En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en la Roca Negra de la ladera Isigili cerca de Rajagaha junto con un gran número de monjes, unos quinientos monjes, todos de los cuales eran arahants. En eso, el Venerable Mahamoggallana buscó sus mentes con la suya propia [y vio que las mismas eran] liberadas y sin adquisiciones.
Entonces, esto se le ocurrió al Venerable Vangisa: “el Bienaventurado está morando en la Roca Negra… Y el Venerable Mahamoggallana buscó sus mentes con la suya propia [y vio que las mismas eran] liberadas y sin adquisiciones.” ¿Qué tal si ensalzo al Venerable Mahamoggallana en presencia del Bienaventurado con versos apropiados?”
Entonces, el Venerable Vangisa se levantó de su asiento, arregló su hábito exterior en uno de sus hombros y, levantando sus manos juntadas hacia el Bienaventurado en un reverencial saludo, le dijo: “una inspiración me ha llegado, Bienaventurado Señor. Una inspiración me ha llegado, oh Sublime.”
Entonces, el Bienaventurado le dijo: “expresa, entonces, tu inspiración, Vangisa”.
Acto seguido, el Venerable Vangisa ensalzó al Venerable Mahamoggallana en presencia Bienaventurado con apropiados versos:
Yendo a la orilla lejana de la insatisfaccióndukkhaEn sentido doctrinal, dukkha designa la condición insatisfactoria de la experiencia condicionada: lo que surge, cambia y no puede sostenerse como fuente estable de satisfacción. En la Primera Noble Verdad incluye nacimiento, envejecimiento, enfermedad, muerte, separación de lo querido, encuentro con lo no querido, no obtener lo que se desea y, en síntesis, los cinco agregados sujetos al aferramiento.Ver en el glosario,
Sus discípulos se sientan atendiéndole,
Los hombres del triple conocimiento, que dejaron atrás la muerte.
Moggallana, el grande en los poderes espirituales,
Abarca sus mentes con la suya propia,
Y las encuentra
Plenamente liberadas y sin adquisiciones.
Así, aquellos hombres perfectos de múltiples cualidades,
Atienden al Gotama,
Al perfecto sabio, en todos los asuntos,
Yendo a la orilla lejana de la insatisfacción.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati isigilipasse kāḷasilāyaṁ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tesaṁ sudaṁ āyasmā mahāmoggallāno cetasā cittaṁ samannesati vippamuttaṁ nirupadhiṁ.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati isigilipasse kāḷasilāyaṁ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi.
Tesaṁ sudaṁ āyasmā mahāmoggallāno cetasā cittaṁ samannesati vippamuttaṁ nirupadhiṁ.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati isigilipasse kāḷasilāyaṁ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tesaṁ sudaṁ āyasmā mahāmoggallāno cetasā cittaṁ samannesati vippamuttaṁ nirupadhiṁ.
Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi: “ayaṁ kho bhagavā rājagahe viharati isigilipasse kāḷasilāyaṁ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tesaṁ sudaṁ āyasmā mahāmoggallāno cetasā cittaṁ samannesati vippamuttaṁ nirupadhiṁ. Yannūnāhaṁ āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti.
Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi:
“ayaṁ kho bhagavā rājagahe viharati isigilipasse kāḷasilāyaṁ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi.
Tesaṁ sudaṁ āyasmā mahāmoggallāno cetasā cittaṁ samannesati vippamuttaṁ nirupadhiṁ.
Yannūnāhaṁ āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti.
Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi: “ayaṁ kho bhagavā rājagahe viharati isigilipasse kāḷasilāyaṁ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tesaṁ sudaṁ āyasmā mahāmoggallāno cetasā cittaṁ samannesati vippamuttaṁ nirupadhiṁ. Yannūnāhaṁ āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti.
Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti.
Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca:
“paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti.
Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti.
“Paṭibhātu taṁ, vaṅgīsā”ti bhagavā avoca.
“Paṭibhātu taṁ, vaṅgīsā”ti bhagavā avoca.
“Paṭibhātu taṁ, vaṅgīsā”ti bhagavā avoca.
Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi:
Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi:
Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi:
“Nagassa passe āsīnaṁ, muniṁ dukkhassa pāraguṁ; Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino.
“Nagassa passe āsīnaṁ, muniṁ dukkhassa pāraguṁ; Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino.
Te cetasā anupariyeti,*Te cetasā → cetasā (19Th1:1626) | anupariyeti → anupariyesati (sya-all, km) Moggallāno mahiddhiko; Cittaṁ nesaṁ samannesaṁ, Vippamuttaṁ nirūpadhiṁ.
Te cetasā anupariyeti,*Te cetasā → cetasā (19Th1:1626) | anupariyeti → anupariyesati (sya-all, km)
Te cetasā anupariyeti,*Te cetasā → cetasā (19Th1:1626) | anupariyeti → anupariyesati (sya-all, km)Moggallāno mahiddhiko; Cittaṁ nesaṁ samannesaṁ, Vippamuttaṁ nirūpadhiṁ.
Evaṁ sabbaṅgasampannaṁ, Muniṁ dukkhassa pāraguṁ; Anekākārasampannaṁ, Payirupāsanti gotaman”ti.
Payirupāsanti gotaman”ti.
Evaṁ sabbaṅgasampannaṁ, Muniṁ dukkhassa pāraguṁ; Anekākārasampannaṁ, Payirupāsanti gotaman”ti.