En Savatthi. En esta ocasión, el monje Kokalika se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje y se sentó a un lado. Una vez sentado ahí, se dirigió al Bienaventurado con estas palabras: “Venerable señorbhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, Sariputta y Moggallana tienen malos deseos; ellos han caído bajo control de los malos deseos”.
Cuando esto fue dicho, el Bienaventurado dijo al monje Kokalika: “No digas esto, Kokalika. No hables así, Kokaklika. Deposita confianzasaddhāUna confianza en el Buddha que da la disposición a poner sus enseñanzas en práctica. La fe se vuelve inquebrantable al alcanzar la entrada en la corriente (ver sotāpanna), ya que las enseñanzas han sido confirmadas en la propia experiencia.Ver en el glosario en Sariputta y Moggallana, Kokalika. Sariputta y Moggallana se conducen muy bien”.
Pero por segunda vez el monje Kokalika se dirigió al Bienaventurado con estas palabras: “Venerable señor, aunque el Bienaventurado tiene mi fe y confianza, igual digo lo mismo: que Sariputta y Moggallana tienen malos deseos; ellos han caído bajo control de los malos deseos”. Y por segunda vez el Bienaventurado dijo al monje Kokalika: “No digas esto, Kokalika. No hables así, Kooaklika. Deposita confianza en Sariputta y Moggallana, Kokalika. Sariputta y Moggallana se conducen muy bien”.
Y por tercera vez el monje Kokalika se dirigió al Bienaventurado con estas palabras: “Venerable señor, aunque el Bienaventurado tiene mi fe y confianza, igual digo lo mismo: que Sariputta y Moggallana tienen malos deseos; ellos han caído bajo control de los malos deseos”. Y por segunda vez el Bienaventurado dijo al monje Kokalika: “No digas esto, Kokalika. No hables así, Kooaklika. Deposita confianza en Sariputta y Moggallana, Kokalika. Sariputta y Moggallana se conducen muy bien”.
Entonces, el monje Kokalika se levantó de su asiento, rindió homenaje al Bienaventurado y se retiró de ahí, manteniéndole siempre a su lado derecho. No mucho después de haberse retirado de ahí, todo el cuerpo del monje Kokalika se cubrió de furúnculos del tamaño de las semillas de mostaza. Después, los mismos crecieron hasta alcanzar el tamaño de unos frijoles; luego crecieron hasta alcanzar el tamaño de los garbanzos; luego crecieron hasta alcanzar el tamaño de las piedras azufaifos; luego crecieron hasta alcanzar el tamaño de los frutos de azufaifos; luego crecieron hasta alcanzar el tamaño de los mirobálanos; luego crecieron hasta alcanzar el tamaño de las beluvas inmaduras; luego crecieron hasta alcanzar el tamaño de los frutos de las beluvas. Y cuando alcanzaron el tamaño de los frutos de las beluvas explotaron abriéndose y exudando pus y sangre. Entonces, por causa de esta enfermedad, el monje Kokalika murió y por culpa de haber abrigado esta enemistad en contra de Sariputta y Moggallana, después de la muerte renació en el infierno de Paduma.
En esta ocasión, cuando la noche ya estaba avanzada, el BrahmabrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario Sahampati de una estupenda belleza, iluminando toda la Arboleda de Jeta, se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje, se quedó a un lado de pie y dijo al Bienaventurado: “Venerable señor, el monje Kokalika murió y, por culpa de haber abrigado la enemistad en contra de Sariputta y Moggallana, después de la muerte renació en el infierno de Paduma”. Habiendo dicho esto, rindió homenaje al Bienaventurado y, guardándolo siempre a su lado derecho, desapareció de ahí.
Después de esto, cuando la noche había pasado, el Bienaventurado se dirigió a los monjes con estas palabras: “Monjes, anoche, cuando la noche ya estaba avanzada, el Brahma Sahampati de una estupenda belleza, iluminando toda la Arboleda de Jeta, se acercó a mí, me rindió homenaje, se quedó a un lado de pie y me dijo: ‘Venerable señor, el monje Kokalika murió y, por culpa de haber abrigado la enemistad en contra de Sariputta y Moggallana, después de la muerte renació en el infierno de Paduma.' Habiendo dicho esto, me rindió homenaje y, guardándome siempre a su lado derecho, desapareció de ahí.”
Cuando esto fue dicho, cierto monje, dijo al Bienaventurado:
“¿Cuánto tiempo dura, venerable señor, la vida en el infierno de Paduma?”
“La duración de la vida en el infierno de Paduma es larga, monje. No es fácil ni contar ni decir cuántos años, cuántos cientos de años, cuantos miles de años o cuántos cientos de miles de años dura”.
“¿Y no es posible expresarlo con algún símil, venerable señor?”
“Esto sí, es posible, monje. Imagina, monje, una carretada de los kosalanos de veinte medidas de semillas de sésamo. Y al final de cada siglo un hombre retira de allí una semilla. Siendo así las cosas, aquella carretada de los kosalanos de veinte medidas de semillas de sésamo se vaciase y eliminase más rápido que terminase una sola vida en el infierno de Abbuda. Y veinte vidas del infierno de Abbuda equivalen a una del infierno de Nirabudda; mientras que veinte vidas del infierno de Nirabudda equivalen a una del infierno de Ababa; veinte vidas del infierno de Ababa equivalen a una del infierno de Atata; veinte vidas del infierno de Atata equivalen a una del infierno de Ahaha; veinte vidas del infierno de Ahaha equivalen a una del infierno de Kumuda; veinte vidas del infierno de Kumuda equivalen a una del infierno de Sogandhika; veinte vidas del infierno de Sogandhika equivalen a una del infierno de Uppala; veinte vidas del infierno de Uppala equivalen a una del infierno de Pundarika; veinte vidas del infierno de Pundarika equivalen a una del infierno de Paduma. Así que, monje, el monje Kokalika renació en el infierno de Paduma por culpa de haber abrigado la enemistad en contra de Sariputta y Moggallana .”
Esto es lo que dijo el Bienaventurado. Habiendo dicho esto, el Afortunado, el MaestroācariyaMaestro; mentor. Ver kalyāṇamitta. Este término no es un título, ni se usa específicamente para monásticos, sino que se refiere a cualquier persona en un rol de enseñanza.Ver en el glosario continuó diciendo así:
Ha nacido también un hacha dentro de su boca,
Con la cual, el necio se corta a sí mismo,
Expandiendo palabras difamatorias.
Alguien que alaba a uno que merece ser censurado,
O censura al que merece alabanzas,
Tira de su boca una nefasta lanza,
Por culpa de la cual, no hallará la felicidad.
La frivolidad es una nefasta lanza,
Que trae la pérdida de riquezasdhanaTesoro(s). Las siete cualidades de fe (saddhā), virtud (sīla), conciencia y prudencia (hiri-ottappa), aprendizaje (suta), generosidad (dāna), y sabiduría (paññā).Ver en el glosario y mala fortuna,
[Perdida] de todo incluyéndose a sí mismo;
Pero mucho peor es la nefasta lanza de abrigar el odiodosaUna de las tres raíces no saludables (mūla) en la mente.Ver en el glosario en contra de un afortunado.
Y treinta y seis más, y cinco abbudas,
El hablador de maldades sobre los nobles, va al infierno,
Habiendo hablado y pensado mal en ellos.
Koti = diez millones de años
Un koti de los kotis = un pakoti
Un koti de los pakotis = un kotipakoti
Un koti de los kotipakotis = un nahuta
Un koti de los nahutas = un ninnahuta
Un koti de los ninnahutas = un abbuda
Veinte abbudas = un nirabbuda
Sāvatthinidānaṁ.
Sāvatthinidānaṁ.
Atha kho kokāliko bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “pāpicchā, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, sāriputtamoggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti.
Atha kho kokāliko
bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca:
“pāpicchā,
bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, sāriputtamoggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti.
Atha kho kokāliko bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “pāpicchā, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, sāriputtamoggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti.
Evaṁ vutte, bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: “mā hevaṁ, kokālika, avaca; mā hevaṁ, kokālika, avaca. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti.
Evaṁ vutte, bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca:
“mā hevaṁ, kokālika, avaca; mā hevaṁ, kokālika, avaca.
Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti.
Evaṁ vutte, bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: “mā hevaṁ, kokālika, avaca; mā hevaṁ, kokālika, avaca. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti.
Dutiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi me, bhante, bhagavā saddhāyiko paccayiko; atha kho pāpicchāva bhante, sāriputtamoggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti.
Dutiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca:
“kiñcāpi me, bhante, bhagavā saddhāyiko paccayiko; atha kho pāpicchāva bhante, sāriputtamoggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti.
Dutiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi me, bhante, bhagavā saddhāyiko paccayiko; atha kho pāpicchāva bhante, sāriputtamoggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti.
Dutiyampi kho bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: “mā hevaṁ, kokālika, avaca; mā hevaṁ, kokālika, avaca. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti.
Dutiyampi kho bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca:
“mā hevaṁ, kokālika, avaca; mā hevaṁ, kokālika, avaca.
Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti.
Dutiyampi kho bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: “mā hevaṁ, kokālika, avaca; mā hevaṁ, kokālika, avaca. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti.
Tatiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi …pe… icchānaṁ vasaṁ gatā”ti.
Tatiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca:
“kiñcāpi …pe… icchānaṁ vasaṁ gatā”ti.
Tatiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi …pe… icchānaṁ vasaṁ gatā”ti.
Tatiyampi kho bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: “mā hevaṁ …pe… pesalā sāriputtamoggallānā”ti.
Tatiyampi kho bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca:
pesalā sāriputtamoggallānā”ti.
Tatiyampi kho bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: “mā hevaṁ …pe… pesalā sāriputtamoggallānā”ti.
Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi pīḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi.*pīḷakāhi → piḷakāhi (bj, sya1ed, sya2ed, pts1ed, pts2ed) Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṁ, muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo ahesuṁ, kalāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṁ, kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṁ, kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṁ, āmalakamattiyo hutvā beluvasalāṭukamattiyo ahesuṁ, beluvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṁ, billamattiyo hutvā pabhijjiṁsu. Pubbañca lohitañca pagghariṁsu. Atha kho kokāliko bhikkhu teneva ābādhena kālamakāsi. Kālaṅkato ca kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapajji sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā.
Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
Acirapakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi pīḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi.*pīḷakāhi → piḷakāhi (bj, sya1ed, sya2ed, pts1ed, pts2ed)
Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṁ, muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo ahesuṁ, kalāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṁ, kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṁ, kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṁ, āmalakamattiyo hutvā beluvasalāṭukamattiyo ahesuṁ, beluvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṁ, billamattiyo hutvā pabhijjiṁsu. Pubbañca lohitañca pagghariṁsu.
Atha kho kokāliko bhikkhu teneva ābādhena kālamakāsi.
Kālaṅkato ca kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapajji sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā.
Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi pīḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi.*pīḷakāhi → piḷakāhi (bj, sya1ed, sya2ed, pts1ed, pts2ed)Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṁ, muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo ahesuṁ, kalāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṁ, kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṁ, kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṁ, āmalakamattiyo hutvā beluvasalāṭukamattiyo ahesuṁ, beluvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṁ, billamattiyo hutvā pabhijjiṁsu. Pubbañca lohitañca pagghariṁsu. Atha kho kokāliko bhikkhu teneva ābādhena kālamakāsi. Kālaṅkato ca kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapajji sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā.
Atha kho brahmābrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṁ etadavoca: “kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti.
Atha kho
brahmābrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṁ etadavoca:
“kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato.
Kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti.
Atha kho brahmābrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṁ etadavoca: “kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti.
Idamavoca brahmā sahampati. Idaṁ vatvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.
Idamavoca brahmā sahampati.
Idaṁ vatvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.
Idamavoca brahmā sahampati. Idaṁ vatvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, bhikkhave, brahmā sahampati maṁ etadavoca: ‘kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā’ti.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi:
“imaṁ, bhikkhave, rattiṁ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, bhikkhave, brahmā sahampati maṁ etadavoca:
‘kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato.
Kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā’ti.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, bhikkhave, brahmā sahampati maṁ etadavoca: ‘kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā’ti.
Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati, idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyī”ti.
Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati, idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyī”ti.
Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati, idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyī”ti.
Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kīvadīghaṁ nu kho, bhante, padume niraye āyuppamāṇan”ti?
Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca:
“kīvadīghaṁ nu kho, bhante, padume niraye āyuppamāṇan”ti?
Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kīvadīghaṁ nu kho, bhante, padume niraye āyuppamāṇan”ti?
