SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en el país de los anguttarapans, donde estaba una de sus ciudades llamada Apana.
SC 2 Una mañana temprano, el Bienaventurado se vistió y, tomando su cuenco y el hábito exterior, entró en Apana para mendigar alimentos. Al terminar su caminata en busca de alimentos, retornó de su habitual ronda y, después de haberse alimentado, se fue a una arboleda para permanecer allí durante el día. Al entrar en la arboleda se sentó debajo de un árbol para permanecer ahí durante el día.
SC 3 Esta misma mañana, el Venerable Udayin se vistió y, tomando su cuenco y el hábito exterior, también entró en Apana para mendigar alimentos. Al terminar su caminata en busca de alimentos, retornó de su habitual ronda y, después de haberse alimentado, se fue a la misma arboleda para permanecer ahí durante el día. Al entrar a la arboleda se sentó debajo de un árbol para permanecer ahí durante el día.
SC 4 Entonces, mientras el Venerable Udayin estaba sólo en meditaciónbhāvanāCultivo o desarrollo mental; meditación. El tercero de los tres fundamentos para la acción meritoria. Ver también dāna y sīla.Ver en el glosario, el siguiente pensamientovitakkaTiene dos usos principales. 1. Pensamiento: en contextos generales, éticos o doctrinales, designa un pensamiento, una reflexión, una consideración, un razonamiento o una orientación mental dirigida hacia un tema. En compuestos como kāmavitakka (pensamiento sensual), byāpādavitakka (pensamiento de malevolencia), vihiṃsāvitakka (pensamiento dañino), nekkhammavitakka (pensamiento de renuncia), abyāpādavitakka (pensamiento de no malevolencia) y avihiṃsāvitakka (pensamiento de no dañar), se traduce normalmente como pensamiento. En estos casos, el pensamiento puede ser saludable o no saludable según el contenido hacia el que se dirige la mente. 2. Aplicación inicial de la mente; pensamiento aplicado: en contexto meditativo, especialmente en la fórmula del primer jhāna, designa el movimiento inicial por el que la mente se dirige, se coloca o se aplica al objeto o ámbito meditativo. En este c…Ver en el glosario surgió en su mente: “¡De qué gran cantidad de dolorosos estados mentales nos libró el Bienaventurado! ¡Qué gran cantidad de placenteros estados mentales nos trajo el Bienaventurado! ¡De qué gran cantidad de perjudicialesakusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados dañinos. Ver su opuesto, kusala.Ver en el glosario estados mentales nos libró el Bienaventurado! ¡Qué gran cantidad de saludableskusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados beneficiosos y favorables. Una acción caracterizada por esta cualidad moral (kusala-kamma) tiende a producir bienestar y felicidad; las acciones caracterizadas por su opuesto (akusala-kamma), conducen al sufrimiento o al pesar. Ver kamma y akusala.Ver en el glosario estados mentales nos trajo el Bienaventurado!”.
SC 5 Entonces, cuando se hizo de tarde, el Venerable Udayin se levantó de su meditación y fue junto al Bienaventurado. Después de rendirle el homenaje, se sentó a un lado y le dijo:
SC 6“Venerable señorbhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario. Mientras estaba sólo en meditación, el siguiente pensamiento surgió en mi mente: ‘¡De qué gran cantidad de dolorosos estados mentales nos libró el Bienaventurado! ¡Qué gran cantidad de placenteros estados mentales nos trajo el Bienaventurado! ¡De qué gran cantidad de perjudiciales estados mentales nos libró el Bienaventurado! ¡Qué gran cantidad de saludables estados mentales nos trajo el Bienaventurado!’ Venerable señor, anteriormente nosotros acostumbrábamos comer por la tarde, por la mañana y durante el día, fuera del tiempo apropiado. Entonces fue cuando, en una ocasión, el Bienaventurado se dirigió a los monjes de esta manera: ‘Monjes, por favor, abandonad la comida diurna que está fuera del tiempo apropiado’. Venerable señor, yo estaba desconcertado y triste pensando: ‘Los hombres hogareños creyentes nos ofrecen variadas formas de la buena comida durante el día fuera del tiempo apropiado y, a pesar de esto, el Bienaventurado nos dice que la abandonemos, el Sublime nos dice que renunciemos a ella’. Pero, por el amor y el respeto hacia el Bienaventurado y por el temor de no cometer malas acciones, nosotros abandonamos la comida diurna, la que estaba fuera del tiempo apropiado.
“Entonces, nosotros comíamos solamente por la tarde y por la mañana. Pero más adelante, el Bienaventurado se dirigió a los monjes de esta manera: ‘Monjes, por favor, abandonad la comida de la tarde, la cual está fuera del tiempo apropiado’. Venerable señor, yo estaba desconcertado y triste pensando: ‘El Bienaventurado nos dice que abandonemos la comida que es más suntuosa de las dos, el Sublime nos dice que renunciemos a ella’. Pero, por el amor y el respeto hacia el Bienaventurado y por el temor de no cometer malas acciones, nosotros abandonamos la comida diurna, la que estaba fuera del tiempo apropiado. Porque, lo que sucede, venerable señor, es que cuando un hombre encuentra algunos buenos condimentos durante el día dice a su esposa: ‘Guarda esto y vamos a comer todos juntos por la tarde’. De modo que los buenos platos, normalmente se preparan de noche, y muy pocas veces, de día. Pero nosotros, por el amor y el respeto hacia el Bienaventurado y por el temor de no cometer malas acciones, abandonamos la comida de la tarde, la cual estaba fuera del tiempo apropiado.
“Y lo que sucedía antes, venerable señor, era que los monjes mendigaban alimentos en medio de la oscuridad de la noche. Caminaban entre los pozos negros, en los cuales caían a menudo. Caminaban entre las malezas espinosas y entre las vacas dormidas. Frecuentemente encontraban a los malvivientes que ya cometieron sus crímenes y otros que los estaban planificando. También, fueron incitados sexualmente por las mujeres. Yo mismo una vez, venerable señor, fui a mendigar comida en medio de la oscuridad de la noche. Y una mujer que estaba lavando su olla, me vio a través de un destello de la luz nocturna y gritó aterrorizada: ‘¡Ten piedad de mí! ¡El diablo vino por mí!’ Y yo le dije: ‘Hermana, yo no soy el diablo: soy un monje que mendiga la comida’. ‘Entonces, eres un monje cuya mamá y cuyo papá habían muerto. Mejor te sería abrir tu barriga con el afilado cuchillo del carnicero que tratar de llenarlo acechando por aquí, en medio de la oscuridad de la noche, pidiendo limosnasdānaA menudo se refiere a dar cualquiera de las cuatro necesidades a la orden monástica. Más generalmente, la inclinación a dar, sin esperar ninguna forma de retribución del receptor. Dāna es el primer tema en el sistema de instrucción gradual del Buddha (ver anupubbī-kathā), la primera de las diez pāramīs, uno de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver sīla y bhāvanā).Ver en el glosario’. Al recordarme de esto, venerable señor, pensé: ‘¡De qué gran cantidad de dolorosos estados mentales nos libró el Bienaventurado! ¡Qué gran cantidad de placenteros estados mentales nos trajo el Bienaventurado! ¡De qué gran cantidad de perjudiciales estados mentales nos libró el Bienaventurado! ¡Qué gran cantidad de saludables estados mentales nos trajo el Bienaventurado!’
SC 7 “Pero así también, Udayin, hay algunos individuos indignos aquí, quienes, cuando yo digo: ‘Abandonad esto’, responden: ‘Pero, ¿por qué, si es sólo una bagatela, una pequeñez insignificante? Este ascetasamaṇaAsceta o contemplativo. Proviene de una raíz śram que significa desgastar o subyugar.Ver en el glosario es demasiado riguroso’. Entonces, ellos no lo abandonan y se muestran descorteses hacia mí, como también hacia aquellos monjes que están deseosos de ejercitarse. Para ellos estas cosas llegan a ser una trampa, un duro obstáculonīvaraṇaObstáculos para la inmersión: deseo sensual, mala voluntad, pereza y somnolencia, agitación y ansiedad, y duda.Ver en el glosario, una maldición, una atadurasaṁyojanaCadena que ata la mente al ciclo de renacimientos (ver vaṭṭa): visión de identidad propia (sakkāya-diṭṭhi), incertidumbre (vicikicchā), aferramiento a preceptos y prácticas (sīlabbata-parāmāsa), pasión sensual (kāma-rāga), aversión o malevolencia (byāpāda), pasión por la forma (rūpa-rāga), pasión por lo sin forma (arūpa-rāga), presunción (māna), agitación (uddhacca) e ignorancia (avijjā). Comparar con anusaya.Ver en el glosario y un fuerte yugo.
SC 8“Imagina, Udayin, a una codorniz atrapada en una enredadera de tal manera que sólo puede esperar ser lastimada, capturada o muerta. ¿Podría alguien decir con justeza: ‘Esta enredadera, en la cual la codorniz está atrapada y por cuya razón sólo puede esperar ser lastimada, capturada o muerta, es para ella algo endeble, flojo y débil, que no puede ser considerado como una verdadera trampa’?”
“No, venerable señor. Porque para la codorniz que está atrapada en la enredadera de tal manera que sólo puede esperar ser lastimada, capturada o muerta, ésta es una trampa, un duro obstáculo, una maldición, una atadura y un fuerte yugo.”
“De la misma manera, Udayin, hay algunos individuos indignos aquí, quienes, cuando yo digo: ‘Abandonad esto’, responden: ‘Pero, ¿por qué, si es sólo una bagatela, una pequeñez insignificante? Este asceta es demasiado riguroso’. Entonces, ellos no lo abandonan y se muestran descorteses hacia mí, como también hacia aquellos monjes que están deseosos de ejercitarse. Para ellos, estas cosas llegan a ser una trampa, un duro obstáculo, una maldición, una atadura y un fuerte yugo.
SC 9 “Así también, Udayin, hay algunos individuos dignosarahantUn «digno» o «perfeccionado»; una persona cuya mente está libre de impurezas (ver kilesa), que ha abandonado las diez cadenas que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), cuyo corazón está libre de contaminantes (ver āsava), y que por tanto no está destinado a un renacimiento ulterior. Un título para el Buddha y el nivel más alto de sus nobles discípulos. Aquel que ha alcanzado Nibbāna.Ver en el glosario aquí, quienes, cuando yo digo: ‘Abandonad esto’, responden: ‘Pero, ¿por qué el Bienaventurado nos dice que abandonemos esta bagatela? ¿Por qué el Sublime nos dice que abandonemos esta pequeñez insignificante?’. Sin embargo, ellos lo abandonan y no se muestran descorteses hacia mí ni tampoco hacia aquellos monjes que están deseosos de ejercitarse. Habiéndolo abandonado, ellos viven aliviados, ecuánimes, subsistiendo de las limosnas de otros y con la mente ligera como el venado salvaje. Para ellos estas cosas llegan a ser endebles, flojas y débiles, y no pueden ser consideradas como una verdadera trampa.
SC 10“Imagina, Udayin, a un colmilludo elefantenāgaDragón, elefante, serpiente gigante, gigante espiritual. El culto a los nāgas es un rasgo prominente de la práctica religiosa local en la India. En el budismo, también se usa para referirse a quienes han alcanzado la meta de la práctica.Ver en el glosario real con los colmillos largos como los postes de la carroza, plenamente crecido en la estatura, de alto linaje y acostumbrado a la batalla. E imagina que este elefante estuviera atrapado mediante gruesas correas de cuero, pero que con un simple retortijón de su cuerpo, podría fácilmente romper y reventarlas, para después hacer lo que quisiera. En este caso, ¿podría alguien decir con justeza: ‘Estas gruesas correas de cuero que atrapan al colmilludo elefante real, las cuales, con un simple retortijón de su cuerpo, podría fácilmente romper y reventar para después hacer lo que quisiera, son para él una trampa, un duro obstáculo, una maldición, una atadura y un fuerte yugo’?”
“No, venerable señor. Porque estas gruesas correas de cuero que atrapan al colmilludo elefante real, las cuales, con un simple retortijón de su cuerpo, podría fácilmente romper y reventar para después hacer lo que quisiera, son para él, cosas endebles, flojas y débiles, y no pueden ser consideradas como una verdadera trampa.”
“Así también, Udayin, hay algunos individuos dignos aquí, quienes, cuando yo digo: ‘Abandonad esto’… lo abandonan y no se muestran descorteses hacia mí ni tampoco hacia aquellos monjes que están deseosos de ejercitarse. Habiéndolo abandonado esto, ellos viven aliviados, ecuánimes, subsistiendo de los donativos de otros y con la mente ligera como el venado salvaje. Para ellos estas cosas llegan a ser endebles, flojas y débiles, y no pueden ser consideradas como una verdadera trampa.
SC 11 “Imagina, Udayin, a un pobre desempleado sin dinero, quien tiene una arruinada choza abierta a los cuervos, que no es de la mejor clase, una desgastada cama, que no es de la mejor clase, algo de granos y semillas de calabaza dentro de la olla, que no son de la mejor clase y una bruja de mujer, que no es de la mejor clase. E imagina que él viera a un monje en el parque del monasterio sentado a la sombra del árbol, con sus manos y pies bien lavados después de comer una deliciosa comida y entregándose a los ejercicios mentales superiores. Entonces, el siguiente pensamiento podría surgir en él: ‘¡Qué placentero es el estilo de vida del reclusa! ¡Qué saludable es el estilo de vida del reclusa! ¡Oh, si yo tan solo pudiera afeitar mi cabeza y la barba, poner el hábito amarillo y salir de la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar!’ Pero, siendo incapaz de abandonar su arruinada choza abierta a los cuervos, que no es de la mejor clase, ni su desgastada cama, que no es de la mejor clase, ni sus granos y semillas de calabaza dentro de la olla, que no son de la mejor clase ni tampoco a la bruja de su mujer, que no es de la mejor clase, él no es capaz de afeitar su cabeza y su barba, poner el hábito amarillo y salir de la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar. En este caso, ¿Podría alguien decir con justeza: ‘Las ataduras, a través de las cuales este hombre está atado y no puede abandonar su arruinada choza abierta a los cuervos… ni la bruja de su mujer, que no es de la mejor clase, por lo cual no es capaz de afeitar su cabeza y su barba, poner el hábito amarillo y salir de la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar, son para él cosas endebles, flojas y débiles, y no pueden ser consideradas como una verdadera trampa’?”
“No, venerable señor. Porque las ataduras, a través de las cuales este hombre está atado y no puede abandonar su arruinada choza abierta a los cuervos… ni la bruja de su mujer, que no es de la mejor clase, por lo cual no es capaz de afeitar su cabeza y su barba, poner el hábito amarillo y salir de la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar, son para él una trampa, un duro obstáculo, una maldición, una atadura y un fuerte yugo.”
“Así también, Udayin, hay algunos individuos indignos aquí, quienes, cuando yo digo: ‘Abandonad esto’, responden: ‘Pero, ¿por qué, si es sólo una bagatela, una pequeñez insignificante? Este asceta es demasiado riguroso’. Entonces, ellos no lo abandonan y se muestran descorteses hacia mí, como también hacia aquellos monjes que están deseosos de ejercitarse. Para ellos estas cosas llegan a ser una trampa, un duro obstáculo, una maldición, una atadura y un fuerte yugo.
SC 12 “Imagina Udayin, a un rico hombre hogareño o a su hijo, que tiene grandes riquezasdhanaTesoro(s). Las siete cualidades de fe (saddhā), virtud (sīla), conciencia y prudencia (hiri-ottappa), aprendizaje (suta), generosidad (dāna), y sabiduría (paññā).Ver en el glosario y posesiones: una vasta cantidad de lingotes de oro, vasta cantidad de graneros, vasta cantidad de campos, vasta cantidad de tierras, vasto número de esposas y vasto número de esclavos y esclavas. E imagina que él viera a un monje en el parque del monasterio sentado a la sombra del árbol, con sus manos y pies bien lavados después de comer una deliciosa comida y entregándose a los ejercicios mentales superiores. Entonces, el siguiente pensamiento podría surgir en él: ‘¡Qué placentero es el estilo de vida del reclusa! ¡Qué saludable es el estilo de vida del reclusa! ¡Oh, si yo tan solo pudiera afeitar mi cabeza y la barba, poner el hábito amarillo y salir de la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar!’ Y él –siendo capaz de abandonar su vasta cantidad de lingotes de oro, su vasta cantidad de graneros, su vasta cantidad de campos, su vasta cantidad de tierras, su vasto número de esposas y su vasto número de esclavos y esclavas- es capaz de afeitar su cabeza y su barba, poner el hábito amarillo y salir de la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar. En este caso, ¿Podría alguien decir con justeza: ‘Las ataduras, que este hombre hogareño o su hijo puede abandonar: su vasta cantidad de lingotes de oro… y su vasto número de esclavos y esclavas, y es capaz de afeitar su cabeza y su barba, poner el hábito amarillo y salir de la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar, son para él una trampa, un duro obstáculo, una maldición, una atadura y un fuerte yugo?”
“No, venerable señor. Porque las ataduras, a través de las cuales este hombre hogareño o su hijo está atado, pueden ser abandonados: su vasta cantidad de lingotes de oro… y su vasto número de esclavos y esclavas, y él es capaz de afeitar su cabeza y su barba, poner el hábito amarillo y salir de la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar; por eso, son para él cosas endebles, flojas y débiles, y no pueden ser consideradas como una verdadera trampa.”
“Así también, Udayin, hay algunos individuos dignos aquí, quienes, cuando yo digo: ‘Abandonad esto’… lo abandonan y no se muestran descorteses hacia mí ni tampoco hacia aquellos monjes que están deseosos de ejercitarse. Habiéndolo abandonado esto, ellos viven aliviados, ecuánimes, subsistiendo de los donativos de otros y con la mente ligera como el venado salvaje. Para ellos estas cosas llegan a ser endebles, flojas y débiles, y no pueden ser consideradas como una verdadera trampa.
SC 13 “Udayin, estas cuatro clases de individuos pueden ser halladas en el mundo. ¿Cuáles son esas cuatro?
SC 14“He aquí, Udayin, hay individuos que practican el camino del abandono de las adquisiciones y de la liberaciónvimuttiLos suttas distinguen entre dos tipos de liberación. La liberación por sabiduría (paññā-vimutti) describe la mente del arahant, que está libre de contaminantes (āsava). La liberación de la mente (ceto-vimutti) se usa para describir o bien la supresión sostenida de las impurezas (kilesa) durante la práctica de jhāna y los cuatro brahma-vihāras, o el estado de libertad de la mente del arahant.Ver en el glosario de las adquisiciones. Cuando un individuo de éstos practica este camino, los recuerdos y las intenciones asociados a las adquisiciones, lo asaltan. Pero él los tolera, no los abandona, no los destruye, no los disipa ni los aniquila. Yo llamo a este individuo ‘un encadenado’, Udayin, no lo llamo ‘un no encadenado’. ¿Por qué así? Porque conozco la diversidad particular de las facultadesindriyaEn los suttas el término puede referirse tanto a los seis campos sensoriales (āyatana) como a los cinco factores mentales de saddhā (fe), viriya (energía), sati (atención plena), samādhi (inmersión), y paññā (sabiduría); ver bodhi-pakkhiya-dhammā.Ver en el glosario de esta clase de individuos.
SC 15“He aquí también, Udayin, hay individuos que practican el camino del abandono de las adquisiciones y de la liberación de las adquisiciones. Cuando un individuo de éstos practica este camino, los recuerdos y las intenciones asociados a las adquisiciones, lo asaltan. Pero él no los tolera, los abandona, los destruye, los disipa y los aniquila. Yo también llamo a este individuo ‘un encadenado’, Udayin, no lo llamo ‘un no-encadenado’. ¿Por qué así? Porque conozco la diversidad particular de las facultades de esta clase de individuos.
SC 16“He aquí, Udayin, hay individuos que practican el camino del abandono de las adquisiciones y de la liberación de las adquisiciones. Cuando un individuo de éstos, practica este camino, los recuerdos y las intenciones asociados a las adquisiciones, lo asaltan –ahora y después- a través de pequeños lapsos de la atención consciente. Puede que su atención consciente surja despacio, pero él rápidamente abandona [a los recuerdos y las intenciones asociados a las adquisiciones que lo asaltan], los destruye, los disipa y los aniquila . Es como si un hombre echara dos o tres gotas del agua a un plato de metal caliente que durante todo el día estaba expuesto al sol; puede que las gotas caigan despacio, pero se desvanecerán y desaparecerán rápidamente. Al igual que cuando la persona que practica el camino del abandono de las adquisiciones… Puede que su atención consciente surja despacio, pero él rápidamente abandona [a los recuerdos y las intenciones asociados a las adquisiciones que lo asaltan], los destruye, los disipa y los aniquila. Yo también llamo a este individuo ‘un encadenado’, Udayin, no lo llamo ‘un no-encadenado’. ¿Por qué así? Porque conozco la diversidad particular de las facultades de esta clase de individuos.
SC 17“He aquí, Udayin, hay individuos que entienden que la adquisición es la raízmūlaLiteralmente, «raíz». Las condiciones fundamentales en la mente que determinan la cualidad moral —saludable (kusala) o no saludable (akusala)— de las acciones intencionales propias (ver kamma). Las tres raíces no saludables son lobha (codicia), dosa (aversión) y moha (confusión); las raíces saludables son sus opuestos. Ver kilesa.Ver en el glosario del sufrimientodukkhaEn sentido doctrinal, dukkha designa la condición insatisfactoria de la experiencia condicionada: lo que surge, cambia y no puede sostenerse como fuente estable de satisfacción. En la Primera Noble Verdad incluye nacimiento, envejecimiento, enfermedad, muerte, separación de lo querido, encuentro con lo no querido, no obtener lo que se desea y, en síntesis, los cinco agregados sujetos al aferramiento.Ver en el glosario. [Cuando un individuo de éstos lo entienda], se auto-despoja de las adquisiciones y queda liberado en medio de la destrucción de las adquisiciones. Yo llamo a este individuo ‘un no-encadenado’, Udayin, no lo llamo ‘un encadenado’ . ¿Por qué así? Porque conozco la diversidad particular de las facultades de esta clase de individuos.
SC 18 “Udayin, existen estas cinco cuerdas de los placeres sensuales. ¿Cuáles son esas cinco? Lar formas cognoscibles a través del ojo –deseables, agradables, placenteras, encantadoras, conectadas con el deseo sensualkāmacchandaDeseo o interés por placeres sensoriales; uno de los cinco obstáculos que impiden la estabilidad de la mente. (Ver nīvaraṇa)Ver en el glosario y causantes de la codicialobhaCodicia, deseo no hábil o posesivo. Es una de las tres raíces no saludables (mūla) en la mente, junto con dosa y moha. Expresa la tendencia básica de la mente a querer apropiarse, acumular o retener aquello que considera deseable. Véase también: rāga.Ver en el glosario. Los sonidos cognoscibles a través del oído… Los olores cognoscibles a través de la nariz… Los sabores cognoscibles a través de la lengua… Sensaciones táctiles cognoscibles a través del cuerpo –deseables, agradables, placenteras, encantadoras, conectadas con el deseo sensual y causantes de la codicia. Éstas son las cinco cuerdas de los placeres sensuales.
SC 19“Ahora bien, Udayin, el placer y la alegríasomanassaAlegría, placer mental o bienestar mental. En la fórmula del cuarto jhāna aparece emparejado con domanassa, tristeza o malestar mental, y ambos se describen como ya desaparecidos antes del cuarto jhāna.Ver en el glosario que surgen como consecuencia de estas cinco cuerdas de los placeres sensuales, se llaman ‘placeres sensuales’: placeres inmundos, placeres groseros, placeres innobles. Yo digo que este tipo de placeres no debe ser perseguido, no debe ser desarrollado, no debe ser cultivado; más bien, debe ser temido.
SC 20“Pero he aquí, Udayin, que aislado de los placeres sensuales, aislado de los perjudiciales estados mentales, el monje entra y permanece en el primer jhana: el entusiasmo y el placer nacidos del aislamiento, acompañados por el pensamiento aplicado y sostenido. Al calmarse el pensamiento aplicado y sostenido, él entra y permanece en el segundo jhana: el entusiasmo y el placer nacidos de la concentraciónsamādhiConcentración o estabilidad unificada de la mente. En meditación, samādhi reúne y estabiliza la atención sobre un objeto hasta distintos grados de profundidad, pudiendo culminar en jhāna. Es uno de los cinco indriya, una de las cinco fuerzas, uno de los siete bojjhaṅgas y el octavo factor del Noble Sendero Óctuple.Ver en el glosario, unificación de la conciencia; siendo libre del pensamiento aplicado y sostenido, tiene la certeza interior. Con la desaparición del entusiasmo, permanece en la ecuanimidadupekkhāEcuanimidad o equilibrio mental ante experiencias agradables, desagradables o neutras. Es una de las cuatro brahma-vihāras, una de las diez pāramīs y uno de los siete bojjhaṅgas.Ver en el glosario, consciente y atento, físicamente sensible al placer; entra y permanece en el tercer jhana, del cual los nobles declararon: ‘ecuánime y atento, él tiene una morada placentera’. Con el abandono del placer y el dolor
–con la previa desaparición de la alegría y la pena-
entra y permanece en el cuarto jhana: la pureza de la ecuanimidad y la atención consciente, ni placer ni displacer.
SC 21“Esto es lo que se llama el placer del renunciamiento, el placer del aislamiento, el placer de la paz y el placer de la iluminación. Yo digo que este tipo de placer debe ser perseguido, debe ser desarrollado, debe ser cultivado; este tipo de placer no debe ser temido.
SC 22 “Ahora bien, Udayin, aislado de los placeres sensuales, aislado de los perjudiciales estados mentales, el monje entra y permanece en el primer jhana: el entusiasmo y el placer nacidos del aislamiento, acompañados por el pensamiento aplicado y sostenido. Esto, Udayin, digo yo, pertenece a algo que es perturbador. ¿Y qué es lo perturbador ahí, Udayin? El pensamiento aplicado y sostenido, que todavía no han cesado, es lo perturbador ahí.
SC 23“También, Udayin, al calmarse el pensamiento aplicado y sostenido, él entra y permanece en el segundo jhana: el entusiasmo y el placer nacidos de la concentración, unificación de la conciencia; siendo libre del pensamiento aplicado y sostenido, tiene la certeza interior. Esto, Udayin, digo yo, también pertenece a algo perturbador. ¿Y qué es lo perturbador ahí, Udayin? El entusiasmo y el placer, que todavía no han cesado, es lo perturbador ahí.
SC 24“También, Udayin, con la desaparición del entusiasmo, él permanece en la ecuanimidad, consciente y atento, físicamente sensible al placer; entra y permanece en el tercer jhana, del cual los nobles declararon: ‘ecuánime y atento, él tiene una morada placentera’. Esto, Udayin, digo yo, también pertenece a algo perturbador. ¿Y qué es lo perturbador ahí, Udayin? La ecuanimidad y el placer, que todavía no han cesado, es lo perturbador ahí.
SC 25“También, Udayin, con el abandono del placer y el dolor
–con la previa desaparición del arrobamiento y la pena-
él entra y permanece en el cuarto jhana: la pureza de la ecuanimidad y la atención consciente, ni placer ni displacer. Esto, Udayin, digo yo, pertenece a lo no-perturbador.
SC 26“Ahora bien, Udayin, aislado de los placeres sensuales, aislado de los perjudiciales estados mentales, el monje entra y permanece en el primer jhana… Esto, Udayin, yo digo que no es suficiente. Yo digo que lo abandones; digo que lo superes. ¿Y cómo se supera esto?
SC 27“Al calmarse el pensamiento aplicado y sostenido, él entra y permanece en el segundo jhana… Así es, Udayin, cómo se supera aquello; pero yo digo que esto tampoco es suficiente. Yo digo que lo abandones; digo que lo superes. ¿Y cómo se supera esto?
SC 28“Con la desaparición del entusiasmo, él permanece en la ecuanimidad, consciente y atento, físicamente sensible al placer; entra y permanece en el tercer jhana… Así es, Udayin, cómo se supera aquello; pero yo digo que esto tampoco es suficiente. Yo digo que lo abandones; digo que lo superes. ¿Y cómo se supera esto?
SC 29“Con el abandono del placer y el dolor –con la previa desaparición de la alegría y la pena- él entra y permanece en el cuarto jhana… Así es, Udayin, cómo se supera aquello; pero yo digo que esto tampoco es suficiente. Yo digo que lo abandones; digo que lo superes. ¿Y cómo se supera esto?
SC 30“He aquí, Udayin, con la completa superación de la percepciónsaññāPercepción; reconocimiento; interpretación. Ver khandha.Ver en el glosario de las formas, de la desaparición de la percepción del impacto sensorial, con la no-atención a la percepción de la diversidad, consciente de que ‘el espacio es infinito’, el monje entra y permanece en la base de la infinitud de espacio. Así es, Udayin, cómo se supera aquello; pero yo digo que esto tampoco es suficiente. Yo digo que lo abandones; digo que lo superes. ¿Y cómo se supera esto?
SC 31“He aquí, Udayin, con la completa superación de la de la base de la infinitud del espacio, consciente de que ‘la conciencia es infinita’, el monje entra y permanece en la base de la infinitud de la conciencia. Así es, Udayin, cómo se supera aquello; pero yo digo que esto tampoco es suficiente. Yo digo que lo abandones; digo que lo superes. ¿Y cómo se supera esto?
SC 32“He aquí, Udayin, con la completa superación de la base de la infinitud de la conciencia, consciente de que ‘aquí no hay nada’, el monje entra y permanece en la base de la nada. Así es, Udayin, cómo se supera aquello; pero yo digo que esto tampoco es suficiente. Yo digo que lo abandones; digo que lo superes. ¿Y cómo se supera esto?
SC 33“He aquí, Udayin, con la completa superación de la base de la nada, el monje entra y permanece en la base de ni-percepción-ni-no-percepción. Así es, Udayin, cómo se supera aquello; pero yo digo que esto tampoco es suficiente. Yo digo que lo abandones; digo que lo superes. ¿Y cómo se supera esto?
SC 34“He aquí, Udayin, con la completa superación de la base de la ni-percepción-ni-no-percepción, el monje entra y permanece en el cese de la percepción y la sensaciónvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario . Así es, Udayin, cómo se supera esto. Así que yo digo que hay que abandonar inclusive la base de la ni-percepción-ni-no-percepción. Udayín, ¿puedes visualizar grillete alguno, pequeño o grande, de cuyo abandono yo no he hablado?”
“No, venerable señor”.
Esto es lo que el Bienaventurado dijo y el Venerable Udayin fue satisfecho y se deleitó en las palabras del Bienaventurado.
Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṁ nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario aṅguttarāpānaṁ nigamo.
ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṁ
nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario aṅguttarāpānaṁ nigamo.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṁ nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario aṅguttarāpānaṁ nigamo.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaṇaṁ piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaṇaṁ piṇḍāya pāvisi.
Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya.
Taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaṇaṁ piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.
Āyasmāpi kho udāyī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaṇaṁ piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Atha kho āyasmato udāyissa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi:
Āyasmāpi kho udāyī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaṇaṁ piṇḍāya pāvisi.
Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya.
Taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.
Atha kho āyasmato udāyissa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi:
Āyasmāpi kho udāyī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaṇaṁ piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Atha kho āyasmato udāyissa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi:
“bahūnaṁ vata no bhagavā dukkhadhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā sukhadhammānaṁ upahattā;*bahūnaṁ → bahunnaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed) bahūnaṁ vata no bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upahattā”ti.
“bahūnaṁ vata no bhagavā dukkhadhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā sukhadhammānaṁ upahattā;*bahūnaṁ → bahunnaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
bahūnaṁ vata no bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upahattā”ti.
“bahūnaṁ vata no bhagavā dukkhadhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā sukhadhammānaṁ upahattā;*bahūnaṁ → bahunnaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)bahūnaṁ vata no bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upahattā”ti.
Atha kho āyasmā udāyī sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā udāyī bhagavantaṁ etadavoca:
Atha kho āyasmā udāyī sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā udāyī bhagavantaṁ etadavoca:
Atha kho āyasmā udāyī sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā udāyī bhagavantaṁ etadavoca:
“idha mayhaṁ, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi:*te → tena (mr) ‘bahūnaṁ vata no bhagavā dukkhadhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā sukhadhammānaṁ upahattā; bahūnaṁ vata no bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upahattā’ti.
“idha mayhaṁ,
bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi:
*te → tena (mr)‘bahūnaṁ vata no bhagavā dukkhadhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā sukhadhammānaṁ upahattā;
bahūnaṁ vata no bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upahattā’ti.
“idha mayhaṁ, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi:*te → tena (mr)‘bahūnaṁ vata no bhagavā dukkhadhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā sukhadhammānaṁ upahattā; bahūnaṁ vata no bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upahattā’ti.
Mayañhi, bhante, pubbe sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle. Ahu kho so, bhante, samayo yaṁ bhagavā bhikkhū āmantesi: ‘iṅgha tumhe, bhikkhave, etaṁ divāvikālabhojanaṁ pajahathā’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, ahudeva aññathattaṁ, ahudeva domanassaṁ:*ahudeva → ahu (bj, pts1ed) ‘yampi no saddhā gahapatikā divā vikāle paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ denti tassapi no bhagavā pahānamāha, tassapi no sugato paṭinissaggamāhā’ti. Te mayaṁ, bhante, bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca sampassamānā evaṁ taṁ divāvikālabhojanaṁ pajahimhā. Te mayaṁ, bhante, sāyañceva bhuñjāma pāto ca.
Mayañhi, bhante, pubbe sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle.
Ahu kho so, bhante, samayo yaṁ bhagavā bhikkhū āmantesi:
‘iṅgha tumhe, bhikkhave, etaṁ divāvikālabhojanaṁ pajahathā’ti.
Tassa mayhaṁ, bhante, ahudeva aññathattaṁ, ahudeva domanassaṁ:*ahudeva → ahu (bj, pts1ed)
‘yampi no saddhā gahapatikā divā vikāle paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ denti tassapi no bhagavā pahānamāha, tassapi no sugato paṭinissaggamāhā’ti.
Te mayaṁ, bhante, bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca sampassamānā evaṁ taṁ divāvikālabhojanaṁ pajahimhā.
Te mayaṁ, bhante, sāyañceva bhuñjāma pāto ca.
Mayañhi, bhante, pubbe sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle. Ahu kho so, bhante, samayo yaṁ bhagavā bhikkhū āmantesi: ‘iṅgha tumhe, bhikkhave, etaṁ divāvikālabhojanaṁ pajahathā’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, ahudeva aññathattaṁ, ahudeva domanassaṁ:*ahudeva → ahu (bj, pts1ed)‘yampi no saddhā gahapatikā divā vikāle paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ denti tassapi no bhagavā pahānamāha, tassapi no sugato paṭinissaggamāhā’ti. Te mayaṁ, bhante, bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca sampassamānā evaṁ taṁ divāvikālabhojanaṁ pajahimhā. Te mayaṁ, bhante, sāyañceva bhuñjāma pāto ca.
Ahu kho so, bhante, samayo yaṁ bhagavā bhikkhū āmantesi: ‘iṅgha tumhe, bhikkhave, etaṁ rattiṁvikālabhojanaṁ pajahathā’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, ahudeva aññathattaṁ ahudeva domanassaṁ: ‘yampi no imesaṁ dvinnaṁ bhattānaṁ paṇītasaṅkhātataraṁ tassapi no bhagavā pahānamāha, tassapi no sugato paṭinissaggamāhā’ti. Bhūtapubbaṁ, bhante, aññataro puriso divā sūpeyyaṁ labhitvā evamāha: ‘handa ca imaṁ nikkhipatha, sāyaṁ sabbeva samaggā bhuñjissāmā’ti. Yā kāci, bhante, saṅkhatiyo sabbā tā rattiṁ, appā divā. Te mayaṁ, bhante, bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca sampassamānā evaṁ taṁ rattiṁvikālabhojanaṁ pajahimhā.
Ahu kho so, bhante, samayo yaṁ bhagavā bhikkhū āmantesi:
‘iṅgha tumhe, bhikkhave, etaṁ rattiṁvikālabhojanaṁ pajahathā’ti.
Tassa mayhaṁ, bhante, ahudeva aññathattaṁ ahudeva domanassaṁ:
‘yampi no imesaṁ dvinnaṁ bhattānaṁ paṇītasaṅkhātataraṁ tassapi no bhagavā pahānamāha, tassapi no sugato paṭinissaggamāhā’ti.
Bhūtapubbaṁ, bhante, aññataro puriso divā sūpeyyaṁ labhitvā evamāha:
‘handa ca imaṁ nikkhipatha, sāyaṁ sabbeva samaggā bhuñjissāmā’ti.
Yā kāci, bhante, saṅkhatiyo sabbā tā rattiṁ, appā divā.
Te mayaṁ, bhante, bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca sampassamānā evaṁ taṁ rattiṁvikālabhojanaṁ pajahimhā.
Ahu kho so, bhante, samayo yaṁ bhagavā bhikkhū āmantesi: ‘iṅgha tumhe, bhikkhave, etaṁ rattiṁvikālabhojanaṁ pajahathā’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, ahudeva aññathattaṁ ahudeva domanassaṁ: ‘yampi no imesaṁ dvinnaṁ bhattānaṁ paṇītasaṅkhātataraṁ tassapi no bhagavā pahānamāha, tassapi no sugato paṭinissaggamāhā’ti. Bhūtapubbaṁ, bhante, aññataro puriso divā sūpeyyaṁ labhitvā evamāha: ‘handa ca imaṁ nikkhipatha, sāyaṁ sabbeva samaggā bhuñjissāmā’ti. Yā kāci, bhante, saṅkhatiyo sabbā tā rattiṁ, appā divā. Te mayaṁ, bhante, bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca sampassamānā evaṁ taṁ rattiṁvikālabhojanaṁ pajahimhā.
Bhūtapubbaṁ, bhante, bhikkhū rattandhakāratimisāyaṁ piṇḍāya carantā candanikampi pavisanti, oligallepi papatanti, kaṇṭakāvāṭampi ārohanti, suttampi gāviṁ ārohanti, māṇavehipi samāgacchanti katakammehipi akatakammehipi, mātugāmopi te asaddhammena nimanteti.*kaṇṭakāvāṭampi → kaṇṭakavaṭṭampi (bj, pts1ed); kaṇikavāṭampi (si, mr); kaṇṭakarājimpi (sya-all, km)
Bhūtapubbaṁ, bhante, bhikkhū rattandhakāratimisāyaṁ piṇḍāya carantā candanikampi pavisanti, oligallepi papatanti, kaṇṭakāvāṭampi ārohanti, suttampi gāviṁ ārohanti, māṇavehipi samāgacchanti katakammehipi akatakammehipi, mātugāmopi te asaddhammena nimanteti.*kaṇṭakāvāṭampi → kaṇṭakavaṭṭampi (bj, pts1ed); kaṇikavāṭampi (si, mr); kaṇṭakarājimpi (sya-all, km)
Bhūtapubbaṁ, bhante, bhikkhū rattandhakāratimisāyaṁ piṇḍāya carantā candanikampi pavisanti, oligallepi papatanti, kaṇṭakāvāṭampi ārohanti, suttampi gāviṁ ārohanti, māṇavehipi samāgacchanti katakammehipi akatakammehipi, mātugāmopi te asaddhammena nimanteti.*kaṇṭakāvāṭampi → kaṇṭakavaṭṭampi (bj, pts1ed); kaṇikavāṭampi (si, mr); kaṇṭakarājimpi (sya-all, km)
Bhūtapubbāhaṁ, bhante, rattandhakāratimisāyaṁ piṇḍāya carāmi. Addasā kho maṁ, bhante, aññatarā itthī vijjantarikāya bhājanaṁ dhovantī. Disvā maṁ bhītā vissaramakāsi: ‘abhumme pisāco vata man’ti.*abhumme → abbhuṁ me (bj, pts1ed); abbhumme (sya-all)
Bhūtapubbāhaṁ, bhante, rattandhakāratimisāyaṁ piṇḍāya carāmi.
Addasā kho maṁ, bhante, aññatarā itthī vijjantarikāya bhājanaṁ dhovantī.
Disvā maṁ bhītā vissaramakāsi:
‘abhumme pisāco vata man’ti.*abhumme → abbhuṁ me (bj, pts1ed); abbhumme (sya-all)
Bhūtapubbāhaṁ, bhante, rattandhakāratimisāyaṁ piṇḍāya carāmi. Addasā kho maṁ, bhante, aññatarā itthī vijjantarikāya bhājanaṁ dhovantī. Disvā maṁ bhītā vissaramakāsi: ‘abhumme pisāco vata man’ti.*abhumme → abbhuṁ me (bj, pts1ed); abbhumme (sya-all)
Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, taṁ itthiṁ etadavocaṁ: ‘nāhaṁ, bhagini, pisāco; bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario piṇḍāya ṭhito’ti.
Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, taṁ itthiṁ etadavocaṁ:
bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario piṇḍāya ṭhito’ti.
Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, taṁ itthiṁ etadavocaṁ: ‘nāhaṁ, bhagini, pisāco; bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario piṇḍāya ṭhito’ti.
‘Bhikkhussa ātumārī, bhikkhussa mātumārī.*Bhikkhussa ātumārī, bhikkhussa mātumārī → ṭhitoti. bhikkhussa ātu māri bhikkhussa mātu māri (sya-all, pts1ed); ṭhito’ti. bhikkhussa ātumātumārī (mr) Varaṁ te, bhikkhu, tiṇhena govikantanena kucchi parikanto, na tveva varaṁ yaṁ rattandhakāratimisāyaṁ kucchihetu piṇḍāya carasī’ti.*na tveva varaṁ yaṁ → na tveva yā (bj, pts1ed); na tveva yaṁ (sya-all) | carasī’ti → carasāti (si, pts1ed)
‘Bhikkhussa ātumārī, bhikkhussa mātumārī.*Bhikkhussa ātumārī, bhikkhussa mātumārī → ṭhitoti. bhikkhussa ātu māri bhikkhussa mātu māri (sya-all, pts1ed); ṭhito’ti. bhikkhussa ātumātumārī (mr)
Varaṁ te, bhikkhu, tiṇhena govikantanena kucchi parikanto, na tveva varaṁ yaṁ rattandhakāratimisāyaṁ kucchihetu piṇḍāya carasī’ti.*na tveva varaṁ yaṁ → na tveva yā (bj, pts1ed); na tveva yaṁ (sya-all) | carasī’ti → carasāti (si, pts1ed)
‘Bhikkhussa ātumārī, bhikkhussa mātumārī.*Bhikkhussa ātumārī, bhikkhussa mātumārī → ṭhitoti. bhikkhussa ātu māri bhikkhussa mātu māri (sya-all, pts1ed); ṭhito’ti. bhikkhussa ātumātumārī (mr)Varaṁ te, bhikkhu, tiṇhena govikantanena kucchi parikanto, na tveva varaṁ yaṁ rattandhakāratimisāyaṁ kucchihetu piṇḍāya carasī’ti.*na tveva varaṁ yaṁ → na tveva yā (bj, pts1ed); na tveva yaṁ (sya-all) | carasī’ti → carasāti (si, pts1ed)
Tassa mayhaṁ, bhante, tadanussarato evaṁ hoti: ‘bahūnaṁ vata no bhagavā dukkhadhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā sukhadhammānaṁ upahattā; bahūnaṁ vata no bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upahattā’”ti.
Tassa mayhaṁ, bhante, tadanussarato evaṁ hoti:
‘bahūnaṁ vata no bhagavā dukkhadhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā sukhadhammānaṁ upahattā;
bahūnaṁ vata no bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upahattā’”ti.
Tassa mayhaṁ, bhante, tadanussarato evaṁ hoti: ‘bahūnaṁ vata no bhagavā dukkhadhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā sukhadhammānaṁ upahattā; bahūnaṁ vata no bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ apahattā, bahūnaṁ vata no bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upahattā’”ti.
“Evameva panudāyi, idhekacce moghapurisā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti. Te tañceva nappajahanti, mayi ca appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā tesaṁ taṁ, udāyi, hoti balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro—
“Evameva panudāyi, idhekacce moghapurisā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu:
‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti.
Te tañceva nappajahanti, mayi ca appaccayaṁ upaṭṭhāpenti.
Ye ca bhikkhū sikkhākāmā tesaṁ taṁ, udāyi, hoti balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro—
“Evameva panudāyi, idhekacce moghapurisā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti. Te tañceva nappajahanti, mayi ca appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā tesaṁ taṁ, udāyi, hoti balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro—
seyyathāpi, udāyi, laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṁ vā bandhaṁ vā maraṇaṁ vā āgameti. Yo nu kho, udāyi, evaṁ vadeyya: ‘yena sā laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṁ vā bandhaṁ vā maraṇaṁ vā āgameti, tañhi tassā abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanan’ti; sammāsammāDe forma correcta, adecuada o bien orientada. En el Noble Sendero Óctuple indica que cada factor está alineado con el camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario nu kho so, udāyi, vadamāno vadeyyā”ti?
seyyathāpi, udāyi, laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṁ vā bandhaṁ vā maraṇaṁ vā āgameti.
Yo nu kho, udāyi, evaṁ vadeyya:
‘yena sā laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṁ vā bandhaṁ vā maraṇaṁ vā āgameti, tañhi tassā abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanan’ti;
sammāsammāDe forma correcta, adecuada o bien orientada. En el Noble Sendero Óctuple indica que cada factor está alineado con el camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario nu kho so, udāyi, vadamāno vadeyyā”ti?
seyyathāpi, udāyi, laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṁ vā bandhaṁ vā maraṇaṁ vā āgameti. Yo nu kho, udāyi, evaṁ vadeyya: ‘yena sā laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṁ vā bandhaṁ vā maraṇaṁ vā āgameti, tañhi tassā abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanan’ti; sammāsammāDe forma correcta, adecuada o bien orientada. En el Noble Sendero Óctuple indica que cada factor está alineado con el camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario nu kho so, udāyi, vadamāno vadeyyā”ti?
“No hetaṁ, bhante. Yena sā, bhante, laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṁ vā bandhaṁ vā maraṇaṁ vā āgameti, tañhi tassā balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro”ti.
Yena sā, bhante, laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṁ vā bandhaṁ vā maraṇaṁ vā āgameti, tañhi tassā balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro”ti.
“No hetaṁ, bhante. Yena sā, bhante, laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṁ vā bandhaṁ vā maraṇaṁ vā āgameti, tañhi tassā balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro”ti.
“Evameva kho, udāyi, idhekacce moghapurisā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti? Te tañceva nappajahanti, mayi ca appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā tesaṁ taṁ, udāyi, hoti balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro.
“Evameva kho, udāyi, idhekacce moghapurisā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu:
‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti?
Te tañceva nappajahanti, mayi ca appaccayaṁ upaṭṭhāpenti.
Ye ca bhikkhū sikkhākāmā tesaṁ taṁ, udāyi, hoti balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro.
“Evameva kho, udāyi, idhekacce moghapurisā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti? Te tañceva nappajahanti, mayi ca appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā tesaṁ taṁ, udāyi, hoti balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro.
Idha panudāyi, ekacce kulaputtā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no bhagavā pahānamāha, yassa no sugato paṭinissaggamāhā’ti? Te tañceva pajahanti, mayi ca na appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te taṁ pahāya appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharanti.*paradattavuttā → paradavuttā (bj, sya-all, km, pts1ed) Tesaṁ taṁ, udāyi, hoti abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanaṁ—
Idha panudāyi, ekacce kulaputtā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu:
‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no bhagavā pahānamāha, yassa no sugato paṭinissaggamāhā’ti?
Te tañceva pajahanti, mayi ca na appaccayaṁ upaṭṭhāpenti.
Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te taṁ pahāya appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharanti.*paradattavuttā → paradavuttā (bj, sya-all, km, pts1ed)
Tesaṁ taṁ, udāyi, hoti abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanaṁ—
Idha panudāyi, ekacce kulaputtā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no bhagavā pahānamāha, yassa no sugato paṭinissaggamāhā’ti? Te tañceva pajahanti, mayi ca na appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te taṁ pahāya appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharanti.*paradattavuttā → paradavuttā (bj, sya-all, km, pts1ed)Tesaṁ taṁ, udāyi, hoti abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanaṁ—
seyyathāpi, udāyi, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro daḷhehi varattehi bandhanehi baddho īsakaṁyeva kāyaṁ sannāmetvā tāni bandhanāni saṁchinditvā sampadāletvā yena kāmaṁ pakkamati. Yo nu kho, udāyi, evaṁ vadeyya: ‘yehi so rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro daḷhehi varattehi bandhanehi baddho īsakaṁyeva kāyaṁ sannāmetvā tāni bandhanāni saṁchinditvā sampadāletvā yena kāmaṁ pakkamati, tañhi tassa balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro’ti; sammā nu kho so, udāyi, vadamāno vadeyyā”ti?
seyyathāpi, udāyi, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro daḷhehi varattehi bandhanehi baddho īsakaṁyeva kāyaṁ sannāmetvā tāni bandhanāni saṁchinditvā sampadāletvā yena kāmaṁ pakkamati.
Yo nu kho, udāyi, evaṁ vadeyya:
‘yehi so rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro daḷhehi varattehi bandhanehi baddho īsakaṁyeva kāyaṁ sannāmetvā tāni bandhanāni saṁchinditvā sampadāletvā yena kāmaṁ pakkamati, tañhi tassa balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro’ti;
sammā nu kho so, udāyi, vadamāno vadeyyā”ti?
seyyathāpi, udāyi, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro daḷhehi varattehi bandhanehi baddho īsakaṁyeva kāyaṁ sannāmetvā tāni bandhanāni saṁchinditvā sampadāletvā yena kāmaṁ pakkamati. Yo nu kho, udāyi, evaṁ vadeyya: ‘yehi so rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro daḷhehi varattehi bandhanehi baddho īsakaṁyeva kāyaṁ sannāmetvā tāni bandhanāni saṁchinditvā sampadāletvā yena kāmaṁ pakkamati, tañhi tassa balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro’ti; sammā nu kho so, udāyi, vadamāno vadeyyā”ti?
“No hetaṁ, bhante. Yehi so, bhante, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro daḷhehi varattehi bandhanehi baddho īsakaṁyeva kāyaṁ sannāmetvā tāni bandhanāni saṁchinditvā sampadāletvā yena kāmaṁ pakkamati, tañhi tassa abalaṁ bandhanaṁ …pe… asārakaṁ bandhanan”ti.
Yehi so, bhante, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro daḷhehi varattehi bandhanehi baddho īsakaṁyeva kāyaṁ sannāmetvā tāni bandhanāni saṁchinditvā sampadāletvā yena kāmaṁ pakkamati, tañhi tassa abalaṁ bandhanaṁ …pe… asārakaṁ bandhanan”ti.
“No hetaṁ, bhante. Yehi so, bhante, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro daḷhehi varattehi bandhanehi baddho īsakaṁyeva kāyaṁ sannāmetvā tāni bandhanāni saṁchinditvā sampadāletvā yena kāmaṁ pakkamati, tañhi tassa abalaṁ bandhanaṁ …pe… asārakaṁ bandhanan”ti.
“Evameva kho, udāyi, idhekacce kulaputtā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no bhagavā pahānamāha, yassa no sugato paṭinissaggamāhā’ti? Te tañceva pajahanti, mayi ca na appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te taṁ pahāya appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharanti. Tesaṁ taṁ, udāyi, hoti abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanaṁ.
“Evameva kho, udāyi, idhekacce kulaputtā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu:
‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no bhagavā pahānamāha, yassa no sugato paṭinissaggamāhā’ti?
Te tañceva pajahanti, mayi ca na appaccayaṁ upaṭṭhāpenti.
Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te taṁ pahāya appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharanti.
Tesaṁ taṁ, udāyi, hoti abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanaṁ.
“Evameva kho, udāyi, idhekacce kulaputtā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no bhagavā pahānamāha, yassa no sugato paṭinissaggamāhā’ti? Te tañceva pajahanti, mayi ca na appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te taṁ pahāya appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharanti. Tesaṁ taṁ, udāyi, hoti abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanaṁ.
Seyyathāpi, udāyi, puriso daliddo assako anāḷhiyo; tassassa ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ naparamarūpaṁ, ekā khaṭopikā oluggaviluggā naparamarūpā, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ naparamarūpaṁ, ekā jāyikā naparamarūpā.*khaṭopikā → kaḷopikā (sya-all, mr) | kākātidāyiṁ → kākātiḍāyiṁ (?) So ārāmagataṁ bhikkhuṁ passeyya sudhotahatthapādaṁ manuññaṁ bhojanaṁ bhuttāviṁ sītāya chāyāya nisinnaṁ adhicitte yuttaṁ. Tassa evamassa: ‘sukhaṁ vata bho sāmaññaṁ, ārogyaṁ vata bho sāmaññaṁ. So vatassaṁ yohaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti.*vatassaṁ → so vatassa (si, mr) So na sakkuṇeyya ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ khaṭopikaṁ oluggaviluggaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ jāyikaṁ naparamarūpaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Yo nu kho, udāyi, evaṁ vadeyya: ‘yehi so puriso bandhanehi baddho na sakkoti ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ khaṭopikaṁ oluggaviluggaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ jāyikaṁ naparamarūpaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ; tañhi tassa abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanan’ti; sammā nu kho so, udāyi, vadamāno vadeyyā”ti?
Seyyathāpi, udāyi, puriso daliddo assako anāḷhiyo;
tassassa ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ naparamarūpaṁ, ekā khaṭopikā oluggaviluggā naparamarūpā, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ naparamarūpaṁ, ekā jāyikā naparamarūpā.*khaṭopikā → kaḷopikā (sya-all, mr) | kākātidāyiṁ → kākātiḍāyiṁ (?)
So ārāmagataṁ bhikkhuṁ passeyya sudhotahatthapādaṁ manuññaṁ bhojanaṁ bhuttāviṁ sītāya chāyāya nisinnaṁ adhicitte yuttaṁ.
‘sukhaṁ vata bho sāmaññaṁ, ārogyaṁ vata bho sāmaññaṁ.
So vatassaṁ yohaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti.*vatassaṁ → so vatassa (si, mr)
So na sakkuṇeyya ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ khaṭopikaṁ oluggaviluggaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ jāyikaṁ naparamarūpaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ.
Yo nu kho, udāyi, evaṁ vadeyya:
‘yehi so puriso bandhanehi baddho na sakkoti ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ khaṭopikaṁ oluggaviluggaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ jāyikaṁ naparamarūpaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ;
tañhi tassa abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanan’ti;
sammā nu kho so, udāyi, vadamāno vadeyyā”ti?
Seyyathāpi, udāyi, puriso daliddo assako anāḷhiyo; tassassa ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ naparamarūpaṁ, ekā khaṭopikā oluggaviluggā naparamarūpā, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ naparamarūpaṁ, ekā jāyikā naparamarūpā.*khaṭopikā → kaḷopikā (sya-all, mr) | kākātidāyiṁ → kākātiḍāyiṁ (?)So ārāmagataṁ bhikkhuṁ passeyya sudhotahatthapādaṁ manuññaṁ bhojanaṁ bhuttāviṁ sītāya chāyāya nisinnaṁ adhicitte yuttaṁ. Tassa evamassa: ‘sukhaṁ vata bho sāmaññaṁ, ārogyaṁ vata bho sāmaññaṁ. So vatassaṁ yohaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti.*vatassaṁ → so vatassa (si, mr)So na sakkuṇeyya ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ khaṭopikaṁ oluggaviluggaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ jāyikaṁ naparamarūpaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Yo nu kho, udāyi, evaṁ vadeyya: ‘yehi so puriso bandhanehi baddho na sakkoti ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ khaṭopikaṁ oluggaviluggaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ jāyikaṁ naparamarūpaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ; tañhi tassa abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanan’ti; sammā nu kho so, udāyi, vadamāno vadeyyā”ti?
“No hetaṁ, bhante. Yehi so, bhante, puriso bandhanehi baddho, na sakkoti ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ khaṭopikaṁ oluggaviluggaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ jāyikaṁ naparamarūpaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ; tañhi tassa balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro”ti.
Yehi so, bhante, puriso bandhanehi baddho, na sakkoti ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ khaṭopikaṁ oluggaviluggaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ jāyikaṁ naparamarūpaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ;
tañhi tassa balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro”ti.
“No hetaṁ, bhante. Yehi so, bhante, puriso bandhanehi baddho, na sakkoti ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ khaṭopikaṁ oluggaviluggaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ naparamarūpaṁ pahāya, ekaṁ jāyikaṁ naparamarūpaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ; tañhi tassa balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro”ti.
“Evameva kho, udāyi, idhekacce moghapurisā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti? Te tañceva nappajahanti, mayi ca appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā tesaṁ taṁ, udāyi, hoti balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro.
“Evameva kho, udāyi, idhekacce moghapurisā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu:
‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti?
Te tañceva nappajahanti, mayi ca appaccayaṁ upaṭṭhāpenti.
Ye ca bhikkhū sikkhākāmā tesaṁ taṁ, udāyi, hoti balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro.
“Evameva kho, udāyi, idhekacce moghapurisā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti? Te tañceva nappajahanti, mayi ca appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā tesaṁ taṁ, udāyi, hoti balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro.
Seyyathāpi, udāyi, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo, nekānaṁ nikkhagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ dhaññagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ khettagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ vatthugaṇānaṁ cayo, nekānaṁ bhariyagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ dāsagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ dāsigaṇānaṁ cayo; so ārāmagataṁ bhikkhuṁ passeyya sudhotahatthapādaṁ manuññaṁ bhojanaṁ bhuttāviṁ sītāya chāyāya nisinnaṁ adhicitte yuttaṁ. Tassa evamassa: ‘sukhaṁ vata bho sāmaññaṁ, ārogyaṁ vata bho sāmaññaṁ. So vatassaṁ yohaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So sakkuṇeyya nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyagaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Yo nu kho, udāyi, evaṁ vadeyya: ‘yehi so gahapati vā gahapatiputto vā bandhanehi baddho, sakkoti nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyagaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ, tañhi tassa balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro’ti; sammā nu kho so, udāyi, vadamāno vadeyyā”ti?
Seyyathāpi, udāyi, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo, nekānaṁ nikkhagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ dhaññagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ khettagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ vatthugaṇānaṁ cayo, nekānaṁ bhariyagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ dāsagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ dāsigaṇānaṁ cayo;
so ārāmagataṁ bhikkhuṁ passeyya sudhotahatthapādaṁ manuññaṁ bhojanaṁ bhuttāviṁ sītāya chāyāya nisinnaṁ adhicitte yuttaṁ.
‘sukhaṁ vata bho sāmaññaṁ, ārogyaṁ vata bho sāmaññaṁ.
So vatassaṁ yohaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti.
So sakkuṇeyya nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyagaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ.
Yo nu kho, udāyi, evaṁ vadeyya:
‘yehi so gahapati vā gahapatiputto vā bandhanehi baddho, sakkoti nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyagaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ, tañhi tassa balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro’ti;
sammā nu kho so, udāyi, vadamāno vadeyyā”ti?
Seyyathāpi, udāyi, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo, nekānaṁ nikkhagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ dhaññagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ khettagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ vatthugaṇānaṁ cayo, nekānaṁ bhariyagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ dāsagaṇānaṁ cayo, nekānaṁ dāsigaṇānaṁ cayo; so ārāmagataṁ bhikkhuṁ passeyya sudhotahatthapādaṁ manuññaṁ bhojanaṁ bhuttāviṁ sītāya chāyāya nisinnaṁ adhicitte yuttaṁ. Tassa evamassa: ‘sukhaṁ vata bho sāmaññaṁ, ārogyaṁ vata bho sāmaññaṁ. So vatassaṁ yohaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So sakkuṇeyya nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyagaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Yo nu kho, udāyi, evaṁ vadeyya: ‘yehi so gahapati vā gahapatiputto vā bandhanehi baddho, sakkoti nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyagaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ, tañhi tassa balavaṁ bandhanaṁ, daḷhaṁ bandhanaṁ, thiraṁ bandhanaṁ, apūtikaṁ bandhanaṁ, thūlo, kaliṅgaro’ti; sammā nu kho so, udāyi, vadamāno vadeyyā”ti?
“No hetaṁ, bhante. Yehi so, bhante, gahapati vā gahapatiputto vā bandhanehi baddho, sakkoti nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyagaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ; tañhi tassa abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanan”ti.
Yehi so, bhante, gahapati vā gahapatiputto vā bandhanehi baddho, sakkoti nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyagaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ;
tañhi tassa abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanan”ti.
“No hetaṁ, bhante. Yehi so, bhante, gahapati vā gahapatiputto vā bandhanehi baddho, sakkoti nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyagaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ; tañhi tassa abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanan”ti.
“Evameva kho, udāyi, idhekacce kulaputtā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no bhagavā pahānamāha, yassa no sugato paṭinissaggamāhā’ti? Te tañceva pajahanti, mayi ca na appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te taṁ pahāya appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharanti. Tesaṁ taṁ, udāyi, hoti abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanaṁ.
“Evameva kho, udāyi, idhekacce kulaputtā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu:
‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no bhagavā pahānamāha, yassa no sugato paṭinissaggamāhā’ti?
Te tañceva pajahanti, mayi ca na appaccayaṁ upaṭṭhāpenti.
Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te taṁ pahāya appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharanti.
Tesaṁ taṁ, udāyi, hoti abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanaṁ.
“Evameva kho, udāyi, idhekacce kulaputtā ‘idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no bhagavā pahānamāha, yassa no sugato paṭinissaggamāhā’ti? Te tañceva pajahanti, mayi ca na appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te taṁ pahāya appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharanti. Tesaṁ taṁ, udāyi, hoti abalaṁ bandhanaṁ, dubbalaṁ bandhanaṁ, pūtikaṁ bandhanaṁ, asārakaṁ bandhanaṁ.
Cattārome, udāyi, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro?
Cattārome, udāyi, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Cattārome, udāyi, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro?
Idhudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti. So te adhivāseti, nappajahati, na vinodeti, na byantīkaroti, na anabhāvaṁ gameti. Imaṁ kho ahaṁ, udāyi, puggalaṁ ‘saṁyutto’ti vadāmi no ‘visaṁyutto’. Taṁ kissa hetu? Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṁ puggale viditā.
Idhudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya.
Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti.
So te adhivāseti, nappajahati, na vinodeti, na byantīkaroti, na anabhāvaṁ gameti.
Imaṁ kho ahaṁ, udāyi, puggalaṁ ‘saṁyutto’ti vadāmi no ‘visaṁyutto’.
Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṁ puggale viditā.
Idhudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti. So te adhivāseti, nappajahati, na vinodeti, na byantīkaroti, na anabhāvaṁ gameti. Imaṁ kho ahaṁ, udāyi, puggalaṁ ‘saṁyutto’ti vadāmi no ‘visaṁyutto’. Taṁ kissa hetu? Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṁ puggale viditā.
Idha panudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti. So te nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Imampi kho ahaṁ, udāyi, puggalaṁ ‘saṁyutto’ti vadāmi no ‘visaṁyutto’. Taṁ kissa hetu? Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṁ puggale viditā.
Idha panudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya.
Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti.
So te nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti.
Imampi kho ahaṁ, udāyi, puggalaṁ ‘saṁyutto’ti vadāmi no ‘visaṁyutto’.
Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṁ puggale viditā.
Idha panudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti. So te nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Imampi kho ahaṁ, udāyi, puggalaṁ ‘saṁyutto’ti vadāmi no ‘visaṁyutto’. Taṁ kissa hetu? Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṁ puggale viditā.
Idha panudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya kadāci karahaci satisammosā upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti; dandho, udāyi, satuppādo. Atha kho naṁ khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Seyyathāpi, udāyi, puriso divasaṁsantatte ayokaṭāhe dve vā tīṇi vā udakaphusitāni nipāteyya; dandho, udāyi, udakaphusitānaṁ nipāto. Atha kho naṁ khippameva parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya.
Idha panudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya.
Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya kadāci karahaci satisammosā upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti;
dandho, udāyi, satuppādo.
Atha kho naṁ khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti.
Seyyathāpi, udāyi, puriso divasaṁsantatte ayokaṭāhe dve vā tīṇi vā udakaphusitāni nipāteyya;
dandho, udāyi, udakaphusitānaṁ nipāto. Atha kho naṁ khippameva parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya.
Idha panudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya kadāci karahaci satisammosā upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti; dandho, udāyi, satuppādo. Atha kho naṁ khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Seyyathāpi, udāyi, puriso divasaṁsantatte ayokaṭāhe dve vā tīṇi vā udakaphusitāni nipāteyya; dandho, udāyi, udakaphusitānaṁ nipāto. Atha kho naṁ khippameva parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya.
Evameva kho, udāyi, idhekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya kadāci karahaci satisammosā upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti; dandho, udāyi, satuppādo. Atha kho naṁ khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Imampi kho ahaṁ, udāyi, puggalaṁ ‘saṁyutto’ti vadāmi no ‘visaṁyutto’. Taṁ kissa hetu? Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṁ puggale viditā.
Evameva kho, udāyi, idhekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya.
Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya kadāci karahaci satisammosā upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti;
dandho, udāyi, satuppādo.
Atha kho naṁ khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti.
Imampi kho ahaṁ, udāyi, puggalaṁ ‘saṁyutto’ti vadāmi no ‘visaṁyutto’.
Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṁ puggale viditā.
Evameva kho, udāyi, idhekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya kadāci karahaci satisammosā upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti; dandho, udāyi, satuppādo. Atha kho naṁ khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Imampi kho ahaṁ, udāyi, puggalaṁ ‘saṁyutto’ti vadāmi no ‘visaṁyutto’. Taṁ kissa hetu? Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṁ puggale viditā.
Idha panudāyi, ekacco puggalo ‘upadhi dukkhassa mūlan’ti— iti viditvā nirupadhi hoti, upadhisaṅkhaye vimutto. Imaṁ kho ahaṁ, udāyi, puggalaṁ ‘visaṁyutto’ti vadāmi no ‘saṁyutto’ti. Taṁ kissa hetu? Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṁ puggale viditā. Ime kho, udāyi, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Idha panudāyi, ekacco puggalo ‘upadhi dukkhassa mūlan’ti—
iti viditvā nirupadhi hoti, upadhisaṅkhaye vimutto.
Imaṁ kho ahaṁ, udāyi, puggalaṁ ‘visaṁyutto’ti vadāmi no ‘saṁyutto’ti.
Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṁ puggale viditā.
Ime kho, udāyi, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Idha panudāyi, ekacco puggalo ‘upadhi dukkhassa mūlan’ti—iti viditvā nirupadhi hoti, upadhisaṅkhaye vimutto. Imaṁ kho ahaṁ, udāyi, puggalaṁ ‘visaṁyutto’ti vadāmi no ‘saṁyutto’ti. Taṁ kissa hetu? Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṁ puggale viditā. Ime kho, udāyi, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Pañca kho ime, udāyi, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, udāyi, pañca kāmaguṇā.
Pañca kho ime, udāyi, kāmaguṇā.
Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā,
kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā.
Ime kho, udāyi, pañca kāmaguṇā.
Pañca kho ime, udāyi, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, udāyi, pañca kāmaguṇā.
Yaṁ kho, udāyi, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati kāmasukhaṁ miḷhasukhaṁ puthujjanasukhaṁ anariyasukhaṁ, na sevitabbaṁ, na bhāvetabbaṁ, na bahulīkātabbaṁ; ‘bhāyitabbaṁ etassa sukhassā’ti vadāmi.*miḷhasukhaṁ → mīḷhasukhaṁ (bj, pts1ed)
Yaṁ kho, udāyi, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati kāmasukhaṁ miḷhasukhaṁ puthujjanasukhaṁ anariyasukhaṁ, na sevitabbaṁ, na bhāvetabbaṁ, na bahulīkātabbaṁ; ‘bhāyitabbaṁ etassa sukhassā’ti vadāmi.*miḷhasukhaṁ → mīḷhasukhaṁ (bj, pts1ed)
Yaṁ kho, udāyi, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati kāmasukhaṁ miḷhasukhaṁ puthujjanasukhaṁ anariyasukhaṁ, na sevitabbaṁ, na bhāvetabbaṁ, na bahulīkātabbaṁ; ‘bhāyitabbaṁ etassa sukhassā’ti vadāmi.*miḷhasukhaṁ → mīḷhasukhaṁ (bj, pts1ed)
Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati
vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati,
pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati,
sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Idaṁ vuccati nekkhammasukhaṁ pavivekasukhaṁ upasamasukhaṁ sambodhasukhaṁ, āsevitabbaṁ, bhāvetabbaṁ, bahulīkātabbaṁ; ‘na bhāyitabbaṁ etassa sukhassā’ti vadāmi.
Idaṁ vuccati nekkhammasukhaṁ pavivekasukhaṁ upasamasukhaṁ sambodhasukhaṁ, āsevitabbaṁ, bhāvetabbaṁ, bahulīkātabbaṁ; ‘na bhāyitabbaṁ etassa sukhassā’ti vadāmi.
Idaṁ vuccati nekkhammasukhaṁ pavivekasukhaṁ upasamasukhaṁ sambodhasukhaṁ, āsevitabbaṁ, bhāvetabbaṁ, bahulīkātabbaṁ; ‘na bhāyitabbaṁ etassa sukhassā’ti vadāmi.
Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; idaṁ kho ahaṁ, udāyi, iñjitasmiṁ vadāmi. Kiñca tattha iñjitasmiṁ? Yadeva tattha vitakkavicārā aniruddhā honti idaṁ tattha iñjitasmiṁ.
Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati;
idaṁ kho ahaṁ, udāyi, iñjitasmiṁ vadāmi.
Yadeva tattha vitakkavicārā aniruddhā honti idaṁ tattha iñjitasmiṁ.
Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; idaṁ kho ahaṁ, udāyi, iñjitasmiṁ vadāmi. Kiñca tattha iñjitasmiṁ? Yadeva tattha vitakkavicārā aniruddhā honti idaṁ tattha iñjitasmiṁ.
Idhudāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; idampi kho ahaṁ, udāyi, iñjitasmiṁ vadāmi. Kiñca tattha iñjitasmiṁ? Yadeva tattha pītisukhaṁ aniruddhaṁ hoti idaṁ tattha iñjitasmiṁ.
Idhudāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati;
idampi kho ahaṁ, udāyi, iñjitasmiṁ vadāmi.
Yadeva tattha pītisukhaṁ aniruddhaṁ hoti idaṁ tattha iñjitasmiṁ.
Idhudāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; idampi kho ahaṁ, udāyi, iñjitasmiṁ vadāmi. Kiñca tattha iñjitasmiṁ? Yadeva tattha pītisukhaṁ aniruddhaṁ hoti idaṁ tattha iñjitasmiṁ.
Idhudāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; idampi kho ahaṁ, udāyi, iñjitasmiṁ vadāmi. Kiñca tattha iñjitasmiṁ? Yadeva tattha upekkhāsukhaṁ aniruddhaṁ hoti idaṁ tattha iñjitasmiṁ.
Idhudāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati;
idampi kho ahaṁ, udāyi, iñjitasmiṁ vadāmi.
Yadeva tattha upekkhāsukhaṁ aniruddhaṁ hoti idaṁ tattha iñjitasmiṁ.
Idhudāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; idampi kho ahaṁ, udāyi, iñjitasmiṁ vadāmi. Kiñca tattha iñjitasmiṁ? Yadeva tattha upekkhāsukhaṁ aniruddhaṁ hoti idaṁ tattha iñjitasmiṁ.
Idhudāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; idaṁ kho ahaṁ, udāyi, aniñjitasmiṁ vadāmi.
Idhudāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati;
idaṁ kho ahaṁ, udāyi, aniñjitasmiṁ vadāmi.
Idhudāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; idaṁ kho ahaṁ, udāyi, aniñjitasmiṁ vadāmi.
Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; idaṁ kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?
Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati;
idaṁ kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.
Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; idaṁ kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?
Idhudāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?
Idhudāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo;
idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.
Idhudāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?
Idhudāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?
Idhudāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo;
idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.
Idhudāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?
Idhudāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?
Idhudāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo;
idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.
Idhudāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?
Idhudāyi, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?
Idhudāyi, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo;
idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.
Idhudāyi, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?
Idhudāyi, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?
Idhudāyi, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo;
idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.
Idhudāyi, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?
Idhudāyi, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?
Idhudāyi, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo;
idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.
Idhudāyi, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?
Idhudāyi, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?
Idhudāyi, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo;
idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.
Idhudāyi, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṁ, udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?
Idhudāyi, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo;
Idhudāyi, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo;
Idhudāyi, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo;
iti kho ahaṁ, udāyi, nevasaññānāsaññāyatanassapi pahānaṁ vadāmi. Passasi no tvaṁ, udāyi, taṁ saṁyojanaṁ aṇuṁ vā thūlaṁ vā yassāhaṁ no pahānaṁ vadāmī”ti?
iti kho ahaṁ, udāyi, nevasaññānāsaññāyatanassapi pahānaṁ vadāmi.
Passasi no tvaṁ, udāyi, taṁ saṁyojanaṁ aṇuṁ vā thūlaṁ vā yassāhaṁ no pahānaṁ vadāmī”ti?
iti kho ahaṁ, udāyi, nevasaññānāsaññāyatanassapi pahānaṁ vadāmi. Passasi no tvaṁ, udāyi, taṁ saṁyojanaṁ aṇuṁ vā thūlaṁ vā yassāhaṁ no pahānaṁ vadāmī”ti?
“No hetaṁ, bhante”ti.
“No hetaṁ, bhante”ti.
Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā udāyī bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.
Attamano āyasmā udāyī bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.
Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā udāyī bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.
Laṭukikopamasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ.
Laṭukikopamasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ.
Laṭukikopamasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ.