KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
12. El capítulo sobre el mundo y las clases de estímulo sensual

Discurso con la exhortación a Rahula

Saṁyutta Nikāya
12. Lokakāmaguṇavagga
Rāhulovādasutta
Discursos Conectados
12. El capítulo sobre el mundo y las clases de estímulo sensual
Discurso con la exhortación a Rahula
Saṁyutta Nikāya
12. Lokakāmaguṇavagga
Rāhulovādasutta

Al darse cuenta de que su hijo Rāhula estaba maduro para el despertar, el Buddha lo lleva a recibir una enseñanza personal. Interroga a Rāhula sobre la impermanencia de todos los factores de la experiencia sensorial, lo que lleva a Rāhula a realizar la libertad plena.

Ruta suttaSN 35.121Sutta Piṭaka›Saṃyutta Nikāya›4. Saḷāyatanavaggasaṁyutta›35. Saḷāyatanasaṁyutta›3. Tatiyapaṇṇāsaka›12. Lokakāmaguṇavagga›Rāhulovādasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/sn35.121/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-sn-isidatta

{121} En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en Savatthi, en la Arboleda de Jeta del Parque de Anathapindika .

Entonces, mientras que el Bienaventurado estaba morando sólo en la reclusión, surgió en su mente esto: “aquellos estados que maduran en liberación han llegado a su madurez en Rahula. ¿Qué tal si lo conduzco más allá, hacia la destrucción de las contaminaciones?”

Entonces, por la mañana temprano, el Bienaventurado se vistió y, tomando su cuenco y el hábito exterior, caminó por Savatthi en búsqueda de limosnas. Cuando retornó de su habitual ronda de la búsqueda de limosnas, después de haberse alimentado, se dirigió al Venerable Rahula con estas palabras:

“Toma tu tela para sentarse, Rahula, y vamos a la Arboleda del Hombre Ciego para establecer ahí nuestra morada por el resto del día”.

“Sí, venerable señor”, respondió el Venerable Rahula y, tomado su tela para sentarse, siguió de cerca los pasos del Bienaventurado.

En esta ocasión, varios miles de devas estaban siguiendo al Bienaventurado, pensando: “Hoy el Bienaventurado va a conducir al Venerable Rahula más allá, hacia la destrucción de las impurezas”. Entonces, el Bienaventurado se hundió en la Arboleda del Hombre Ciego y se sentó a pie de cierto árbol en el asiento que estaba preparado para él. Y el Venerable Rahula rindió homenaje al Bienaventurado y se sentó a un lado. Entonces, el Bienaventurado se dirigió a él con estas palabras:

“¿Qué opinas, Rahula, es el ojo permanente o transitorio?"—"Transitorio, venerable señor."—"Lo que es transitorio, ¿es insatisfacción o felicidad?"—"Insatisfacción, venerable señor."—"Lo que es transitorio, insatisfactorio y sujeto a cambios, ¿podría ser considerado de esta manera: ‘eso es mío, eso soy yo o eso es mi ser?'"—"No, venerable señor”.

“¿Y qué opinas, Rahula, es la forma… la conciencia del ojo… el contacto del ojo… cualquier cosa incluida en la sensación, percepción, formaciones mentales y estados de consciencia que surgen con el contacto del ojo como condición, permanente o transitoria?"—"Transitoria, venerable señor."—"Lo que es transitorio, ¿es insatisfacción o felicidad?"—"Insatisfacción, venerable señor."—"Lo es transitorio, insatisfactorio y sujeto a cambios, ¿podría ser considerado de esta manera: ‘eso es mío, eso soy yo o eso es mi ser?'"—"No, venerable señor”.

“¿Qué opinas, Rahula, es el oído… la nariz… la lengua… el cuerpo… la mente… los fenómenos mentales… la conciencia de la mente… el contacto de la mente… cualquier cosa incluida en la sensación, percepción, formaciones mentales y estados de consciencia que surgen con el contacto de la mente como condición, permanente o transitoria?"—"Transitoria, venerable señor."—"Lo que es transitorio, ¿es insatisfacción o felicidad?"—"Insatisfacción, venerable señor."—"Lo es transitorio, insatisfactorio y sujeto a cambios, ¿podría ser considerado de esta manera: ‘eso es mío, ese soy yo o eso es mi ser?'"—"No, venerable señor”.

“Por eso, Rahuka, percibiendo esto, el instruido noble discípulo experimenta repugnancia hacia el ojo, repugnancia hacia la forma, repugnancia hacia la conciencia del ojo, repugnancia hacia el contacto del ojo, repugnancia hacia cualquier cosa incluida en la sensación, percepción, formaciones mentales y estados de consciencia que surgen con el contacto del ojo como condición.

“Además, experimenta repugnancia hacia el oído… la nariz… la lengua… el cuerpo… la mente, repugnancia hacia los fenómenos mentales… la conciencia de la mente… el contacto de la mente… cualquier cosa incluida en la sensación, percepción, formaciones mentales y estados de consciencia que surgen con el contacto de la mente como condición.

“Y habiendo experimentado repugnancia, llega a ser desapasionado. Mediante el desapasionamiento, se libera, y una vez liberado, llega a este conocimiento: ‘esta es la liberación’. Y él entiende así: ‘destruido está el nacimiento, la vida santa ha sido vivida, lo que había que hacer se se ha realizado y he aquí no hay nada más futuros estados de existencia.’”

Esto es lo que el Bienaventurado dijo y el Venerable Rahula se elevó y se deleitó en las palabras del Bienaventurado. Y mientras este discurso estaba siendo pronunciado, la mente del Venerable Rahula ha sido liberada de las contaminaciones a través del no-apego y a aquellos varios miles de devas presentes ahí se les quitó el polvo de los ojos y la inmaculada visión del Dhamma surgió en ellos: “Todo lo que es sujeto al surgimiento, es sujeto de cese”.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācaniyā dhammā; yannūnāhaṁ rāhulaṁ uttariṁ āsavānaṁ khaye vineyyan”ti.

Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi:
“paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācaniyā dhammā;
yannūnāhaṁ rāhulaṁ uttariṁ āsavānaṁ khaye vineyyan”ti.

Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācaniyā dhammā; yannūnāhaṁ rāhulaṁ uttariṁ āsavānaṁ khaye vineyyan”ti.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ rāhulaṁ āmantesi: “gaṇhāhi, rāhula, nisīdanaṁ. *rāhula → rāhuḷa (bj)Yena andhavanaṁ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā
pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ rāhulaṁ āmantesi:
“gaṇhāhi, rāhula, nisīdanaṁ. *rāhula → rāhuḷa (bj)
Yena andhavanaṁ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ rāhulaṁ āmantesi: “gaṇhāhi, rāhula, nisīdanaṁ. *rāhula → rāhuḷa (bj)Yena andhavanaṁ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā rāhulo bhagavato paṭissutvā nisīdanaṁ ādāya bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā rāhulo bhagavato paṭissutvā nisīdanaṁ ādāya bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā rāhulo bhagavato paṭissutvā nisīdanaṁ ādāya bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.

Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni bhagavantaṁ anubandhāni honti: “ajja bhagavā āyasmantaṁ rāhulaṁ uttariṁ āsavānaṁ khaye vinessatī”ti.

Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni bhagavantaṁ anubandhāni honti:
“ajja bhagavā āyasmantaṁ rāhulaṁ uttariṁ āsavānaṁ khaye vinessatī”ti.

Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni bhagavantaṁ anubandhāni honti: “ajja bhagavā āyasmantaṁ rāhulaṁ uttariṁ āsavānaṁ khaye vinessatī”ti.

Atha kho bhagavā andhavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho rāhulo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rāhulaṁ bhagavā etadavoca:

Atha kho bhagavā andhavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi.
Āyasmāpi kho rāhulo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rāhulaṁ bhagavā etadavoca:

Atha kho bhagavā andhavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho rāhulo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rāhulaṁ bhagavā etadavoca:

“Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, rāhula,
cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Aniccaṁ, bhante”.

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”. (…)

“No hetaṁ, bhante”. (…)

“No hetaṁ, bhante”. (…)

“Rūpā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” …pe…. “Cakkhuviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe…. “Cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti?

“Rūpā niccā vā aniccā vā”ti?
“Aniccā, bhante” …pe….
“Cakkhuviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?
“Aniccaṁ, bhante” …pe….
“Cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti?

“Rūpā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” …pe…. “Cakkhuviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe…. “Cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti?

“Anicco, bhante” …pe….

“Anicco, bhante” …pe….

“Anicco, bhante” …pe….

“Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Aniccaṁ, bhante”.

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante” …pe….

“No hetaṁ, bhante” …pe….

“No hetaṁ, bhante” …pe….

“Jivhā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” …pe…. “Jivhāviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe…. “Jivhāsamphasso nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante” …pe…. “Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante” …pe…. “Mano nicco vā anicco vā”ti?

“Jivhā niccā vā aniccā vā”ti?
“Aniccā, bhante” …pe….
“Jivhāviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?
“Aniccaṁ, bhante” …pe….
“Jivhāsamphasso nicco vā anicco vā”ti?
“Anicco, bhante” …pe….
“Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?
“Aniccaṁ, bhante”.
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?
“Dukkhaṁ, bhante”.
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?
“No hetaṁ, bhante” …pe….
“Mano nicco vā anicco vā”ti?

“Jivhā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” …pe…. “Jivhāviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe…. “Jivhāsamphasso nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante” …pe…. “Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante” …pe…. “Mano nicco vā anicco vā”ti?

“Anicco, bhante”.

“Anicco, bhante”.

“Anicco, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Dhammā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” …pe…. “Manoviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe…. “Manosamphasso nicco vā anicco vā”ti?

“Dhammā niccā vā aniccā vā”ti?
“Aniccā, bhante” …pe….
“Manoviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?
“Aniccaṁ, bhante” …pe….
“Manosamphasso nicco vā anicco vā”ti?

“Dhammā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” …pe…. “Manoviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe…. “Manosamphasso nicco vā anicco vā”ti?

“Anicco, bhante” …pe….

“Anicco, bhante” …pe….

“Anicco, bhante” …pe….

“Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Aniccaṁ, bhante”.

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati …pe…

“Evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati …pe…

“Evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati …pe…

jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati …pe….

jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati …pe….

jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati …pe….

Manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati.

Manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati.

Manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati.

Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne āyasmato rāhulassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci.

Idamavoca bhagavā.
Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṁ abhinandi.
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne āyasmato rāhulassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne āyasmato rāhulassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci.

Anekānañca devatāsahassānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi:

Anekānañca devatāsahassānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi:

Anekānañca devatāsahassānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi:

“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti.

“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti.

“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti.

Aṭṭhamaṁ.

Aṭṭhamaṁ.

Aṭṭhamaṁ.

AnteriorSāriputta y el protegidoSN 35.120·SāriputtasaddhivihārikasuttaUn bhikkhu informa a Sāriputta de que uno de sus amigos se había desvestido de los hábitos. Sāriputta atribuye esto a la falta de contención sensori…SiguienteCosas que estrechan las atadurasSN 35.122·SaṁyojaniyadhammasuttaLos campos sensoriales exteriores son las cosas que atan; la avidez es la atadura.

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Isidatta.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}