SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en el país de los Anguttarapanas, en una de sus ciudades de nombrenāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario Apana.
SC 2 Entonces, por la mañana temprano, el Bienaventurado se vistió y, tomando su cuenco y el hábito exterior, entró a Apana en búsqueda de comida de limosnasdānaA menudo se refiere a dar cualquiera de las cuatro necesidades a la orden monástica. Más generalmente, la inclinación a dar, sin esperar ninguna forma de retribución del receptor. Dāna es el primer tema en el sistema de instrucción gradual del Buddha (ver anupubbī-kathā), la primera de las diez pāramīs, uno de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver sīla y bhāvanā).Ver en el glosario. Habiendo caminado en busca de comida de limosnas y habiendo retornado de su ronda, se alimentó y entró en una arboleda para permanecer ahí durante el día. Habiendo entrado en la arboleda, se sentó debajo de un árbol.
SC 3 En este tiempo, el hombre hogareño Potaliya, plenamente vestido, incluyendo la sombrilla y las sandalias, estaba ejercitándose caminando y deambulando, y también entró en la misma arboleda. Ahí se acercó al Bienaventurado e intercambió con él cordiales saludos. Una vez terminadas estas amables palabras de bienvenida, se paró a un lado. Y el Bienaventurado se dirigió a él diciendo: “Hay un asiento aquí, hombre hogareño, tómalo si lo deseas”.
Cuando esto fue dicho, el hombre hogareño Potaliya pensó lo siguiente: “El recluso Gotama se dirigió a mi como ‘hombre hogareño’” y, airado y enojado, permaneció en silencio.
Y por segunda vez el Bienaventurado se dirigió a él diciendo: “Hay un asiento aquí, hombre hogareño, tómalo si lo deseas”. Y por segunda vez, cuando esto fue dicho, el hombre hogareño Potaliya pensó lo siguiente: “El recluso Gotama se dirigió a mi como ‘hombre hogareño’” y, airado y enojado, permaneció en silencio.
Y por tercera vez el Bienaventurado se dirigió a él diciendo: “Hay un asiento aquí, hombre hogareño, tómalo si lo deseas”. Y por tercera vez, cuando esto fue dicho, el hombre hogareño Potaliya pensó lo siguiente: “El recluso Gotama se dirigió a mi como ‘hombre hogareño’” y, airado y enojado, se dirigió al Bienaventurado con estas palabras: “Amigo Gotama, no es ni apropiado ni oportuno dirigirse a mi como ‘hombre hogareño’”.
“Hombre hogareño, pero es que tienes el aspectonimitta1. Signo, marca o rasgo por el que algo o alguien es reconocido, identificado o definido. 2. Aspecto distintivo o apariencia que la percepción (saññā) toma como referencia para reconocer un objeto ahora y volver a reconocerlo en el futuro; en este sentido, puede entenderse como una representación o imagen perceptiva. Por ejemplo, el rasgo atractivo, desagradable o aparentemente permanente de una experiencia. 3. Señal, indicio, presagio o apariencia significativa que parece expresar algo más que su simple presencia. 4. Aquello que la mente nota, marca o toma como objeto de pensamiento, meditación o concentración. 5. En meditación, aspecto de la experiencia que, al atenderse, favorece el crecimiento de cualidades similares o relacionadas; por ejemplo, un signo asociado a un obstáculo o a un factor del despertar. 6. En textos y métodos posteriores, imagen, visión, luz o impresión mental …Ver en el glosario, las marcas y los signos de un hombre hogareño”.
“Sin embargo, amigo Gotama, yo he abandonado todos mis trabajos y he cortado todos mis asuntos”.
“¿Y cómo, hombre hogareño, has abandonado todos tus trabajos y has cortado todos tus asuntos?”
“He regalado todas mis riquezasdhanaTesoro(s). Las siete cualidades de fe (saddhā), virtud (sīla), conciencia y prudencia (hiri-ottappa), aprendizaje (suta), generosidad (dāna), y sabiduría (paññā).Ver en el glosario, amigo Gotama, granos, oro y plata a mis hijos como su herencia. Sin haberles comunicado ni avisado sobre esto, vivo meramente de la comida y vestimenta. Así es cómo he abandonado todos mis trabajos y he cortado todos mis asuntos”.
“Hombre hogareño, el hecho de haber cortado todos tus asuntos, tal cómo lo describes, es una cosa y el hecho de haber cortado todos los asuntos en la Disciplina de un Noble, otra”.
“¿Y en qué consiste, venerable señorbhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, el hecho de cortar todos los asuntos en la Disciplina de un Noble? Sería buenokusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados beneficiosos y favorables. Una acción caracterizada por esta cualidad moral (kusala-kamma) tiende a producir bienestar y felicidad; las acciones caracterizadas por su opuesto (akusala-kamma), conducen al sufrimiento o al pesar. Ver kamma y akusala.Ver en el glosario, venerable señor, que el Bienaventurado me enseñe el DhammaDhamma1. Fenómeno; cualquier cosa que ocurre y es cognoscible. 2. Fenómeno mental, «pensamiento». 3. Principio, especialmente los principios de causalidad. 4. Doctrina, enseñanza. También, principios de comportamiento que los seres humanos deben seguir para armonizar con el orden natural correcto de las cosas; cualidades mentales que deben desarrollar para realizar la cualidad inherente de la mente en sí misma. Por extensión, «Dhamma» (usualmente en mayúscula) se usa también para denotar cualquier doctrina que enseña tales cosas. Así, el Dhamma del Buddha denota tanto sus enseñanzas como las realidades descritas por esa enseñanza. (Sánscrito: dharma)Ver en el glosario, mostrándome en qué consiste el hecho de cortar todos los asuntos en la Disciplina de un Noble.”
“Entonces, escucha, hombre hogareño, y presta atención que voy a hablar”.
“Si, venerable señor, respondió el hombre hogareño Potaliya y el Bienaventurado continuó:
SC 4 “Hombre hogareño, he aquí, en la Disciplina de un Noble, existen estas ocho cosas que lo conducen a cortar todos los asuntos. ¿Cuáles ocho? Apoyándose en no matar a los seres vivos, se abandona la matanza de los seres vivos. Apoyándose en no tomar lo que no ha sido dado, se abandona la toma de aquello que no ha sido dado. Apoyándose en el habla veraz, se abandona el habla falso. Apoyándose en el habla no malicioso, se abandona el habla malicioso. Apoyándose en ausencia del deseo voraz, se abandona el deseo voraz. Apoyándose en ausencia del regaño rencoroso, se abandona el regaño rencoroso. Apoyándose en ausencia del enojo desesperado, se abandona el enojo desesperado. Apoyándose en ausencia de la arrogancia, se abandona la arrogancia. Estas son las ochos cosas, hombre hogareño, expresadas brevemente, sin entrar en detalles, que conducen a cortar todos los asuntos en la Disciplina de un Noble.”
SC 5“Venerable señor, sería bueno si, por causa de la compasiónkaruṇāCompasión; simpatía; la aspiración a encontrar una forma de ser verdaderamente útil a uno mismo y a otros. Una de las cuatro «moradas sublimes» (brahma-vihāra).Ver en el glosario, el Bienaventurado me expusiera en detalles estas ocho cosas que conducen a cortar todos los asuntos en la Disciplina de un Noble, las cuales han sido expresadas brevemente por el Bienaventurado, sin entrar en detalles”.
“Entonces, escucha, hombre hogareño, y presta atención que voy a hablar”.
“Si, venerable señor, respondió el hombre hogareño Potaliya y el Bienaventurado continuó:
SC 6 “Esto se ha dicho: ’Apoyándose en no matar a los seres vivos, se abandona la matanza de los seres vivos.’ ¿Y, en referencia a qué se ha dicho esto? He aquí el noble discípulo considera esto: ‘Estoy practicando de manera tal que abandone y corte estos grilletessaṁyojanaCadena que ata la mente al ciclo de renacimientos (ver vaṭṭa): visión de identidad propia (sakkāya-diṭṭhi), incertidumbre (vicikicchā), aferramiento a preceptos y prácticas (sīlabbata-parāmāsa), pasión sensual (kāma-rāga), aversión o malevolencia (byāpāda), pasión por la forma (rūpa-rāga), pasión por lo sin forma (arūpa-rāga), presunción (māna), agitación (uddhacca) e ignorancia (avijjā). Comparar con anusaya.Ver en el glosario, debido a los cuales podría llegar a matar a los seres vivos. Si llegara a matar a los seres vivos, estaría censurándome a mí mismo por haber hecho esto; asimismo el sabio, habiendo investigado esto, me censuraría por haber hecho esto; y al disolverse el cuerpo después de la muerte, debido a la matanza de los seres vivos, me estaría esperando un destino infeliz. Además, matar a los seres vivos, en sí mismo ya es un grillete y una obstrucción. Y mientras las contaminaciones, vejación y calentura pueden surgir mediante la matanza de los seres vivos, no hay contaminaciones, vejación y calentura para aquel que se abstiene de matar a los seres vivos.’ Así que en referencia a esto se ha dicho: ’Apoyándose en no matar a los seres vivos, se abandona la matanza de los seres vivos.’
