SC 1 Así lo he oído: En cierta ocasión el Bienaventurado residía en Savatthi, en la arboleda de Jeta, en el parque de Anathapindika.
SC 2 En aquella época, por diversas razones, se encontraban en Savatthi quinientos brahmanesbrahmanLa casta brahmán (brahmin) de la India es una clase hereditaria con funciones sacerdotales y sagradas especiales, especialmente el mantenimiento de los textos y ritos védicos antiguos. Sin embargo, muchos brahmanes vivían vidas seculares, mientras otros practicaban como renunciantes. No obstante, durante mucho tiempo mantuvieron que por su nacimiento son dignos del más alto respeto. El budismo tomó prestado el término brahmán para aplicarlo a quienes han alcanzado la meta, mostrando que el respeto no se gana por nacimiento, raza o casta, sino por logro espiritual. En sentido budista, este término es sinónimo de arahant.Ver en el glosario procedentes de diversos reinos. Entonces, los brahmanes pensaron: “Éste ascetasamaṇaAsceta o contemplativo. Proviene de una raíz śram que significa desgastar o subyugar.Ver en el glosario Gotama enseña la purificación de las cuatro castas. ¿Quién está capacitado para debatir esa afirmación con el asceta Gotama?”
SC 3 En aquel tiempo vivía en Savatthi un joven brahmán llamado Assalayana, un adolescente de dieciséis años con la cabeza afeitada que conocía bien los tres Veda con su vocabulario, ritual, fonología, etimología y las narraciones históricas como quinta disciplina, y estaba versado en métrica, gramática, cosmología y en las señales que distinguen a los grandes varones.
Entonces, los brahmanes pensaron: “Este joven brahmán llamado Assalayana, que vive en Savatthi, ese adolescente de dieciséis años con la cabeza afeitada, que conoce bien los tres Veda… las señales que distinguen a los grandes varones. Ése está capacitado para debatir esa afirmación con el asceta Gotama”.
SC 4 Entonces los brahmanes fueron adonde estaba el joven brahmán Assalayana, se le acercaron y le dijeron:
“Honorable Assalayana, ese asceta Gotama enseña la purificación de las cuatro castas. Rogamos al honorable Assalayana que vaya a debatir esa afirmación con el asceta Gotama.”
Dicho que hubieron esto, el joven brahmán Assalayana contestó: “Señores, el asceta Gotama proclama la Enseñanza y es difícil enfrentarse a quienes proclaman la Enseñanza. No estoy capacitado para debatir esa afirmación con el asceta Gotama.”
Por segunda vez los brahmanes le dijeron:
“Honorable Assalayana, ese asceta Gotama enseña la purificación de las cuatro castas. Rogamos al honorable Assalayana que vaya a debatir esa afirmación con el asceta Gotama, puesto que la vida de renunciante ya ha sido vivida por el honorable Assalayana.”
Por segunda vez el joven brahmán Assalayana les contestó lo mismo. Por tercera vez los brahmanes dijeron al joven brahmán Assalayana:
“Honorable Assalayana, ese asceta Gotama enseña la purificación de las cuatro castas. Rogamos al honorable Assalayana que vaya a debatir esa afirmación con el asceta Gotama, puesto que la vida de renunciante ya ha sido vivida por el honorable Assalayana; no os deis por perdido sin haber luchado antes.”
Dicho que hubieron esto, el joven brahmán Assalayana contestó a los brahmanes:
“Señores, el asceta Gotama proclama la Enseñanza y es difícil enfrentarse a quienes proclaman la enseñanza. No estoy capacitado para debatir esa afirmación con el asceta Gotama. No obstante, iré por orden e los señores.”
SC 5 Entonces, el joven brahmán Assalayana, acompañado de un gran grupo de brahmanes, fue adonde estaba el Bienaventurado, se le acercó e intercambió saludos con él. Terminada aquella charla amigable y cortés, se sentó a un lado. Una vez sentado, el joven brahmán Assalayana, le dijo:
“Honorable Gotama, los brahmanes dicen así: ‘La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores; la casta más blanca es la de los brahmanes, las otras son más oscuras; los brahmanes son puros, no así los que no son brahmanes; los brahmanes son los hijos legítimos de BrahmabrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario, nacidos de la boca de Brahma, creados por Brahma, descendientes de Brahma, herederos de Brahma’. ¿Qué opinas de esto honorable Gotama?”
“Pues, Assalayana, bien se ve que las mujeres brahmanes menstrúan, quedan embarazadas, dan a luz, y amamantan, y que los brahmanes nacen del vientre materno como los demás, y sin embargo ellos siguen diciendo: ‘La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores; la casta más blanca es la de los brahmanes, las otras son más oscuras; los brahmanes son puros, no así los que no son brahmanes; los brahmanes son los hijos legítimos de Brahma, nacidos de la boca de Brahma, creados por Brahma, descendientes de Brahma, herederos de Brahma.’"
SC 6 Por más que el honorable Gotama diga eso, los brahmanes siguen pensando así: ‘La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores… herederos de Brahma.’"
“¿Qué te parece, Assalayana? ¿Has oído que en Yona, Kambojesu y otros países vecinos, hay sólo dos castas, la de los señores y la de los esclavos, y que, habiendo sido señor, uno es esclavo, y habiendo sido esclavo, uno es señor?”
“Así lo he oído, honorable. En Yona, Kambojesu y otros países vecinos, hay sólo dos castas, la de señores y la de los esclavos, y que habiendo sido señor, uno es esclavo, y habiendo sido esclavo, uno es señor.”
“Luego entonces, AssaIayana, ¿en base a qué y con qué autoridad dicen los brahmanes: “La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores… herederos de Brahma?”
SC 7“Por más que el honorable Gotama diga eso, los brahmanes siguen pensando así: ‘La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores… herederos de Brahma’”.
“¿Qué te parece, AssaIayana? Imagina un noble guerrero… un mercader… un plebeyo que mata a seres vivientes, toma lo que no le es dado, se conduce mal en lo relativo a los placeres de los sentidos, miente, habla maliciosa, grosera y frívolamente, que es codicioso, tiene una mente malévola y opiniones erróneas.
“Tras la muerte y descomposición del cuerpo, ¿él reaparecería en la perdición, en un mal destino, en lugares de sufrimientodukkhaEn sentido doctrinal, dukkha designa la condición insatisfactoria de la experiencia condicionada: lo que surge, cambia y no puede sostenerse como fuente estable de satisfacción. En la Primera Noble Verdad incluye nacimiento, envejecimiento, enfermedad, muerte, separación de lo querido, encuentro con lo no querido, no obtener lo que se desea y, en síntesis, los cinco agregados sujetos al aferramiento.Ver en el glosario, en los infiernos, pero no sería así en el caso de un brahmán?”
“No es así, honorable Gotama. Un noble guerrero, honorable Gotama, que mata a seres vivientes, toma lo que no le es dado, se conduce mal en lo relativo a los placeres de los sentidos, miente, habla maliciosa, grosera y frívolamente, que es codicioso, tiene una mente malévola y opiniones erróneas, tras la muerte y descomposición del cuerpo reaparece en la perdición, en un mal destino, en lugares de sufrimiento, en los infiernos. No sólo él, honorable Gotama. También un brahmán, también un mercader, también un plebeyo.
“Honorable Gotama, todo miembro de las cuatro castas que mata a seres vivientes, toma lo que no le es dado, se conduce mal en lo relativo a los placeres de los sentidos, miente, habla maliciosa, grosera y frívolamente, que es codicioso, tiene una mente malévola y opiniones erróneas, tras la muerte y descomposición del cuerpo reaparece en la perdición, en un mal destino, en lugares de sufrimiento, en los infiernos.”
“Luego entonces, Assalayana, ¿en base a qué y con qué autoridad dicen los brahmanes: ‘La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores… herederos de Brahma?’"
SC 8“Por más que el honorable Gotama diga eso, los brahmanes siguen pensando: ‘La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores… herederos de Brahma’”.
“¿Qué te parece, Assalayana? Imagina un brahmán que se abstiene de matar a seres vivientes, de tomar lo que no le es dado, de mala conducta en lo relativo a los placeres de los sentidos, de mentir, hablar maliciosa, grosera y frívolamente, que no es codicioso ni tiene una mente malévola y cuya opinión es recta. Tras la muerte y descomposición del cuerpo, ¿él reaparecería en un buen destino, en algún mundo celestial, pero no sería así en el caso de un noble guerrero, de un mercader, de un plebeyo?”
“No es así, honorable Gotama. Un noble guerrero, honorable Gotama, que se abstiene de matar a seres vivientes, de tomar lo que no le es dado, de mala conducta en lo relativo a los placeres de los sentidos, de mentir, hablar maliciosa, grosera y frívolamente, que no es codicioso ni tiene una mente malévola, y cuya opinión es recta, tras la muerte y descomposición del cuerpo reaparece en un buen destino, en algún mundo celestial. No sólo él, honorable Gotama. También un brahmán, también un mercader, también un plebeyo.
“Honorable Gotama, todo miembro de las cuatro castas que se abstiene de matar a seres vivientes, de tomar lo que no le es dado, de mala conducta en lo relativo a los placeres de los sentidos, de mentir, hablar maliciosa, grosera y frívolamente, que no es codicioso ni tiene una mente malévola, y cuya opinión es recta, tras la muerte y descomposición del cuerpo reaparece en un buen destino, en algún mundo celestial.”
“Luego entonces, Assalayana, ¿en base a qué y con qué autoridad dicen los brahmanes: ‘La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores… herederos de Brahma?’"
SC 9“Por más que el honorable Gotama diga eso, los brahmanes siguen pensando: ‘La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores… herederos de Brahma’”.
“¿Qué te parece, Assalayana? ¿Es que sólo el brahmán es capaz de cultivar una mente de benevolenciamettāUna de las diez perfecciones (pāramīs) y una de las cuatro moradas sublimes (brahma-vihāra). Representa un deseo profundo, activo y desinteresado por la felicidad y el bienestar de todos los seres. Es un estado mental cultivado que busca disolver las barreras entre el “yo” y el “otro”.Ver en el glosario, sin odiodosaUna de las tres raíces no saludables (mūla) en la mente.Ver en el glosario ni malevolenciabyāpādaHostilidad, rechazo o intención dañina hacia algo o alguien; uno de los cinco obstáculos. (Ver nīvaraṇa)Ver en el glosario hacia nadie, pero no así el noble guerrero, el mercader o el plebeyo?”
“No es así, honorable Gotama. Un noble guerrero, honorable Gotama, también es capaz de cultivar una mente de benevolencia, sin odio ni malevolencia hacia nadie. No sólo él, honorable Gotama. También un brahmán, también un mercader, también un plebeyo. Honorable Gotama, todos los miembros de las cuatro castas son capaces de cultivar una mente de benevolencia, sin odio ni malevolencia hacia nadie.”
“Luego entonces, Assalayana, ¿en base a qué y con qué autoridad dicen los brahmanes: ‘La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores… herederos de Brahma?’"
SC 10“Por más que el honorable Gotama diga eso, los brahmanes siguen pensando: ‘La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores… herederos de Brahma’”.
“¿Qué te parece, Assalayana? ¿Es que sólo el brahmán es capaz de tomar una esponja y jabón, ir al río, y quitarse la suciedad y el sudor, pero no así el noble guerrero, el mercader o el plebeyo?”
“No es así, honorable Gotama. Un noble guerrero, honorable Gotama, también es capaz de tomar una esponja y jabón, ir al río, y quitarse la suciedad y el sudor. No sólo él, honorable Gotama. También un brahmán, también un mercader, también un plebeyo. Honorable Gotama, todos los miembros de las cuatro castas son capaces de tomar una esponja y jabón, ir al río, y quitarse la suciedad y el sudor.”
“Luego entonces, Assalayana, ¿en base a qué y con qué autoridad dicen los brahmanes: ‘La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores… herederos de Brahma?’"
SC 11“Por más que el honorable Gotama diga eso, los brahmanes siguen pensando: ‘La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores… herederos de Brahma’”.
“¿Qué te parece, Assalayana? Imagina un noble rey ungido que congrega a un centenar de hombres de diversos linajes y les dice: ‘Señores, quienquiera de los aquí presentes que proceda de una familia noble, brahmán o real, que tome leña de árbol sala o de salala o de sándalo o de padumaka, encienda un fuego y produzca calor. Igualmente, señores, quienquiera de los aquí presentes que proceda de una familia de ínfima casta, cazadores, trabajadores del bambú, carreteros o basureros, que tome leña de un abrevadero para perros o para cerdos, de algún vertedero o de un árbol de ricino, encienda un fuego y produzca calor.
“¿Qué te parece, Assalayana? ¿Es que el fuego encendido en el primer caso tendrá llamas, color y resplandor, y servirá para lo que sirve el fuego, pero en el segundo caso no tendrá llamas, color ni resplandor y no servirá para lo que sirve el fuego?”
“No es así, honorable Gotama. El fuego tendrá llamas, color y resplandor, y servirá para lo que sirve el fuego en ambos casos, porque todo fuego tiene llamas, color y resplandor, y sirve para lo que sirve el fuego.”
“Luego entonces, Assalayana, ¿en base a qué y con qué autoridad dicen los brahmanes: ‘La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores… herederos de Brahma?’"
SC 12“Por más que el honorable Gotama diga eso, los brahmanes siguen pensando: ‘La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores… herederos de Brahma’”.
“¿Qué te parece, Assalayana? Imagina un muchacho noble guerrero que hace el amor con una muchacha brahmán, y que como consecuencia de ello nace un hijo. Ese hijo nacido de un noble guerrero y una brahmán, ¿sería como la madre o como el padre? ¿Habría que llamarlo ‘noble’ o ‘brahmán’?”
“Honorable Gotama, ese hijo nacido de un noble guerrero y una brahmán, sería como la madre y como el padre. Se le podría llamar tanto ‘noble’ como ‘brahmán’”.
SC 13“¿Qué te parece, Assalayana? Imagina un muchacho brahmán que hace el amor con una muchacha noble, y que como consecuencia de ello nace un hijo. Ese hijo nacido de un brahmán y una noble, ¿sería como la madre o como el padre? ¿Habría que llamarlo ‘noble’ o ‘brahmán’?”
“Honorable Gotama, ese hijo nacido de un brahmán y una noble, sería como la madre y como el padre. Se le podría llamar tanto ‘noble’ como ‘brahmán.’"
SC 14“¿Qué te parece, Assalayana?, imagina una yegua que se aparea con un burro, y que como consecuencia de ello nace un potro; ese potro nacido de la yegua y el burro ¿sería como la madre y como el padre? ¿Habría que llamarlo ‘caballo’ o ‘burro’?”
“Honorable Gotama, como se trata de un híbrido, es una mula. En este caso, honorable Gotama, se aprecia la diferencia. En cambio, en los otros dos casos anteriores no se aprecia diferencia alguna.”
SC 15“¿Qué te parece, Assalayana? Imagina dos jóvenes brahmanes que fueran hermanos, el uno culto y bien educado, el otro inculto y mal educado. ¿A cuál de ellos servirían primero la comida los brahmanes en un convite funerario, una ceremonia de ofrendadānaA menudo se refiere a dar cualquiera de las cuatro necesidades a la orden monástica. Más generalmente, la inclinación a dar, sin esperar ninguna forma de retribución del receptor. Dāna es el primer tema en el sistema de instrucción gradual del Buddha (ver anupubbī-kathā), la primera de las diez pāramīs, uno de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver sīla y bhāvanā).Ver en el glosario de arroz con leche, un sacrificio o un banquete?”
“Honorable Gotama, al joven brahmán culto y bien educado, a ése servirían primero los brahmanes en un convite funerario, una ceremonia de ofrenda de arroz con leche, un sacrificio o un banquete. Honorable Gotama, ¿qué gran fruto podrá salir de lo dado al inculto y mal educado?”
SC 16“¿Qué te parece, Assalayana? Imagina dos jóvenes brahmanes que fueran hermanos, el uno culto y bien educado pero inmoral y malvado, el otro inculto y mal educado pero moral y bondadoso. ¿A cuál de ellos servirían primero la comida los brahmanes en un convite funerario, una ceremonia de ofrenda de arroz con leche, un sacrificio o un banquete?”
“Honorable Gotama, al joven brahmán inculto y mal educado pero moral y bondadoso, a ése servirían primero los brahmanes en un convite funerario, una ceremonia de ofrenda de arroz con leche, un sacrificio o un banquete. Honorable Gotama, ¿qué gran fruto podrá salir de lo dado al inmoral y malvado?”
SC 17“Primero tú, Assalayana, vienes con lo del nacer, habiendo dejado el nacer, luego vienes con lo de la cultura y, habiendo dejado la cultura, ahora llegas a decir que la purificación es igual para las cuatro castas, que es precisamente lo que yo enseño.”
Hablado que hubo el Bienaventurado, el joven brahmán AssaIayana se quedó sentado en silencio, perplejo, con los hombros caídos, cabizbajo, triste y sin saber qué decir. Entonces el Bienaventurado, viendo que el joven brahmán Assalayana se había quedado sentado en silencio, perplejo, con los hombros caídos, cabizbajo, triste y sin saber qué decir, le dijo:
SC 18 “Éranse una vez, Assalayana, siete brahmanes videntes que vivían en un bosque, en cabañas hechas con hojas, y se les ocurrió esta opinión perniciosa: ‘La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores… herederos de Brahma’.
“Entonces, AssaIayana, el vidente Devala el Oscuro oyó decir: ‘A siete brahmanes videntes… herederos de Brahma’.
“Entonces, Assalayana, el vidente Devala el Oscuro, se arregló el pelo y la barba, se puso un vestido rojo, se calzó las sandalias, y tomando un bastón dorado, se presento en el claro del bosque donde estaban los siete brahmanes videntes.
“Entonces, Assalayana, el vidente Devala el Oscuro, paseando por el claro del bosque donde estaban los siete brahmanes videntes gritaba: ‘¿Adónde han ido estos honorables brahmanes? ¿Adónde han ido estos honorables brahmanes?’.
“Entonces, Assalayana, los siete brahmanes videntes pensaron: ‘¿Quién es ése que va dando vueltas por el claro del bosque como un buey trillando en la era y gritando: «¿Dónde están los siete brahmanes videntes?» ¡Echémosle una maldición!’
“Entonces, Assalayana, los siete brahmanes videntes echaron una maldición al vidente Devala el Oscuro: “Así te conviertas en cenizas, vil descastado’.
“Pero, Assalayana, cuanto más le maldecían los siete brahmanes videntes, tanto más guapo, bello y atractivo se hacía el vidente Devala el Oscuro.
“Entonces, AssaIayana, los siete brahmanes videntes pensaron: ‘Nuestro ascetismo es vano, la vida de santidad, infructuosa. Antes, cuando echábamos una maldición a alguien diciendo: «Así te conviertas en cenizas, vil descastado», ése se convertía en cenizas. Pero ahora, por más que le echamos la maldición a éste, lo único que conseguimos es que se haga cada vez más guapo, bello y atractivo’.
“‘Honorables, el ascetismo no es vano ni la vida de santidad infructuosa. Por favor, honorables, renunciad al odio que me tenéis.’
“‘Honorable, ya hemos renunciado al odio que te teníamos. ¿Quién eres, honorable?’
“‘Honorables, ¿habéis oído hablar del vidente Devala el Oscuro?’
“‘Sí, honorable.’
“‘Pues, ése soy yo, honorables.’
“Entonces, Assalayana, los siete brahmanes videntes se acercaron al vidente Devala el Oscuro y le ofrecieron sus respetos. Luego, el vidente Devala el Oscuro les dijo: ‘Honorables, oí decir que a siete brahmanes videntes que viven en un bosque, en cabañas hechas con hojas, se les ha ocurrido aquella opinión perniciosa: «La casta superior es la de los brahmanes, las otras castas son inferiores; las casta más blanca es la de los brahmanes, las otras son más oscuras; los brahmanes son puros, no así los que no son brahmanes; los brahmanes son los hijos legítimos de Brahma, nacidos de la boca de Brahma, creados por Brahma, descendientes de Brahma, herederos de Brahma»’.
“‘Así es, honorable.’
“‘Honorables, ¿es que sabéis si la madre que os procreó fue sólo con brahmanes y no con no brahmanes.’
“‘No, honorable.’
“‘Honorables, ¿es que sabéis si las madres de vuestras madres hasta la séptima generación fueron sólo con brahmanes y no con no brahmanes?’
“‘No, honorable.’
“‘Honorables, ¿es que sabéis si el padre que os procreó fue sólo con mujeres brahmanes y no con no brahmanes.’
“‘No, honorable.’
“‘Honorables, ¿es que sabéis si los padres de vuestros padres hasta la séptima generación fueron sólo con mujeres brahmanes y no con no brahmanes?’
“‘No, honorable.’
“‘Honorables, ¿es que sabéis cómo se produce la concepción?’
“‘La concepción se produce si se unen madre y padre, la madre está en período fértil y está presente un ser pronto a renacer, entonces se produce la concepción. Así, al unirse las tres cosas, se produce la concepción.’
“‘Honorables, ¿es que acaso sabéis con certeza si ese ser pronto a renacer es noble guerrero, brahmán, mercader o plebeyo?’
“‘Honorable, no sabemos con certeza si ese ser pronto a renacer es noble guerrero, brahmán, mercader o plebeyo.’
“‘Honorables, en tal caso, ¿sabéis lo que sois?’
“‘Honorable, siendo así, no sabemos lo que somos.’
“Entonces, Assalayana, por más que el vidente Devala el Oscuro inquirió, pidió explicaciones e insistió a los siete brahmanes videntes sobre su propia doctrina del nacer, éstos no fueron capaces de justificarla. Así, al inquirirte, al pedirte explicaciones e interrogarte yo, ¿cómo vas tú a ser capaz de justificar tu propia doctrina del nacer siendo que sólo repites lo que dicen tus maestrosācariyaMaestro; mentor. Ver kalyāṇamitta. Este término no es un título, ni se usa específicamente para monásticos, sino que se refiere a cualquier persona en un rol de enseñanza.Ver en el glosario y estás muy por debajo de su nivel?”
SC 19 Dicho que hubo esto, el joven brahmán Assalayana dijo al Bienaventurado:
“¡Excelente, maestro Gotama, excelente, maestro Gotama! En verdad, maestro Gotama, como uno que levanta lo caído, o revela lo oculto, o indica el camino al extraviado, o alza un candil en la oscuridad pensando: ‘los que tengan ojos, que vean’, así es como el Bienaventurado explica la Enseñanza de diversas maneras.
“Yo voy por refugio al maestro Gotama, a la Enseñanza y a la ComunidadSaṅghaEste término denota tanto: la «comunidad monástica» (comunidades de monjes y monjas budistas) en quienes los seguidores laicos toman refugio; como aquellos seguidores del Buddha, laicos u ordenados, que han alcanzado al menos la entrada en la corriente (ver sotāpanna), el primero de los senderos transcendentes (ver magga) que culmina en nibbāna. Recientemente en EE.UU., el término «sangha» se ha transformado para significar el sentido más amplio de «comunidad de seguidores en el sendero budista», aunque este uso no tiene base en el canon pali. El término parisā se usa en este sentido más amplio en los textos tempranos.Ver en el glosario de monjes. Ruego al maestro Gotama que de hoy en adelante me considere como un devoto laico venido a él por refugio para toda la vida.”
Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṁ brāhmaṇānaṁ pañcamattāni brāhmaṇasatāni sāvatthiyaṁ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Atha kho tesaṁ brāhmaṇānaṁ etadahosi: “ayaṁ kho samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paññapeti. Ko nu kho pahoti samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti?
Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṁ brāhmaṇānaṁ pañcamattāni brāhmaṇasatāni sāvatthiyaṁ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena.
Atha kho tesaṁ brāhmaṇānaṁ etadahosi:
“ayaṁ kho samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paññapeti.
Ko nu kho pahoti samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti?
Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṁ brāhmaṇānaṁ pañcamattāni brāhmaṇasatāni sāvatthiyaṁ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Atha kho tesaṁ brāhmaṇānaṁ etadahosi: “ayaṁ kho samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paññapeti. Ko nu kho pahoti samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti?
Tena kho pana samayena assalāyano nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario māṇavo sāvatthiyaṁ paṭivasati daharo, vuttasiro, soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo.
Tena kho pana samayena assalāyano
nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario māṇavo sāvatthiyaṁ paṭivasati daharo, vuttasiro, soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo.
Tena kho pana samayena assalāyano nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario māṇavo sāvatthiyaṁ paṭivasati daharo, vuttasiro, soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo.
Atha kho tesaṁ brāhmaṇānaṁ etadahosi: “ayaṁ kho assalāyano māṇavo sāvatthiyaṁ paṭivasati daharo, vuttasiro, soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū …pe… anavayo. So kho pahoti samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti.
Atha kho tesaṁ brāhmaṇānaṁ etadahosi:
“ayaṁ kho assalāyano māṇavo sāvatthiyaṁ paṭivasati daharo, vuttasiro, soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū …pe… anavayo.
So kho pahoti samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti.
Atha kho tesaṁ brāhmaṇānaṁ etadahosi: “ayaṁ kho assalāyano māṇavo sāvatthiyaṁ paṭivasati daharo, vuttasiro, soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū …pe… anavayo. So kho pahoti samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti.
Atha kho te brāhmaṇā yena assalāyano māṇavo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā assalāyanaṁ māṇavaṁ etadavocuṁ: “ayaṁ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paññapeti. Etu bhavaṁ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetū”ti.*paṭimantetū”ti → patimantetunti (bj, pts1ed); paṭimantetunti (mr)
Atha kho te brāhmaṇā yena assalāyano māṇavo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā assalāyanaṁ māṇavaṁ etadavocuṁ:
“ayaṁ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paññapeti.
Etu bhavaṁ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetū”ti.*paṭimantetū”ti → patimantetunti (bj, pts1ed); paṭimantetunti (mr)
Atha kho te brāhmaṇā yena assalāyano māṇavo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā assalāyanaṁ māṇavaṁ etadavocuṁ: “ayaṁ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paññapeti. Etu bhavaṁ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetū”ti.*paṭimantetū”ti → patimantetunti (bj, pts1ed); paṭimantetunti (mr)
Evaṁ vutte, assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca: “samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti. Nāhaṁ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti.
Evaṁ vutte, assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca:
“samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī;
dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti.
Nāhaṁ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti.
Evaṁ vutte, assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca: “samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti. Nāhaṁ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti.
Dutiyampi kho te brāhmaṇā assalāyanaṁ māṇavaṁ etadavocuṁ: “ayaṁ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paññapeti. Etu bhavaṁ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetu.*paṭimantetu → patimantetuṁ (bj, pts1ed); paṭimantetuṁ (mr) Caritaṁ kho pana bhotā assalāyanena paribbājakan”ti. Dutiyampi kho assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca: “samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti. Nāhaṁ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti.
Dutiyampi kho te brāhmaṇā assalāyanaṁ māṇavaṁ etadavocuṁ:
“ayaṁ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paññapeti.
Etu bhavaṁ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetu.*paṭimantetu → patimantetuṁ (bj, pts1ed); paṭimantetuṁ (mr)
Caritaṁ kho pana bhotā assalāyanena paribbājakan”ti.
Dutiyampi kho assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca:
“samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī;
dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti.
Nāhaṁ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti.
Dutiyampi kho te brāhmaṇā assalāyanaṁ māṇavaṁ etadavocuṁ: “ayaṁ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paññapeti. Etu bhavaṁ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetu.*paṭimantetu → patimantetuṁ (bj, pts1ed); paṭimantetuṁ (mr)Caritaṁ kho pana bhotā assalāyanena paribbājakan”ti. Dutiyampi kho assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca: “samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti. Nāhaṁ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti.
Tatiyampi kho te brāhmaṇā assalāyanaṁ māṇavaṁ etadavocuṁ: “ayaṁ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paññapeti. Etu bhavaṁ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetu.*paṭimantetu → patimantetuṁ (bj, pts1ed); paṭimantetuṁ (mr) Caritaṁ kho pana bhotā assalāyanena paribbājakaṁ. Mā bhavaṁ assalāyano ayuddhaparājitaṁ parājayī”ti.
Tatiyampi kho te brāhmaṇā assalāyanaṁ māṇavaṁ etadavocuṁ:
“ayaṁ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paññapeti.
Etu bhavaṁ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetu.*paṭimantetu → patimantetuṁ (bj, pts1ed); paṭimantetuṁ (mr)
Caritaṁ kho pana bhotā assalāyanena paribbājakaṁ.
Mā bhavaṁ assalāyano ayuddhaparājitaṁ parājayī”ti.
Tatiyampi kho te brāhmaṇā assalāyanaṁ māṇavaṁ etadavocuṁ: “ayaṁ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paññapeti. Etu bhavaṁ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetu.*paṭimantetu → patimantetuṁ (bj, pts1ed); paṭimantetuṁ (mr)Caritaṁ kho pana bhotā assalāyanena paribbājakaṁ. Mā bhavaṁ assalāyano ayuddhaparājitaṁ parājayī”ti.
Evaṁ vutte, assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca: “addhā kho ahaṁ bhavanto na labhāmi. Samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti. Nāhaṁ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetunti. Api cāhaṁ bhavantānaṁ vacanena gamissāmī”ti.
Evaṁ vutte, assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca:
“addhā kho ahaṁ bhavanto na labhāmi.
Samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī;
dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti.
Nāhaṁ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetunti.
Api cāhaṁ bhavantānaṁ vacanena gamissāmī”ti.
Evaṁ vutte, assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca: “addhā kho ahaṁ bhavanto na labhāmi. Samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti. Nāhaṁ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetunti. Api cāhaṁ bhavantānaṁ vacanena gamissāmī”ti.
Atha kho assalāyano māṇavo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho assalāyano māṇavo bhagavantaṁ etadavoca:
Atha kho assalāyano māṇavo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho assalāyano māṇavo bhagavantaṁ etadavoca:
Atha kho assalāyano māṇavo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho assalāyano māṇavo bhagavantaṁ etadavoca:
“brāhmaṇā, bho gotama, evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇova sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. Idha bhavaṁ gotamo kimāhā”ti?
“brāhmaṇā, bho gotama, evamāhaṁsu:
‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo;
brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo;
brāhmaṇova sujjhanti, no abrāhmaṇā;
brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti.
Idha bhavaṁ gotamo kimāhā”ti?
“brāhmaṇā, bho gotama, evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇova sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. Idha bhavaṁ gotamo kimāhā”ti?
“Dissanti kho pana, assalāyana, brāhmaṇānaṁ brāhmaṇiyo utuniyopi gabbhiniyopi vijāyamānāpi pāyamānāpi.*Dissanti → dissante (bj, sya-all, km, pts1ed) Te ca brāhmaṇiyonijāva samānā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti.
“Dissanti kho pana, assalāyana, brāhmaṇānaṁ brāhmaṇiyo utuniyopi gabbhiniyopi vijāyamānāpi pāyamānāpi.*Dissanti → dissante (bj, sya-all, km, pts1ed)
Te ca brāhmaṇiyonijāva samānā evamāhaṁsu:
‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo;
brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo;
brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā;
brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti.
“Dissanti kho pana, assalāyana, brāhmaṇānaṁ brāhmaṇiyo utuniyopi gabbhiniyopi vijāyamānāpi pāyamānāpi.*Dissanti → dissante (bj, sya-all, km, pts1ed)Te ca brāhmaṇiyonijāva samānā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti.
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti:
‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe…
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, sutaṁ te: ‘yonakambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā—ayyo ceva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotī’”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana,
sutaṁ te: ‘yonakambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā—ayyo ceva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotī’”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, sutaṁ te: ‘yonakambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā—ayyo ceva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotī’”ti?
“Evaṁ, bho, sutaṁ taṁ me: ‘yonakambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā—ayyo ceva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotī’”ti.
“Evaṁ, bho, sutaṁ taṁ me: ‘yonakambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā—ayyo ceva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotī’”ti.
“Evaṁ, bho, sutaṁ taṁ me: ‘yonakambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā—ayyo ceva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotī’”ti.
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti?
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu:
‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe…
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti?
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti:
‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe…
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, khattiyova nu kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya, no brāhmaṇo? Vessova nu kho …pe… suddova nu kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya, no brāhmaṇo”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana,
khattiyova nu kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya, no brāhmaṇo?
suddova nu kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya, no brāhmaṇo”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, khattiyova nu kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya, no brāhmaṇo? Vessova nu kho …pe… suddova nu kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya, no brāhmaṇo”ti?
“No hidaṁ, bho gotama. Khattiyopi hi, bho gotama, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Brāhmaṇopi hi, bho gotama …pe… vessopi hi, bho gotama …pe… suddopi hi, bho gotama …pe… sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pāṇātipātino adinnādāyino kāmesumicchācārino musāvādino pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpino abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyun”ti.
Khattiyopi hi, bho gotama, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya.
Brāhmaṇopi hi, bho gotama …pe…
vessopi hi, bho gotama …pe…
suddopi hi, bho gotama …pe…
sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pāṇātipātino adinnādāyino kāmesumicchācārino musāvādino pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpino abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyun”ti.
“No hidaṁ, bho gotama. Khattiyopi hi, bho gotama, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Brāhmaṇopi hi, bho gotama …pe… vessopi hi, bho gotama …pe… suddopi hi, bho gotama …pe… sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pāṇātipātino adinnādāyino kāmesumicchācārino musāvādino pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpino abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyun”ti.
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti?
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu:
‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe…
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti?
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti:
‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe…
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, brāhmaṇova nu kho pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhisammādiṭṭhiConocimiento de dukkha, conocimiento del origen de dukkha, conocimiento del cese de dukkha y conocimiento del camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya, no khattiyo, no vesso, no suddo”ti?*no → no ca (mr)
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana,
brāhmaṇova nu kho pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto
sammādiṭṭhisammādiṭṭhiConocimiento de dukkha, conocimiento del origen de dukkha, conocimiento del cese de dukkha y conocimiento del camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya, no khattiyo, no vesso, no suddo”ti?
*no → no ca (mr)“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, brāhmaṇova nu kho pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhisammādiṭṭhiConocimiento de dukkha, conocimiento del origen de dukkha, conocimiento del cese de dukkha y conocimiento del camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya, no khattiyo, no vesso, no suddo”ti?*no → no ca (mr)
“No hidaṁ, bho gotama. Khattiyopi hi, bho gotama, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Brāhmaṇopi hi, bho gotama …pe… vessopi hi, bho gotama …pe… suddopi hi, bho gotama …pe… sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyun”ti.
Khattiyopi hi, bho gotama, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya.
Brāhmaṇopi hi, bho gotama …pe…
vessopi hi, bho gotama …pe…
suddopi hi, bho gotama …pe…
sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyun”ti.
“No hidaṁ, bho gotama. Khattiyopi hi, bho gotama, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Brāhmaṇopi hi, bho gotama …pe… vessopi hi, bho gotama …pe… suddopi hi, bho gotama …pe… sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyun”ti.
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti?
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu:
‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe…
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti?
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti:
‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe…
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, brāhmaṇova nu kho pahoti asmiṁ padese averaṁ abyābajjhaṁ mettacittaṁ bhāvetuṁ, no khattiyo, no vesso, no suddo”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana,
brāhmaṇova nu kho pahoti asmiṁ padese averaṁ abyābajjhaṁ mettacittaṁ bhāvetuṁ, no khattiyo, no vesso, no suddo”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, brāhmaṇova nu kho pahoti asmiṁ padese averaṁ abyābajjhaṁ mettacittaṁ bhāvetuṁ, no khattiyo, no vesso, no suddo”ti?
“No hidaṁ, bho gotama. Khattiyopi hi, bho gotama, pahoti asmiṁ padese averaṁ abyābajjhaṁ mettacittaṁ bhāvetuṁ; brāhmaṇopi hi, bho gotama … vessopi hi, bho gotama … suddopi hi, bho gotama … sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pahonti asmiṁ padese averaṁ abyābajjhaṁ mettacittaṁ bhāvetun”ti.
Khattiyopi hi, bho gotama, pahoti asmiṁ padese averaṁ abyābajjhaṁ mettacittaṁ bhāvetuṁ;
brāhmaṇopi hi, bho gotama …
sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pahonti asmiṁ padese averaṁ abyābajjhaṁ mettacittaṁ bhāvetun”ti.
“No hidaṁ, bho gotama. Khattiyopi hi, bho gotama, pahoti asmiṁ padese averaṁ abyābajjhaṁ mettacittaṁ bhāvetuṁ; brāhmaṇopi hi, bho gotama … vessopi hi, bho gotama … suddopi hi, bho gotama … sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pahonti asmiṁ padese averaṁ abyābajjhaṁ mettacittaṁ bhāvetun”ti.
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti?
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu:
‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe…
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti?
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti:
‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe…
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, brāhmaṇova nu kho pahoti sottisināniṁ ādāya nadiṁ gantvā rajojallaṁ pavāhetuṁ, no khattiyo, no vesso, no suddo”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana,
brāhmaṇova nu kho pahoti sottisināniṁ ādāya nadiṁ gantvā rajojallaṁ pavāhetuṁ, no khattiyo, no vesso, no suddo”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, brāhmaṇova nu kho pahoti sottisināniṁ ādāya nadiṁ gantvā rajojallaṁ pavāhetuṁ, no khattiyo, no vesso, no suddo”ti?
“No hidaṁ, bho gotama. Khattiyopi hi, bho gotama, pahoti sottisināniṁ ādāya nadiṁ gantvā rajojallaṁ pavāhetuṁ, brāhmaṇopi hi, bho gotama … vessopi hi, bho gotama … suddopi hi, bho gotama … sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pahonti sottisināniṁ ādāya nadiṁ gantvā rajojallaṁ pavāhetun”ti.
Khattiyopi hi, bho gotama, pahoti sottisināniṁ ādāya nadiṁ gantvā rajojallaṁ pavāhetuṁ, brāhmaṇopi hi, bho gotama …
sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pahonti sottisināniṁ ādāya nadiṁ gantvā rajojallaṁ pavāhetun”ti.
“No hidaṁ, bho gotama. Khattiyopi hi, bho gotama, pahoti sottisināniṁ ādāya nadiṁ gantvā rajojallaṁ pavāhetuṁ, brāhmaṇopi hi, bho gotama … vessopi hi, bho gotama … suddopi hi, bho gotama … sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pahonti sottisināniṁ ādāya nadiṁ gantvā rajojallaṁ pavāhetun”ti.
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti?
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu:
‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe…
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti?