“Dīghaṁ kho, bhikkhu, padume niraye āyuppamāṇaṁ. Taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ: ‘ettakāni vassāni iti vā, ettakāni vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni vassasatasahassāni iti vā’”ti.
“Dīghaṁ kho, bhikkhu, padume niraye āyuppamāṇaṁ.
Taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ:
‘ettakāni vassāni iti vā, ettakāni vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni vassasatasahassāni iti vā’”ti.
“Dīghaṁ kho, bhikkhu, padume niraye āyuppamāṇaṁ. Taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ: ‘ettakāni vassāni iti vā, ettakāni vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni vassasatasahassāni iti vā’”ti.
“Sakkā pana, bhante, upamaṁ kātun”ti?
“Sakkā pana, bhante, upamaṁ kātun”ti?
“Sakkā pana, bhante, upamaṁ kātun”ti?
“Sakkā, bhikkhū”ti bhagavā avoca:
“Sakkā, bhikkhū”ti bhagavā avoca:
“Sakkā, bhikkhū”ti bhagavā avoca:
“Seyyathāpi, bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho. Tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṁ tilaṁ uddhareyya; khippataraṁ kho so, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo.
“Seyyathāpi, bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho. Tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṁ tilaṁ uddhareyya;
khippataraṁ kho so, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo.
“Seyyathāpi, bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho. Tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṁ tilaṁ uddhareyya; khippataraṁ kho so, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudanirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā, evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā, evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā, evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalanirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalā nirayā, evameko puṇḍariko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati puṇḍarikā nirayā, evameko padumo nirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudanirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā, evameko aṭaṭo nirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā, evameko ahaho nirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā, evameko kumudo nirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko nirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalanirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalā nirayā, evameko puṇḍariko nirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati puṇḍarikā nirayā, evameko padumo nirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudanirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā, evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā, evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā, evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalanirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalā nirayā, evameko puṇḍariko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati puṇḍarikā nirayā, evameko padumo nirayo.
Padume pana, bhikkhu, niraye kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti.
Padume pana, bhikkhu, niraye kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti.
Padume pana, bhikkhu, niraye kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti.
Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:
Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:
Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:
“Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe; Yāya chindati attānaṁ, bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ.
“Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe; Yāya chindati attānaṁ, bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ.
Yo nindiyaṁ pasaṁsati, Taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo; Vicināti mukhena so kaliṁ, Kalinā tena sukhaṁ na vindati.
Taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo;
Vicināti mukhena so kaliṁ,
Kalinā tena sukhaṁ na vindati.
Yo nindiyaṁ pasaṁsati, Taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo; Vicināti mukhena so kaliṁ, Kalinā tena sukhaṁ na vindati.
Appamattako ayaṁ kali, Yo akkhesu dhanaparājayo; Sabbassāpi sahāpi attanā, Ayameva mahantaro kali; Yo sugatesu manaṁ padosaye.
Yo akkhesu dhanaparājayo;
Sabbassāpi sahāpi attanā,
Yo sugatesu manaṁ padosaye.
Appamattako ayaṁ kali, Yo akkhesu dhanaparājayo; Sabbassāpi sahāpi attanā, Ayameva mahantaro kali; Yo sugatesu manaṁ padosaye.
Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ, Chattiṁsati pañca ca abbudāni; Yamariyagarahī nirayaṁ upeti, Vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakan”ti.
Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ,
Chattiṁsati pañca ca abbudāni;
Yamariyagarahī nirayaṁ upeti,
Vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakan”ti.
Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ, Chattiṁsati pañca ca abbudāni; Yamariyagarahī nirayaṁ upeti, Vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakan”ti.
Paṭhamo vaggo.
Paṭhamo vaggo.
Āyācanaṁ gāravo brahmadevo, Bako ca brahmā aparā ca diṭṭhi; Pamādakokālikatissako ca, Turū ca brahmā aparo ca kokālikoti.
Āyācanaṁ gāravo brahmadevo,
Bako ca brahmā aparā ca diṭṭhi;
Pamādakokālikatissako ca,
Turū ca brahmā aparo ca kokālikoti.
Āyācanaṁ gāravo brahmadevo, Bako ca brahmā aparā ca diṭṭhi; Pamādakokālikatissako ca, Turū ca brahmā aparo ca kokālikoti.