SC 7 “Esto se ha dicho: ’Apoyándose en no tomar que no ha sido dado, se abandona la toma de aquello que no ha sido dado.’ ¿Y, en referencia a qué se ha dicho esto? He aquí el noble discípulo considera esto: ‘Estoy practicando de manera tal que abandone y corte estos grilletes, debido a los cuales podría llegar a tomar lo que no ha sido dado. Si llegara a tomar lo que no ha sido dado, estaría censurándome a mí mismo por haber hecho esto; asimismo el sabio, habiendo investigado esto, me censuraría por haber hecho esto; y al disolverse el cuerpo después de la muerte, debido a la toma de lo que no ha sido dado, me estaría esperando un destino infeliz. Además, tomar lo que no ha sido dado, en sí mismo ya es un grillete y una obstrucción. Y mientras las contaminaciones, vejación y calentura pueden surgir mediante la toma de lo que no ha sido dado, no hay contaminaciones, vejación y calentura para aquel que se abstiene de tomar lo que no ha sido dado.’ Así que en referencia a esto se ha dicho: ’Apoyándose en no tomar que no ha sido dado, se abandona la toma de aquello que no ha sido dado.’
SC 8 “Esto se ha dicho: ’Apoyándose en el habla veraz, se abandona el habla falso.’ ¿Y, en referencia a qué se ha dicho esto? He aquí el noble discípulo considera esto: ‘Estoy practicando de manera tal que abandone y corte estos grilletes, debido a los cuales podría llegar a decir mentiras. Si llegara a decir mentiras, estaría censurándome a mí mismo por haber hecho esto; asimismo el sabio, habiendo investigado esto, me censuraría por haber hecho esto; y al disolverse el cuerpo después de la muerte, debido al habla falso, me estaría esperando un destino infeliz. Además, decir mentiras, en sí mismo ya es un grillete y una obstrucción. Y mientras las contaminaciones, vejación y calentura pueden surgir mediante el habla falso, no hay contaminaciones, vejación y calentura para aquel que se abstiene de decir mentiras.’ Así que en referencia a esto se ha dicho: ’Apoyándose en el habla veraz, se abandona el habla falso.’
SC 9 “Esto se ha dicho: ’Apoyándose en el habla no malicioso, se abandona el habla malicioso.’ ¿Y, en referencia a qué se ha dicho esto? He aquí el noble discípulo considera esto: ‘Estoy practicando de manera tal que abandone y corte estos grilletes, debido a los cuales podría llegar a hablar maliciosamente. Si llegara a hablar maliciosamente, estaría censurándome a mí mismo por haber hecho esto; asimismo el sabio, habiendo investigado esto, me censuraría por haber hecho esto; y al disolverse el cuerpo después de la muerte, debido al habla malicioso, me estaría esperando un destino infeliz. Además, hablar maliciosamente, en sí mismo ya es un grillete y una obstrucción. Y mientras las contaminaciones, vejación y calentura pueden surgir mediante el habla malicioso, no hay contaminaciones, vejación y calentura para aquel que se abstiene de hablar maliciosamente.’ Así que en referencia a esto se ha dicho: ’Apoyándose en el habla no malicioso, se abandona el habla malicioso.’
SC 10 “Esto se ha dicho: ’Apoyándose en ausencia del deseo voraz, se abandona el deseo voraz.’ ¿Y, en referencia a qué se ha dicho esto? He aquí el noble discípulo considera esto: ‘Estoy practicando de manera tal que abandone y corte estos grilletes, debido a los cuales podría llegar a tener un deseo voraz. Si llegara a tener un deseo voraz, estaría censurándome a mí mismo por haber tenido esto; asimismo el sabio, habiendo investigado esto, me censuraría por haber tenido esto; y al disolverse el cuerpo después de la muerte, debido al deseo voraz, me estaría esperando un destino infeliz. Además, el deseo voraz, en sí mismo ya es un grillete y una obstrucción. Y mientras las contaminaciones, vejación y calentura pueden surgir mediante el deseo voraz, no hay contaminaciones, vejación y calentura para aquel que se abstiene del deseo voraz.’ Así que en referencia a esto se ha dicho: ’Apoyándose en ausencia del deseo voraz, se abandona el deseo voraz.’
SC 11 “Esto se ha dicho: ’Apoyándose en ausencia del regaño rencoroso, se abandona el regaño rencoroso.’ ¿Y, en referencia a qué se ha dicho esto? He aquí el noble discípulo considera esto: ‘Estoy practicando de manera tal que abandone y corte estos grilletes, debido a los cuales podría llegar a regañar con rencor. Si llegara a regañar con rencor, estaría censurándome a mí mismo por haber hecho esto; asimismo el sabio, habiendo investigado esto, me censuraría por haber hecho esto; y al disolverse el cuerpo después de la muerte, debido al regaño rencoroso, me estaría esperando un destino infeliz. Además, el regaño rencoroso, en sí mismo ya es un grillete y una obstrucción. Y mientras las contaminaciones, vejación y calentura pueden surgir mediante el regaño rencoroso, no hay contaminaciones, vejación y calentura para aquel que se abstiene del regaño rencoroso.’ Así que en referencia a esto se ha dicho: ’Apoyándose en ausencia del regaño rencoroso, se abandona el regaño rencoroso.’
SC 12 “Esto se ha dicho: ’Apoyándose en ausencia del enojo desesperado, se abandona el enojo desesperado.’ ¿Y, en referencia a qué se ha dicho esto? He aquí el noble discípulo considera esto: ‘Estoy practicando de manera tal que abandone y corte estos grilletes, debido a los cuales podría llegar enojarme desesperadamente. Si llegara a enojarme desesperadamente, estaría censurándome a mí mismo por haber hecho esto; asimismo el sabio, habiendo investigado esto, me censuraría por haber hecho esto; y al disolverse el cuerpo después de la muerte, debido al enojo desesperado, me estaría esperando un destino infeliz. Además, el enojo desesperado, en sí mismo ya es un grillete y una obstrucción. Y mientras las contaminaciones, vejación y calentura pueden surgir mediante el enojo desesperado, no hay contaminaciones, vejación y calentura para aquel que se abstiene del enojo desesperado.’ Así que en referencia a esto se ha dicho: ’Apoyándose en ausencia del enojo desesperado, se abandona el enojo desesperado.’
SC 13 “Esto se ha dicho: ’Apoyándose en ausencia de la arrogancia, se abandona la arrogancia.’ ¿Y, en referencia a qué se ha dicho esto? He aquí el noble discípulo considera esto: ‘Estoy practicando de manera tal que abandone y corte estos grilletes, debido a los cuales podría llegar a ser arrogante. Si llegara a ser arrogante, estaría censurándome a mí mismo por haber hecho esto; asimismo el sabio, habiendo investigado esto, me censuraría por haber hecho esto; y al disolverse el cuerpo después de la muerte, debido a la arrogancia, me estaría esperando un destino infeliz. Además, la arrogancia, en sí mismo ya es un grillete y una obstrucción. Y mientras las contaminaciones, vejación y calentura pueden surgir mediante la arrogancia, no hay contaminaciones, vejación y calentura para aquel que se abstiene de la arrogancia.’ Así que en referencia a esto se ha dicho: ’Apoyándose en ausencia de la arrogancia, se abandona la arrogancia.’
SC 14 “Estas son las ochos cosas, hombre hogareño, expresadas brevemente, que conducen a cortar todos los asuntos en la Disciplina de un Noble y que han sido expuestos ahora en detalle. Sin embargo, hombre hogareño, el corte de todos los asuntos en la Disciplina de un Noble aún no se logra enteramente y en todas sus dimensiones.”
“Entonces, venerable señor, ¿cómo se logra el corte de todos los asuntos en la Disciplina de un Noble enteramente y en todas sus dimensiones? Sería bueno, venerable señor, que el Bienaventurado me enseñara cómo se logra el corte de todos los asuntos en la Disciplina de un Noble enteramente y en todas sus dimensiones.”
“Entonces, escucha, hombre hogareño y presta atención, que voy a hablar.”
“Sí, venerable señor”, respondió Potaliya, el hombre hogareño, y el Bienaventurado continuó:
SC 15 “Hombre hogareño, imagina a un perro vencido por hambre y debilidad, esperando en la puerta de una carnicería. Y un hábil carnicero o su aprendiz, tira al perro unos huesos sin carne, bien cortados, limpios, pero manchados de sangre. ¿Qué opinas, hombre hogareño? ¿Podría este perro lograr a liberarse de su hambre y debilidad royendo semejantes huesos sin carne, bien cortados, limpios, pero manchados de sangre?”
“No, venerable señor. Y ¿por qué no? Porque éstos son unos huesos sin carne, bien cortados, limpios, pero manchados de sangre. Finalmente, este perro cosecharía hastío y decepción.”
“De la misma manera, hombre hogareño, el noble discípulo considera esto: ‘Los placeres sensuales han sido comparados con unos huesos, por el Bienaventurado. Los mismos, suministran aún más sufrimientodukkhaEn sentido doctrinal, dukkha designa la condición insatisfactoria de la experiencia condicionada: lo que surge, cambia y no puede sostenerse como fuente estable de satisfacción. En la Primera Noble Verdad incluye nacimiento, envejecimiento, enfermedad, muerte, separación de lo querido, encuentro con lo no querido, no obtener lo que se desea y, en síntesis, los cinco agregados sujetos al aferramiento.Ver en el glosario, más desesperanza, mientras el peligro de ellos es muy grande.’ Habiendo visto eso, tal como realmente es con la sabiduríavijjāConocimiento claro; conciencia genuina; ciencia (específicamente, los poderes cognitivos desarrollados a través de la práctica de la inmersión y la sabiduría).Ver en el glosario apropiada, él evita la ecuanimidadupekkhāEcuanimidad o equilibrio mental ante experiencias agradables, desagradables o neutras. Es una de las cuatro brahma-vihāras, una de las diez pāramīs y uno de los siete bojjhaṅgas.Ver en el glosario diversificada, basada en diversidad y desarrolla la ecuanimidad unificada, basada en unidad, donde el apego a las cosas materiales del mundo cesa por completo sin residuos.