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti:
‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe…
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idha rājā khattiyo muddhāvasitto nānājaccānaṁ purisānaṁ purisasataṁ sannipāteyya: ‘āyantu bhonto ye tattha khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannā, sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṁ ādāya, aggiṁ abhinibbattentu, tejo pātukarontu.*sākassa vā sālassa vā → uppannā sālassa vā (bj, pts1ed) Āyantu pana bhonto ye tattha caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannā, sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṁ ādāya, aggiṁ abhinibbattentu, tejo pātukarontū’ti.*venakulā → veṇakulā (bj, pts1ed); veṇukulā (sya-all, km)
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana,
idha rājā khattiyo muddhāvasitto nānājaccānaṁ purisānaṁ purisasataṁ sannipāteyya:
‘āyantu bhonto ye tattha khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannā, sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṁ ādāya, aggiṁ abhinibbattentu, tejo pātukarontu.*sākassa vā sālassa vā → uppannā sālassa vā (bj, pts1ed)
Āyantu pana bhonto ye tattha caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannā, sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṁ ādāya, aggiṁ abhinibbattentu, tejo pātukarontū’ti.*venakulā → veṇakulā (bj, pts1ed); veṇukulā (sya-all, km)
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idha rājā khattiyo muddhāvasitto nānājaccānaṁ purisānaṁ purisasataṁ sannipāteyya: ‘āyantu bhonto ye tattha khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannā, sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṁ ādāya, aggiṁ abhinibbattentu, tejo pātukarontu.*sākassa vā sālassa vā → uppannā sālassa vā (bj, pts1ed)Āyantu pana bhonto ye tattha caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannā, sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṁ ādāya, aggiṁ abhinibbattentu, tejo pātukarontū’ti.*venakulā → veṇakulā (bj, pts1ed); veṇukulā (sya-all, km)
Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, yo evaṁ nu kho so khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato, so eva nu khvāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātuṁ;*vaṇṇavā → vaṇṇimā (sya-all, km, pts1ed, mr) | ceva → ca (bj, pts1ed) | evaṁ nu kho so → yo ca nu kho (sya-all, km, pts1ed, mr) yo pana so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato svāssa aggi na ceva accimā na ca vaṇṇavā na ca pabhassaro, na ca tena sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātun”ti?*svāssa → so cassa (bj, pts1ed); sopassa (sya-all)
Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana,
yo evaṁ nu kho so khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato, so eva nu khvāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātuṁ;*vaṇṇavā → vaṇṇimā (sya-all, km, pts1ed, mr) | ceva → ca (bj, pts1ed) | evaṁ nu kho so → yo ca nu kho (sya-all, km, pts1ed, mr)
yo pana so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato svāssa aggi na ceva accimā na ca vaṇṇavā na ca pabhassaro, na ca tena sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātun”ti?*svāssa → so cassa (bj, pts1ed); sopassa (sya-all)
Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, yo evaṁ nu kho so khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato, so eva nu khvāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātuṁ;*vaṇṇavā → vaṇṇimā (sya-all, km, pts1ed, mr) | ceva → ca (bj, pts1ed) | evaṁ nu kho so → yo ca nu kho (sya-all, km, pts1ed, mr)yo pana so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato svāssa aggi na ceva accimā na ca vaṇṇavā na ca pabhassaro, na ca tena sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātun”ti?*svāssa → so cassa (bj, pts1ed); sopassa (sya-all)
“No hidaṁ, bho gotama. Yopi hi so, bho gotama, khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātuṁ;*Yopi hi so → yo so (bj, pts1ed); yopi so (sya-all) yopi so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato, svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātuṁ. Sabbopi hi, bho gotama, aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, sabbenapi sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātun”ti.
Yopi hi so, bho gotama, khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātuṁ;*Yopi hi so → yo so (bj, pts1ed); yopi so (sya-all)
yopi so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato, svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātuṁ.
Sabbopi hi, bho gotama, aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, sabbenapi sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātun”ti.
“No hidaṁ, bho gotama. Yopi hi so, bho gotama, khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātuṁ;*Yopi hi so → yo so (bj, pts1ed); yopi so (sya-all)yopi so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṁ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato, svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātuṁ. Sabbopi hi, bho gotama, aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, sabbenapi sakkā agginā aggikaraṇīyaṁ kātun”ti.
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti?
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu:
‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo;
brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo;
brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā;
brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti?
“Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṁ kiṁ balaṁ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti?
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti:
‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe…
“Kiñcāpi bhavaṁ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṁ maññanti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idha khattiyakumāro brāhmaṇakaññāya saddhiṁ saṁvāsaṁ kappeyya, tesaṁ saṁvāsamanvāya putto jāyetha; yo so khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana,
idha khattiyakumāro brāhmaṇakaññāya saddhiṁ saṁvāsaṁ kappeyya, tesaṁ saṁvāsamanvāya putto jāyetha;
yo so khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idha khattiyakumāro brāhmaṇakaññāya saddhiṁ saṁvāsaṁ kappeyya, tesaṁ saṁvāsamanvāya putto jāyetha; yo so khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti?
“Yo so, bho gotama, khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti.
“Yo so, bho gotama, khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti.
“Yo so, bho gotama, khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idha brāhmaṇakumāro khattiyakaññāya saddhiṁ saṁvāsaṁ kappeyya, tesaṁ saṁvāsamanvāya putto jāyetha; yo so brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana,
idha brāhmaṇakumāro khattiyakaññāya saddhiṁ saṁvāsaṁ kappeyya, tesaṁ saṁvāsamanvāya putto jāyetha;
yo so brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idha brāhmaṇakumāro khattiyakaññāya saddhiṁ saṁvāsaṁ kappeyya, tesaṁ saṁvāsamanvāya putto jāyetha; yo so brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti?
“Yo so, bho gotama, brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti.
“Yo so, bho gotama, brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti.
“Yo so, bho gotama, brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idha vaḷavaṁ gadrabhena sampayojeyyuṁ, tesaṁ sampayogamanvāya kisoro jāyetha;*sampayojeyyuṁ → saṁyojeyya (mr) yo so vaḷavāya gadrabhena kisoro uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘asso’tipi vattabbo ‘gadrabho’tipi vattabbo”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana,
idha vaḷavaṁ gadrabhena sampayojeyyuṁ, tesaṁ sampayogamanvāya kisoro jāyetha;*sampayojeyyuṁ → saṁyojeyya (mr)
yo so vaḷavāya gadrabhena kisoro uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘asso’tipi vattabbo ‘gadrabho’tipi vattabbo”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idha vaḷavaṁ gadrabhena sampayojeyyuṁ, tesaṁ sampayogamanvāya kisoro jāyetha;*sampayojeyyuṁ → saṁyojeyya (mr)yo so vaḷavāya gadrabhena kisoro uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘asso’tipi vattabbo ‘gadrabho’tipi vattabbo”ti?
“Kuṇḍañhi so, bho gotama, assataro hoti.*Kuṇḍañhi so → vekurañjāya hi so (bj, pts1ed); so kumāraṇḍupi so (sya-all, km); vekulajo hi so (?) Idaṁ hissa, bho gotama, nānākaraṇaṁ passāmi; amutra ca panesānaṁ na kiñci nānākaraṇaṁ passāmī”ti.
“Kuṇḍañhi so, bho gotama, assataro hoti.*Kuṇḍañhi so → vekurañjāya hi so (bj, pts1ed); so kumāraṇḍupi so (sya-all, km); vekulajo hi so (?)
Idaṁ hissa, bho gotama, nānākaraṇaṁ passāmi;
amutra ca panesānaṁ na kiñci nānākaraṇaṁ passāmī”ti.
“Kuṇḍañhi so, bho gotama, assataro hoti.*Kuṇḍañhi so → vekurañjāya hi so (bj, pts1ed); so kumāraṇḍupi so (sya-all, km); vekulajo hi so (?)Idaṁ hissa, bho gotama, nānākaraṇaṁ passāmi; amutra ca panesānaṁ na kiñci nānākaraṇaṁ passāmī”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idhāssu dve māṇavakā bhātaro sodariyā, eko ajjhāyako upanīto eko anajjhāyako anupanīto. Kamettha brāhmaṇā paṭhamaṁ bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana,
idhāssu dve māṇavakā bhātaro sodariyā, eko ajjhāyako upanīto eko anajjhāyako anupanīto.
Kamettha brāhmaṇā paṭhamaṁ bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idhāssu dve māṇavakā bhātaro sodariyā, eko ajjhāyako upanīto eko anajjhāyako anupanīto. Kamettha brāhmaṇā paṭhamaṁ bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti?
“Yo so, bho gotama, māṇavako ajjhāyako upanīto tamettha brāhmaṇā paṭhamaṁ bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā. Kiñhi, bho gotama, anajjhāyake anupanīte dinnaṁ mahapphalaṁ bhavissatī”ti?
“Yo so, bho gotama, māṇavako ajjhāyako upanīto tamettha brāhmaṇā paṭhamaṁ bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā.
Kiñhi, bho gotama, anajjhāyake anupanīte dinnaṁ mahapphalaṁ bhavissatī”ti?
“Yo so, bho gotama, māṇavako ajjhāyako upanīto tamettha brāhmaṇā paṭhamaṁ bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā. Kiñhi, bho gotama, anajjhāyake anupanīte dinnaṁ mahapphalaṁ bhavissatī”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idhāssu dve māṇavakā bhātaro sodariyā, eko ajjhāyako upanīto dussīlo pāpadhammo, eko anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo. Kamettha brāhmaṇā paṭhamaṁ bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana,
idhāssu dve māṇavakā bhātaro sodariyā, eko ajjhāyako upanīto dussīlo pāpadhammo, eko anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo.
Kamettha brāhmaṇā paṭhamaṁ bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, assalāyana, idhāssu dve māṇavakā bhātaro sodariyā, eko ajjhāyako upanīto dussīlo pāpadhammo, eko anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo. Kamettha brāhmaṇā paṭhamaṁ bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti?
“Yo so, bho gotama, māṇavako anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo tamettha brāhmaṇā paṭhamaṁ bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā. Kiñhi, bho gotama, dussīle pāpadhamme dinnaṁ mahapphalaṁ bhavissatī”ti?
“Yo so, bho gotama, māṇavako anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo tamettha brāhmaṇā paṭhamaṁ bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā.
Kiñhi, bho gotama, dussīle pāpadhamme dinnaṁ mahapphalaṁ bhavissatī”ti?
“Yo so, bho gotama, māṇavako anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo tamettha brāhmaṇā paṭhamaṁ bhojeyyuṁ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā. Kiñhi, bho gotama, dussīle pāpadhamme dinnaṁ mahapphalaṁ bhavissatī”ti?
“Pubbe kho tvaṁ, assalāyana, jātiṁ agamāsi; jātiṁ gantvā mante agamāsi; mante gantvā tape agamāsi; tape gantvā cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paccāgato, yamahaṁ paññapemī”ti. Evaṁ vutte, assalāyano māṇavo tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.
“Pubbe kho tvaṁ, assalāyana, jātiṁ agamāsi;
jātiṁ gantvā mante agamāsi;
mante gantvā tape agamāsi;
tape gantvā cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paccāgato, yamahaṁ paññapemī”ti.
Evaṁ vutte, assalāyano māṇavo tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.
“Pubbe kho tvaṁ, assalāyana, jātiṁ agamāsi; jātiṁ gantvā mante agamāsi; mante gantvā tape agamāsi; tape gantvā cātuvaṇṇiṁ suddhiṁ paccāgato, yamahaṁ paññapemī”ti. Evaṁ vutte, assalāyano māṇavo tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.
Atha kho bhagavā assalāyanaṁ māṇavaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā assalāyanaṁ māṇavaṁ etadavoca:
Atha kho bhagavā assalāyanaṁ māṇavaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā assalāyanaṁ māṇavaṁ etadavoca:
Atha kho bhagavā assalāyanaṁ māṇavaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā assalāyanaṁ māṇavaṁ etadavoca:
“bhūtapubbaṁ, assalāyana, sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṁ evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo … pe… brahmadāyādā’ti.
“bhūtapubbaṁ, assalāyana, sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṁ evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti:
‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …
“bhūtapubbaṁ, assalāyana, sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṁ evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo … pe… brahmadāyādā’ti.
Assosi kho, assalāyana, asito devalo isi: ‘sattannaṁ kira brāhmaṇisīnaṁ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṁ evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ— brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’ti. Atha kho, assalāyana, asito devalo isi kesamassuṁ kappetvā mañjiṭṭhavaṇṇāni dussāni nivāsetvā paṭaliyo upāhanā āruhitvā jātarūpamayaṁ daṇḍaṁ gahetvā sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ patthaṇḍile pāturahosi.*paṭaliyo → aṭaliyo (bj, pts1ed); agaliyo (sya-all, km) Atha kho, assalāyana, asito devalo isi sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ patthaṇḍile caṅkamamāno evamāha: ‘handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā;*gatā → gantā (sya-all, km, mr) handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā’ti?
Assosi kho, assalāyana, asito devalo isi:
‘sattannaṁ kira brāhmaṇisīnaṁ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṁ evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—
brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo …pe…
Atha kho, assalāyana, asito devalo isi kesamassuṁ kappetvā mañjiṭṭhavaṇṇāni dussāni nivāsetvā paṭaliyo upāhanā āruhitvā jātarūpamayaṁ daṇḍaṁ gahetvā sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ patthaṇḍile pāturahosi.*paṭaliyo → aṭaliyo (bj, pts1ed); agaliyo (sya-all, km)
Atha kho, assalāyana, asito devalo isi sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ patthaṇḍile caṅkamamāno evamāha:
‘handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā;*gatā → gantā (sya-all, km, mr)
handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā’ti?
Assosi kho, assalāyana, asito devalo isi: ‘sattannaṁ kira brāhmaṇisīnaṁ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṁ evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’ti. Atha kho, assalāyana, asito devalo isi kesamassuṁ kappetvā mañjiṭṭhavaṇṇāni dussāni nivāsetvā paṭaliyo upāhanā āruhitvā jātarūpamayaṁ daṇḍaṁ gahetvā sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ patthaṇḍile pāturahosi.*paṭaliyo → aṭaliyo (bj, pts1ed); agaliyo (sya-all, km)Atha kho, assalāyana, asito devalo isi sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ patthaṇḍile caṅkamamāno evamāha: ‘handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā;*gatā → gantā (sya-all, km, mr)handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā’ti?
Atha kho, assalāyana, sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ etadahosi: ‘ko nāyaṁ gāmaṇḍalarūpo viya sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ patthaṇḍile caṅkamamāno evamāha: “handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā; handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatāti? Handa naṁ abhisapāmā”’ti.
Atha kho, assalāyana, sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ etadahosi:
‘ko nāyaṁ gāmaṇḍalarūpo viya sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ patthaṇḍile caṅkamamāno evamāha:
“handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā;
handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatāti?
Handa naṁ abhisapāmā”’ti.
Atha kho, assalāyana, sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ etadahosi: ‘ko nāyaṁ gāmaṇḍalarūpo viya sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ patthaṇḍile caṅkamamāno evamāha: “handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā; handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatāti? Handa naṁ abhisapāmā”’ti.
Atha kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṁ devalaṁ isiṁ abhisapiṁsu: ‘bhasmā, vasala, hohi;*vasala → capalī (sya-all, km); vasalī (pts1ed); vasali (mr) bhasmā, vasala, hohī’ti. Yathā yathā kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṁ devalaṁ isiṁ abhisapiṁsu tathā tathā asito devalo isi abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro ca.
Atha kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṁ devalaṁ isiṁ abhisapiṁsu:
‘bhasmā, vasala, hohi;*vasala → capalī (sya-all, km); vasalī (pts1ed); vasali (mr)
Yathā yathā kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṁ devalaṁ isiṁ abhisapiṁsu tathā tathā asito devalo isi abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro ca.
Atha kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṁ devalaṁ isiṁ abhisapiṁsu: ‘bhasmā, vasala, hohi;*vasala → capalī (sya-all, km); vasalī (pts1ed); vasali (mr)bhasmā, vasala, hohī’ti. Yathā yathā kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṁ devalaṁ isiṁ abhisapiṁsu tathā tathā asito devalo isi abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro ca.
Atha kho, assalāyana, sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ etadahosi: ‘moghaṁ vata no tapo, aphalaṁ brahmacariyaṁ. Mayañhi pubbe yaṁ abhisapāma— bhasmā, vasala, hohi; bhasmā, vasala, hohīti bhasmāva bhavati ekacco. Imaṁ pana mayaṁ yathā yathā abhisapāma tathā tathā abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro cā’ti.
Atha kho, assalāyana, sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ etadahosi:
‘moghaṁ vata no tapo, aphalaṁ brahmacariyaṁ.
Mayañhi pubbe yaṁ abhisapāma—
bhasmā, vasala, hohīti bhasmāva bhavati ekacco.
Imaṁ pana mayaṁ yathā yathā abhisapāma tathā tathā abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro cā’ti.
Atha kho, assalāyana, sattannaṁ brāhmaṇisīnaṁ etadahosi: ‘moghaṁ vata no tapo, aphalaṁ brahmacariyaṁ. Mayañhi pubbe yaṁ abhisapāma—bhasmā, vasala, hohi; bhasmā, vasala, hohīti bhasmāva bhavati ekacco. Imaṁ pana mayaṁ yathā yathā abhisapāma tathā tathā abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro cā’ti.
‘Na bhavantānaṁ moghaṁ tapo, nāphalaṁ brahmacariyaṁ. Iṅgha bhavanto, yo mayi manopadoso taṁ pajahathā’ti.
‘Na bhavantānaṁ moghaṁ tapo, nāphalaṁ brahmacariyaṁ.
Iṅgha bhavanto, yo mayi manopadoso taṁ pajahathā’ti.
‘Na bhavantānaṁ moghaṁ tapo, nāphalaṁ brahmacariyaṁ. Iṅgha bhavanto, yo mayi manopadoso taṁ pajahathā’ti.
‘Yo bhavati manopadoso taṁ pajahāma. Ko nu bhavaṁ hotī’ti?
‘Yo bhavati manopadoso taṁ pajahāma.
‘Yo bhavati manopadoso taṁ pajahāma. Ko nu bhavaṁ hotī’ti?
‘Suto nu bhavataṁ— asito devalo isī’ti?
‘Suto nu bhavataṁ—asito devalo isī’ti?
‘Evaṁ, bho’.
‘Evaṁ, bho’.
‘So khvāhaṁ, bho, homī’ti. Atha kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṁ devalaṁ isiṁ abhivādetuṁ upakkamiṁsu.
‘So khvāhaṁ, bho, homī’ti.
Atha kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṁ devalaṁ isiṁ abhivādetuṁ upakkamiṁsu.
‘So khvāhaṁ, bho, homī’ti. Atha kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṁ devalaṁ isiṁ abhivādetuṁ upakkamiṁsu.
Atha kho, assalāyana, asito devalo isi satta brāhmaṇisayo etadavoca: ‘sutaṁ metaṁ, bho, sattannaṁ kira brāhmaṇisīnaṁ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṁ evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ— brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti.
Atha kho, assalāyana, asito devalo isi satta brāhmaṇisayo etadavoca:
‘sutaṁ metaṁ, bho, sattannaṁ kira brāhmaṇisīnaṁ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṁ evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—
brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo;
brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo;
brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā;
brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti.
Atha kho, assalāyana, asito devalo isi satta brāhmaṇisayo etadavoca: ‘sutaṁ metaṁ, bho, sattannaṁ kira brāhmaṇisīnaṁ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṁ evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti.
‘Evaṁ, bho’.
‘Evaṁ, bho’.
‘Jānanti pana bhonto— yā janikā mātā brāhmaṇaṁyeva agamāsi, no abrāhmaṇan’ti?*janikā mātā → janimātā (sya-all, km); janīmātā (pts1ed)
yā janikā mātā brāhmaṇaṁyeva agamāsi, no abrāhmaṇan’ti?*janikā mātā → janimātā (sya-all, km); janīmātā (pts1ed)
‘Jānanti pana bhonto—yā janikā mātā brāhmaṇaṁyeva agamāsi, no abrāhmaṇan’ti?*janikā mātā → janimātā (sya-all, km); janīmātā (pts1ed)
‘No hidaṁ, bho’.
‘No hidaṁ, bho’.
‘Jānanti pana bhonto— yā janikāmātu mātā yāva sattamā mātumātāmahayugā brāhmaṇaṁyeva agamāsi, no abrāhmaṇan’ti?*janikāmātu → janimātu (sya-all, km); janīmātu (pts1ed)
yā janikāmātu mātā yāva sattamā mātumātāmahayugā brāhmaṇaṁyeva agamāsi, no abrāhmaṇan’ti?*janikāmātu → janimātu (sya-all, km); janīmātu (pts1ed)
‘Jānanti pana bhonto—yā janikāmātu mātā yāva sattamā mātumātāmahayugā brāhmaṇaṁyeva agamāsi, no abrāhmaṇan’ti?*janikāmātu → janimātu (sya-all, km); janīmātu (pts1ed)
‘No hidaṁ, bho’.
‘No hidaṁ, bho’.
‘Jānanti pana bhonto— yo janako pitā brāhmaṇiṁyeva agamāsi, no abrāhmaṇin’ti?*janako pitā → janipitā (sya-all, km); janīpitā (pts1ed)
yo janako pitā brāhmaṇiṁyeva agamāsi, no abrāhmaṇin’ti?*janako pitā → janipitā (sya-all, km); janīpitā (pts1ed)
‘Jānanti pana bhonto—yo janako pitā brāhmaṇiṁyeva agamāsi, no abrāhmaṇin’ti?*janako pitā → janipitā (sya-all, km); janīpitā (pts1ed)
‘No hidaṁ, bho’.
‘No hidaṁ, bho’.
‘Jānanti pana bhonto— yo janakapitu pitā yāva sattamā pitupitāmahayugā brāhmaṇiṁyeva agamāsi, no abrāhmaṇin’ti?*janakapitu → janipitu (sya-all, km); janīpitu (pts1ed)
yo janakapitu pitā yāva sattamā pitupitāmahayugā brāhmaṇiṁyeva agamāsi, no abrāhmaṇin’ti?*janakapitu → janipitu (sya-all, km); janīpitu (pts1ed)
‘Jānanti pana bhonto—yo janakapitu pitā yāva sattamā pitupitāmahayugā brāhmaṇiṁyeva agamāsi, no abrāhmaṇin’ti?*janakapitu → janipitu (sya-all, km); janīpitu (pts1ed)
‘No hidaṁ, bho’.
‘No hidaṁ, bho’.
‘Jānanti pana bhonto— yathā gabbhassa avakkanti hotī’ti?
yathā gabbhassa avakkanti hotī’ti?
‘Jānanti pana bhonto—yathā gabbhassa avakkanti hotī’ti?
‘Jānāma mayaṁ, bho— yathā gabbhassa avakkanti hoti. Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti; evaṁ tiṇṇaṁ sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’ti.
yathā gabbhassa avakkanti hoti.
Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti; evaṁ tiṇṇaṁ sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’ti.
‘Jānāma mayaṁ, bho—yathā gabbhassa avakkanti hoti. Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti; evaṁ tiṇṇaṁ sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’ti.
‘Jānanti pana bhonto— taggha, so gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā’ti?*taggha → yagghe (bj, sya-all, km, pts1ed)
taggha, so gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā’ti?*taggha → yagghe (bj, sya-all, km, pts1ed)
‘Jānanti pana bhonto—taggha, so gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā’ti?*taggha → yagghe (bj, sya-all, km, pts1ed)
‘Na mayaṁ, bho, jānāma— taggha so gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā’ti.
taggha so gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā’ti.
‘Na mayaṁ, bho, jānāma—taggha so gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā’ti.
‘Evaṁ sante, bho, jānātha— ke tumhe hothā’ti?
‘Evaṁ sante, bho, jānātha—
‘Evaṁ sante, bho, jānātha—ke tumhe hothā’ti?
‘Evaṁ sante, bho, na mayaṁ jānāma— ke mayaṁ homā’ti.
‘Evaṁ sante, bho, na mayaṁ jānāma—
‘Evaṁ sante, bho, na mayaṁ jānāma—ke mayaṁ homā’ti.
Te hi nāma, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitena devalena isinā sake jātivāde samanuyuñjīyamānā samanuggāhīyamānā samanubhāsīyamānā na sampāyissanti; kiṁ pana tvaṁ etarahi mayā sakasmiṁ jātivāde samanuyuñjīyamāno samanuggāhīyamāno samanubhāsīyamāno sampāyissasi, yesaṁ tvaṁ sācariyako na puṇṇo dabbigāho”ti.
Te hi nāma, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitena devalena isinā sake jātivāde samanuyuñjīyamānā samanuggāhīyamānā samanubhāsīyamānā na sampāyissanti;
kiṁ pana tvaṁ etarahi mayā sakasmiṁ jātivāde samanuyuñjīyamāno samanuggāhīyamāno samanubhāsīyamāno sampāyissasi, yesaṁ tvaṁ sācariyako na puṇṇo dabbigāho”ti.
Te hi nāma, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitena devalena isinā sake jātivāde samanuyuñjīyamānā samanuggāhīyamānā samanubhāsīyamānā na sampāyissanti; kiṁ pana tvaṁ etarahi mayā sakasmiṁ jātivāde samanuyuñjīyamāno samanuggāhīyamāno samanubhāsīyamāno sampāyissasi, yesaṁ tvaṁ sācariyako na puṇṇo dabbigāho”ti.
Evaṁ vutte, assalāyano māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.
Evaṁ vutte, assalāyano māṇavo bhagavantaṁ etadavoca:
“abhikkantaṁ, bho gotama …pe…
upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.
Evaṁ vutte, assalāyano māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.
Assalāyanasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ.
Assalāyanasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ.
Assalāyanasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ.