[Leer en pali]
He aquí lo que yo he oído decir. Cierta vez el bhagavant se encontraba en la ciudad de Vesali, en el Gran Bosque, en el Pabellón-de-techos-inclinados. Y el bhagavant por la mañana, después de vestirse, tomando su manto y su escudilla, entró en Vesali en busca de limosna. Habiendo recorrido Vesali en busca de limosna, regresando por la tarde de la recolección de limosnas, le dijo al venerable Ananda: «Toma un asiento, Ananda. Iremos a donde está el monumento sepulcral de Chapala para descansar durante las horas de calor».
Diciendo: «Sí, señor», el venerable Ananda, obedeciendo al bhagavant y tomando un asiento, lo siguió paso a paso. Y el bhagavant se dirigió a donde estaba el monumento sepulcral de Chapala y, una vez ahí, se sentó en el asiento preparado para él; y, habiéndose sentado, el bhagavant le dijo al venerable Ananda:
«Vesali es hermosa, oh Ananda, hermoso es el monumento sepulcral de Udena, hermoso es el monumento sepulcral de Gotamaka, hermoso es el monumento sepulcral de los Siete Mangos, hermoso es el monumento sepulcral de los Numerosos Hijos, hermoso es el monumento sepulcral de Sarandada, hermoso es el monumento sepulcral de Chapala. Oh Ananda, quienquiera que haya desarrollado, incrementado, dominado, practicado a fondo, experimentado, acrecentado, realizado esforzadamente las cuatro bases de los poderes sobrenaturales, si lo deseara, podría vivir un ciclo cósmico o lo que queda del ciclo. Oh Ananda, el tathagata ha desarrollado, incrementado, dominado, practicado a fondo, experimentado, acrecentado, realizado esforzadamente las cuatro bases de los poderes sobrenaturales. Si lo deseara, oh Ananda, el tathagata podría vivir un ciclo cósmico o lo que queda del ciclo».
Aun cuando el bhagavant hizo clara su intención, hizo claro su sentido, el venerable Ananda no pudo comprender, no le suplicó al bhagavant: «¡Señor, viva el bhagavant un ciclo cósmico; viva el bien encaminado un ciclo cósmico para bien de mucha gente, para felicidad de mucha gente, por compasión del mundo, para beneficio, para bien, para felicidad de dioses y de hombres!» -actuando como actuaría uno cuyo corazón estuviera poseído por Mara.
Por segunda vez el bhagavant le dijo al venerable Ananda:
«Vesali es hermosa, oh Ananda, hermoso es el monumento sepulcral de Udena, hermoso es el monumento sepulcral de Gotamaka, hermoso es el monumento sepulcral de los Siete Mangos, hermoso es el monumento sepulcral de los Numerosos Hijos, hermoso es el monumento sepulcral de Sarandada, hermoso es el monumento sepulcral de Chapala. Oh, Ananda, quienquiera, que haya desarrollado, incrementado, dominado, practicado a fondo, experimentado, acrecentado, realizado esforzadamente las cuatro bases de los poderes sobrenaturales, si lo deseara, podría vivir un ciclo cósmico, o lo que queda del ciclo. Oh Ananda, el tathagata ha desarrollado, incrementado, dominado, practicado a fondo, experimentado, acrecentado, realizado esforzadamente las cuatro bases de los poderes sobrenaturales. Si lo deseara, oh Ananda, el tathagata podría vivir un ciclo cósmico o lo que queda del ciclo».
Aun cuando el bhagavant hizo clara su intención, hizo claro su sentido, el venerable Ananda no pudo comprender, no le suplicó al bhagavant: «¡Señor, viva el bhagavant un ciclo cósmico; viva el bien encaminando un ciclo cósmico para bien de mucha gente, para felicidad de mucha gente, por compasión del mundo, para beneficio, para bien, para felicidad de dioses y de hombres¡» -actuando como actuaría uno cuyo corazón estuviera poseído por Mara.
Y por tercera vez el bhagavant le dijo al venerable Ananda: «Vesali es hermosa, oh Ananda, hermoso es el monumento sepulcral de Udena, hermoso es el monumento sepulcral de Gotamaka, hermoso es el monumento sepulcral de los Siete Mangos, hermoso es el monumento sepulcral de los Numerosos Hijos, hermoso es el monumento sepulcral de Sarandada, hermoso es el monumento sepulcral de Chapala. Oh Ananda, quienquiera que haya desarrollado, incrementado, dominado, practicado a fondo, experimentado, acrecentado, realizado esforzadamente las cuatro bases de los poderes sobrenaturales, si lo deseara, podría vivir un ciclo cósmico o lo que queda del ciclo. Oh Ananda, el tathagata ha desarrollado, incrementado, dominado, practicado a fondo, experimentado, acrecentado, realizado esforzadamente las cuatro bases de los poderes sobrenaturales. Si lo deseara, oh Ananda, el tathagata podría vivir un ciclo cósmico o lo que queda del ciclo».
Aun cuando el bhagavant hizo clara su intención, hizo claro su sentido, el venerable Ananda no pudo comprender, no le suplicó al bhagavant: «¡Señor, viva el bhagavant un ciclo cósmico; viva el bien encaminado un ciclo cósmico para bien de mucha gente, para felicidad de mucha gente, por compasión del mundo, para beneficio, para bien, para felicidad de dioses y de hombres!» -actuando como actuaría uno cuyo corazón estuviera poseído por Mara.
Entonces el bhagavant le dijo al venerable Ananda: «Puedes irte, Ananda, cuando lo juzgues conveniente». Diciendo:
«Sí, señor», el venerable Ananda, obedeciendo el bhagavant levantándose de su asiento, saludando al bhagavant, haciendo el padakkhina ,se sentó cerca, bajo un árbol.
Poco después que el venerable Ânanda se retirara, Mara, el Maligno, se dirigió hacia donde estaba el bhagavant y, una vez ahí, se quedó, de pie, a un lado; y, de pie, a un lado, Mara, el Maligno, le dijo al bhagavant:
«Ya debe el bhagavant entrar en el parinirvana; ya debe el bien encaminado entrar en el parinirvana; ya es tiempo para el bhagavant de entrar en el parinirvana. Señor, el bhagavant ha dicho estas palabras: 'Yo, oh Maligno, no entraré en el parinirvana mientras mis bhikkhus no sean discípulos firmes, bien disciplinados, seguros de sí, bien instruidos, conocedores de la doctrina, que actúen de conformidad con la doctrina, lleven una vida correcta, vivan de acuerdo con la doctrina y que, exaltando a su propio maestro, expliquen, enseñen, den a conocer, difundan, aclaren, analicen, comenten la doctrina; y, reprimiendo cualquier objeción que se produzca, refutándola de acuerdo con la razón, prediquen la doctrina sublime'. Pues bien, señor, ahora los bhikkhus del bhagavantbhagavant entrar en el parinirvana; ya debe el bien encaminado entrar en el parinirvana; ya es tiempo para el bhagavant de entrar en el parinirvana. ya son discípulos firmes, bien disciplinados, seguros de sí, bien instruidos, conocedores de la doctrina, que actúan de conformidad con la doctrina, llevan una vida correcta, viven de acuerdo con la doctrina y, exaltando a su propio maestro, explican, enseñan, dan a conocer, difunden, aclaran, analizan, comentan la doctrina; y, reprimiendo cualquier objeción que se produce, refutándola de acuerdo con la razón, predican la doctrina sublime. Ya debe entonces el
El bhagavant ha dicho estas palabras: 'Maligno, yo no entraré en el parinirvana mientras mis bhikkhunis no sean discípulas firmes, bien disciplinadas, seguras de sí, bien instruidas, conocedoras de la doctrina, que actúen de conformidad con la doctrina, lleven una vida correcta, vivan de acuerdo con la doctrina y que, exaltando a su propio maestro, expliquen enseñen, den a conocer, difundan, aclaren, analicen, comenten la doctrina; y, reprimiendo cualquier objeción que se produzca, refutándola de acuerdo con la razón, prediquen la doctrina sublime'. Pues bien, señor, ahora las bhikkhunîs del bhagavant ya son discípulas firmes, bien disciplinadas, seguras de sí, bien instruidas, conocedoras de la doctrina, que actúan de conformidad con la doctrina, llevan una vida correcta, viven de acuerdo con la doctrina y, exaltando a su propio maestro, explican, enseñan, dan a conocer, difunden, aclaran, analizan, comentan la doctrina; y, reprimiendo cualquier objeción que se produce, refutándola de acuerdo con la razón, predican la doctrina sublime. Ya debe entonces el bhagavant entrar en el parinirvana, ya debe el bien encaminado entrar en el parinirvana; ya es tiempo para el bhagavant de entrar en el parinirvana.
El bhagavant ha dicho estas palabras: 'Maligno, yo no entraré en el parinirvana mientras mis upasakas no sean discípulos firmes, bien disciplinados, seguros de sí, bien instruidos, conocedores de la doctrina, que actúen de conformidad con la doctrina, lleven una vida correcta y vivan de acuerdo con la doctrina y que, exaltando a su propio maestro, expliquen, enseñen, den a conocer, difundan, aclaren, comenten la doctrina; y, reprimiendo cualquier objeción que se produzca, refutándola de acuerdo con la razón, prediquen la doctrina sublime. Pues bien, señor, ahora, los upasakas del bhagavant ya son discípulos firmes, bien disciplinados, seguros de sí, bien instruidos, conocedores de la doctrina, que actúan de conformidad con la doctrina, llevan una vida correcta, viven de acuerdo con la doctrina y, exaltando a su propio maestro, explican, enseñan, dan a conocer, difunden, aclaran, analizan, comentan la doctrina; y, reprimiendo cualquier objeción que se produce, refutándola de acuerdo con la tazón, predican la doctrina sublime. Ya debe entonces el bhagavant entrar en el parinirvana; ya debe el bien encaminado entrar en el parinirvana; ya es tiempo para el bhagavant de entrar en el parinirvana.
El bhagavant ha dicho estas palabras: 'Maligno, yo no entraré' en el parinirvana mientras mis upasikas no sean discípulas firmes, bien disciplinadas, seguras de sí, bien instruidas, conocedoras de la doctrina, que actúen de conformidad con la doctrina, lleven una vida correcta y vivan de acuerdo con la doctrina y que, exaltando a su propio maestro, expliquen, enseñen, den a conocer, difundan, aclaren, analicen, comenten la doctrina; y, reprimiendo cualquier objeción que se produzca, refutándola de acuerdo con la razón, prediquen la doctrina sublime, Pues bien, ahora, las upasikas del bhagavant ya son discípulas firmes, bien disciplinadas, seguras de sí, bien instruidas, conocedoras de la doctrina, que actúan de conformidad con la doctrina, llevan una vida correcta, viven de acuerdo con la doctrinas, y exaltando a su propio maestro, explican, enseñan, dan a conocer, difunden, aclaran, analizan, comentan la doctrina; y, reprimiendo cualquier objeción que se produce, refutándola de acuerdo con la razón, predican la doctrina sublime. Ya debe entonces el bhagavant entrar en el parinirvana; ya debe el bien encaminado entrar en el parinirvana; ya es tiempo para el bhagavant de entrar en el parinirvana.
El bhagavant ha dicho estas palabras: “Maligno, yo no entraré en el parinirvana mientras mi vida religiosa no sea perfecta, fecunda, ampliamente difundida, conocida por muchos, al alcance de todos; mientras no sea proclamada por hombres y por dioses'. Pues bien, señor, ahora la vida religiosa del bhagavant ya es perfecta, fecunda, está ampliamente difundida, es conocida por muchos, está al alcance de todos; ya ha sido proclamada por hombres y por dioses. Ya debe el bhagavant entrar en el parinirvana; ya debe el bien encaminado entrar en el parinirvana ; ya es tiempo para el bhagavant de entrar en el parinirvana».
Después que el Maligno habló así, el bhagavant le contestó: «No te preocupes, Maligno, pronto tendrá lugar el parinirvana del tathagata; dentro de tres meses, el tathagata entrará en el parinirvana ».
Y el bhagavant, en el monumento sepulcral de Chapala, atento y consciente, se liberó de los factores condicionantes de la existencia; y una vez que se liberó de los factores condicionantes de la existencia, se produjo un gran temblor de tierra terrible y horripilante y estallaron los tambores celestiales.
El bhagavant, comprendiendo el sentido, dijo en aquella ocasión este udana :
El sabio arrojó de sí
los factores condicionantes de la existencia,
la existencia física y la psíquica;
lleno de alegría interior, concentrado,
destrozó, como a una cota de malla,
su propia existencia.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “gaṇhāhi, ānanda, nisīdanaṁ. Yena cāpālaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. *Yena cāpālaṁ cetiyaṁ → pāvālapāvālacetiyaṁ (sya-all)
ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi.
Vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
“gaṇhāhi, ānanda, nisīdanaṁ.
Yena cāpālaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. *Yena cāpālaṁ cetiyaṁ → pāvālapāvālacetiyaṁ (sya-all)
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “gaṇhāhi, ānanda, nisīdanaṁ. Yena cāpālaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. *Yena cāpālaṁ cetiyaṁ → pāvālapāvālacetiyaṁ (sya-all)
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanaṁ ādāya bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho bhagavā yena cāpālaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanaṁ ādāya bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.
Atha kho bhagavā yena cāpālaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanaṁ ādāya bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho bhagavā yena cāpālaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
“Ramaṇīyā, ānanda, vesālī; ramaṇīyaṁ udenaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ gotamakaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sattambaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ bahuputtaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sārandadaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ cāpālaṁ cetiyaṁ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno (…) kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. *(…) → (ānanda) (mr)Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā”ti.
“Ramaṇīyā, ānanda, vesālī; ramaṇīyaṁ udenaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ gotamakaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sattambaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ bahuputtaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sārandadaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ cāpālaṁ cetiyaṁ.
Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno (…) kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. *(…) → (ānanda) (mr)
Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā”ti.
“Ramaṇīyā, ānanda, vesālī; ramaṇīyaṁ udenaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ gotamakaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sattambaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ bahuputtaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sārandadaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ cāpālaṁ cetiyaṁ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno (…) kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. *(…) → (ānanda) (mr)Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā”ti.
Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṁ; na bhagavantaṁ yāci: “tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ; tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti, yathā taṁ mārena pariyuṭṭhitacitto. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṁ;
“tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ; tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti, yathā taṁ mārena pariyuṭṭhitacitto.
tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṁ; na bhagavantaṁ yāci: “tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ; tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti, yathā taṁ mārena pariyuṭṭhitacitto. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
“Ramaṇīyā, ānanda, vesālī; ramaṇīyaṁ udenaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ gotamakaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sattambaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ bahuputtaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sārandadaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ cāpālaṁ cetiyaṁ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā”ti.
“Ramaṇīyā, ānanda, vesālī; ramaṇīyaṁ udenaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ gotamakaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sattambaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ bahuputtaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sārandadaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ cāpālaṁ cetiyaṁ.
Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā.
Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā”ti.
“Ramaṇīyā, ānanda, vesālī; ramaṇīyaṁ udenaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ gotamakaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sattambaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ bahuputtaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ sārandadaṁ cetiyaṁ; ramaṇīyaṁ cāpālaṁ cetiyaṁ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā”ti.
Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṁ; na bhagavantaṁ yāci: “tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ; tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti, yathā taṁ mārena pariyuṭṭhitacitto.
Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṁ;
“tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ; tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti, yathā taṁ mārena pariyuṭṭhitacitto.
Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṁ; na bhagavantaṁ yāci: “tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṁ; tiṭṭhatu sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti, yathā taṁ mārena pariyuṭṭhitacitto.
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “gaccha tvaṁ, ānanda, yassadāni kālaṁ maññasī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā avidūre aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi.
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
“gaccha tvaṁ, ānanda, yassadāni kālaṁ maññasī”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā avidūre aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi.
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “gaccha tvaṁ, ānanda, yassadāni kālaṁ maññasī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā avidūre aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi.
Atha kho māro pāpimā, acirapakkante āyasmante ānande, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho māro pāpimā bhagavantaṁ etadavoca:
Atha kho māro pāpimā, acirapakkante āyasmante ānande, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho māro pāpimā bhagavantaṁ etadavoca:
Atha kho māro pāpimā, acirapakkante āyasmante ānande, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho māro pāpimā bhagavantaṁ etadavoca:
“Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. *Parinibbātu dāni → parinibbātu (bj)Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. *visāradā → visāradā yogakkhemā (bj); visāradappattā yogakkhemakāmā (sya-all); visāradappattā yogakkhemā (pts-vp-pli1, mr); visāradā pattayogakkhemā (an8.70:1 [70. Bhūmicālasutta])Etarahi kho pana, bhante, bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. *Etarahi kho pana, bhante → santi kho pana bhante etarahi (bj, pts-vp-pli1 sn51.10:1 [10. Cetiyasutta])Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.
“Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. *Parinibbātu dāni → parinibbātu (bj)
Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā:
‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. *visāradā → visāradā yogakkhemā (bj); visāradappattā yogakkhemakāmā (sya-all); visāradappattā yogakkhemā (pts-vp-pli1, mr); visāradā pattayogakkhemā (an8.70:1 [70. Bhūmicālasutta])
Etarahi kho pana, bhante, bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. *Etarahi kho pana, bhante → santi kho pana bhante etarahi (bj, pts-vp-pli1 sn51.10:1 [10. Cetiyasutta])
Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.
“Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. *Parinibbātu dāni → parinibbātu (bj)Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. *visāradā → visāradā yogakkhemā (bj); visāradappattā yogakkhemakāmā (sya-all); visāradappattā yogakkhemā (pts-vp-pli1, mr); visāradā pattayogakkhemā (an8.70:1 [70. Bhūmicālasutta])Etarahi kho pana, bhante, bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. *Etarahi kho pana, bhante → santi kho pana bhante etarahi (bj, pts-vp-pli1 sn51.10:1 [10. Cetiyasutta])Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.
Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, bhikkhuniyo bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. *pana, bhante → tayidaṁ bhante (sn51.10:1 [10. Cetiyasutta])Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.
Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā:
‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti.
Etarahi kho pana, bhante, bhikkhuniyo bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. *pana, bhante → tayidaṁ bhante (sn51.10:1 [10. Cetiyasutta])
Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.
Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, bhikkhuniyo bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. *pana, bhante → tayidaṁ bhante (sn51.10:1 [10. Cetiyasutta])Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.
Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsakā bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.
Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā:
‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti.
Etarahi kho pana, bhante, upāsakā bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti.
Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.
Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsakā bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.
Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.
Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā:
‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti.
Etarahi kho pana, bhante, upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti.
Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.
Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.
Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me idaṁ brahmacariyaṁ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitan’ti. Etarahi kho pana, bhante, bhagavato brahmacariyaṁ iddhañceva phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitaṁ. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato”ti.
Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā:
‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me idaṁ brahmacariyaṁ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitan’ti.
Etarahi kho pana, bhante, bhagavato brahmacariyaṁ iddhañceva phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitaṁ.
Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato”ti.
Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā: ‘na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me idaṁ brahmacariyaṁ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitan’ti. Etarahi kho pana, bhante, bhagavato brahmacariyaṁ iddhañceva phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitaṁ. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato”ti.
Evaṁ vutte, bhagavā māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “appossukko tvaṁ, pāpima, hohi. Na ciraṁ tathāgatassa parinibbānaṁ bhavissati. Ito tiṇṇaṁ māsānaṁ accayena tathāgato parinibbāyissatī”ti.
Evaṁ vutte, bhagavā māraṁ pāpimantaṁ etadavoca:
“appossukko tvaṁ, pāpima, hohi. Na ciraṁ tathāgatassa parinibbānaṁ bhavissati.
Ito tiṇṇaṁ māsānaṁ accayena tathāgato parinibbāyissatī”ti.
Evaṁ vutte, bhagavā māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “appossukko tvaṁ, pāpima, hohi. Na ciraṁ tathāgatassa parinibbānaṁ bhavissati. Ito tiṇṇaṁ māsānaṁ accayena tathāgato parinibbāyissatī”ti.
Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṁ ossaji. Ossaṭṭhe ca bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi bhiṁsanako lomahaṁso, devadundubhiyo ca phaliṁsu. *devadundubhiyo → devadudrabhiyo (mr)
Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṁ ossaji.
Ossaṭṭhe ca bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi bhiṁsanako lomahaṁso, devadundubhiyo ca phaliṁsu. *devadundubhiyo → devadudrabhiyo (mr)
Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṁ ossaji. Ossaṭṭhe ca bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi bhiṁsanako lomahaṁso, devadundubhiyo ca phaliṁsu. *devadundubhiyo → devadudrabhiyo (mr)
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
“Tulamatulañca sambhavaṁ, Bhavasaṅkhāramavassaji muni; Ajjhattarato samāhito, Abhindi kavacamivattasambhavan”ti.
“Tulamatulañca sambhavaṁ,
Bhavasaṅkhāramavassaji muni;
Abhindi kavacamivattasambhavan”ti.
“Tulamatulañca sambhavaṁ, Bhavasaṅkhāramavassaji muni; Ajjhattarato samāhito, Abhindi kavacamivattasambhavan”ti.