ; disvāna nesaṁ etadahosi: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata, bho. Ayaṁ samaṇo nisinnakova kālaṅkato, svāyaṁ paṭisañjīvito’ti. Iminā kho evaṁ, pāpima, pariyāyena āyasmato sañjīvassa sañjīvoteva samaññā udapādi.*sañjīvassa sañjīvoteva → sañjīvo sañjīvotveva (bj, sya-all, km); sañjīvo sañjīvoteva (pts1ed)
Atha kho, pāpima, dūsissa mārassa etadahosi: ‘imesaṁ kho ahaṁ bhikkhūnaṁ sīlavantānaṁ kalyāṇadhammānaṁ neva jānāmi āgatiṁ vā gatiṁ vā. Yannūnāhaṁ brāhmaṇagahapatike anvāviseyyaṁ— etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha. Appeva nāma tumhehi akkosiyamānānaṁ paribhāsiyamānānaṁ rosiyamānānaṁ vihesiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran’ti. Atha kho te, pāpima, dūsī māro brāhmaṇagahapatike anvāvisi: ‘etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha. Appeva nāma tumhehi akkosiyamānānaṁ paribhāsiyamānānaṁ rosiyamānānaṁ vihesiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran’ti.
Atha kho, pāpima, dūsissa mārassa etadahosi:
‘imesaṁ kho ahaṁ bhikkhūnaṁ sīlavantānaṁ kalyāṇadhammānaṁ neva jānāmi āgatiṁ vā gatiṁ vā.
Yannūnāhaṁ brāhmaṇagahapatike anvāviseyyaṁ—
etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha.
Appeva nāma tumhehi akkosiyamānānaṁ paribhāsiyamānānaṁ rosiyamānānaṁ vihesiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran’ti.
Atha kho te, pāpima, dūsī māro brāhmaṇagahapatike anvāvisi:
‘etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha.
Appeva nāma tumhehi akkosiyamānānaṁ paribhāsiyamānānaṁ rosiyamānānaṁ vihesiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran’ti.
Atha kho, pāpima, dūsissa mārassa etadahosi: ‘imesaṁ kho ahaṁ bhikkhūnaṁ sīlavantānaṁ kalyāṇadhammānaṁ neva jānāmi āgatiṁ vā gatiṁ vā. Yannūnāhaṁ brāhmaṇagahapatike anvāviseyyaṁ—etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha. Appeva nāma tumhehi akkosiyamānānaṁ paribhāsiyamānānaṁ rosiyamānānaṁ vihesiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran’ti. Atha kho te, pāpima, dūsī māro brāhmaṇagahapatike anvāvisi: ‘etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha. Appeva nāma tumhehi akkosiyamānānaṁ paribhāsiyamānānaṁ rosiyamānānaṁ vihesiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran’ti.
Atha kho te, pāpima, brāhmaṇagahapatikā anvāvisiṭṭhā dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti: ‘ime pana muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti.*kiṇhā → kiṇṇā (si); kaṇhā (sya-all, km, mr) Seyyathāpi nāma ulūko rukkhasākhāyaṁ mūsikaṁ maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma kotthu nadītīre macche maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma biḷāro sandhisamalasaṅkaṭīre mūsikaṁ maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma gadrabho vahacchinno sandhisamalasaṅkaṭīre jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyantī’ti.
Atha kho te, pāpima, brāhmaṇagahapatikā anvāvisiṭṭhā dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti:
‘ime pana muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti.*kiṇhā → kiṇṇā (si); kaṇhā (sya-all, km, mr)
Seyyathāpi nāma ulūko rukkhasākhāyaṁ mūsikaṁ maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati;
evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti.
Seyyathāpi nāma kotthu nadītīre macche maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati;
evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti.
Seyyathāpi nāma biḷāro sandhisamalasaṅkaṭīre mūsikaṁ maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati;
evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti.
Seyyathāpi nāma gadrabho vahacchinno sandhisamalasaṅkaṭīre jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati;
evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyantī’ti.
Atha kho te, pāpima, brāhmaṇagahapatikā anvāvisiṭṭhā dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti: ‘ime pana muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti.*kiṇhā → kiṇṇā (si); kaṇhā (sya-all, km, mr)Seyyathāpi nāma ulūko rukkhasākhāyaṁ mūsikaṁ maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma kotthu nadītīre macche maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma biḷāro sandhisamalasaṅkaṭīre mūsikaṁ maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma gadrabho vahacchinno sandhisamalasaṅkaṭīre jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyantī’ti.
Ye kho pana, pāpima, tena samayena manussā kālaṁ karonti yebhuyyena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti.
Ye kho pana, pāpima, tena samayena manussā kālaṁ karonti yebhuyyena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti.
Ye kho pana, pāpima, tena samayena manussā kālaṁ karonti yebhuyyena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti.
Atha kho, pāpima, kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi: ‘anvāviṭṭhā kho, bhikkhave, brāhmaṇagahapatikā dūsinā mārena— etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha, appeva nāma tumhehi akkosiyamānānaṁ paribhāsiyamānānaṁ rosiyamānānaṁ vihesiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran’ti. Etha, tumhe, bhikkhave, mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharatha. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharathā’ti.
Atha kho, pāpima, kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi:
‘anvāviṭṭhā kho, bhikkhave, brāhmaṇagahapatikā dūsinā mārena—
etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha, appeva nāma tumhehi akkosiyamānānaṁ paribhāsiyamānānaṁ rosiyamānānaṁ vihesiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran’ti.
Etha, tumhe, bhikkhave, mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharatha.
Karuṇāsahagatena cetasā …pe…
muditāsahagatena cetasā …pe…
upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharathā’ti.
Atha kho, pāpima, kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi: ‘anvāviṭṭhā kho, bhikkhave, brāhmaṇagahapatikā dūsinā mārena—etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha, appeva nāma tumhehi akkosiyamānānaṁ paribhāsiyamānānaṁ rosiyamānānaṁ vihesiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran’ti. Etha, tumhe, bhikkhave, mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharatha. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharathā’ti.
Atha kho te, pāpima, bhikkhū kakusandhena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihariṁsu, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṁsu. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihariṁsu, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṁsu.
Atha kho te, pāpima, bhikkhū kakusandhena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihariṁsu, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṁsu.
Karuṇāsahagatena cetasā …pe…
muditāsahagatena cetasā …pe…
upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihariṁsu, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṁsu.
Atha kho te, pāpima, bhikkhū kakusandhena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihariṁsu, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṁsu. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihariṁsu, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṁsu.
Atha kho, pāpima, dūsissa mārassa etadahosi: ‘evampi kho ahaṁ karonto imesaṁ bhikkhūnaṁ sīlavantānaṁ kalyāṇadhammānaṁ neva jānāmi āgatiṁ vā gatiṁ vā, yannūnāhaṁ brāhmaṇagahapatike anvāviseyyaṁ: “etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjetha, appeva nāma tumhehi sakkariyamānānaṁ garukariyamānānaṁ māniyamānānaṁ pūjiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran”’ti.
Atha kho, pāpima, dūsissa mārassa etadahosi:
‘evampi kho ahaṁ karonto imesaṁ bhikkhūnaṁ sīlavantānaṁ kalyāṇadhammānaṁ neva jānāmi āgatiṁ vā gatiṁ vā, yannūnāhaṁ brāhmaṇagahapatike anvāviseyyaṁ:
“etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjetha,
appeva nāma tumhehi sakkariyamānānaṁ garukariyamānānaṁ māniyamānānaṁ pūjiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran”’ti.
Atha kho, pāpima, dūsissa mārassa etadahosi: ‘evampi kho ahaṁ karonto imesaṁ bhikkhūnaṁ sīlavantānaṁ kalyāṇadhammānaṁ neva jānāmi āgatiṁ vā gatiṁ vā, yannūnāhaṁ brāhmaṇagahapatike anvāviseyyaṁ: “etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjetha, appeva nāma tumhehi sakkariyamānānaṁ garukariyamānānaṁ māniyamānānaṁ pūjiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran”’ti.
Atha kho te, pāpima, dūsī māro brāhmaṇagahapatike anvāvisi: ‘etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjetha, appeva nāma tumhehi sakkariyamānānaṁ garukariyamānānaṁ māniyamānānaṁ pūjiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran’ti. Atha kho te, pāpima, brāhmaṇagahapatikā anvāviṭṭhā dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti.
Atha kho te, pāpima, dūsī māro brāhmaṇagahapatike anvāvisi:
‘etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjetha,
appeva nāma tumhehi sakkariyamānānaṁ garukariyamānānaṁ māniyamānānaṁ pūjiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran’ti.
Atha kho te, pāpima, brāhmaṇagahapatikā anvāviṭṭhā dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti.
Atha kho te, pāpima, dūsī māro brāhmaṇagahapatike anvāvisi: ‘etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjetha, appeva nāma tumhehi sakkariyamānānaṁ garukariyamānānaṁ māniyamānānaṁ pūjiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran’ti. Atha kho te, pāpima, brāhmaṇagahapatikā anvāviṭṭhā dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkaronti garuṁ karonti mānenti pūjenti.
Ye kho pana, pāpima, tena samayena manussā kālaṁ karonti yebhuyyena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.
Ye kho pana, pāpima, tena samayena manussā kālaṁ karonti yebhuyyena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.
Ye kho pana, pāpima, tena samayena manussā kālaṁ karonti yebhuyyena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.
Atha kho, pāpima, kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi: ‘anvāviṭṭhā kho, bhikkhave, brāhmaṇagahapatikā dūsinā mārena: “etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjetha, appeva nāma tumhehi sakkariyamānānaṁ garukariyamānānaṁ māniyamānānaṁ pūjiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran”ti. Etha, tumhe, bhikkhave, asubhānupassino kāye viharatha, āhāre paṭikūlasaññino, sabbaloke anabhiratisaññino, sabbasaṅkhāresu aniccānupassino’ti.
Atha kho, pāpima, kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi:
‘anvāviṭṭhā kho, bhikkhave, brāhmaṇagahapatikā dūsinā mārena:
“etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjetha,
appeva nāma tumhehi sakkariyamānānaṁ garukariyamānānaṁ māniyamānānaṁ pūjiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran”ti.
Etha, tumhe, bhikkhave, asubhānupassino kāye viharatha, āhāre paṭikūlasaññino, sabbaloke anabhiratisaññino, sabbasaṅkhāresu aniccānupassino’ti.
Atha kho, pāpima, kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi: ‘anvāviṭṭhā kho, bhikkhave, brāhmaṇagahapatikā dūsinā mārena: “etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garuṁ karotha mānetha pūjetha, appeva nāma tumhehi sakkariyamānānaṁ garukariyamānānaṁ māniyamānānaṁ pūjiyamānānaṁ siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ dūsī māro labhetha otāran”ti. Etha, tumhe, bhikkhave, asubhānupassino kāye viharatha, āhāre paṭikūlasaññino, sabbaloke anabhiratisaññino, sabbasaṅkhāresu aniccānupassino’ti.
Atha kho te, pāpima, bhikkhū kakusandhena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi asubhānupassino kāye vihariṁsu, āhāre paṭikūlasaññino, sabbaloke anabhiratisaññino, sabbasaṅkhāresu aniccānupassino.
Atha kho te, pāpima, bhikkhū kakusandhena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi asubhānupassino kāye vihariṁsu, āhāre paṭikūlasaññino, sabbaloke anabhiratisaññino, sabbasaṅkhāresu aniccānupassino.
Atha kho te, pāpima, bhikkhū kakusandhena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi asubhānupassino kāye vihariṁsu, āhāre paṭikūlasaññino, sabbaloke anabhiratisaññino, sabbasaṅkhāresu aniccānupassino.
Atha kho, pāpima, kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā vidhurena pacchāsamaṇena gāmaṁ piṇḍāya pāvisi.
Atha kho, pāpima, kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā vidhurena pacchāsamaṇena gāmaṁ piṇḍāya pāvisi.
Atha kho, pāpima, kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā vidhurena pacchāsamaṇena gāmaṁ piṇḍāya pāvisi.
Atha kho, pāpima, dūsī māro aññataraṁ kumārakaṁ anvāvisitvā sakkharaṁ gahetvā āyasmato vidhurassa sīse pahāramadāsi; sīsaṁ vobhindi.*kumārakaṁ → kumāraṁ (bj, pts1ed) | sīsaṁ vobhindi → sīsaṁ te bhindissāmīti (mr) Atha kho, pāpima, āyasmā vidhuro bhinnena sīsena lohitena gaḷantena kakusandhaṁyeva bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho, pāpima, kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho nāgāpalokitaṁ apalokesi: ‘na vāyaṁ dūsī māro mattamaññāsī’ti. Sahāpalokanāya ca pana, pāpima, dūsī māro tamhā ca ṭhānā cavi mahānirayañca upapajji.
Atha kho, pāpima, dūsī māro aññataraṁ kumārakaṁ anvāvisitvā sakkharaṁ gahetvā āyasmato vidhurassa sīse pahāramadāsi; sīsaṁ vobhindi.*kumārakaṁ → kumāraṁ (bj, pts1ed) | sīsaṁ vobhindi → sīsaṁ te bhindissāmīti (mr)
Atha kho, pāpima, āyasmā vidhuro bhinnena sīsena lohitena gaḷantena kakusandhaṁyeva bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.
Atha kho, pāpima, kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho nāgāpalokitaṁ apalokesi:
‘na vāyaṁ dūsī māro mattamaññāsī’ti.
Sahāpalokanāya ca pana, pāpima, dūsī māro tamhā ca ṭhānā cavi mahānirayañca upapajji.
Atha kho, pāpima, dūsī māro aññataraṁ kumārakaṁ anvāvisitvā sakkharaṁ gahetvā āyasmato vidhurassa sīse pahāramadāsi; sīsaṁ vobhindi.*kumārakaṁ → kumāraṁ (bj, pts1ed) | sīsaṁ vobhindi → sīsaṁ te bhindissāmīti (mr)Atha kho, pāpima, āyasmā vidhuro bhinnena sīsena lohitena gaḷantena kakusandhaṁyeva bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho, pāpima, kakusandho bhagavā arahaṁ sammāsambuddho nāgāpalokitaṁ apalokesi: ‘na vāyaṁ dūsī māro mattamaññāsī’ti. Sahāpalokanāya ca pana, pāpima, dūsī māro tamhā ca ṭhānā cavi mahānirayañca upapajji.
Tassa kho pana, pāpima, mahānirayassa tayo nāmadheyyā honti— chaphassāyataniko itipi, saṅkusamāhato itipi, paccattavedaniyo itipi. Atha kho maṁ, pāpima, nirayapālā upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘yadā kho te, mārisa, saṅkunā saṅku hadaye samāgaccheyya.*yadā kho te → yato te (mr) Atha naṁ tvaṁ jāneyyāsi: “vassasahassaṁ me niraye paccamānassā”’ti.
Tassa kho pana, pāpima, mahānirayassa tayo nāmadheyyā honti—
chaphassāyataniko itipi, saṅkusamāhato itipi, paccattavedaniyo itipi.
Atha kho maṁ, pāpima, nirayapālā upasaṅkamitvā etadavocuṁ:
‘yadā kho te, mārisa, saṅkunā saṅku hadaye samāgaccheyya.*yadā kho te → yato te (mr)
“vassasahassaṁ me niraye paccamānassā”’ti.
Tassa kho pana, pāpima, mahānirayassa tayo nāmadheyyā honti—chaphassāyataniko itipi, saṅkusamāhato itipi, paccattavedaniyo itipi. Atha kho maṁ, pāpima, nirayapālā upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘yadā kho te, mārisa, saṅkunā saṅku hadaye samāgaccheyya.*yadā kho te → yato te (mr)Atha naṁ tvaṁ jāneyyāsi: “vassasahassaṁ me niraye paccamānassā”’ti.
So kho ahaṁ, pāpima, bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni tasmiṁ mahāniraye apacciṁ. Dasavassasahassāni tasseva mahānirayassa ussade apacciṁ vuṭṭhānimaṁ nāma vedanaṁ vediyamāno. Tassa mayhaṁ, pāpima, evarūpo kāyo hoti, seyyathāpi manussassa. Evarūpaṁ sīsaṁ hoti, seyyathāpi macchassa.
So kho ahaṁ, pāpima, bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni tasmiṁ mahāniraye apacciṁ.
Dasavassasahassāni tasseva mahānirayassa ussade apacciṁ vuṭṭhānimaṁ nāma vedanaṁ vediyamāno.
Tassa mayhaṁ, pāpima, evarūpo kāyo hoti, seyyathāpi manussassa.
Evarūpaṁ sīsaṁ hoti, seyyathāpi macchassa.
So kho ahaṁ, pāpima, bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni tasmiṁ mahāniraye apacciṁ. Dasavassasahassāni tasseva mahānirayassa ussade apacciṁ vuṭṭhānimaṁ nāma vedanaṁ vediyamāno. Tassa mayhaṁ, pāpima, evarūpo kāyo hoti, seyyathāpi manussassa. Evarūpaṁ sīsaṁ hoti, seyyathāpi macchassa.
Kīdiso nirayo āsi, yattha dūsī apaccatha; Vidhuraṁ sāvakamāsajja, kakusandhañca brāhmaṇaṁ.
Kīdiso nirayo āsi, yattha dūsī apaccatha; Vidhuraṁ sāvakamāsajja, kakusandhañca brāhmaṇaṁ.
Sataṁ āsi ayosaṅkū, sabbe paccattavedanā; Īdiso nirayo āsi, yattha dūsī apaccatha; Vidhuraṁ sāvakamāsajja, kakusandhañca brāhmaṇaṁ.
Sataṁ āsi ayosaṅkū, sabbe paccattavedanā; Īdiso nirayo āsi, yattha dūsī apaccatha; Vidhuraṁ sāvakamāsajja, kakusandhañca brāhmaṇaṁ.
Yo etamabhijānāti, bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario buddhassa sāvako;
kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
Yo etamabhijānāti, bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
Majjhe sarassa tiṭṭhanti, vimānā kappaṭṭhāyino; Veḷuriyavaṇṇā rucirā, accimanto pabhassarā; Accharā tattha naccanti, puthu nānattavaṇṇiyo.
Majjhe sarassa tiṭṭhanti,
Majjhe sarassa tiṭṭhanti, vimānā kappaṭṭhāyino; Veḷuriyavaṇṇā rucirā, accimanto pabhassarā; Accharā tattha naccanti, puthu nānattavaṇṇiyo.
Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
bhikkhu buddhassa sāvako;
kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
Yo ve buddhena codito, bhikkhu saṅghassa pekkhato; Migāramātupāsādaṁ, pādaṅguṭṭhena kampayi.
bhikkhu saṅghassa pekkhato;
Yo ve buddhena codito, bhikkhu saṅghassa pekkhato; Migāramātupāsādaṁ, pādaṅguṭṭhena kampayi.
Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
bhikkhu buddhassa sāvako;
kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
Yo vejayantaṁ pāsādaṁ, pādaṅguṭṭhena kampayi; Iddhibalenupatthaddho, saṁvejesi ca devatā.
Yo vejayantaṁ pāsādaṁ, pādaṅguṭṭhena kampayi; Iddhibalenupatthaddho, saṁvejesi ca devatā.
Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
bhikkhu buddhassa sāvako;
kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
Yo vejayantapāsāde, sakkaṁ so paripucchati; Api vāsava jānāsi, taṇhākkhayavimuttiyo; Tassa sakko viyākāsi, pañhaṁ puṭṭho yathātathaṁ.
pañhaṁ puṭṭho yathātathaṁ.
Yo vejayantapāsāde, sakkaṁ so paripucchati; Api vāsava jānāsi, taṇhākkhayavimuttiyo; Tassa sakko viyākāsi, pañhaṁ puṭṭho yathātathaṁ.
Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
bhikkhu buddhassa sāvako;
kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
Yo brahmaṁ paripucchati, sudhammāyābhito sabhaṁ; Ajjāpi tyāvuso diṭṭhi, yā te diṭṭhi pure ahu; Passasi vītivattantaṁ, brahmaloke pabhassaraṁ.
Yo brahmaṁ paripucchati, sudhammāyābhito sabhaṁ; Ajjāpi tyāvuso diṭṭhi, yā te diṭṭhi pure ahu; Passasi vītivattantaṁ, brahmaloke pabhassaraṁ.
Tassa brahmābrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario viyākāsi, anupubbaṁ yathātathaṁ; Na me mārisa sā diṭṭhi, yā me diṭṭhi pure ahu.
Tassa
brahmābrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario viyākāsi,
Tassa brahmābrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario viyākāsi, anupubbaṁ yathātathaṁ; Na me mārisa sā diṭṭhi, yā me diṭṭhi pure ahu.
Passāmi vītivattantaṁ, brahmaloke pabhassaraṁ; Sohaṁ ajja kathaṁ vajjaṁ, ahaṁ niccomhi sassato.
Sohaṁ ajja kathaṁ vajjaṁ,
Passāmi vītivattantaṁ, brahmaloke pabhassaraṁ; Sohaṁ ajja kathaṁ vajjaṁ, ahaṁ niccomhi sassato.
Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
bhikkhu buddhassa sāvako;
kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
Yo mahāmeruno kūṭaṁ, vimokkhena aphassayi; Vanaṁ pubbavidehānaṁ, ye ca bhūmisayā narā.
Yo mahāmeruno kūṭaṁ, vimokkhena aphassayi; Vanaṁ pubbavidehānaṁ, ye ca bhūmisayā narā.
Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
bhikkhu buddhassa sāvako;
kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
Yo etamabhijānāti, bhikkhu buddhassa sāvako; Tādisaṁ bhikkhumāsajja, kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.
Na ve aggi cetayati,*cetayati → veṭhayati (bj) ‘ahaṁ bālaṁ ḍahāmī’ti; Bālo ca jalitaṁ aggiṁ, āsajja naṁ sa ḍayhati.
Na ve aggi cetayati,*cetayati → veṭhayati (bj)
Na ve aggi cetayati,*cetayati → veṭhayati (bj)‘ahaṁ bālaṁ ḍahāmī’ti; Bālo ca jalitaṁ aggiṁ, āsajja naṁ sa ḍayhati.
Evameva tuvaṁ māraMāraLa personificación del mal y la tentación. En los textos tempranos, tratado tanto como una deidad del reino de los sentidos como una metáfora.Ver en el glosario, āsajja naṁ tathāgataṁ; Sayaṁ ḍahissasi attānaṁ, bālo aggiṁva samphusaṁ.
Evameva tuvaṁ
māraMāraLa personificación del mal y la tentación. En los textos tempranos, tratado tanto como una deidad del reino de los sentidos como una metáfora.Ver en el glosario,
Evameva tuvaṁ māraMāraLa personificación del mal y la tentación. En los textos tempranos, tratado tanto como una deidad del reino de los sentidos como una metáfora.Ver en el glosario, āsajja naṁ tathāgataṁ; Sayaṁ ḍahissasi attānaṁ, bālo aggiṁva samphusaṁ.
Apuññaṁ pasavī māro, āsajja naṁ tathāgataṁ; Kiṁ nu maññasi pāpima, na me pāpaṁ vipaccati.
Apuññaṁ pasavī māro, āsajja naṁ tathāgataṁ; Kiṁ nu maññasi pāpima, na me pāpaṁ vipaccati.
Karoto cīyati pāpaṁ, cirarattāya antaka; Māra nibbinda buddhamhā, āsaṁ mākāsi bhikkhusu.
Karoto cīyati pāpaṁ, cirarattāya antaka; Māra nibbinda buddhamhā, āsaṁ mākāsi bhikkhusu.
Iti māraṁ atajjesi, bhikkhu bhesakaḷāvane; Tato so dummano yakkho, tatthevantaradhāyathā”ti.
tatthevantaradhāyathā”ti.
Iti māraṁ atajjesi, bhikkhu bhesakaḷāvane; Tato so dummano yakkho, tatthevantaradhāyathā”ti.
Māratajjanīyasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ.
Māratajjanīyasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ.
Māratajjanīyasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ.
Cūḷayamakavaggo niṭṭhito pañcamo.
Cūḷayamakavaggo niṭṭhito pañcamo.
Cūḷayamakavaggo niṭṭhito pañcamo.
Sāleyya verañjaduve ca tuṭṭhi, Cūḷamahādhammasamādānañca; Vīmaṁsakā kosambi ca brāhmaṇo, Dūsī ca māro dasamo ca vaggo.
Sāleyya verañjaduve ca tuṭṭhi,
Cūḷamahādhammasamādānañca;
Vīmaṁsakā kosambi ca brāhmaṇo,
Dūsī ca māro dasamo ca vaggo.
Sāleyya verañjaduve ca tuṭṭhi, Cūḷamahādhammasamādānañca; Vīmaṁsakā kosambi ca brāhmaṇo, Dūsī ca māro dasamo ca vaggo.
Idaṁ vaggānamuddānaṁ
Idaṁ vaggānamuddānaṁ
Mūlapariyāyo ceva, sīhanādo ca uttamo; Kakaco ceva gosiṅgo, sāleyyo ca ime pañca.
Mūlapariyāyo ceva, sīhanādo ca uttamo; Kakaco ceva gosiṅgo, sāleyyo ca ime pañca.
Mūlapaṇṇāsakaṁ samattaṁ.
Mūlapaṇṇāsakaṁ samattaṁ.