En Savatthi. En esa ocasión había sido preparado un gran sacrificio por el rey Pasenadi de Kosala. Quinientos bueyes, quinientos toros, quinientas novillas, quinientas cabras y quinientos carneros habían sido llevados al pilar del sacrificio. Y sus esclavos, sirvientes y obreros, impulsados por el castigo y el miedo, estaban ocupados en hacer los preparativos, lamentándose con rostros llenos de lágrimas.
Entonces, por la mañana temprano, un grupo de monjes se vistió y, tomando sus cuencos y hábitos exteriores, entró a Savatthi por la comida de las limosnasdānaA menudo se refiere a dar cualquiera de las cuatro necesidades a la orden monástica. Más generalmente, la inclinación a dar, sin esperar ninguna forma de retribución del receptor. Dāna es el primer tema en el sistema de instrucción gradual del Buddha (ver anupubbī-kathā), la primera de las diez pāramīs, uno de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver sīla y bhāvanā).Ver en el glosario. Cuando hubieron caminado por Savatthi en búsqueda de la comida de las limosnas y retornaron de esa su habitual ronda, después de comer se acercaron al Bienaventurado, le rindieron homenaje, se sentaron a un lado y le dijeron: “He aquí, Venerable SeñorbhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, ha sido preparado un gran sacrificio por el rey Pasenadi de Kosala. Quinientos bueyes, quinientos toros, quinientas novillas, quinientas cabras y quinientos carneros han sido llevados al pilar del sacrificio. Y sus esclavos, sirvientes y obreros, impulsados por el castigo y el miedo, estaban ocupados en hacer los preparativos, lamentándose con rostros llenos de lágrimas”.
Entonces el Bienaventurado, habiendo comprendido el significado de esto, en aquella ocasión recitó estos versos:
“Sacrificio de los caballos, el sacrificio humano,
Sammapasa, vajapeyya, niraggala :
Estos grandes sacrificios, ejecutados con violencia,
“Los grandes visionarios de recta conducta
No atienden estos sacrificios,
En los cuales las cabras, las ovejas y el ganado
De diferentes clases, se asesinan.
“Pero cuando se hacen sacrificios libre de la violencia,
Donde las cabras, las ovejas y el ganado
De diferentes clases, no se asesinan:
Los grandes visionarios de recta conducta
Atienden estos sacrificios.
“La persona sabia debería ofrecer esto,
Un sacrificio que trae grandes frutos.
A alguien que hace semejantes sacrificios
Siempre le va bien, nunca mal.
Semejante sacrificio es realmente vasto,
Y a los devatas, también les agrada”.
Sāvatthinidānaṁ.
Sāvatthinidānaṁ.
Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarisatāni pañca ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya. Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti.
Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarisatāni pañca ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya.
Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti.
Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarisatāni pañca ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya. Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti.
Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, rañño pasenadissa kosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarisatāni pañca ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya. Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karontī”ti.
Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu.
Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:
“idha,
bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, rañño pasenadissa kosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarisatāni pañca ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya.
Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karontī”ti.
Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, rañño pasenadissa kosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarisatāni pañca ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya. Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karontī”ti.
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:
“Assamedhaṁ purisamedhaṁ, sammāpāsaṁ vājapeyyaṁ; Niraggaḷaṁ mahārambhā,*Niraggaḷaṁ mahārambhā → vājapeyyaṁ niraggaḷaṁ; mahāyaññā mahārambhā (bj, sya-all, km); vājapeyyaṁ; niraggaḷaṁ mahārambhā (pts1ed); vājapeyyaṁ niraggalaṁ mahāyaññā mahārambhā (pts2ed) na te honti mahapphalā.
“Assamedhaṁ purisamedhaṁ,
Niraggaḷaṁ mahārambhā,*Niraggaḷaṁ mahārambhā → vājapeyyaṁ niraggaḷaṁ; mahāyaññā mahārambhā (bj, sya-all, km); vājapeyyaṁ; niraggaḷaṁ mahārambhā (pts1ed); vājapeyyaṁ niraggalaṁ mahāyaññā mahārambhā (pts2ed)
“Assamedhaṁ purisamedhaṁ, sammāpāsaṁ vājapeyyaṁ; Niraggaḷaṁ mahārambhā,*Niraggaḷaṁ mahārambhā → vājapeyyaṁ niraggaḷaṁ; mahāyaññā mahārambhā (bj, sya-all, km); vājapeyyaṁ; niraggaḷaṁ mahārambhā (pts1ed); vājapeyyaṁ niraggalaṁ mahāyaññā mahārambhā (pts2ed)na te honti mahapphalā.
Ajeḷakā ca gāvo ca, vividhā yattha haññare; Na taṁ sammaggatā yaññaṁ, upayanti mahesino.
Na taṁ sammaggatā yaññaṁ,
Ajeḷakā ca gāvo ca, vividhā yattha haññare; Na taṁ sammaggatā yaññaṁ, upayanti mahesino.
Ye ca yaññā nirārambhā, yajanti anukulaṁ sadā; Ajeḷakā ca gāvo ca, vividhā nettha haññare; Etaṁ sammaggatā yaññaṁ, upayanti mahesino.
Ye ca yaññā nirārambhā, yajanti anukulaṁ sadā; Ajeḷakā ca gāvo ca, vividhā nettha haññare; Etaṁ sammaggatā yaññaṁ, upayanti mahesino.
Etaṁ yajetha medhāvī, eso yañño mahapphalo; Etañhi yajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo; Yañño ca vipulo hoti, pasīdanti ca devatā”ti.
Etaṁ yajetha medhāvī, eso yañño mahapphalo; Etañhi yajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo; Yañño ca vipulo hoti, pasīdanti ca devatā”ti.