SC 16 “Hombre hogareño, imagina a un buitre, una garza o un halcón que incautó un pedazo de carne y se fue volando. Entonces, otros buitres, garzas o halcones lo persiguieron y lo clavaron. ¿Qué opinas, hombre hogareño? Si este buitre, garza o halcón no suelta rápidamente su pedazo de carne, ¿se expone a la muerte o al sufrimiento mortal por eso?”
“Sí, venerable señor.”
“De la misma manera, hombre hogareño, el noble discípulo considera esto: ‘Los placeres sensuales han sido comparados con el pedazo de carne, por el Bienaventurado. El mismo, suministra aún más sufrimiento, más desesperanza, mientras el peligro de ellos es muy grande.’ Habiendo visto eso, tal como realmente es con la sabiduríapaññāDiscernimiento, sabiduría o visión cabal. Capacidad de comprender la realidad según el Dhamma, especialmente la naturaleza condicionada de los fenómenos, las Cuatro Nobles Verdades y las tres características. Una de las cinco facultades, las cinco fuerzas y las diez pāramīs.Ver en el glosario apropiada, él evita la ecuanimidad diversificada, basada en diversidad y desarrolla la ecuanimidad unificada, basada en unidad, donde el apego a las cosas materiales del mundo cesa por completo sin residuos.
SC 17 “Hombre hogareño, imagina a un hombre que tomó una antorcha ardiente con paja y se fue en contra del viento. ¿Qué opinas, hombre hogareño? Si este hombre no suelta rápidamente su antorcha ardiente con paja, ¿puede el fuego de la antorcha con paja quemar su mano, brazo o alguna otra parte del cuerpo y exponerlo a la muerte o al sufrimiento mortal por eso?”
“Sí, venerable señor.”
“De la misma manera, hombre hogareño, el noble discípulo considera esto: ‘Los placeres sensuales han sido comparados con la antorcha con paja, por el Bienaventurado. El mismo, suministra aún más sufrimiento, más desesperanza, mientras el peligro de ellos es muy grande.’ Habiendo visto eso, tal como realmente es con la sabiduría apropiada, él evita la ecuanimidad diversificada, basada en diversidad y desarrolla la ecuanimidad unificada, basada en unidad, donde el apego a las cosas materiales del mundo cesa por completo sin residuos.
SC 18 “Hombre hogareño, imagina a un pozo de carbón más profundo que la estatura de un hombre, lleno de brazas sin fuego ni humo. E imagina a un hombre que desea la vida y no la muerte, que busca lo placentero y no lo penoso, y otros dos hombres fuertes sujetándolo de los brazos lo arrastran a aquel pozo de carbón. ¿Qué opinas, hombre hogareño? Estaría este hombre retorciendo su cuerpo de una manera u otra?”
“Sí, venerable señor. ¿Y por qué sí? Porque este hombre sabe que va a caer dentro de un pozo de carbón, lo cual lo expone a la muerte o al sufrimiento mortal por eso”
“De la misma manera, hombre hogareño, el noble discípulo considera esto: ‘Los placeres sensuales han sido comparados con el pozo de carbón, por el Bienaventurado. El mismo, suministra aún más sufrimiento, más desesperanza, mientras el peligro de ellos es muy grande.’ Habiendo visto eso, tal como realmente es con la sabiduría apropiada, él evita la ecuanimidad diversificada, basada en diversidad y desarrolla la ecuanimidad unificada, basada en unidad, donde el apego a las cosas materiales del mundo cesa por completo sin residuos.
SC 19 “Hombre hogareño, imagina a un hombre soñando con unos hermosos parques, hermosas arboledas, hermosas praderas y hermosos lagos, que al despertarse deja de ver todo eso. De la misma manera, hombre hogareño, el noble discípulo considera esto: ‘Los placeres sensuales han sido comparados con el sueño por el Bienaventurado. Los mismos, suministran aún más sufrimiento, más desesperanza, mientras el peligro de ellos es muy grande.’ Habiendo visto eso, tal como realmente es con la sabiduría apropiada, él evita la ecuanimidad diversificada, basada en diversidad y desarrolla la ecuanimidad unificada, basada en unidad, donde el apego a las cosas materiales del mundo cesa por completo sin residuos.
SC 20 “Hombre hogareño, imagina a un hombre que haya tomado prestado muchos bienes –un carruaje de lujo y unos pendientes de joyería fina- y, precedido por estas cosas prestadas, fuera al mercado. Entonces, la gente al verlo diría ‘¡Señores, mirad a este rico hombre! ¡Es así cómo los ricos disfrutan de sus riquezas!’ Pero los propietarios, dondequiera que lo visualizaran, tomarían de vuelta sus cosas. ¿Qué opinas, hombre hogareño? ¿Sería esto suficiente para este hombre para que estuviera abatido?”
“Sí, venerable señor. ¿Y por qué sí? Porque los propietarios se llevaron de vuelta sus cosas.”
“De la misma manera, hombre hogareño, el noble discípulo considera esto: ‘Los placeres sensuales han sido comparados con las cosas prestadas por el Bienaventurado. El mismo, suministra aún más sufrimiento, más desesperanza, mientras el peligro de ellos es muy grande.’ Habiendo visto eso, tal como realmente es con la sabiduría apropiada, él evita la ecuanimidad diversificada, basada en diversidad y desarrolla la ecuanimidad unificada, basada en unidad, donde el apego a las cosas materiales del mundo cesa por completo sin residuos.
SC 21 “Hombre hogareño, imagina a una densa arboleda que no está lejos de un pueblo o una ciudad, en lacual se encuentra un árbol cargado de frutas, pero ninguna de las cuales se ha caído al suelo. Entonces llega ahí un hombre que necesita frutas, está deseoso de frutas, que estuvo caminando en búsqueda de frutas y al entrar en la arboleda ve aquel árbol cargado de frutas. Ypiensa así: ‘Este árbol está cargado de frutas, pero ninguna de ellas ha caído al suelo. Pero yo sé cómo trepar a la cima del árbol, así que traparé a este árbol, comeré tantas frutas como pueda y llenaré mi barriga’. Y acto seguido, lo hizo así. Luego, llega ahí otro hombre que necesita frutas, está deseoso de frutas, que estuvo caminando en búsqueda de frutas, llevando una afilada hacha. Al entrar en la arboleda ve aquel árbol cargado de frutas y piensa así: ‘Este árbol está cargado de frutas, pero ninguna de ellas ha caído al suelo. Y siendo que yo no sé cómo trepar a la cima del árbol, voy a cortarlo en las raíces y comeré tantas frutas como pueda y llenaré mi barriga’. Y acto seguido, lo hizo así. ¿Qué opinas hombre hogareño? Si este primer hombre que trepó a la cima del árbol no bajara rápidamente, cuando el árbol cayera ¿podría él quebrarse su mano, brazo o alguna otra parte del cuerpo y exponerse a la muerte o al sufrimiento mortal por eso?”.
“Sí, venerable señor”.
“De la misma manera, hombre hogareño, el noble discípulo considera esto: ‘Los placeres sensuales han sido comparados por el Bienaventurado con los frutos del árbol. Los mismos suministran aún más sufrimiento y más desesperanza, mientras cuanto mayor es su peligro’. Habiendo visto eso, tal como realmente es con la sabiduría apropiada, él evita la ecuanimidad diversificada, basada en diversidad y desarrolla la ecuanimidad unificada, basada en unidad, donde el apego a las cosas materiales del mundo cesa por completo sin residuos.
SC 22 “Basado en la suprema atención consciente, purificada mediante la ecuanimidad, con el ojo divino, el cual es purificado y sobrepasa el humano, el noble discípulo recuerda sus múltiples vidas pasadas , es decir, un nacimiento, dos nacimientos, tres nacimientos, cuatro nacimientos, cinco nacimientos, diez nacimientos, veinte nacimientos, treinta nacimientos, cuarenta nacimientos, cincuenta nacimientos, cien nacimientos, mil nacimientos, cien mil nacimientos, muchos eones de la contracción del mundo, muchos eones de la expansión del mundo, muchos eones de la contracción y expansión del mundo: ‘Ahí me llamé así, de esta y esta familia, con este y este semblante, éstos fueron mis alimentos, éstas eran mis experiencias con los placeres y penas, y así terminó mi vida. Y de ahí desaparecí para aparecer en este otro lugar donde me llamé así, de esta y esta familia, con este y este semblante, éstos fueron mis alimentos, éstas eran mis experiencias con los placeres y penas, y así terminó mi vida. Y de ahí desaparecí para aparecer aquí’. De esta manera, con sus aspectos y particularidades, recuerda sus múltiples vidas pasadas.
SC 23 “Basado en la suprema atención consciente, purificada mediante la ecuanimidad, con el ojo divino, el cual es purificado y sobrepasa el humano, el noble discípulo ve a los seres pasar y reaparecer, inferiores y superiores, hermosos y feos, afortunados y desafortunados. Y él comprende cómo los seres van pasando de acuerdo a sus acciones de esta manera: ‘Aquellos seres dignosarahantUn «digno» o «perfeccionado»; una persona cuya mente está libre de impurezas (ver kilesa), que ha abandonado las diez cadenas que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), cuyo corazón está libre de contaminantes (ver āsava), y que por tanto no está destinado a un renacimiento ulterior. Un título para el Buddha y el nivel más alto de sus nobles discípulos. Aquel que ha alcanzado Nibbāna.Ver en el glosario que se han conducido mal con su cuerpo, habla y mente, que calumniaron a los nobles, mantuvieron erróneos puntos de vista, poniendo el efecto de sus erróneos puntos de vista en sus acciones, al disolverse sus cuerpos, después de la muerte, han reaparecido en el estado de privación, en un mal destino, en perdición, inclusive, en el infierno. Pero, aquellos seres dignos que se han conducido bien con su cuerpo, habla y mente, que no calumniaron a los nobles, mantuvieron correctos puntos de vista, poniendo el efecto de sus correctos puntos de vista en sus acciones, al disolverse sus cuerpos, después de la muerte, han reaparecido en un buen destino, inclusive, en el mundo celestial. De esta manera, con el ojo divino, el cual es purificado y sobrepasa el humano, el noble discípulo ve a los seres pasar y reaparecer, inferiores y superiores, hermosos y feos, afortunados y desafortunados. Y él comprende cómo los seres van pasando de acuerdo a sus acciones.
SC 24“Basado en la suprema atención consciente, purificada mediante la ecuanimidad, con el ojo divino, el cual es purificado y sobrepasa el humano, liberándose a sí mismo mediante el conocimiento directoabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario , este noble discípulo aquí y ahora entra y permanece en la liberaciónvimuttiLos suttas distinguen entre dos tipos de liberación. La liberación por sabiduría (paññā-vimutti) describe la mente del arahant, que está libre de contaminantes (āsava). La liberación de la mente (ceto-vimutti) se usa para describir o bien la supresión sostenida de las impurezas (kilesa) durante la práctica de jhāna y los cuatro brahma-vihāras, o el estado de libertad de la mente del arahant.Ver en el glosario de la mente y liberación mediante la sabiduría intachable con la destrucción de las manchasāsavaContaminante profundo de la mente que fluye, condiciona la experiencia y sostiene el ciclo de muerte y renacimiento. En los textos se enumeran principalmente los contaminantes de la sensualidad, la existencia o devenir, las opiniones y la ignorancia. Su destrucción completa, āsavakkhaya, expresa la liberación del arahant. A diferencia de kilesa, que designa las impurezas mentales en sentido general, āsava apunta a corrientes contaminantes más profundas y estructurales que mantienen saṃsāra.Ver en el glosario.
SC 25“En este momento, hombre hogareño, el corte de todos los asuntos en la Disciplina de un Noble, ha de ser lograda por completo y en todas las maneras. ¿Qué opinas, hombre hogareño? ¿Puedes visualizar en ti semejante corte de todos los asuntos en la Disciplina de un Noble, ha de ser lograda por completo y en todas las maneras?”
“Venerable señor, ¿quién soy yo para poseer semejante corte de todos los asuntos en la Disciplina de un Noble, cuando el mismo es logrado por completo y en todas las maneras? Yo realmente estoy muy lejos, venerable señor, de cortar todos los asuntos en la Disciplina de un Noble, por completo y en todas las maneras. Venerable señor, aunque los ascetassamaṇaAsceta o contemplativo. Proviene de una raíz śram que significa desgastar o subyugar.Ver en el glosario mendigantes de los otros credos no son de pura casta, nosotros nos imaginamos como si fueran de pura casta; aunque los ascetas mendigantes de los otros credos no son de pura casta, nosotros les ofrecemos comida como si fueran de pura casta; aunque los ascetas mendigantes de los otros credos no son de pura casta, nosotros les hacemos sentar en lugares de los de pura casta. Pero por otro lado, aunque los monjes son de pura casta, nosotros nos imaginamos como si no fueran de pura casta; aunque los monjes son de pura casta, nosotros no les ofrecemos comida de los de pura casta; aunque los monjes son de pura casta, nosotros no les hacemos sentar en lugares de los de pura casta. Pero ahora, venerable señor, ya que los ascetas mendigantes de los otros credos no son de pura casta, nosotros no nos imaginaremos como si fueran de pura casta; ya que los ascetas mendigantes de los otros credos no son de pura casta, nosotros les ofrecemos comida de los que no son de pura casta; ya que los ascetas mendigantes de los otros credos no son de pura casta, nosotros les hacemos sentar en lugares de los que no son de pura casta. Y ahora también, ya que los monjes son de pura casta, nosotros nos imaginaremos como de pura casta; ya que los monjes son de pura casta, nosotros les ofreceremos comida para los de pura casta; ya que los monjes son de pura casta, nosotros les haremos sentar en lugares de los de pura casta. Venerable señor, el Bienaventurado ha inspirado en mi el amor hacia los reclusos, confidencia hacia los reclusos y reverencia hacia los reclusos.
SC 26“¡Magnífico, maestroācariyaMaestro; mentor. Ver kalyāṇamitta. Este término no es un título, ni se usa específicamente para monásticos, sino que se refiere a cualquier persona en un rol de enseñanza.Ver en el glosario Gotama! ¡Magnífico, maestro Gotama! El maestro Gotama ha expuesto el Dhamma claramente en diferentes maneras, como si enderezara algo que estuviera torcido, como si revelara algo que estuviera oculto, como si mostrara el camino al que estuviera perdido, o como si alzara una lámpara en medio de la oscuridad para que aquellos que tuvieran la vista vieran las formas. Yo voy a maestro Gotama por refugio y al Dhamma y al Sangha de los monjes. Desde este día en adelante, que el maestro Gotama me recuerde como su discípulo laico que se fue a él por refugio de por vida”.
Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṁ nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario aṅguttarāpānaṁ nigamo.
ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṁ
nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario aṅguttarāpānaṁ nigamo.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṁ nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario aṅguttarāpānaṁ nigamo.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaṇaṁ piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.*ajjhogāhetvā → ajjhogahetvā (bj, sya-all, km); ajjhogāhitvā (pts1ed, mr)
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaṇaṁ piṇḍāya pāvisi.
Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya.
Taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.*ajjhogāhetvā → ajjhogahetvā (bj, sya-all, km); ajjhogāhitvā (pts1ed, mr)
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaṇaṁ piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.*ajjhogāhetvā → ajjhogahetvā (bj, sya-all, km); ajjhogāhitvā (pts1ed, mr)
Potaliyopi kho gahapati sampannanivāsanapāvuraṇo chattupāhanāhi jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.*chattupāhanāhi → chattupāhano (mr) Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho potaliyaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: “saṁvijjanti kho, gahapati, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti.
Potaliyopi kho gahapati sampannanivāsanapāvuraṇo chattupāhanāhi jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.*chattupāhanāhi → chattupāhano (mr)
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho potaliyaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca:
“saṁvijjanti kho, gahapati, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti.
Potaliyopi kho gahapati sampannanivāsanapāvuraṇo chattupāhanāhi jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.*chattupāhanāhi → chattupāhano (mr)Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho potaliyaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: “saṁvijjanti kho, gahapati, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti.
Evaṁ vutte, potaliyo gahapati “gahapativādena maṁ samaṇo gotamo samudācaratī”ti kupito anattamano tuṇhī ahosi.
Evaṁ vutte, potaliyo gahapati “gahapativādena maṁ samaṇo gotamo samudācaratī”ti kupito anattamano tuṇhī ahosi.
Evaṁ vutte, potaliyo gahapati “gahapativādena maṁ samaṇo gotamo samudācaratī”ti kupito anattamano tuṇhī ahosi.
Dutiyampi kho bhagavā …pe… tatiyampi kho bhagavā potaliyaṁ gahapatiṁ etadavoca: “saṁvijjanti kho, gahapati, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti.
Dutiyampi kho bhagavā …pe…
tatiyampi kho bhagavā potaliyaṁ gahapatiṁ etadavoca:
“saṁvijjanti kho, gahapati, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti.
Dutiyampi kho bhagavā …pe… tatiyampi kho bhagavā potaliyaṁ gahapatiṁ etadavoca: “saṁvijjanti kho, gahapati, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti.
Evaṁ vutte, potaliyo gahapati “gahapativādena maṁ samaṇo gotamo samudācaratī”ti kupito anattamano bhagavantaṁ etadavoca: “tayidaṁ, bho gotama, nacchannaṁ, tayidaṁ nappatirūpaṁ, yaṁ maṁ tvaṁ gahapativādena samudācarasī”ti.
Evaṁ vutte, potaliyo gahapati “gahapativādena maṁ samaṇo gotamo samudācaratī”ti kupito anattamano bhagavantaṁ etadavoca:
“tayidaṁ, bho gotama, nacchannaṁ, tayidaṁ nappatirūpaṁ, yaṁ maṁ tvaṁ gahapativādena samudācarasī”ti.
Evaṁ vutte, potaliyo gahapati “gahapativādena maṁ samaṇo gotamo samudācaratī”ti kupito anattamano bhagavantaṁ etadavoca: “tayidaṁ, bho gotama, nacchannaṁ, tayidaṁ nappatirūpaṁ, yaṁ maṁ tvaṁ gahapativādena samudācarasī”ti.
“Te hi te, gahapati, ākārā, te liṅgā, te nimittā yathā taṁ gahapatissā”ti.
“Te hi te, gahapati, ākārā, te liṅgā, te nimittā yathā taṁ gahapatissā”ti.
“Te hi te, gahapati, ākārā, te liṅgā, te nimittā yathā taṁ gahapatissā”ti.
“Tathā hi pana me, bho gotama, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti.
“Tathā hi pana me, bho gotama, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti.
“Tathā hi pana me, bho gotama, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti.
“Yathā kathaṁ pana te, gahapati, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti?
“Yathā kathaṁ pana te, gahapati, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti?
“Yathā kathaṁ pana te, gahapati, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti?
“Idha me, bho gotama, yaṁ ahosi dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā sabbaṁ taṁ puttānaṁ dāyajjaṁ niyyātaṁ, tatthāhaṁ anovādī anupavādī ghāsacchādanaparamo viharāmi. Evaṁ kho me, bho gotama, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti.*Evaṁ kho me → evañca me (sya-all); evaṁ me (mr)
“Idha me, bho gotama, yaṁ ahosi dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā sabbaṁ taṁ puttānaṁ dāyajjaṁ niyyātaṁ, tatthāhaṁ anovādī anupavādī ghāsacchādanaparamo viharāmi.
Evaṁ kho me, bho gotama, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti.*Evaṁ kho me → evañca me (sya-all); evaṁ me (mr)
“Idha me, bho gotama, yaṁ ahosi dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā sabbaṁ taṁ puttānaṁ dāyajjaṁ niyyātaṁ, tatthāhaṁ anovādī anupavādī ghāsacchādanaparamo viharāmi. Evaṁ kho me, bho gotama, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti.*Evaṁ kho me → evañca me (sya-all); evaṁ me (mr)
“Aññathā kho tvaṁ, gahapati, vohārasamucchedaṁ vadasi, aññathā ca pana ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī”ti.
“Aññathā kho tvaṁ, gahapati, vohārasamucchedaṁ vadasi, aññathā ca pana ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī”ti.
“Aññathā kho tvaṁ, gahapati, vohārasamucchedaṁ vadasi, aññathā ca pana ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī”ti.
“Yathā kathaṁ pana, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, ariyassa vinaye vohārasamucchedo hoti? Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī”ti.
“Yathā kathaṁ pana,
bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, ariyassa vinaye vohārasamucchedo hoti?
Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī”ti.
“Yathā kathaṁ pana, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, ariyassa vinaye vohārasamucchedo hoti? Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī”ti.
“Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti.
“Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti.
“Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi.
“Evaṁ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi.
“Evaṁ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi.
Bhagavā etadavoca:
Bhagavā etadavoca:
“aṭṭha kho ime, gahapati, dhammā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattanti.*me → yeme pana (sya-all, mr) Katame aṭṭha? Apāṇātipātaṁ nissāya pāṇātipāto pahātabbo; dinnādānaṁ nissāya adinnādānaṁ pahātabbaṁ; saccavācaṁ nissāya musāvādo pahātabbo;*saccavācaṁ → saccaṁ vācaṁ (bj, sya-all, pts1ed) apisuṇaṁ vācaṁ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā; agiddhilobhaṁ nissāya giddhilobho pahātabbo; anindārosaṁ nissāya nindāroso pahātabbo; akkodhūpāyāsaṁ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo; anatimānaṁ nissāya atimāno pahātabbo. Ime kho, gahapati, aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā, vitthārena avibhattā, ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattantī”ti.*vitthārena → vitthāretvā (mr)
“aṭṭha kho ime, gahapati, dhammā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattanti.*me → yeme pana (sya-all, mr)
Apāṇātipātaṁ nissāya pāṇātipāto pahātabbo;
dinnādānaṁ nissāya adinnādānaṁ pahātabbaṁ;
saccavācaṁ nissāya musāvādo pahātabbo;*saccavācaṁ → saccaṁ vācaṁ (bj, sya-all, pts1ed)
apisuṇaṁ vācaṁ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā;
agiddhilobhaṁ nissāya giddhilobho pahātabbo;
anindārosaṁ nissāya nindāroso pahātabbo;
akkodhūpāyāsaṁ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo;
anatimānaṁ nissāya atimāno pahātabbo.
Ime kho, gahapati, aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā, vitthārena avibhattā, ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattantī”ti.*vitthārena → vitthāretvā (mr)
“aṭṭha kho ime, gahapati, dhammā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattanti.*me → yeme pana (sya-all, mr)Katame aṭṭha? Apāṇātipātaṁ nissāya pāṇātipāto pahātabbo; dinnādānaṁ nissāya adinnādānaṁ pahātabbaṁ; saccavācaṁ nissāya musāvādo pahātabbo;*saccavācaṁ → saccaṁ vācaṁ (bj, sya-all, pts1ed)apisuṇaṁ vācaṁ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā; agiddhilobhaṁ nissāya giddhilobho pahātabbo; anindārosaṁ nissāya nindāroso pahātabbo; akkodhūpāyāsaṁ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo; anatimānaṁ nissāya atimāno pahātabbo. Ime kho, gahapati, aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā, vitthārena avibhattā, ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattantī”ti.*vitthārena → vitthāretvā (mr)
“Ye me, bhante, bhagavatā aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā, vitthārena avibhattā, ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattanti, sādhu me, bhante, bhagavā ime aṭṭha dhamme vitthārena vibhajatu anukampaṁ upādāyā”ti.
“Ye me, bhante, bhagavatā aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā, vitthārena avibhattā, ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattanti, sādhu me, bhante, bhagavā ime aṭṭha dhamme vitthārena vibhajatu anukampaṁ upādāyā”ti.
“Ye me, bhante, bhagavatā aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā, vitthārena avibhattā, ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattanti, sādhu me, bhante, bhagavā ime aṭṭha dhamme vitthārena vibhajatu anukampaṁ upādāyā”ti.
“Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti.
“Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti.
“Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
“Evaṁ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi.
“Evaṁ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
“‘Apāṇātipātaṁ nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu pāṇātipātī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana pāṇātipātī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya pāṇātipātapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ pāṇātipātapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā pāṇātipātapaccayā.*Ahañceva → ahañce (?) | anuviccāpi maṁ viññū → anuvicca viññū (bj, sya-all, pts1ed) Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ pāṇātipāto. Ye ca pāṇātipātapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, pāṇātipātā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Apāṇātipātaṁ nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti— iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
“‘Apāṇātipātaṁ nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu pāṇātipātī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno.
Ahañceva kho pana pāṇātipātī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya pāṇātipātapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ pāṇātipātapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā pāṇātipātapaccayā.*Ahañceva → ahañce (?) | anuviccāpi maṁ viññū → anuvicca viññū (bj, sya-all, pts1ed)
Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ pāṇātipāto.
Ye ca pāṇātipātapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, pāṇātipātā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’.
‘Apāṇātipātaṁ nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti—
iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
“‘Apāṇātipātaṁ nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu pāṇātipātī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana pāṇātipātī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya pāṇātipātapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ pāṇātipātapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā pāṇātipātapaccayā.*Ahañceva → ahañce (?) | anuviccāpi maṁ viññū → anuvicca viññū (bj, sya-all, pts1ed)Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ pāṇātipāto. Ye ca pāṇātipātapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, pāṇātipātā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Apāṇātipātaṁ nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti—iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Dinnādānaṁ nissāya adinnādānaṁ pahātabban’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu adinnādāyī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana adinnādāyī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya adinnādānapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ adinnādānapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā adinnādānapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ adinnādānaṁ. Ye ca adinnādānapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā adinnādānā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Dinnādānaṁ nissāya adinnādānaṁ pahātabban’ti— iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. ‘Saccavācaṁ nissāya musāvādo pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu musāvādī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana musāvādī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya musāvādapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ musāvādapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā musāvādapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ musāvādo. Ye ca musāvādapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, musāvādā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Saccavācaṁ nissāya musāvādo pahātabbo’ti— iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. ‘Apisuṇaṁ vācaṁ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu pisuṇavāco assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana pisuṇavāco assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya pisuṇavācāpaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ pisuṇavācāpaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā pisuṇavācāpaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ pisuṇā vācā. Ye ca pisuṇavācāpaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, pisuṇāya vācāya paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Apisuṇaṁ vācaṁ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā’ti— iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. ‘Agiddhilobhaṁ nissāya giddhilobho pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu giddhilobhī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana giddhilobhī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya giddhilobhapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ giddhilobhapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā giddhilobhapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ giddhilobho. Ye ca giddhilobhapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, giddhilobhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Agiddhilobhaṁ nissāya giddhilobho pahātabbo’ti— iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. ‘Anindārosaṁ nissāya nindāroso pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu nindārosī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana nindārosī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya nindārosapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ nindārosapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā nindārosapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ nindāroso. Ye ca nindārosapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, anindārosissa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Anindārosaṁ nissāya nindāroso pahātabbo’ti— iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. ‘Akkodhūpāyāsaṁ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu kodhūpāyāsī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana kodhūpāyāsī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya kodhūpāyāsapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ kodhūpāyāsapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā kodhūpāyāsapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ kodhūpāyāso. Ye ca kodhūpāyāsapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, akkodhūpāyāsissa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Akkodhūpāyāsaṁ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti— iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Dinnādānaṁ nissāya adinnādānaṁ pahātabban’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu adinnādāyī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno.
Ahañceva kho pana adinnādāyī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya adinnādānapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ adinnādānapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā adinnādānapaccayā.
Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ adinnādānaṁ.
Ye ca adinnādānapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā adinnādānā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’.
‘Dinnādānaṁ nissāya adinnādānaṁ pahātabban’ti—
iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Saccavācaṁ nissāya musāvādo pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu musāvādī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno.
Ahañceva kho pana musāvādī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya musāvādapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ musāvādapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā musāvādapaccayā.
Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ musāvādo.
Ye ca musāvādapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, musāvādā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’.
‘Saccavācaṁ nissāya musāvādo pahātabbo’ti—
iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Apisuṇaṁ vācaṁ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu pisuṇavāco assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno.
Ahañceva kho pana pisuṇavāco assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya pisuṇavācāpaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ pisuṇavācāpaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā pisuṇavācāpaccayā.
Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ pisuṇā vācā.
Ye ca pisuṇavācāpaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, pisuṇāya vācāya paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’.
‘Apisuṇaṁ vācaṁ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā’ti—
iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Agiddhilobhaṁ nissāya giddhilobho pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu giddhilobhī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno.
Ahañceva kho pana giddhilobhī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya giddhilobhapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ giddhilobhapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā giddhilobhapaccayā.
Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ giddhilobho.
Ye ca giddhilobhapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, giddhilobhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’.
‘Agiddhilobhaṁ nissāya giddhilobho pahātabbo’ti—
iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Anindārosaṁ nissāya nindāroso pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu nindārosī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno.
Ahañceva kho pana nindārosī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya nindārosapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ nindārosapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā nindārosapaccayā.
Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ nindāroso.
Ye ca nindārosapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, anindārosissa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’.
‘Anindārosaṁ nissāya nindāroso pahātabbo’ti—
iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Akkodhūpāyāsaṁ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu kodhūpāyāsī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno.
Ahañceva kho pana kodhūpāyāsī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya kodhūpāyāsapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ kodhūpāyāsapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā kodhūpāyāsapaccayā.
Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ kodhūpāyāso.
Ye ca kodhūpāyāsapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, akkodhūpāyāsissa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’.
‘Akkodhūpāyāsaṁ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti—
iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Dinnādānaṁ nissāya adinnādānaṁ pahātabban’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu adinnādāyī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana adinnādāyī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya adinnādānapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ adinnādānapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā adinnādānapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ adinnādānaṁ. Ye ca adinnādānapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā adinnādānā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Dinnādānaṁ nissāya adinnādānaṁ pahātabban’ti—iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. ‘Saccavācaṁ nissāya musāvādo pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu musāvādī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana musāvādī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya musāvādapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ musāvādapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā musāvādapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ musāvādo. Ye ca musāvādapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, musāvādā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Saccavācaṁ nissāya musāvādo pahātabbo’ti—iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. ‘Apisuṇaṁ vācaṁ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu pisuṇavāco assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana pisuṇavāco assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya pisuṇavācāpaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ pisuṇavācāpaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā pisuṇavācāpaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ pisuṇā vācā. Ye ca pisuṇavācāpaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, pisuṇāya vācāya paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Apisuṇaṁ vācaṁ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā’ti—iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. ‘Agiddhilobhaṁ nissāya giddhilobho pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu giddhilobhī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana giddhilobhī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya giddhilobhapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ giddhilobhapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā giddhilobhapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ giddhilobho. Ye ca giddhilobhapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, giddhilobhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Agiddhilobhaṁ nissāya giddhilobho pahātabbo’ti—iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. ‘Anindārosaṁ nissāya nindāroso pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu nindārosī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana nindārosī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya nindārosapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ nindārosapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā nindārosapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ nindāroso. Ye ca nindārosapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, anindārosissa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Anindārosaṁ nissāya nindāroso pahātabbo’ti—iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. ‘Akkodhūpāyāsaṁ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu kodhūpāyāsī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana kodhūpāyāsī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya kodhūpāyāsapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ kodhūpāyāsapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā kodhūpāyāsapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ kodhūpāyāso. Ye ca kodhūpāyāsapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, akkodhūpāyāsissa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Akkodhūpāyāsaṁ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti—iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Anatimānaṁ nissāya atimāno pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu atimānī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana atimānī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya atimānapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ atimānapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā atimānapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ atimāno. Ye ca atimānapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, anatimānissa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Anatimānaṁ nissāya atimāno pahātabbo’ti— iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Anatimānaṁ nissāya atimāno pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu atimānī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno.
Ahañceva kho pana atimānī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya atimānapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ atimānapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā atimānapaccayā.
Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ atimāno.
Ye ca atimānapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, anatimānissa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’.
‘Anatimānaṁ nissāya atimāno pahātabbo’ti—
iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Anatimānaṁ nissāya atimāno pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu atimānī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana atimānī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya atimānapaccayā, anuviccāpi maṁ viññū garaheyyuṁ atimānapaccayā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā atimānapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ atimāno. Ye ca atimānapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, anatimānissa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Anatimānaṁ nissāya atimāno pahātabbo’ti—iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
Ime kho, gahapati, aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā, vitthārena vibhattā, ye ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattanti;*vibhattā → avibhattā (sya-all, mr) na tveva tāva ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hotī”ti.
Ime kho, gahapati, aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā, vitthārena vibhattā, ye ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattanti;*vibhattā → avibhattā (sya-all, mr)
na tveva tāva ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hotī”ti.
Ime kho, gahapati, aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā, vitthārena vibhattā, ye ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattanti;*vibhattā → avibhattā (sya-all, mr)na tveva tāva ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hotī”ti.
“Yathā kathaṁ pana, bhante, ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hoti? Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hotī”ti.
“Yathā kathaṁ pana, bhante, ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hoti?
Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hotī”ti.
“Yathā kathaṁ pana, bhante, ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hoti? Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hotī”ti.
“Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti.
“Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti.
“Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
“Evaṁ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi.
“Evaṁ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
1. Kāmādīnavakathā
1. Kāmādīnavakathā
“Seyyathāpi, gahapati, kukkuro jighacchādubbalyapareto goghātakasūnaṁ paccupaṭṭhito assa. Tamenaṁ dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā aṭṭhikaṅkalaṁ sunikkantaṁ nikkantaṁ nimmaṁsaṁ lohitamakkhitaṁ upasumbheyya.*upasumbheyya → upacchubheyya (bj, pts1ed); upacchūbheyya (sya-all, km); upaccumbheyya (mr) Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, api nu kho so kukkuro amuṁ aṭṭhikaṅkalaṁ sunikkantaṁ nikkantaṁ nimmaṁsaṁ lohitamakkhitaṁ palehanto jighacchādubbalyaṁ paṭivineyyā”ti?
“Seyyathāpi, gahapati, kukkuro jighacchādubbalyapareto goghātakasūnaṁ paccupaṭṭhito assa.
Tamenaṁ dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā aṭṭhikaṅkalaṁ sunikkantaṁ nikkantaṁ nimmaṁsaṁ lohitamakkhitaṁ upasumbheyya.*upasumbheyya → upacchubheyya (bj, pts1ed); upacchūbheyya (sya-all, km); upaccumbheyya (mr)
Taṁ kiṁ maññasi, gahapati,
api nu kho so kukkuro amuṁ aṭṭhikaṅkalaṁ sunikkantaṁ nikkantaṁ nimmaṁsaṁ lohitamakkhitaṁ palehanto jighacchādubbalyaṁ paṭivineyyā”ti?
“Seyyathāpi, gahapati, kukkuro jighacchādubbalyapareto goghātakasūnaṁ paccupaṭṭhito assa. Tamenaṁ dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā aṭṭhikaṅkalaṁ sunikkantaṁ nikkantaṁ nimmaṁsaṁ lohitamakkhitaṁ upasumbheyya.*upasumbheyya → upacchubheyya (bj, pts1ed); upacchūbheyya (sya-all, km); upaccumbheyya (mr)Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, api nu kho so kukkuro amuṁ aṭṭhikaṅkalaṁ sunikkantaṁ nikkantaṁ nimmaṁsaṁ lohitamakkhitaṁ palehanto jighacchādubbalyaṁ paṭivineyyā”ti?
“No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Aduñhi, bhante, aṭṭhikaṅkalaṁ sunikkantaṁ nikkantaṁ nimmaṁsaṁ lohitamakkhitaṁ. Yāvadeva pana so kukkuro kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti.
“Aduñhi, bhante, aṭṭhikaṅkalaṁ sunikkantaṁ nikkantaṁ nimmaṁsaṁ lohitamakkhitaṁ.
Yāvadeva pana so kukkuro kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti.
“No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Aduñhi, bhante, aṭṭhikaṅkalaṁ sunikkantaṁ nikkantaṁ nimmaṁsaṁ lohitamakkhitaṁ. Yāvadeva pana so kukkuro kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti.*bahupāyāsā → bahūpāyāsā (bj, sya1ed, sya2ed, km) Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā yāyaṁ upekkhāupekkhāEcuanimidad o equilibrio mental ante experiencias agradables, desagradables o neutras. Es una de las cuatro brahma-vihāras, una de las diez pāramīs y uno de los siete bojjhaṅgas.Ver en el glosario nānattā nānattasitā taṁ abhinivajjetvā, yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṁ bhāveti.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti.*bahupāyāsā → bahūpāyāsā (bj, sya1ed, sya2ed, km)
Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā yāyaṁ
upekkhāupekkhāEcuanimidad o equilibrio mental ante experiencias agradables, desagradables o neutras. Es una de las cuatro brahma-vihāras, una de las diez pāramīs y uno de los siete bojjhaṅgas.Ver en el glosario nānattā nānattasitā taṁ abhinivajjetvā, yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṁ bhāveti.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti.*bahupāyāsā → bahūpāyāsā (bj, sya1ed, sya2ed, km)Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā yāyaṁ upekkhāupekkhāEcuanimidad o equilibrio mental ante experiencias agradables, desagradables o neutras. Es una de las cuatro brahma-vihāras, una de las diez pāramīs y uno de los siete bojjhaṅgas.Ver en el glosario nānattā nānattasitā taṁ abhinivajjetvā, yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṁ bhāveti.
Seyyathāpi, gahapati, gijjho vā kaṅko vā kulalo vā maṁsapesiṁ ādāya uḍḍīyeyya.*uḍḍīyeyya → uḍḍayeyya (sya-all, pts1ed) Tamenaṁ gijjhāpi kaṅkāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitaccheyyuṁ vissajjeyyuṁ.*vissajjeyyuṁ → virājeyyuṁ (bj, sya-all, km, pts1ed) Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, sace so gijjho vā kaṅko vā kulalo vā taṁ maṁsapesiṁ na khippameva paṭinissajjeyya, so tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti?
Seyyathāpi, gahapati, gijjho vā kaṅko vā kulalo vā maṁsapesiṁ ādāya uḍḍīyeyya.*uḍḍīyeyya → uḍḍayeyya (sya-all, pts1ed)
Tamenaṁ gijjhāpi kaṅkāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitaccheyyuṁ vissajjeyyuṁ.*vissajjeyyuṁ → virājeyyuṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
Taṁ kiṁ maññasi, gahapati,
sace so gijjho vā kaṅko vā kulalo vā taṁ maṁsapesiṁ na khippameva paṭinissajjeyya, so tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti?
Seyyathāpi, gahapati, gijjho vā kaṅko vā kulalo vā maṁsapesiṁ ādāya uḍḍīyeyya.*uḍḍīyeyya → uḍḍayeyya (sya-all, pts1ed)Tamenaṁ gijjhāpi kaṅkāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitaccheyyuṁ vissajjeyyuṁ.*vissajjeyyuṁ → virājeyyuṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, sace so gijjho vā kaṅko vā kulalo vā taṁ maṁsapesiṁ na khippameva paṭinissajjeyya, so tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti?
“Evaṁ, bhante”.
“Evaṁ, bhante”.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘maṁsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā taṁ abhinivajjetvā yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṁ bhāveti.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘maṁsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti.
Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā taṁ abhinivajjetvā yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṁ bhāveti.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘maṁsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā taṁ abhinivajjetvā yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṁ bhāveti.
Seyyathāpi, gahapati, puriso ādittaṁ tiṇukkaṁ ādāya paṭivātaṁ gaccheyya. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, sace so puriso taṁ ādittaṁ tiṇukkaṁ na khippameva paṭinissajjeyya tassa sā ādittā tiṇukkā hatthaṁ vā daheyya bāhuṁ vā daheyya aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ daheyya, so tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti?*daheyya aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ → daheyya. aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ (bj, pts1ed); ḍaheyya … (sya-all)
Seyyathāpi, gahapati, puriso ādittaṁ tiṇukkaṁ ādāya paṭivātaṁ gaccheyya.
Taṁ kiṁ maññasi, gahapati,
sace so puriso taṁ ādittaṁ tiṇukkaṁ na khippameva paṭinissajjeyya tassa sā ādittā tiṇukkā hatthaṁ vā daheyya bāhuṁ vā daheyya aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ daheyya, so tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti?*daheyya aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ → daheyya. aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ (bj, pts1ed); ḍaheyya … (sya-all)
Seyyathāpi, gahapati, puriso ādittaṁ tiṇukkaṁ ādāya paṭivātaṁ gaccheyya. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, sace so puriso taṁ ādittaṁ tiṇukkaṁ na khippameva paṭinissajjeyya tassa sā ādittā tiṇukkā hatthaṁ vā daheyya bāhuṁ vā daheyya aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ daheyya, so tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti?*daheyya aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ → daheyya. aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ (bj, pts1ed); ḍaheyya … (sya-all)
“Evaṁ, bhante”.
“Evaṁ, bhante”.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā …pe… tamevūpekkhaṁ bhāveti.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti.
Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā …pe… tamevūpekkhaṁ bhāveti.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā …pe… tamevūpekkhaṁ bhāveti.
Seyyathāpi, gahapati, aṅgārakāsu sādhikaporisā, pūrā aṅgārānaṁ vītaccikānaṁ vītadhūmānaṁ. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo. Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṁ upakaḍḍheyyuṁ. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, api nu so puriso iticiticeva kāyaṁ sannāmeyyā”ti?
Seyyathāpi, gahapati, aṅgārakāsu sādhikaporisā, pūrā aṅgārānaṁ vītaccikānaṁ vītadhūmānaṁ.
Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo.
Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṁ upakaḍḍheyyuṁ.
Taṁ kiṁ maññasi, gahapati,
api nu so puriso iticiticeva kāyaṁ sannāmeyyā”ti?
Seyyathāpi, gahapati, aṅgārakāsu sādhikaporisā, pūrā aṅgārānaṁ vītaccikānaṁ vītadhūmānaṁ. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo. Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṁ upakaḍḍheyyuṁ. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, api nu so puriso iticiticeva kāyaṁ sannāmeyyā”ti?
“Evaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Viditañhi, bhante, tassa purisassa imañcāhaṁ aṅgārakāsuṁ papatissāmi, tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchissāmi maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti.
“Viditañhi, bhante, tassa purisassa imañcāhaṁ aṅgārakāsuṁ papatissāmi, tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchissāmi maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti.
“Evaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Viditañhi, bhante, tassa purisassa imañcāhaṁ aṅgārakāsuṁ papatissāmi, tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchissāmi maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā …pe… tamevūpekkhaṁ bhāveti.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti.
Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā …pe… tamevūpekkhaṁ bhāveti.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā …pe… tamevūpekkhaṁ bhāveti.
Seyyathāpi, gahapati, puriso supinakaṁ passeyya ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇirāmaṇeyyakaṁ. So paṭibuddho na kiñci paṭipasseyya.*paṭipasseyya → passeyya (bj, sya-all, km, pts1ed)
Seyyathāpi, gahapati, puriso supinakaṁ passeyya ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇirāmaṇeyyakaṁ.
So paṭibuddho na kiñci paṭipasseyya.*paṭipasseyya → passeyya (bj, sya-all, km, pts1ed)
Seyyathāpi, gahapati, puriso supinakaṁ passeyya ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇirāmaṇeyyakaṁ. So paṭibuddho na kiñci paṭipasseyya.*paṭipasseyya → passeyya (bj, sya-all, km, pts1ed)
Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti …pe… tamevūpekkhaṁ bhāveti.
Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti …pe…
Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti …pe… tamevūpekkhaṁ bhāveti.
Seyyathāpi, gahapati, puriso yācitakaṁ bhogaṁ yācitvā yānaṁ vā poriseyyaṁ pavaramaṇikuṇḍalaṁ.*yānaṁ vā → yānaṁ (sya-all, km, pts1ed) | poriseyyaṁ → poroseyyaṁ (bj, pts1ed, mr); oropeyya (sya-all, km) So tehi yācitakehi bhogehi purakkhato parivuto antarāpaṇaṁ paṭipajjeyya. Tamenaṁ jano disvā evaṁ vadeyya: ‘bhogī vata bho puriso, evaṁ kira bhogino bhogāni bhuñjantī’ti. Tamenaṁ sāmikā yattha yattheva passeyyuṁ tattha tattheva sāni hareyyuṁ. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, alaṁ nu kho tassa purisassa aññathattāyā”ti?
Seyyathāpi, gahapati, puriso yācitakaṁ bhogaṁ yācitvā yānaṁ vā poriseyyaṁ pavaramaṇikuṇḍalaṁ.*yānaṁ vā → yānaṁ (sya-all, km, pts1ed) | poriseyyaṁ → poroseyyaṁ (bj, pts1ed, mr); oropeyya (sya-all, km)
So tehi yācitakehi bhogehi purakkhato parivuto antarāpaṇaṁ paṭipajjeyya.
Tamenaṁ jano disvā evaṁ vadeyya:
‘bhogī vata bho puriso, evaṁ kira bhogino bhogāni bhuñjantī’ti.
Tamenaṁ sāmikā yattha yattheva passeyyuṁ tattha tattheva sāni hareyyuṁ.
Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, alaṁ nu kho tassa purisassa aññathattāyā”ti?
Seyyathāpi, gahapati, puriso yācitakaṁ bhogaṁ yācitvā yānaṁ vā poriseyyaṁ pavaramaṇikuṇḍalaṁ.*yānaṁ vā → yānaṁ (sya-all, km, pts1ed) | poriseyyaṁ → poroseyyaṁ (bj, pts1ed, mr); oropeyya (sya-all, km)So tehi yācitakehi bhogehi purakkhato parivuto antarāpaṇaṁ paṭipajjeyya. Tamenaṁ jano disvā evaṁ vadeyya: ‘bhogī vata bho puriso, evaṁ kira bhogino bhogāni bhuñjantī’ti. Tamenaṁ sāmikā yattha yattheva passeyyuṁ tattha tattheva sāni hareyyuṁ. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, alaṁ nu kho tassa purisassa aññathattāyā”ti?
“Evaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Sāmino hi, bhante, sāni harantī”ti.
“Sāmino hi, bhante, sāni harantī”ti.
“Evaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Sāmino hi, bhante, sāni harantī”ti.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti …pe… tamevūpekkhaṁ bhāveti.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti …pe…
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti …pe… tamevūpekkhaṁ bhāveti.
Seyyathāpi, gahapati, gāmassa vā nigamassa vā avidūre tibbo vanasaṇḍo. Tatrassa rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, na cassu kānici phalāni bhūmiyaṁ patitāni.*upapannaphalo → uppannaphalo (sya-all) Atha puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesī phalapariyesanaṁ caramāno. So taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā taṁ rukkhaṁ passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca. Tassa evamassa: ‘ayaṁ kho rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhūmiyaṁ patitāni. Jānāmi kho panāhaṁ rukkhaṁ ārohituṁ.*ārohituṁ → āruhituṁ (bj); abhiruyhituṁ (sya-all) Yannūnāhaṁ imaṁ rukkhaṁ ārohitvā yāvadatthañca khādeyyaṁ ucchaṅgañca pūreyyan’ti. So taṁ rukkhaṁ ārohitvā yāvadatthañca khādeyya ucchaṅgañca pūreyya. Atha dutiyo puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesī phalapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya.*kuṭhāriṁ → kudhāriṁ (sya-all, km, mr) So taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā taṁ rukkhaṁ passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca. Tassa evamassa: ‘ayaṁ kho rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhūmiyaṁ patitāni. Na kho panāhaṁ jānāmi rukkhaṁ ārohituṁ. Yannūnāhaṁ imaṁ rukkhaṁ mūlato chetvā yāvadatthañca khādeyyaṁ ucchaṅgañca pūreyyan’ti. So taṁ rukkhaṁ mūlatova chindeyya. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, amuko yo so puriso paṭhamaṁ rukkhaṁ ārūḷho sace so na khippameva oroheyya tassa so rukkho papatanto hatthaṁ vā bhañjeyya pādaṁ vā bhañjeyya aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ bhañjeyya, so tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti?*amuko yo → asu yo (bj, pts1ed); amuko (sya-all)
Seyyathāpi, gahapati, gāmassa vā nigamassa vā avidūre tibbo vanasaṇḍo.
Tatrassa rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, na cassu kānici phalāni bhūmiyaṁ patitāni.*upapannaphalo → uppannaphalo (sya-all)
Atha puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesī phalapariyesanaṁ caramāno.
So taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā taṁ rukkhaṁ passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca.
‘ayaṁ kho rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhūmiyaṁ patitāni.
Jānāmi kho panāhaṁ rukkhaṁ ārohituṁ.*ārohituṁ → āruhituṁ (bj); abhiruyhituṁ (sya-all)
Yannūnāhaṁ imaṁ rukkhaṁ ārohitvā yāvadatthañca khādeyyaṁ ucchaṅgañca pūreyyan’ti.
So taṁ rukkhaṁ ārohitvā yāvadatthañca khādeyya ucchaṅgañca pūreyya.
Atha dutiyo puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesī phalapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya.*kuṭhāriṁ → kudhāriṁ (sya-all, km, mr)
So taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā taṁ rukkhaṁ passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca.
‘ayaṁ kho rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhūmiyaṁ patitāni.
Na kho panāhaṁ jānāmi rukkhaṁ ārohituṁ.
Yannūnāhaṁ imaṁ rukkhaṁ mūlato chetvā yāvadatthañca khādeyyaṁ ucchaṅgañca pūreyyan’ti.
So taṁ rukkhaṁ mūlatova chindeyya.
Taṁ kiṁ maññasi, gahapati,
amuko yo so puriso paṭhamaṁ rukkhaṁ ārūḷho sace so na khippameva oroheyya tassa so rukkho papatanto hatthaṁ vā bhañjeyya pādaṁ vā bhañjeyya aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ bhañjeyya, so tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti?*amuko yo → asu yo (bj, pts1ed); amuko (sya-all)
Seyyathāpi, gahapati, gāmassa vā nigamassa vā avidūre tibbo vanasaṇḍo. Tatrassa rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, na cassu kānici phalāni bhūmiyaṁ patitāni.*upapannaphalo → uppannaphalo (sya-all)Atha puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesī phalapariyesanaṁ caramāno. So taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā taṁ rukkhaṁ passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca. Tassa evamassa: ‘ayaṁ kho rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhūmiyaṁ patitāni. Jānāmi kho panāhaṁ rukkhaṁ ārohituṁ.*ārohituṁ → āruhituṁ (bj); abhiruyhituṁ (sya-all)Yannūnāhaṁ imaṁ rukkhaṁ ārohitvā yāvadatthañca khādeyyaṁ ucchaṅgañca pūreyyan’ti. So taṁ rukkhaṁ ārohitvā yāvadatthañca khādeyya ucchaṅgañca pūreyya. Atha dutiyo puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesī phalapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya.*kuṭhāriṁ → kudhāriṁ (sya-all, km, mr)So taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā taṁ rukkhaṁ passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca. Tassa evamassa: ‘ayaṁ kho rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhūmiyaṁ patitāni. Na kho panāhaṁ jānāmi rukkhaṁ ārohituṁ. Yannūnāhaṁ imaṁ rukkhaṁ mūlato chetvā yāvadatthañca khādeyyaṁ ucchaṅgañca pūreyyan’ti. So taṁ rukkhaṁ mūlatova chindeyya. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, amuko yo so puriso paṭhamaṁ rukkhaṁ ārūḷho sace so na khippameva oroheyya tassa so rukkho papatanto hatthaṁ vā bhañjeyya pādaṁ vā bhañjeyya aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ bhañjeyya, so tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti?*amuko yo → asu yo (bj, pts1ed); amuko (sya-all)
“Evaṁ, bhante”.
“Evaṁ, bhante”.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā taṁ abhinivajjetvā yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṁ bhāveti.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti.
Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā taṁ abhinivajjetvā yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṁ bhāveti.
“Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā taṁ abhinivajjetvā yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṁ bhāveti.
Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ āgamma anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati.
Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ āgamma anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati,
seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati.
Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ āgamma anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati.
Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ āgamma dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti.
Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ āgamma dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti.
Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ āgamma dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti.
Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ āgamma āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā upasampajja viharati.
Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ āgamma āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ
abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā upasampajja viharati.
Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ āgamma āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā upasampajja viharati.
Ettāvatā kho, gahapati, ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hoti.
Ettāvatā kho, gahapati, ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hoti.
Ettāvatā kho, gahapati, ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hoti.
Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hoti, api nu tvaṁ evarūpaṁ vohārasamucchedaṁ attani samanupassasī”ti?
Taṁ kiṁ maññasi, gahapati,
yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hoti, api nu tvaṁ evarūpaṁ vohārasamucchedaṁ attani samanupassasī”ti?
Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hoti, api nu tvaṁ evarūpaṁ vohārasamucchedaṁ attani samanupassasī”ti?
“Ko cāhaṁ, bhante, ko ca ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo. Ārakā ahaṁ, bhante, ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedā. Mayañhi, bhante, pubbe aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne ājānīyāti amaññimha, anājānīyeva samāne ājānīyabhojanaṁ bhojimha, anājānīyeva samāne ājānīyaṭhāne ṭhapimha; bhikkhū pana mayaṁ, bhante, ājānīyeva samāne anājānīyāti amaññimha, ājānīyeva samāne anājānīyabhojanaṁ bhojimha, ājānīyeva samāne anājānīyaṭhāne ṭhapimha; idāni pana mayaṁ, bhante, aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne anājānīyāti jānissāma, anājānīyeva samāne anājānīyabhojanaṁ bhojessāma, anājānīyeva samāne anājānīyaṭhāne ṭhapessāma. Bhikkhū pana mayaṁ, bhante, ājānīyeva samāne ājānīyāti jānissāma, ājānīyeva samāne ājānīyabhojanaṁ bhojessāma, ājānīyeva samāne ājānīyaṭhāne ṭhapessāma. Ajanesi vata me, bhante, bhagavā samaṇesu samaṇappemaṁ, samaṇesu samaṇappasādaṁ, samaṇesu samaṇagāravaṁ.
“Ko cāhaṁ, bhante, ko ca ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo.
Ārakā ahaṁ, bhante, ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedā.
Mayañhi, bhante, pubbe aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne ājānīyāti amaññimha, anājānīyeva samāne ājānīyabhojanaṁ bhojimha, anājānīyeva samāne ājānīyaṭhāne ṭhapimha;
bhikkhū pana mayaṁ, bhante, ājānīyeva samāne anājānīyāti amaññimha, ājānīyeva samāne anājānīyabhojanaṁ bhojimha, ājānīyeva samāne anājānīyaṭhāne ṭhapimha;
idāni pana mayaṁ, bhante, aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne anājānīyāti jānissāma, anājānīyeva samāne anājānīyabhojanaṁ bhojessāma, anājānīyeva samāne anājānīyaṭhāne ṭhapessāma.
Bhikkhū pana mayaṁ, bhante, ājānīyeva samāne ājānīyāti jānissāma, ājānīyeva samāne ājānīyabhojanaṁ bhojessāma, ājānīyeva samāne ājānīyaṭhāne ṭhapessāma.
Ajanesi vata me, bhante, bhagavā samaṇesu samaṇappemaṁ, samaṇesu samaṇappasādaṁ, samaṇesu samaṇagāravaṁ.
“Ko cāhaṁ, bhante, ko ca ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo. Ārakā ahaṁ, bhante, ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedā. Mayañhi, bhante, pubbe aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne ājānīyāti amaññimha, anājānīyeva samāne ājānīyabhojanaṁ bhojimha, anājānīyeva samāne ājānīyaṭhāne ṭhapimha; bhikkhū pana mayaṁ, bhante, ājānīyeva samāne anājānīyāti amaññimha, ājānīyeva samāne anājānīyabhojanaṁ bhojimha, ājānīyeva samāne anājānīyaṭhāne ṭhapimha; idāni pana mayaṁ, bhante, aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne anājānīyāti jānissāma, anājānīyeva samāne anājānīyabhojanaṁ bhojessāma, anājānīyeva samāne anājānīyaṭhāne ṭhapessāma. Bhikkhū pana mayaṁ, bhante, ājānīyeva samāne ājānīyāti jānissāma, ājānīyeva samāne ājānīyabhojanaṁ bhojessāma, ājānīyeva samāne ājānīyaṭhāne ṭhapessāma. Ajanesi vata me, bhante, bhagavā samaṇesu samaṇappemaṁ, samaṇesu samaṇappasādaṁ, samaṇesu samaṇagāravaṁ.
Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ kho, bhante, bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.
Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante.
Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ kho, bhante, bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.
Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.
Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.
Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ kho, bhante, bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.
Potaliyasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ.
Potaliyasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ.
Potaliyasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ.