SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en la casa con el tejado a dos aguas, en el Gran Bosque cerca de Vesali.
SC 2 En esta ocasión, Saccaka, hijo de Nigantha estaba en Vesali. Él fue un conocido polemista y orador inteligente, reconocido por muchos como un santo. Ante la asambleaparisāLos cuatro grupos de seguidores del Buddha que incluyen monjes, monjas, laicos y laicas. Comparar con saṅgha. Ver bhikkhu, bhikkhunī, upāsaka/upāsikā.Ver en el glosario de Vesali hizo la siguiente declaración:
“No veo a ascetasamaṇaAsceta o contemplativo. Proviene de una raíz śram que significa desgastar o subyugar.Ver en el glosario ni brahmánbrahmanLa casta brahmán (brahmin) de la India es una clase hereditaria con funciones sacerdotales y sagradas especiales, especialmente el mantenimiento de los textos y ritos védicos antiguos. Sin embargo, muchos brahmanes vivían vidas seculares, mientras otros practicaban como renunciantes. No obstante, durante mucho tiempo mantuvieron que por su nacimiento son dignos del más alto respeto. El budismo tomó prestado el término brahmán para aplicarlo a quienes han alcanzado la meta, mostrando que el respeto no se gana por nacimiento, raza o casta, sino por logro espiritual. En sentido budista, este término es sinónimo de arahant.Ver en el glosario alguno, cabeza de una orden, cabeza del grupo, maestroācariyaMaestro; mentor. Ver kalyāṇamitta. Este término no es un título, ni se usa específicamente para monásticos, sino que se refiere a cualquier persona en un rol de enseñanza.Ver en el glosario del grupo—incluyendo a aquellos que dicen ser realizados y plenamente iluminados- que no se hubiese conmovido, estremecido y temblado, que no hubiese sudado frío, si se encontrase involucrado en un debate conmigo. Incluso, si hubiese abordado un tema sin sentido, se conmovería, estremecería y temblaría, si se encontrase involucrado en un debate conmigo, ¿qué diré del ser humano?”
SC 3 Entonces, por la mañana temprano, el Venerable Assaji se vistió, tomó su hábito exterior y el cuenco, y se fue a Vesali en busca de las limosnasdānaA menudo se refiere a dar cualquiera de las cuatro necesidades a la orden monástica. Más generalmente, la inclinación a dar, sin esperar ninguna forma de retribución del receptor. Dāna es el primer tema en el sistema de instrucción gradual del Buddha (ver anupubbī-kathā), la primera de las diez pāramīs, uno de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver sīla y bhāvanā).Ver en el glosario. Y mientras Saccaka estaba caminando por la ciudad haciendo ejercicios, visualizó al Venerable Assaji desde cierta distancia y se acercó a él, intercambiando con él cordiales saludos. Cuando estas amables y corteses palabras de bienvenida habían terminado, se paró a un lado y dijo:
SC 4“Maestro Assaji, ¿cómo el asceta Gotama disciplina a sus discípulos? Y ¿cómo el asceta Gotama presenta usualmente las instrucciones a sus discípulos?”
“Es así como el Bienaventurado disciplina a sus discípulos, Aggivessana, y así cómo usualmente presenta las instrucciones a sus discípulos: ‘Monjes, la forma es impermanenteaniccaImpermanente, inconstante o no duradero. En los suttas se aplica a todos los fenómenos condicionados: surgen, cambian y cesan. Es una de las tres características, junto con dukkha y anattā.Ver en el glosario, la sensaciónvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario es impermanente, la percepciónsaññāPercepción; reconocimiento; interpretación. Ver khandha.Ver en el glosario es impermanente, las formacionessaṅkhāraCondición, fenómeno condicionado, elección, intención, causa: las fuerzas y factores que configuran las cosas (físicas o mentales), el proceso de configuración, y las cosas configuradas resultantes. Saṅkhāra puede referirse a cualquier cosa formada o creada por condiciones, o, más específicamente (como uno de los cinco khandhas), a las formaciones de pensamiento dentro de la mente.Ver en el glosario mentales son impermanentes y la conciencia es impermanente. Monjes, la forma es no-yo, la sensación es no-yo, la percepción es no-yo, las formaciones mentales son no-yo y la conciencia es no-yo. Todas las formaciones son impermanentes; todas las cosas son no-yo.’ Es así cómo el Bienaventurado disciplina a sus discípulos y es así cómo usualmente presenta las instrucciones a sus discípulos.”
“Si hubiésemos escuchado lo que el asceta Gotama afirma, hubiésemos escuchado lo desagradable. Quizá alguna vez podríamos encontrarnos con el asceta Gotama y tener una conversación con él. Quizá lo hubiésemos separado de aquel incorrecto punto de vista.”
SC 5 En aquel tiempo, unos quinientos licchavis se reunieron juntos en asamblea por un asunto de negocios. Entonces, Saccaka, hijo de Nigantha se fue junto a ellos y dijo: “Salid afuera, buenoskusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados beneficiosos y favorables. Una acción caracterizada por esta cualidad moral (kusala-kamma) tiende a producir bienestar y felicidad; las acciones caracterizadas por su opuesto (akusala-kamma), conducen al sufrimiento o al pesar. Ver kamma y akusala.Ver en el glosario licchavis, salid afuera. Hoy habrá una conversación entre yo y el asceta Gotama. Si el asceta Gotama sostiene delante de mí lo que mantuvo delante de mí uno de sus famosos discípulos, un monje llamado Assaji, entonces, así como un fuerte hombre de gran tamaño captura a un carnero de pelo largo, lo toma por su pelo y lo arrastra por aquí, lo arrastra por allí y lo arrastra en derredor, así yo, en el debate voy a barrer al asceta Gotama por aquí, voy a barrerlo por allí y voy a barrerlo en derredor. Al igual que un fuerte obrero cervecero de gran tamaño toma un gran tamiz de cervecero y lo echa en el profundo tanque del agua, para luego sujetarlo de las puntas y arrastrarlo por aquí, arrastrarlo por allí y arrástralo en derredor, así también yo, en el debate voy a barrer al asceta Gotama por aquí, voy a barrerlo por allí y voy a barrerlo en derredor. Al igual que un fuerte obrero batidor toma el colador y lo sacude hacia abajo, lo sacude hacia arriba y lo aporrea en derredor, así también yo, en el debate voy a sacudir al asceta Gotama hacia abajo, voy a sacudirlo hacia arriba y voy a aporrearlo en derredor. Al igual que un elefantenāgaDragón, elefante, serpiente gigante, gigante espiritual. El culto a los nāgas es un rasgo prominente de la práctica religiosa local en la India. En el budismo, también se usa para referirse a quienes han alcanzado la meta de la práctica.Ver en el glosario de dieciséis años penetra el profundo estanque de agua y disfruta jugando el juego de lavado de cáñamo, así también yo, voy a disfrutar jugando el juego de lavado de cáñamo con el asceta Gotama. Así que salid afuera, buenos licchavis, salid afuera. Hoy habrá una conversación entre yo y el asceta Gotama.”
SC 6 Acto seguido, algunos de los licchavis dijeron: “¿Quién es el asceta Gotama para que refutase las aseveraciones de Saccaka, hijo de Nigantha? Más bien, Saccaka, hijo de Nigantha va a refutar las aseveraciones del asceta Gotama”. Pero los otros licchavis dijeron: “¿Quién es Saccaka, hijo de Nigantha para que refutase las aseveraciones del asceta Gotama? Más bien, el asceta Gotama va a refutar las aseveraciones de Saccaka, hijo de Nigantha”. Entonces, Saccaka, hijo de Nigantha y los quinientos licchavis fueron a la casa con el tejado a dos aguas, en el Gran Bosque.
SC 7 En esta ocasión, cierto número de monjes estaba caminando arriba y abajo al aire libre. Entonces, Saccaka, hijo de Nigantha se fue junto a ellos y les preguntó: “¿Dónde está morando ahora el asceta Gotama, señores? Queremos ver al asceta Gotama”.
“El Bienaventurado entró al Gran Bosque, Aggivessana, y está sentado al pie de un árbol, estableciendo ahí su morada diurna”.
SC 8 Entonces, Saccaka, hijo de Nigantha con un gran número de seguidores de Licchavis, entró al Gran Bosque y se fue junto al Bienaventurado e intercambió con él cordiales saludos. Una vez que estas amables y corteses palabras de bienvenida habían concluido, se sentó a un lado. Y algunos de los licchavis rindieron homenaje al Bienaventurado y se sentaron a un lado; otros intercambiaron con él cordiales saludos y cuando estas amables y corteses palabras de bienvenida terminaron, se sentaron a un lado; otros extendieron sus manos en reverencial saludo hacia el Bienaventurado y se sentaron a un lado; otros pronunciaron sus nombresnāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario y los de sus clanes en presencia del Bienaventurado y se sentaron a un lado, y otros, guardando el silencio, se sentaron a un lado.
SC 9 Cuando Saccaka, hijo de Nagantha se sentó a un lado, dijo al Bienaventurado: “Quisiera hacer una pregunta al maestro Gotama sobre cierto punto, si el maestro Gotama me otorgase el favor de responderla”.
“Pregunta lo que te plazca, Aggivessana”.
“¿Cómo el asceta Gotama disciplina a sus discípulos? Y ¿cómo el asceta Gotama presenta usualmente las instrucciones a sus discípulos?”
“Es así como disciplino a mis discípulos, Aggivessana, y así cómo usualmente presento las instrucciones a mis discípulos: ‘Monjes, la forma es impermanente, la sensación es impermanente, la percepción es impermanente, las formaciones mentales son impermanentes y la conciencia es impermanente. Monjes, la forma es no-yo, la sensación es no-yo, la percepción es no-yo, las formaciones mentales son no-yo y la conciencia es no-yo. Todas las formaciones son impermanentes; todas las cosas son no-yo.’ Es así como disciplino a mis discípulos, Aggivessana, y así cómo usualmente presento las instrucciones a mis discípulos.”
SC 10“Se me ocurre un símil, maestro Gotama"
“Explica cómo se te ocurre el símil, Aggivessana”, dijo el Bienaventurado.
“Al igual que las semillas y las plantas de todas clases se extienden, se desarrollan, crecen y maduran todas ellas dependiendo de la tierra y sobre la base de la tierra; y al igual que los rigurosos trabajos de cualquier clase se hacen todos ellos dependiendo de la tierra y sobre la base de la tierra—así también, maestro Gotama, la persona tiene la forma como el yo, y sobre la base de la forma produce las acciones meritorias o demeritorias. También, la persona tiene la sensación como el yo, y sobre la base de la sensación produce acciones meritorias o demeritorias. Tiene la percepción como el yo, y sobre la base de la percepción produce acciones meritorias o demeritorias. Tiene las formaciones mentales como el yo, y sobre la base de las formaciones mentales produce acciones meritorias o demeritorias. Tiene la conciencia como el yo, y sobre la base de la conciencia produce acciones meritorias o demeritorias.”
SC 11“Tú no estás afirmando esto, Aggivessana, que ‘la forma es mi yo, la sensación es mi yo, la percepción es mi yo, las formaciones mentales son mi yo y la conciencia es mi yo?’"
“Yo estoy afirmando esto, maestro Gotama, que ‘la forma es mi yo, la sensación es mi yo, la percepción es mi yo, las formaciones mentales son mi yo y la conciencia es mi yo’ al igual que esta gran multitud.”
“¿Qué tiene que ver esa gran multitud contigo, Aggivessana? Por favor, limítate solo a tus propias afirmaciones.”
“Entonces, maestro Gotama, estoy afirmando esto: ‘la forma es mi yo, la sensación es mi yo, la percepción es mi yo, las formaciones mentales son mi yo y la conciencia es mi yo.’"
SC 12 “En este caso, Aggivessana, voy a hacerte una contra-pregunta. Respóndela si te parece. ¿Qué opinas, Aggivessana? Un noble y ungido rey—por ejemplo, el rey Pasenadi de Kosala o el rey Ajatasattu Vedehiputta de Maghada- ejercería el poder dentro de su reino ejecutando aquellos que deberían ser ejecutados, multando aquellos que deberían ser multados y desterrando aquellos que deberían ser desterrados?”—"Incluso en estas sociedades y comunidadesSaṅghaEste término denota tanto: la «comunidad monástica» (comunidades de monjes y monjas budistas) en quienes los seguidores laicos toman refugio; como aquellos seguidores del Buddha, laicos u ordenados, que han alcanzado al menos la entrada en la corriente (ver sotāpanna), el primero de los senderos transcendentes (ver magga) que culmina en nibbāna. Recientemente en EE.UU., el término «sangha» se ha transformado para significar el sentido más amplio de «comunidad de seguidores en el sendero budista», aunque este uso no tiene base en el canon pali. El término parisā se usa en este sentido más amplio en los textos tempranos.Ver en el glosario como los vajjianos y los mallianos, que ejercen su propio poder, ejecutando aquellos que deberían ser ejecutados, multando aquellos que deberían ser multados y desterrando aquellos que deberían ser desterrados; por lo tanto debería hacerlo un noble y ungido rey—como el rey Pasenadi de Kosala o el rey Ajatasattu Vedehiputta de Maghada. Él lo ejercería, maestro Gotama y estaría dignoarahantUn «digno» o «perfeccionado»; una persona cuya mente está libre de impurezas (ver kilesa), que ha abandonado las diez cadenas que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), cuyo corazón está libre de contaminantes (ver āsava), y que por tanto no está destinado a un renacimiento ulterior. Un título para el Buddha y el nivel más alto de sus nobles discípulos. Aquel que ha alcanzado Nibbāna.Ver en el glosario de ejercerlo.”
SC 13“Y, ¿qué opinas, Aggivessana, cuando dices esto que ‘la forma es mi yo’, estás ejerciendo semejante poder sobre la forma como para decir: ‘que la forma sea así’ o ‘que la forma no sea así’?” Cuando esto fue dicho, Saccaka, el hijo de Nigantha guardó el silencio.
Y por segunda vez el Bienaventurado hizo la misma pregunta y por segunda vez Saccaka, el hijo de Nigantha, permaneció en silencio. “Responde ahora, Aggivessana, que no es tiempo para guardar silencio. Si alguien, cuando es preguntado razonablemente por el Tathagata tres veces no responde, su cabeza estallará en siete mil pedazos por aquí y por allí”.
SC 14 En esta ocasión, un demonio que esgrimía un rayo de hierro radiante que era encendido, ardiente y resplandeciente apareció en el aire encima de Saccaka, el hijo de Nigantha pensando: ‘si Saccaka, el hijo de Nigantha, siendo preguntado razonablemente por el Tathagata por tercera vez no responde, su cabeza estallará en siete mil pedazos por aquí y por allí.’
Y el Bienaventurado visualizó al demonio que esgrimía el rayo, al igual que Saccaka, el hijo de Nigantha. Entonces, Saccaka, el hijo de Nigantha se aterrorizó, se alarmó y se atemorizó. Y viendo su protección, su refugio y abrigo en Bienaventurado, dijo: “Pregúnteme, maestro Gotama, que voy a responder”.
SC 15 “¿Qué opinas, Aggivessana, cuando dices esto que ‘la forma es mi yo’, estás ejerciendo semejante poder sobre la forma como para decir: ‘que la forma sea así’ o ‘que la forma no sea así’?”—"No, maestro Gotama”.
SC 16“Presta atención, Aggivessana, presta atención sobre cómo respondes: lo que acabas de responder no está de acuerdo con lo que dijiste antes, tampoco lo que dijiste antes está de acuerdo con lo que acabas de responder. Y ¿qué opinas, Aggivessana, cuando dices esto que ‘la sensación es mi yo’, estás ejerciendo semejante poder sobre la sensación como para decir: ‘que la sensación sea así’ o ‘que la sensación no sea así’?”—"No, maestro Gotama”.
SC 17“Presta atención, Aggivessana, presta atención sobre cómo respondes: lo que acabas de responder no está de acuerdo con lo que dijiste antes, tampoco lo que dijiste antes está de acuerdo con lo que acabas de responder. Y ¿qué opinas, Aggivessana, cuando dices esto que ‘la percepción es mi yo’, estás ejerciendo semejante poder sobre la percepción como para decir: ‘que la percepción sea así’ o ‘que la percepción no sea así’?”—"No, maestro Gotama”.
SC 18“Presta atención, Aggivessana, presta atención sobre cómo respondes: lo que acabas de responder no está de acuerdo con lo que dijiste antes, tampoco lo que dijiste antes está de acuerdo con lo que acabas de responder. Y ¿qué opinas, Aggivessana, cuando dices esto que ‘las formaciones mentales son mi yo’, estás ejerciendo semejante poder sobre las formaciones mentales como para decir: ‘que las formaciones mentales sean así’ o ‘que las formaciones mentales no sean así’?”—"No, maestro Gotama”.
SC 19“Presta atención, Aggivessana, presta atención sobre cómo respondes: lo que acabas de responder no está de acuerdo con lo que dijiste antes, tampoco lo que dijiste antes está de acuerdo con lo que acabas de responder. Y ¿qué opinas, Aggivessana, cuando dices esto que ‘la conciencia es mi yo’, estás ejerciendo semejante poder sobre la conciencia como para decir: ‘que la conciencia sea así’ o ‘que la conciencia no sea así’?”—"No, maestro Gotama”.
SC 20“Presta atención, Aggivessana, presta atención sobre cómo respondes: lo que acabas de responder no está de acuerdo con lo que dijiste antes, tampoco lo que dijiste antes está de acuerdo con lo que acabas de responder. Y ¿qué opinas, Aggivessana, es la forma permanente o impermanente?”—"Impermanente, maestro Gotama”.—"Lo que es impermanente ¿es insatisfaccióndukkhaEn sentido doctrinal, dukkha designa la condición insatisfactoria de la experiencia condicionada: lo que surge, cambia y no puede sostenerse como fuente estable de satisfacción. En la Primera Noble Verdad incluye nacimiento, envejecimiento, enfermedad, muerte, separación de lo querido, encuentro con lo no querido, no obtener lo que se desea y, en síntesis, los cinco agregados sujetos al aferramiento.Ver en el glosario o felicidad?”— “Insatisfacción, maestro Gotama”.—"Lo que es impermanente, insatisfactorio y sujeto a cambios, ¿puede ser considerado así: ‘esto es mío, esto soy yo, esto es mi ser’?”—"No, maestro Gotama”.
“¿Qué opinas, Aggivessana, es la sensación permanente o impermanente?”… ¿Es la percepción permanente o impermanente?”… ¿Son las formaciones mentales permanentes o impermanentes?”… ¿Es la conciencia permanente o impermanente?”—“Impermanente, maestro Gotama”.—"Lo que es impermanente ¿es insatisfacción o felicidad?”—"Insatisfacción, maestro Gotama”.—"Lo que es impermanente, insatisfactorio y sujeto a cambios, ¿puede ser considerado así: ‘esto es mío, esto soy yo, esto es mi ser’?”—"No, maestro Gotama”.
SC 21“Y ¿qué opinas, Aggivessana? Cuando uno se adhiere a la insatisfacción, se apoya en la insatisfacción, sostiene la insatisfacción y lo que es insatisfacción considera como ‘esto es mío, esto soy yo, esto es mi ser’, ¿podría uno, aunque sea comprender la insatisfacción de uno mismo o mirar la insatisfacción completamente destruida?”
“¿Cómo podría serlo, maestro Gotama? No, maestro Gotama”.
“"Y ¿qué opinas, Aggivessana? Siendo que las cosas son así, no te adhieres a la insatisfacción, no te apoyas en la insatisfacción, no te sostienes en la insatisfacción ni consideras lo que es insatisfacción como ‘esto es mío, esto soy yo, esto es mi yo’?”
“¿Cómo podría no serlo, maestro Gotama. Sí, maestro Gotama”.
SC 22 “Esto es, Aggivessana, como con un hombre que, necesitando el duramen, buscando el duramen y recorriendo lugares en busca de duramen, tomara un afilado hacha y entrara en el bosque donde estuviera viendo un gran tronco de plátano, fuerte, joven y sin la base de brote de frutas. Entonces, lo cortaría en las raíces, cortaría su corona y desenrollaría las vainas foliares. Pero al desenrollar las vainas foliares, nunca llegaría ni siquiera a una albura, sin hablar del duramen. De la misma manera, Aggivessana, cuando te viste presionado, preguntado y contra-preguntado por mí acerca de tus propias aseveraciones, te volviste vacío, distraído y confundido. No obstante, fuiste tú quien hizo esta afirmación frente a la asamblea de Vesali: ‘No veo a asceta ni brahmán alguno, cabeza de una orden, cabeza del grupo, maestro del grupo -incluyendo a aquellos que dicen ser realizados y plenamente iluminados- que no se hubiese conmovido, estremecido y temblado, que no hubiese sudado frío, si se encontrase involucrado en un debate conmigo. Incluso, si hubiese abordado un tema sin sentido, se conmovería, estremecería y temblaría, si se encontrase involucrado en un debate conmigo, ¿qué diré del ser humano?’ Pero ahora hay gotas de sudor sobre tu frente que han mojado tu vestimenta exterior y que caen sobre la tierra. Sin embargo, no hay sudor todavía en mi cuerpo.” Y el Bienaventurado dejó ver su dorado cuerpo delante de la asamblea. Cuando esto fue dicho, Saccaka, el hijo de Nigantha, se sentó en silencio, se desmayó con los hombros caídos, cabizbajo, taciturno y sin respuesta alguna.
SC 23 Entonces, Dummukha, el hijo de los licchavis, viendo a Saccaka, el hijo de Nigantha en estas condiciones, dijo al Bienaventurado: “Se me ocurre un símil, maestro Gotama”.
“Explícalo, Dummukha, así cómo se te había ocurrido”.
“Venerable señorbhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, imagine, no lejos de un pueblo o una ciudad, un estanque de agua con un cangrejo adentro. Y un equipo de chicos o chicas que saliera del pueblo o de la ciudad, se fuera junto al estanque de agua, se sumergiera en el agua y sacara al cangrejo fuera del agua y lo pusiera en la tierra seca. Y cada vez que el cangrejo extendiera a uno de sus miembros, lo cortarían, lo quebrarían y lo harían pedazos con palos y piedras, de manera tal, que el cangrejo, con todos sus miembros cortados, quebrados y hechos pedazos, no sería capaz de volver al estanque de agua como antes. De la misma manera, los retorcimientos, contorsiones y vacilaciones de Saccaka, el hijo de Nigantha, han sido cortados, quebrados y hechos pedazos por el Bienaventurado, de manera tal, que ahora no puede acercarse otra vez al Bienaventurado con el propósito de debatir.
SC 24 Cuando esto fue dicho, Saccaka, el hijo de Nigantha le dijo: “Espera, Dummukha, espera. Nosotros no estamos hablando contigo; aquí estamos hablando con el maestro Gotama”.
[Y agregó, dirigiéndose al Bienaventurado:] “Dejemos esta nuestra charla, maestro Gotama, y la de otros ascetas y brahmanes corrientes. Esto fue un mero parloteo, creo. Pero, ¿de qué manera el discípulo del maestro Gotama es uno que porta sus instrucciones, responde a sus consejos, cruza más allá de las dudasvicikicchāDuda paralizante o incertidumbre que impide comprometerse con la práctica; uno de los cinco obstáculos (ver nīvaraṇa)Ver en el glosario, llega a ser libre de la perplejidad, gana la intrepidez y llega a ser independiente de los demás en la DispensaciónsāsanaMensaje, instrucción, mandato. La dispensación, doctrina y legado del Buddha; la religión budista (ver Dhamma-vinaya).Ver en el glosario del Maestro?”
“He aquí, Aggivessana, cualquier clase de forma, sea del pasado, futuro o presente, interna o externa, burda o sutil, inferior o superior, lejana o cercana—mi discípulo ve todas estas clases de forma tal como realmente son con propia sabiduríavijjāConocimiento claro; conciencia genuina; ciencia (específicamente, los poderes cognitivos desarrollados a través de la práctica de la inmersión y la sabiduría).Ver en el glosario de la siguiente manera: ‘esto no es mío, esto no soy yo y esto no es mi yo’. Cualquier clase de sensación… Cualquier clase de percepción… Cualquier clase de formaciones mentales… Cualquier clase de conciencia, sea del pasado, futuro o presente, interna o externa, burda o sutil, inferior o superior, lejana o cercana—mi discípulo ve todas estas clases de conciencia tal como realmente son con propia sabiduría de la siguiente manera: ‘esto no es mío, esto no soy yo y esto no es mi yo’. Es de esta manera que mi discípulo es uno que porta mis instrucciones, responde a mis consejos, cruza más allá de las dudas, llega ser libre de la perplejidad, gana la intrepidez y llega a ser independiente de los demás en la Dispensación del Maestro.”
SC 25“Maestro Gotama, y ¿de qué manera el monje es un Arahant con las contaminaciones destruidas, alguien que ha vivido la vida santa, realizó lo que había que hacer, echó abajo las cargas, alcanzó su propia meta, destruyó las cadenassaṁyojanaCadena que ata la mente al ciclo de renacimientos (ver vaṭṭa): visión de identidad propia (sakkāya-diṭṭhi), incertidumbre (vicikicchā), aferramiento a preceptos y prácticas (sīlabbata-parāmāsa), pasión sensual (kāma-rāga), aversión o malevolencia (byāpāda), pasión por la forma (rūpa-rāga), pasión por lo sin forma (arūpa-rāga), presunción (māna), agitación (uddhacca) e ignorancia (avijjā). Comparar con anusaya.Ver en el glosario de la existenciabhavaExistencia, vida o renacimiento. Estados de existencia que se desarrollan primero en la mente y luego pueden experimentarse como mundos internos y/o como mundos a nivel externo. Hay tres niveles de existencia: en el nivel sensual, el nivel de la forma, y el nivel de lo sin forma.Ver en el glosario y se liberó completamente a través del conocimiento final?”
“He aquí, Aggivessana, cualquier clase de forma, sea del pasado, futuro o presente, interna o externa, burda o sutil, inferior o superior, lejana o cercana—el monje ve todas estas clases de forma tal como realmente son con propia sabiduríapaññāDiscernimiento, sabiduría o visión cabal. Capacidad de comprender la realidad según el Dhamma, especialmente la naturaleza condicionada de los fenómenos, las Cuatro Nobles Verdades y las tres características. Una de las cinco facultades, las cinco fuerzas y las diez pāramīs.Ver en el glosario de la siguiente manera: ‘esto no es mío, esto no soy yo y esto no es mi yo’ y, a través del no-apego, es liberado. Cualquier clase de sensación… Cualquier clase de percepción… Cualquier clase de formaciones mentales… Cualquier clase de conciencia, sea del pasado, futuro o presente, interna o externa, burda o sutil, inferior o superior, lejana o cercana—mi discípulo ve todas estas clases de conciencia tal como realmente son con propia sabiduría de la siguiente manera: ‘esto no es mío, esto no soy yo y esto no es mi yo’ y, a través del no-apego, es liberado. Es de esta manera que el monje es un Arahant con las contaminaciones destruidas, alguien que ha vivido la vida santa, realizó lo que había que hacer, echó abajo las cargas, alcanzó su propia meta, destruyó las cadenas de la existencia y se liberó completamente a través del conocimiento final.”
SC 26“Cuando la mente del monje es liberada así, llega a poseer tres inmejorables cualidades: la inmejorable visión, la inmejorable prácticapaṭipadāEl medio de alcanzar una meta o destino. El «camino medio» (majjhima-paṭipadā) enseñado por el Buddha; el sendero de práctica descrito en la cuarta noble verdad (dukkhanirodhagāminī-paṭīpadā).Ver en el glosario y la inmejorable liberaciónvimuttiLos suttas distinguen entre dos tipos de liberación. La liberación por sabiduría (paññā-vimutti) describe la mente del arahant, que está libre de contaminantes (āsava). La liberación de la mente (ceto-vimutti) se usa para describir o bien la supresión sostenida de las impurezas (kilesa) durante la práctica de jhāna y los cuatro brahma-vihāras, o el estado de libertad de la mente del arahant.Ver en el glosario. Cuando el monje es liberado así, todavía honra, respeta, reverencia y venera al Tathagata de esta manera: ‘El Bienaventurado es iluminado y enseña el DhammaDhamma1. Fenómeno; cualquier cosa que ocurre y es cognoscible. 2. Fenómeno mental, «pensamiento». 3. Principio, especialmente los principios de causalidad. 4. Doctrina, enseñanza. También, principios de comportamiento que los seres humanos deben seguir para armonizar con el orden natural correcto de las cosas; cualidades mentales que deben desarrollar para realizar la cualidad inherente de la mente en sí misma. Por extensión, «Dhamma» (usualmente en mayúscula) se usa también para denotar cualquier doctrina que enseña tales cosas. Así, el Dhamma del Buddha denota tanto sus enseñanzas como las realidades descritas por esa enseñanza. (Sánscrito: dharma)Ver en el glosario, cuyo fin es la iluminación. El Bienaventurado es amansado y enseña el Dhamma, cuyo fin es amansar a uno mismo. El Bienaventurado está en paz y enseña el Dhamma, cuyo fin es estar en paz. El Bienaventurado ha cruzado [a la otra orilla] y enseña el Dhamma, cuyo fin es cruzar [a la otra orilla]. El Bienaventurado alcanzó el Nibbana y enseña el Dhamma, cuyo fin es alcanzar el Nibbana.”
SC 27 Cuando esto fue dicho, Saccaka, el hijo de Nigantha respondió: “Maestro Gotama, nosotros fuimos demasiado audaces e imprudentes en pensar que podríamos atacar al maestro Gotama en el debate. Un hombre podría atacar a un gran elefante loco y aún hallar la seguridad, pero no podría atacar al Bienaventurado y hallar la seguridad. Un hombre podría arremeter en contra de una gran masa de fuego y aún hallar la seguridad, pero no podría arremeter en contra del Bienaventurado y hallar la seguridad. Un hombre podría atacar a una serpiente terriblemente venenosa y aún hallar la seguridad, pero no podría atacar al Bienaventurado y hallar la seguridad. Nosotros fuimos demasiado audaces e imprudentes en pensar que podríamos atacar al maestro Gotama en el debate.
“Que el Bienaventurado, junto con el Sangha de los monjes, consiente en aceptar mañana la comida de mi parte”. Y el Bienaventurado consintió en silencio.
SC 28 Entonces, comprendiendo que el Bienaventurado había consentido en silencio, Saccaka, el hijo de Nigantha, se dirigió a los licchavis: “Escuchadme, oh licchavis. El asceta Gotama, junto con el Sangha de buenos monjes, ha sido invitado mañana por mí para una comida. Así que podréis traerme todo lo que creéis que pueda ser útil para él”.
SC 29 Entonces, cuando la noche hubo terminado, los licchavis trajeron cinco mil platos ceremoniales de arroz con leche como regalo de comida. Acto seguido, Saccaka, el hijo de Nigantha, preparó varias clases de buena comida en su propio parque y, llegada la hora, anunció lo siguiente al Bienaventurado: “Ya es la hora, maestro Gotama; la comida está servida”.
SC 30 Entonces, por la mañana temprano, el Bienaventurado se vistió y, tomando su hábito exterior y el cuenco, fue al parque de Saccaka, el hijo de Nigantha, junto con el Sangha de los monjes, donde se sentó en un asiento que estaba preparado para él. Acto seguido, Saccaka, el hijo de Nigantha, con sus propias manos sirvió y satisfizo al Sangha de los monjes encabezado por el Bienaventurado, con varias clases de buena comida. Y cuando el Bienaventurado había comido y había puesto su cuenco a un lado, Saccaka, el hijo de Nigantha tomo un asiento inferior, se sentó a un lado y dijo al Bienaventurado: “Maestro Gotama, que el méritopuññaMérito; buenas acciones.Ver en el glosario y grandes frutos meritorios de este acto de dádiva, sean para la felicidad de los dadores”.
“Aggivessana, cualquier cosa que viene como consecuencia de una dádiva al recipiente semejante a ti—alguien que no es libre de la codicialobhaCodicia, deseo no hábil o posesivo. Es una de las tres raíces no saludables (mūla) en la mente, junto con dosa y moha. Expresa la tendencia básica de la mente a querer apropiarse, acumular o retener aquello que considera deseable. Véase también: rāga.Ver en el glosario, no es libre del odiodosaUna de las tres raíces no saludables (mūla) en la mente.Ver en el glosario ni es libre de la falsa ilusiónmohaEstado mental de confusión y distorsión activa de la realidad, estrechamente relacionado con avijjā (ignorancia). Representa la mente nublada que no comprende las cosas tal como son, se aferra a puntos de vista erróneos y justifica acciones dañinas. Es una de las tres raíces no saludables (mūla), junto con lobha (codicia) y dosa (aversión).Ver en el glosario- la misma será para los dadores. Y cualquier cosa que viene como consecuencia de una dádiva al recipiente semejante a mí—alguien que es libre de la codicia, libre del odio y libre de la falsa ilusión- la misma será para ti”.
Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.
ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.
Tena kho pana samayena saccako nigaṇṭhaputto vesāliyaṁ paṭivasati bhassappavādako paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa. So vesāliyaṁ parisati evaṁ vācaṁ bhāsati: “nāhaṁ taṁ passāmi samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, saṅghiṁ gaṇiṁ gaṇācariyaṁ, api arahantaṁ sammāsambuddhaṁ paṭijānamānaṁ, yo mayā vādena vādaṁ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuṁ. Thūṇaṁ cepāhaṁ acetanaṁ vādena vādaṁ samārabheyyaṁ, sāpi mayā vādena vādaṁ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya. Ko pana vādo manussabhūtassā”ti?
Tena kho pana samayena saccako nigaṇṭhaputto vesāliyaṁ paṭivasati bhassappavādako paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa.
So vesāliyaṁ parisati evaṁ vācaṁ bhāsati:
“nāhaṁ taṁ passāmi samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, saṅghiṁ gaṇiṁ gaṇācariyaṁ, api arahantaṁ sammāsambuddhaṁ paṭijānamānaṁ, yo mayā vādena vādaṁ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuṁ.
Thūṇaṁ cepāhaṁ acetanaṁ vādena vādaṁ samārabheyyaṁ, sāpi mayā vādena vādaṁ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya.
Ko pana vādo manussabhūtassā”ti?
Tena kho pana samayena saccako nigaṇṭhaputto vesāliyaṁ paṭivasati bhassappavādako paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa. So vesāliyaṁ parisati evaṁ vācaṁ bhāsati: “nāhaṁ taṁ passāmi samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, saṅghiṁ gaṇiṁ gaṇācariyaṁ, api arahantaṁ sammāsambuddhaṁ paṭijānamānaṁ, yo mayā vādena vādaṁ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuṁ. Thūṇaṁ cepāhaṁ acetanaṁ vādena vādaṁ samārabheyyaṁ, sāpi mayā vādena vādaṁ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya. Ko pana vādo manussabhūtassā”ti?
Atha kho āyasmā assaji pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho saccako nigaṇṭhaputto vesāliyaṁ jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno āyasmantaṁ assajiṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna yenāyasmā assaji tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā assajinā saddhiṁ sammodi.
Atha kho āyasmā assaji pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi.
Addasā kho saccako nigaṇṭhaputto vesāliyaṁ jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno āyasmantaṁ assajiṁ dūratova āgacchantaṁ.
Disvāna yenāyasmā assaji tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā assajinā saddhiṁ sammodi.
Atha kho āyasmā assaji pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho saccako nigaṇṭhaputto vesāliyaṁ jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno āyasmantaṁ assajiṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna yenāyasmā assaji tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā assajinā saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho saccako nigaṇṭhaputto āyasmantaṁ assajiṁ etadavoca: “kathaṁ pana, bho assaji, samaṇo gotamo sāvake vineti, kathaṁbhāgā ca pana samaṇassa gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti?
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho saccako nigaṇṭhaputto āyasmantaṁ assajiṁ etadavoca:
“kathaṁ pana, bho assaji, samaṇo gotamo sāvake vineti, kathaṁbhāgā ca pana samaṇassa gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti?
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho saccako nigaṇṭhaputto āyasmantaṁ assajiṁ etadavoca: “kathaṁ pana, bho assaji, samaṇo gotamo sāvake vineti, kathaṁbhāgā ca pana samaṇassa gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti?
“Evaṁ kho, aggivessana, bhagavā sāvake vineti, evaṁbhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati: ‘rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, vedanāvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario aniccā, saññāsaññāPercepción; reconocimiento; interpretación. Ver khandha.Ver en el glosario aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccaṁ. Rūpaṁ, bhikkhave, anattāanattāCarente de yo o de identidad propia. En los suttas se aplica a los cinco khandhas y a los fenómenos condicionados: no deben verse como “esto es mío, esto soy yo, esto es mi yo”. Una de las tres características, junto con anicca y dukkha.Ver en el glosario, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. Evaṁ kho, aggivessana, bhagavā sāvake vineti, evaṁbhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti.
“Evaṁ kho, aggivessana, bhagavā sāvake vineti, evaṁbhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati:
‘rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ,
vedanāvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario aniccā,
saññāsaññāPercepción; reconocimiento; interpretación. Ver khandha.Ver en el glosario aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccaṁ.
Rūpaṁ, bhikkhave,
anattāanattāCarente de yo o de identidad propia. En los suttas se aplica a los cinco khandhas y a los fenómenos condicionados: no deben verse como “esto es mío, esto soy yo, esto es mi yo”. Una de las tres características, junto con anicca y dukkha.Ver en el glosario, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā.
Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti.
Evaṁ kho, aggivessana, bhagavā sāvake vineti, evaṁbhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti.
“Evaṁ kho, aggivessana, bhagavā sāvake vineti, evaṁbhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati: ‘rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, vedanāvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario aniccā, saññāsaññāPercepción; reconocimiento; interpretación. Ver khandha.Ver en el glosario aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccaṁ. Rūpaṁ, bhikkhave, anattāanattāCarente de yo o de identidad propia. En los suttas se aplica a los cinco khandhas y a los fenómenos condicionados: no deben verse como “esto es mío, esto soy yo, esto es mi yo”. Una de las tres características, junto con anicca y dukkha.Ver en el glosario, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. Evaṁ kho, aggivessana, bhagavā sāvake vineti, evaṁbhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti.
“Dussutaṁ vata, bho assaji, assumha ye mayaṁ evaṁvādiṁ samaṇaṁ gotamaṁ assumha. Appeva nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario mayaṁ kadāci karahaci tena bhotā gotamena saddhiṁ samāgaccheyyāma, appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo, appeva nāma tasmā pāpakā diṭṭhigatā viveceyyāmā”ti.
“Dussutaṁ vata, bho assaji, assumha ye mayaṁ evaṁvādiṁ samaṇaṁ gotamaṁ assumha.
Appeva
nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario mayaṁ kadāci karahaci tena bhotā gotamena saddhiṁ samāgaccheyyāma, appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo, appeva nāma tasmā pāpakā diṭṭhigatā viveceyyāmā”ti.
“Dussutaṁ vata, bho assaji, assumha ye mayaṁ evaṁvādiṁ samaṇaṁ gotamaṁ assumha. Appeva nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario mayaṁ kadāci karahaci tena bhotā gotamena saddhiṁ samāgaccheyyāma, appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo, appeva nāma tasmā pāpakā diṭṭhigatā viveceyyāmā”ti.
Tena kho pana samayena pañcamattāni licchavisatāni santhāgāre sannipatitāni honti kenacideva karaṇīyena.*santhāgāre → sandhāgāre (mr) Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena te licchavī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te licchavī etadavoca: “abhikkamantu bhonto licchavī, abhikkamantu bhonto licchavī, ajja me samaṇena gotamena saddhiṁ kathāsallāpo bhavissati. Sace me samaṇo gotamo tathā patiṭṭhissati yathā ca me ñātaññatarena sāvakena assajinā nāma bhikkhunā patiṭṭhitaṁ, seyyathāpi nāma balavā puriso dīghalomikaṁ eḷakaṁ lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya;*yathā ca me → yathāssa me (bj, pts1ed) evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakāro mahantaṁ soṇḍikākiḷañjaṁ gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto vālaṁ kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nipphoṭeyya;*vālaṁ → thālaṁ (sya-all, mr) | nipphoṭeyya → nicchodeyya (bj); nippoṭheyya (sya-all, km); nicchādeyya (pts1ed, mr); nicchoṭeyya (mr) evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ odhunissāmi niddhunissāmi nipphoṭessāmi. Seyyathāpi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīraṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā sāṇadhovikaṁ nāma kīḷitajātaṁ kīḷati; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ sāṇadhovikaṁ maññe kīḷitajātaṁ kīḷissāmi. Abhikkamantu bhonto licchavī, abhikkamantu bhonto licchavī, ajja me samaṇena gotamena saddhiṁ kathāsallāpo bhavissatī”ti.
Tena kho pana samayena pañcamattāni licchavisatāni santhāgāre sannipatitāni honti kenacideva karaṇīyena.*santhāgāre → sandhāgāre (mr)
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena te licchavī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te licchavī etadavoca:
“abhikkamantu bhonto licchavī, abhikkamantu bhonto licchavī, ajja me samaṇena gotamena saddhiṁ kathāsallāpo bhavissati.
Sace me samaṇo gotamo tathā patiṭṭhissati yathā ca me ñātaññatarena sāvakena assajinā nāma bhikkhunā patiṭṭhitaṁ, seyyathāpi nāma balavā puriso dīghalomikaṁ eḷakaṁ lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya;*yathā ca me → yathāssa me (bj, pts1ed)
evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi.
Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakāro mahantaṁ soṇḍikākiḷañjaṁ gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya;
evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi.
Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto vālaṁ kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nipphoṭeyya;*vālaṁ → thālaṁ (sya-all, mr) | nipphoṭeyya → nicchodeyya (bj); nippoṭheyya (sya-all, km); nicchādeyya (pts1ed, mr); nicchoṭeyya (mr)
evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ odhunissāmi niddhunissāmi nipphoṭessāmi.
Seyyathāpi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīraṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā sāṇadhovikaṁ nāma kīḷitajātaṁ kīḷati;
evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ sāṇadhovikaṁ maññe kīḷitajātaṁ kīḷissāmi.
Abhikkamantu bhonto licchavī, abhikkamantu bhonto licchavī, ajja me samaṇena gotamena saddhiṁ kathāsallāpo bhavissatī”ti.
Tena kho pana samayena pañcamattāni licchavisatāni santhāgāre sannipatitāni honti kenacideva karaṇīyena.*santhāgāre → sandhāgāre (mr)Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena te licchavī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te licchavī etadavoca: “abhikkamantu bhonto licchavī, abhikkamantu bhonto licchavī, ajja me samaṇena gotamena saddhiṁ kathāsallāpo bhavissati. Sace me samaṇo gotamo tathā patiṭṭhissati yathā ca me ñātaññatarena sāvakena assajinā nāma bhikkhunā patiṭṭhitaṁ, seyyathāpi nāma balavā puriso dīghalomikaṁ eḷakaṁ lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya;*yathā ca me → yathāssa me (bj, pts1ed)evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakāro mahantaṁ soṇḍikākiḷañjaṁ gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto vālaṁ kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nipphoṭeyya;*vālaṁ → thālaṁ (sya-all, mr) | nipphoṭeyya → nicchodeyya (bj); nippoṭheyya (sya-all, km); nicchādeyya (pts1ed, mr); nicchoṭeyya (mr)evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ odhunissāmi niddhunissāmi nipphoṭessāmi. Seyyathāpi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīraṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā sāṇadhovikaṁ nāma kīḷitajātaṁ kīḷati; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ sāṇadhovikaṁ maññe kīḷitajātaṁ kīḷissāmi. Abhikkamantu bhonto licchavī, abhikkamantu bhonto licchavī, ajja me samaṇena gotamena saddhiṁ kathāsallāpo bhavissatī”ti.
Tatrekacce licchavī evamāhaṁsu: “kiṁ samaṇo gotamo saccakassa nigaṇṭhaputtassa vādaṁ āropessati, atha kho saccako nigaṇṭhaputto samaṇassa gotamassa vādaṁ āropessatī”ti?
Tatrekacce licchavī evamāhaṁsu:
“kiṁ samaṇo gotamo saccakassa nigaṇṭhaputtassa vādaṁ āropessati, atha kho saccako nigaṇṭhaputto samaṇassa gotamassa vādaṁ āropessatī”ti?
Tatrekacce licchavī evamāhaṁsu: “kiṁ samaṇo gotamo saccakassa nigaṇṭhaputtassa vādaṁ āropessati, atha kho saccako nigaṇṭhaputto samaṇassa gotamassa vādaṁ āropessatī”ti?
Ekacce licchavī evamāhaṁsu: “kiṁ so bhavamāno saccako nigaṇṭhaputto yo bhagavato vādaṁ āropessati, atha kho bhagavā saccakassa nigaṇṭhaputtassa vādaṁ āropessatī”ti?
Ekacce licchavī evamāhaṁsu:
“kiṁ so bhavamāno saccako nigaṇṭhaputto yo bhagavato vādaṁ āropessati, atha kho bhagavā saccakassa nigaṇṭhaputtassa vādaṁ āropessatī”ti?
Ekacce licchavī evamāhaṁsu: “kiṁ so bhavamāno saccako nigaṇṭhaputto yo bhagavato vādaṁ āropessati, atha kho bhagavā saccakassa nigaṇṭhaputtassa vādaṁ āropessatī”ti?
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto pañcamattehi licchavisatehi parivuto yena mahāvanaṁ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto pañcamattehi licchavisatehi parivuto yena mahāvanaṁ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto pañcamattehi licchavisatehi parivuto yena mahāvanaṁ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami.
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: “kahaṁ nu kho, bho, etarahi so bhavaṁ gotamo viharati? Dassanakāmā hi mayaṁ taṁ bhavantaṁ gotaman”ti.
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca:
“kahaṁ nu kho, bho, etarahi so bhavaṁ gotamo viharati?
Dassanakāmā hi mayaṁ taṁ bhavantaṁ gotaman”ti.
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: “kahaṁ nu kho, bho, etarahi so bhavaṁ gotamo viharati? Dassanakāmā hi mayaṁ taṁ bhavantaṁ gotaman”ti.
“Esa, aggivessana, bhagavā mahāvanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinno”ti.
“Esa, aggivessana, bhagavā mahāvanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinno”ti.
“Esa, aggivessana, bhagavā mahāvanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinno”ti.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto mahatiyā licchaviparisāya saddhiṁ mahāvanaṁ ajjhogāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Tepi kho licchavī appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto mahatiyā licchaviparisāya saddhiṁ mahāvanaṁ ajjhogāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi.
Tepi kho licchavī appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto mahatiyā licchaviparisāya saddhiṁ mahāvanaṁ ajjhogāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Tepi kho licchavī appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu.
Ekamantaṁ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ etadavoca: “puccheyyāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ kiñcideva desaṁ, sace me bhavaṁ gotamo okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti.
Ekamantaṁ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ etadavoca:
“puccheyyāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ kiñcideva desaṁ, sace me bhavaṁ gotamo okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti.
Ekamantaṁ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ etadavoca: “puccheyyāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ kiñcideva desaṁ, sace me bhavaṁ gotamo okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti.
“Puccha, aggivessana, yadākaṅkhasī”ti.
“Puccha, aggivessana, yadākaṅkhasī”ti.
“Puccha, aggivessana, yadākaṅkhasī”ti.
“Kathaṁ pana bhavaṁ gotamo sāvake vineti, kathaṁbhāgā ca pana bhoto gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti?
“Kathaṁ pana bhavaṁ gotamo sāvake vineti, kathaṁbhāgā ca pana bhoto gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti?
“Kathaṁ pana bhavaṁ gotamo sāvake vineti, kathaṁbhāgā ca pana bhoto gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti?
“Evaṁ kho ahaṁ, aggivessana, sāvake vinemi, evaṁbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati: ‘rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccaṁ. Rūpaṁ, bhikkhave, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, aggivessana, sāvake vinemi, evaṁbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti.
“Evaṁ kho ahaṁ, aggivessana, sāvake vinemi, evaṁbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati:
‘rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccaṁ.
Rūpaṁ, bhikkhave, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā.
Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti.
Evaṁ kho ahaṁ, aggivessana, sāvake vinemi, evaṁbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti.
“Evaṁ kho ahaṁ, aggivessana, sāvake vinemi, evaṁbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati: ‘rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccaṁ. Rūpaṁ, bhikkhave, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. Evaṁ kho ahaṁ, aggivessana, sāvake vinemi, evaṁbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti.
“Upamā maṁ, bho gotama, paṭibhātī”ti.
“Upamā maṁ, bho gotama, paṭibhātī”ti.
“Upamā maṁ, bho gotama, paṭibhātī”ti.
“Paṭibhātu taṁ, aggivessanā”ti bhagavā avoca.
“Paṭibhātu taṁ, aggivessanā”ti bhagavā avoca.
“Paṭibhātu taṁ, aggivessanā”ti bhagavā avoca.
“Seyyathāpi, bho gotama, ye kecime bījagāmabhūtagāmā vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya. Evamete bījagāmabhūtagāmā vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti. Seyyathāpi vā pana, bho gotama, ye kecime balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya. Evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti.
“Seyyathāpi, bho gotama, ye kecime bījagāmabhūtagāmā vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya.
Evamete bījagāmabhūtagāmā vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti.
Seyyathāpi vā pana, bho gotama, ye kecime balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya.
Evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti.
“Seyyathāpi, bho gotama, ye kecime bījagāmabhūtagāmā vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya. Evamete bījagāmabhūtagāmā vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti. Seyyathāpi vā pana, bho gotama, ye kecime balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya. Evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti.
Evameva kho, bho gotama, rūpattāyaṁ purisapuggalo rūpe patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati, vedanattāyaṁ purisapuggalo vedanāyaṁ patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati, saññattāyaṁ purisapuggalo saññāyaṁ patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati, saṅkhārattāyaṁ purisapuggalo saṅkhāresu patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati, viññāṇattāyaṁ purisapuggalo viññāṇe patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavatī”ti.
Evameva kho, bho gotama, rūpattāyaṁ purisapuggalo rūpe patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati, vedanattāyaṁ purisapuggalo vedanāyaṁ patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati, saññattāyaṁ purisapuggalo saññāyaṁ patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati, saṅkhārattāyaṁ purisapuggalo saṅkhāresu patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati, viññāṇattāyaṁ purisapuggalo viññāṇe patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavatī”ti.
Evameva kho, bho gotama, rūpattāyaṁ purisapuggalo rūpe patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati, vedanattāyaṁ purisapuggalo vedanāyaṁ patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati, saññattāyaṁ purisapuggalo saññāyaṁ patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati, saṅkhārattāyaṁ purisapuggalo saṅkhāresu patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati, viññāṇattāyaṁ purisapuggalo viññāṇe patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavatī”ti.
“Nanu tvaṁ, aggivessana, evaṁ vadesi: ‘rūpaṁ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṁ me attā’”ti?
“Nanu tvaṁ, aggivessana, evaṁ vadesi:
‘rūpaṁ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṁ me attā’”ti?
“Nanu tvaṁ, aggivessana, evaṁ vadesi: ‘rūpaṁ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṁ me attā’”ti?
“Ahañhi, bho gotama, evaṁ vadāmi: ‘rūpaṁ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṁ me attā’ti, ayañca mahatī janatā”ti.
“Ahañhi, bho gotama, evaṁ vadāmi:
‘rūpaṁ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṁ me attā’ti, ayañca mahatī janatā”ti.
“Ahañhi, bho gotama, evaṁ vadāmi: ‘rūpaṁ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṁ me attā’ti, ayañca mahatī janatā”ti.
“Kiñhi te, aggivessana, mahatī janatā karissati? Iṅgha tvaṁ, aggivessana, sakaññeva vādaṁ nibbeṭhehī”ti.
“Kiñhi te, aggivessana, mahatī janatā karissati?
Iṅgha tvaṁ, aggivessana, sakaññeva vādaṁ nibbeṭhehī”ti.
“Kiñhi te, aggivessana, mahatī janatā karissati? Iṅgha tvaṁ, aggivessana, sakaññeva vādaṁ nibbeṭhehī”ti.
“Ahañhi, bho gotama, evaṁ vadāmi: ‘rūpaṁ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṁ me attā’”ti.
“Ahañhi, bho gotama, evaṁ vadāmi:
‘rūpaṁ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṁ me attā’”ti.
“Ahañhi, bho gotama, evaṁ vadāmi: ‘rūpaṁ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṁ me attā’”ti.
“Tena hi, aggivessana, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi.*tathā naṁ → tathā taṁ (mr) Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, vatteyya rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiṁ vijite vaso— ghātetāyaṁ vā ghātetuṁ, jāpetāyaṁ vā jāpetuṁ, pabbājetāyaṁ vā pabbājetuṁ, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassā”ti?
“Tena hi, aggivessana, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi.*tathā naṁ → tathā taṁ (mr)
Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana,
vatteyya rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiṁ vijite vaso—
ghātetāyaṁ vā ghātetuṁ, jāpetāyaṁ vā jāpetuṁ, pabbājetāyaṁ vā pabbājetuṁ, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassā”ti?
“Tena hi, aggivessana, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi.*tathā naṁ → tathā taṁ (mr)Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, vatteyya rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiṁ vijite vaso—ghātetāyaṁ vā ghātetuṁ, jāpetāyaṁ vā jāpetuṁ, pabbājetāyaṁ vā pabbājetuṁ, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassā”ti?
“Vatteyya, bho gotama, rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiṁ vijite vaso— ghātetāyaṁ vā ghātetuṁ, jāpetāyaṁ vā jāpetuṁ, pabbājetāyaṁ vā pabbājetuṁ, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa. Imesampi hi, bho gotama, saṅghānaṁ gaṇānaṁ— Seyyathidaṁ—vajjīnaṁ mallānaṁ— vattati sakasmiṁ vijite vaso— ghātetāyaṁ vā ghātetuṁ, jāpetāyaṁ vā jāpetuṁ, pabbājetāyaṁ vā pabbājetuṁ. Kiṁ pana rañño khattiyassa muddhāvasittassa, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa? Vatteyya, bho gotama, vattituñca marahatī”ti.
“Vatteyya, bho gotama, rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiṁ vijite vaso—
ghātetāyaṁ vā ghātetuṁ, jāpetāyaṁ vā jāpetuṁ, pabbājetāyaṁ vā pabbājetuṁ, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa.
Imesampi hi, bho gotama, saṅghānaṁ gaṇānaṁ—
Seyyathidaṁ—vajjīnaṁ mallānaṁ—
vattati sakasmiṁ vijite vaso—
ghātetāyaṁ vā ghātetuṁ, jāpetāyaṁ vā jāpetuṁ, pabbājetāyaṁ vā pabbājetuṁ.
Kiṁ pana rañño khattiyassa muddhāvasittassa, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa?
Vatteyya, bho gotama, vattituñca marahatī”ti.
“Vatteyya, bho gotama, rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiṁ vijite vaso—ghātetāyaṁ vā ghātetuṁ, jāpetāyaṁ vā jāpetuṁ, pabbājetāyaṁ vā pabbājetuṁ, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa. Imesampi hi, bho gotama, saṅghānaṁ gaṇānaṁ—Seyyathidaṁ—vajjīnaṁ mallānaṁ—vattati sakasmiṁ vijite vaso—ghātetāyaṁ vā ghātetuṁ, jāpetāyaṁ vā jāpetuṁ, pabbājetāyaṁ vā pabbājetuṁ. Kiṁ pana rañño khattiyassa muddhāvasittassa, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa? Vatteyya, bho gotama, vattituñca marahatī”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘rūpaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ rūpe vaso— evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī”ti? Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā saccakaṁ nigaṇṭhaputtaṁ etadavoca: “taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘rūpaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ rūpe vaso— evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī”ti? Dutiyampi kho saccako nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi. Atha kho bhagavā saccakaṁ nigaṇṭhaputtaṁ etadavoca: “byākarohi dāni, aggivessana, na dāni te tuṇhībhāvassa kālo. Yo koci, aggivessana tathāgatena yāvatatiyaṁ sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho na byākaroti, etthevassa sattadhā muddhā phalatī”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana,
‘rūpaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ rūpe vaso—
evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī”ti?
Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi.
Dutiyampi kho bhagavā saccakaṁ nigaṇṭhaputtaṁ etadavoca:
“taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi:
‘rūpaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ rūpe vaso—
evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī”ti?
Dutiyampi kho saccako nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi.
Atha kho bhagavā saccakaṁ nigaṇṭhaputtaṁ etadavoca:
“byākarohi dāni, aggivessana, na dāni te tuṇhībhāvassa kālo.
Yo koci, aggivessana tathāgatena yāvatatiyaṁ sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho na byākaroti, etthevassa sattadhā muddhā phalatī”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘rūpaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ rūpe vaso—evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī”ti? Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā saccakaṁ nigaṇṭhaputtaṁ etadavoca: “taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘rūpaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ rūpe vaso—evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī”ti? Dutiyampi kho saccako nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi. Atha kho bhagavā saccakaṁ nigaṇṭhaputtaṁ etadavoca: “byākarohi dāni, aggivessana, na dāni te tuṇhībhāvassa kālo. Yo koci, aggivessana tathāgatena yāvatatiyaṁ sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho na byākaroti, etthevassa sattadhā muddhā phalatī”ti.
Tena kho pana samayena vajirapāṇi yakkho āyasaṁ vajiraṁ ādāya ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ saccakassa nigaṇṭhaputtassa uparivehāsaṁ ṭhito hoti: “sacāyaṁ saccako nigaṇṭhaputto bhagavatā yāvatatiyaṁ sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho na byākarissati etthevassa sattadhā muddhaṁ phālessāmī”ti. Taṁ kho pana vajirapāṇiṁ yakkhaṁ bhagavā ceva passati saccako ca nigaṇṭhaputto.
Tena kho pana samayena vajirapāṇi yakkho āyasaṁ vajiraṁ ādāya ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ saccakassa nigaṇṭhaputtassa uparivehāsaṁ ṭhito hoti:
“sacāyaṁ saccako nigaṇṭhaputto bhagavatā yāvatatiyaṁ sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho na byākarissati etthevassa sattadhā muddhaṁ phālessāmī”ti.
Taṁ kho pana vajirapāṇiṁ yakkhaṁ bhagavā ceva passati saccako ca nigaṇṭhaputto.
Tena kho pana samayena vajirapāṇi yakkho āyasaṁ vajiraṁ ādāya ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ saccakassa nigaṇṭhaputtassa uparivehāsaṁ ṭhito hoti: “sacāyaṁ saccako nigaṇṭhaputto bhagavatā yāvatatiyaṁ sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho na byākarissati etthevassa sattadhā muddhaṁ phālessāmī”ti. Taṁ kho pana vajirapāṇiṁ yakkhaṁ bhagavā ceva passati saccako ca nigaṇṭhaputto.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhīto saṁviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṁyeva tāṇaṁ gavesī bhagavantaṁyeva leṇaṁ gavesī bhagavantaṁyeva saraṇaṁ gavesī bhagavantaṁ etadavoca: “pucchatu maṁ bhavaṁ gotamo, byākarissāmī”ti.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhīto saṁviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṁyeva tāṇaṁ gavesī bhagavantaṁyeva leṇaṁ gavesī bhagavantaṁyeva saraṇaṁ gavesī bhagavantaṁ etadavoca:
“pucchatu maṁ bhavaṁ gotamo, byākarissāmī”ti.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhīto saṁviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṁyeva tāṇaṁ gavesī bhagavantaṁyeva leṇaṁ gavesī bhagavantaṁyeva saraṇaṁ gavesī bhagavantaṁ etadavoca: “pucchatu maṁ bhavaṁ gotamo, byākarissāmī”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘rūpaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ rūpe vaso— evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana,
‘rūpaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ rūpe vaso—
evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘rūpaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ rūpe vaso—evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī”ti?
“No hidaṁ, bho gotama”.
“No hidaṁ, bho gotama”.
“Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ pacchimena vā purimaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘vedanā me attā’ti, vattati te tissaṁ vedanāyaṁ vaso—*tissaṁ vedanāyaṁ → tāyaṁ vedanāyaṁ (bj); tāya vedanāya (sya-all, pts1ed) evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosī”ti?
“Manasi karohi, aggivessana;
manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi.
Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ pacchimena vā purimaṁ.
Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana,
‘vedanā me attā’ti, vattati te tissaṁ vedanāyaṁ vaso—*tissaṁ vedanāyaṁ → tāyaṁ vedanāyaṁ (bj); tāya vedanāya (sya-all, pts1ed)
evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosī”ti?
“Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ pacchimena vā purimaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘vedanā me attā’ti, vattati te tissaṁ vedanāyaṁ vaso—*tissaṁ vedanāyaṁ → tāyaṁ vedanāyaṁ (bj); tāya vedanāya (sya-all, pts1ed)evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosī”ti?
“No hidaṁ, bho gotama”.
“No hidaṁ, bho gotama”.
“Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘saññā me attā’ti, vattati te tissaṁ saññāyaṁ vaso— evaṁ me saññā hotu, evaṁ me saññā mā ahosī”ti?
“Manasi karohi, aggivessana;
manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi.
Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ.
Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana,
‘saññā me attā’ti, vattati te tissaṁ saññāyaṁ vaso—
evaṁ me saññā hotu, evaṁ me saññā mā ahosī”ti?
“Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘saññā me attā’ti, vattati te tissaṁ saññāyaṁ vaso—evaṁ me saññā hotu, evaṁ me saññā mā ahosī”ti?
“No hidaṁ, bho gotama”.
“No hidaṁ, bho gotama”.
“Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘saṅkhārā me attā’ti, vattati te tesu saṅkhāresu vaso— evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun”ti?
“Manasi karohi, aggivessana;
manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi.
Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ.
Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana,
‘saṅkhārā me attā’ti, vattati te tesu saṅkhāresu vaso—
evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun”ti?
“Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘saṅkhārā me attā’ti, vattati te tesu saṅkhāresu vaso—evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun”ti?
“No hidaṁ, bho gotama”.
“No hidaṁ, bho gotama”.
“Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘viññāṇaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ viññāṇe vaso— evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī”ti?
“Manasi karohi, aggivessana;
manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi.
Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ.
Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana,
‘viññāṇaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ viññāṇe vaso—
evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī”ti?
“Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘viññāṇaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ viññāṇe vaso—evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī”ti?
“No hidaṁ, bho gotama”.
“No hidaṁ, bho gotama”.
“Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?
“Manasi karohi, aggivessana;
manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi.
Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ.
Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana,
rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?
“Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?
“Aniccaṁ, bho gotama”.
“Aniccaṁ, bho gotama”.
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?
“Dukkhaṁ, bho gotama”.
“Dukkhaṁ, bho gotama”.
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?
“No hidaṁ, bho gotama”.
“No hidaṁ, bho gotama”.
“Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, vedanā …pe… saññā …pe… saṅkhārā …pe… taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana,
taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, vedanā …pe… saññā …pe… saṅkhārā …pe… taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?
“Aniccaṁ, bho gotama”.
“Aniccaṁ, bho gotama”.
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?
“Dukkhaṁ, bho gotama”.
“Dukkhaṁ, bho gotama”.
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?
“No hidaṁ, bho gotama”.
“No hidaṁ, bho gotama”.
“Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yo nu kho dukkhaṁ allīno dukkhaṁ upagato dukkhaṁ ajjhosito, dukkhaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, api nu kho so sāmaṁ vā dukkhaṁ parijāneyya, dukkhaṁ vā parikkhepetvā vihareyyā”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana,
yo nu kho dukkhaṁ allīno dukkhaṁ upagato dukkhaṁ ajjhosito, dukkhaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, api nu kho so sāmaṁ vā dukkhaṁ parijāneyya, dukkhaṁ vā parikkhepetvā vihareyyā”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, yo nu kho dukkhaṁ allīno dukkhaṁ upagato dukkhaṁ ajjhosito, dukkhaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, api nu kho so sāmaṁ vā dukkhaṁ parijāneyya, dukkhaṁ vā parikkhepetvā vihareyyā”ti?
“Kiñhi siyā, bho gotama? No hidaṁ, bho gotamā”ti.
“Kiñhi siyā, bho gotama? No hidaṁ, bho gotamā”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, nanu tvaṁ evaṁ sante dukkhaṁ allīno dukkhaṁ upagato dukkhaṁ ajjhosito, dukkhaṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana,
nanu tvaṁ evaṁ sante dukkhaṁ allīno dukkhaṁ upagato dukkhaṁ ajjhosito, dukkhaṁ:
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, aggivessana, nanu tvaṁ evaṁ sante dukkhaṁ allīno dukkhaṁ upagato dukkhaṁ ajjhosito, dukkhaṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?
“Kiñhi no siyā, bho gotama? Evametaṁ, bho gotamā”ti.
“Kiñhi no siyā, bho gotama?
“Kiñhi no siyā, bho gotama? Evametaṁ, bho gotamā”ti.
“Seyyathāpi, aggivessana, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya vanaṁ paviseyya.*kuṭhāriṁ → kudhāriṁ (sya-all, km, mr) So tattha passeyya mahantaṁ kadalikkhandhaṁ ujuṁ navaṁ akukkukajātaṁ.*akukkukajātaṁ → akukkuṭajātaṁ (sya-all, km) Tamenaṁ mūle chindeyya, mūle chetvā agge chindeyya, agge chetvā pattavaṭṭiṁ vinibbhujeyya.*vinibbhujeyya → vinibbhujjeyya (mr) So tattha pattavaṭṭiṁ vinibbhujanto pheggumpi nādhigaccheyya, kuto sāraṁ?
“Seyyathāpi, aggivessana, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya vanaṁ paviseyya.*kuṭhāriṁ → kudhāriṁ (sya-all, km, mr)
So tattha passeyya mahantaṁ kadalikkhandhaṁ ujuṁ navaṁ akukkukajātaṁ.*akukkukajātaṁ → akukkuṭajātaṁ (sya-all, km)
Tamenaṁ mūle chindeyya, mūle chetvā agge chindeyya, agge chetvā pattavaṭṭiṁ vinibbhujeyya.*vinibbhujeyya → vinibbhujjeyya (mr)
So tattha pattavaṭṭiṁ vinibbhujanto pheggumpi nādhigaccheyya, kuto sāraṁ?
“Seyyathāpi, aggivessana, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya vanaṁ paviseyya.*kuṭhāriṁ → kudhāriṁ (sya-all, km, mr)So tattha passeyya mahantaṁ kadalikkhandhaṁ ujuṁ navaṁ akukkukajātaṁ.*akukkukajātaṁ → akukkuṭajātaṁ (sya-all, km)Tamenaṁ mūle chindeyya, mūle chetvā agge chindeyya, agge chetvā pattavaṭṭiṁ vinibbhujeyya.*vinibbhujeyya → vinibbhujjeyya (mr)So tattha pattavaṭṭiṁ vinibbhujanto pheggumpi nādhigaccheyya, kuto sāraṁ?
Evameva kho tvaṁ, aggivessana, mayā sakasmiṁ vāde samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno ritto tuccho aparaddho. Bhāsitā kho pana te esā, aggivessana, vesāliyaṁ parisati vācā: ‘nāhaṁ taṁ passāmi samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, saṅghiṁ gaṇiṁ gaṇācariyaṁ, api arahantaṁ sammāsambuddhaṁ paṭijānamānaṁ, yo mayā vādena vādaṁ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuṁ. Thūṇaṁ cepāhaṁ acetanaṁ vādena vādaṁ samārabheyyaṁ sāpi mayā vādena vādaṁ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya. Ko pana vādo manussabhūtassā’ti? Tuyhaṁ kho pana, aggivessana, appekaccāni sedaphusitāni nalāṭā muttāni, uttarāsaṅgaṁ vinibhinditvā bhūmiyaṁ patiṭṭhitāni. Mayhaṁ kho pana, aggivessana, natthi etarahi kāyasmiṁ sedo”ti. Iti bhagavā tasmiṁ parisati suvaṇṇavaṇṇaṁ kāyaṁ vivari.*tasmiṁ → tassaṁ (?) Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.
Evameva kho tvaṁ, aggivessana, mayā sakasmiṁ vāde samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno ritto tuccho aparaddho.
Bhāsitā kho pana te esā, aggivessana, vesāliyaṁ parisati vācā:
‘nāhaṁ taṁ passāmi samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, saṅghiṁ gaṇiṁ gaṇācariyaṁ, api arahantaṁ sammāsambuddhaṁ paṭijānamānaṁ, yo mayā vādena vādaṁ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuṁ.
Thūṇaṁ cepāhaṁ acetanaṁ vādena vādaṁ samārabheyyaṁ sāpi mayā vādena vādaṁ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya.
Ko pana vādo manussabhūtassā’ti?
Tuyhaṁ kho pana, aggivessana, appekaccāni sedaphusitāni nalāṭā muttāni, uttarāsaṅgaṁ vinibhinditvā bhūmiyaṁ patiṭṭhitāni.
Mayhaṁ kho pana, aggivessana, natthi etarahi kāyasmiṁ sedo”ti.
Iti bhagavā tasmiṁ parisati suvaṇṇavaṇṇaṁ kāyaṁ vivari.*tasmiṁ → tassaṁ (?)
Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.
Evameva kho tvaṁ, aggivessana, mayā sakasmiṁ vāde samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno ritto tuccho aparaddho. Bhāsitā kho pana te esā, aggivessana, vesāliyaṁ parisati vācā: ‘nāhaṁ taṁ passāmi samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, saṅghiṁ gaṇiṁ gaṇācariyaṁ, api arahantaṁ sammāsambuddhaṁ paṭijānamānaṁ, yo mayā vādena vādaṁ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuṁ. Thūṇaṁ cepāhaṁ acetanaṁ vādena vādaṁ samārabheyyaṁ sāpi mayā vādena vādaṁ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya. Ko pana vādo manussabhūtassā’ti? Tuyhaṁ kho pana, aggivessana, appekaccāni sedaphusitāni nalāṭā muttāni, uttarāsaṅgaṁ vinibhinditvā bhūmiyaṁ patiṭṭhitāni. Mayhaṁ kho pana, aggivessana, natthi etarahi kāyasmiṁ sedo”ti. Iti bhagavā tasmiṁ parisati suvaṇṇavaṇṇaṁ kāyaṁ vivari.*tasmiṁ → tassaṁ (?)Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.
Atha kho dummukho licchaviputto saccakaṁ nigaṇṭhaputtaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā bhagavantaṁ etadavoca: “upamā maṁ, bhagavā, paṭibhātī”ti.
Atha kho dummukho licchaviputto saccakaṁ nigaṇṭhaputtaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā bhagavantaṁ etadavoca:
“upamā maṁ, bhagavā, paṭibhātī”ti.
Atha kho dummukho licchaviputto saccakaṁ nigaṇṭhaputtaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā bhagavantaṁ etadavoca: “upamā maṁ, bhagavā, paṭibhātī”ti.
“Paṭibhātu taṁ, dummukhā”ti bhagavā avoca.
“Paṭibhātu taṁ, dummukhā”ti bhagavā avoca.
“Paṭibhātu taṁ, dummukhā”ti bhagavā avoca.
“Seyyathāpi, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī. Tatrāssa kakkaṭako. Atha kho, bhante, sambahulā kumārakā vā kumārikā vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā yena sā pokkharaṇī tenupasaṅkameyyuṁ; upasaṅkamitvā taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā taṁ kakkaṭakaṁ udakā uddharitvā thale patiṭṭhāpeyyuṁ. Yaññadeva hi so, bhante, kakkaṭako aḷaṁ abhininnāmeyya taṁ tadeva te kumārakā vā kumārikā vā kaṭṭhena vā kathalena vā sañchindeyyuṁ sambhañjeyyuṁ sampalibhañjeyyuṁ. Evañhi so, bhante, kakkaṭako sabbehi aḷehi sañchinnehi sambhaggehi sampalibhaggehi abhabbo taṁ pokkharaṇiṁ puna otarituṁ, seyyathāpi pubbe. Evameva kho, bhante, yāni saccakassa nigaṇṭhaputtassa visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni tānipi sabbāni bhagavatā sañchinnāni sambhaggāni sampalibhaggāni;*vipphanditāni tānipi sabbāni → vipphanditāni kānici kānici tāni (bj, sya-all, km, pts1ed) abhabbo ca dāni, bhante, saccako nigaṇṭhaputto puna bhagavantaṁ upasaṅkamituṁ yadidaṁ vādādhippāyo”ti.
“Seyyathāpi,
bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī.
Atha kho, bhante, sambahulā kumārakā vā kumārikā vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā yena sā pokkharaṇī tenupasaṅkameyyuṁ; upasaṅkamitvā taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā taṁ kakkaṭakaṁ udakā uddharitvā thale patiṭṭhāpeyyuṁ.
Yaññadeva hi so, bhante, kakkaṭako aḷaṁ abhininnāmeyya taṁ tadeva te kumārakā vā kumārikā vā kaṭṭhena vā kathalena vā sañchindeyyuṁ sambhañjeyyuṁ sampalibhañjeyyuṁ.
Evañhi so, bhante, kakkaṭako sabbehi aḷehi sañchinnehi sambhaggehi sampalibhaggehi abhabbo taṁ pokkharaṇiṁ puna otarituṁ, seyyathāpi pubbe.
Evameva kho, bhante, yāni saccakassa nigaṇṭhaputtassa visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni tānipi sabbāni bhagavatā sañchinnāni sambhaggāni sampalibhaggāni;*vipphanditāni tānipi sabbāni → vipphanditāni kānici kānici tāni (bj, sya-all, km, pts1ed)
abhabbo ca dāni, bhante, saccako nigaṇṭhaputto puna bhagavantaṁ upasaṅkamituṁ yadidaṁ vādādhippāyo”ti.
“Seyyathāpi, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī. Tatrāssa kakkaṭako. Atha kho, bhante, sambahulā kumārakā vā kumārikā vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā yena sā pokkharaṇī tenupasaṅkameyyuṁ; upasaṅkamitvā taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā taṁ kakkaṭakaṁ udakā uddharitvā thale patiṭṭhāpeyyuṁ. Yaññadeva hi so, bhante, kakkaṭako aḷaṁ abhininnāmeyya taṁ tadeva te kumārakā vā kumārikā vā kaṭṭhena vā kathalena vā sañchindeyyuṁ sambhañjeyyuṁ sampalibhañjeyyuṁ. Evañhi so, bhante, kakkaṭako sabbehi aḷehi sañchinnehi sambhaggehi sampalibhaggehi abhabbo taṁ pokkharaṇiṁ puna otarituṁ, seyyathāpi pubbe. Evameva kho, bhante, yāni saccakassa nigaṇṭhaputtassa visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni tānipi sabbāni bhagavatā sañchinnāni sambhaggāni sampalibhaggāni;*vipphanditāni tānipi sabbāni → vipphanditāni kānici kānici tāni (bj, sya-all, km, pts1ed)abhabbo ca dāni, bhante, saccako nigaṇṭhaputto puna bhagavantaṁ upasaṅkamituṁ yadidaṁ vādādhippāyo”ti.
Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto dummukhaṁ licchaviputtaṁ etadavoca: “āgamehi tvaṁ, dummukha, āgamehi tvaṁ, dummukha, (…) na mayaṁ tayā saddhiṁ mantema, idha mayaṁ bhotā gotamena saddhiṁ mantema.*(…) → (mukharosi tvaṁ dummukha) (bj, sya-all, km) | āgamehi tvaṁ, dummukha → etthantare pāṭho si potthake
Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto dummukhaṁ licchaviputtaṁ etadavoca:
“āgamehi tvaṁ, dummukha, āgamehi tvaṁ, dummukha, (…) na mayaṁ tayā saddhiṁ mantema, idha mayaṁ bhotā gotamena saddhiṁ mantema.*(…) → (mukharosi tvaṁ dummukha) (bj, sya-all, km) | āgamehi tvaṁ, dummukha → etthantare pāṭho si potthake
Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto dummukhaṁ licchaviputtaṁ etadavoca: “āgamehi tvaṁ, dummukha, āgamehi tvaṁ, dummukha, (…) na mayaṁ tayā saddhiṁ mantema, idha mayaṁ bhotā gotamena saddhiṁ mantema.*(…) → (mukharosi tvaṁ dummukha) (bj, sya-all, km) | āgamehi tvaṁ, dummukha → etthantare pāṭho si potthake
Tiṭṭhatesā, bho gotama, amhākañceva aññesañca puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ vācā. Vilāpaṁ vilapitaṁ maññe. Kittāvatā ca nu kho bhoto gotamassa sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī”ti?
Tiṭṭhatesā, bho gotama, amhākañceva aññesañca puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ vācā.
Kittāvatā ca nu kho bhoto gotamassa sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī”ti?
Tiṭṭhatesā, bho gotama, amhākañceva aññesañca puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ vācā. Vilāpaṁ vilapitaṁ maññe. Kittāvatā ca nu kho bhoto gotamassa sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī”ti?
“Idha, aggivessana, mama sāvako yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati; yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā …pe… ye keci saṅkhārā …pe… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā, yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Ettāvatā kho, aggivessana, mama sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī”ti.
“Idha, aggivessana, mama sāvako yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati;
yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā, yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati.
Ettāvatā kho, aggivessana, mama sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī”ti.
“Idha, aggivessana, mama sāvako yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati; yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā …pe… ye keci saṅkhārā …pe… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā, yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Ettāvatā kho, aggivessana, mama sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī”ti.
“Kittāvatā pana, bho gotama, bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto”ti?
“Kittāvatā pana, bho gotama,
bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto”ti?
“Kittāvatā pana, bho gotama, bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto”ti?
“Idha, aggivessana, bhikkhu yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti; yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā …pe… ye keci saṅkhārā …pe… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. Ettāvatā kho, aggivessana, bhikkhu arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto.
“Idha, aggivessana, bhikkhu yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti;
yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti.
Ettāvatā kho, aggivessana, bhikkhu arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto.
“Idha, aggivessana, bhikkhu yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti; yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā …pe… ye keci saṅkhārā …pe… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. Ettāvatā kho, aggivessana, bhikkhu arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto.
Evaṁ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu tīhi anuttariyehi samannāgato hoti— dassanānuttariyena, paṭipadānuttariyena, vimuttānuttariyena. Evaṁ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu tathāgataññeva sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti— buddho so bhagavā bodhāya dhammaṁ deseti, danto so bhagavā damathāya dhammaṁ deseti, santo so bhagavā samathāya dhammaṁ deseti, tiṇṇo so bhagavā taraṇāya dhammaṁ deseti, parinibbuto so bhagavā parinibbānāya dhammaṁ desetī”ti.
Evaṁ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu tīhi anuttariyehi samannāgato hoti—
dassanānuttariyena, paṭipadānuttariyena, vimuttānuttariyena.
Evaṁ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu tathāgataññeva sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti—
buddho so bhagavā bodhāya dhammaṁ deseti, danto so bhagavā damathāya dhammaṁ deseti, santo so bhagavā samathāya dhammaṁ deseti, tiṇṇo so bhagavā taraṇāya dhammaṁ deseti, parinibbuto so bhagavā parinibbānāya dhammaṁ desetī”ti.
Evaṁ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu tīhi anuttariyehi samannāgato hoti—dassanānuttariyena, paṭipadānuttariyena, vimuttānuttariyena. Evaṁ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu tathāgataññeva sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti—buddho so bhagavā bodhāya dhammaṁ deseti, danto so bhagavā damathāya dhammaṁ deseti, santo so bhagavā samathāya dhammaṁ deseti, tiṇṇo so bhagavā taraṇāya dhammaṁ deseti, parinibbuto so bhagavā parinibbānāya dhammaṁ desetī”ti.
Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ etadavoca: “mayameva, bho gotama, dhaṁsī, mayaṁ pagabbā, ye mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ āsādetabbaṁ amaññimha. Siyā hi, bho gotama, hatthiṁ pabhinnaṁ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṁ gotamaṁ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Siyā hi, bho gotama, pajjalitaṁ aggikkhandhaṁ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṁ gotamaṁ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Siyā hi, bho gotama, āsīvisaṁ ghoravisaṁ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṁ gotamaṁ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Mayameva, bho gotama, dhaṁsī, mayaṁ pagabbā, ye mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ āsādetabbaṁ amaññimha. Adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti.*Adhivāsetu → adhivāsetu ca (pts1ed, mr) Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ etadavoca:
“mayameva, bho gotama, dhaṁsī, mayaṁ pagabbā, ye mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ āsādetabbaṁ amaññimha.
Siyā hi, bho gotama, hatthiṁ pabhinnaṁ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṁ gotamaṁ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo.
Siyā hi, bho gotama, pajjalitaṁ aggikkhandhaṁ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṁ gotamaṁ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo.
Siyā hi, bho gotama, āsīvisaṁ ghoravisaṁ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṁ gotamaṁ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo.
Mayameva, bho gotama, dhaṁsī, mayaṁ pagabbā, ye mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ āsādetabbaṁ amaññimha.
Adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti.*Adhivāsetu → adhivāsetu ca (pts1ed, mr)
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Evaṁ vutte, saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ etadavoca: “mayameva, bho gotama, dhaṁsī, mayaṁ pagabbā, ye mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ āsādetabbaṁ amaññimha. Siyā hi, bho gotama, hatthiṁ pabhinnaṁ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṁ gotamaṁ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Siyā hi, bho gotama, pajjalitaṁ aggikkhandhaṁ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṁ gotamaṁ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Siyā hi, bho gotama, āsīvisaṁ ghoravisaṁ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṁ gotamaṁ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Mayameva, bho gotama, dhaṁsī, mayaṁ pagabbā, ye mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ āsādetabbaṁ amaññimha. Adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti.*Adhivāsetu → adhivāsetu ca (pts1ed, mr)Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato adhivāsanaṁ viditvā te licchavī āmantesi: “suṇantu me bhonto licchavī, samaṇo me gotamo nimantito svātanāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Tena me abhihareyyātha yamassa patirūpaṁ maññeyyāthā”ti.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato adhivāsanaṁ viditvā te licchavī āmantesi:
“suṇantu me bhonto licchavī, samaṇo me gotamo nimantito svātanāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena.
Tena me abhihareyyātha yamassa patirūpaṁ maññeyyāthā”ti.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato adhivāsanaṁ viditvā te licchavī āmantesi: “suṇantu me bhonto licchavī, samaṇo me gotamo nimantito svātanāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Tena me abhihareyyātha yamassa patirūpaṁ maññeyyāthā”ti.
Atha kho te licchavī tassā rattiyā accayena saccakassa nigaṇṭhaputtassa pañcamattāni thālipākasatāni bhattābhihāraṁ abhihariṁsu. Atha kho nigaṇṭhaputto sake ārāme paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti.
Atha kho te licchavī tassā rattiyā accayena saccakassa nigaṇṭhaputtassa pañcamattāni thālipākasatāni bhattābhihāraṁ abhihariṁsu.
Atha kho nigaṇṭhaputto sake ārāme paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi:
“kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti.
Atha kho te licchavī tassā rattiyā accayena saccakassa nigaṇṭhaputtassa pañcamattāni thālipākasatāni bhattābhihāraṁ abhihariṁsu. Atha kho nigaṇṭhaputto sake ārāme paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena saccakassa nigaṇṭhaputtassa ārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena saccakassa nigaṇṭhaputtassa ārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena saccakassa nigaṇṭhaputtassa ārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ etadavoca: “yamidaṁ, bho gotama, dāne puññañca puññamahī ca taṁ dāyakānaṁ sukhāya hotū”ti.
Ekamantaṁ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ etadavoca:
“yamidaṁ, bho gotama, dāne puññañca puññamahī ca taṁ dāyakānaṁ sukhāya hotū”ti.
Ekamantaṁ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṁ etadavoca: “yamidaṁ, bho gotama, dāne puññañca puññamahī ca taṁ dāyakānaṁ sukhāya hotū”ti.
“Yaṁ kho, aggivessana, tādisaṁ dakkhiṇeyyaṁ āgamma avītarāgaṁ avītadosaṁ avītamohaṁ, taṁ dāyakānaṁ bhavissati. Yaṁ kho, aggivessana, mādisaṁ dakkhiṇeyyaṁ āgamma vītarāgaṁ vītadosaṁ vītamohaṁ, taṁ tuyhaṁ bhavissatī”ti.
“Yaṁ kho, aggivessana, tādisaṁ dakkhiṇeyyaṁ āgamma avītarāgaṁ avītadosaṁ avītamohaṁ, taṁ dāyakānaṁ bhavissati.
Yaṁ kho, aggivessana, mādisaṁ dakkhiṇeyyaṁ āgamma vītarāgaṁ vītadosaṁ vītamohaṁ, taṁ tuyhaṁ bhavissatī”ti.
“Yaṁ kho, aggivessana, tādisaṁ dakkhiṇeyyaṁ āgamma avītarāgaṁ avītadosaṁ avītamohaṁ, taṁ dāyakānaṁ bhavissati. Yaṁ kho, aggivessana, mādisaṁ dakkhiṇeyyaṁ āgamma vītarāgaṁ vītadosaṁ vītamohaṁ, taṁ tuyhaṁ bhavissatī”ti.
Cūḷasaccakasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ.
Cūḷasaccakasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ.
Cūḷasaccakasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ.