KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
4. El capítulo sobre los mensajeros divinos

Delicadamente nutrido

Aṅguttara Nikāya
4. Devadūtavagga
Sukhumālasutta
Discursos Numerados
4. El capítulo sobre los mensajeros divinos
Delicadamente nutrido
Aṅguttara Nikāya
4. Devadūtavagga
Sukhumālasutta
Delicadamente nutrido

La crianza delicada de Siddhattha.

Ruta suttaAN 3.39Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 3. Tikanipāta › 1. Paṭhamapaṇṇāsaka › 4. Devadūtavagga › Sukhumālasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an3.39/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

“Monjes, he sido delicadamente nutrido, muy delicadamente nutrido, delicadamente nutrido en extremo. En la residencia de mi padre los estanques con flores de loto han sido hechos exclusivamente para mi disfrute: en uno de ellos florecían las flores de loto azules, en otro, flores de loto rojas y en el tercero, flores de loto blancas. No usaba sándalo alguno, a menos que llegara de Kasi, y lo que cubría mi cabeza, mis chaquetas, las prendas interiores y exteriores, todo fue hecho de la tela de Kasi. De día y noche, dos doseles blancos estaban sostenidos sobre mí, independientemente de si hacía frío o calor, [de si estaba] en la hierba, en medio del polvo o rocío.

“También he tenido tres mansiones: una para el invierno, otra para el verano y la tercera para la época de las lluvias. Y pasaba los cuatro meses de las lluvias en la mansión para la época de las lluvias, siendo entretenido por músicos, ninguno de los cuales era de sexo masculino, y nunca dejaba esta mansión. Mientras en las casas de otra gente, los esclavos, trabajadores y sirvientes se servían el arroz partido, junto con las gachas agrias para sus comidas, en la residencia de mi padre, se servían el arroz de la colina, la carne y el arroz hervido.

“En medio de semejante esplendor y vida delicada, se me ocurrió esto: ‘Un no instruido mundano, aunque sujeto él mismo a la vejez y no exento de la vejez, se siente, sin embargo, repelido, humillado y disgustado cuando ve a alguien más que sea viejo, pasando por alto su propia situación. Ahora bien, yo también estoy sujeto a la vejez y no soy exento de la vejez. Siendo éste el caso, si yo me sintiera repelido, humillado y disgustado al ver a alguien más que sea viejo, eso no sería apropiado para mí’. Mientras reflexionaba sobre esto, la embriaguez de la juventud fue completamente abandonada.

“[Otra vez se me ocurrió esto:] ‘Un no instruido mundano, aunque sujeto él mismo a la enfermedad y no exento de la enfermedad, se siente, sin embargo, repelido, humillado y disgustado cuando ve a alguien más que esté enfermo, pasando por alto su propia situación. Ahora bien, yo también estoy sujeto a la enfermedad, no soy exento de la enfermedad. Siendo este el caso, si yo me sintiera repelido, humillado y disgustado al ver a alguien más que esté enfermo, eso no sería apropiado para mí’. Mientras reflexionaba sobre esto, la embriaguez de la salud fue completamente abandonada.

“[Otra vez se me ocurrió esto:] ‘Un no instruido mundano, aunque sujeto él mismo a la muerte y no exento de la muerte, se siente, sin embargo, repelido, humillado y disgustado cuando ve a alguien más que esté muerto, pasando por alto su propia situación. Ahora bien, yo también estoy sujeto a la muerte, no soy exento de la muerte. Siendo este el caso, si yo me sintiera repelido, humillado y disgustado al ver a alguien más que esté muerto, eso no sería apropiado para mí’. Mientras reflexionaba sobre esto, la embriaguez de la vida fue completamente abandonada.

“He aquí, monjes, estas tres clases de embriaguez. Y, ¿cuáles son esas tres? La embriaguez de la juventud, la embriaguez de la salud y la embriaguez de la vida. Un no instruido mundano, embriagado con la juventud, se involucra en la mala conducta corporal, verbal y mental. Y con el quiebre de su cuerpo, después de la muerte, renace en el plano de miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, hasta en el infierno. Otra vez, un no instruido mundano, embriagado con la salud, se involucra en la mala conducta corporal, verbal y mental. Y con el quiebre de su cuerpo, después de la muerte, renace en el plano de miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, hasta en el infierno. Otra vez, un no instruido mundano, embriagado con la vida, se involucra en mala conducta corporal, verbal y mental. Y con el quiebre de su cuerpo, después de la muerte, renace en el plano de miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, hasta en el infierno.

“Embriagado con la juventud, monjes, el monje abandona el entrenamiento y retorna al estilo de vida inferior; embriagado con la salud, el monje abandona el entrenamiento y retorna al estilo de vida inferior; embriagado con la vida, el monje abandona el entrenamiento y retorna al estilo de vida inferior.

“Los mundanos, sujetos a la enfermedad,
la vejez y la muerte, se disgustan
[al ver a la otra gente] que existe
acorde a su propia naturaleza.
Si yo llegase a disgustarme
con los seres que tienen semejante naturaleza,
esto no sería apropiado para mí
puesto que yo también tengo la misma naturaleza.
Mientras moraba así,
habiendo conocido el estado sin adquisición alguna,
superé todas las embriagueces:
embriaguez de la salud,
de la juventud y de la vida,
habiendo visto la liberación en el renunciamiento.
Surgió, entonces, el entusiasmo en mí
al ver claramente el Nibbana.
Ahora soy incapaz
de complacerme con los placeres sensuales.
Apoyándome en la vida espiritual,
nunca más volveré atrás”.

“Sukhumālo ahaṁ, bhikkhave, paramasukhumālo accantasukhumālo.

“Sukhumālo ahaṁ, bhikkhave, paramasukhumālo accantasukhumālo.

“Sukhumālo ahaṁ, bhikkhave, paramasukhumālo accantasukhumālo.

Mama sudaṁ, bhikkhave, pitu nivesane pokkharaṇiyo kāritā honti. Ekattha sudaṁ, bhikkhave, uppalaṁ vappati, ekattha padumaṁ, ekattha puṇḍarīkaṁ, yāvadeva mamatthāya. *bhikkhave, uppalaṁ → sudaṁ uppalaṁ (bj, pts1ed) | vappati → pupphati (bj, pts1ed)Na kho panassāhaṁ, bhikkhave, akāsikaṁ candanaṁ dhāremi. Kāsikaṁ, bhikkhave, su me taṁ veṭhanaṁ hoti, kāsikā kañcukā, kāsikaṁ nivāsanaṁ, kāsiko uttarāsaṅgo. *akāsikaṁ candanaṁ dhāremi → kāsikaṁ candanaṁ dhāremi (sya-all, km, mr); akāsikaṁ dhāremi (?)Rattindivaṁ kho pana me su taṁ, bhikkhave, setacchattaṁ dhārīyati: *Rattindivaṁ → rattidivaṁ (mr) | pana me su taṁ → panassu me taṁ (bj); pana su me taṁ (sya-all, pts1ed)‘mā naṁ phusi sītaṁ vā uṇhaṁ vā tiṇaṁ vā rajo vā ussāvo vā’ti.

Mama sudaṁ, bhikkhave, pitu nivesane pokkharaṇiyo kāritā honti.
Ekattha sudaṁ, bhikkhave, uppalaṁ vappati, ekattha padumaṁ, ekattha puṇḍarīkaṁ, yāvadeva mamatthāya. *bhikkhave, uppalaṁ → sudaṁ uppalaṁ (bj, pts1ed) | vappati → pupphati (bj, pts1ed)
Na kho panassāhaṁ, bhikkhave, akāsikaṁ candanaṁ dhāremi. Kāsikaṁ, bhikkhave, su me taṁ veṭhanaṁ hoti, kāsikā kañcukā, kāsikaṁ nivāsanaṁ, kāsiko uttarāsaṅgo. *akāsikaṁ candanaṁ dhāremi → kāsikaṁ candanaṁ dhāremi (sya-all, km, mr); akāsikaṁ dhāremi (?)
Rattindivaṁ kho pana me su taṁ, bhikkhave, setacchattaṁ dhārīyati: *Rattindivaṁ → rattidivaṁ (mr) | pana me su taṁ → panassu me taṁ (bj); pana su me taṁ (sya-all, pts1ed)
‘mā naṁ phusi sītaṁ vā uṇhaṁ vā tiṇaṁ vā rajo vā ussāvo vā’ti.

Mama sudaṁ, bhikkhave, pitu nivesane pokkharaṇiyo kāritā honti. Ekattha sudaṁ, bhikkhave, uppalaṁ vappati, ekattha padumaṁ, ekattha puṇḍarīkaṁ, yāvadeva mamatthāya. *bhikkhave, uppalaṁ → sudaṁ uppalaṁ (bj, pts1ed) | vappati → pupphati (bj, pts1ed)Na kho panassāhaṁ, bhikkhave, akāsikaṁ candanaṁ dhāremi. Kāsikaṁ, bhikkhave, su me taṁ veṭhanaṁ hoti, kāsikā kañcukā, kāsikaṁ nivāsanaṁ, kāsiko uttarāsaṅgo. *akāsikaṁ candanaṁ dhāremi → kāsikaṁ candanaṁ dhāremi (sya-all, km, mr); akāsikaṁ dhāremi (?)Rattindivaṁ kho pana me su taṁ, bhikkhave, setacchattaṁ dhārīyati: *Rattindivaṁ → rattidivaṁ (mr) | pana me su taṁ → panassu me taṁ (bj); pana su me taṁ (sya-all, pts1ed)‘mā naṁ phusi sītaṁ vā uṇhaṁ vā tiṇaṁ vā rajo vā ussāvo vā’ti.

Tassa mayhaṁ, bhikkhave, tayo pāsādā ahesuṁ—eko hemantiko, eko gimhiko, eko vassiko. So kho ahaṁ, bhikkhave, vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṁ orohāmi. *paricārayamāno → paricāriyamāno (bj, sya-all, km, mr); parivāriyamāno (pts1ed)

Tassa mayhaṁ, bhikkhave, tayo pāsādā ahesuṁ—eko hemantiko, eko gimhiko, eko vassiko.
So kho ahaṁ, bhikkhave, vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṁ orohāmi. *paricārayamāno → paricāriyamāno (bj, sya-all, km, mr); parivāriyamāno (pts1ed)

Tassa mayhaṁ, bhikkhave, tayo pāsādā ahesuṁ—eko hemantiko, eko gimhiko, eko vassiko. So kho ahaṁ, bhikkhave, vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṁ orohāmi. *paricārayamāno → paricāriyamāno (bj, sya-all, km, mr); parivāriyamāno (pts1ed)

Yathā kho pana, bhikkhave, aññesaṁ nivesane dāsakammakaraporisassa kaṇājakaṁ bhojanaṁ dīyati bilaṅgadutiyaṁ, evamevassu me, bhikkhave, pitu nivesane dāsakammakaraporisassa sālimaṁsodano dīyati. *nivesane → nivesanesu (bj, sya-all, pts1ed)

Yathā kho pana, bhikkhave, aññesaṁ nivesane dāsakammakaraporisassa kaṇājakaṁ bhojanaṁ dīyati bilaṅgadutiyaṁ, evamevassu me, bhikkhave, pitu nivesane dāsakammakaraporisassa sālimaṁsodano dīyati. *nivesane → nivesanesu (bj, sya-all, pts1ed)

Yathā kho pana, bhikkhave, aññesaṁ nivesane dāsakammakaraporisassa kaṇājakaṁ bhojanaṁ dīyati bilaṅgadutiyaṁ, evamevassu me, bhikkhave, pitu nivesane dāsakammakaraporisassa sālimaṁsodano dīyati. *nivesane → nivesanesu (bj, sya-all, pts1ed)

Tassa mayhaṁ, bhikkhave, evarūpāya iddhiyā samannāgatassa evarūpena ca sukhumālena etadahosi: ‘assutavā kho puthujjano attanā jarādhammo samāno jaraṁ anatīto paraṁ jiṇṇaṁ disvā aṭṭīyati harāyati jigucchati attānaṁyeva atisitvā, ahampi khomhi jarādhammo jaraṁ anatīto. *atisitvā → atiyitvā (bj)Ahañceva kho pana jarādhammo samāno jaraṁ anatīto paraṁ jiṇṇaṁ disvā aṭṭīyeyyaṁ harāyeyyaṁ jiguccheyyaṁ na metaṁ assa patirūpan’ti. *Ahañceva → ahañce (?)Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iti paṭisañcikkhato yo yobbane yobbanamado so sabbaso pahīyi.

Tassa mayhaṁ, bhikkhave, evarūpāya iddhiyā samannāgatassa evarūpena ca sukhumālena etadahosi:
‘assutavā kho puthujjano attanā jarādhammo samāno jaraṁ anatīto paraṁ jiṇṇaṁ disvā aṭṭīyati harāyati jigucchati attānaṁyeva atisitvā, ahampi khomhi jarādhammo jaraṁ anatīto. *atisitvā → atiyitvā (bj)
Ahañceva kho pana jarādhammo samāno jaraṁ anatīto paraṁ jiṇṇaṁ disvā aṭṭīyeyyaṁ harāyeyyaṁ jiguccheyyaṁ na metaṁ assa patirūpan’ti. *Ahañceva → ahañce (?)
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iti paṭisañcikkhato yo yobbane yobbanamado so sabbaso pahīyi.

Tassa mayhaṁ, bhikkhave, evarūpāya iddhiyā samannāgatassa evarūpena ca sukhumālena etadahosi: ‘assutavā kho puthujjano attanā jarādhammo samāno jaraṁ anatīto paraṁ jiṇṇaṁ disvā aṭṭīyati harāyati jigucchati attānaṁyeva atisitvā, ahampi khomhi jarādhammo jaraṁ anatīto. *atisitvā → atiyitvā (bj)Ahañceva kho pana jarādhammo samāno jaraṁ anatīto paraṁ jiṇṇaṁ disvā aṭṭīyeyyaṁ harāyeyyaṁ jiguccheyyaṁ na metaṁ assa patirūpan’ti. *Ahañceva → ahañce (?)Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iti paṭisañcikkhato yo yobbane yobbanamado so sabbaso pahīyi.

Assutavā kho puthujjano attanā byādhidhammo samāno byādhiṁ anatīto paraṁ byādhitaṁ disvā aṭṭīyati harāyati jigucchati attānaṁyeva atisitvā: ‘ahampi khomhi byādhidhammo byādhiṁ anatīto, ahañceva kho pana byādhidhammo samāno byādhiṁ anatīto paraṁ byādhikaṁ disvā aṭṭīyeyyaṁ harāyeyyaṁ jiguccheyyaṁ, na metaṁ assa patirūpan’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iti paṭisañcikkhato yo ārogye ārogyamado so sabbaso pahīyi.

Assutavā kho puthujjano attanā byādhidhammo samāno byādhiṁ anatīto paraṁ byādhitaṁ disvā aṭṭīyati harāyati jigucchati attānaṁyeva atisitvā:
‘ahampi khomhi byādhidhammo byādhiṁ anatīto, ahañceva kho pana byādhidhammo samāno byādhiṁ anatīto paraṁ byādhikaṁ disvā aṭṭīyeyyaṁ harāyeyyaṁ jiguccheyyaṁ, na metaṁ assa patirūpan’ti.
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iti paṭisañcikkhato yo ārogye ārogyamado so sabbaso pahīyi.

Assutavā kho puthujjano attanā byādhidhammo samāno byādhiṁ anatīto paraṁ byādhitaṁ disvā aṭṭīyati harāyati jigucchati attānaṁyeva atisitvā: ‘ahampi khomhi byādhidhammo byādhiṁ anatīto, ahañceva kho pana byādhidhammo samāno byādhiṁ anatīto paraṁ byādhikaṁ disvā aṭṭīyeyyaṁ harāyeyyaṁ jiguccheyyaṁ, na metaṁ assa patirūpan’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iti paṭisañcikkhato yo ārogye ārogyamado so sabbaso pahīyi.

Assutavā kho puthujjano attanā maraṇadhammo samāno maraṇaṁ anatīto paraṁ mataṁ disvā aṭṭīyati harāyati jigucchati attānaṁyeva atisitvā: ‘ahampi khomhi maraṇadhammo, maraṇaṁ anatīto, ahaṁ ceva kho pana maraṇadhammo samāno maraṇaṁ anatīto paraṁ mataṁ disvā aṭṭīyeyyaṁ harāyeyyaṁ jiguccheyyaṁ, na metaṁ assa patirūpan’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iti paṭisañcikkhato yo jīvite jīvitamado so sabbaso pahīyīti.

Assutavā kho puthujjano attanā maraṇadhammo samāno maraṇaṁ anatīto paraṁ mataṁ disvā aṭṭīyati harāyati jigucchati attānaṁyeva atisitvā:
‘ahampi khomhi maraṇadhammo, maraṇaṁ anatīto, ahaṁ ceva kho pana maraṇadhammo samāno maraṇaṁ anatīto paraṁ mataṁ disvā aṭṭīyeyyaṁ harāyeyyaṁ jiguccheyyaṁ, na metaṁ assa patirūpan’ti.
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iti paṭisañcikkhato yo jīvite jīvitamado so sabbaso pahīyīti.

Assutavā kho puthujjano attanā maraṇadhammo samāno maraṇaṁ anatīto paraṁ mataṁ disvā aṭṭīyati harāyati jigucchati attānaṁyeva atisitvā: ‘ahampi khomhi maraṇadhammo, maraṇaṁ anatīto, ahaṁ ceva kho pana maraṇadhammo samāno maraṇaṁ anatīto paraṁ mataṁ disvā aṭṭīyeyyaṁ harāyeyyaṁ jiguccheyyaṁ, na metaṁ assa patirūpan’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iti paṭisañcikkhato yo jīvite jīvitamado so sabbaso pahīyīti.

Tayome, bhikkhave, madā. Katame tayo? Yobbanamado, ārogyamado, jīvitamado.

Tayome, bhikkhave, madā.
Katame tayo?
Yobbanamado, ārogyamado, jīvitamado.

Tayome, bhikkhave, madā. Katame tayo? Yobbanamado, ārogyamado, jīvitamado.

Yobbanamadamatto vā, bhikkhave, assutavā puthujjano kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.

Yobbanamadamatto vā, bhikkhave, assutavā puthujjano kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati.
So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.

Yobbanamadamatto vā, bhikkhave, assutavā puthujjano kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.

Ārogyamadamatto vā, bhikkhave, assutavā puthujjano …pe…

Ārogyamadamatto vā, bhikkhave, assutavā puthujjano …pe…

Ārogyamadamatto vā, bhikkhave, assutavā puthujjano …pe…

jīvitamadamatto vā, bhikkhave, assutavā puthujjano kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.

jīvitamadamatto vā, bhikkhave, assutavā puthujjano kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati.
So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.

jīvitamadamatto vā, bhikkhave, assutavā puthujjano kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.

Yobbanamadamatto vā, bhikkhave, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ārogyamadamatto vā, bhikkhave, bhikkhu …pe… jīvitamadamatto vā, bhikkhave, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattatīti.

Yobbanamadamatto vā, bhikkhave, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati.
Ārogyamadamatto vā, bhikkhave, bhikkhu …pe…
jīvitamadamatto vā, bhikkhave, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattatīti.

Yobbanamadamatto vā, bhikkhave, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ārogyamadamatto vā, bhikkhave, bhikkhu …pe… jīvitamadamatto vā, bhikkhave, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattatīti.

Byādhidhammā jarādhammā, atho maraṇadhammino; Yathādhammā tathāsantā, *Yathādhammā → atho maraṇadhammiko. yathā dhammo (mr)jigucchanti puthujjanā.

Byādhidhammā jarādhammā,
atho maraṇadhammino;
Yathādhammā tathāsantā, *Yathādhammā → atho maraṇadhammiko. yathā dhammo (mr)
jigucchanti puthujjanā.

Byādhidhammā jarādhammā, atho maraṇadhammino; Yathādhammā tathāsantā, *Yathādhammā → atho maraṇadhammiko. yathā dhammo (mr)jigucchanti puthujjanā.

Ahañce taṁ jiguccheyyaṁ, evaṁdhammesu pāṇisu; Na metaṁ patirūpassa, mama evaṁ vihārino.

Ahañce taṁ jiguccheyyaṁ,
evaṁdhammesu pāṇisu;
Na metaṁ patirūpassa,
mama evaṁ vihārino.

Ahañce taṁ jiguccheyyaṁ, evaṁdhammesu pāṇisu; Na metaṁ patirūpassa, mama evaṁ vihārino.

Sohaṁ evaṁ viharanto, ñatvā dhammaṁ nirūpadhiṁ; Ārogye yobbanasmiñca, jīvitasmiñca ye madā.

Sohaṁ evaṁ viharanto,
ñatvā dhammaṁ nirūpadhiṁ;
Ārogye yobbanasmiñca,
jīvitasmiñca ye madā.

Sohaṁ evaṁ viharanto, ñatvā dhammaṁ nirūpadhiṁ; Ārogye yobbanasmiñca, jīvitasmiñca ye madā.

Sabbe made abhibhosmi, *abhibhosmi → atītosmi (mr)Nekkhamme daṭṭhu khemataṁ; *Nekkhamme daṭṭhu khemataṁ → nekkhammaṁ daṭṭhu khemato (si, sya-all, pts1ed)Tassa me ahu ussāho, Nibbānaṁ abhipassato.

Sabbe made abhibhosmi, *abhibhosmi → atītosmi (mr)
Nekkhamme daṭṭhu khemataṁ; *Nekkhamme daṭṭhu khemataṁ → nekkhammaṁ daṭṭhu khemato (si, sya-all, pts1ed)
Tassa me ahu ussāho,
Nibbānaṁ abhipassato.

Sabbe made abhibhosmi, *abhibhosmi → atītosmi (mr)Nekkhamme daṭṭhu khemataṁ; *Nekkhamme daṭṭhu khemataṁ → nekkhammaṁ daṭṭhu khemato (si, sya-all, pts1ed)Tassa me ahu ussāho, Nibbānaṁ abhipassato.

Nāhaṁ bhabbo etarahi, Kāmāni paṭisevituṁ; Anivatti bhavissāmi, Brahmacariyaparāyaṇo”ti.

Nāhaṁ bhabbo etarahi,
Kāmāni paṭisevituṁ;
Anivatti bhavissāmi,
Brahmacariyaparāyaṇo”ti.

Nāhaṁ bhabbo etarahi, Kāmāni paṭisevituṁ; Anivatti bhavissāmi, Brahmacariyaparāyaṇo”ti.

Navamaṁ.

Navamaṁ.

Navamaṁ.

AnteriorLos cuatro grandes reyes (2.º)AN 3.38·DutiyacatumahārājasuttaUno debería aspirar a ser como un bhikkhu despierto, no como Sakka.SiguienteAl mandoAN 3.40·ĀdhipateyyasuttaPracticar teniéndote a ti mismo a cargo, o teniendo a otros, o a la enseñanza.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}