Primera secciónKhandhakaSección del Vinaya Piṭaka que recoge normas, procedimientos y relatos sobre la vida comunitaria monástica. Se divide principalmente en Mahāvagga y Cullavagga.Ver en el glosario con 8.000 letras
SC 1 Así he oído:
En una ocasión el Bendito estaba viviendo en Pico de Buitre cerca de Rajagaha [1].
Entonces, los Cuatro Grandes Reyes [2] habiendo colocado un guardia sobre las cuatro regiones, con un gran ejercito de yakkhasyakkhaUno de una clase de poderosos seres «no humanos» —a veces amables, a veces asesinos y crueles— que corresponden aproximadamente a las hadas y ogros de los cuentos de hadas occidentales. En años posteriores, llegaron a ser considerados principalmente malévolos, pero en la época del Buddha eran moralmente ambiguos, y de hecho eran comúnmente adorados como deidades.Ver en el glosario, de gandhabbas, de kumbhandas, de nagas; habiendo colocado tropas; habiendo colocado una barricada de soldados en los cuatro frentes, vinieron en la presencia del Bendito. Cuando la noche estaba muy avanzada, el Pico de Buitre estaba iluminando completamente con su incomparable resplandor, saludaron al Bendito y se sentaron a un lado. De entre los yakkhas, algunos saludaron al Bendito, y se sentaron a un lado; algunos intercambiaron saludos con el Bendito conversando de manera amistosa y cortés, y se sentaron a un lado; algunos le saludaron con las manos juntas, y se sentaron a un lado; algunos anunciaron su nombrenāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario y linaje, y se sentaron a un lado; algunos se sentaron a un lado en silencio.
SC 2 Luego, el gran rey Vessavana [3], quien estaba sentado a un lado, dijo al Bendito:
“Venerable señorbhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario [Bhante], hay eminentes yakkhas que no se han complacido con el Bendito, hay también eminentes yakkhas que se han complacido con el Bendito. Hay yakkhas de rango medio que no se han complacido con el Bendito, y hay aquellos quienes se han complacido con el Bendito. Hay yakkhas de rango inferior que no se han complacido con el Bendito, y hay aquellos que se han complacido con el Bendito. Los yakkhas, Bhante, por lo general, no están complacidos con en Bendito. ¿Cuál es la razón para esto?”
“Bien, el Bendito enseña el DhammaDhamma1. Fenómeno; cualquier cosa que ocurre y es cognoscible. 2. Fenómeno mental, «pensamiento». 3. Principio, especialmente los principios de causalidad. 4. Doctrina, enseñanza. También, principios de comportamiento que los seres humanos deben seguir para armonizar con el orden natural correcto de las cosas; cualidades mentales que deben desarrollar para realizar la cualidad inherente de la mente en sí misma. Por extensión, «Dhamma» (usualmente en mayúscula) se usa también para denotar cualquier doctrina que enseña tales cosas. Así, el Dhamma del Buddha denota tanto sus enseñanzas como las realidades descritas por esa enseñanza. (Sánscrito: dharma)Ver en el glosario para establecer la abstención de la matanza, del robo, de la mala conducta sexual, del falso discursosuttaLiteralmente, «hilo»; un discurso o sermón del Buddha o sus discípulos contemporáneos. En los textos tempranos, el término sutta se usa en su sentido familiar como un discurso, pero también se usa en un sentido más restringido para referirse a una sección de los discursos, probablemente refiriéndose a resúmenes o breves exposiciones. En este sentido también se usa del código monástico (pātimokkha). Después de la muerte del Buddha los suttas fueron originalmente transmitidos en tradición oral. (Sánscrito: sūtra)Ver en el glosario, y del licor que causa la intoxicación y la negligencia. Para ellos la enseñanza es desagradable e inaceptable”.
“Ahora, Bhante, existen discípulos del Bendito. Ellos frecuentan las remotas fallas del bosque y la arboleda donde no hay sonido, no hay tumulto, donde las brisas están vacías de contactophassaContacto. El encuentro de un órgano sensorial interno, un objeto externo y la consciencia correspondiente. Es uno de los eslabones del origen dependiente (paṭicca-samuppāda).Ver en el glosario humano, y donde hay lugares propicios para el retirovivekaReclusión, retiro, separación o apartamiento. En la fórmula del primer jhāna, viveka indica la separación de los placeres sensuales y de los estados mentales no saludables; no se refiere solo al hecho físico de estar solo, sino también a la reclusión interior respecto a los estímulos sensoriales y los obstáculos mentales (nīvaraṇa). En la fórmula se expresa como “gozo y dicha nacidos de la reclusión”.Ver en el glosario del hombre y la contemplación tranquila. Hay yakkhas eminentes que frecuentan estos bosques, que no tienen fe alguna en la palabra del Bendito.
“Bhante, que el Bendito aprenda los versos de la protección de Atanata [4] de modo que los yakkhas descontentos puedan estar contentos, de modo que monjes y monjas, laicos y laicas, puedan estar a gusto, cautelosos, protegidos e ilesos”.
SC 3 El Bendito dio el consentimiento con su silencio. Entonces el gran rey Vessavana, sabiendo que el Bendito había consentido, recitó la protección de Atanatiya:
“Homenaje a [BudaBuddhaEl nombre dado a quien redescubre por sí mismo el sendero liberador del Dhamma, tras un largo período de haber sido olvidado por el mundo. Según la tradición, una larga línea de Buddhas se extiende hasta el pasado distante. El Buddha más reciente nació como Siddhattha Gotama en la India alrededor del año 500 a.e.c. Un joven bien educado y acomodado, renunció a su familia y su herencia principesca en la flor de la vida para buscar la verdadera libertad y el fin del sufrimiento (dukkha). Después de siete años de austeridades en el bosque, redescubrió el «camino medio» y alcanzó su meta, convirtiéndose en el Buddha.Ver en el glosario] Vipassi poseedor de la visión y el esplendor. Homenaje a [Buda] Sikhi compasivo hacia todos los seres.
“Homenaje a [Buda] Vessabhu libre de todas las contaminaciones y poseedor de la energíaviriyaUna de las cinco facultades (bala; ver bodhi-pakkhiya-dhammā), y los cinco factores/fuerzas dominantes (indriya; ver bodhi-pakkhiya-dhammā).Ver en el glosario ascética. Homenaje a [Buda] Kakusanda, el conquistador [el Buda] del anfitrión de Mara.
“Homenaje a [Buda] Konagamana quien se ha despojado de todas las contaminaciones, y ha vivido la vida santa. Homenaje a [Buda] Kassapa quien está completamente libre de todas las contaminaciones.
“Homenaje a Angirasa [5], el hijo de los sakyas, quien está lleno de resplandor, y quien proclamó que el Dhamma disipa todo sufrimientodukkhaEn sentido doctrinal, dukkha designa la condición insatisfactoria de la experiencia condicionada: lo que surge, cambia y no puede sostenerse como fuente estable de satisfacción. En la Primera Noble Verdad incluye nacimiento, envejecimiento, enfermedad, muerte, separación de lo querido, encuentro con lo no querido, no obtener lo que se desea y, en síntesis, los cinco agregados sujetos al aferramiento.Ver en el glosario.
“Aquellos que en el mundo han extinguido [6], y han percibido a través del entendimiento [7], las cosas como realmente son, nunca difaman a nadie; son hombres poderosos y están libres del miedo.
“[El Buda] Gotama querido por dioses y hombres, dotado con el conocimiento y la virtudsīlaLa cualidad de pureza ética y moral que previene que uno se aparte del sendero óctuple. También, los preceptos de entrenamiento que refrenan de realizar acciones no hábiles. Sīla es el segundo tema en la instrucción gradual (ver anupubbī-kathā), el segundo de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver dāna y bhāvanā).Ver en el glosario [8], poderoso y audaz, todos le rinden homenaje.
SC 4 “Cuando el sol resplandeciente—descendiente de Aditi—con su orbe completo, surge, entonces cesa la noche, y es llamado el día. La dirección desde la cual el sol se levanta. Allí existe el océano profundo y vasto.
“Esto lo conocen como el océano o el Mar Hinchado. Donde existe el Este [9] dicen que está la cuarta región del Este.
“Este cuartel está custodiado por un gran rey llamado Dhatarattha, quien tiene un séquito de asistentes, y es el señor soberano de los gandhabbas.
“Atendido por los gandhabbas, disfruta de su canción y baile. Muchos son sus hijos, todos de un solo nombre, así he oído.
“Ochenta, diez y uno son ellos, Inda su nombre, y poderosos son. Ellos también, contemplando al Buddha—pariente del sol, poderoso e intrépido—lo saludan desde lejos: ‘Homenaje a usted, que es el único entre toda la humanidad, el más noble entre los hombres’ [10].
“Como por Vuestra omnisciencia [11], miráis a la humanidad e incluso los no-humanos os rinden homenaje. Esto lo hemos oído a menudo. Nosotros, por lo tanto, solicitamos que los yakkhas rindan homenaje al Gotama, al Conquistador. Ellos también dicen: ‘Reverenciemos al Gotama, el Conquistador, reverenciemos al Gotama quien está dotado del conocimiento y la virtud’.
SC 5 “La dirección desde donde los petaspetaUn «espíritu hambriento» o «fantasma hambriento»: uno de una clase de seres en los reinos inferiores, a veces capaz de aparecerse a los seres humanos. Los petas a menudo se representan en el arte budista como seres hambrientos con bocas del tamaño de un agujero de alfiler, por las que nunca pueden pasar suficiente comida para aliviar su hambre. (Sánscrito: preta)Ver en el glosario [12], los difamadores, los bandidos feroces, y los falsos son apartados, es la dirección (a la derecha del Monte Meru), y es llamada la cuarta región del Sur. El guardián de esta región es un gran rey llamado Virulha, quien tiene un séquito de sirvientes y es el señor soberano de los Kumbhandas. Atendido por los Kumbhandas disfruta de su canto y baile.
“Muchos son sus hijos, todos de un nombre, así he oído. Ochenta, diez y uno son ellos, Inda sus nombres, y poderosos son ellos.
“Ellos también, contemplando al Buda—pariente del sol, poderoso e intrépido- lo saludan desde lo lejos: ‘Homenaje a usted, que es único entre la humanidad; gloria a usted, el más grande entre los hombres’.
“Como por Vuestra omnisciencia, miráis e incluso los no-humanos os rinden homenaje. Esto lo hemos oído a menudo. Nosotros, por lo tanto, solicitamos que los yakkhas rindan homenaje al Gotama, al Conquistador Ellos también dicen: Reverenciemos a Gotama, el Conquistador, reverenciemos alGotama quien está dotado del conocimiento y la virtud’.
SC 6 “Cuando el sol resplandeciente—descendiente de Aditi—con su orbe completa, se pone, entonces el día cesa, y es llamada la noche. La dirección donde el sol se pone. Allí existe el océano profundo y vasto”.
“Esto lo conocen como al océano o el Mar Hinchado. Donde existe el Oeste dicen que está la cuarta región del Oeste.
“El guardia de esta región es un gran rey llamado Virupakkha quien tiene un séquito de sirvientes, y es el señor soberano de los nagas.
“Atendido por los nagas disfruta de su canto y baile. Muchos son sus hijos, todos de un mismo nombre, así he oído.
“Ochenta, diez y uno son ellos, Inda sus nombres, y poderosos son. Ellos también, contemplando al Buddha—Pariente del sol, poderoso e intrépido—le saludan desde lejos: ‘Homenaje a Usted, que es único entre la humanidad; gloria a Usted, el más grande entre los hombres’.
“Como por Vuestra omnisciencia, miráis e incluso los no-humanos os rinden homenaje. Esto lo hemos oído a menudo. Nosotros, por lo tanto, solicitamos que los yakkhas rindan homenaje al Gotama, al Conquistador. Ellos también dicen: Reverenciemos al Gotama, el Conquistador, reverenciemos a Gotama quien está dotado del conocimiento y la virtud’.
SC 7 “Donde esté el encantador Uttarakuru, donde están las hermosas torres del Monte Meru, allá han nacido los hombres desinteresados y libres.
“Ellos ni siembran la semilla, ni usan [13] el arado. El grano espontáneamente producido está allí para que lo disfruten.
“El arroz, sin polvo y sin cáscara, limpio y perfumado, es hervido en recipientes de oro; esto es lo que ellos toman.
“De una sola montada en las vacas [14] pueden recorrer de un lugar a otro.
“Usan a mujeres y hombres, a muchachas y muchachos como vehículos, y viajan de un lugar a otro en ellos.
“Montando en vehículos viajan en todas las direcciones.
“Este rey que tiene un séquito de sirvientes, es poseedor de elefantesnāgaDragón, elefante, serpiente gigante, gigante espiritual. El culto a los nāgas es un rasgo prominente de la práctica religiosa local en la India. En el budismo, también se usa para referirse a quienes han alcanzado la meta de la práctica.Ver en el glosario y caballos en los cuales monta. También tiene carros celestiales, palacios y palanquines. Tiene ciudades bien construidas en regiones celestiales.
“Sus nombres son Atanata, Kusinata, Parakusinata, Natapuriya, Parakusitanata. Al Norte, la ciudad de Kapilavata, al Sur Janogha, y las ciudades llamadas Navanavati, Ambara-ambaravati y el reino de Alakamanda. Bienaventurado, este Kuvera [15] tiene un reino llamado Visna, por lo tanto, el gran rey Kuvera es llamado Vessavana. Hay yakkhas que realizan investigaciones y les hacen saber. Ellos son Tatola, Tattala, Tatotala, Ojasi, Tejasi, Tatojasi, Suro, Raja, Arittho, y Nemi. Allí está el lago Dharani, al cual las nubes lluviosas vierten sus aguas. Y también hay un castillo llamado Bhagalavati donde los yakkhas se reúnen.
“Allí [16] hay árboles que dan la fruta perpetua, hay multitud de pájaros. Allí también se oye el llanto de pavos reales y garzas, y la melodiosa canción de kokilas [17].
“Allí [18] el llanto de los pájaros, que gritan ¡vivan vosotros! Aquel, ¡vivan vosotros! Es escuchado [19]. El pájaro Otthavacittaka [20], las aves de la selva, los cangrejos y los pájaros Pokkharasataka vagan por los bosques.
“Allí se escucha el llanto del loro, de los pájaros myna y dandamanavaka. Y el lago de los lotos, Kuvera, está en su belleza durante todas las estaciones.
“Tal dirección [21] es llamada por las personas la cuarta región del Norte. El guardián de esta región es el gran rey llamado Kuvera quien tiene un séquito de sirvientes, y es señor de los yakkhas. Atendido por los yakkhas disfruta de su música y baile.
“Muchos son sus hijos, todos de un mismo nombre, así he oído. Ochenta, diez y uno, Inda son sus nombres, y poderosos son.
“Ellos también, contemplando al Buda, pariente del sol, poderoso e intrépido, lo saludan desde lejos: ‘Homenaje a Usted, que es único entre la humanidad! Gloria a Usted, el más noble entre los hombres’.
“Como por Vuestra omnisciencia, miráis e incluso los no-humanos os rinden homenaje. Esto lo hemos oído a menudo. Nosotros, por lo tanto, solicitamos que los yakkhas rindan homenaje a Gotama, al Conquistador. Ellos también dicen: Reverenciemos a Gotama, el Conquistador, reverenciemos a Gotama quien está dotado del conocimiento y la virtud’.
SC 8 “Bienaventurado, esta es la protección de Atanata a través de la cual tanto los monjes como las monjas, laicos y laicas pueden vivir a gusto, resguardados, protegidos e ilesos.
“Si cualquier monje o monja, laico o laica aprende de memoria esta protección de Atanata, y son perfectos de palabra en repetirlo, y si cualquier ser no humano yakkha, de sexo masculino o femenino, joven o doncella yakkha, ministro yakkha o cualquier yakkha, o un sirviente yakkha; y si cualquier ser no humano gandhabba de sexo masculino o femenino … kumbandha de sexo masculino o femenino … naga de sexo masculino o femenino … estuviera caminando con él o con ella, o estando de pie o sentado o acostado con él o con ella con intención malévola, como ser no humano, Bienaventurado, que no obtenga hospitalidad de ningún pueblo o villa, que no obtenga un lugar para morar, y que no pueda vivir en el Reino de Alakamanda. Que no sea capaz de atender las reuniones con los yakkhas. Más aún, que no sea aceptado o dado en matrimonio, que sea reprochado (haciendo comentarios sobre sus dientes deformes u ojos o cualquier parte del cuerpo), y si un ser no humano colocara un tazón vacío sobre su cabeza que sea roto (en su cabeza) en siete partes.
SC 9 “Bienaventurado, hay seres no humanos que son feroces, violentos, dados a la venganza; aquellos seres no humanos no prestan atención a ninguno de los Grandes Reyes, ni a sus ministros ni a su séquito. Ellos son llamados ‘Rebeldes contra los Grandes Reyes’. Incluso, como en el reino de Magadha, los ladrones no prestan atención ni al rey de Magadha, ni a los ministros, ni a los sirvientes, y son llamados ‘Rebeldes en contra del rey de Magadha’, así hay humanos que son feroces, violentos, dados a la venganza; aquellos seres humanos no prestan atención a ninguno de los Grandes Reyes, ni a sus ministros ni a su séquito. Ellos son llamados ‘Rebeldes en contra de los Grandes Reyes’.
“Bienaventurado, si algún ser no humano—yakkha, de sexo masculino o femenino, joven o doncella yakkha, ministro de yakkha, o sirviente de yakkha; gandhabba de sexo sexo masculino o femenino … kumbhanda de sexo masculino o femenino … naga de sexo masculino o femenino … estuviera caminando con él o con ella, o estando de pie o sentado o acostado con él o con ella con intención malévola, entonces debería informar, llorar en voz alta y gritar a aquellos yakkhas, a los poderosos yakkhas, sus comandantes y comandantes en jefe, diciendo: ‘Este yakkha está agarrándome, toma posesión de mi, me está acosando, atacándome, me lastima, lesionándome intensamente y no me deja ir!’.
SC 10 “¿Quienes son los yakkhas, poderosos yakkhas, comandantes y comandantes en jefe?
- Inda, Soma y Varuna,
- Vharadvaja, Pajapati,
- Candana, Kasamettha también.
- Kinnughandu, Nigaghandu,
- Panada, Opamanna también.
- Devasata y Matali,
- Cittasena y Gandhabba,
- Nala, Raja, Janesabha,
- Satagira, Hemavata,
- Punnaka, Karatiya, Gula,
- Sivaka, Mucalinda también.
- Vissamitta, Yugandhara,
- Gopala, Suppagedha también.
- Hiri, Netti, y Mandiya,
- Pañacalacanda, Alavaka,
- Pajjuna, Sumana, Sumukha, Dadamukkha,
- Con estos Serisakka.
“Estos son los yakkhas, poderosos yakkhas, los comandantes, los comandantes en jefe a quienes debería informar, llorar en voz alta y gritar diciendo: ‘Este yakkha está agarrándome, toma posesión de mi, me está acosando, atacándome, me lastima, lastimándome intensamente y no me deja ir!’
SC 11 “Bienaventurado, ésta es la protección de Atanata a través de la cual monjes y monjas, laicos y laicas pueden vivir a gusto, resguardados, protegidos e intactos.
“Bienaventurado, ahora con su permiso, tenemos que retirarnos, ya que tenemos muchos deberes que atender”.
“Grandes Reyes, este es el momento de su partida”.
Los Cuatro Grandes Reyes se levantaron de sus asientos, saludaron al Bendito y, rodeándolo desde su lado derecho, desaparecieron. Entre los yakkhas algunos se levantaron de sus asientos, saludaron al Bendito y, rodeándolo desde su derecha, desaparecieron; algunos intercambiaron saludos con el Bendito de una manera amistosa y amable, y luego desaparecieron; algunos anunciaron su nombre y linaje, y luego desaparecieron; algunos desaparecieron en silencio.
Segunda sección con 8.000 letras
SC 12 Cuando la noche había pasado, el Bendito se dirigió a los monjes … [el Buda relata, a los monjes, palabra por palabra lo que dijo el gran Rey Vessavana, tal como se lee entre los versos 1 al 11].
SC 13 “Aprendan de memoria, monjes, la protección de Atanata, constantemente hagan uso de ella, téngala en cuenta. A esta protección de Atanata, monjes, está relacionado su bienestar, y en virtud de ello, monjes y monjas, laicos y laicas pueden vivir a gusto, resguardados, protegidos e intactos”.
Esto fue lo que dijo el Bendito. Aquellos monjes contentos en el corazón, se regocijaron en las palabras del Bendito.
1. Paṭhamabhāṇavāra
1. Paṭhamabhāṇavāra
Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho cattāro mahārājā mahatiyā ca yakkhasenāya mahatiyā ca gandhabbasenāya mahatiyā ca kumbhaṇḍasenāya mahatiyā ca nāgasenāya catuddisaṁ rakkhaṁ ṭhapetvā catuddisaṁ gumbaṁ ṭhapetvā catuddisaṁ ovaraṇaṁ ṭhapetvā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ pabbataṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu.*gijjhakūṭaṁ pabbataṁ obhāsetvā → gijjhakūṭaṁ obhāsetvā (bj, sya-all, pts1ed) | mahārājā → mahārājāno (mr) Tepi kho yakkhā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu.
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate.
Atha kho cattāro mahārājā mahatiyā ca yakkhasenāya mahatiyā ca gandhabbasenāya mahatiyā ca kumbhaṇḍasenāya mahatiyā ca nāgasenāya catuddisaṁ rakkhaṁ ṭhapetvā catuddisaṁ gumbaṁ ṭhapetvā catuddisaṁ ovaraṇaṁ ṭhapetvā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ pabbataṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu.*gijjhakūṭaṁ pabbataṁ obhāsetvā → gijjhakūṭaṁ obhāsetvā (bj, sya-all, pts1ed) | mahārājā → mahārājāno (mr)
Tepi kho yakkhā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho cattāro mahārājā mahatiyā ca yakkhasenāya mahatiyā ca gandhabbasenāya mahatiyā ca kumbhaṇḍasenāya mahatiyā ca nāgasenāya catuddisaṁ rakkhaṁ ṭhapetvā catuddisaṁ gumbaṁ ṭhapetvā catuddisaṁ ovaraṇaṁ ṭhapetvā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ pabbataṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu.*gijjhakūṭaṁ pabbataṁ obhāsetvā → gijjhakūṭaṁ obhāsetvā (bj, sya-all, pts1ed) | mahārājā → mahārājāno (mr)Tepi kho yakkhā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu.
Ekamantaṁ nisinno kho vessavaṇo mahārājā bhagavantaṁ etadavoca: “santi hi, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, uḷārā yakkhā bhagavato appasannā. Santi hi, bhante, uḷārā yakkhā bhagavato pasannā. Santi hi, bhante, majjhimā yakkhā bhagavato appasannā. Santi hi, bhante, majjhimā yakkhā bhagavato pasannā. Santi hi, bhante, nīcā yakkhā bhagavato appasannā. Santi hi, bhante, nīcā yakkhā bhagavato pasannā. Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appasannāyeva bhagavato. Taṁ kissa hetu? Bhagavā hi, bhante, pāṇātipātā veramaṇiyā dhammaṁ deseti, adinnādānā veramaṇiyā dhammaṁ deseti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā dhammaṁ deseti, musāvādā veramaṇiyā dhammaṁ deseti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaṁ deseti. Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appaṭiviratāyeva pāṇātipātā, appaṭiviratā adinnādānā, appaṭiviratā kāmesumicchācārā, appaṭiviratā musāvādā, appaṭiviratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā. Tesaṁ taṁ hoti appiyaṁ amanāpaṁ.
Ekamantaṁ nisinno kho vessavaṇo mahārājā bhagavantaṁ etadavoca:
“santi hi,
bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, uḷārā yakkhā bhagavato appasannā.
Santi hi, bhante, uḷārā yakkhā bhagavato pasannā.
Santi hi, bhante, majjhimā yakkhā bhagavato appasannā.
Santi hi, bhante, majjhimā yakkhā bhagavato pasannā.
Santi hi, bhante, nīcā yakkhā bhagavato appasannā.
Santi hi, bhante, nīcā yakkhā bhagavato pasannā.
Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appasannāyeva bhagavato.
Bhagavā hi, bhante, pāṇātipātā veramaṇiyā dhammaṁ deseti, adinnādānā veramaṇiyā dhammaṁ deseti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā dhammaṁ deseti, musāvādā veramaṇiyā dhammaṁ deseti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaṁ deseti.
Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appaṭiviratāyeva pāṇātipātā, appaṭiviratā adinnādānā, appaṭiviratā kāmesumicchācārā, appaṭiviratā musāvādā, appaṭiviratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā.
Tesaṁ taṁ hoti appiyaṁ amanāpaṁ.
Ekamantaṁ nisinno kho vessavaṇo mahārājā bhagavantaṁ etadavoca: “santi hi, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, uḷārā yakkhā bhagavato appasannā. Santi hi, bhante, uḷārā yakkhā bhagavato pasannā. Santi hi, bhante, majjhimā yakkhā bhagavato appasannā. Santi hi, bhante, majjhimā yakkhā bhagavato pasannā. Santi hi, bhante, nīcā yakkhā bhagavato appasannā. Santi hi, bhante, nīcā yakkhā bhagavato pasannā. Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appasannāyeva bhagavato. Taṁ kissa hetu? Bhagavā hi, bhante, pāṇātipātā veramaṇiyā dhammaṁ deseti, adinnādānā veramaṇiyā dhammaṁ deseti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā dhammaṁ deseti, musāvādā veramaṇiyā dhammaṁ deseti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaṁ deseti. Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appaṭiviratāyeva pāṇātipātā, appaṭiviratā adinnādānā, appaṭiviratā kāmesumicchācārā, appaṭiviratā musāvādā, appaṭiviratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā. Tesaṁ taṁ hoti appiyaṁ amanāpaṁ.
Santi hi, bhante, bhagavato sāvakā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. Tattha santi uḷārā yakkhā nivāsino, ye imasmiṁ bhagavato pāvacane appasannā. Tesaṁ pasādāya uggaṇhātu, bhante, bhagavā āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāyā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Santi hi, bhante, bhagavato sāvakā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni.
Tattha santi uḷārā yakkhā nivāsino, ye imasmiṁ bhagavato pāvacane appasannā.
Tesaṁ pasādāya uggaṇhātu, bhante, bhagavā āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāyā”ti.
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Santi hi, bhante, bhagavato sāvakā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. Tattha santi uḷārā yakkhā nivāsino, ye imasmiṁ bhagavato pāvacane appasannā. Tesaṁ pasādāya uggaṇhātu, bhante, bhagavā āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāyā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho vessavaṇo mahārājā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ abhāsi:
Atha kho vessavaṇo mahārājā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ abhāsi:
Atha kho vessavaṇo mahārājā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ abhāsi:
“Vipassissa ca namatthu,*ca → cakāro bj, sya-all, pts1ed potthakesu cakkhumantassa sirīmato; Sikhissapi ca namatthu, sabbabhūtānukampino.
“Vipassissa ca namatthu,*ca → cakāro bj, sya-all, pts1ed potthakesu
“Vipassissa ca namatthu,*ca → cakāro bj, sya-all, pts1ed potthakesucakkhumantassa sirīmato; Sikhissapi ca namatthu, sabbabhūtānukampino.
Vessabhussa ca namatthu,*ca → cakāro bj, sya-all, pts1ed potthakesu nhātakassa tapassino; Namatthu kakusandhassa, mārasenāpamaddino.
Vessabhussa ca namatthu,*ca → cakāro bj, sya-all, pts1ed potthakesu
Vessabhussa ca namatthu,*ca → cakāro bj, sya-all, pts1ed potthakesunhātakassa tapassino; Namatthu kakusandhassa, mārasenāpamaddino.
Koṇāgamanassa namatthu, brāhmaṇassa vusīmato; Kassapassa ca namatthu,*ca → cakāro bj, sya-all, pts1ed potthakesu vippamuttassa sabbadhi.
Kassapassa ca namatthu,*ca → cakāro bj, sya-all, pts1ed potthakesu
Koṇāgamanassa namatthu, brāhmaṇassa vusīmato; Kassapassa ca namatthu,*ca → cakāro bj, sya-all, pts1ed potthakesuvippamuttassa sabbadhi.
Aṅgīrasassa namatthu, sakyaputtassa sirīmato; Yo imaṁ dhammaṁ desesi,*dhammaṁ desesi → dhammamadesesi (bj, sya-all, pts1ed); dhammaṁ deseti (?) sabbadukkhāpanūdanaṁ.
Yo imaṁ dhammaṁ desesi,*dhammaṁ desesi → dhammamadesesi (bj, sya-all, pts1ed); dhammaṁ deseti (?)
Aṅgīrasassa namatthu, sakyaputtassa sirīmato; Yo imaṁ dhammaṁ desesi,*dhammaṁ desesi → dhammamadesesi (bj, sya-all, pts1ed); dhammaṁ deseti (?)sabbadukkhāpanūdanaṁ.
Ye cāpi nibbutā loke, yathābhūtaṁ vipassisuṁ; Te janā apisuṇātha,*apisuṇātha → apisuṇā (bj, sya-all); apisunā (pts1ed) mahantā vītasāradā.
Te janā apisuṇātha,*apisuṇātha → apisuṇā (bj, sya-all); apisunā (pts1ed)
Ye cāpi nibbutā loke, yathābhūtaṁ vipassisuṁ; Te janā apisuṇātha,*apisuṇātha → apisuṇā (bj, sya-all); apisunā (pts1ed)mahantā vītasāradā.
Hitaṁ devamanussānaṁ, yaṁ namassanti gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Hitaṁ devamanussānaṁ, yaṁ namassanti gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Yato uggacchati sūriyo,*sūriyo → suriyo (bj, sya-all, pts1ed) ādicco maṇḍalī mahā; Yassa cuggacchamānassa, saṁvarīpi nirujjhati; Yassa cuggate sūriye, ‘divaso’ti pavuccati.
Yato uggacchati sūriyo,*sūriyo → suriyo (bj, sya-all, pts1ed)
Yato uggacchati sūriyo,*sūriyo → suriyo (bj, sya-all, pts1ed)ādicco maṇḍalī mahā; Yassa cuggacchamānassa, saṁvarīpi nirujjhati; Yassa cuggate sūriye, ‘divaso’ti pavuccati.
Rahadopi tattha gambhīro, samuddo saritodako; Evaṁ taṁ tattha jānanti, ‘samuddo saritodako’.
Rahadopi tattha gambhīro,
Rahadopi tattha gambhīro, samuddo saritodako; Evaṁ taṁ tattha jānanti, ‘samuddo saritodako’.
Ito ‘sā purimā disā’, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so.
Ito ‘sā purimā disā’, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so.
Gandhabbānaṁ adhipati,*adhipati → ādhipati (bj, sya-all, pts1ed) ‘dhataraṭṭho’ti nāmaso; Ramatī naccagītehi, gandhabbehi purakkhato.
Gandhabbānaṁ adhipati,*adhipati → ādhipati (bj, sya-all, pts1ed)
Gandhabbānaṁ adhipati,*adhipati → ādhipati (bj, sya-all, pts1ed)‘dhataraṭṭho’ti nāmaso; Ramatī naccagītehi, gandhabbehi purakkhato.
Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.
Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.
Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase.
Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase.
‘Jinaṁ vandatha gotamaṁ’, ‘jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ’.
‘Jinaṁ vandatha gotamaṁ’,
buddhaṁ vandāma gotamaṁ’.
‘Jinaṁ vandatha gotamaṁ’, ‘jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ’.
Yena petā pavuccanti, pisuṇā piṭṭhimaṁsikā; Pāṇātipātino luddā,*luddā → luddhā (pts1ed, mr) corā nekatikā janā.
Pāṇātipātino luddā,*luddā → luddhā (pts1ed, mr)
Yena petā pavuccanti, pisuṇā piṭṭhimaṁsikā; Pāṇātipātino luddā,*luddā → luddhā (pts1ed, mr)corā nekatikā janā.
Ito ‘sā dakkhiṇā disā’, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so.
Ito ‘sā dakkhiṇā disā’, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so.
Kumbhaṇḍānaṁ adhipati, ‘virūḷho’ iti nāmaso; Ramatī naccagītehi, kumbhaṇḍehi purakkhato.
Kumbhaṇḍānaṁ adhipati, ‘virūḷho’ iti nāmaso; Ramatī naccagītehi, kumbhaṇḍehi purakkhato.
Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.
Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.
Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase.
Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase.
‘Jinaṁ vandatha gotamaṁ’, ‘jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ’.
‘Jinaṁ vandatha gotamaṁ’,
buddhaṁ vandāma gotamaṁ’.
‘Jinaṁ vandatha gotamaṁ’, ‘jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ’.
Yattha coggacchati sūriyo, ādicco maṇḍalī mahā; Yassa coggacchamānassa, divasopi nirujjhati; Yassa coggate sūriye, ‘saṁvarī’ti pavuccati.
Yattha coggacchati sūriyo,
Yattha coggacchati sūriyo, ādicco maṇḍalī mahā; Yassa coggacchamānassa, divasopi nirujjhati; Yassa coggate sūriye, ‘saṁvarī’ti pavuccati.
Rahadopi tattha gambhīro, samuddo saritodako; Evaṁ taṁ tattha jānanti, ‘samuddo saritodako’.
Rahadopi tattha gambhīro,
Rahadopi tattha gambhīro, samuddo saritodako; Evaṁ taṁ tattha jānanti, ‘samuddo saritodako’.
Ito ‘sā pacchimā disā’, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so.
Ito ‘sā pacchimā disā’, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so.
Nāgānañca adhipati, ‘virūpakkho’ti nāmaso; Ramatī naccagītehi, nāgeheva purakkhato.
Nāgānañca adhipati, ‘virūpakkho’ti nāmaso; Ramatī naccagītehi, nāgeheva purakkhato.
Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.
Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.
Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase.
Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase.
‘Jinaṁ vandatha gotamaṁ’, ‘jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ’.
‘Jinaṁ vandatha gotamaṁ’,
buddhaṁ vandāma gotamaṁ’.
‘Jinaṁ vandatha gotamaṁ’, ‘jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ’.
Yena uttarakuruvho,*uttarakuruvho → uttarakurū rammā (bj, sya-all, pts1ed) mahāneru sudassano; Manussā tattha jāyanti, amamā apariggahā.
Yena uttarakuruvho,*uttarakuruvho → uttarakurū rammā (bj, sya-all, pts1ed)
Yena uttarakuruvho,*uttarakuruvho → uttarakurū rammā (bj, sya-all, pts1ed)mahāneru sudassano; Manussā tattha jāyanti, amamā apariggahā.
Na te bījaṁ pavapanti, napi nīyanti naṅgalā; Akaṭṭhapākimaṁ sāliṁ, paribhuñjanti mānusā.
Na te bījaṁ pavapanti, napi nīyanti naṅgalā; Akaṭṭhapākimaṁ sāliṁ, paribhuñjanti mānusā.
Akaṇaṁ athusaṁ suddhaṁ, sugandhaṁ taṇḍulapphalaṁ; Tuṇḍikīre pacitvāna, tato bhuñjanti bhojanaṁ.
sugandhaṁ taṇḍulapphalaṁ;
Akaṇaṁ athusaṁ suddhaṁ, sugandhaṁ taṇḍulapphalaṁ; Tuṇḍikīre pacitvāna, tato bhuñjanti bhojanaṁ.
Gāviṁ ekakhuraṁ katvā, anuyanti disodisaṁ; Pasuṁ ekakhuraṁ katvā, anuyanti disodisaṁ.
Gāviṁ ekakhuraṁ katvā, anuyanti disodisaṁ; Pasuṁ ekakhuraṁ katvā, anuyanti disodisaṁ.
Itthiṁ vā vāhanaṁ katvā,*Itthiṁ vā vāhanaṁ → itthī-vāhanaṁ (bj, pts1ed); itthiṁ vāhanaṁ (sya-all) anuyanti disodisaṁ; Purisaṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ.
Itthiṁ vā vāhanaṁ katvā,*Itthiṁ vā vāhanaṁ → itthī-vāhanaṁ (bj, pts1ed); itthiṁ vāhanaṁ (sya-all)
Itthiṁ vā vāhanaṁ katvā,*Itthiṁ vā vāhanaṁ → itthī-vāhanaṁ (bj, pts1ed); itthiṁ vāhanaṁ (sya-all)anuyanti disodisaṁ; Purisaṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ.
Kumāriṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ; Kumāraṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ.
Kumāriṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ; Kumāraṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ.
Te yāne abhiruhitvā, Sabbā disā anupariyāyanti;*anupariyāyanti → anupariyanti (bj, sya-all, pts1ed) Pacārā tassa rājino.
Sabbā disā anupariyāyanti;*anupariyāyanti → anupariyanti (bj, sya-all, pts1ed)
Te yāne abhiruhitvā, Sabbā disā anupariyāyanti;*anupariyāyanti → anupariyanti (bj, sya-all, pts1ed)Pacārā tassa rājino.
Hatthiyānaṁ assayānaṁ, dibbaṁ yānaṁ upaṭṭhitaṁ; Pāsādā sivikā ceva, mahārājassa yasassino.
Hatthiyānaṁ assayānaṁ, dibbaṁ yānaṁ upaṭṭhitaṁ; Pāsādā sivikā ceva, mahārājassa yasassino.
Tassa ca nagarā ahu, Antalikkhe sumāpitā; Āṭānāṭā kusināṭā parakusināṭā, Nāṭasuriyā parakusiṭanāṭā.*Nāṭasuriyā → nāṭapuriyā (bj, pts1ed); nāṭapariyā (sya-all)
Āṭānāṭā kusināṭā parakusināṭā,
Nāṭasuriyā parakusiṭanāṭā.*Nāṭasuriyā → nāṭapuriyā (bj, pts1ed); nāṭapariyā (sya-all)
Tassa ca nagarā ahu, Antalikkhe sumāpitā; Āṭānāṭā kusināṭā parakusināṭā, Nāṭasuriyā parakusiṭanāṭā.*Nāṭasuriyā → nāṭapuriyā (bj, pts1ed); nāṭapariyā (sya-all)
Uttarena kasivanto,*kasivanto → kapivanto (bj); kapīvanto (sya-all, pts1ed) Janoghamaparena ca; Navanavutiyo ambaraambaravatiyo, Āḷakamandā nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario rājadhānī.
Uttarena kasivanto,*kasivanto → kapivanto (bj); kapīvanto (sya-all, pts1ed)
Navanavutiyo ambaraambaravatiyo,
Āḷakamandā
nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario rājadhānī.
Uttarena kasivanto,*kasivanto → kapivanto (bj); kapīvanto (sya-all, pts1ed)Janoghamaparena ca; Navanavutiyo ambaraambaravatiyo, Āḷakamandā nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario rājadhānī.
Kuverassa kho pana mārisa, Mahārājassa visāṇā nāma rājadhānī; Tasmā kuvero mahārājā, ‘Vessavaṇo’ti pavuccati.
Kuverassa kho pana mārisa,
Mahārājassa visāṇā nāma rājadhānī;
Kuverassa kho pana mārisa, Mahārājassa visāṇā nāma rājadhānī; Tasmā kuvero mahārājā, ‘Vessavaṇo’ti pavuccati.
Paccesanto pakāsenti, Tatolā tattalā tatotalā; Ojasi tejasi tatojasī, Sūro rājā ariṭṭho nemi.
Paccesanto pakāsenti, Tatolā tattalā tatotalā; Ojasi tejasi tatojasī, Sūro rājā ariṭṭho nemi.
Rahadopi tattha dharaṇī nāma, Yato meghā pavassanti; Vassā yato patāyanti, Sabhāpi tattha sālavatī nāma.*sālavatī → bhagalavatī (bj, sya-all); bhagalavati (pts1ed)
Rahadopi tattha dharaṇī nāma,
Sabhāpi tattha sālavatī nāma.*sālavatī → bhagalavatī (bj, sya-all); bhagalavati (pts1ed)
Rahadopi tattha dharaṇī nāma, Yato meghā pavassanti; Vassā yato patāyanti, Sabhāpi tattha sālavatī nāma.*sālavatī → bhagalavatī (bj, sya-all); bhagalavati (pts1ed)
Yattha yakkhā payirupāsanti, Tattha niccaphalā rukkhā; Nānā dijagaṇā yutā, Mayūrakoñcābhirudā; Kokilādīhi vagguhi.
Yattha yakkhā payirupāsanti,
Tattha niccaphalā rukkhā;
Yattha yakkhā payirupāsanti, Tattha niccaphalā rukkhā; Nānā dijagaṇā yutā, Mayūrakoñcābhirudā; Kokilādīhi vagguhi.
Jīvañjīvakasaddettha, atho oṭṭhavacittakā; Kukkuṭakā kuḷīrakā,*Kukkuṭakā → kukutthakā (bj, pts1ed) vane pokkharasātakā.
Kukkuṭakā kuḷīrakā,*Kukkuṭakā → kukutthakā (bj, pts1ed)
Jīvañjīvakasaddettha, atho oṭṭhavacittakā; Kukkuṭakā kuḷīrakā,*Kukkuṭakā → kukutthakā (bj, pts1ed)vane pokkharasātakā.
Sukasāḷikasaddettha, daṇḍamāṇavakāni ca; Sobhati sabbakālaṁ sā, kuveranaḷinī sadā.
Sukasāḷikasaddettha, daṇḍamāṇavakāni ca; Sobhati sabbakālaṁ sā, kuveranaḷinī sadā.
Ito ‘sā uttarā disā’, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so.
Ito ‘sā uttarā disā’, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so.
Yakkhānañca adhipati, ‘kuvero’ iti nāmaso; Ramatī naccagītehi, yakkheheva purakkhato.
Yakkhānañca adhipati, ‘kuvero’ iti nāmaso; Ramatī naccagītehi, yakkheheva purakkhato.
Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.
Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.
Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase.
Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase.
‘Jinaṁ vandatha gotamaṁ’, ‘jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotaman’ti.
‘Jinaṁ vandatha gotamaṁ’,
buddhaṁ vandāma gotaman’ti.
‘Jinaṁ vandatha gotamaṁ’, ‘jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotaman’ti.
Ayaṁ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāya.
Ayaṁ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāya.
Ayaṁ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāya.
Yassa kassaci, mārisa, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā upāsakassa vā upāsikāya vā ayaṁ āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā.*pariyāputā → pariyāpuṭā (mr) Tañce amanusso yakkho vā yakkhinī vā yakkhapotako vā yakkhapotikā vā yakkhamahāmatto vā yakkhapārisajjo vā yakkhapacāro vā, gandhabbo vā gandhabbī vā gandhabbapotako vā gandhabbapotikā vā gandhabbamahāmatto vā gandhabbapārisajjo vā gandhabbapacāro vā, kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā kumbhaṇḍapotako vā kumbhaṇḍapotikā vā kumbhaṇḍamahāmatto vā kumbhaṇḍapārisajjo vā kumbhaṇḍapacāro vā, nāgo vā nāgī vā nāgapotako vā nāgapotikā vā nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduṭṭhacitto bhikkhuṁ vā bhikkhuniṁ vā upāsakaṁ vā upāsikaṁ vā gacchantaṁ vā anugaccheyya, ṭhitaṁ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṁ vā upanisīdeyya, nipannaṁ vā upanipajjeyya. Na me so, mārisa, amanusso labheyya gāmesu vā nigamesu vā sakkāraṁ vā garukāraṁ vā. Na me so, mārisa, amanusso labheyya āḷakamandāya nāma rājadhāniyā vatthuṁ vā vāsaṁ vā. Na me so, mārisa, amanusso labheyya yakkhānaṁ samitiṁ gantuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā anāvayhampi naṁ kareyyuṁ avivayhaṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā attāhipi paripuṇṇāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā rittampissa pattaṁ sīse nikkujjeyyuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā sattadhāpissa muddhaṁ phāleyyuṁ.
Yassa kassaci, mārisa, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā upāsakassa vā upāsikāya vā ayaṁ āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā.*pariyāputā → pariyāpuṭā (mr)
Tañce amanusso yakkho vā yakkhinī vā yakkhapotako vā yakkhapotikā vā yakkhamahāmatto vā yakkhapārisajjo vā yakkhapacāro vā, gandhabbo vā gandhabbī vā gandhabbapotako vā gandhabbapotikā vā gandhabbamahāmatto vā gandhabbapārisajjo vā gandhabbapacāro vā, kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā kumbhaṇḍapotako vā kumbhaṇḍapotikā vā kumbhaṇḍamahāmatto vā kumbhaṇḍapārisajjo vā kumbhaṇḍapacāro vā, nāgo vā nāgī vā nāgapotako vā nāgapotikā vā nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduṭṭhacitto bhikkhuṁ vā bhikkhuniṁ vā upāsakaṁ vā upāsikaṁ vā gacchantaṁ vā anugaccheyya, ṭhitaṁ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṁ vā upanisīdeyya, nipannaṁ vā upanipajjeyya.
Na me so, mārisa, amanusso labheyya gāmesu vā nigamesu vā sakkāraṁ vā garukāraṁ vā.
Na me so, mārisa, amanusso labheyya āḷakamandāya nāma rājadhāniyā vatthuṁ vā vāsaṁ vā.
Na me so, mārisa, amanusso labheyya yakkhānaṁ samitiṁ gantuṁ.
Apissu naṁ, mārisa, amanussā anāvayhampi naṁ kareyyuṁ avivayhaṁ.
Apissu naṁ, mārisa, amanussā attāhipi paripuṇṇāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṁ.
Apissu naṁ, mārisa, amanussā rittampissa pattaṁ sīse nikkujjeyyuṁ.
Apissu naṁ, mārisa, amanussā sattadhāpissa muddhaṁ phāleyyuṁ.
Yassa kassaci, mārisa, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā upāsakassa vā upāsikāya vā ayaṁ āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā.*pariyāputā → pariyāpuṭā (mr)Tañce amanusso yakkho vā yakkhinī vā yakkhapotako vā yakkhapotikā vā yakkhamahāmatto vā yakkhapārisajjo vā yakkhapacāro vā, gandhabbo vā gandhabbī vā gandhabbapotako vā gandhabbapotikā vā gandhabbamahāmatto vā gandhabbapārisajjo vā gandhabbapacāro vā, kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā kumbhaṇḍapotako vā kumbhaṇḍapotikā vā kumbhaṇḍamahāmatto vā kumbhaṇḍapārisajjo vā kumbhaṇḍapacāro vā, nāgo vā nāgī vā nāgapotako vā nāgapotikā vā nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduṭṭhacitto bhikkhuṁ vā bhikkhuniṁ vā upāsakaṁ vā upāsikaṁ vā gacchantaṁ vā anugaccheyya, ṭhitaṁ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṁ vā upanisīdeyya, nipannaṁ vā upanipajjeyya. Na me so, mārisa, amanusso labheyya gāmesu vā nigamesu vā sakkāraṁ vā garukāraṁ vā. Na me so, mārisa, amanusso labheyya āḷakamandāya nāma rājadhāniyā vatthuṁ vā vāsaṁ vā. Na me so, mārisa, amanusso labheyya yakkhānaṁ samitiṁ gantuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā anāvayhampi naṁ kareyyuṁ avivayhaṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā attāhipi paripuṇṇāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā rittampissa pattaṁ sīse nikkujjeyyuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā sattadhāpissa muddhaṁ phāleyyuṁ.
Santi hi, mārisa, amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti.*ruddhā → ruddā (bj, pts1ed) Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṁ avaruddhā nāma vuccanti. Seyyathāpi, mārisa, rañño māgadhassa vijite mahācorā. Te neva rañño māgadhassa ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṁ ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti. Te kho te, mārisa, mahācorā rañño māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti.
Santi hi, mārisa, amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti.*ruddhā → ruddā (bj, pts1ed)
Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṁ avaruddhā nāma vuccanti.
Seyyathāpi, mārisa, rañño māgadhassa vijite mahācorā.
Te neva rañño māgadhassa ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṁ ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti.
Te kho te, mārisa, mahācorā rañño māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti.
Santi hi, mārisa, amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti.*ruddhā → ruddā (bj, pts1ed)Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṁ avaruddhā nāma vuccanti. Seyyathāpi, mārisa, rañño māgadhassa vijite mahācorā. Te neva rañño māgadhassa ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṁ ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti. Te kho te, mārisa, mahācorā rañño māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti.
Evameva kho, mārisa, santi amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti. Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṁ avaruddhā nāma vuccanti. Yo hi koci, mārisa, amanusso yakkho vā yakkhinī vā …pe… gandhabbo vā gandhabbī vā …pe… kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā …pe… nāgo vā nāgī vā nāgapotako vā nāgapotikā vā nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā paduṭṭhacitto bhikkhuṁ vā bhikkhuniṁ vā upāsakaṁ vā upāsikaṁ vā gacchantaṁ vā anugaccheyya, ṭhitaṁ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṁ vā upanisīdeyya, nipannaṁ vā upanipajjeyya. Imesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ ujjhāpetabbaṁ vikkanditabbaṁ viravitabbaṁ: ‘ayaṁ yakkho gaṇhāti, ayaṁ yakkho āvisati, ayaṁ yakkho heṭheti, ayaṁ yakkho viheṭheti, ayaṁ yakkho hiṁsati, ayaṁ yakkho vihiṁsati, ayaṁ yakkho na muñcatī’ti.
Evameva kho, mārisa, santi amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti.
Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṁ avaruddhā nāma vuccanti.
Yo hi koci, mārisa, amanusso yakkho vā yakkhinī vā …pe… gandhabbo vā gandhabbī vā …pe… kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā …pe… nāgo vā nāgī vā nāgapotako vā nāgapotikā vā nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā paduṭṭhacitto bhikkhuṁ vā bhikkhuniṁ vā upāsakaṁ vā upāsikaṁ vā gacchantaṁ vā anugaccheyya, ṭhitaṁ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṁ vā upanisīdeyya, nipannaṁ vā upanipajjeyya.
Imesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ ujjhāpetabbaṁ vikkanditabbaṁ viravitabbaṁ:
‘ayaṁ yakkho gaṇhāti, ayaṁ yakkho āvisati, ayaṁ yakkho heṭheti, ayaṁ yakkho viheṭheti, ayaṁ yakkho hiṁsati, ayaṁ yakkho vihiṁsati, ayaṁ yakkho na muñcatī’ti.
Evameva kho, mārisa, santi amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti. Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṁ avaruddhā nāma vuccanti. Yo hi koci, mārisa, amanusso yakkho vā yakkhinī vā …pe… gandhabbo vā gandhabbī vā …pe… kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā …pe… nāgo vā nāgī vā nāgapotako vā nāgapotikā vā nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā paduṭṭhacitto bhikkhuṁ vā bhikkhuniṁ vā upāsakaṁ vā upāsikaṁ vā gacchantaṁ vā anugaccheyya, ṭhitaṁ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṁ vā upanisīdeyya, nipannaṁ vā upanipajjeyya. Imesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ ujjhāpetabbaṁ vikkanditabbaṁ viravitabbaṁ: ‘ayaṁ yakkho gaṇhāti, ayaṁ yakkho āvisati, ayaṁ yakkho heṭheti, ayaṁ yakkho viheṭheti, ayaṁ yakkho hiṁsati, ayaṁ yakkho vihiṁsati, ayaṁ yakkho na muñcatī’ti.
Katamesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ?
Katamesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ?
Katamesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ?
Indo somo varuṇo ca, bhāradvājo pajāpati; Candano kāmaseṭṭho ca, kinnughaṇḍu nighaṇḍu ca.
Indo somo varuṇo ca, bhāradvājo pajāpati; Candano kāmaseṭṭho ca, kinnughaṇḍu nighaṇḍu ca.
Panādo opamañño ca, devasūto ca mātali; Cittaseno ca gandhabbo, naḷo rājā janesabho.*janesabho → janosabho (sya-all)
naḷo rājā janesabho.*janesabho → janosabho (sya-all)
Panādo opamañño ca, devasūto ca mātali; Cittaseno ca gandhabbo, naḷo rājā janesabho.*janesabho → janosabho (sya-all)
Sātāgiro hemavato, puṇṇako karatiyo guḷo; Sivako mucalindo ca, vessāmitto yugandharo.
Sātāgiro hemavato, puṇṇako karatiyo guḷo; Sivako mucalindo ca, vessāmitto yugandharo.
Gopālo supparodho ca,*supparodho ca → suppagedho ca (bj, sya-all, pts1ed) Hiri netti ca mandiyo; Pañcālacaṇḍo āḷavako, Pajjunno sumano sumukho;*Pajjunno → pajjanno (bj); pajuṇṇo (sya-all) Dadhimukho maṇi māṇivaro dīgho,*maṇi māṇivaro → maṇi mānicaro (sya-all, pts1ed) Atho serīsako saha.*serīsako → serissako (bj, pts1ed)
Gopālo supparodho ca,*supparodho ca → suppagedho ca (bj, sya-all, pts1ed)
Pajjunno sumano sumukho;*Pajjunno → pajjanno (bj); pajuṇṇo (sya-all)
Dadhimukho maṇi māṇivaro dīgho,*maṇi māṇivaro → maṇi mānicaro (sya-all, pts1ed)
Atho serīsako saha.*serīsako → serissako (bj, pts1ed)
Gopālo supparodho ca,*supparodho ca → suppagedho ca (bj, sya-all, pts1ed)Hiri netti ca mandiyo; Pañcālacaṇḍo āḷavako, Pajjunno sumano sumukho;*Pajjunno → pajjanno (bj); pajuṇṇo (sya-all)Dadhimukho maṇi māṇivaro dīgho,*maṇi māṇivaro → maṇi mānicaro (sya-all, pts1ed)Atho serīsako saha.*serīsako → serissako (bj, pts1ed)
Imesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ ujjhāpetabbaṁ vikkanditabbaṁ viravitabbaṁ: ‘ayaṁ yakkho gaṇhāti, ayaṁ yakkho āvisati, ayaṁ yakkho heṭheti, ayaṁ yakkho viheṭheti, ayaṁ yakkho hiṁsati, ayaṁ yakkho vihiṁsati, ayaṁ yakkho na muñcatī’ti.
Imesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ ujjhāpetabbaṁ vikkanditabbaṁ viravitabbaṁ:
‘ayaṁ yakkho gaṇhāti, ayaṁ yakkho āvisati, ayaṁ yakkho heṭheti, ayaṁ yakkho viheṭheti, ayaṁ yakkho hiṁsati, ayaṁ yakkho vihiṁsati, ayaṁ yakkho na muñcatī’ti.
Imesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ ujjhāpetabbaṁ vikkanditabbaṁ viravitabbaṁ: ‘ayaṁ yakkho gaṇhāti, ayaṁ yakkho āvisati, ayaṁ yakkho heṭheti, ayaṁ yakkho viheṭheti, ayaṁ yakkho hiṁsati, ayaṁ yakkho vihiṁsati, ayaṁ yakkho na muñcatī’ti.
Ayaṁ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāya. Handa ca dāni mayaṁ, mārisa, gacchāma bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti.
Ayaṁ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāya.
Handa ca dāni mayaṁ, mārisa, gacchāma bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti.
Ayaṁ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāya. Handa ca dāni mayaṁ, mārisa, gacchāma bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti.
“Yassadāni tumhe, mahārājāno, kālaṁ maññathā”ti.
“Yassadāni tumhe, mahārājāno, kālaṁ maññathā”ti.
“Yassadāni tumhe, mahārājāno, kālaṁ maññathā”ti.
Atha kho cattāro mahārājā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu. Tepi kho yakkhā uṭṭhāyāsanā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce nāmagottaṁ sāvetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce tuṇhībhūtā tatthevantaradhāyiṁsūti.
Atha kho cattāro mahārājā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu.
Tepi kho yakkhā uṭṭhāyāsanā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce nāmagottaṁ sāvetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce tuṇhībhūtā tatthevantaradhāyiṁsūti.
Atha kho cattāro mahārājā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu. Tepi kho yakkhā uṭṭhāyāsanā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce nāmagottaṁ sāvetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce tuṇhībhūtā tatthevantaradhāyiṁsūti.
Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.
Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.
Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.
2. Dutiyabhāṇavāra
2. Dutiyabhāṇavāra
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ cattāro mahārājā mahatiyā ca yakkhasenāya mahatiyā ca gandhabbasenāya mahatiyā ca kumbhaṇḍasenāya mahatiyā ca nāgasenāya catuddisaṁ rakkhaṁ ṭhapetvā catuddisaṁ gumbaṁ ṭhapetvā catuddisaṁ ovaraṇaṁ ṭhapetvā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ pabbataṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tepi kho, bhikkhave, yakkhā appekacce maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce mayā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi:
“imaṁ, bhikkhave, rattiṁ cattāro mahārājā mahatiyā ca yakkhasenāya mahatiyā ca gandhabbasenāya mahatiyā ca kumbhaṇḍasenāya mahatiyā ca nāgasenāya catuddisaṁ rakkhaṁ ṭhapetvā catuddisaṁ gumbaṁ ṭhapetvā catuddisaṁ ovaraṇaṁ ṭhapetvā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ pabbataṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu.
Tepi kho, bhikkhave, yakkhā appekacce maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce mayā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ cattāro mahārājā mahatiyā ca yakkhasenāya mahatiyā ca gandhabbasenāya mahatiyā ca kumbhaṇḍasenāya mahatiyā ca nāgasenāya catuddisaṁ rakkhaṁ ṭhapetvā catuddisaṁ gumbaṁ ṭhapetvā catuddisaṁ ovaraṇaṁ ṭhapetvā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ pabbataṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tepi kho, bhikkhave, yakkhā appekacce maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce mayā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu.
Ekamantaṁ nisinno kho, bhikkhave, vessavaṇo mahārājā maṁ etadavoca: ‘santi hi, bhante, uḷārā yakkhā bhagavato appasannā …pe… santi hi, bhante, nīcā yakkhā bhagavato pasannā. Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appasannāyeva bhagavato. Taṁ kissa hetu? Bhagavā hi, bhante, pāṇātipātā veramaṇiyā dhammaṁ deseti … surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaṁ deseti. Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appaṭiviratāyeva pāṇātipātā … appaṭiviratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā. Tesaṁ taṁ hoti appiyaṁ amanāpaṁ. Santi hi, bhante, bhagavato sāvakā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. Tattha santi uḷārā yakkhā nivāsino, ye imasmiṁ bhagavato pāvacane appasannā, tesaṁ pasādāya uggaṇhātu, bhante, bhagavā āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāyā’ti. Adhivāsesiṁ kho ahaṁ, bhikkhave, tuṇhībhāvena. Atha kho, bhikkhave, vessavaṇo mahārājā me adhivāsanaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ abhāsi:
Ekamantaṁ nisinno kho, bhikkhave, vessavaṇo mahārājā maṁ etadavoca:
‘santi hi, bhante, uḷārā yakkhā bhagavato appasannā …pe… santi hi, bhante, nīcā yakkhā bhagavato pasannā.
Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appasannāyeva bhagavato.
Bhagavā hi, bhante, pāṇātipātā veramaṇiyā dhammaṁ deseti … surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaṁ deseti.
Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appaṭiviratāyeva pāṇātipātā … appaṭiviratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā.
Tesaṁ taṁ hoti appiyaṁ amanāpaṁ.
Santi hi, bhante, bhagavato sāvakā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni.
Tattha santi uḷārā yakkhā nivāsino, ye imasmiṁ bhagavato pāvacane appasannā, tesaṁ pasādāya uggaṇhātu, bhante, bhagavā āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāyā’ti.
Adhivāsesiṁ kho ahaṁ, bhikkhave, tuṇhībhāvena.
Atha kho, bhikkhave, vessavaṇo mahārājā me adhivāsanaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ abhāsi:
Ekamantaṁ nisinno kho, bhikkhave, vessavaṇo mahārājā maṁ etadavoca: ‘santi hi, bhante, uḷārā yakkhā bhagavato appasannā …pe… santi hi, bhante, nīcā yakkhā bhagavato pasannā. Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appasannāyeva bhagavato. Taṁ kissa hetu? Bhagavā hi, bhante, pāṇātipātā veramaṇiyā dhammaṁ deseti … surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaṁ deseti. Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appaṭiviratāyeva pāṇātipātā … appaṭiviratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā. Tesaṁ taṁ hoti appiyaṁ amanāpaṁ. Santi hi, bhante, bhagavato sāvakā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. Tattha santi uḷārā yakkhā nivāsino, ye imasmiṁ bhagavato pāvacane appasannā, tesaṁ pasādāya uggaṇhātu, bhante, bhagavā āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāyā’ti. Adhivāsesiṁ kho ahaṁ, bhikkhave, tuṇhībhāvena. Atha kho, bhikkhave, vessavaṇo mahārājā me adhivāsanaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ abhāsi:
‘Vipassissa ca namatthu, cakkhumantassa sirīmato; Sikhissapi ca namatthu, sabbabhūtānukampino.
‘Vipassissa ca namatthu, cakkhumantassa sirīmato; Sikhissapi ca namatthu, sabbabhūtānukampino.
Vessabhussa ca namatthu, nhātakassa tapassino; Namatthu kakusandhassa, mārasenāpamaddino.
Vessabhussa ca namatthu, nhātakassa tapassino; Namatthu kakusandhassa, mārasenāpamaddino.
Koṇāgamanassa namatthu, brāhmaṇassa vusīmato; Kassapassa ca namatthu, vippamuttassa sabbadhi.
Koṇāgamanassa namatthu, brāhmaṇassa vusīmato; Kassapassa ca namatthu, vippamuttassa sabbadhi.
Aṅgīrasassa namatthu, sakyaputtassa sirīmato; Yo imaṁ dhammaṁ desesi, sabbadukkhāpanūdanaṁ.
Aṅgīrasassa namatthu, sakyaputtassa sirīmato; Yo imaṁ dhammaṁ desesi, sabbadukkhāpanūdanaṁ.
Ye cāpi nibbutā loke, yathābhūtaṁ vipassisuṁ; Te janā apisuṇātha, mahantā vītasāradā.
Ye cāpi nibbutā loke, yathābhūtaṁ vipassisuṁ; Te janā apisuṇātha, mahantā vītasāradā.
Hitaṁ devamanussānaṁ, yaṁ namassanti gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Hitaṁ devamanussānaṁ, yaṁ namassanti gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Yato uggacchati sūriyo, ādicco maṇḍalī mahā; Yassa cuggacchamānassa, saṁvarīpi nirujjhati; Yassa cuggate sūriye, “divaso”ti pavuccati.
Yato uggacchati sūriyo, ādicco maṇḍalī mahā; Yassa cuggacchamānassa, saṁvarīpi nirujjhati; Yassa cuggate sūriye, “divaso”ti pavuccati.
Rahadopi tattha gambhīro, samuddo saritodako; Evaṁ taṁ tattha jānanti, “samuddo saritodako”.
Rahadopi tattha gambhīro,
Rahadopi tattha gambhīro, samuddo saritodako; Evaṁ taṁ tattha jānanti, “samuddo saritodako”.
Ito “sā purimā disā”, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so.
Ito “sā purimā disā”, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so.
Gandhabbānaṁ adhipati, “dhataraṭṭho”ti nāmaso; Ramatī naccagītehi, gandhabbehi purakkhato.
Gandhabbānaṁ adhipati, “dhataraṭṭho”ti nāmaso; Ramatī naccagītehi, gandhabbehi purakkhato.
Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.
Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.
Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase.
Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase.
“Jinaṁ vandatha gotamaṁ, jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ”.
buddhaṁ vandāma gotamaṁ”.
“Jinaṁ vandatha gotamaṁ, jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ”.
Yena petā pavuccanti, pisuṇā piṭṭhimaṁsikā; Pāṇātipātino luddā, corā nekatikā janā.
Yena petā pavuccanti, pisuṇā piṭṭhimaṁsikā; Pāṇātipātino luddā, corā nekatikā janā.
Ito “sā dakkhiṇā disā”, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so.
Ito “sā dakkhiṇā disā”, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so.
Kumbhaṇḍānaṁ adhipati, “virūḷho” iti nāmaso; Ramatī naccagītehi, kumbhaṇḍehi purakkhato.
Kumbhaṇḍānaṁ adhipati, “virūḷho” iti nāmaso; Ramatī naccagītehi, kumbhaṇḍehi purakkhato.
Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.
Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.
Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase.
Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase.
“Jinaṁ vandatha gotamaṁ, jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ”.
buddhaṁ vandāma gotamaṁ”.
“Jinaṁ vandatha gotamaṁ, jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ”.
Yattha coggacchati sūriyo, ādicco maṇḍalī mahā; Yassa coggacchamānassa, divasopi nirujjhati; Yassa coggate sūriye, “saṁvarī”ti pavuccati.
Yattha coggacchati sūriyo,
Yattha coggacchati sūriyo, ādicco maṇḍalī mahā; Yassa coggacchamānassa, divasopi nirujjhati; Yassa coggate sūriye, “saṁvarī”ti pavuccati.
Rahadopi tattha gambhīro, samuddo saritodako; Evaṁ taṁ tattha jānanti, samuddo saritodako.
Rahadopi tattha gambhīro,
Rahadopi tattha gambhīro, samuddo saritodako; Evaṁ taṁ tattha jānanti, samuddo saritodako.
Ito “sā pacchimā disā”, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so.
Ito “sā pacchimā disā”, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so.
Nāgānañca adhipati, “virūpakkho”ti nāmaso; Ramatī naccagītehi, nāgeheva purakkhato.
Nāgānañca adhipati, “virūpakkho”ti nāmaso; Ramatī naccagītehi, nāgeheva purakkhato.
Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.
Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.
Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase.
Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase.
“Jinaṁ vandatha gotamaṁ, jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ”.
buddhaṁ vandāma gotamaṁ”.
“Jinaṁ vandatha gotamaṁ, jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotamaṁ”.
Yena uttarakuruvho, mahāneru sudassano; Manussā tattha jāyanti, amamā apariggahā.
Yena uttarakuruvho, mahāneru sudassano; Manussā tattha jāyanti, amamā apariggahā.
Na te bījaṁ pavapanti, nāpi nīyanti naṅgalā; Akaṭṭhapākimaṁ sāliṁ, paribhuñjanti mānusā.
Na te bījaṁ pavapanti, nāpi nīyanti naṅgalā; Akaṭṭhapākimaṁ sāliṁ, paribhuñjanti mānusā.
Akaṇaṁ athusaṁ suddhaṁ, sugandhaṁ taṇḍulapphalaṁ; Tuṇḍikīre pacitvāna, tato bhuñjanti bhojanaṁ.
sugandhaṁ taṇḍulapphalaṁ;
Akaṇaṁ athusaṁ suddhaṁ, sugandhaṁ taṇḍulapphalaṁ; Tuṇḍikīre pacitvāna, tato bhuñjanti bhojanaṁ.
Gāviṁ ekakhuraṁ katvā, anuyanti disodisaṁ; Pasuṁ ekakhuraṁ katvā, anuyanti disodisaṁ.
Gāviṁ ekakhuraṁ katvā, anuyanti disodisaṁ; Pasuṁ ekakhuraṁ katvā, anuyanti disodisaṁ.
Itthiṁ vā vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ; Purisaṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ.
Itthiṁ vā vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ; Purisaṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ.
Kumāriṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ; Kumāraṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ.
Kumāriṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ; Kumāraṁ vāhanaṁ katvā, anuyanti disodisaṁ.
Te yāne abhiruhitvā, Sabbā disā anupariyāyanti; Pacārā tassa rājino.
Sabbā disā anupariyāyanti;
Te yāne abhiruhitvā, Sabbā disā anupariyāyanti; Pacārā tassa rājino.
Hatthiyānaṁ assayānaṁ, dibbaṁ yānaṁ upaṭṭhitaṁ; Pāsādā sivikā ceva, mahārājassa yasassino.
Hatthiyānaṁ assayānaṁ, dibbaṁ yānaṁ upaṭṭhitaṁ; Pāsādā sivikā ceva, mahārājassa yasassino.
Tassa ca nagarā ahu, Antalikkhe sumāpitā; Āṭānāṭā kusināṭā parakusināṭā, Nāṭasuriyā parakusiṭanāṭā.
Āṭānāṭā kusināṭā parakusināṭā,
Nāṭasuriyā parakusiṭanāṭā.
Tassa ca nagarā ahu, Antalikkhe sumāpitā; Āṭānāṭā kusināṭā parakusināṭā, Nāṭasuriyā parakusiṭanāṭā.
Uttarena kasivanto, Janoghamaparena ca; Navanavutiyo ambaraambaravatiyo, Āḷakamandā nāma rājadhānī.
Navanavutiyo ambaraambaravatiyo,
Āḷakamandā nāma rājadhānī.
Uttarena kasivanto, Janoghamaparena ca; Navanavutiyo ambaraambaravatiyo, Āḷakamandā nāma rājadhānī.
Kuverassa kho pana mārisa, Mahārājassa visāṇā nāma rājadhānī; Tasmā kuvero mahārājā, “Vessavaṇo”ti pavuccati.
Kuverassa kho pana mārisa,
Mahārājassa visāṇā nāma rājadhānī;
Kuverassa kho pana mārisa, Mahārājassa visāṇā nāma rājadhānī; Tasmā kuvero mahārājā, “Vessavaṇo”ti pavuccati.
Paccesanto pakāsenti, Tatolā tattalā tatotalā; Ojasi tejasi tatojasī, Sūro rājā ariṭṭho nemi.
Paccesanto pakāsenti, Tatolā tattalā tatotalā; Ojasi tejasi tatojasī, Sūro rājā ariṭṭho nemi.
Rahadopi tattha dharaṇī nāma, Yato meghā pavassanti; Vassā yato patāyanti, Sabhāpi tattha sālavatī nāma.
Rahadopi tattha dharaṇī nāma,
Sabhāpi tattha sālavatī nāma.
Rahadopi tattha dharaṇī nāma, Yato meghā pavassanti; Vassā yato patāyanti, Sabhāpi tattha sālavatī nāma.
Yattha yakkhā payirupāsanti, Tattha niccaphalā rukkhā; Nānā dijagaṇā yutā, Mayūrakoñcābhirudā; Kokilādīhi vagguhi.
Yattha yakkhā payirupāsanti,
Tattha niccaphalā rukkhā;
Yattha yakkhā payirupāsanti, Tattha niccaphalā rukkhā; Nānā dijagaṇā yutā, Mayūrakoñcābhirudā; Kokilādīhi vagguhi.
Jīvañjīvakasaddettha, atho oṭṭhavacittakā; Kukkuṭakā kuḷīrakā, vane pokkharasātakā.
Jīvañjīvakasaddettha, atho oṭṭhavacittakā; Kukkuṭakā kuḷīrakā, vane pokkharasātakā.
Sukasāḷika saddettha, daṇḍamāṇavakāni ca; Sobhati sabbakālaṁ sā, kuveranaḷinī sadā.
Sukasāḷika saddettha, daṇḍamāṇavakāni ca; Sobhati sabbakālaṁ sā, kuveranaḷinī sadā.
Ito “sā uttarā disā”, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so.
Ito “sā uttarā disā”, iti naṁ ācikkhatī jano; Yaṁ disaṁ abhipāleti, mahārājā yasassi so.
Yakkhānañca adhipati, “kuvero” iti nāmaso; Ramatī naccagītehi, yakkheheva purakkhato.
Yakkhānañca adhipati, “kuvero” iti nāmaso; Ramatī naccagītehi, yakkheheva purakkhato.
Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.
Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṁ; Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.
Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Te cāpi buddhaṁ disvāna, buddhaṁ ādiccabandhunaṁ; Dūratova namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase.
Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṁ vandanti; Sutaṁ netaṁ abhiṇhaso, tasmā evaṁ vademase.
“Jinaṁ vandatha gotamaṁ, jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotaman”ti.
buddhaṁ vandāma gotaman”ti.
“Jinaṁ vandatha gotamaṁ, jinaṁ vandāma gotamaṁ; Vijjācaraṇasampannaṁ, buddhaṁ vandāma gotaman”ti.
Ayaṁ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāya. Yassa kassaci, mārisa, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā upāsakassa vā upāsikāya vā ayaṁ āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā tañce amanusso yakkho vā yakkhinī vā …pe… gandhabbo vā gandhabbī vā …pe… kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā …pe… nāgo vā nāgī vā nāgapotako vā nāgapotikā vā nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduṭṭhacitto bhikkhuṁ vā bhikkhuniṁ vā upāsakaṁ vā upāsikaṁ vā gacchantaṁ vā anugaccheyya, ṭhitaṁ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṁ vā upanisīdeyya, nipannaṁ vā upanipajjeyya. Na me so, mārisa, amanusso labheyya gāmesu vā nigamesu vā sakkāraṁ vā garukāraṁ vā. Na me so, mārisa, amanusso labheyya āḷakamandāya nāma rājadhāniyā vatthuṁ vā vāsaṁ vā. Na me so, mārisa, amanusso labheyya yakkhānaṁ samitiṁ gantuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā anāvayhampi naṁ kareyyuṁ avivayhaṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā attāhi paripuṇṇāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā rittampissa pattaṁ sīse nikkujjeyyuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā sattadhāpissa muddhaṁ phāleyyuṁ.
Ayaṁ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāya.
Yassa kassaci, mārisa, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā upāsakassa vā upāsikāya vā ayaṁ āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā tañce amanusso yakkho vā yakkhinī vā …pe… gandhabbo vā gandhabbī vā …pe… kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā …pe… nāgo vā nāgī vā nāgapotako vā nāgapotikā vā nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduṭṭhacitto bhikkhuṁ vā bhikkhuniṁ vā upāsakaṁ vā upāsikaṁ vā gacchantaṁ vā anugaccheyya, ṭhitaṁ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṁ vā upanisīdeyya, nipannaṁ vā upanipajjeyya.
Na me so, mārisa, amanusso labheyya gāmesu vā nigamesu vā sakkāraṁ vā garukāraṁ vā.
Na me so, mārisa, amanusso labheyya āḷakamandāya nāma rājadhāniyā vatthuṁ vā vāsaṁ vā.
Na me so, mārisa, amanusso labheyya yakkhānaṁ samitiṁ gantuṁ.
Apissu naṁ, mārisa, amanussā anāvayhampi naṁ kareyyuṁ avivayhaṁ.
Apissu naṁ, mārisa, amanussā attāhi paripuṇṇāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṁ.
Apissu naṁ, mārisa, amanussā rittampissa pattaṁ sīse nikkujjeyyuṁ.
Apissu naṁ, mārisa, amanussā sattadhāpissa muddhaṁ phāleyyuṁ.
Ayaṁ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāya. Yassa kassaci, mārisa, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā upāsakassa vā upāsikāya vā ayaṁ āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā tañce amanusso yakkho vā yakkhinī vā …pe… gandhabbo vā gandhabbī vā …pe… kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā …pe… nāgo vā nāgī vā nāgapotako vā nāgapotikā vā nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduṭṭhacitto bhikkhuṁ vā bhikkhuniṁ vā upāsakaṁ vā upāsikaṁ vā gacchantaṁ vā anugaccheyya, ṭhitaṁ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṁ vā upanisīdeyya, nipannaṁ vā upanipajjeyya. Na me so, mārisa, amanusso labheyya gāmesu vā nigamesu vā sakkāraṁ vā garukāraṁ vā. Na me so, mārisa, amanusso labheyya āḷakamandāya nāma rājadhāniyā vatthuṁ vā vāsaṁ vā. Na me so, mārisa, amanusso labheyya yakkhānaṁ samitiṁ gantuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā anāvayhampi naṁ kareyyuṁ avivayhaṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā attāhi paripuṇṇāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā rittampissa pattaṁ sīse nikkujjeyyuṁ. Apissu naṁ, mārisa, amanussā sattadhāpissa muddhaṁ phāleyyuṁ.
Santi hi, mārisa, amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti. Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṁ avaruddhā nāma vuccanti. Seyyathāpi, mārisa, rañño māgadhassa vijite mahācorā. Te neva rañño māgadhassa ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṁ ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti. Te kho te, mārisa, mahācorā rañño māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti.
Santi hi, mārisa, amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti.
Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṁ avaruddhā nāma vuccanti.
Seyyathāpi, mārisa, rañño māgadhassa vijite mahācorā.
Te neva rañño māgadhassa ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṁ ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti.
Te kho te, mārisa, mahācorā rañño māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti.
Santi hi, mārisa, amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti. Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṁ avaruddhā nāma vuccanti. Seyyathāpi, mārisa, rañño māgadhassa vijite mahācorā. Te neva rañño māgadhassa ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṁ ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti. Te kho te, mārisa, mahācorā rañño māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti.
Evameva kho, mārisa, santi amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti. Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṁ avaruddhā nāma vuccanti. Yo hi koci, mārisa, amanusso yakkho vā yakkhinī vā …pe… gandhabbo vā gandhabbī vā …pe… kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā …pe… nāgo vā nāgī vā …pe… paduṭṭhacitto bhikkhuṁ vā bhikkhuniṁ vā upāsakaṁ vā upāsikaṁ vā gacchantaṁ vā upagaccheyya, ṭhitaṁ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṁ vā upanisīdeyya, nipannaṁ vā upanipajjeyya. Imesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ ujjhāpetabbaṁ vikkanditabbaṁ viravitabbaṁ: “ayaṁ yakkho gaṇhāti, ayaṁ yakkho āvisati, ayaṁ yakkho heṭheti, ayaṁ yakkho viheṭheti, ayaṁ yakkho hiṁsati, ayaṁ yakkho vihiṁsati, ayaṁ yakkho na muñcatī”ti.
Evameva kho, mārisa, santi amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti.
Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṁ avaruddhā nāma vuccanti.
Yo hi koci, mārisa, amanusso yakkho vā yakkhinī vā …pe… gandhabbo vā gandhabbī vā …pe… kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā …pe… nāgo vā nāgī vā …pe… paduṭṭhacitto bhikkhuṁ vā bhikkhuniṁ vā upāsakaṁ vā upāsikaṁ vā gacchantaṁ vā upagaccheyya, ṭhitaṁ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṁ vā upanisīdeyya, nipannaṁ vā upanipajjeyya.
Imesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ ujjhāpetabbaṁ vikkanditabbaṁ viravitabbaṁ:
“ayaṁ yakkho gaṇhāti, ayaṁ yakkho āvisati, ayaṁ yakkho heṭheti, ayaṁ yakkho viheṭheti, ayaṁ yakkho hiṁsati, ayaṁ yakkho vihiṁsati, ayaṁ yakkho na muñcatī”ti.
Evameva kho, mārisa, santi amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ ādiyanti, na mahārājānaṁ purisakānaṁ purisakānaṁ ādiyanti. Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṁ avaruddhā nāma vuccanti. Yo hi koci, mārisa, amanusso yakkho vā yakkhinī vā …pe… gandhabbo vā gandhabbī vā …pe… kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā …pe… nāgo vā nāgī vā …pe… paduṭṭhacitto bhikkhuṁ vā bhikkhuniṁ vā upāsakaṁ vā upāsikaṁ vā gacchantaṁ vā upagaccheyya, ṭhitaṁ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṁ vā upanisīdeyya, nipannaṁ vā upanipajjeyya. Imesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ ujjhāpetabbaṁ vikkanditabbaṁ viravitabbaṁ: “ayaṁ yakkho gaṇhāti, ayaṁ yakkho āvisati, ayaṁ yakkho heṭheti, ayaṁ yakkho viheṭheti, ayaṁ yakkho hiṁsati, ayaṁ yakkho vihiṁsati, ayaṁ yakkho na muñcatī”ti.
Katamesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ?
Katamesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ?
Katamesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ?
Indo somo varuṇo ca, bhāradvājo pajāpati; Candano kāmaseṭṭho ca, kinnughaṇḍu nighaṇḍu ca.
Indo somo varuṇo ca, bhāradvājo pajāpati; Candano kāmaseṭṭho ca, kinnughaṇḍu nighaṇḍu ca.
Panādo opamañño ca, devasūto ca mātali; Cittaseno ca gandhabbo, naḷo rājā janesabho.
Panādo opamañño ca, devasūto ca mātali; Cittaseno ca gandhabbo, naḷo rājā janesabho.
Sātāgiro hemavato, puṇṇako karatiyo guḷo; Sivako mucalindo ca, vessāmitto yugandharo.
Sātāgiro hemavato, puṇṇako karatiyo guḷo; Sivako mucalindo ca, vessāmitto yugandharo.
Gopālo supparodho ca, Hiri netti ca mandiyo; Pañcālacaṇḍo āḷavako, Pajjunno sumano sumukho; Dadhimukho maṇi māṇivaro dīgho, Atho serīsako saha.
Dadhimukho maṇi māṇivaro dīgho,
Gopālo supparodho ca, Hiri netti ca mandiyo; Pañcālacaṇḍo āḷavako, Pajjunno sumano sumukho; Dadhimukho maṇi māṇivaro dīgho, Atho serīsako saha.
Imesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ ujjhāpetabbaṁ vikkanditabbaṁ viravitabbaṁ: “ayaṁ yakkho gaṇhāti, ayaṁ yakkho āvisati, ayaṁ yakkho heṭheti, ayaṁ yakkho viheṭheti, ayaṁ yakkho hiṁsati, ayaṁ yakkho vihiṁsati, ayaṁ yakkho na muñcatī”ti.
Imesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ ujjhāpetabbaṁ vikkanditabbaṁ viravitabbaṁ:
“ayaṁ yakkho gaṇhāti, ayaṁ yakkho āvisati, ayaṁ yakkho heṭheti, ayaṁ yakkho viheṭheti, ayaṁ yakkho hiṁsati, ayaṁ yakkho vihiṁsati, ayaṁ yakkho na muñcatī”ti.
Imesaṁ yakkhānaṁ mahāyakkhānaṁ senāpatīnaṁ mahāsenāpatīnaṁ ujjhāpetabbaṁ vikkanditabbaṁ viravitabbaṁ: “ayaṁ yakkho gaṇhāti, ayaṁ yakkho āvisati, ayaṁ yakkho heṭheti, ayaṁ yakkho viheṭheti, ayaṁ yakkho hiṁsati, ayaṁ yakkho vihiṁsati, ayaṁ yakkho na muñcatī”ti.
Ayaṁ kho, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāya. Handa ca dāni mayaṁ, mārisa, gacchāma, bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā’ti. ‘Yassadāni tumhe, mahārājāno, kālaṁ maññathā’ti.
Ayaṁ kho, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāya.
Handa ca dāni mayaṁ, mārisa, gacchāma, bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā’ti.
‘Yassadāni tumhe, mahārājāno, kālaṁ maññathā’ti.
Ayaṁ kho, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāya. Handa ca dāni mayaṁ, mārisa, gacchāma, bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā’ti. ‘Yassadāni tumhe, mahārājāno, kālaṁ maññathā’ti.
Atha kho, bhikkhave, cattāro mahārājā uṭṭhāyāsanā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu. Tepi kho, bhikkhave, yakkhā uṭṭhāyāsanā appekacce maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce mayā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce nāmagottaṁ sāvetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce tuṇhībhūtā tatthevantaradhāyiṁsu.
Atha kho, bhikkhave, cattāro mahārājā uṭṭhāyāsanā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu.
Tepi kho, bhikkhave, yakkhā uṭṭhāyāsanā appekacce maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu.
Appekacce mayā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā tatthevantaradhāyiṁsu.
Appekacce yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā tatthevantaradhāyiṁsu.
Appekacce nāmagottaṁ sāvetvā tatthevantaradhāyiṁsu.
Appekacce tuṇhībhūtā tatthevantaradhāyiṁsu.
Atha kho, bhikkhave, cattāro mahārājā uṭṭhāyāsanā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu. Tepi kho, bhikkhave, yakkhā uṭṭhāyāsanā appekacce maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce mayā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce nāmagottaṁ sāvetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Appekacce tuṇhībhūtā tatthevantaradhāyiṁsu.
Uggaṇhātha, bhikkhave, āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ. Pariyāpuṇātha, bhikkhave, āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ. Dhāretha, bhikkhave, āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ. Atthasaṁhitā, bhikkhave, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāyā”ti.*Atthasaṁhitā → atthasañhitāyaṁ (sya-all); atthasaṁhitāyaṁ (pts1ed)
Uggaṇhātha, bhikkhave, āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ.
Pariyāpuṇātha, bhikkhave, āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ.
Dhāretha, bhikkhave, āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ.
Atthasaṁhitā, bhikkhave, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāyā”ti.*Atthasaṁhitā → atthasañhitāyaṁ (sya-all); atthasaṁhitāyaṁ (pts1ed)
Uggaṇhātha, bhikkhave, āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ. Pariyāpuṇātha, bhikkhave, āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ. Dhāretha, bhikkhave, āṭānāṭiyaṁ rakkhaṁ. Atthasaṁhitā, bhikkhave, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ guttiyā rakkhāya avihiṁsāya phāsuvihārāyā”ti.*Atthasaṁhitā → atthasañhitāyaṁ (sya-all); atthasaṁhitāyaṁ (pts1ed)
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
Āṭānāṭiyasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ.
Āṭānāṭiyasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ.
Āṭānāṭiyasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ.