KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
7. El gran capítulo

El asceta errante Susima

Saṁyutta Nikāya
7. Mahāvagga
Susimaparibbājakasutta
Discursos Conectados
7. El gran capítulo
El asceta errante Susima
Saṁyutta Nikāya
7. Mahāvagga
Susimaparibbājakasutta

El asceta errante Susı̄ma entra fraudulentamente en la Saṅgha para que los demás ascetas errantes puedan descubrir el secreto de la fama y el éxito del Buddha. Al oír que algunos bhikkhus afirmaban ser seres perfeccionados, Susīma se acerca y les pregunta si han desarrollado poderes psíquicos o los estados sin forma, a lo que responden que no. Perplejo, pregunta al Buddha, quien explica que el despertar sigue a la visión cabal de los principios de la impermanencia y la causalidad. Finalmente, Susı̄ma confiesa su mala acción.

Ruta suttaSN 12.70
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
Versión
ES · Anton P. Baron
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Anton P. Baron
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Sobre la traducción
Traducción y edición de Anton P. Baron, publicada por Bosque Theravada.
Edición
2008 · Bosque Theravada · website
Fuente
Bosque Theravada
Licencia
Términos de uso de Bosque Theravada Distribución gratuita con condiciones — Se permite copiar, reformatear, reimprimir, volver a publicar y redistribuir gratuitamente, indicando la fuente, identificando los derivados e incluyendo íntegramente estos términos. Por lo demás, todos los derechos reservados.

Esto he escuchado:

En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en la arboleda de los bambúes de Rajagaha donde las ardillas van en busca de la comida.

(i)

En esa época el Bienaventurado era honrado, respetado, estimado, venerado y reverenciado; obtenía los hábitos, la comida de las limosnasdānaA menudo se refiere a dar cualquiera de las cuatro necesidades a la orden monástica. Más generalmente, la inclinación a dar, sin esperar ninguna forma de retribución del receptor. Dāna es el primer tema en el sistema de instrucción gradual del Buddha (ver anupubbī-kathā), la primera de las diez pāramīs, uno de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver sīla y bhāvanā).Ver en el glosario, el alojamiento y los requisitos medicinales. De la misma manera, el Sangha de los monjes era honrado, respetado, estimado, venerado y reverenciado; los monjes también obtenían los hábitos, la comida de las limosnas, el alojamiento y los requisitos medicinales. Pero los ascetassamaṇaAsceta o contemplativo. Proviene de una raíz śram que significa desgastar o subyugar.Ver en el glosario errantes de los otros credos no eran honrados, respetados, estimados, venerados ni reverenciados; no obtenían los hábitos, la comida de las limosnas, el alojamiento ni los requisitos medicinales.

En esta ocasión, el asceta errante Susima residía en Rajagaha junto con un gran grupo de ascetas errantes. Entonces, sus compañeros le dijeron al asceta errante Susima: “Ve, amigo Susima, y lleva la vida santa bajo el asceta Gotama. Perfecciónate en su DhammaDhamma1. Fenómeno; cualquier cosa que ocurre y es cognoscible. 2. Fenómeno mental, «pensamiento». 3. Principio, especialmente los principios de causalidad. 4. Doctrina, enseñanza. También, principios de comportamiento que los seres humanos deben seguir para armonizar con el orden natural correcto de las cosas; cualidades mentales que deben desarrollar para realizar la cualidad inherente de la mente en sí misma. Por extensión, «Dhamma» (usualmente en mayúscula) se usa también para denotar cualquier doctrina que enseña tales cosas. Así, el Dhamma del Buddha denota tanto sus enseñanzas como las realidades descritas por esa enseñanza. (Sánscrito: dharma)Ver en el glosario y ensénanosla. Luego nosotros nos perfeccionaremos en su Dhamma y lo enseñaremos a los laicos. De esta manera, nosotros también seremos honrados, respetados, estimados, venerados y reverenciados; obtendremos los hábitos, la comida de las limosnas, el alojamiento y los requisitos medicinales.”

“Está bien, amigos”, respondió el asceta errante Susima. Acto seguido se acercó al Venerable Ananda e intercambió con él cordiales saludos. Cuando esas amables y corteses palabras de bienvenida habían concluido, se sentó a un lado y le dijo: “amigo Ananda, deseo llevar la vida santa en ese Dhamma-y-Disciplina”.

Entonces el Venerable Ananda tomó al asceta errante Susima y lo llevó en presencia del Bienaventurado. Acto seguido, rindió homenaje al Bienaventurado, se sentó a un lado y le dijo: “venerable señorbhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, este asceta errante Susima dice que desea llevar la vida santa en ese Dhamma-y-Disciplina.”

“Pues bien, Ananda, tómale el renunciamiento, entonces.” Y entonces, el asceta errante Susima recibió el renunciamiento y la plena ordenaciónpabbajjā«Salir del hogar a la vida sin hogar». En el período más temprano, se usaba junto con upasampadā («aceptación plena») para referirse a la ordenación como mendicante. Gradualmente, sin embargo, la «salida» pasó a aplicarse a la ordenación como samaṇera (samaṇerī), o monje/monja novicio/a. Ver upasampadā.Ver en el glosario bajo el Bienaventurado.

(ii)

En esa ocasión, un número de monjes había declarado [haber obtenido] el conocimiento final en presencia del Bienaventurado, diciendo: “Y nosotros entendemos esto: destruido está el nacimiento, la vida santa ha sido vivida, lo que estaba por hacer se había realizado y he aquí no hay más futuros estados de existenciabhavaExistencia, vida o renacimiento. Estados de existencia que se desarrollan primero en la mente y luego pueden experimentarse como mundos internos y/o como mundos a nivel externo. Hay tres niveles de existencia: en el nivel sensual, el nivel de la forma, y el nivel de lo sin forma.Ver en el glosario”. Y cuando el Venerable Susima escuchó sobre eso, se acercó a aquellos monjes, intercambió con ellos cordiales saludos, se sentó a un lado y les dijo: “¿es cierto eso, venerables señores, habéis declarado el conocimiento final en presencia del Bienaventurado, diciendo: ‘Y nosotros entendemos esto: destruido está el nacimiento, la vida santa ha sido vivida, lo que estaba por hacer se había realizado y he aquí no hay más futuros estados de existencia’?”

“Sí, amigo”.

“Entonces, conociendo y viendo de esa manera, venerables señores, ejercéis varias clases de poderes espirituales, tales como: habiendo sido uno, llegáis a ser varios; habiendo sido varios, llegáis a ser uno; aparecéis y desaparecéis; cruzáis sin obstáculonīvaraṇaObstáculos para la inmersión: deseo sensual, mala voluntad, pereza y somnolencia, agitación y ansiedad, y duda.Ver en el glosario una pared, un terraplén, una montaña como si fuera cruzar el espacio; os zambullís y salís de la tierra como si fuera agua; camináis sobre el agua sin hundirse como si fuera tierra; os sentáis con las piernas cruzadas y viajáis por el espacio como las aves; con vuestras manos tocáis y acariciáis la luna y el sol, poderosa y potentemente; ejercitáis la maestría con vuestros cuerpos hasta el mundo del BrahmabrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario?”

“No, amigo”.

“Entonces, conociendo y viendo de esa manera, venerables señores, con el elementodhātuLos cuatro elementos o propiedades físicas son tierra (solidez), agua (liquidez), viento (movimiento), y fuego (calor). Los seis elementos incluyen los cuatro anteriores más el espacio y la consciencia.Ver en el glosario del oído divino, el cual es purificado y sobrepasa el humano, ¿escucháis a ambas clases de sonidos, los divinos y los humanos, aquellos que están lejos y los que están cerca?”

“No, amigo”.

“Entonces, conociendo y viendo de esa manera, venerables señores, con vuestra propia mente, ¿conocéis y distinguís la mente de los otros seres o de otras personas? ¿Conocéis la mente afectada por la pasiónrāgaRāga suele referirse al deseo apasionado, la atracción o el apego hacia objetos sensoriales, estados placenteros o formas de existencia. Está estrechamente relacionado con lobha (codicia), una de las tres raíces no saludables (mūla), pero rāga subraya más el tono afectivo de pasión, fascinación, atracción o apego sensual. Puede aparecer en compuestos como kāma-rāga, pasión sensual; rūpa-rāga, pasión por la forma; y arūpa-rāga, pasión por lo sin forma.Ver en el glosario, como mente apasionada, y la mente sin pasión, como la mente liberada de la pasión; conocéis la mente afectada por la aversiónbyāpādaHostilidad, rechazo o intención dañina hacia algo o alguien; uno de los cinco obstáculos. (Ver nīvaraṇa)Ver en el glosario, como la mente con aversión, y la mente sin aversión, como la mente liberada de aversión; conocéis la mente afectada por la falsa ilusiónmohaEstado mental de confusión y distorsión activa de la realidad, estrechamente relacionado con avijjā (ignorancia). Representa la mente nublada que no comprende las cosas tal como son, se aferra a puntos de vista erróneos y justifica acciones dañinas. Es una de las tres raíces no saludables (mūla), junto con lobha (codicia) y dosa (aversión).Ver en el glosario, como mente mal ilusionada, y la mente sin falsa ilusión, como la mente liberada de la falsa ilusión; discernís la mente restringida como tal y sabéis cuándo la mente está dispersa; cuando una mente está expandida, la reconocéis como expandida y cuando está estrecha, sabéis que está estrecha; a una mente destacada, la reconocéis como destacada y una mente corriente reconocéis como tal; sabéis cuándo la mente está concentrada y cuándo no lo es, en ambos casos lo discernís correctamente, como también cuando la mente está liberada y cuando no?”

“No, amigo”.

“Entonces, conociendo y viendo de esa manera, venerables señores, ¿os acordáis de vuestras múltiples vidas pasadas: de un nacimiento, dos nacimientos, tres nacimientos, cuatro, cinco, diez, veinte, treinta, cuarenta, cincuenta, cien, mil, cien mil nacimientos, muchos eones de las contracciones cósmicas, muchos eones de las expansiones cósmicas, muchos eones de las contracciones y expansiones cósmicas, recordando: ‘en aquel entonces, mi nombrenāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario era así, mi linaje era éste y provenía de ésta casta; me alimentaba de ésta clase de comida, experimentaba ésta y aquella clase de alegríassomanassaAlegría, placer mental o bienestar mental. En la fórmula del cuarto jhāna aparece emparejado con domanassa, tristeza o malestar mental, y ambos se describen como ya desaparecidos antes del cuarto jhāna.Ver en el glosario y penas y he vivido ésta cantidad de años; habiendo terminado mi vida ahí, me he reconectado allá, donde mi nombre era… habiendo terminado mi vida ahí, me he reconectado aquí’; de esta manera, os acordáis de varias de vuestras vidas pasadas, con sus condiciones y detalles?”

“No, amigo”.

“Entonces, conociendo y viendo de esa manera, venerables señores, a través del ojo divino, purificado y que sobrepasa el humano, ¿veis la muerte de los seres y su reaparición, discerniendo si su destino es inferior o superior, hermoso u horrible, afortunado o desafortunado, de acuerdo al kammakammaActos intencionales que resultan en experiencias buenas o malas en esta vida o en vidas futuras. (Sánscrito: karma)Ver en el glosario de cada uno; conocéis de esta manera: ‘estos seres, que obraron mal con su cuerpo, con su habla o con su mente, los que injuriaban a los nobles, mantenían los incorrectos puntos de vista y asumían acciones resultantes de estos erróneos puntos de vista, al quebrarse su cuerpo, después de la muerte, han reaparecido en el plano de las penurias, de mal destino, en los reinos bajos, en el infierno; pero aquellos seres, que obraron bien con su cuerpo, con su habla o con su mente, los que no injuriaban a los nobles, mantenían los correctos puntos de vista y asumían acciones resultantes de estos correctos puntos de vista, al quebrarse su cuerpo, después de la muerte, han reaparecido en el buen destino, en el mundo celestial’; de esta manera, a través del ojo divino, purificado y que sobrepasa el humano, veis la muerte de los seres y su reaparición, discerniendo si su destino inferior o superior, hermoso u horrible, afortunado o desafortunado, de acuerdo a su kamma?”

“No, amigo”.

“Entonces, conociendo y viendo de esa manera, venerables señores, ¿moráis en aquellas pacíficas liberaciones que trascienden la forma, en los logros informes, habiéndolos tocado con el cuerpo?”

“No, amigo”.

“Amigos, ¿cómo es posible eso que los venerables señores me den esas respuestas sobre no haber alcanzado esos estados?”

“Nosotros somos liberados a través de la sabiduríavijjāConocimiento claro; conciencia genuina; ciencia (específicamente, los poderes cognitivos desarrollados a través de la práctica de la inmersión y la sabiduría).Ver en el glosario, amigo Susima”.

“No logro entender en detalles, amigos, el significado de lo que se ha dicho en breve por los venerables señores. Sería buenokusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados beneficiosos y favorables. Una acción caracterizada por esta cualidad moral (kusala-kamma) tiende a producir bienestar y felicidad; las acciones caracterizadas por su opuesto (akusala-kamma), conducen al sufrimiento o al pesar. Ver kamma y akusala.Ver en el glosario que los venerables señores me lo explicaran de tal manera que yo pueda entender en detalles lo que se ha dicho en breve.”

“Sea que lo entiendas o no, amigo Susima, nosotros somos liberados a través de la sabiduríapaññāDiscernimiento, sabiduría o visión cabal. Capacidad de comprender la realidad según el Dhamma, especialmente la naturaleza condicionada de los fenómenos, las Cuatro Nobles Verdades y las tres características. Una de las cinco facultades, las cinco fuerzas y las diez pāramīs.Ver en el glosario”.

(iii)

Entonces, el Venerable Susima se levantó de su asiento y se acercó al Bienaventurado. Habiéndose acercado, rindió homenaje al Bienaventurado, se sentó a un lado y reportó al Bienaventurado el contenido entero de la conversación que tuvo con aquellos monjes. [Y el Bienaventurado dijo:]

“Primero, Susima, llega el conocimiento sobre la estabilidad del Dhamma, después el conocimiento del Nibbana.”

“No logro entender en detalles, venerable señor, el significado de lo que ha dicho el Bienaventurado en breve. Sería bueno que el Bienaventurado me lo explicara de tal manera que yo pueda entender en detalles lo que se ha dicho en breve.”

“Sea que lo entiendas o no, Susima, primero llega el conocimiento sobre la estabilidad del Dhamma, después el conocimiento del Nibbana.

“¿Qué te parece, Susima, es la forma permanente o transitoria?”—“Transitoria, venerable señor”.—“Y, lo que es transitorio, ¿es insatisfaccióndukkhaEn sentido doctrinal, dukkha designa la condición insatisfactoria de la experiencia condicionada: lo que surge, cambia y no puede sostenerse como fuente estable de satisfacción. En la Primera Noble Verdad incluye nacimiento, envejecimiento, enfermedad, muerte, separación de lo querido, encuentro con lo no querido, no obtener lo que se desea y, en síntesis, los cinco agregados sujetos al aferramiento.Ver en el glosario o felicidad?”—“Insatisfacción, venerable señor”.—“Y, lo que es transitorio, lo que es insatisfacción y sujeto al cambio, ¿puede ser considerado así: ‘eso es mío, eso soy yo, eso es mi ser?’”—“No, venerable señor”.

“¿Es la sensaciónvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario permanente o transitoria?”… ¿Es la percepciónsaññāPercepción; reconocimiento; interpretación. Ver khandha.Ver en el glosario permanente o transitoria?”… ¿Son las formacionessaṅkhāraCondición, fenómeno condicionado, elección, intención, causa: las fuerzas y factores que configuran las cosas (físicas o mentales), el proceso de configuración, y las cosas configuradas resultantes. Saṅkhāra puede referirse a cualquier cosa formada o creada por condiciones, o, más específicamente (como uno de los cinco khandhas), a las formaciones de pensamiento dentro de la mente.Ver en el glosario mentales permanentes o transitorias?”… ¿Es la conciencia permanente o transitoria?”…—“Transitoria, venerable señor”.—“Y, lo que es transitorio, ¿es insatisfacción o felicidad?”—“Insatisfacción, venerable señor”.—“Y, lo que es transitorio, lo que es insatisfacción y sujeto al cambio, ¿puede ser considerado así: ‘eso es mío, eso soy yo, eso es mi ser?’”—“No, venerable señor”.

“Por eso, Susima, cualquier clase de forma, sea del pasado, del futuro o del presente, interna o externa, rústica o sutil, inferior o superior, lejana o cercana, cada forma debería ser vista tal como realmente es con la correcta sabiduría de esa manera: ‘eso no es mío, eso no soy yo, eso no es mi ser’.

“Cualquier clase de sensación… Cualquier clase de percepción… Cualquier clase de formaciones mentales… Cualquier clase de conciencia, sea del pasado, del futuro o del presente, interna o externa, rústica o sutil, inferior o superior, lejana o cercana, cada conciencia debería ser vista tal como realmente es con la correcta sabiduría de esa manera: ‘eso no es mío, eso no soy yo, eso no es mi ser’.

“Viendo de esa manera, Susima, el instruido noble discípulo experimenta repugnancia hacia la forma, repugnancia hacia la sensación, repugnancia hacia las formaciones mentales, repugnancia hacia la conciencia. Experimentando la repugnancia, llega a ser desapasionado. A través del desapasionamiento [su mente] llega a liberarse. Cuando es liberado, llega este conocimiento: ‘esa es la liberaciónvimuttiLos suttas distinguen entre dos tipos de liberación. La liberación por sabiduría (paññā-vimutti) describe la mente del arahant, que está libre de contaminantes (āsava). La liberación de la mente (ceto-vimutti) se usa para describir o bien la supresión sostenida de las impurezas (kilesa) durante la práctica de jhāna y los cuatro brahma-vihāras, o el estado de libertad de la mente del arahant.Ver en el glosario’. Y él comprende esto: ‘el nacimiento está destruido, la vida santa ha sido vivida, lo que estaba por hacerse ha sido realizado y he aquí no hay más futuros estados de existencia.’

“¿Ves, Susima, esto: ‘con el nacimiento como condición, la vejez-y-muerte [llega a ser]’?”

“Sí, venerable señor”.

“¿Ves, Susima, esto: ‘con la existencia como condición, el nacimiento’?… ‘con el apego como condición, la existencia’?… ‘con la avideztaṇhāAvidez, sed o ansia que impulsa el aferramiento y el devenir. En los suttas se distingue en tres formas: avidez por la sensualidad, avidez por el devenir y avidez por el no devenir o la aniquilación. Ver upādāna y bhava.Ver en el glosario como condición, el apego’?… ‘con la sensación como condición, la avidez’?… ‘con el contactophassaContacto. El encuentro de un órgano sensorial interno, un objeto externo y la consciencia correspondiente. Es uno de los eslabones del origen dependiente (paṭicca-samuppāda).Ver en el glosario como condición, la sensación’?… ‘con la séxtuple base de los sentidos como condición, el contacto’?… ‘con el nombre-y-forma como condición, la séxtuple base de los sentidos’?… ‘con la conciencia como condición, el nombre-y-forma’?… ‘con las formaciones mentales como condición, la conciencia’?… ‘con la ignoranciaavijjāEs la falta de visión clara, el "no saber" o la ceguera espiritual. Se refiere específicamente a la incapacidad de comprender las Cuatro Nobles Verdades y la verdadera naturaleza de la realidad (impermanencia y el no-yo). Es el primer eslabón en el ciclo del origen dependiente. Ver también moha.Ver en el glosario como condición, las formaciones mentales’?”

“Sí, venerable señor”.

“¿Ves, Susima, esto: ‘con el cese del nacimiento, cesa la vejez-y-muerte’?”

“Sí, venerable señor”.

“¿Ves, Susima, esto: ‘con el cese de la existencia, cesa el nacimiento’?… ‘con el cese del apego, cesa la existencia’?… ‘con el cese de la avidez, cesa el apego’?… ‘con el cese de la sensación, cesa la avidez’?… ‘con el cese del contacto, cesa la sensación’?… ‘con el cese de la séxtuple base de los sentidos, cesa el contacto’?… ‘con el cese del nombre-y-forma, cesa la séxtuple base de los sentidos’?… ‘con el cese de la conciencia, cesa el nombre-y-forma’?… ‘con el cese de las formaciones mentales, cesa la conciencia’?… ‘con el cese de la ignorancia, cesan las formaciones mentales’?”

“Sí, venerable señor”.

“Conociendo y viendo de esa manera, Susima, ejerces varias clases de poderes espirituales, tales como: habiendo sido uno, llegáis a ser varios… ejercitas la maestría con tu cuerpo hasta el mundo del Brahma?”

“No, venerable señor”.

“Entonces, conociendo y viendo de esa manera, Susima, con el elemento del oído divino, el cual es purificado y sobrepasa el humano, ¿escuchas a ambas clases de sonidos, los divinos y los humanos, aquellos que están lejos y los que están cerca?”

“No, venerable señor”.

“Entonces, conociendo y viendo de esa manera, Susima, con tu propia mente, ¿conoces y distingues la mente de los otros seres o de otras personas? ¿Conocéis la mente afectada por la pasión… sabes cuándo la mente está concentrada y cuándo no lo es, en ambos casos lo disciernes correctamente, como también cuando la mente está liberada y cuando no?”

“No, venerable señor”.

“Entonces, conociendo y viendo de esa manera, Susima, ¿te acuerdas de tus múltiples vidas pasadas: de un nacimiento, dos nacimientos… te acuerdas de varias de tus vidas pasadas, con sus condiciones y detalles?”

“No, venerable”.

“Entonces, conociendo y viendo de esa manera, Susima, a través del ojo divino, purificado y que sobrepasa el humano, ¿ves la muerte de los seres y su reaparición, discerniendo si su destino es inferior o superior, hermoso u horrible, afortunado o desafortunado, de acuerdo al kamma de cada uno…?”

“No, venerable señor”.

“Entonces, conociendo y viendo de esa manera, Susima, ¿moras en aquellas pacíficas liberaciones que trascienden la forma, en los logros informes, habiéndolos tocado con el cuerpo?”

“No, venerable señor”.

“Ahora bien, Susima, ¿cuál sería la respuesta al hecho de no haber logrado aquellos estados?”

(iv)

Entonces, el Venerable Susima se postró a sí mismo a los pies del Bienaventurado y le dijo: “Venerable señor, he cometido una transgresión, he sido tan tonto, tan confundido, tan inepto que he hecho el renunciamiento como un ladrón del Dhamma, del Dhamma tan bien expuestosvākkhātoBien expuesto, explicado o proclamado. Como cualidad del Dhamma, indica que la enseñanza ha sido correctamente expuesta por el Buddha. Svākkhāto es la forma nominativa masculina singular de svākkhāta y concuerda con dhammo.Ver en el glosario en el Dhamma-y-Disciplina como este. Venerable señor, que el Bienaventurado me perdone por esa transgresión mía, por el bien de la futura restricción”.

“Ciertamente, Susima, has cometido una transgresión, has sido tan tonto, tan confundido, tan inepto que has hecho el renunciamiento como un ladrón del Dhamma, del Dhamma tan bien expuesto en el Dhamma-y-Disciplina como este. Imagina, Susima, a un criminal, un bandido arrestado y llevado en la presencia del rey, del cual se dijo: ‘señor, ese hombre es un bandido y criminal. Impóngale el castigo que desee’. Entonces, si el rey dijese: ‘venid, hombres, atad las manos de ese hombre atrás con una fuerte cuerda, afeitad su cabeza, y llevadlo de calle en calle, de parque en parque, tocando el tambor; finalmente, conducidlo a la puerta del sur y en el sur de la ciudad, cortadle la cabeza’, ¿qué opinas, Susima, experimentaría aquel hombre pena y dolor por eso?”

“Sí, venerable señor”.

“Si bien es cierto, Susima, que aquel hombre experimentaría pena y dolor por eso, hacer el renunciamiento como un ladrón del Dhamma, del Dhamma tan bien expuesto en el Dhamma-y-Disciplina como este, trae resultadosvipākaLa consecuencia y resultado de una elección pasada (kamma).Ver en el glosario mucho más penosos y mucho más amargos; además, en el futuro, conduce a los mundos bajos. Pero, siendo que hayas reconocido tu transgresión como tal y la hayas enmendado de acuerdo al Dhamma, nosotros te perdonamos eso. Esto se convierte en mayor crecimiento de esa Noble Disciplina de uno: cuando uno reconoce su transgresión como tal y la enmienda de acuerdo al Dhamma y se compromete restringirse en el futuro”.

Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ.

Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ.
Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ.
Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ.

Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ.

Tena kho pana samayena susimo paribbājako rājagahe paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ.*susimo → susīmo (bj, pts1ed, pts2ed, mr)

Tena kho pana samayena susimo paribbājako rājagahe paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ.*susimo → susīmo (bj, pts1ed, pts2ed, mr)

Tena kho pana samayena susimo paribbājako rājagahe paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ.*susimo → susīmo (bj, pts1ed, pts2ed, mr)

Atha kho susimassa paribbājakassa parisāparisāLos cuatro grupos de seguidores del Buddha que incluyen monjes, monjas, laicos y laicas. Comparar con saṅgha. Ver bhikkhu, bhikkhunī, upāsaka/upāsikā.Ver en el glosario susimaṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ: “ehi tvaṁ, āvuso susima, samaṇe gotame brahmacariyaṁ cara. Tvaṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā amhe vāceyyāsi.*vāceyyāsi → vācessasi (pts1ed, pts2ed, mr) Taṁ mayaṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā gihīnaṁ bhāsissāma. Evaṁ mayampi sakkatā bhavissāma garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti.

Atha kho susimassa paribbājakassa parisāparisāLos cuatro grupos de seguidores del Buddha que incluyen monjes, monjas, laicos y laicas. Comparar con saṅgha. Ver bhikkhu, bhikkhunī, upāsaka/upāsikā.Ver en el glosario susimaṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ:
“ehi tvaṁ, āvuso susima, samaṇe gotame brahmacariyaṁ cara.
Tvaṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā amhe vāceyyāsi.*vāceyyāsi → vācessasi (pts1ed, pts2ed, mr)
Taṁ mayaṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā gihīnaṁ bhāsissāma.
Evaṁ mayampi sakkatā bhavissāma garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti.

Atha kho susimassa paribbājakassa parisāparisāLos cuatro grupos de seguidores del Buddha que incluyen monjes, monjas, laicos y laicas. Comparar con saṅgha. Ver bhikkhu, bhikkhunī, upāsaka/upāsikā.Ver en el glosario susimaṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ: “ehi tvaṁ, āvuso susima, samaṇe gotame brahmacariyaṁ cara. Tvaṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā amhe vāceyyāsi.*vāceyyāsi → vācessasi (pts1ed, pts2ed, mr)Taṁ mayaṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā gihīnaṁ bhāsissāma. Evaṁ mayampi sakkatā bhavissāma garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti.

“Evamāvuso”ti kho susimo paribbājako sakāya parisāya paṭissuṇitvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho susimo paribbājako āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “icchāmahaṁ, āvuso ānanda, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun”ti.

“Evamāvuso”ti kho susimo paribbājako sakāya parisāya paṭissuṇitvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho susimo paribbājako āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:
“icchāmahaṁ, āvuso ānanda, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun”ti.

“Evamāvuso”ti kho susimo paribbājako sakāya parisāya paṭissuṇitvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho susimo paribbājako āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “icchāmahaṁ, āvuso ānanda, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun”ti.

Atha kho āyasmā ānando susimaṁ paribbājakaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, susimo paribbājako evamāha: ‘icchāmahaṁ, āvuso ānanda, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun’”ti.

Atha kho āyasmā ānando susimaṁ paribbājakaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:
“ayaṁ, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, susimo paribbājako evamāha:
‘icchāmahaṁ, āvuso ānanda, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun’”ti.

Atha kho āyasmā ānando susimaṁ paribbājakaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, susimo paribbājako evamāha: ‘icchāmahaṁ, āvuso ānanda, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun’”ti.

“Tenahānanda, susimaṁ pabbājethā”ti. Alattha kho susimo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ.

“Tenahānanda, susimaṁ pabbājethā”ti.
Alattha kho susimo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ.

“Tenahānanda, susimaṁ pabbājethā”ti. Alattha kho susimo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ.

Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā hoti: “khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmā”ti.

Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā hoti:
“khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmā”ti.

Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā hoti: “khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmā”ti.

Assosi kho āyasmā susimo: “sambahulehi kira bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmā”ti. Atha kho āyasmā susimo yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi bhikkhūhi saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā susimo te bhikkhū etadavoca: “saccaṁ kirāyasmantehi bhagavato santike aññā byākatā: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmā”ti?

Assosi kho āyasmā susimo:
“sambahulehi kira bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā:
‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmā”ti.
Atha kho āyasmā susimo yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi bhikkhūhi saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā susimo te bhikkhū etadavoca:
“saccaṁ kirāyasmantehi bhagavato santike aññā byākatā:
‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmā”ti?

Assosi kho āyasmā susimo: “sambahulehi kira bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmā”ti. Atha kho āyasmā susimo yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi bhikkhūhi saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā susimo te bhikkhū etadavoca: “saccaṁ kirāyasmantehi bhagavato santike aññā byākatā: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmā”ti?

“Evamāvuso”ti.

“Evamāvuso”ti.

“Evamāvuso”ti.

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhotha—ekopi hutvā bahudhā hotha, bahudhāpi hutvā eko hotha; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ, tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā gacchatha, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karotha, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchatha, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamatha, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasatha parimajjatha, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattethā”ti?*Api pana → api nu (bj, sya-all, km)

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhotha—ekopi hutvā bahudhā hotha, bahudhāpi hutvā eko hotha; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ, tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā gacchatha, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karotha, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchatha, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamatha, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasatha parimajjatha, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattethā”ti?*Api pana → api nu (bj, sya-all, km)

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhotha—ekopi hutvā bahudhā hotha, bahudhāpi hutvā eko hotha; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ, tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā gacchatha, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karotha, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchatha, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamatha, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasatha parimajjatha, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattethā”ti?*Api pana → api nu (bj, sya-all, km)

“No hetaṁ, āvuso”.

“No hetaṁ, āvuso”.

“No hetaṁ, āvuso”.

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇātha dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti?

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇātha dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti?

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇātha dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti?

“No hetaṁ, āvuso”.

“No hetaṁ, āvuso”.

“No hetaṁ, āvuso”.

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānātha— sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānātha; vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajānātha; sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajānātha; vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajānātha; samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajānātha; vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajānātha; saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajānātha; vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajānātha; mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajānātha; amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajānātha; sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajānātha; anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajānātha; samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajānātha; asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajānātha; vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānātha; avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānāthā”ti?

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānātha—
sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānātha;
vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajānātha;
sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajānātha;
vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajānātha;
samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajānātha;
vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajānātha;
saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajānātha;
vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajānātha;
mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajānātha;
amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajānātha;
sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajānātha;
anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajānātha;
samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajānātha;
asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajānātha;
vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānātha;
avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānāthā”ti?

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānātha—sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānātha; vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajānātha; sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajānātha; vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajānātha; samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajānātha; vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajānātha; saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajānātha; vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajānātha; mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajānātha; amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajānātha; sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajānātha; anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajānātha; samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajānātha; asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajānātha; vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānātha; avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānāthā”ti?

“No hetaṁ, āvuso”.

“No hetaṁ, āvuso”.

“No hetaṁ, āvuso”.

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussaratha, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarathā”ti?

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussaratha, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarathā”ti?

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussaratha, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarathā”ti?

“No hetaṁ, āvuso”.

“No hetaṁ, āvuso”.

“No hetaṁ, āvuso”.

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānātha: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā, ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāthā”ti?

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānātha: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā, ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāthā”ti?

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānātha: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā, ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāthā”ti?

“No hetaṁ, āvuso”.

“No hetaṁ, āvuso”.

“No hetaṁ, āvuso”.

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā viharathā”ti?

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā viharathā”ti?

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā viharathā”ti?

“No hetaṁ, āvuso”.

“No hetaṁ, āvuso”.

“No hetaṁ, āvuso”.

“Ettha dāni āyasmanto idañca veyyākaraṇaṁ imesañca dhammānaṁ asamāpatti; idaṁ no, āvuso, kathan”ti?

“Ettha dāni āyasmanto idañca veyyākaraṇaṁ imesañca dhammānaṁ asamāpatti; idaṁ no, āvuso, kathan”ti?

“Ettha dāni āyasmanto idañca veyyākaraṇaṁ imesañca dhammānaṁ asamāpatti; idaṁ no, āvuso, kathan”ti?

“Paññāvimuttā kho mayaṁ, āvuso susimā”ti.

“Paññāvimuttā kho mayaṁ, āvuso susimā”ti.

“Paññāvimuttā kho mayaṁ, āvuso susimā”ti.

“Na khvāhaṁ imassa āyasmantānaṁ saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me āyasmanto tathā bhāsantu yathāhaṁ imassa āyasmantānaṁ saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti.

“Na khvāhaṁ imassa āyasmantānaṁ saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi.
Sādhu me āyasmanto tathā bhāsantu yathāhaṁ imassa āyasmantānaṁ saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti.

“Na khvāhaṁ imassa āyasmantānaṁ saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me āyasmanto tathā bhāsantu yathāhaṁ imassa āyasmantānaṁ saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti.

“Ājāneyyāsi vā tvaṁ, āvuso susima, na vā tvaṁ ājāneyyāsi atha kho paññāvimuttā mayan”ti.

“Ājāneyyāsi vā tvaṁ, āvuso susima, na vā tvaṁ ājāneyyāsi atha kho paññāvimuttā mayan”ti.

“Ājāneyyāsi vā tvaṁ, āvuso susima, na vā tvaṁ ājāneyyāsi atha kho paññāvimuttā mayan”ti.

Atha kho āyasmā susimo uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā susimo yāvatako tehi bhikkhūhi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi.

Atha kho āyasmā susimo uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā susimo yāvatako tehi bhikkhūhi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi.

Atha kho āyasmā susimo uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā susimo yāvatako tehi bhikkhūhi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi.

“Pubbe kho, susima, dhammaṭṭhitiñāṇaṁ, pacchā nibbāne ñāṇan”ti.

“Pubbe kho, susima, dhammaṭṭhitiñāṇaṁ, pacchā nibbāne ñāṇan”ti.

“Pubbe kho, susima, dhammaṭṭhitiñāṇaṁ, pacchā nibbāne ñāṇan”ti.

“Na khvāhaṁ, bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi.*bhagavatā → bhagavato (pts1ed, pts2ed) Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṁ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti.*bhagavatā → bhagavato (pts1ed, pts2ed)

“Na khvāhaṁ, bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi.*bhagavatā → bhagavato (pts1ed, pts2ed)
Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṁ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti.*bhagavatā → bhagavato (pts1ed, pts2ed)

“Na khvāhaṁ, bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi.*bhagavatā → bhagavato (pts1ed, pts2ed)Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṁ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti.*bhagavatā → bhagavato (pts1ed, pts2ed)

“Ājāneyyāsi vā tvaṁ, susima, na vā tvaṁ ājāneyyāsi, atha kho dhammaṭṭhitiñāṇaṁ pubbe, pacchā nibbāne ñāṇaṁ.

“Ājāneyyāsi vā tvaṁ, susima, na vā tvaṁ ājāneyyāsi, atha kho dhammaṭṭhitiñāṇaṁ pubbe, pacchā nibbāne ñāṇaṁ.

“Ājāneyyāsi vā tvaṁ, susima, na vā tvaṁ ājāneyyāsi, atha kho dhammaṭṭhitiñāṇaṁ pubbe, pacchā nibbāne ñāṇaṁ.

Taṁ kiṁ maññasi, susima, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

Taṁ kiṁ maññasi, susima,
rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

Taṁ kiṁ maññasi, susima, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Aniccaṁ, bhante”.

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“VedanāvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario niccā vā aniccā vā”ti?

“VedanāvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario niccā vā aniccā vā”ti?

“VedanāvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario niccā vā aniccā vā”ti?

“Aniccā, bhante”.

“Aniccā, bhante”.

“Aniccā, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“SaññāsaññāPercepción; reconocimiento; interpretación. Ver khandha.Ver en el glosario niccā vā aniccā vā”ti?

“SaññāsaññāPercepción; reconocimiento; interpretación. Ver khandha.Ver en el glosario niccā vā aniccā vā”ti?

“SaññāsaññāPercepción; reconocimiento; interpretación. Ver khandha.Ver en el glosario niccā vā aniccā vā”ti?

“Aniccā, bhante” …pe…

“Aniccā, bhante” …pe…

“Aniccā, bhante” …pe…

“saṅkhārā niccā vā aniccā vā”ti?

“saṅkhārā niccā vā aniccā vā”ti?

“saṅkhārā niccā vā aniccā vā”ti?

“Aniccā, bhante”.

“Aniccā, bhante”.

“Aniccā, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Aniccaṁ, bhante”.

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Tasmātiha, susima, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā vedanā netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci saññā …pe… ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, sabbe saṅkhārā netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

“Tasmātiha, susima, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.
Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā vedanā netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.
Yā kāci saññā …pe…
ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, sabbe saṅkhārā netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.
Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

“Tasmātiha, susima, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā vedanā netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci saññā …pe… ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, sabbe saṅkhārā netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ, susima, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

Evaṁ passaṁ, susima, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati.
Nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

Evaṁ passaṁ, susima, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.

‘Jātipaccayā jarāmaraṇan’ti, susima, passasī”ti?

‘Jātipaccayā jarāmaraṇan’ti, susima, passasī”ti?

‘Jātipaccayā jarāmaraṇan’ti, susima, passasī”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“‘Bhavapaccayā jātī’ti, susima, passasī”ti?

“‘Bhavapaccayā jātī’ti, susima, passasī”ti?

“‘Bhavapaccayā jātī’ti, susima, passasī”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“‘Upādānapaccayā bhavo’ti, susima, passasī”ti?

“‘Upādānapaccayā bhavo’ti, susima, passasī”ti?

“‘Upādānapaccayā bhavo’ti, susima, passasī”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“‘Taṇhāpaccayā upādānan’ti, susima, passasī”ti?

“‘Taṇhāpaccayā upādānan’ti, susima, passasī”ti?

“‘Taṇhāpaccayā upādānan’ti, susima, passasī”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Vedanāpaccayā taṇhāti … phassapaccayā vedanāti … saḷāyatanapaccayā phassoti … nāmarūpapaccayā saḷāyatananti … viññāṇapaccayā nāmarūpanti … saṅkhārapaccayā viññāṇanti … avijjāpaccayā saṅkhārāti, susima, passasī”ti?

“Vedanāpaccayā taṇhāti …
phassapaccayā vedanāti …
saḷāyatanapaccayā phassoti …
nāmarūpapaccayā saḷāyatananti …
viññāṇapaccayā nāmarūpanti …
saṅkhārapaccayā viññāṇanti …
avijjāpaccayā saṅkhārāti, susima, passasī”ti?

“Vedanāpaccayā taṇhāti … phassapaccayā vedanāti … saḷāyatanapaccayā phassoti … nāmarūpapaccayā saḷāyatananti … viññāṇapaccayā nāmarūpanti … saṅkhārapaccayā viññāṇanti … avijjāpaccayā saṅkhārāti, susima, passasī”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“‘Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti, susima, passasī”ti?

“‘Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti, susima, passasī”ti?

“‘Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti, susima, passasī”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“‘Bhavanirodhā jātinirodho’ti susima, passasī”ti?

“‘Bhavanirodhā jātinirodho’ti susima, passasī”ti?

“‘Bhavanirodhā jātinirodho’ti susima, passasī”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Upādānanirodhā bhavanirodhoti … taṇhānirodhā upādānanirodhoti … vedanānirodhā taṇhānirodhoti … phassanirodhā vedanānirodhoti … saḷāyatananirodhā phassanirodhoti … nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti … viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti … saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti … avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti, susima, passasī”ti?

“Upādānanirodhā bhavanirodhoti …
taṇhānirodhā upādānanirodhoti …
vedanānirodhā taṇhānirodhoti …
phassanirodhā vedanānirodhoti …
saḷāyatananirodhā phassanirodhoti …
nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti …
viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti …
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti …
avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti, susima, passasī”ti?

“Upādānanirodhā bhavanirodhoti … taṇhānirodhā upādānanirodhoti … vedanānirodhā taṇhānirodhoti … phassanirodhā vedanānirodhoti … saḷāyatananirodhā phassanirodhoti … nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti … viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti … saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti … avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti, susima, passasī”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhosi—ekopi hutvā bahudhā hosi, bahudhāpi hutvā eko hosi; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ, tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchasi, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karosi, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāno gacchasi, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamasi, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasasi parimajjasi, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattesī”ti?

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhosi—ekopi hutvā bahudhā hosi, bahudhāpi hutvā eko hosi; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ, tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchasi, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karosi, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāno gacchasi, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamasi, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasasi parimajjasi, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattesī”ti?

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhosi—ekopi hutvā bahudhā hosi, bahudhāpi hutvā eko hosi; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ, tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchasi, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karosi, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāno gacchasi, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamasi, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasasi parimajjasi, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattesī”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇasi dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti?

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇasi dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti?

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇasi dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāsi— sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānāsi …pe… vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānāsī”ti?

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāsi—
sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānāsi …pe…
vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānāsī”ti?

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāsi—sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānāsi …pe… vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānāsī”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarasi, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarasī”ti?

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarasi, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarasī”ti?

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarasi, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarasī”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passasi cavamāne …pe… yathākammūpage satte pajānāsī”ti?

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passasi cavamāne …pe… yathākammūpage satte pajānāsī”ti?

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passasi cavamāne …pe… yathākammūpage satte pajānāsī”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā viharasī”ti?

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā viharasī”ti?

“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā viharasī”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Ettha dāni, susima, idañca veyyākaraṇaṁ imesañca dhammānaṁ asamāpatti, idaṁ no, susima, kathan”ti?

“Ettha dāni, susima, idañca veyyākaraṇaṁ imesañca dhammānaṁ asamāpatti, idaṁ no, susima, kathan”ti?

“Ettha dāni, susima, idañca veyyākaraṇaṁ imesañca dhammānaṁ asamāpatti, idaṁ no, susima, kathan”ti?

Atha kho āyasmā susimo bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca: “accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yvāhaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti.

Atha kho āyasmā susimo bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca:
“accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yvāhaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito.
Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti.

Atha kho āyasmā susimo bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca: “accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yvāhaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti.

“Taggha tvaṁ, susima, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yo tvaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito. Seyyathāpi, susima, coraṁ āgucāriṁ gahetvā rañño dasseyyuṁ: ‘ayaṁ te, devadevaLiteralmente, «ser resplandeciente»: un habitante de los reinos celestiales (ver sagga y sugati). Los tres términos deva, devatā y devaputta son sinónimos.Ver en el glosario, coro āgucārī, imassa yaṁ icchasi taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya: ‘gacchatha, bho, imaṁ purisaṁ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindathā’ti. Tamenaṁ rañño purisā daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindeyyuṁ. Taṁ kiṁ maññasi, susima, api nu so puriso tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyethā”ti?

“Taggha tvaṁ, susima, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yo tvaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito.
Seyyathāpi, susima, coraṁ āgucāriṁ gahetvā rañño dasseyyuṁ:
‘ayaṁ te, devadevaLiteralmente, «ser resplandeciente»: un habitante de los reinos celestiales (ver sagga y sugati). Los tres términos deva, devatā y devaputta son sinónimos.Ver en el glosario, coro āgucārī, imassa yaṁ icchasi taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti.
Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya:
‘gacchatha, bho, imaṁ purisaṁ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindathā’ti.
Tamenaṁ rañño purisā daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindeyyuṁ.
Taṁ kiṁ maññasi, susima,
api nu so puriso tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyethā”ti?

“Taggha tvaṁ, susima, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yo tvaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito. Seyyathāpi, susima, coraṁ āgucāriṁ gahetvā rañño dasseyyuṁ: ‘ayaṁ te, devadevaLiteralmente, «ser resplandeciente»: un habitante de los reinos celestiales (ver sagga y sugati). Los tres términos deva, devatā y devaputta son sinónimos.Ver en el glosario, coro āgucārī, imassa yaṁ icchasi taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya: ‘gacchatha, bho, imaṁ purisaṁ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindathā’ti. Tamenaṁ rañño purisā daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindeyyuṁ. Taṁ kiṁ maññasi, susima, api nu so puriso tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyethā”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Yaṁ kho so, susima, puriso tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyetha.*paṭisaṁvediyetha → paṭisaṁvedayetha (bj, sya-all); patisaṁvediyetha vā na vā paṭisaṁvediyetha (pts1ed, pts2ed, mr) Yā evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenakassa pabbajjāpabbajjā«Salir del hogar a la vida sin hogar». En el período más temprano, se usaba junto con upasampadā («aceptación plena») para referirse a la ordenación como mendicante. Gradualmente, sin embargo, la «salida» pasó a aplicarse a la ordenación como samaṇera (samaṇerī), o monje/monja novicio/a. Ver upasampadā.Ver en el glosario, ayaṁ tato dukkhavipākatarā ca kaṭukavipākatarā ca, api ca vinipātāya saṁvattati. Yato ca kho tvaṁ, susima, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuddhi hesā, susima, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiñca saṁvaraṁ āpajjatī”ti.*āyatiñca → āyatiṁ (sya-all, km)

“Yaṁ kho so, susima, puriso tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyetha.*paṭisaṁvediyetha → paṭisaṁvedayetha (bj, sya-all); patisaṁvediyetha vā na vā paṭisaṁvediyetha (pts1ed, pts2ed, mr)
Yā evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenakassa pabbajjāpabbajjā«Salir del hogar a la vida sin hogar». En el período más temprano, se usaba junto con upasampadā («aceptación plena») para referirse a la ordenación como mendicante. Gradualmente, sin embargo, la «salida» pasó a aplicarse a la ordenación como samaṇera (samaṇerī), o monje/monja novicio/a. Ver upasampadā.Ver en el glosario, ayaṁ tato dukkhavipākatarā ca kaṭukavipākatarā ca, api ca vinipātāya saṁvattati.
Yato ca kho tvaṁ, susima, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma.
Vuddhi hesā, susima, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiñca saṁvaraṁ āpajjatī”ti.*āyatiñca → āyatiṁ (sya-all, km)

“Yaṁ kho so, susima, puriso tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyetha.*paṭisaṁvediyetha → paṭisaṁvedayetha (bj, sya-all); patisaṁvediyetha vā na vā paṭisaṁvediyetha (pts1ed, pts2ed, mr)Yā evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenakassa pabbajjāpabbajjā«Salir del hogar a la vida sin hogar». En el período más temprano, se usaba junto con upasampadā («aceptación plena») para referirse a la ordenación como mendicante. Gradualmente, sin embargo, la «salida» pasó a aplicarse a la ordenación como samaṇera (samaṇerī), o monje/monja novicio/a. Ver upasampadā.Ver en el glosario, ayaṁ tato dukkhavipākatarā ca kaṭukavipākatarā ca, api ca vinipātāya saṁvattati. Yato ca kho tvaṁ, susima, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuddhi hesā, susima, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiñca saṁvaraṁ āpajjatī”ti.*āyatiñca → āyatiṁ (sya-all, km)

Dasamaṁ.

Dasamaṁ.

Dasamaṁ.

Mahāvaggo sattamo.

Mahāvaggo sattamo.

Mahāvaggo sattamo.

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Dve assutavatā vuttā, puttamaṁsena cāparaṁ; Atthirāgo ca nagaraṁ, sammasaṁ naḷakalāpiyaṁ; Kosambī upayanti ca, dasamo susimena cāti.*dasamo susimena cāti → dasamo vutto susīmenāti (bj); dasamo vutto susimenāti (sya-all); dasamo susīmena cāti (pts1ed, pts2ed)

Dve assutavatā vuttā,
puttamaṁsena cāparaṁ;
Atthirāgo ca nagaraṁ,
sammasaṁ naḷakalāpiyaṁ;
Kosambī upayanti ca,
dasamo susimena cāti.*dasamo susimena cāti → dasamo vutto susīmenāti (bj); dasamo vutto susimenāti (sya-all); dasamo susīmena cāti (pts1ed, pts2ed)

Dve assutavatā vuttā, puttamaṁsena cāparaṁ; Atthirāgo ca nagaraṁ, sammasaṁ naḷakalāpiyaṁ; Kosambī upayanti ca, dasamo susimena cāti.*dasamo susimena cāti → dasamo vutto susīmenāti (bj); dasamo vutto susimenāti (sya-all); dasamo susīmena cāti (pts1ed, pts2ed)

PreviousSurgeSN 12.69·UpayantisuttaLike rivers flowing to the ocean, the factors of dependent origination lead to suffering.NextOld Age and DeathSN 12.71·JarāmaraṇasuttaOne who does not understand aging and death is no true ascetic.

Original Pali text: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Pali data, segmentation, variants, and metadata: imported from SuttaCentral.

Spanish translation: Anton P. Baron.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}