KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
12. El capítulo sobre el mundo y las clases de estímulo sensual

Discurso con el co-residente de Sariputta

Saṁyutta Nikāya
12. Lokakāmaguṇavagga
Sāriputtasaddhivihārikasutta
Discursos Conectados
12. El capítulo sobre el mundo y las clases de estímulo sensual
Discurso con el co-residente de Sariputta
Saṁyutta Nikāya
12. Lokakāmaguṇavagga
Sāriputtasaddhivihārikasutta

Un bhikkhu informa a Sāriputta de que uno de sus amigos se había desvestido de los hábitos. Sāriputta atribuye esto a la falta de contención sensorial, a comer demasiado y a no mantenerse despierto.

Ruta suttaSN 35.120Sutta Piṭaka›Saṃyutta Nikāya›4. Saḷāyatanavaggasaṁyutta›35. Saḷāyatanasaṁyutta›3. Tatiyapaṇṇāsaka›12. Lokakāmaguṇavagga›Sāriputtasaddhivihārikasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/sn35.120/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-sn-isidatta

{120} En una ocasión, el Venerable Sariputta estaba morando cerca de Savatthi, en la Arboleda Jeta del Parque Anathapindika. Entonces, cierto monje se acercó al Venerable Sariputta e intercambió con él cordiales saludos. Cuando concluyeron sus amables y corteses palabras de bienvenida, se sentó a un lado y dijo al Venerable Sariputta:

“Amigo Sariputta, el monje que fue mi co-residente había abandonado el entrenamiento y retornó al estilo de vida más bajo”.

“Lo que es, amigo, cuando uno no vigila las puertas de las facultades sensoriales, no se modera en la comida y no es devoto al desvelo. Para aquel monje que no vigila las puertas de las facultades sensoriales, no se modera en la comida y no es devoto al desvelo, es imposible mantener toda su vida en la completa pureza y santidad. Pero, amigo, para el monje que vigila las puertas de las facultades sensoriales, se modera en la comida y es devoto al desvelo, el hecho de mantener toda su vida en la completa pureza y santidad, es posible.

“Y, ¿cómo, amigo, uno vigila las puertas de las facultades sensoriales? He aquí, amigo, habiendo visto la forma con el ojo, el monje no se aferra ni a su signo ni a sus rasgos. Ya que, si él dejara la facultad del ojo desguarnecida, los malos e insalubres estados de codicia y desagrado, podrían invadirlo, practica la manera de restringirla, vigila la facultad del ojo y se compromete restringir la facultad del ojo. Además, habiendo escuchado el sonido con el oído… habiendo olfateado el olor con la nariz… habiendo degustado el sabor con la lengua… habiendo sentido el objeto táctil con el cuerpo… habiendo conocido el objeto mental con la mente, el monje no se aferra ni a su signo ni a sus rasgos. Ya que, si él dejara la facultad de a mente desguarnecida, los malos e insalubres estados de codicia y desagrado, podrían invadirlo, practica la manera de restringirla, vigila la facultad de a mente y se compromete restringir la facultad de la mente. De esta manera, amigo, uno vigila las puertas de las facultades sensoriales.

“Y, cómo, amigo, uno se modera en la comida? He aquí, amigo, el monje considerando esto cuidadosamente, no toma la comida con el fin de esparcimiento, tampoco para embriagarse ni para hacerse físicamente más bello o atractivo, sino solamente para sostener y mantener su cuerpo, para poner fin a la disconformidad y asistir la vida santa, pensando esto: ‘así, pondré fin a la vieja sensación [de hambre] y no dejaré surgir una nueva, y voy a ser saludable e intachable, y viviré confortablemente’. De esta manera, amigo, uno se modera en la comida.

“Y, ¿cómo, amigo, uno es devoto al desvelo? He aquí, amigo, mientras camina hacia adelante y vuelve atrás, o está sentado, el monje purifica su mente de los estados capaces de obstruir. Durante la primera vigilia de la noche, mientras camina hacia adelante y vuelve atrás, o está sentado, purifica su mente de los estados capaces de obstruir. Durante la vigilia del medio de la noche, se recuesta sobre su lado derecho, en la posición del león, con una pierna apoyada en la otra, con la atención consciente y clara comprensión, al haber notado en su mente la idea de levantar. Después de haberse levantado, durante la última vigilia de la noche, mientras camina hacia adelante y vuelve atrás, o está sentado, purifica su mente de los estados capaces de obstruir. De esta manera, amigo, uno es devoto al desvelo.

“Por eso, amigo, deberías entrenarte de esta manera: ‘vamos a vigilar las puertas de las facultades sensoriales, vamos a moderarnos en la comida y vamos a ser devotos al desvelo’. De esta manera, amigo, deberías entrenarte a ti mismo”.

Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi.

Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi.

Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi.

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “saddhivihāriko, āvuso sāriputta, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto”ti.

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca:
“saddhivihāriko, āvuso sāriputta, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto”ti.

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “saddhivihāriko, āvuso sāriputta, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto”ti.

“Evametaṁ, āvuso, hoti indriyesu aguttadvārassa, bhojane amattaññuno, jāgariyaṁ ananuyuttassa. ‘So vatāvuso, bhikkhu indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū jāgariyaṁ ananuyutto yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ santānessatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘So vatāvuso, bhikkhu indriyesu guttadvāro, bhojane mattaññū, jāgariyaṁ anuyutto yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ santānessatī’ti ṭhānametaṁ vijjati.

“Evametaṁ, āvuso, hoti indriyesu aguttadvārassa, bhojane amattaññuno, jāgariyaṁ ananuyuttassa.
‘So vatāvuso, bhikkhu indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū jāgariyaṁ ananuyutto yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ santānessatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
‘So vatāvuso, bhikkhu indriyesu guttadvāro, bhojane mattaññū, jāgariyaṁ anuyutto yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ santānessatī’ti ṭhānametaṁ vijjati.

“Evametaṁ, āvuso, hoti indriyesu aguttadvārassa, bhojane amattaññuno, jāgariyaṁ ananuyuttassa. ‘So vatāvuso, bhikkhu indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū jāgariyaṁ ananuyutto yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ santānessatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘So vatāvuso, bhikkhu indriyesu guttadvāro, bhojane mattaññū, jāgariyaṁ anuyutto yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ santānessatī’ti ṭhānametaṁ vijjati.

Kathañcāvuso, indriyesu guttadvāro hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Evaṁ kho, āvuso, indriyesu guttadvāro hoti.

Kathañcāvuso, indriyesu guttadvāro hoti?
Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.
Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati.
Sotena saddaṁ sutvā …
ghānena gandhaṁ ghāyitvā …
jivhāya rasaṁ sāyitvā …
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …
manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.
Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati.
Evaṁ kho, āvuso, indriyesu guttadvāro hoti.

Kathañcāvuso, indriyesu guttadvāro hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Evaṁ kho, āvuso, indriyesu guttadvāro hoti.

Kathañcāvuso, bhojane mattaññū hoti? Idhāvuso, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: ‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. Evaṁ kho, āvuso, bhojane mattaññū hoti.

Kathañcāvuso, bhojane mattaññū hoti?
Idhāvuso, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti:
‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti.
Evaṁ kho, āvuso, bhojane mattaññū hoti.

Kathañcāvuso, bhojane mattaññū hoti? Idhāvuso, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: ‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. Evaṁ kho, āvuso, bhojane mattaññū hoti.

Kathañcāvuso, jāgariyaṁ anuyutto hoti? Idhāvuso, bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno, uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Evaṁ kho, āvuso, jāgariyaṁ anuyutto hoti.

Kathañcāvuso, jāgariyaṁ anuyutto hoti?
Idhāvuso, bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti.
Rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti.
Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno, uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā.
Rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti.
Evaṁ kho, āvuso, jāgariyaṁ anuyutto hoti.

Kathañcāvuso, jāgariyaṁ anuyutto hoti? Idhāvuso, bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno, uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Evaṁ kho, āvuso, jāgariyaṁ anuyutto hoti.

Tasmātihāvuso, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘indriyesu guttadvārā bhavissāma, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā’ti. Evañhi vo, āvuso, sikkhitabban”ti.

Tasmātihāvuso, evaṁ sikkhitabbaṁ:
‘indriyesu guttadvārā bhavissāma, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā’ti.
Evañhi vo, āvuso, sikkhitabban”ti.

Tasmātihāvuso, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘indriyesu guttadvārā bhavissāma, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā’ti. Evañhi vo, āvuso, sikkhitabban”ti.

Sattamaṁ.

Sattamaṁ.

Sattamaṁ.

AnteriorLa pregunta de PañcasikhaSN 35.119·PañcasikhasuttaEl hada Pañcasikha pregunta al Buddha por qué algunos despiertan en esta misma vida, mientras que otros no.SiguienteConsejo a RāhulaSN 35.121·RāhulovādasuttaAl darse cuenta de que su hijo Rāhula estaba maduro para el despertar, el Buddha lo lleva a recibir una enseñanza personal. Interroga a Rāhula sobre…

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Isidatta.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}