KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Largos
3. El capítulo con Pāṭikaputta

El cantar juntos

Dīgha Nikāya
3. Pāthikavagga
Saṅgītisutta
Discursos Largos
3. El capítulo con Pāṭikaputta
El cantar juntos
Dīgha Nikāya
3. Pāthikavagga
Saṅgītisutta

El Buddha anima al Venerable Sāriputta a enseñar a los bhikkhus, y él ofrece una lista extensa de doctrinas budistas ordenadas en secuencia numérica.

Ruta suttaDN 33
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
Versión
ES · Anton P. Baron
Título de la publicación
Discursos Largos
Traductor
Anton P. Baron
Título raíz
Dīghanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Sobre la traducción
Traducción de Anton P. Baron; revisión y corrección de Sabrina T. Pachón; edición de Anton P. Baron y Federico Angulo; publicada por Bosque Theravada.
Edición
2008–2017 · Bosque Theravada · website
Fuente
Bosque Theravada
Licencia
Términos de uso de Bosque Theravada Distribución gratuita con condiciones — Se permite copiar, reformatear, reimprimir, volver a publicar y redistribuir gratuitamente, indicando la fuente, identificando los derivados e incluyendo íntegramente estos términos. Por lo demás, todos los derechos reservados.

SC 1.1 Esto he escuchado:

En una ocasión el Bienaventurado estaba recorriendo el país de los mallas junto con un gran número de monjes, aproximadamente unos quinientos monjes. Entonces llegó a Pava, la capital de los mallas, donde estableció su morada en la arboleda de Cunda, el herrero.

Ubbhatakanavasandhāgāra – La nueva sala de reuniones de Ubbhataka

SC 1.2 Fue en ese tiempo cuando se construyó recientemente una nueva sala de reuniones de los mallas de Pava llamado Ubbhataka. Y esta sala no ha sido inaugurada aún por parte de un ascetasamaṇaAsceta o contemplativo. Proviene de una raíz śram que significa desgastar o subyugar.Ver en el glosario o brahmánbrahmanLa casta brahmán (brahmin) de la India es una clase hereditaria con funciones sacerdotales y sagradas especiales, especialmente el mantenimiento de los textos y ritos védicos antiguos. Sin embargo, muchos brahmanes vivían vidas seculares, mientras otros practicaban como renunciantes. No obstante, durante mucho tiempo mantuvieron que por su nacimiento son dignos del más alto respeto. El budismo tomó prestado el término brahmán para aplicarlo a quienes han alcanzado la meta, mostrando que el respeto no se gana por nacimiento, raza o casta, sino por logro espiritual. En sentido budista, este término es sinónimo de arahant.Ver en el glosario, ni tampoco por ser humano alguno. Entonces, habiendo escuchado que el Bienaventurado estaba morando en la arboleda de Cunda, los mallas de Pava se acercaron junto a él, le rindieron homenaje, se sentaron a un lado y le dijeron:

“Venerable señorbhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, los mallas de Pava construyeron recientemente una nueva sala de reuniones llamado Ubbhataka y la misma no ha sido inaugurada aún por parte de un asceta o brahmán, ni tampoco por ser humano alguno. ¡Qué el Bienaventurado sea el primero en usarla! Si lo hiciese así, esto redituaría en un gran beneficio y felicidad para los mallas de Pava por mucho tiempo”. Y el Bienaventurado consintió en silencio.

SC 1.3 Habiendo comprendido que el Bienaventurado había consentido en silencio, los mallas se levantaron de sus asientos, rindieron homenaje al Bienaventurado y sealieron de allí, cuidando que el Bienaventurado quedara siempre a su mono derecha. Acto seguido fueron a la sala de reuniones. Estando allí, extendieron esteras alrededor, arreglaron los asientos, pusieron una olla grande con el agua y un candil. Hecho eso, retornaron a donde estaba el Bienaventurado, le rindieron homenaje, se sentaron a un lado y le reportaron todo lo que habían hecho, agregando: “todo está listo; cuando el Bienaventurado disponga”.

SC 1.4 Entonces, el Bienaventurado se vistió, tomó su hábito exterior y el cuenco, y se fue la sala de reunión junto con el gran grupo de los monjes. Estando allí, lavó sus pies, entró en la sala y se sentó, apoyándose en contra del pilar central con su rostro dirigido hacia el este. Luego los monjes lavaron los sus pies, entraron en la sala y se sentaron a lo largo de la muralla occidental con sus rostros dirigidos hacia el este, con el Bienaventurado delante de ellos. Luego los mallas de Pava lavaron los sus pies, entraron en la sala y se sentaron a lo largo de la muralla oriental con sus rostros dirigidos hacia el oeste, con el Bienaventurado enfrente de ellos. Entonces el Bienaventurado predicó el DhammaDhamma1. Fenómeno; cualquier cosa que ocurre y es cognoscible. 2. Fenómeno mental, «pensamiento». 3. Principio, especialmente los principios de causalidad. 4. Doctrina, enseñanza. También, principios de comportamiento que los seres humanos deben seguir para armonizar con el orden natural correcto de las cosas; cualidades mentales que deben desarrollar para realizar la cualidad inherente de la mente en sí misma. Por extensión, «Dhamma» (usualmente en mayúscula) se usa también para denotar cualquier doctrina que enseña tales cosas. Así, el Dhamma del Buddha denota tanto sus enseñanzas como las realidades descritas por esa enseñanza. (Sánscrito: dharma)Ver en el glosario a los mallas hasta que llegó la noche, instruyendo, inspirando, alentando y deleitándolos. Al final los despidió, diciendo: “Vasetthas, la noche ya está avanzada. Proceded de acuerdo a vuestra conveniencia”.: “Sí, venerable señor”, respondieron los mallas y, levantándose de sus asientos, le rindieron homenaje y salieron de allí cuidando que el Bienaventurado quedara siempre a su mano derecha.

SC 1.5 Tan pronto que los mallas se hayan retirado de allí, el Bienaventurado, habiendo inspeccionado a los monjes que estaban sentados en silencio alrededor de él, dijo al Venerable Sariputta: “Los monjes están libres de la pereza y apatía, Sariputta. Piensa en el discursosuttaLiteralmente, «hilo»; un discurso o sermón del Buddha o sus discípulos contemporáneos. En los textos tempranos, el término sutta se usa en su sentido familiar como un discurso, pero también se usa en un sentido más restringido para referirse a una sección de los discursos, probablemente refiriéndose a resúmenes o breves exposiciones. En este sentido también se usa del código monástico (pātimokkha). Después de la muerte del Buddha los suttas fueron originalmente transmitidos en tradición oral. (Sánscrito: sūtra)Ver en el glosario del Dhamma para ofrecerles. A mí me duelen las espaldas y quiero recostarme”.: “Muy bien, venerable señor”, respondió el Venerable Sariputta. Acto seguido, el Bienaventurado, habiendo doblado su hábito en cuatro, se recostó sobre su lado derecho en posición del león con una de sus piernas encima de la otra, atentamente consciente y con clara comprensiónsampajaññaClara comprensión, presencia mental o conciencia situacional. En la práctica, sampajañña acompaña a sati y permite saber qué se está haciendo, con qué propósito y si la acción es adecuada. Ver sati.Ver en el glosario, estableciendo en su mente la hora de levantarse.

Bhinnaniganthavatthu – Porción con la muerte de Nigantha

SC 1.6 En ese mismo tiempo Nigantha Nataputta [1] acababa de morir en Pava. Y una vez muerto, los niganths se habían dividido en dos grupos, que peleaban, discutían, se atacaban y se agredían mutuamente con palabras ofensivas: “Tú no entiendes el Dhamma-y-Disciplina, yo sí”; “¡¿Cómo podrías entender tú, el Dhamma -y-Disciplina?”; “Tu camino está totalmente equivocado y el mío, correcto”; “Yo soy consistente, mientras que tú no lo eres”; “Tú dijiste como último, aquello que debería ser dicho primero y dijiste primero, lo que debería ser dicho último”; “Lo que por tanto tiempo mantuviste en tu pensamientovitakkaTiene dos usos principales. 1. Pensamiento: en contextos generales, éticos o doctrinales, designa un pensamiento, una reflexión, una consideración, un razonamiento o una orientación mental dirigida hacia un tema. En compuestos como kāmavitakka (pensamiento sensual), byāpādavitakka (pensamiento de malevolencia), vihiṃsāvitakka (pensamiento dañino), nekkhammavitakka (pensamiento de renuncia), abyāpādavitakka (pensamiento de no malevolencia) y avihiṃsāvitakka (pensamiento de no dañar), se traduce normalmente como pensamiento. En estos casos, el pensamiento puede ser saludable o no saludable según el contenido hacia el que se dirige la mente. 2. Aplicación inicial de la mente; pensamiento aplicado: en contexto meditativo, especialmente en la fórmula del primer jhāna, designa el movimiento inicial por el que la mente se dirige, se coloca o se aplica al objeto o ámbito meditativo. En este c…Ver en el glosario, ya ha sido refutado”; “Tu argumento ha sido derrocado, estás derrotado”; “Escóndete y salva tu doctrina, escápate de esto, si puedes”. Uno podría pensar que los niganthas, los discípulos de Nataputta, se estaban matando unos a otros. Hasta los discípulos laicos, vestidos de blanco, estaban disgustados, desplacientes y repelidos cuando vieron que su Dhamma-y-Disciplina fue proclamado de semejante mala manera, expuesto de forma tan poco edificante, y tan poco eficiente para calmar las pasiones, habiendo sido proclamado por alguien que no fue plenamente despierto, y más aún ahora, cuando su sustento se ha ido, y quedaron sin árbitro alguno.

SC 1.7 Entonces, el Venerable Sariputta se dirigió a los monjes de esa manera en referencia a esta situación: “Así de mala manera ha sido proclamado ese Dhamma-y-Disciplina por alguien que no fue plenamente despierto, ha sido expuesto de forma tan poco edificante y tan poco eficiente para calmar las pasiones. Pero este Dhamma-y-Disciplina, amigos, ha sido bien proclamadosvākkhātoBien expuesto, explicado o proclamado. Como cualidad del Dhamma, indica que la enseñanza ha sido correctamente expuesta por el Buddha. Svākkhāto es la forma nominativa masculina singular de svākkhāta y concuerda con dhammo.Ver en el glosario por el Bienaventurado, que es plenamente iluminado. Por eso debemos recitarlo juntos en armonía, de manera tal que esa vida santa se fortalezca y se establezca por mucho tiempo, para que sea fuente de beneficio y felicidad para las multitudes, por la compasiónkaruṇāCompasión; simpatía; la aspiración a encontrar una forma de ser verdaderamente útil a uno mismo y a otros. Una de las cuatro «moradas sublimes» (brahma-vihāra).Ver en el glosario por el mundo, para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devasdevaLiteralmente, «ser resplandeciente»: un habitante de los reinos celestiales (ver sagga y sugati). Los tres términos deva, devatā y devaputta son sinónimos.Ver en el glosario y los seres humanos. Y, ¿cuál es ese Dhamma que ha sido bien proclamado por el Bienaventurado, que es plenamente iluminado?".

Ekaka – Uno

“He aquí, amigos, hay un dhamma singular perfectamente proclamado por el Bienaventurado quien conoce y ve, que es un ArahantarahantUn «digno» o «perfeccionado»; una persona cuya mente está libre de impurezas (ver kilesa), que ha abandonado las diez cadenas que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), cuyo corazón está libre de contaminantes (ver āsava), y que por tanto no está destinado a un renacimiento ulterior. Un título para el Buddha y el nivel más alto de sus nobles discípulos. Aquel que ha alcanzado Nibbāna.Ver en el glosario plenamente iluminado, el cual debemos recitar juntos en armonía, de manera tal que esa vida santa se fortalezca y se establezca por mucho tiempo, para que sea fuente de beneficio y felicidad para las multitudes, por la compasión por el mundo, para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos.

SC 1.8 “Y, ¿cuál es este dhamma singular?

Todos los seres se mantienen por los nutrientes (1).

Todos los seres se mantienen por los condicionamientos” (2).

Duka – Dos

SC 1.9 “He aquí, amigos, hay [una serie de] dos dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos. Y, ¿cuál es [esa serie de] dos dhammas?

  • Nombre y formanāma-rūpaFenómenos mentales y físicos. La totalidad de los fenómenos mentales (nāma) y los fenómenos físicos (rūpa), condicionados por la consciencia (viññāṇa) en la cadena causal del origen dependiente (paṭicca-samuppāda).Ver en el glosario (1).
  • IgnoranciaavijjāEs la falta de visión clara, el "no saber" o la ceguera espiritual. Se refiere específicamente a la incapacidad de comprender las Cuatro Nobles Verdades y la verdadera naturaleza de la realidad (impermanencia y el no-yo). Es el primer eslabón en el ciclo del origen dependiente. Ver también moha.Ver en el glosario y la avideztaṇhāAvidez, sed o ansia que impulsa el aferramiento y el devenir. En los suttas se distingue en tres formas: avidez por la sensualidad, avidez por el devenir y avidez por el no devenir o la aniquilación. Ver upādāna y bhava.Ver en el glosario por la existenciabhavaExistencia, vida o renacimiento. Estados de existencia que se desarrollan primero en la mente y luego pueden experimentarse como mundos internos y/o como mundos a nivel externo. Hay tres niveles de existencia: en el nivel sensual, el nivel de la forma, y el nivel de lo sin forma.Ver en el glosario (2).
  • El punto de vista sobre la existencia y el punto de vista sobre la aniquilación (3).
  • La falta de la vergüenza moral y la falta de temor de hacer mal (4).
  • Sentido de la vergüenza moral y el temor de hacer mal (5).
  • Aspereza y amistad con malas personas (6).
  • Gentileza y amistad con buenas personas (7).
  • Habilidad de [conocer] las ofensas y habilidad de la restauración de ellas (8).
  • Habilidad de entrar en el gozo estado meditativo y habilidad de emerger del gozoso estado meditativo (9).
  • Habilidad de [conocimiento de] los elementosdhātuLos cuatro elementos o propiedades físicas son tierra (solidez), agua (liquidez), viento (movimiento), y fuego (calor). Los seis elementos incluyen los cuatro anteriores más el espacio y la consciencia.Ver en el glosario y habilidad poner atención correctasammāsatiAtención establecida en el cuerpo, las sensaciones, la mente y los dhammas, con claridad, constancia y abandono de la codicia y la aflicción respecto al mundo.Ver en el glosario en los elementos (10).
  • Habilidad de [conocimiento de] las esferas de los sentidos y habilidad de [conocimiento] del origen dependientepaṭicca-samuppādaUn mapa de doce eslabones que muestra cómo la ignorancia (avijjā) y la avidez (taṇhā) dan lugar al sufrimiento (dukkha) en el proceso interminable de transmigración. Hay varias versiones de paṭicca-samuppāda en los suttas, pero el conjunto estándar de doce eslabones es con mucho el más común.Ver en el glosario (11).
  • Habilidad de [conocimiento de] lo que son causas y habilidad de [conocimiento] de lo que no son causas (12).
  • Rectitud y modestia (13).
  • PacienciakhantiPaciencia, tolerancia o capacidad de soportar lo difícil sin caer en la aversión. En la tradición Theravāda es una de las diez pāramīs o perfecciones desarrolladas por el Bodhisatta.Ver en el glosario y amabilidad (14).
  • Amable forma de hablar y cortesía (15).
  • Ausencia de crueldad y pureza (16).
  • El olvido y falta de clara comprensión (17).
  • Atención consciente y clara comprensión” (18).
  • No guardar las puertas de las facultadesindriyaEn los suttas el término puede referirse tanto a los seis campos sensoriales (āyatana) como a los cinco factores mentales de saddhā (fe), viriya (energía), sati (atención plena), samādhi (inmersión), y paññā (sabiduría); ver bodhi-pakkhiya-dhammā.Ver en el glosario de control y no conocer la medida en la comida (19).
  • Guardar las puertas de las facultades de control y conocer la medida en la comida (20).
  • Fuerza en la discriminación y fuerza en el desarrollo mental (21).
  • Fuerza en la atención consciente y fuerza en la concentraciónsamādhiConcentración o estabilidad unificada de la mente. En meditación, samādhi reúne y estabiliza la atención sobre un objeto hasta distintos grados de profundidad, pudiendo culminar en jhāna. Es uno de los cinco indriya, una de las cinco fuerzas, uno de los siete bojjhaṅgas y el octavo factor del Noble Sendero Óctuple.Ver en el glosario (22).
  • TranquilidadsamathaCalma, tranquilidad o serenidad de la mente cultivada mediante la concentración estable. En la práctica meditativa, samatha aquieta la dispersión, debilita los obstáculos mentales (nīvaraṇa) y favorece la estabilidad, la claridad y la unificación de la mente. Puede conducir al desarrollo de samādhi y jhāna, y se presenta a menudo junto con vipassanā: samatha calma y estabiliza la mente; vipassanā contempla los fenómenos con visión cabal. Por sí solo, samatha no equivale a liberación final: debe ir acompañado de sabiduría o visión cabal para conducir plenamente al despertar. En contexto de Vinaya, samatha también puede significar “resolución” o “arreglo” de cuestiones legales o disciplinarias.Ver en el glosario y perspicacia (23).
  • El signonimitta1. Signo, marca o rasgo por el que algo o alguien es reconocido, identificado o definido. 2. Aspecto distintivo o apariencia que la percepción (saññā) toma como referencia para reconocer un objeto ahora y volver a reconocerlo en el futuro; en este sentido, puede entenderse como una representación o imagen perceptiva. Por ejemplo, el rasgo atractivo, desagradable o aparentemente permanente de una experiencia. 3. Señal, indicio, presagio o apariencia significativa que parece expresar algo más que su simple presencia. 4. Aquello que la mente nota, marca o toma como objeto de pensamiento, meditación o concentración. 5. En meditación, aspecto de la experiencia que, al atenderse, favorece el crecimiento de cualidades similares o relacionadas; por ejemplo, un signo asociado a un obstáculo o a un factor del despertar. 6. En textos y métodos posteriores, imagen, visión, luz o impresión mental …Ver en el glosario de tranquilidadpassaddhiTranquilidad; serenidad del cuerpo y de la mente. Uno de los siete factores del despertar (bojjhaṅga).Ver en el glosario y el signo del esfuerzo (24).
  • El esfuerzo y el balance (25).
  • Acierto en la moral y acierto en el punto de vista (26).
  • Falta en la moral y falta en el punto de vista (27).
  • Pureza en la moral y pureza en el punto de vista (28).
  • Pureza del punto de vista y esfuerzo en relación con el (recto) punto de vista (29).
  • Emoción espiritual hacia lo que es la causa de la ansiedad y sabio esfuerzo en relación a aquella ansiedad (30).
  • InsatisfaccióndukkhaEn sentido doctrinal, dukkha designa la condición insatisfactoria de la experiencia condicionada: lo que surge, cambia y no puede sostenerse como fuente estable de satisfacción. En la Primera Noble Verdad incluye nacimiento, envejecimiento, enfermedad, muerte, separación de lo querido, encuentro con lo no querido, no obtener lo que se desea y, en síntesis, los cinco agregados sujetos al aferramiento.Ver en el glosario con (sólo) hacer las buenas accionespuññaMérito; buenas acciones.Ver en el glosario y no exento de esfuerzo (31).
  • La comprensión y la libertad (32).
  • Conocimiento acerca de la destrucción (de las contaminaciones) y onocimiento sobre lo que aún no ha surgido (33).

“Esta es, amigos, [la serie de] dos dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos”.

Tika – Tres

SC 1.10 “He aquí, amigos, hay [una serie de] tres dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos. Y, ¿cuál es [esa serie de] tres dhammas?

  • “La tres raíces perniciosas: la perniciosa raízmūlaLiteralmente, «raíz». Las condiciones fundamentales en la mente que determinan la cualidad moral —saludable (kusala) o no saludable (akusala)— de las acciones intencionales propias (ver kamma). Las tres raíces no saludables son lobha (codicia), dosa (aversión) y moha (confusión); las raíces saludables son sus opuestos. Ver kilesa.Ver en el glosario de la codicialobhaCodicia, deseo no hábil o posesivo. Es una de las tres raíces no saludables (mūla) en la mente, junto con dosa y moha. Expresa la tendencia básica de la mente a querer apropiarse, acumular o retener aquello que considera deseable. Véase también: rāga.Ver en el glosario, la perniciosa raíz del odiodosaUna de las tres raíces no saludables (mūla) en la mente.Ver en el glosario y la perniciosa raíz de la falsa ilusiónmohaEstado mental de confusión y distorsión activa de la realidad, estrechamente relacionado con avijjā (ignorancia). Representa la mente nublada que no comprende las cosas tal como son, se aferra a puntos de vista erróneos y justifica acciones dañinas. Es una de las tres raíces no saludables (mūla), junto con lobha (codicia) y dosa (aversión).Ver en el glosario (1).
  • “La tres raíces beneficiosas: la beneficiosa raíz de la no-codicia, la beneficiosa raíz del no-odio y la beneficiosa raíz de la ausencia de falsa ilusión (2).
  • “Las tres clases de la mala conducta: la mala conducta corporal, la mala conducta verbal y la mala conducta mental (3).
  • “Las tres clases de la recta conducta: la recta conducta corporal, la recta conducta verbal y la recta conducta mental (4).
  • “Las tres clases del pensamiento pernicioso: pensamiento concerniente a la sensualidad, pensamiento concerniente a la animadversión y pensamiento concerniente a la crueldad (5).
  • “Las tres clases del pensamiento beneficioso: pensamiento concerniente al renunciamiento, pensamiento concerniente a la no-animadversión y pensamiento concerniente a la no-crueldad (6).
  • “Las tres clases de la perniciosa intención: intención de la sensualidad, intención de la animadversión e intención de la crueldad (7).
  • “Las tres clases de la intención beneficiosa: intención del renunciamiento, intención de la no-animadversión e intención de la no-crueldad (8).
  • “Las tres clases de la perniciosa percepciónsaññāPercepción; reconocimiento; interpretación. Ver khandha.Ver en el glosario: percepción de la sensualidad, percepción de la animadversión y percepción de la crueldad (9).
  • “Las tres clases de la percepción beneficiosa: percepción del renunciamiento, percepción de la no-animadversión y percepción de la no-crueldad (10).
  • “Los tres elementos perniciosos: elemento de la sensualidad, elemento de la animadversión y elemento de la crueldad (11).
  • “Los elementos beneficiosos: elemento del renunciamiento, elemento de la no-animadversión y elemento de la no-crueldad (12).
  • “Tres elementos más: elemento de la sensualidad, elemento de la forma y elemento informe (13).
  • “Tres elementos más: elemento de la forma, elemento de informe y elemento del cese (14).
  • “Tres elementos más: elemento bajo, elemento del medio y elemento excelso (15).
  • “Las tres clases de avidez: avidez por la sensualidad, avidez por la existencia y avidez por la extinciónNibbānaNibbāna es la extinción de dukkha, la destrucción de los contaminantes (ver āsava), la extinción de las impurezas (ver kilesa) y el fin del ciclo de renacimientos (ver vaṭṭa). Como la extinción de un fuego, conlleva las connotaciones de calma, enfriamiento y paz. «Nibbāna total» (parinibbāna) en algunos contextos denota la experiencia del Despertar; en otros, el fallecimiento final de un arahant. (Sánscrito: nirvāṇa)Ver en el glosario (16).
  • “Tres clases más de la avidez: avidez por lo sensual, avidez por las formas y avidez por lo informe (17).
  • “Tres clases más de la avidez: avidez por lo sensual, avidez por las formas y avidez por el cese (18).
  • “Los tres grilletessaṁyojanaCadena que ata la mente al ciclo de renacimientos (ver vaṭṭa): visión de identidad propia (sakkāya-diṭṭhi), incertidumbre (vicikicchā), aferramiento a preceptos y prácticas (sīlabbata-parāmāsa), pasión sensual (kāma-rāga), aversión o malevolencia (byāpāda), pasión por la forma (rūpa-rāga), pasión por lo sin forma (arūpa-rāga), presunción (māna), agitación (uddhacca) e ignorancia (avijjā). Comparar con anusaya.Ver en el glosario: el punto de vista sobre la personalidad, la dudavicikicchāDuda paralizante o incertidumbre que impide comprometerse con la práctica; uno de los cinco obstáculos (ver nīvaraṇa)Ver en el glosario y apego a los ritos y ceremonias (19).
  • “Las tres contaminaciones: contaminaciónkilesaImpureza de la mente: estado mental no saludable que oscurece la comprensión, perturba la conducta y se manifiesta en formas como codicia, aversión, confusión, ira, rencor, hipocresía, arrogancia, envidia, mezquindad, deshonestidad, jactancia, obstinación, violencia, orgullo, presunción, intoxicación y complacencia. En sentido doctrinal amplio, las impurezas se enraízan en lobha (codicia), dosa (aversión) y moha (confusión). A diferencia de āsava, que designa contaminantes profundos que sostienen el ciclo de muerte y renacimiento, kilesa funciona como término general para las impurezas o estados mentales no saludables que manchan la mente.Ver en el glosario de la sensualidad, contaminación de la existencia y contaminación de la ignorancia (20).
  • “Las tres clases de existencia: [en el mundo] de la sensualidad, [en el mundo] de las formas y [en el mundo] informe (21).
  • “Las tres búsquedas: búsqueda de la sensualidad, búsqueda de la existencia y búsqueda de la vida santa (22).
  • “Tres clases de presunción: presunción ‘yo soy mejor que…’, presunción: ‘yo soy igual que…’ y presunción: ‘yo soy peor que…’ (23).
  • “Los tres tiempos: el tiempo pasado, el tiempo futuro y el tiempo presente (24).
  • “Los tres fines: fin de la personalidad, el fin de su surgimiento y el fin de su cese (25).
  • “Las tres sensaciones: la sensaciónvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario placentera, la sensación dolorosa y la sensación ni-placentera-ni-dolorosa (26).
  • “Las tres clases de insatisfacción: insatisfacción como pena, insatisfacción propia a las formacionessaṅkhāraCondición, fenómeno condicionado, elección, intención, causa: las fuerzas y factores que configuran las cosas (físicas o mentales), el proceso de configuración, y las cosas configuradas resultantes. Saṅkhāra puede referirse a cualquier cosa formada o creada por condiciones, o, más específicamente (como uno de los cinco khandhas), a las formaciones de pensamiento dentro de la mente.Ver en el glosario e insatisfacción como consecuencia del cambio (27).
  • “Las tres acumulaciones: acumulaciones malas con resultadosvipākaLa consecuencia y resultado de una elección pasada (kamma).Ver en el glosario fijos, acumulaciones rectas con resultados fijos y acumulaciones indeterminadas (28).
  • “Los tres oscurecimientos: uno duda, vacila, está indeciso e inseguro acerca del pasado, uno duda, vacila, está indeciso e inseguro acerca del futuro y uno duda, vacila, está indeciso e inseguro acerca del presente (29).
  • “Las tres cosas en contra de las cuales el Tathagata no necesita estar en guardia: el Tathagata llegó a estar completamente purificado en la conducta corporal, amigo, no se encuentra en él incorrecta conducta corporal alguna, de la cual el Tathagata tendría que guardarse; el Tathagata llegó a estar completamente purificado en la conducta verbal, amigo, no se encuentra en él incorrecta conducta verbal alguna, de la cual el Tathagata tendría que guardarse; el Tathagata llegó a estar completamente purificado en la conducta mental, amigo, no se encuentra en él incorrecta conducta mental alguna, de la cual el Tathagata tendría que guardarse (30).
  • “Los tres obstáculosnīvaraṇaObstáculos para la inmersión: deseo sensual, mala voluntad, pereza y somnolencia, agitación y ansiedad, y duda.Ver en el glosario: obstáculo de la codicia, obstáculo del odio y obstáculo de la falsa ilusión (31).
  • “Los tres fuegos: el fuego de la codicia, el fuego del odio y el fuego de la falsa ilusión (32).
  • “Tres fuego más: el fuego de los que han de ser comprendido, el fuego del hombre hogareño y el fuego de los que son dignos de ofrendasdānaA menudo se refiere a dar cualquiera de las cuatro necesidades a la orden monástica. Más generalmente, la inclinación a dar, sin esperar ninguna forma de retribución del receptor. Dāna es el primer tema en el sistema de instrucción gradual del Buddha (ver anupubbī-kathā), la primera de las diez pāramīs, uno de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver sīla y bhāvanā).Ver en el glosario (33).
  • “Triple clasificación de la forma: forma visible y resistente, forma invisible y resistente y forma invisible y no resistente (34).
  • “Tres clases de formaciones kámmicas: formaciones meritorias, formaciones demeritorias y formaciones imperturbables (35).
  • “Tres clases de personas: el aprendiz, el que está más allá del aprendizaje y el que no es aprendiz ni está más allá del aprendizaje (36).
  • “Tres clases de ancianos: anciano por nacimiento, anciano en el Dhamma y anciano por convenciónsammutiRealidad convencional; convención; verdad relativa; suposición; cualquier cosa conjurada a la existencia por la mente.Ver en el glosario (37).
  • “Triple base de acciones meritorias: la base de acciones meritorias de los donativos, la base de acciones meritorias de la moralidadsīlaLa cualidad de pureza ética y moral que previene que uno se aparte del sendero óctuple. También, los preceptos de entrenamiento que refrenan de realizar acciones no hábiles. Sīla es el segundo tema en la instrucción gradual (ver anupubbī-kathā), el segundo de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver dāna y bhāvanā).Ver en el glosario y la base de acciones meritorias de la meditaciónbhāvanāCultivo o desarrollo mental; meditación. El tercero de los tres fundamentos para la acción meritoria. Ver también dāna y sīla.Ver en el glosario (38).
  • “Triple base de la reprobación: de lo visto, de los escuchado y de los sospechado (39).
  • “Las tres clases de renacimientos en el Reino de la Sensualidad: he aquí, los seres que encuentran placer en lo que se les presenta a ellos mismos y están bajo control de ese palcer, tales como los seres humanos, algunos devas y algunos en los estados de aflicción; además, hay seres que encuentran placer en lo que ellos mismos han creado y están bajo control de ese placer, tales como los devas que se regocijan en su propia creación; además, hay seres que encuentran placer en lo que han creado los demás y están bajo control de ese placer, tales como los devas que tienen poder sobre la creación de otros (40).
  • “Las tres clases de renacimientos felices: he aquí, los seres que, habiendo producido la felicidad continuamente, ahora moran en la felicidad, tales devas del séquito del BrahmabrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario; además, hay seres que desbordan de felicidad, están empapados en ella, llenos de ella e inmersos en ella, de tal manera que sólo ocasionalmente exclaman: ‘¡Oh, qué dicha!’, tales como los devas radiantes; además, hay seres que desbordan de felicidad, están empapados en ella, llenos de ella e inmersos en ella, quienes, excelsamente dichosos, sólo experimentan la felicidad perfecta, tales como los devas luminosos (41).
  • “Las tres clases de sabiduríavijjāConocimiento claro; conciencia genuina; ciencia (específicamente, los poderes cognitivos desarrollados a través de la práctica de la inmersión y la sabiduría).Ver en el glosario: la sabiduría del aprendiz, la sabiduría del que está más allá del aprendizaje y la sabiduría del que no es aprendiz ni está más allá del aprendizaje (42).
  • “Tres clases más de sabiduríapaññāDiscernimiento, sabiduría o visión cabal. Capacidad de comprender la realidad según el Dhamma, especialmente la naturaleza condicionada de los fenómenos, las Cuatro Nobles Verdades y las tres características. Una de las cinco facultades, las cinco fuerzas y las diez pāramīs.Ver en el glosario: sabiduría [que es producto] del pensar, sabiduría [que es producto] del aprender escuchando y sabiduría [que es producto] de la meditación (43).
  • “Las tres armas: el arma de haber aprendido, el arma del desapego y el arma de la sabiduría (44).
  • “Las tres facultades: la facultad de conocer que uno conocerá lo desconocido, facultad del conocimiento supremo y facultad de alguien que conoce (45).
  • “Los tres ojos: el ojo carnal, el ojo divino y el ojo de la sabiduría (46).
  • “Tres clases de entrenamiento: entrenamiento en la alta moralidad, entrenamiento en la concentración y el entrenamiento en la sabiduría (47).
  • “Tres clases de desarrollo: desarrollo de las emociones, desarrollo de la mente y desarrollo de la sabiduría (48).
  • “Tres [cosas] sin igual: la visión sin igual, la prácticapaṭipadāEl medio de alcanzar una meta o destino. El «camino medio» (majjhima-paṭipadā) enseñado por el Buddha; el sendero de práctica descrito en la cuarta noble verdad (dukkhanirodhagāminī-paṭīpadā).Ver en el glosario sin igual y la liberaciónvimuttiLos suttas distinguen entre dos tipos de liberación. La liberación por sabiduría (paññā-vimutti) describe la mente del arahant, que está libre de contaminantes (āsava). La liberación de la mente (ceto-vimutti) se usa para describir o bien la supresión sostenida de las impurezas (kilesa) durante la práctica de jhāna y los cuatro brahma-vihāras, o el estado de libertad de la mente del arahant.Ver en el glosario si igual (49).
  • “Tres clases de concentración: concentración con el pensamiento aplicado y sostenido, concentración sin el pensamiento aplicado pero con el pensamiento sostenido y la concentración sin el pensamiento aplicado ni sostenido (50).
  • “Tres clases más de concentración: concentración en la vacuidad, concentración sin signo y concentración sin deseo (51).
  • “Las pres purificaciones: purificación del cuerpo, purificación del habla y purificación de la mente (52).
  • “Las pres perfecciones: perfección del cuerpo, perfección del habla y perfección de la mente (53).
  • “Las tres habilidades: habilidad de ir adelante, habilidad de descender y habilidad de progresar (54).
  • “Las tres [cosas] embriagantes: presunción de la salud, presunción de la juventud y presunción de la vida (55).
  • “Los tres señoríos: el señorío de uno mismo, el señorío del mundo y el señorío del Dhamma (56).
  • “Los tres temas de discusión: la conversación puede ser del pasado: ‘así es cómo eso solía ser’; del futuro: ‘así es cómo eso será’; del presente: ‘así es cómo eso es’ (57).
  • “Los tres altos conocimientos: el conocimiento de las vidas pasadas del uno, el conocimiento sobre el deceso y la reaparición de los seres y el conocimiento de la destrucción de las contaminaciones (58).
  • “Las tres moradas: la morada divina, la morada del Brahma y la morada del Noble (59).
  • “Los tres eventos extraordinarios: el poder espiritual, la adivinación y la instrucción (60).

“Esta es, amigos, [la serie de] tres dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos".

Cuatro

SC 1.11 “He aquí, amigos, hay [una serie de] cuatro dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos. Y, ¿cuál es [esa serie de] cuatro dhammas?

  • “Los cuatro establecimientos de la atención consciente: he aquí, amigos, el monje mora contemplando un cuerpo en el cuerpo, ardiente, comprendiendo claramente y atentamente consciente, habiendo dejado atrás la codicia y el pesar por el mundo; además, amigos, él mora contemplando una sensación en la sensación… una mente en la mente… unos fenómenos mentalesnāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario como los fenómenos mentales, ardiente, comprendiendo claramente y atentamente consciente, habiendo dejado atrás la codicia y el pesar por el mundo (1).
  • “Los cuatro rectos esfuerzos: he aquí, amigos, el monje genera el deseo de que no surjan en él los malos y perniciosos estados que aún no han surgido: hace este esfuerzo, pone en él su energíaviriyaUna de las cinco facultades (bala; ver bodhi-pakkhiya-dhammā), y los cinco factores/fuerzas dominantes (indriya; ver bodhi-pakkhiya-dhammā).Ver en el glosario y aplica su mente y su fortaleza a él. Además, genera el deseo de abandonar los malos y perniciosos estados mentales que ya han surgido… Genera el deseo de que surjan los beneficiosos estados mentales que aún no han surgido… Genera el deseo de que permanezcan los beneficiosos estados mentales que ya han surgido, de que los mismos no decaigan sino que incrementen, se expandan y lleguen a su máximo desarrollo y cumplimiento: hace este esfuerzo, pone en él su energía y aplica su mente y su fortaleza a él (2).
  • “Las cuatro bases del poder espiritual: he aquí, amigos, el monje desarrolla la base del poder espiritual de la concentración dotada del deseo, acompañada por la volicióncetanāEl factor mental que dirige la mente hacia su objeto. Es el que orienta y dirige la acción. El Buddha identificó la intención (cetanā) como la esencia del kamma: «Es la intención, bhikkhus, lo que yo llamo kamma».Ver en el glosario y el esfuerzo. Además, desarrolla la base del poder espiritual de la concentración dotada de la energía… de la conciencia… de la investigación de los fenómenos, acompañada por la volición y el esfuerzo (3).
  • “Los cuatro jhanas: he aquí, amigos, totalmente apartado de los placeres sensuales, apartado de los perniciosos estados, el monje entra y permanece en el primer jhānapaṭhama-jhānaPrimer nivel de jhāna. Surge cuando la mente se ha retirado de los placeres sensuales y de los estados mentales no saludables. Está acompañado de aplicación inicial y sostenida de la mente, con gozo y dicha nacidos de la reclusión.Ver en el glosario, el cual está acompañado por el pensamiento aplicado y sostenido, el entusiasmo y placer, nacidos de la reclusiónvivekaReclusión, retiro, separación o apartamiento. En la fórmula del primer jhāna, viveka indica la separación de los placeres sensuales y de los estados mentales no saludables; no se refiere solo al hecho físico de estar solo, sino también a la reclusión interior respecto a los estímulos sensoriales y los obstáculos mentales (nīvaraṇa). En la fórmula se expresa como “gozo y dicha nacidos de la reclusión”.Ver en el glosario. Además, al calmar el pensamiento aplicado y sostenido, entra y permanece en el segundo jhānadutiya-jhānaSegundo nivel de jhāna. Surge con el aquietamiento de la aplicación inicial y sostenida de la mente. Se caracteriza por claridad interior, unificación de la mente, ausencia de aplicación inicial y sostenida, y gozo y dicha nacidos de la concentración.Ver en el glosario, que se caracteriza por la tranquilidad interior y unificación de la menteekaggatārammanaLa absorción o inmersión completa de la mente en un estado de consciencia tranquilo, equilibrado y puro. Ver jhāna.Ver en el glosario; libre del pensamiento aplicado y sostenido, lleno de entusiasmo y felicidad nacidos de la concentración. Además, con la desaparición del entusiasmo, permanece ecuánime, con la atención consciente y clara comprensión, experimentando el placer en su cuerpo; [y así] entra y permanece en el tercer jhānatatiya-jhānaTercer nivel de jhāna. Surge con el desvanecimiento del gozo. Se caracteriza por ecuanimidad, atención plena, clara comprensión y la experiencia de dicha con el cuerpo. Los nobles lo describen como el estado de quien es ecuánime, atento y permanece en dicha.Ver en el glosario, del cual los nobles declararon: ‘permanece ecuánime y atentamente consciente; es alguien que encontró una morada placentera’. Además, con el abandono del placer y la pena, con la previa desaparición de la alegríasomanassaAlegría, placer mental o bienestar mental. En la fórmula del cuarto jhāna aparece emparejado con domanassa, tristeza o malestar mental, y ambos se describen como ya desaparecidos antes del cuarto jhāna.Ver en el glosario y el displacer, entra y permanece en el cuarto jhānacatuttha-jhānaCuarto nivel de jhāna. Surge con el abandono del placer y el dolor, y con la previa desaparición de la alegría y la tristeza. Se caracteriza por estar sin dolor ni placer, con pureza de atención plena debida a la ecuanimidad.Ver en el glosario, que no es doloroso ni placentero y se caracteriza por la purificación de la atención consciente a través de la ecuanimidadupekkhāEcuanimidad o equilibrio mental ante experiencias agradables, desagradables o neutras. Es una de las cuatro brahma-vihāras, una de las diez pāramīs y uno de los siete bojjhaṅgas.Ver en el glosario (4).

“Las cuatro prácticas de concentración: práctica de concentración que, cuando es desarrollada y cultivada, amigos, conduce a la felicidad aquí y ahora … al logro del conocimiento y la visión … a la atención consciente y clara comprensión y, cuando la práctica de concentración es desarrollada y cultivada, amigos, conduce a la destrucción de las contaminaciones.

  • “Y, ¿cómo, amigos, la práctica de concentración, cuando es desarrollada y cultivada, conduce a la felicidad aquí y ahora? He aquí, amigos, totalmente apartado de los placeres sensuales… [igual que en (4): los cuatro jhanas]… entra y permanece en el cuarto jhānajhānaUn estado de fuerte inmersión que es el resultado del desarrollo adecuado de la meditación de atención plena. La palabra jhāna transmite las cualidades gemelas de «absorción» e «iluminación». El desarrollo de jhāna surge de la suspensión sostenida de los cinco obstáculos (ver nīvaraṇa) mediante el desarrollo de cinco factores mentales: vitakka (aplicación inicial o colocación de la mente), vicāra (aplicación sostenida o mantenimiento de la mente), pīti (gozo), sukha (dicha), y ekaggatārammana (unificación de la mente). Los textos tempranos usualmente describen cuatro de estos estados, cada uno de pureza, simplicidad y estabilidad gradualmente más profundas. (Sánscrito: dhyāna)Ver en el glosario, que no es doloroso ni placentero y se caracteriza por la purificación de la atención consciente a través de la ecuanimidad (5.1).
  • “Y, ¿cómo, amigos, la práctica de concentración, cuando es desarrollada y cultivada, conduce al logro del conocimiento y la visión? He aquí, amigos, el monje atiende la percepción de la luz y resuelve fijar su atención en la percepción del día, de noche como de día, y de día como de noche. De esa manera, con una mente clara y libre de obstáculos, desarrolla un estado mental completamente luminoso (5.2).
  • “Y, ¿cómo, amigos, la práctica de concentración, cuando es desarrollada y cultivada, conduce a la atención consciente y clara comprensión? He aquí, amigos, el monje conoce las sensaciones cuando surgen, las conoce mientras perduran y las conoce cuando desaparecen. Además, conoce las percepciones cuando surgen, las conoce mientras perduran y las conoce cuando desaparecen. Y conoce los pensamientos cuando surgen, los conoce mientras perduran y los conoce cuando desaparecen (5.3).
  • “Y, ¿cómo, amigos, la práctica de concentración, cuando es desarrollada y cultivada, conduce a la a la destrucción de las contaminaciones? He aquí, amigos, el monje permanece enfocando en el surgimiento y desaparición de los cinco cúmulos del apego de esta manera: ‘así es la forma, así su surgimiento y así su desaparición. Así es la sensación… Así es la percepción… Así son las formaciones mentales… Así es la conciencia, así su surgimiento y así su desaparición (5.4).
  • “Los cuatro [estados] inconmensurables: He aquí, amigos, el monje mora impregnando un cuarto con la mente llena del amor benevolente, al igual que el segundo cuarto, el tercero y cuarto; igualmente arriba y abajo, alrededor, a todas las partes, a todo y a sí mismo; mora impregnando el mundo entero con la mente llena del amor benevolente, abundante, excelso, inconmensurable, sin hostilidad y sin animadversión. Además, mora impregnando un cuarto con la mente llena de la compasión... con la mente llena de la dicha altruista... con la mente llena de la ecuanimidad, al igual que el segundo cuarto, el tercero y cuarto; igualmente arriba y abajo, alrededor, a todas las partes, a todo y a sí mismo; mora impregnando el mundo entero con la mente llena de la ecuanimidad, abundante, excelsa, inconmensurable, sin hostilidad y sin animadversión (6).
  • “Los cuatro [estados meditativos] inmateriales: he aquí, amigos, trascendiendo completamente las percepciones de las formas sensoriales, con la desaparición de la percepción de la resistencia, no atendiendo a las percepciones de la diversidad, pensando ‘el espacio infinito’, el monje entra y permanece en la esfera del espacio infinito. Además, trascendiendo completamente la esfera del espacio infinito, pensando ‘la conciencia infinita’, entra y permanece en la esfera de la conciencia infinita. Además, trascendiendo completamente la esfera de la conciencia infinita, pensando ‘no hay nada’, entra y permanece en la esfera de la nada. Además, trascendiendo completamente la esfera de la nada, entra y permanece en la esfera de la ni-percepción-ni-la-no-percepción (7).
  • “Los cuatro apoyos: he aquí, amigos, el monje juzga una cosa como la que ha de ser perseguida, como la que ha de ser soportada, como la que ha de ser evitada y como la que ha de ser suprimida (8).
  • “Los cuatro linajes de los Nobles: he aquí, amigos, el monje se contenta con cualquier clase de hábito y alaba semejante contentamiento de cualquier clase de hábito. Él no hace nada inapropiado ni nada indebido con el propósito de conseguir el hábito. Al no tener hábito alguno, no se preocupa. Y cuando consigue alguno, lo usa sin apegarse a él, apropiada y correctamente, viendo peligro en él y discerniendo el escape de él. Además no se vanagloria de este contentamiento que tiene de cualquier clase de hábito, no se exalta a sí mismo por eso ni desestima a otros [que no tienen dicho contentamiento]. Es hábilkusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados beneficiosos y favorables. Una acción caracterizada por esta cualidad moral (kusala-kamma) tiende a producir bienestar y felicidad; las acciones caracterizadas por su opuesto (akusala-kamma), conducen al sufrimiento o al pesar. Ver kamma y akusala.Ver en el glosario en esto, enérgico, atento y consciente. De esté monje se dice, monjes, que permanece firme en la ancestral y no adulterada tradición de los Nobles (9.1).
  • "Además, amigos, el monje se contenta con cualquier clase de comida de las limosnas… (9.2)
  • … se contenta con cualquier clase de alojamiento… (9.3)
  • … Además, amigos, el monje encuentra el placer y el deleite en abandonar [los perniciosos estados mentales] y hacer surgir [los estados mentales beneficiosos]. Pero él no se vanagloria de este su placer y deleite que tiene en abandonar [los perniciosos estados mentales] y hacer surgir [los estados mentales beneficiosos], no se exalta a sí mismo por eso ni desestima a otros [que no tienen dicho contentamiento]. Es hábil en esto, enérgico, atento y consciente. De esté monje se dice, monjes, que permanece firme en la ancestral y no adulterada tradición de los Nobles (9.4).

“Los cuatro esfuerzos: he aquí, amigos, existe el esfuerzo de la restricción, el esfuerzo del abandono, el esfuerzo del desarrollo y el esfuerzo de la preservación.

  • “¿Y en qué consiste, amigos, el esfuerzo de la restricción? He aquí, amigos, el monje, viendo un objeto con el ojo, no se apega a él ni en su aspecto general ni en ninguno de sus detalles. Si él permaneciese con la facultad del ojo irrestricta, entonces los malos y perniciosos estados mentales, como la avaricia o la aversiónbyāpādaHostilidad, rechazo o intención dañina hacia algo o alguien; uno de los cinco obstáculos. (Ver nīvaraṇa)Ver en el glosario, lo habrían asaltado. Pero, como él permanece restringiendo la facultad del ojo, alcanza el control sobre ella. Además, amigos, escuchando un sonido con el oído… oliendo un olor con la nariz… saboreando un sabor con la lengua… sintiendo una sensación táctil con el cuerpo… pensando un fenómeno mental con la mente, no se apega a ella ni en su aspecto general ni en ninguno de sus detalles. Si él permaneciera con la facultad de la mente irrestricta, entonces los malos y perjudicialesakusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados dañinos. Ver su opuesto, kusala.Ver en el glosario estados mentales, como la avaricia o la aversión, lo habrían asaltado. Pero, como él permanece restringiendo la facultad de la mente, alcanza el control sobre ella. Esto es, amigos, lo que se llama ‘el esfuerzo de la restricción’ (10.1).
  • “¿Y en qué consiste, amigos, el esfuerzo del abandono? He aquí, amigos, el caso del monje que no admite los pensamientos sobre la sensualidad, sino que los abandona, expulsa, los conduce a su fin y no permite que los mismos reaparezcan. Además, amigos, él tampoco admite los pensamientos sobre la malevolencia… sobre la crueldad… no admite al malo y pernicioso estado mental alguno que surja en él, sino que lo abandona, expulsa, lo conduce a su fin y no permite el mismo reaparezca. Esto es, amigos, lo que se llama ‘el esfuerzo del abandono’ (10.2).
  • “¿Y en qué consiste, amigos, el esfuerzo del desarrollo? He aquí, amigos, el caso del monje que desarrolla el factor de la iluminaciónbojjhaṅgaFactor que conduce al despertar. La lista tradicional contiene siete: atención plena (sati), investigación de dhammas (dhammavicaya), energía (viriya), gozo (pīti), tranquilidad (passaddhi), concentración (samādhi) y ecuanimidad (upekkhā).Ver en el glosario de la atención consciente, apoyado en la reclusión, desapasionamiento, el cese y el abandono. Además, amigos, desarrolla el factor de la iluminación de la investigación de las cualidades… el factor de la iluminación de la energía… el factor de la iluminación del entusiasmo… el factor de la iluminación de la tranquilidad… el factor de la iluminación de la concentración… el factor de la iluminación de la ecuanimidad, apoyado en la reclusión, desapasionamiento, el cese y el abandono. Esto es, amigos, lo que se llama ‘el esfuerzo del desarrollo’ (10.3).
  • “¿Y en qué consiste, amigos, el esfuerzo de la preservación? He aquí, amigos, el caso del monje que mantiene un favorable objeto de concentración: la contemplación del esqueleto, la contemplación del cuerpo carcomido, la contemplación del cuerpo lívido, la contemplación del cuerpo descompuesto, la percepción del cuerpo inflado. Esto es, amigos, lo que se llama ‘el esfuerzo de la preservación’ (10.4).
  • “Los cuatro conocimientos perspicaces: el conocimiento perspicaz del Dhamma, el conocimiento perspicaz de las tradiciones, el conocimiento perspicaz de las mentes de otros y el conocimiento perspicaz convencional (11).
  • “Cuatro conocimientos perspicaces más: el conocimiento perspicaz de la insatisfacción, el conocimiento perspicaz del origen de la insatisfacción, el conocimiento perspicaz del cese de la insatisfacción y el conocimiento perspicaz del sendero que conduce al cese de la insatisfacción (12).
  • “Los cuatro factores de la entrada-en-la-corriente: asociarse con las personas rectas, escuchar el verdadero Dhamma, considerar [las cosas] apropiadamente y conducirse de acuerdo a las normas del Dhamma (13).
  • “Las cuatro características del que entra-en-la-corriente: he aquí, amigos, el noble discípulo posee una fe inquebrantable en el BudaBuddhaEl nombre dado a quien redescubre por sí mismo el sendero liberador del Dhamma, tras un largo período de haber sido olvidado por el mundo. Según la tradición, una larga línea de Buddhas se extiende hasta el pasado distante. El Buddha más reciente nació como Siddhattha Gotama en la India alrededor del año 500 a.e.c. Un joven bien educado y acomodado, renunció a su familia y su herencia principesca en la flor de la vida para buscar la verdadera libertad y el fin del sufrimiento (dukkha). Después de siete años de austeridades en el bosque, redescubrió el «camino medio» y alcanzó su meta, convirtiéndose en el Buddha.Ver en el glosario de esta manera: ‘Realmente el Bienaventurado es un Arahant plenamente Iluminado, perfecto en sus acciones y el conocimiento, el Sublime, el conocedor del mundo, insuperable líder de los que han de ser amansados; el MaestroācariyaMaestro; mentor. Ver kalyāṇamitta. Este término no es un título, ni se usa específicamente para monásticos, sino que se refiere a cualquier persona en un rol de enseñanza.Ver en el glosario de los devas y los seres humanos, el Iluminado, el Bienaventurado’. Además, amigos, posee una fe inquebrantable en el Dhamma de esta manera: ‘Este Dhamma está bien expuesto por el Bienaventurado, puede ser conocido aquí y ahora, no está limitado por el tiempo, sino que puede ser verificado, llevado a la práctica y el sabio lo puede realizar por sí mismo’. También, posee una fe inquebrantable en el Sangha de esta manera: ‘El Sangha de los discípulos del Bienaventurado practica bien, progresando hacia delante, practica bien metódicamente, practica bien diligentemente. Es decir, el Sangha de los discípulos del Bienaventurado se compone de cuatro paresYamakaLibro del Abhidhamma Piṭaka. Abreviatura estándar: Yam. Examina categorías doctrinales mediante pares de preguntas y respuestas.Ver en el glosario de individuos, de ocho clases de individuos [2], por lo cual, el Sangha de los discípulos del Bienaventurado es digno de recibir dádivas, digno de recibir hospitalidad, digno de recibir ofrendas, digno de ser respetado y se convierte en un incomparable campo de méritos para el mundo’. Finalmente, posee las virtudes que son apreciadas por los nobles: es inquebrantable, sin manchaāsavaContaminante profundo de la mente que fluye, condiciona la experiencia y sostiene el ciclo de muerte y renacimiento. En los textos se enumeran principalmente los contaminantes de la sensualidad, la existencia o devenir, las opiniones y la ignorancia. Su destrucción completa, āsavakkhaya, expresa la liberación del arahant. A diferencia de kilesa, que designa las impurezas mentales en sentido general, āsava apunta a corrientes contaminantes más profundas y estructurales que mantienen saṃsāra.Ver en el glosario, sin impurezas, liberado, ponderado por los sabios, conducente hacia la concentración (14).
  • “Cuatro frutos de la vida ascética: el fruto de la entrada en la corriente, el fruto del único retorno, el fruto del no-retorno y el fruto del arahantado (15).
  • “Los cuatro elementos: elemento de la tierra, elemento de la cohesión, elemento del calor y elemento del aire (16).
  • “Los cuatro nutrimentos: nutrimento material, es decir, la comida dura y blanda, el contactophassaContacto. El encuentro de un órgano sensorial interno, un objeto externo y la consciencia correspondiente. Es uno de los eslabones del origen dependiente (paṭicca-samuppāda).Ver en el glosario como segundo, la intención como tercero y la conciencia como cuarto (17).
  • “Cuatro estados de los seres sintientes: la conciencia, amigos, obtenida en relación a la materialidad, con la materialidad como su objeto y base y con la materialidad como su lugar del disfrute; la conciencia, amigos, obtenida en relación a las sensaciones… percepciones… formaciones mentales, con las formaciones mentales como su objeto y base y con las formaciones mentales como su lugar del disfrute (18).
  • “Cuatro equivocados cursos de acción: el equivocado curso de acción bajo impulso, el equivocado curso de acción bajo la ira, el equivocado curso de acción bajo la falsa ilusión y el equivocado curso de acción bajo el miedo (19).
  • “Cuatro surgimientos de la avidez: en el monje, amigos, surge la avidez por el hábito; además, amigos, en el monje surge la avidez por la comida de las limosnas; además, amigos, en el monje surge la avidez por el alojamiento; además, amigos, en el monje surge la avidez por el ser y el no-ser (20).
  • “Los cuatro modos de progreso: progreso penoso con comprensión lenta, progreso penoso con comprensión rápida, progreso placentero con comprensión lenta y progreso placentero con comprensión rápida (21).
  • “Cuatro más modos de progreso: progreso impaciente, progreso paciente, progreso controlado y progreso calmado (22).
  • “Los cuatro caminos del Dhamma: el camino del Dhamma sin anhelos, el camino del Dhamma sin enemistad, el camino del Dhamma con la recta atención consciente y el camino del Dhamma con la recta concentración (23).
  • “Cuatro caminos de la adquisición del Dhamma: he aquí, amigos, el camino del Dhamma que es penoso en el presente y trae resultados penosos en el futuro; además, amigos, está el camino del Dhamma que es penoso en el presente, pero trae resultados placenteros en el futuro; además, amigos, está el camino del Dhamma que es placentero en el presente, pero trae resultados penosos en el futuro; y está, amigos, el camino del Dhamma que es placentero en el presente y trae resultados placenteros en el futuro (24).
  • “Las cuatro divisiones del Dhamma: división perteneciente a la moralidad, división perteneciente a la concentración, división perteneciente a la sabiduría y división perteneciente a la liberación (25).
  • “Los cuatro poderes: energía, atención consciente, concentración y sabiduría (26).
  • “Cuatro clases de resoluciones: resoluciónadhiṭṭhānaDeterminación o resolución firme. En la tradición Theravāda aparece como una de las diez pāramīs o perfecciones desarrolladas por el Bodhisatta.Ver en el glosario de ganar sabiduría, resolución de ganar la verdad, resolución de ganar el renunciamiento y resolución de ganar la concentración (27).
  • “Las cuatro formas de responder preguntas: las que han de ser respondidas directamente, las que requieren de una explicación, las que requieren de una contra-pregunta y aquellas, cuya respuesta ha de ser reservada (28).
  • “Las cuatro clases de kammakammaActos intencionales que resultan en experiencias buenas o malas en esta vida o en vidas futuras. (Sánscrito: karma)Ver en el glosario: he aquí, amigos, existe el kamma oscuro con resultados oscuros; además, amigos, está el kamma brillante con resultados brillantes; también está, amigos, el kamma oscuro y brillante con resultados oscuros y brillantes, y el kamma ni-oscuro-ni-brillante con resultados ni-oscuros-ni-brillantes que conduce a la destrucción del kamma (29).
  • “Cuatro cosas que han de ser descubiertas mediante la visión: las vidas pasadas que han de ser descubiertas mediante el recuerdo, el fallecimiento y la reaparición que han de ser descubiertos mediante el ojo [divino], las ocho liberaciones que han de ser descubiertas mediante el cuerpo mental, y la destrucción de las contaminaciones que ha de ser descubierta mediante la sabiduría (30).
  • “Las cuatro inundaciones: la sensualidad, la existencia, los puntos de vista y la ignorancia (31).
  • “Los cuatro yugos: la sensualidad, la existencia, los puntos de vista y la ignorancia (32).
  • “Las cuatro ausencias del yugo: de la sensualidad, de la existencia, de los puntos de vista y de la ignorancia (33).
  • “Los cuatro grilletes: el grillete corporal de la codicia, el grillete de la malevolencia, el apego a los ritos y ceremonias y el grillete del fanatismo dogmático (34).
  • “Los cuatro asimientos: asimiento a la sensualidad, asimiento a los puntos de vista, asimiento a las reglas y ceremonias, y asimiento a la creencia del yo personal (35).
  • “Las cuatro clases de nacimiento: nacimiento del huevo, nacimiento del vientre, nacimiento de la humedad y nacimiento espontáneo (36).
  • “Las cuatro formas de la concepción: he aquí, amigos, uno desciende al vientre materno sin saberlo, está allí sin saberlo y lo abandona sin saberlo; además, amigos, uno entra al vientre materno sabiéndolo, está allí sin saberlo y lo abandona sin saberlo; además, amigos, uno entra al vientre materno sabiéndolo, está allí sabiéndolo, pero lo abandona sin saberlo; además, amigos, uno entra al vientre materno sabiéndolo, está allí sabiéndolo y lo abandona sabiéndolo (37).
  • “Las cuatro formas de conseguir la nueva personalidad: he aquí, amigos, uno adquiere la personalidad que es provocada por la volición de uno mismo y de nadie más; además, amigos, uno adquiere la personalidad que es provocada por la volición de otros pero no de uno mismo; además, amigos, uno adquiere la personalidad que es provocada por la volición uno mismo como de otros; además, amigos, uno adquiere la personalidad que no es provocada por la volición de uno mismo no de otros (38).
  • “Las cuatro purificaciones de las ofrendas: he aquí, amigos, existe la ofrenda purificada por el dador pero no por el recipiente; además, amigos, está la ofrenda purificada por el recipiente pero no por el dador; he aquí, amigos, existe la ofrenda purificada por tanto el dador como por el recipiente; he aquí, amigos, existe la ofrenda purificada ni por el dador ni por el recipiente (39).
  • “Las cuatro bases de la simpatía: la generosidad, el habla suave, el actuar beneficioso y la imparcialidad (40).
  • “Los cuatro modos de hablar innobles: la mentira, la calumnia, el habla áspero y los chismes (41).
  • “Los cuatro modos del noble hablar: refrenarse de la mentira, refrenarse de la calumnia, refrenarse del habla áspero y refrenarse de los chismes (42).
  • “Otros cuatro modos de hablar innoble: reclamar haber visto sin ver, reclamar haber escuchado sin escuchar, reclamar haber sentido sin sentir y reclamar haber conocido sin conocer (43).
  • “Otros cuatro modos del noble hablar: decir no haber visto cuando uno no vio, decir no haber escuchado cuando uno no escuchó, decir no haber sentido cuando uno no escuchó y decir no haber conocido cuando uno no conoció (44).
  • “Otros cuatro modos de hablar innoble: reclamar no haber visto cuando uno vio, reclamar no haber escuchado cuando uno escuchó, reclamar no haber sentido cuando uno escuchó y reclamar no haber conocido cuando uno escuchó (45).
  • “Otros cuatro modos del noble hablar: decir que uno había visto cuando uno vio, decir que uno había escuchado cuando uno escuchó, decir que uno había sentido cuando uno escuchó y decir que uno había conocido cuando uno conoció (46).
  • “Las cuatro clases de personas: he aquí, amigos, existe la persona que se atormenta a sí misma y se da a atormentarse a sí misma; además, amigos, está la persona que atormenta a otros y se da a atormentar a otros; además, amigos, está la persona que se atormenta a sí misma y a otros, y se da a atormentarse a sí misma y a atormentar a otros; además, amigos, está la persona que no se atormenta a sí misma ni a otros, y no se da a atormentarse a sí misma ni a atormentar a otros. De esa manera ella vive en este mundo sin la avidez, liberada, fresca, desfrutando el regocijo, llegando a ser como el Brahma (47).
  • “Otras cuatro clases de personas: he aquí, amigos, existe la persona, cuya vida le beneficia a ella, pero no beneficia a nadie más; además, amigos, está la persona, cuya vida beneficia a otros pero no a ella misma; además, amigos, está la persona, cuya vida le beneficia tanto a ella como a los demás; demás, amigos, está la persona, cuya vida no le beneficia ni a ella ni a los demás (48).
  • “Otras cuatro clases de personas: la que viven en la oscuridad y está destinada a la oscuridad, la que vive en la oscuridad pero está destinada a la luz, la que vive en la luz pero está destinada a la oscuridad y la que vive en la luz y está destinada a la luz (49).
  • “Otras cuatro clases de personas: el asceta inamovible, el asceta del loto azul, el asceta del loto blanco y el asceta sutilmente perfecto (50).

“Esta es, amigos, [la serie de] cuatro dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos".

Pancaka – Cinco

SC 2.1 “He aquí, amigos, hay [una serie de] cinco dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos. Y, ¿cuál es [esa serie de] cinco dhammas?

  • “Los cinco cúmulos: el cúmulo de la forma, el cúmulo de la sensación, el cúmulo de la percepción, el cúmulo de las formaciones mentales y el cúmulo de la conciencia (1).
  • “Los cinco cúmulos del apego: el cúmulo del apego de la forma, el cúmulo del apego de la sensación, el cúmulo del apego de la percepción, el cúmulo del apego de las formaciones mentales y el cúmulo del apego de la conciencia (2).
  • “Los cinco placeres sensuales: la forma vista por el ojo que es placentera, agradable, atractiva, deseable, encantadora, asociada con el deseo y conducente a la excitación; el sonido escuchado por el oído… el olor percibido por la nariz… el sabor degustado por la lengua… el objeto táctil sentido por el cuerpo que es placentero, agradable, atractivo, deseable, encantador, asociado con el deseo y conducente a la excitación (3).
  • “Los cinco destinos [de las próximas existencias]: el infierno, el reino de los animales, el mundo de los espíritus hambrientospetaUn «espíritu hambriento» o «fantasma hambriento»: uno de una clase de seres en los reinos inferiores, a veces capaz de aparecerse a los seres humanos. Los petas a menudo se representan en el arte budista como seres hambrientos con bocas del tamaño de un agujero de alfiler, por las que nunca pueden pasar suficiente comida para aliviar su hambre. (Sánscrito: preta)Ver en el glosario, el ser humano y los devas (4).
  • “Las cinco clases de avaricia: avaricia por el alojamiento, avaricia por la familia, avaricia por las riquezasdhanaTesoro(s). Las siete cualidades de fe (saddhā), virtud (sīla), conciencia y prudencia (hiri-ottappa), aprendizaje (suta), generosidad (dāna), y sabiduría (paññā).Ver en el glosario, avaricia por la belleza y avaricia por el Dhamma (5).
  • “Los cinco impedimentos: el impedimento de los placeres sensuales, el impedimento de la animadversión, el impedimento de la pereza y apatía, el impedimento de la preocupación y remordimiento, el impedimento de la duda (6).
  • “Los cinco grilletes menores: creencia sobre la existencia de la personalidad, la duda, el apego a los rituales y ceremonias, la sensualidad y la animadversión (7).
  • “Los cinco grilletes mayores: deseo por las formas, deseo por lo informe, la presunción, la preocupación y la ignorancia (8).
  • “Los cinco preceptos de entrenamiento: abstenerse de quitar la vida a los seres vivos, abstenerse de tomar lo que a uno no le ha sido dado, abstenerse de la conducta sexual inapropiada, abstenerse de mentir y abstenerse de tomar los licores embriagantes que conducen a la negligencia (9).
  • “Las cinco cosas imposibles: he aquí, amigos, es imposible que un monje, cuyas contaminaciones han sido destruidas, quite la vida a un ser vivo; además, amigos, es imposible que un monje, cuyas contaminaciones han sido destruidas, tome lo que no le ha sido dado convirtiéndose, de esa manera, en un ladrón; además, amigos, es imposible que un monje, cuyas contaminaciones han sido destruidas, tenga una relación sexual; además, amigos, es imposible que un monje, cuyas contaminaciones han sido destruidas, mienta deliberadamente; además, amigos, es imposible que un monje, cuyas contaminaciones han sido destruidas, acumule bienes que satisfacen los deseos sensualeskāmacchandaDeseo o interés por placeres sensoriales; uno de los cinco obstáculos que impiden la estabilidad de la mente. (Ver nīvaraṇa)Ver en el glosario tal como lo hacía en su vida hogareña (10).
  • “Cinco clases de pérdidas: pérdida de los parientes, pérdida de la salud, pérdida de las riquezas, pérdida de la moralidad y pérdida de la visión. No hay seres que, después de la muerte, caen a los estados desafortunados o al infierno por las pérdidas de parientes, salud o riquezas, pero existen seres que, después de la muerte, caen a los estados desafortunados o al infierno por las pérdidas de la moralidad y la visión (11).
  • “Cinco clases de ganancias: ganancia de los parientes, ganancia de la salud, ganancia de las riquezas, ganancia de la moralidad y ganancia de la visión. No hay seres que, después de la muerte, surgen en el estado feliz o en el cielosaggaLa morada de los devas. Se dice que el renacimiento en los cielos es una de las recompensas por practicar la generosidad (ver dāna) y la virtud (ver sīla). Como todas las estaciones en el saṁsāra, sin embargo, el renacimiento aquí es temporal. Ver también sugati.Ver en el glosario por las ganancias de parientes, salud o riquezas, pero existen seres que, después de la muerte, surgen en el estado feliz o en el cielo por las ganancias de la moralidad y la visión (12).
  • “Los cinco peligros que corre una persona inmoral o falta de moralidad: he aquí, amigos, esa persona sufre grandes pérdidas de sus propiedades por ser negligente en sus asuntos; además, amigos, esa persona consigue mala reputación a causa de su inmoralidad y mala conducta; además, amigos, esa persona, cuando se acerca a cualquier asambleaparisāLos cuatro grupos de seguidores del Buddha que incluyen monjes, monjas, laicos y laicas. Comparar con saṅgha. Ver bhikkhu, bhikkhunī, upāsaka/upāsikā.Ver en el glosario, puede ser la de los khattiyas, de los brahmanes o de los hombres hogareños, siempre está insegura y turbada; además, amigos, esa persona muere confundida; y finalmente, amigos, esa persona, después de la muerte, una vez quebrado su cuerpo, llega a los lugares de sufrimiento, de mala suerte, incluso al infierno (13).
  • “Los cinco beneficios de una persona moral o cuidadosa de la moralidad: he aquí, amigos, esa persona gana muchas riquezas por ser diligente en sus asuntos; además, amigos, esa persona consigue buena reputación a causa de su moralidad y buena conducta; además, amigos, esa paersona, cuando se acerca a cualquier asamblea, puede ser la de los khattiyas, de los brahmanes o de los hombres hogareños, siempre está segura y confiada; además, amigos, esa persona no muere confundida; y finalmente, amigos, después de la muerte, una vez quebrado su cuerpo, llega a los buenos lugares, al mundo celestial (14).
  • “Cinco pensamientos que han de surgir en la mente del monje que desea amonestar al otro: voy a hablar en el tiempo apropiado, no fuera del tiempo apropiado; voy a decir lo que es verdadero, no lo que es falso; voy a hablar amablemente, no ásperamente; voy a hablar para su bien, no para lastimarlo; voy a hablar con amor en mi corazón, no con la enemistad (15).
  • “Los cinco factores del esfuerzo: he aquí, amigos, el monje tiene una fe inquebrantable en el Buda de esta manera: ‘Realmente el Bienaventurado es un Arahant plenamente Iluminado, perfecto en sus acciones y el conocimiento, el Sublime, el conocedor del mundo, insuperable líder de los que han de ser amansados; el Maestro de los devas y los seres humanos, el Iluminado, el Bienaventurado’. Además, goza de buena salud, sufre muy pocas enfermedades e indisposiciones, habiendo una buena digestión, no es ni demasiado freso ni demasiado caliente sino que siempre posee una temperatura media, apropiada para el esfuerzo. Además, no es fraudulento ni engañoso, mostrándose a sí mismo tal como realmente es a su maestro o a los sabios compañeros suyos de la vida santa. Además, mantiene su energía constantemente despierta para abandonar a los perniciosos estados mentales y hacer surgir los beneficiosos estados, firme, persistente en avanzar y permanecer en esos beneficiosos estados mentales. Además, es un hombre sabio, dotado de sabiduría concerniente al surgimiento y el cese, poseyendo la noble penetración que conduce a la completa destrucción de la insatisfacción (16).
  • “Las cinco Moradas Puras: Aviha, Attapa, Sudassa, Sudassi y Akanittha (17).
  • “Las cinco clases del que no retorna: el que alcanzó el medio del fin, el que ha tocado el fin, el que ha ganado sin esfuerzo, el que ha ganado con esfuerzo y Akanittha (18).
  • “Las cinco residuos mentales: he aquí, amigos, el monje tiene dudas y titubea acerca del Maestro, está insatisfecho y no puede asentar su mente. De esa manera su mente no se inclina hacia el ardor, la persistencia ni el esfuerzo. Además, el monje tiene dudas y titubea acerca del Dhamma… acerca del Sangha… acerca del entrenamiento… está irritado y desplaciente con sus compañeros en la vida santa, se siente abatido y negativo con ellos. De esa manera su mente no se inclina hacia el ardor, la persistencia ni el esfuerzo (19).
  • “Los cinco cautiverios: he aquí, amigos, el monje no hubo eliminado la pasiónrāgaRāga suele referirse al deseo apasionado, la atracción o el apego hacia objetos sensoriales, estados placenteros o formas de existencia. Está estrechamente relacionado con lobha (codicia), una de las tres raíces no saludables (mūla), pero rāga subraya más el tono afectivo de pasión, fascinación, atracción o apego sensual. Puede aparecer en compuestos como kāma-rāga, pasión sensual; rūpa-rāga, pasión por la forma; y arūpa-rāga, pasión por lo sin forma.Ver en el glosario, el deseo, el amor, la sed, la fiebre ni la avidez por los deseos sensoriales. Además, el monje tampoco hubo eliminado la pasión, el deseo, el amor, la sed, la fiebre ni la avidez por el cuerpo… por los objetos sensoriales; o, habiendo comido tanto cuanto su barriga podría soportar, se abandona a sí mismo al placer de estar recostado, al placer del contacto y la somnolencia; o, practica la vida santa con el propósito de llegar a ser miembro de algún grupo de los devas, pensando: ‘por medio de esos ritos o esos discípulos, esa austeridad o esa vida santa voy a llegar a ser uno de los devas, grande o pequeño’. De esa manera su mente no se inclina hacia el ardor, la persistencia ni el esfuerzo (20).
  • “Las cinco facultades: la facultad del ojo, la facultad del oído, la facultad de la nariz, la facultad de la lengua y la facultad del cuerpo (21).
  • “Otras cinco facultades: la facultad del placer, la facultad del dolor, la facultad de la alegría, la facultad de la tristezadomanassaTristeza, malestar mental o desagrado mental. En la fórmula del cuarto jhāna aparece emparejado con somanassa, alegría o placer mental, y ambos se describen como ya desaparecidos antes del cuarto jhāna.Ver en el glosario y la facultad de la ecuanimidad (22).
  • “Otras cinco facultades: la facultad de la fe, la facultad de la energía, la facultad de la atención consciente, la facultad de la concentración y la facultad de la sabiduría (23).
  • “Los cinco elementos que deciden sobre la liberación: he aquí, amigos, cuando el monje considera los deseos sensoriales, su mente no se inclina hacia ellos ni encuentra en ellos la satisfacciónsukhaEn meditación, una cualidad mental que aparece en el primer jhāna y alcanza su madurez completa con el desarrollo del tercer jhāna. En el tercer jhāna, sukha se experimenta con el cuerpo y aparece también en la expresión sukhavihārī, “alguien que permanece en dicha”. En el cuarto jhāna, cuando sukha aparece emparejado con dukkha como sukha/dukkha, traducir como “placer”, formando el par técnico “placer y dolor”.Ver en el glosario, no se fija en ellos ni busca en ellos la liberación; [en vez de eso] cuando el monje considera el renunciamiento, su mente se inclina hacia él y encuentra en él la satisfacción, se fija en él y busca en él la liberación. Y él mantiene ese pensamiento bien establecido, bien desarrollado, bien elevado, bien liberado y desconectado de los deseos sensoriales. De esta manera él está libre de las contaminaciones, de la molestia y fiebre que surgen de los deseos sensoriales, y no siente aquellas sensaciones (24.1). Además, cuando el monje considera la animadversión… (24.2) la crueldad… (24.3) las formas… (24.4) la personalidad, su mente no se inclina hacia ella ni encuentra en ella la satisfacción, no se fija en ella ni busca en ella la liberación; [en vez de eso] cuando el monje considera el renunciamiento, su mente se inclina hacia él y encuentra en él la satisfacción, se fija en él y busca en él la liberación. Y él mantiene ese pensamiento bien establecido, bien desarrollado, bien elevado, bien liberado y desconectado de la personalidad. De esta manera él está libre de las contaminaciones, de la molestia y fiebre que surgen de los deseos sensoriales, y no siente aquellas sensaciones (24.5).
  • “Las cinco bases de la liberación: he aquí, amigos, el Maestro o un respetado co-discípulo enseña al monje el Dhamma. Y, mientras el monje recibe la enseñanza, logra a entender tanto el sentido literal como espiritual de la misma. En eso, surge en él el entusiasmo, y de ese entusiasmo, el deleite. Y mediante ese deleite se calman sus sentidos y como consecuencia, experimenta placer: experimentando ese placer, su mente se establece (25.1). Además, amigos, si el monje no lo ha escuchado así pero en el curso de la enseñanza del Dhamma a otros él lo había aprendido con el corazón como si lo hubiese escuchado… (25.2) …pero mientras esté cantando el Dhamma… (25.3) …pero mientras aplica su mente al Dhamma, piensa y pondera el Dhamma y pone su atención en el Dhamma… (25.4) …pero mientras alcanza propiamente el signo de concentración, lo considera de manera correcta, aplica su mente a él y lo penetra apropiadamente con sabiduría, entonces surge en él el entusiasmo, y de ese entusiasmo, el deleite. Y mediante ese deleite se calman sus sentidos y como consecuencia, experimenta placer: experimentando ese placer, su mente se establece (25.5).
  • “Las cinco percepciones que hacen madurar la liberación: la percepción de la transitoriedad, la percepción de la insatisfacción en la transitoriedad, la percepción impersonalidad en la insatisfacción, la percepción del abandono y la percepción del desapasionamiento (26).

“Esta es, amigos, [la serie de] cinco dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos".

Chakka – Seis

SC 2.2 “He aquí, amigos, hay [una serie de] seis dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos. Y, ¿cuál es [esa serie de] seis dhammas?

  • “Las seis bases internas de los sentidos: la base interna del ojo… del oído… de la nariz… de la lengua… del cuerpo… de la mente (1).
  • “Las seis bases externas de los sentidos: la base externa de la forma… del sonido… del olor… del sabor… del objeto táctil… del fenómeno mental (2).
  • “Los seis cuerpos de la conciencia: conciencia del ojo… del oído… de la nariz… de la lengua… del cuerpo… de la mente (3).
  • “Los seis cuerpos del contacto: contacto del ojo… del oído… de la nariz… de la lengua… del cuerpo… de la mente (4).
  • “Los seis cuerpos de la sensación: sensación basada en el contacto del ojo, sensación basada en el contacto del oído, sensación basada en el contacto de la nariz, sensación basada en el contacto de la lengua, sensación basada en el contacto del cuerpo, sensación basada en el contacto de la mente (5).
  • “Los seis cuerpos de la percepción: percepción de la forma… del sonido… del olor… del sabor… del objeto táctil… del fenómeno mental (6).
  • “Los seis cuerpos de la volición: volición basada en la forma… en el sonido… en el olor… en el sabor… en el objeto táctil… en el fenómeno mental (7).
  • “Los seis cuerpos de la avidez: avidez por la forma… por el sonido… por el olor… por el sabor… por el objeto táctil… por el fenómeno mental (8).
  • “Las seis clases de falta de respeto: he aquí, amigos, el monje se conduce irrespetuosa y descortésmente hacia el Maestro… hacia el Dhamma… hacia el Sangha… hacia el entrenamiento… hacia la disciplina… hacia la hospitalidad (9).
  • “Las seis clases de respeto: he aquí, amigos, el monje se conduce respetuosa y cortésmente hacia el Maestro… hacia el Dhamma… hacia el Sangha… hacia el entrenamiento… hacia la disciplina… hacia la hospitalidad (10).
  • “Las seis investigaciones placenteras: cuando, al ver una forma con el ojo, uno investiga y la correspondiente forma produce placer; cuando, al escuchar un sonido con el oído… al oler un olor con la nariz… al saborear un sabor con la lengua… al sentir un objeto táctil con el cuerpo… al pensar un fenómeno mental con la mente, uno investiga y el correspondiente fenómeno mental produce placer (11).
  • “Las seis investigaciones dolorosas: cuando, al ver una forma con el ojo, uno investiga y la correspondiente forma produce dolor; cuando, al escuchar un sonido con el oído… al oler un olor con la nariz… al saborear un sabor con la lengua… al sentir un objeto táctil con el cuerpo… al pensar un fenómeno mental con la mente, uno investiga y el correspondiente fenómeno mental produce dolor (12).
  • “Las seis investigaciones ecuánimes: cuando, al ver una forma con el ojo, uno investiga y la correspondiente forma produce ecuanimidad; cuando, al escuchar un sonido con el oído… al oler un olor con la nariz… al saborear un sabor con la lengua… al sentir un objeto táctil con el cuerpo… al pensar un fenómeno mental con la mente, uno investiga y el correspondiente fenómeno mental produce ecuanimidad (13).
  • “Las seis cosas conducentes al bienestar [de la comunidadSaṅghaEste término denota tanto: la «comunidad monástica» (comunidades de monjes y monjas budistas) en quienes los seguidores laicos toman refugio; como aquellos seguidores del Buddha, laicos u ordenados, que han alcanzado al menos la entrada en la corriente (ver sotāpanna), el primero de los senderos transcendentes (ver magga) que culmina en nibbāna. Recientemente en EE.UU., el término «sangha» se ha transformado para significar el sentido más amplio de «comunidad de seguidores en el sendero budista», aunque este uso no tiene base en el canon pali. El término parisā se usa en este sentido más amplio en los textos tempranos.Ver en el glosario]: he aquí, amigos, mientras los monjes manifiestan el amor benevolente en los actos de sus cuerpos hacia sus compañeros, tanto en privado como en público y continúan en aquella visión, entonces esto conduce a la concordia y el bienestar de la comunidad (14.1).
  • Además, amigos, mientras los monjes manifiestan el amor benevolente en los actos de sus hablas… (14.2)
  • … de sus mentes hacia sus compañeros de la vida santa, tanto en privado como en público y continúan en aquella visión, entonces esto conduce a la concordia y el bienestar de la comunidad (14.3).
  • Además, amigos, mientras los monjes comparten con sus virtuosos compañeros cualquier cosa que reciben como recto donativo, incluyendo el contenido de sus cuencos, el cual ellos no lo guardan para sí mismos, entonces esto conduce a la concordia y el bienestar de la comunidad (14.4).
  • Además, amigos, mientras los monjes guardan consistente, inquebrantable e inalteradamente aquellas reglas de conducta que son inmaculadas, conducentes a la liberación, alabadas por el sabio, intachables y conducentes a la concentración y persisten en ello con sus compañeros tanto en privado como en público, entonces esto conduce a la concordia y el bienestar de la comunidad (14.5).
  • Además, amigos, mientras los monjes persisten en aquella noble visión que conduce a la liberación, a la destrucción final de la insatisfacción y permanecen en semejante conciencia con sus compañeros tanto en privado como en público, entonces esto conduce a la concordia y el bienestar de la comunidad (14.6).
  • “Las seis raíces de contención: he aquí, amigos, el monje está enojado y tiene animadversión, es irrespetuoso y descortés con el Maestro, el Dhamma o el Sangha y no lleva a cabo su entrenamiento. Despierta contención dentro del Sangha, la cual trae aflicción y dolor para muchos, con desagradables consecuencias, como la desgracia y el dolor para los devas y los seres humanos. Amigos, si encontraseis raíz alguna de contención entre vosotros o entre los demás, deberíais esforzaros para erradicar aquella raíz de contención. Y si no encontraseis la raíz de contención entre vosotros ni entre los demás, deberíais trabajar para prevenir su surgimiento en el futuro (15.1).
  • Además, amigos, el monje es engañoso y malicioso… (15.2)
  • … envidioso y mezquino… (15.3)
  • … astuto y engañoso… (15.4)
  • … lleno de malos deseos y erróneos puntos de vista… (15.5)
  • … dogmático, obstinado y tenaz, no lleva a cabo su entrenamiento. Despierta contención dentro del Sangha, la cual trae aflicción y dolor para muchos, con desagradables consecuencias, como la desgracia y el dolor para los devas y los seres humanos. Amigos, si encontraseis raíz alguna de contención entre vosotros o entre los demás, deberíais esforzaros para erradicar aquella raíz de contención. Y si no encontraseis la raíz de contención entre vosotros ni entre los demás, deberíais trabajar para prevenir su surgimiento en el futuro (15.6).
  • “Los seis elementos: el elemento de la tierra, el elemento del agua, el elemento del fuego, el elemento del aire, el elemento de la tierra, el elemento del espacio y el elemento de la conciencia (16).
  • “Los seis elementos para la liberación: he aquí, amigos, el monje podría decir: ‘he desarrollado la emancipación del corazón a través del amor benevolente, lo expandí y hice de él mi base y mi vehículo, me establecí en él, lo trabajé bien y lo puse en marcha. Pero aún así la animadversión se apodera de mí.’ A él debería decirse esto: ‘No, no digas eso. No malinterpretes las palabras del Bienaventurado. No es correcto difamarlo de esta manera ni decir semejantes cosas de él. Tus palabras son infundadas e imposibles. Si desarrollas la emancipación del corazón a través del amor benevolente, la animadversión no tiene chance alguna a desarrollarse en tu corazón. Esta emancipación a través del amor benevolente es la cura de la animadversión’ (17.1).
  • “O, amigos, el monje podría decir: ‘he desarrollado la emancipación del corazón a través de la compasión, la expandí y hice de ella mi base y mi vehículo, me establecí en ella, la trabajé bien y la puse en marcha. Pero aún así la crueldad se apodera de mí.’ A él debería decirse esto: ‘No, no digas eso. No malinterpretes las palabras del Bienaventurado. No es correcto difamarlo de esta manera ni decir semejantes cosas de él. Tus palabras son infundadas e imposibles. Si desarrollas la emancipación del corazón a través de la compasión, la crueldad no tiene chance alguna a desarrollarse en tu corazón. Esta emancipación a través de la compasión es la cura de la crueldad’ (17.2).
  • “O, amigos, el monje podría decir: ‘he desarrollado la emancipación del corazón a través de la dicha altruista, la expandí y hice de ella mi base y mi vehículo, me establecí en ella, la trabajé bien y la puse en marcha. Pero aún así la aversión se apodera de mí.’ A él debería decirse esto: ‘No, no digas eso. No malinterpretes las palabras del Bienaventurado. No es correcto difamarlo de esta manera ni decir semejantes cosas de él. Tus palabras son infundadas e imposibles. Si desarrollas la emancipación del corazón a través de la dicha altruista, la aversión no tiene chance alguna a desarrollarse en tu corazón. Esta emancipación a través de la dicha altruista es la cura de la aversión’ (17.3).
  • “O, amigos, el monje podría decir: ‘he desarrollado la emancipación del corazón a través de la ecuanimidad, la expandí y hice de ella mi base y mi vehículo, me establecí en ella, la trabajé bien y la puse en marcha. Pero aún así la codicia se apodera de mí.’ A él debería decirse esto: ‘No, no digas eso. No malinterpretes las palabras del Bienaventurado. No es correcto difamarlo de esta manera ni decir semejantes cosas de él. Tus palabras son infundadas e imposibles. Si desarrollas la emancipación del corazón a través de la ecuanimidad, la codicia no tiene chance alguna a desarrollarse en tu corazón. Esta emancipación a través de la ecuanimidad es la cura de la codicia’ (17.4).
  • “O, amigos, el monje podría decir: ‘he desarrollado la emancipación del corazón sin signo, la expandí y hice de ella mi base y mi vehículo, me establecí en ella, la trabajé bien y la puse en marcha. Pero aún así el anhelo por los signos se apodera de mí.’ A él debería decirse esto: ‘No, no digas eso. No malinterpretes las palabras del Bienaventurado. No es correcto difamarlo de esta manera ni decir semejantes cosas de él. Tus palabras son infundadas e imposibles. Si desarrollas la emancipación del corazón sin signo, el anhelo por los signos no tiene chance alguna a desarrollarse en tu corazón. Esta emancipación sin signo es la cura del anhelo por los signos’ (17.5).
  • “O, amigos, el monje podría decir: ‘he repelido la idea del «yo» de mí y no presto más atención a la idea «esto soy yo». Pero aún así las dudas, las incertidumbres y los problemas se apoderan de mí.’ A él debería decirse esto: ‘No, no digas eso. No malinterpretes las palabras del Bienaventurado. No es correcto difamarlo de esta manera ni decir semejantes cosas de él. Tus palabras son infundadas e imposibles. Si has repelido la idea del «yo» de ti y no prestas más atención a la idea «esto soy yo», las dudas, las incertidumbres y los problemas no tienen chance de apoderarse de ti. El hecho de repeler la idea del «yo» es la cura de las dudas, las incertidumbres y los problemas’ (17.6).
  • “Las seis cosas excelsas: la excelsa cosa de la visión, la excelsa cosa de escuchar, la excelsa cosa de la ganancia, la excelsa cosa del entrenamiento, la excelsa cosa de las formas de servicio y la excelsa cosa de los objetos de recordamiento (18).
  • “Los seis objetos de recordamiento: el Buda como objeto de recordamiento, el Dhamma como objeto de recordamiento, el Sangha como objeto de recordamiento, la moralidad como objeto de recordamiento, el renunciamiento como objeto de recordamiento y los devas como objeto de recordamiento (19).
  • “Las seis moradas estables: he aquí, amigos, el monje, habiendo visto una forma con el ojo no permite que la misma se convierta en algo placentero ni desplaciente, sino que permanece ecuánime, con la atención consciente y clara comprensión. Además, amigos, el monje, habiendo oído un sonido con el oído… habiendo olido un olor con la nariz… habiendo probado un sabor con la lengua… habiendo sentido un objeto táctil con el cuerpo… habiendo pensado un fenómeno mental con la mente, no permite que el mismo se convierta en algo placentero ni desplaciente, sino que permanece ecuánime, con la atención consciente y clara comprensión. (20).
  • “Los seis renacimientos: he aquí, amigos, uno renace en condiciones oscuras y vive una vida oscura. Además, amigos, uno renace en condiciones oscuras pero vive una vida luminosa. Además, amigos, uno renace en condiciones oscuras pero alcanza el Nibbana que es ni oscuro ni luminoso. Además, amigos, uno renace en condiciones luminosas pero vive una vida oscura. Además, amigos, uno renace en condiciones luminosas y vive una vida luminosa. Además, amigos, uno renace en condiciones luminosas pero alcanza el Nibbana que es ni oscuro ni luminoso. (21).
  • “Las seis percepciones conducentes a la penetración: percepción de la transitoriedad, percepción de la insatisfacción en la transitoriedad, percepción de la impersonalidad en la insatisfacción, percepción del abandono, percepción del desapasionamiento y percepción del cese (22).

“Esta es, amigos, [la serie de] seis dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos".

Sattaka {8D.10.7} – Siete

SC 2.3 “He aquí, amigos, hay [una serie de] siete dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos. Y, ¿cuál es [esa serie de] siete dhammas?

  • “Los siete sublimes tesoros de los Nobles: el sublime tesoro de la fe, el sublime tesoro de la moralidad, el sublime tesoro de avergonzamiento, el sublime tesoro del miedo de cometer maldad, el sublime tesoro del aprendizaje, el sublime tesoro del renunciamiento y el sublime tesoro de la sabiduría (1).
  • “Los siete factores de Iluminación: el factor de Iluminación de la atención consciente, el factor de Iluminación de la investigación de los fenómenos, el factor de Iluminación de la energía, el factor de Iluminación del entusiasmo, el factor de Iluminación de la tranquilidad, el factor de Iluminación de la concentración el factor de Iluminación de la ecuanimidad (2).
  • “Los siete requisitos de la concentración: el recto punto de vista, la recta intención, la recta forma de hablar, la recta acción, la recta forma de vida, el recto esfuerzo y la recta atención consciente (3).
  • “Las siete prácticas incorrectas: he aquí, amigos, el monje carece de la fe, carece de la moralidad, carece del avergonzamiento, carece del miedo de cometer maldad, posee escaso aprendizaje, es perezoso y carece de la sabiduría (4).
  • “Las siete rectas prácticas: he aquí, amigos, el monje tiene fe, tiene moralidad, tiene avergonzamiento y miedo de cometer maldad, posee mucho aprendizaje, hace surgir el vigor, se establece en la atención consciente y tiene sabiduría (5).
  • “Las siete cualidades del verdadero hombre: he aquí, amigos, el verdadero hombre es un conocedor del Dhamma, conocedor de los significados, conocedor de sí mismo, conocedor de la moderación, conocedor del recto tiempo, conocedor de grupos y conocedor de personas (6).
  • “Las siete bases de elogio: he aquí, amigos, el monje está profundamente ansioso por someterse al entrenamiento y desea permanecer en él. Además está profundamente ansioso por emprender el estudio detallado del Dhamma, profundamente ansioso por deshacerse de los deseos, profundamente ansioso por encontrar la soledad, profundamente ansioso por hacer surgir la energía, profundamente ansioso por desarrollar la atención consciente y discriminación de los fenómenos y profundamente ansioso por desarrollar el conocimiento penetrante (7).
  • “Las siete percepciones: percepción de la transitoriedad, percepción del no-ser, percepción de la asquerosidad, percepción del peligro, percepción del abandono, percepción del desapasionamiento y percepción del cese (8).
  • “Los siete poderes: el poder de la fe, el poder de la energía, el poder de la moralidad, el poder del avergonzamiento, el poder del miedo de cometer maldad, el poder de la atención consciente, el poder de la concentración y el poder de la sabiduría (9).
  • “Los siete estadios de los seres sintientes: he aquí, amigos, hay seres con la diversidad corporal y la diversidad perceptiva, como los seres humanos, algunos devas y los seres de los reinos bajos. Éste es el primer estadio de los seres sintientes.

    “Además, amigos, hay seres con la diversidad corporal y la singularidad perceptiva, como los devas del séquito del Brahma, originados a partir del primer jhana. Éste es el segundo estadio de los seres sintientes.

    “Además, amigos, hay seres con la singularidad corporal y la diversidad perceptiva, como los devas radiantes. Éste es el tercer estadio de los seres sintientes.

    “Además, amigos, hay seres con la singularidad corporal y la singularidad perceptiva, como los bellos devas luminosos. Éste es el cuarto estadio de los seres sintientes.

    “Además, amigos, hay seres que, habiendo trascendido completamente la percepción de la forma, con la desaparición de la percepción de la resistencia, al no atender a la percepción de la diversidad y pensando ‘el espacio infinito’, alcanzan la dimensión del espacio infinito. Éste es el quinto estadio de los seres sintientes.

    “Además, amigos, hay seres que, habiendo trascendido completamente la dimensión del espacio infinito, pensando ‘la conciencia infinita’, alcanzan la dimensión de la conciencia infinita. Éste es el sexto estadio de los seres sintientes.

    “Además, amigos, hay seres que, habiendo trascendido completamente la dimensión de la conciencia infinita, pensando ‘no hay nada’, alcanzan la dimensión de la nada. Éste es el séptimo estadio de los seres sintientes (10).
  • “Las siete personas dignas de las ofrendas: el liberado de las dos formas, el liberado a través de la sabiduría, el testigo corporal, el que alcanzó la visión, el liberado a través de la fe, el devoto del Dhamma y el devoto de la fe (11).
  • “Las siete propensiones subyacentes: la propensión a las pasiones sensuales, la propensión a la ira, la propensión a los puntos de vista, la propensión a la duda, la propensión a la presunción, la propensión a la avidez por la existencia y la propensión a la ignorancia (12).
  • “Los siete grilletes: el grillete de la complacencia, el grillete de la ira, el grillete de los puntos de vista, el grillete de la duda, el grillete de la presunción, el grillete de la avidez por la existencia y el grillete de la ignorancia (13).

“Las siete reglas de pacificar las disputas: para la pacificación de las disputas que han de surgir el procedimiento de cara a cara ha de ser emprendido, el recordamiento ha de ser emprendido, el desorden mental ha de ser emprendido, la confesión, el veredicto de la mayoría, el habitual mal carácter y ‘cubriendo con el pasto’.

“Esta es, amigos, [la serie de] siete dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos".

Atthaka – Ocho

SC 3.1 “He aquí, amigos, hay [una serie de] ocho dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos. Y, ¿cuál es [esa serie de] ocho dhammas?

  • “Los ocho factores incorrectos: el incorrecto punto de vista, la incorrecta intención, la incorrecta forma de hablar, la incorrecta acción, la incorrecta forma de vida, el incorrecto esfuerzo, la incorrecta atención consciente y la incorrecta concentración (1).
  • “Los ocho rectos factores: el recto punto de vista, la recta intención, la recta forma de hablar, la recta acción, la recta forma de vida, el recto esfuerzo, la recta atención consciente y la recta concentración (2).
  • “Las ocho personas dignas de las ofrendas: el que entra-en-la-corriente y el que practica el beneficio del fruto de la entrada-en-la-corriente, el que una-vez-retorna y el que practica el beneficio del fruto de un-sólo-retorno, el que no-retorna y el que practica el beneficio del fruto del no-retorno, el Arahant y el que practica el beneficio del fruto del arahantado (3).
  • “Las ocho ocasiones de la indolencia: he aquí, amigos, el monje tiene un trabajo qué hacer y piensa así: ‘tengo un trabajo qué hacer pero eso me va a cansar. ¿Por qué no descanso mejor?’ Así que se acuesta y no hace surgir la energía necesaria para completar lo incompleto, realizar lo no realizado y descubrir lo no descubierto.

    “Además, amigos, el monje realizó una tarea y piensa así: ‘tuve que hacer una tarea y eso me cansó. ¿Por qué no descanso ahora?’ Así que se acuesta y no hace surgir la energía necesaria para completar lo incompleto, realizar lo no realizado y descubrir lo no descubierto.

    “Además, amigos, el monje tiene que ir de viaje y piensa así: ‘tengo que ir de viaje pero eso me va a cansar. ¿Por qué no descanso mejor?’ Así que se acuesta y no hace surgir la energía necesaria para completar lo incompleto, realizar lo no realizado y descubrir lo no descubierto.

    “Además, amigos, el monje ha estado en un viaje y piensa así: ‘he estado en un viaje y eso me cansó. ¿Por qué no descanso mejor?’ Así que se acuesta y no hace surgir la energía necesaria para completar lo incompleto, realizar lo no realizado y descubrir lo no descubierto.

    “Además, amigos, el monje va en busca de la comida de las limosnas en un pueblo o en una ciudad y no logra completar la cantidad necesaria de la comida ni la fina ni la no rebuscada. Entonces piensa así: ‘estoy buscando la comida de las limosnas en ese pueblo o en esa ciudad y no logro completar la cantidad necesaria de la comida ni la fina ni la no rebuscada; mi cuerpo es débil e inútil. ¿Por qué no descanso mejor?’ Así que se acuesta y no hace surgir la energía necesaria para completar lo incompleto, realizar lo no realizado y descubrir lo no descubierto.

    “Además, amigos, el monje va en busca de la comida de las limosnas en un pueblo o en una ciudad y logra completar la cantidad necesaria de la comida tanto la fina como la no rebuscada. Entonces piensa así: ‘estoy buscando la comida de las limosnas en ese pueblo o en esa ciudad y logré completar la cantidad necesaria de la comida tanto la fina como la no rebuscada; mi cuerpo es fuerte pero inútil como el de la mujer embarazada. ¿Por qué no descanso mejor?’ Así que se acuesta y no hace surgir la energía necesaria para completar lo incompleto, realizar lo no realizado y descubrir lo no descubierto.

    “Además, amigos, el monje desarrolla una pequeña indisposición y piensa así: ‘estoy desarrollando una pequeña indisposición. ¿Por qué no descanso mejor?’ Así que se acuesta y no hace surgir la energía necesaria para completar lo incompleto, realizar lo no realizado y descubrir lo no descubierto.

    “Además, amigos, el monje está recuperado, habiéndose recuperado hace poco de una enfermedad y piensa así: ‘Mi cuerpo es débil e inútil. ¿Por qué no descanso mejor?’ Así que se acuesta y no hace surgir la energía necesaria para completar lo incompleto, realizar lo no realizado y descubrir lo no descubierto (4).
  • “Las ocho ocasiones de de hacer esfuerzo: he aquí, amigos, el monje tiene un trabajo qué hacer y piensa así: ‘tengo un trabajo qué hacer pero, al hacerlo, no será fácil prestar atención a la enseñanza de los budas. De modo que voy a hacer surgir suficiente energía para completar lo incompleto, realizar lo no realizado y descubrir lo no descubierto.’

    “Además, amigos, el monje realizó una tarea y piensa así: ‘tuve que hacer pero, por culpa de ella no seré capaz de prestar atención a la enseñanza de los budas. De modo que voy a hacer surgir suficiente energía para completar lo incompleto, realizar lo no realizado y descubrir lo no descubierto.’

    “Además, amigos, el monje tiene que ir de viaje y piensa así: ‘tengo que ir de viaje pero por culpa del mismo no seré capaz de prestar atención a la enseñanza de los budas. De modo que voy a hacer surgir suficiente energía para completar lo incompleto, realizar lo no realizado y descubrir lo no descubierto.’

    “Además, amigos, el monje ha estado en un viaje y piensa así: ‘he estado en un viaje y por culpa del mismo no seré capaz de prestar atención a la enseñanza de los budas. De modo que voy a hacer surgir suficiente energía para completar lo incompleto, realizar lo no realizado y descubrir lo no descubierto.’

    “Además, amigos, el monje va en busca de la comida de las limosnas en un pueblo o en una ciudad y no logra completar la cantidad necesaria de la comida ni la fina ni la no rebuscada. Entonces piensa así: ‘estoy buscando la comida de las limosnas en ese pueblo o en esa ciudad y no logro completar la cantidad necesaria de la comida ni la fina ni la no rebuscada; pero mi cuerpo es ligero y en forma. De modo que voy a hacer surgir suficiente energía para completar lo incompleto, realizar lo no realizado y descubrir lo no descubierto.’

    “Además, amigos, el monje va en busca de la comida de las limosnas en un pueblo o en una ciudad y logra completar la cantidad necesaria de la comida tanto la fina como la no rebuscada. Entonces piensa así: ‘estoy buscando la comida de las limosnas en ese pueblo o en esa ciudad y logré completar la cantidad necesaria de la comida tanto la fina como la no rebuscada; mi cuerpo es fuerte y en forma. De modo que voy a hacer surgir suficiente energía para completar lo incompleto, realizar lo no realizado y descubrir lo no descubierto.’

    “Además, amigos, el monje desarrolla una pequeña indisposición y piensa así: ‘estoy desarrollando una pequeña indisposición. Pero esa indisposición podría haber sido peor, de modo que voy a hacer surgir suficiente energía para completar lo incompleto, realizar lo no realizado y descubrir lo no descubierto.’

    “Además, amigos, el monje está recuperado, habiéndose recuperado hace poco de una enfermedad y piensa así: ‘esta enfermedad podría resurgir, de modo que voy a hacer surgir suficiente energía para completar lo incompleto, realizar lo no realizado y descubrir lo no descubierto’ (5).
  • “Las ocho bases para las ofrendas: ofrenda hecha con la ocasión de las ofrendas, ofrenda hecha a partir del miedo, ofrenda hecha con el pensamiento: ‘él me ha ofrecido algo’, ofrenda hecha con el pensamiento: ‘él me va a ofrecer algo’, ofrenda hecha con el pensamiento: ‘es bueno ofrendar’, ofrenda hecha con el pensamiento: ‘mientras estoy cocinando algo, ellos no cocinan nada. No sería bueno no ofrecer algo a aquellos que no cocinan nada’, ofrenda hecha con el pensamiento: ‘si ofrendo algo, gano reputación’, ofrenda hecha con el motivo de adornar y preparar el corazón de uno (6).
  • “Las ocho clases de renacimiento a través de la generosidad: he aquí, amigos, alguien ofrece a un asceta o brahmán comida, bebida, vestimenta, transporte, guirnaldas, perfumes y ungüentos, lugares de descanso, moradas o luces, esperando recibir retribución por sus ofrendas. Entonces, ve a un rico guerrero, brahmán u hombre hogareño que disfruta plenamente de los placeres sensuales y piensa: ‘¡si tan sólo al morir pudiese renacer como un hombre rico!’ Establece su corazón en este pensamiento, se fija en él y lo desarrolla. Y ese pensamiento, puesto en marcha en semejante bajo nivel, sin ser desarrollado en un nivel más alto, conduce precisamente a esta clase de renacimiento. Pero yo declaro que esto ocurre con una persona moral no, inmoral. La aspiración mental de una persona moral se hace efectiva mediante su pureza (7.1).
  • “Además, amigos, alguien ofrece a un asceta o brahmán comida, bebida, vestimenta, transporte, guirnaldas, perfumes y ungüentos, lugares de descanso, moradas o luces, esperando recibir retribución por sus ofrendas. Entonces, habiendo escuchado que los devas en el reino de los Cuatro Grandes Reyes viven largamente, tiene una buena aparienciarūpaEl significado básico de esta palabra es «apariencia» o «forma». Se refiere en sentido general a cualquier tipo de fenómeno o propiedad física cognoscible, incluyendo tanto materia como energía, e incluso propiedades físicas como la luz que se experimentan puramente en la mente. Se usa en varios contextos diferentes, adquiriendo distintos matices de significado en cada uno. En listas de los objetos de los sentidos, se da como el objeto del sentido de la vista. Como uno de los khandhas, se refiere a fenómenos o sensaciones físicas, incluyendo el propio cuerpo y cualquier cosa física que el cuerpo experimenta.Ver en el glosario y llevan una vida feliz, piensa: ‘¡si tan sólo al morir pudiese renacer allí!’… (7.2)
  • … habiendo escuchado que los devas en el reino de los Treinta y Tres Dioses… (7.3)
  • … los devas del Yama… (7.4)
  • … los devas de Tusita… (7.5)
  • … los devas de Nimmanarati… (7.6)
  • … los devas de Paranimmita-vasavatti… (7.7)
  • … los devas del reino del Brahma viven largamente, tiene una buena apariencia y llevan una vida feliz, piensa: ‘¡si tan sólo al morir pudiese renacer allí!’. Establece su corazón en este pensamiento, se fija en él y lo desarrolla. Y ese pensamiento, puesto en marcha en semejante bajo nivel, sin ser desarrollado en un nivel más alto, conduce precisamente a esta clase de renacimiento. Pero yo declaro que esto ocurre con una persona moral no, inmoral. La aspiración mental de una persona moral se hace efectiva mediante su pureza (7.8).
  • “Las ocho asambleas: la asamblea de los khattiyas, la asamblea de los brahmanes, la asamblea de los hombres hogareños, la asamblea de los ascetas, la asamblea de los devas del Reino de los Cuatro Grandes Reyes, la asamblea de los Treinta y Tres Dioses, la asamblea de los Maras y la asamblea de los Brahmas (8).
  • “Las ocho condiciones mundanas: ganancias y pérdidas, fama y vergüenza, reproche y alabanzas, felicidad y miseria (9).
  • “Los ocho estados de dominio: Cuando alguien, percibiendo las formas internamente, ve las formas externas limitadas, tanto las bellas como las feas, se convierte en experto en estar consciente de lo que conoce y ve. Éste es el primer campo de dominio.

    "Cuando alguien, percibiendo las formas internamente, ve las formas externas ilimitadas, tanto las bellas como las feas, se convierte en experto en estar consciente de lo que conoce y ve. Éste es el segundo campo de dominio.

    "Cuando alguien, no percibiendo las formas internamente, ve las formas externas limitadas, tanto las bellas como las feas, se convierte en experto en estar consciente de lo que conoce y ve. Éste es el tercer campo de dominio.

    "Cuando alguien, no percibiendo las formas internamente, ve las formas externas ilimitadas, tanto las bellas como las feas, se convierte en experto en estar consciente de lo que conoce y ve. Éste es el cuarto campo de dominio.

    "Cuando alguien, no percibiendo las formas internamente, ve las formas externas que son azules, de color azul, del brillo azul como la flor del lino o como la delicada muselina de Benares, la cual bruñida de ambos lados, es azul, de color azul y de brillo azul. Cuando alguien ve las formas externas de semejante manera, como azules, de color azul, del brillo azul, se convierte en experto en estar consciente de lo que conoce y ve. Éste es el quinto campo de dominio.

    "Cuando alguien, no percibiendo las formas internamente, ve las formas externas que son amarillas, de color amarillo, del brillo amarillo como la flor kannikara o como la delicada muselina de Benares, la cual bruñida de ambos lados, es amarilla, de color amarillo y de brillo amarillo. Cuando alguien ve las formas externas de semejante manera, como amarillas, de color amarillo, del brillo amarillo, se convierte en experto en estar consciente de lo que conoce y ve. Éste es el sexto campo de dominio.

    "Cuando alguien, no percibiendo las formas internamente, ve las formas externas que son rojas, de color rojo, del brillo rojo como la flor bandhujivaka o como la delicada muselina de Benares, la cual bruñida de ambos lados, es roja, de color rojo y de brillo rojo. Cuando alguien ve las formas externas de semejante manera, como rojas, de color rojo, del brillo rojo, se convierte en experto en estar consciente de lo que conoce y ve. Éste es el séptimo campo de dominio.

    "Cuando alguien, no percibiendo las formas internamente, ve las formas externas que son blancas, de color blanco, del brillo blanco como la estrella de la mañana o como la delicada muselina de Benares, la cual bruñida de ambos lados, es blanca, de color blanco y de brillo blanco. Cuando alguien ve las formas externas de semejante manera, como blancas, de color blanco, del brillo blanco, se convierte en experto en estar consciente de lo que conoce y ve. Éste es el octavo campo de dominio (10).
  • “Las ocho liberaciones: “Provisto de formas, uno ve las formas. Esta es la primera liberación.

    “No percibiendo las formas internamente, uno ve las formas externamente. Esta es la segunda liberación.

    “Pensando: ‘esto es bello’, uno intenta solamente esto. Esta es la tercera liberación.

    “Habiendo trascendido completamente la percepción de la forma, con la desaparición de la percepción de la resistencia, al no atender a la percepción de la diversidad y pensando ‘el espacio infinito’, uno entra y permanece en la dimensión del espacio infinito. Esta es la cuarta liberación.

    “Habiendo trascendido completamente la dimensión del espacio infinito, pensando ‘la conciencia infinita’, uno entra y permanece en la dimensión de la conciencia infinita. Esta es la quinta liberación.

    “Habiendo trascendido completamente la dimensión de la conciencia infinita, pensando ‘no hay nada’, uno entra y permanece en la dimensión de la nada. Esta es la sexta liberación.

    “Habiendo trascendido completamente la dimensión de la nada, uno entra y permanece en la dimensión de la ni-percepción-ni-la-no-percepción. Esta es la séptima liberación.

    “Habiendo trascendido completamente la dimensión de la ni percepción ni la no percepción, uno entra y permanece en el cese de la percepción y la sensación . Esta es la octava liberación (11).

“Esta es, amigos, [la serie de] ocho dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos".

Nueve

SC 3.2 “He aquí, amigos, hay [una serie de] nueve dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos. Y, ¿cuál es [esa serie de] nueve dhammas?

  • “Las nueve causas de la malevolencia: la malevolencia se despierta con el pensamiento ‘él me hirió’. La malevolencia se despierta con el pensamiento ‘él me está hiriendo’. La malevolencia se despierta con el pensamiento ‘él me va a herir’. La malevolencia se despierta con el pensamiento ‘él hirió a alguien que es querido y agradable para mí’. La malevolencia se despierta con el pensamiento ‘él está hiriendo a alguien que es querido y agradable para mí’. La malevolencia se despierta con el pensamiento ‘él va a herir a alguien que es querido y agradable para mí’. La malevolencia se despierta con el pensamiento ‘él hizo el favor a alguien que es odioso y desagradable para mí’. La malevolencia se despierta con el pensamiento ‘él está haciendo el favor a alguien que es odioso y desagradable para mí’. La malevolencia se despierta con el pensamiento ‘él va a hacer el favor a alguien que es odioso y desagradable para mí’ (1).
  • “Las nueve formas de superar la malevolencia: la malevolencia se supera con el pensamiento ‘él me hirió: ¿qué bien podría hacerse?’. La malevolencia se supera con el pensamiento ‘él me está hiriendo: ¿qué bien podría hacerse?’. La malevolencia se supera con el pensamiento ‘él me va a herir: ¿qué bien podría hacerse?’. La malevolencia se supera con el pensamiento ‘él hirió a alguien que es querido y agradable para mí: ¿qué bien podría hacerse?’. La malevolencia se supera con el pensamiento ‘él está hiriendo a alguien que es querido y agradable para mí: ¿qué bien podría hacerse?’. La malevolencia se supera con el pensamiento ‘él va a herir a alguien que es querido y agradable para mí: ¿qué bien podría hacerse?’. La malevolencia se supera con el pensamiento ‘él hizo el favor a alguien que es odioso y desagradable para mí: ¿qué bien podría hacerse?’. La malevolencia se supera con el pensamiento ‘él está haciendo el favor a alguien que es odioso y desagradable para mí: ¿qué bien podría hacerse?’. La malevolencia se supera con el pensamiento ‘él va a hacer el favor a alguien que es odioso y desagradable para mí: ¿qué bien podría hacerse?’ (2).
  • “Las nueve moradas de los seres: Hay seres con la diversidad corporal y la diversidad perceptiva, como los seres humanos, algunos devas y los seres de los reinos bajos. Ésta es la primera morada de los seres.

    “Hay seres con la diversidad corporal y la singularidad perceptiva, como los devas del séquito del Brahma, originados a partir del primer jhana. Ésta es la segunda morada de los seres.

    “Hay seres con la singularidad corporal y la diversidad perceptiva, como los devas radiantes. Ésta es la tercera morada de los seres.

    “Hay seres con la singularidad corporal y la singularidad perceptiva, como los bellos devas lustrosos. Ésta es la cuarta morada de los seres.

    “Hay seres que, habiendo trascendido completamente la percepción de la forma, con la desaparición de la percepción de la resistencia, al no atender a la percepción de la diversidad y pensando ‘el espacio infinito’, alcanzan la dimensión del espacio infinito. Ésta es la quinta morada de los seres.

    “Hay seres que, habiendo trascendido completamente la dimensión del espacio infinito, pensando ‘la conciencia infinita’, alcanzan la dimensión de la conciencia infinita. Ésta es la sexta morada de los estados de conciencia.

    “Hay seres que, habiendo trascendido completamente la dimensión de la conciencia infinita, pensando ‘no hay nada’, alcanzan la dimensión de la nada. Ésta es la séptima morada de los seres.

    “Hay seres que habitan en la esfera de los seres no perceptivos. Ésta es la octava morada de los seres.

    “Hay seres que habitan en la esfera de la ni-percepción-ni-la-no-percepción. Ésta es la novena morada de los seres.
  • “Los nueve momentos desafortunados, inapropiados para llevar a cabo la vida santa: he aquí, amigos, el Tathagata ha surgido en el mundo, el Arahant plenamente iluminado que enseña el Dhamma conducente a la calma y el perfecto Nibbana, que conduce a la iluminación tal como lo enseña el Sublime, pero esa persona ha renacido en el infierno… entre los animales… entre los espíritusyakkhaUno de una clase de poderosos seres «no humanos» —a veces amables, a veces asesinos y crueles— que corresponden aproximadamente a las hadas y ogros de los cuentos de hadas occidentales. En años posteriores, llegaron a ser considerados principalmente malévolos, pero en la época del Buddha eran moralmente ambiguos, y de hecho eran comúnmente adorados como deidades.Ver en el glosario hambrientos… entre los asurasasuraUna raza de seres que, como los Titanes de la mitología griega, lucharon contra los devas por la soberanía de los cielos y perdieron. Ver apāya-bhūmi.Ver en el glosario… en el grupo de los devas que habita lejos… en la región fronteriza entre los estúpidos bárbaros que no permiten el acceso de los monjes, las monjes, seguidores laicos ni seguidoras laicas… en el País del Medio pero tiene un incorrecto punto de vista y una visión distorsionada pensando: ‘he aquí no existe el dar, ofrendar ni sacrificar, no existen frutos o resultados de las malas ni buenas acciones, no existe este mundo ni el venidero, no hay parientes ni renacimientos espontáneos, no existen ascetas ni brahmanes quienes, habiendo alcanzado lo más alto y habiéndo descubierto por sí mismo el más alto conocimiento sobre este mundo y el venidero’, lo proclamasen… en el País del Medio pero carece de sabiduría y es un tonto, o está sordo o mudo y no puede decir si algo ha sido bien proclamado o no… en el Pais del Medio y es inteligente, no estúpido, no es sordo ni mudo y es capaz de decir lo que ha sido bien proclamado o no, pero el Tathagata no ha surgido en el mundo, el Arahant plenamente iluminado que enseña el Dhamma conducente a la calma y el perfecto Nibbana, que conduce a la iluminación tal como lo enseña el Sublime (4).
  • “Las nueve sucesivas moradas: he aquí, amigos, el monje, totalmente apartado de los placeres sensuales, apartado de los perjudiciales estados mentales, entra y permanece en la morada del primer jhana. Al calmar el pensamiento aplicado y sostenido… entra y permanece en la morada del segundo jhana… Con la desaparición del arrobamiento… entra y permanece en la morada del tercer jhana… Con el abandono del placer y la pena… entra y permanece en la morada del cuarto jhana… Trascendiendo completamente las percepciones de las formas sensoriales… entra y permanece en la morada de la esfera del espacio infinito. Trascendiendo completamente la esfera del espacio infinito… entra y permanece en la morada de la esfera de la conciencia infinita… Trascendiendo completamente la esfera de la conciencia infinita… entra y permanece en la morada de la esfera de la nada. Trascendiendo completamente la esfera de la nada entra y permanece en la morada de la esfera de la ni-percepción-ni-la-no-percepción. Habiendo calmado la respiración y la conciencia entra y permanece en la morada del cese de la percepción y sensación (5).
  • “Los nueve ceses consecutivos: al alcanzar el primer jhana cesa la percepción de la sensualidad. Al alcanzar el segundo jhana cesa el pensamiento aplicado y sostenido. Al alcanzar el tercer jhana cesa el entusiasmo. Al alcanzar el cuarto jhana cesa la inhalación y exhalación. Al alcanzar la esfera del espacio infinito cesa la percepción de las formas. Al alcanzar la esfera de la conciencia infinita cesa la percepción de la esfera del espacio infinito. Al alcanzar la esfera de la nada cesa la percepción de la esfera de la conciencia infinita. Al alcanzar la esfera de la ni-percepción-ni-no-percepción cesa la percepción de la esfera de la nada. Al alcanzar la esfera del cese de la percepción y sensación cesa la percepción y la sensación (6).

“Esta es, amigos, [la serie de] nueve dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos".

Dasaka – Diez

SC 3.3 “He aquí, amigos, hay [una serie de] diez dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado … para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos. Y, ¿cuál es [esa serie de] diez dhammas?

  • “Los diez dhammas protectores: he aquí, amigos, el monje tiene moral y vive restringido de acuerdo a las restricciones del Patimokkha, persiste en la recta conducta y guarda los preceptos viendo el peligro en la más mínima falta (1.1).
  • Además, amigos, el monje es muy instruido, tiene en cuenta y retiene lo que ha aprendido. Está profundamente instruido en aquellas enseñanzas que son agradables en el principio, agradables en el medio y agradables al final, cuyo espíritu y letra han sido proclamados de manera absolutamente perfecta y purifican la vida santa: él las recuerda, las recita, reflexiona sobre ellas y las penetra con la visión (1.2).
  • Además, amigos, el monje es amigable y se asocia e intima con buenas personas (1.3).
  • Además, amigos, el monje es afable, dotado de gentileza y paciencia, rápido en cumplir las instrucciones (1.4).
  • Además, amigos, cuando existen diferentes clases de trabajos que hay que realizar para sus monjes compañeros, el monje se muestra hábil, no perezoso, precavido para llevarlos a cabo, y es bueno haciendo y planificándolo (1.5).
  • Además, amigos, el monje ama al Dhamma y se deleita en escucharlo, siendo especialmente aficionado por el estudio analítico del Dhamma y el estudio analítico del VinayaVinayaEntrenamiento; directrices; disciplina monástica. En los Suttas tempranos, vinaya se empareja más comúnmente con dhamma, donde significa «teoría y práctica» como término general para la religión del Buddha. También se usa comúnmente en el sentido de guiar lejos o deshacerse de las impurezas. También se aplicó al creciente conjunto de reglas y procedimientos que gobiernan la disciplina monástica, y ese significado creció hasta convertirse en el dominante en años posteriores. El Vinaya como Ley Monástica abarca seis volúmenes en texto impreso, cuyas reglas y tradiciones definen cada aspecto de la vida de los bhikkhus y bhikkhunīs. La esencia de las reglas para los monásticos está contenida en el Pātimokkha.Ver en el glosario (1.6).
  • Además, amigos, el monje se contenta con cualquier clase de requisitos: hábitos, comidas de las limosnas, vivienda y medicinasen caso de enfermedades (1.7).
  • Además, amigos, el monje se esfuerza para hacer surgir la energía, con el fin de encontrar escape de los perniciosos estados mentales y establecerse en los estados beneficiosos, infatigable y enérgicamente se esfuerza por mantener semejantes estados y no cae de ellos (1.8).
  • Además, amigos, el monje está conscientemente atento y tiene una gran capacidad de recordar eventos que han ocurrido mucho tiempo atrás (1.9).
  • Además, amigos, el monje es sabio y percibe con sabiduría el surgimiento y la desaparición de los fenómenos, tiene aquella percepción de los Nobles que conduce a la completa desaparición de la insatisfacción (1.10).
  • “Las diez esferas de los kasinas: él percibe el kasina de la tierra arriba y abajo, por todas partes, en forma indivisa e ilimitadamente. Además, él percibe el kasina del agua… el kasina del fuego… el kasina del viento… el kasina azul… el kasina amarillo… el kasina rojo… el kasina blanco… el kasina del espacio… el kasina de la conciencia arriba y abajo, por todas partes, en forma indivisa e ilimitadamente (2).
  • “Los diez perniciosos cursos de acción: tomar la vida, tomar lo que no ha sido dado, conducta sexual inapropiada, el habla mentiroso, la calumnia, el habla grosero, el discurso frívolo, la codicia, la animadversión y el incorrecto punto de vista (3).
  • “Los diez beneficiosos cursos de acción: abstenerse de tomar la vida, abstenerse de tomar lo que no ha sido dado, abstenerse de la conducta sexual inapropiada, abstenerse del hala mentiroso, abstenerse de la calumnia, abstenerse del habla grosero, abstenerse del discurso frívolo, abstenerse de la codicia, abstenerse de la animadversión y el correcto punto de vista (4).
  • “Las diez disposiciones de los nobles: he aquí, amigos, el monje se ha liberado de los cinco factores, posee seis factores, estableció un guardia, distingue entre los cuatro soportes, se ha liberado de las creencias individualistas, abandonó la búsqueda por completo, es puro en sus motivos, ha tranquilizado sus emociones, está bien liberado en el corazón y está bien liberado mediante la sabiduría.

    “Y, ¿cómo, amigos, el monje se ha liberado de los cinco, factores? He aquí, amigos, el monje se ha liberado de la sensualidad, la animadversión, la pereza y somnolenciathīnamiddhaEmbotamiento, pesadez, falta de energía y somnolencia mental. Es uno de los cinco nīvaraṇas u obstáculos que dificultan la claridad y la estabilidad de la mente.Ver en el glosario, la preocupación y remordimiento y de la duda (5.1).
  • “Y, ¿cómo, amigos, el monje posee los seis factores? Al ver un objeto con el ojo no siente placer ni desagrado, sino que permanece ecuánime, con atención consciente y clara comprensión. Además, al oír un sonido con el oído… percibir un olor con la nariz… saborear un sabor con la lengua… sentir un objeto táctil con el cuerpo… pensar un fenómeno mental con la mente no siente placer ni desagrado, sino que permanece ecuánime, con atención consciente y clara comprensión (5.2).
  • “Y, ¿cómo, amigos, el monje estableció un guardia? Resguardando su mente con la atención consciente (5.3).
  • “Y, ¿cómo, amigos, el monje distingue entre los cuatro soportes? El discierne, amigos, cuándo una cosa ha de ser perseguida, cuándo endurecida, cuándo evitada y cuándo suprimida (5.4).
  • “Y, ¿cómo, amigos, el monje se ha liberado de las creencias individualistas? Cuando la mayoría de los ascetas y brahmanes sostienen cualquier clase de creencias individualistas, el monje la despide, la abandona, la rechaza y la deja ir (5.5).
  • “Y, ¿cómo, amigos, el monje abandonó la búsqueda por completo? He aquí, amigos, el monje abandona por completo la búsqueda de los deseos sensoriales, del renacimiento y de la vida santa (5.6).
  • “Y, ¿cómo, amigos, el monje es puro en sus motivos? He aquí, amigos, el monje había abandonado los pensamientos de la sensualidad, la animadversión y de la crueldad (5.7).
  • “Y, ¿cómo, amigos, el monje ha tranquilizado sus emociones? He aquí, amigos, el monje, habiendo abandonado el placer y la pena, con la previa desaparición de la alegría y el displacer, entra y permanece en el cuarto jhāna, que no es doloroso ni placentero y se caracteriza por la purificación de la atención consciente a través de la ecuanimidad (5.8).
  • “Y, ¿cómo, amigos, el monje está bien liberado en el corazón? He aquí, amigos, el monje está liberado del pensamiento de la codicia, del odio y de la falsa ilusión (5.9).
  • “Y, ¿cómo, amigos, el monje está bien liberado mediante la sabiduría? He aquí, amigos, el monje comprende esto: ‘la codicia, el odio y la falsa ilusión han sido abandonados por mí, cortados de raíces, destruidos como el tocón de una palmera: incapaces de volver a crecer (5.10).
  • “Las diez cualidades del que está más allá del aprendizaje: he aquí, amigos, el que está más allá del aprendizaje posee el recto punto de vista, la recta intención, la recta forma de hablar, la recta acción, la recta forma de vida, el recto esfuerzo, la recta atención consciente, la recta concentración, el recto conocimiento y la recta liberación (6).

“Esta es, amigos, [la serie de] diez dhammas perfectamente proclamada por el Bienaventurado quien conoce y ve, que es un Arahant plenamente iluminado, el cual debemos recitar juntos en armonía, de manera tal que esa vida santa se fortalezca y se establezca por mucho tiempo, para que sea fuente de beneficio y felicidad para las multitudes, por la compasión por el mundo, para el beneficio, la felicidad y el bienestar de los devas y los seres humanos”.

SC 3.4 Y cuando el Bienaventurado se levantó dijo al Venerable Sariputta: “¡Bien, muy bien Sariputta: realmente bien has proclamado la manera de recitar el Dhamma juntos por los monjes!”.

Estas cosas han sido dichas por el Venerable Sariputta y el Maestro las confirmó. Y los monjes se deleitaron y se regocijaron en las palabras del Venerable Sariputta.

Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi yena pāvā nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario mallānaṁ nagaraṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā pāvāyaṁ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi yena pāvā nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario mallānaṁ nagaraṁ tadavasari.
Tatra sudaṁ bhagavā pāvāyaṁ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi yena pāvā nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario mallānaṁ nagaraṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā pāvāyaṁ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane.

Tena kho pana samayena pāveyyakānaṁ mallānaṁ ubbhatakaṁ nāma navaṁ sandhāgāraṁ acirakāritaṁ hoti anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena.*sandhāgāraṁ → santhāgāraṁ (bj); saṇṭhāgāraṁ (sya-all, km); santhagāraṁ (pts1ed) | anajjhāvuṭṭhaṁ → anajjhāvutthaṁ (bj, sya-all, pts1ed, mr) Assosuṁ kho pāveyyakā mallā: “bhagavā kira mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi pāvaṁ anuppatto pāvāyaṁ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane”ti. Atha kho pāveyyakā mallā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho pāveyyakā mallā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, pāveyyakānaṁ mallānaṁ ubbhatakaṁ nāma navaṁ sandhāgāraṁ acirakāritaṁ hoti anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Tañca kho, bhante, bhagavā paṭhamaṁ paribhuñjatu, bhagavatā paṭhamaṁ paribhuttaṁ pacchā pāveyyakā mallā paribhuñjissanti. Tadassa pāveyyakānaṁ mallānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Adhivāsesi kho bhagavā tuṇhībhāvena.

Tena kho pana samayena pāveyyakānaṁ mallānaṁ ubbhatakaṁ nāma navaṁ sandhāgāraṁ acirakāritaṁ hoti anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena.*sandhāgāraṁ → santhāgāraṁ (bj); saṇṭhāgāraṁ (sya-all, km); santhagāraṁ (pts1ed) | anajjhāvuṭṭhaṁ → anajjhāvutthaṁ (bj, sya-all, pts1ed, mr)
Assosuṁ kho pāveyyakā mallā: “bhagavā kira mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi pāvaṁ anuppatto pāvāyaṁ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane”ti.
Atha kho pāveyyakā mallā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho pāveyyakā mallā bhagavantaṁ etadavocuṁ:
“idha, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, pāveyyakānaṁ mallānaṁ ubbhatakaṁ nāma navaṁ sandhāgāraṁ acirakāritaṁ hoti anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena.
Tañca kho, bhante, bhagavā paṭhamaṁ paribhuñjatu, bhagavatā paṭhamaṁ paribhuttaṁ pacchā pāveyyakā mallā paribhuñjissanti.
Tadassa pāveyyakānaṁ mallānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.
Adhivāsesi kho bhagavā tuṇhībhāvena.

Tena kho pana samayena pāveyyakānaṁ mallānaṁ ubbhatakaṁ nāma navaṁ sandhāgāraṁ acirakāritaṁ hoti anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena.*sandhāgāraṁ → santhāgāraṁ (bj); saṇṭhāgāraṁ (sya-all, km); santhagāraṁ (pts1ed) | anajjhāvuṭṭhaṁ → anajjhāvutthaṁ (bj, sya-all, pts1ed, mr)Assosuṁ kho pāveyyakā mallā: “bhagavā kira mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi pāvaṁ anuppatto pāvāyaṁ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane”ti. Atha kho pāveyyakā mallā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho pāveyyakā mallā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, pāveyyakānaṁ mallānaṁ ubbhatakaṁ nāma navaṁ sandhāgāraṁ acirakāritaṁ hoti anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Tañca kho, bhante, bhagavā paṭhamaṁ paribhuñjatu, bhagavatā paṭhamaṁ paribhuttaṁ pacchā pāveyyakā mallā paribhuñjissanti. Tadassa pāveyyakānaṁ mallānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Adhivāsesi kho bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho pāveyyakā mallā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena sandhāgāraṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ sandhāgāraṁ santharitvā bhagavato āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṁ patiṭṭhapetvā telapadīpaṁ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu;*sabbasanthariṁ → sabbasanthariṁ santhataṁ (mr) upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho te pāveyyakā mallā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “sabbasantharisanthataṁ, bhante, sandhāgāraṁ, bhagavato āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telapadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti.

Atha kho pāveyyakā mallā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena sandhāgāraṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ sandhāgāraṁ santharitvā bhagavato āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṁ patiṭṭhapetvā telapadīpaṁ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu;*sabbasanthariṁ → sabbasanthariṁ santhataṁ (mr)
upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu.
Ekamantaṁ ṭhitā kho te pāveyyakā mallā bhagavantaṁ etadavocuṁ:
“sabbasantharisanthataṁ, bhante, sandhāgāraṁ, bhagavato āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telapadīpo āropito.
Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti.

Atha kho pāveyyakā mallā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena sandhāgāraṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ sandhāgāraṁ santharitvā bhagavato āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṁ patiṭṭhapetvā telapadīpaṁ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu;*sabbasanthariṁ → sabbasanthariṁ santhataṁ (mr)upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho te pāveyyakā mallā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “sabbasantharisanthataṁ, bhante, sandhāgāraṁ, bhagavato āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telapadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti.

Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena sandhāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā sandhāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā sandhāgāraṁ pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Pāveyyakāpi kho mallā pāde pakkhāletvā sandhāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṁsu bhagavantaṁyeva purakkhatvā.

Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena sandhāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā sandhāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi.
Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā sandhāgāraṁ pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṁyeva purakkhatvā.
Pāveyyakāpi kho mallā pāde pakkhāletvā sandhāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṁsu bhagavantaṁyeva purakkhatvā.

Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena sandhāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā sandhāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā sandhāgāraṁ pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Pāveyyakāpi kho mallā pāde pakkhāletvā sandhāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṁsu bhagavantaṁyeva purakkhatvā.

Atha kho bhagavā pāveyyake malle bahudeva rattiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uyyojesi: “abhikkantā kho, vāseṭṭhā, ratti. Yassadāni tumhe kālaṁ maññathā”ti.

Atha kho bhagavā pāveyyake malle bahudeva rattiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uyyojesi:
“abhikkantā kho, vāseṭṭhā, ratti.
Yassadāni tumhe kālaṁ maññathā”ti.

Atha kho bhagavā pāveyyake malle bahudeva rattiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uyyojesi: “abhikkantā kho, vāseṭṭhā, ratti. Yassadāni tumhe kālaṁ maññathā”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho pāveyyakā mallā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu.

“Evaṁ, bhante”ti kho pāveyyakā mallā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu.

“Evaṁ, bhante”ti kho pāveyyakā mallā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu.

Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāveyyakesu mallesu tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “vigatathinamiddho kho, sāriputta, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṁ, sāriputta, bhikkhūnaṁ dhammīkathā. Piṭṭhi me āgilāyati. Tamahaṁ āyamissāmī”ti.*āyamissāmī”ti → āyameyyāmīti (sya-all, km)

Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāveyyakesu mallesu tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi:
“vigatathinamiddho kho, sāriputta, bhikkhusaṅgho.
Paṭibhātu taṁ, sāriputta, bhikkhūnaṁ dhammīkathā.
Piṭṭhi me āgilāyati.
Tamahaṁ āyamissāmī”ti.*āyamissāmī”ti → āyameyyāmīti (sya-all, km)

Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāveyyakesu mallesu tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “vigatathinamiddho kho, sāriputta, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṁ, sāriputta, bhikkhūnaṁ dhammīkathā. Piṭṭhi me āgilāyati. Tamahaṁ āyamissāmī”ti.*āyamissāmī”ti → āyameyyāmīti (sya-all, km)

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi.

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi.

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi.

Atha kho bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā.

Atha kho bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā.

Atha kho bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā.

Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto pāvāyaṁ adhunākālaṅkato hoti. Tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti:*viharanti → vicaranti (sya-all, km); virahanti (pts1ed) | dvedhikajātā → dveḷhakajātā (sya-all, km) “na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi. Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṁ me, asahitaṁ te. Purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṁ pure avaca. Adhiciṇṇaṁ te viparāvattaṁ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti.

Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto pāvāyaṁ adhunākālaṅkato hoti.
Tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti:*viharanti → vicaranti (sya-all, km); virahanti (pts1ed) | dvedhikajātā → dveḷhakajātā (sya-all, km)
“na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi. Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṁ me, asahitaṁ te. Purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṁ pure avaca. Adhiciṇṇaṁ te viparāvattaṁ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti.

Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto pāvāyaṁ adhunākālaṅkato hoti. Tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti:*viharanti → vicaranti (sya-all, km); virahanti (pts1ed) | dvedhikajātā → dveḷhakajātā (sya-all, km)“na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi. Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṁ me, asahitaṁ te. Purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṁ pure avaca. Adhiciṇṇaṁ te viparāvattaṁ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti.

Vadhoyeva kho maññe nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu vattati. Yepi nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvakā gihī odātavasanā, tepi nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu nibbinnarūpā virattarūpā paṭivānarūpā, yathā taṁ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṁvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnathūpe appaṭisaraṇe.*Yepi → yepi te (bj, pts1ed)

Vadhoyeva kho maññe nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu vattati.
Yepi nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvakā gihī odātavasanā, tepi nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu nibbinnarūpā virattarūpā paṭivānarūpā, yathā taṁ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṁvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnathūpe appaṭisaraṇe.*Yepi → yepi te (bj, pts1ed)

Vadhoyeva kho maññe nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu vattati. Yepi nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvakā gihī odātavasanā, tepi nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu nibbinnarūpā virattarūpā paṭivānarūpā, yathā taṁ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṁvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnathūpe appaṭisaraṇe.*Yepi → yepi te (bj, pts1ed)

Atha kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “nigaṇṭho, āvuso, nāṭaputto pāvāyaṁ adhunākālaṅkato, tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā …pe… bhinnathūpe appaṭisaraṇe. Evañhetaṁ, āvuso, hoti durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṁvattanike asammāsambuddhappavedite. Ayaṁ kho panāvuso, amhākaṁ bhagavatā dhammo svākkhātosvākkhātoBien expuesto, explicado o proclamado. Como cualidad del Dhamma, indica que la enseñanza ha sido correctamente expuesta por el Buddha. Svākkhāto es la forma nominativa masculina singular de svākkhāta y concuerda con dhammo.Ver en el glosario suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito.*amhākaṁ → asmākaṁ (pts1ed) | bhagavatā → bhagavato (si) Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Atha kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi:
“nigaṇṭho, āvuso, nāṭaputto pāvāyaṁ adhunākālaṅkato,
tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā …pe… bhinnathūpe appaṭisaraṇe.
Evañhetaṁ, āvuso, hoti durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṁvattanike asammāsambuddhappavedite.
Ayaṁ kho panāvuso, amhākaṁ bhagavatā dhammo svākkhātosvākkhātoBien expuesto, explicado o proclamado. Como cualidad del Dhamma, indica que la enseñanza ha sido correctamente expuesta por el Buddha. Svākkhāto es la forma nominativa masculina singular de svākkhāta y concuerda con dhammo.Ver en el glosario suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito.*amhākaṁ → asmākaṁ (pts1ed) | bhagavatā → bhagavato (si)
Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Atha kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “nigaṇṭho, āvuso, nāṭaputto pāvāyaṁ adhunākālaṅkato, tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā …pe… bhinnathūpe appaṭisaraṇe. Evañhetaṁ, āvuso, hoti durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṁvattanike asammāsambuddhappavedite. Ayaṁ kho panāvuso, amhākaṁ bhagavatā dhammo svākkhātosvākkhātoBien expuesto, explicado o proclamado. Como cualidad del Dhamma, indica que la enseñanza ha sido correctamente expuesta por el Buddha. Svākkhāto es la forma nominativa masculina singular de svākkhāta y concuerda con dhammo.Ver en el glosario suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito.*amhākaṁ → asmākaṁ (pts1ed) | bhagavatā → bhagavato (si)Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Katamo cāvuso, amhākaṁ bhagavatā dhammo svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito;*bhagavatā → bhagavato (si) yattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ?

Katamo cāvuso, amhākaṁ bhagavatā dhammo svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito;*bhagavatā → bhagavato (si)
yattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ?

Katamo cāvuso, amhākaṁ bhagavatā dhammo svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito;*bhagavatā → bhagavato (si)yattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ?

1. Ekaka
1. Ekaka
1. Ekaka

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katamo eko dhammo?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto.
Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.
Katamo eko dhammo?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katamo eko dhammo?

Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā.

Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā.

Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā.

Sabbe sattā saṅkhāraṭṭhitikā.

Sabbe sattā saṅkhāraṭṭhitikā.

Sabbe sattā saṅkhāraṭṭhitikā.

Ayaṁ kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Ayaṁ kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto.
Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Ayaṁ kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

2. Duka
2. Duka
2. Duka

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā.*dve → dve dhammā (sya-all, km) Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame dve?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā.*dve → dve dhammā (sya-all, km)
Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.
Katame dve?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā.*dve → dve dhammā (sya-all, km)Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame dve?

Nāmañca rūpañca.

Nāmañca rūpañca.

Nāmañca rūpañca.

AvijjāavijjāEs la falta de visión clara, el "no saber" o la ceguera espiritual. Se refiere específicamente a la incapacidad de comprender las Cuatro Nobles Verdades y la verdadera naturaleza de la realidad (impermanencia y el no-yo). Es el primer eslabón en el ciclo del origen dependiente. Ver también moha.Ver en el glosario ca bhavataṇhā ca.

AvijjāavijjāEs la falta de visión clara, el "no saber" o la ceguera espiritual. Se refiere específicamente a la incapacidad de comprender las Cuatro Nobles Verdades y la verdadera naturaleza de la realidad (impermanencia y el no-yo). Es el primer eslabón en el ciclo del origen dependiente. Ver también moha.Ver en el glosario ca bhavataṇhā ca.

AvijjāavijjāEs la falta de visión clara, el "no saber" o la ceguera espiritual. Se refiere específicamente a la incapacidad de comprender las Cuatro Nobles Verdades y la verdadera naturaleza de la realidad (impermanencia y el no-yo). Es el primer eslabón en el ciclo del origen dependiente. Ver también moha.Ver en el glosario ca bhavataṇhā ca.

Bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca.

Bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca.

Bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca.

Ahirikañca anottappañca.*Ahirikañca → ahirīkañca (katthaci)

Ahirikañca anottappañca.*Ahirikañca → ahirīkañca (katthaci)

Ahirikañca anottappañca.*Ahirikañca → ahirīkañca (katthaci)

Hirī ca ottappañca.

Hirī ca ottappañca.

Hirī ca ottappañca.

Dovacassatā ca pāpamittatā ca.

Dovacassatā ca pāpamittatā ca.

Dovacassatā ca pāpamittatā ca.

Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca.

Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca.

Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca.

Āpattikusalatā ca āpattivuṭṭhānakusalatā ca.

Āpattikusalatā ca āpattivuṭṭhānakusalatā ca.

Āpattikusalatā ca āpattivuṭṭhānakusalatā ca.

Samāpattikusalatā ca samāpattivuṭṭhānakusalatā ca.

Samāpattikusalatā ca samāpattivuṭṭhānakusalatā ca.

Samāpattikusalatā ca samāpattivuṭṭhānakusalatā ca.

Dhātukusalatā ca manasikārakusalatā ca.

Dhātukusalatā ca manasikārakusalatā ca.

Dhātukusalatā ca manasikārakusalatā ca.

Āyatanakusalatā ca paṭiccasamuppādakusalatā ca.

Āyatanakusalatā ca paṭiccasamuppādakusalatā ca.

Āyatanakusalatā ca paṭiccasamuppādakusalatā ca.

Ṭhānakusalatā ca aṭṭhānakusalatā ca.

Ṭhānakusalatā ca aṭṭhānakusalatā ca.

Ṭhānakusalatā ca aṭṭhānakusalatā ca.

Ajjavañca lajjavañca.

Ajjavañca lajjavañca.

Ajjavañca lajjavañca.

KhantikhantiPaciencia, tolerancia o capacidad de soportar lo difícil sin caer en la aversión. En la tradición Theravāda es una de las diez pāramīs o perfecciones desarrolladas por el Bodhisatta.Ver en el glosario ca soraccañca.

KhantikhantiPaciencia, tolerancia o capacidad de soportar lo difícil sin caer en la aversión. En la tradición Theravāda es una de las diez pāramīs o perfecciones desarrolladas por el Bodhisatta.Ver en el glosario ca soraccañca.

KhantikhantiPaciencia, tolerancia o capacidad de soportar lo difícil sin caer en la aversión. En la tradición Theravāda es una de las diez pāramīs o perfecciones desarrolladas por el Bodhisatta.Ver en el glosario ca soraccañca.

Sākhalyañca paṭisanthāro ca.

Sākhalyañca paṭisanthāro ca.

Sākhalyañca paṭisanthāro ca.

Avihiṁsā ca soceyyañca.

Avihiṁsā ca soceyyañca.

Avihiṁsā ca soceyyañca.

Muṭṭhassaccañca asampajaññañca.

Muṭṭhassaccañca asampajaññañca.

Muṭṭhassaccañca asampajaññañca.

SatisatiAtención plena, memoria, poderes de referencia y retención. En algunos contextos, la palabra sati cuando se usa sola cubre también la alerta (sampajañña).Ver en el glosario ca sampajaññañca.

SatisatiAtención plena, memoria, poderes de referencia y retención. En algunos contextos, la palabra sati cuando se usa sola cubre también la alerta (sampajañña).Ver en el glosario ca sampajaññañca.

SatisatiAtención plena, memoria, poderes de referencia y retención. En algunos contextos, la palabra sati cuando se usa sola cubre también la alerta (sampajañña).Ver en el glosario ca sampajaññañca.

Indriyesu aguttadvāratā ca bhojane amattaññutā ca.

Indriyesu aguttadvāratā ca bhojane amattaññutā ca.

Indriyesu aguttadvāratā ca bhojane amattaññutā ca.

Indriyesu guttadvāratā ca bhojane mattaññutā ca.

Indriyesu guttadvāratā ca bhojane mattaññutā ca.

Indriyesu guttadvāratā ca bhojane mattaññutā ca.

Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca.

Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca.

Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca.

Satibalañca samādhibalañca.

Satibalañca samādhibalañca.

Satibalañca samādhibalañca.

Samatho ca vipassanāvipassanāVisión cabal clara e intuitiva o discernimiento de los fenómenos físicos y mentales tal como surgen y desaparecen, viéndolos por lo que realmente son —en sí mismos— en términos de las tres características (ver ti-lakkhaṇa) y en términos de sufrimiento, su origen, su cesación, y el camino que conduce a su cesación (ver ariya-sacca).Ver en el glosario ca.

Samatho ca vipassanāvipassanāVisión cabal clara e intuitiva o discernimiento de los fenómenos físicos y mentales tal como surgen y desaparecen, viéndolos por lo que realmente son —en sí mismos— en términos de las tres características (ver ti-lakkhaṇa) y en términos de sufrimiento, su origen, su cesación, y el camino que conduce a su cesación (ver ariya-sacca).Ver en el glosario ca.

Samatho ca vipassanāvipassanāVisión cabal clara e intuitiva o discernimiento de los fenómenos físicos y mentales tal como surgen y desaparecen, viéndolos por lo que realmente son —en sí mismos— en términos de las tres características (ver ti-lakkhaṇa) y en términos de sufrimiento, su origen, su cesación, y el camino que conduce a su cesación (ver ariya-sacca).Ver en el glosario ca.

Samathanimittañca paggahanimittañca.

Samathanimittañca paggahanimittañca.

Samathanimittañca paggahanimittañca.

Paggaho ca avikkhepo ca.

Paggaho ca avikkhepo ca.

Paggaho ca avikkhepo ca.

Sīlavipatti ca diṭṭhivipatti ca.

Sīlavipatti ca diṭṭhivipatti ca.

Sīlavipatti ca diṭṭhivipatti ca.

Sīlasampadā ca diṭṭhisampadā ca.

Sīlasampadā ca diṭṭhisampadā ca.

Sīlasampadā ca diṭṭhisampadā ca.

Sīlavisuddhi ca diṭṭhivisuddhi ca.

Sīlavisuddhi ca diṭṭhivisuddhi ca.

Sīlavisuddhi ca diṭṭhivisuddhi ca.

Diṭṭhivisuddhi kho pana yathā diṭṭhissa ca padhānaṁ.

Diṭṭhivisuddhi kho pana yathā diṭṭhissa ca padhānaṁ.

Diṭṭhivisuddhi kho pana yathā diṭṭhissa ca padhānaṁ.

Saṁvego ca saṁvejanīyesu ṭhānesu saṁviggassa ca yoniso padhānaṁ.

Saṁvego ca saṁvejanīyesu ṭhānesu saṁviggassa ca yoniso padhānaṁ.

Saṁvego ca saṁvejanīyesu ṭhānesu saṁviggassa ca yoniso padhānaṁ.

Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesu appaṭivānitā ca padhānasmiṁ.

Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesu appaṭivānitā ca padhānasmiṁ.

Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesu appaṭivānitā ca padhānasmiṁ.

VijjāvijjāConocimiento claro; conciencia genuina; ciencia (específicamente, los poderes cognitivos desarrollados a través de la práctica de la inmersión y la sabiduría).Ver en el glosario ca vimuttivimuttiLos suttas distinguen entre dos tipos de liberación. La liberación por sabiduría (paññā-vimutti) describe la mente del arahant, que está libre de contaminantes (āsava). La liberación de la mente (ceto-vimutti) se usa para describir o bien la supresión sostenida de las impurezas (kilesa) durante la práctica de jhāna y los cuatro brahma-vihāras, o el estado de libertad de la mente del arahant.Ver en el glosario ca.

VijjāvijjāConocimiento claro; conciencia genuina; ciencia (específicamente, los poderes cognitivos desarrollados a través de la práctica de la inmersión y la sabiduría).Ver en el glosario ca vimuttivimuttiLos suttas distinguen entre dos tipos de liberación. La liberación por sabiduría (paññā-vimutti) describe la mente del arahant, que está libre de contaminantes (āsava). La liberación de la mente (ceto-vimutti) se usa para describir o bien la supresión sostenida de las impurezas (kilesa) durante la práctica de jhāna y los cuatro brahma-vihāras, o el estado de libertad de la mente del arahant.Ver en el glosario ca.

VijjāvijjāConocimiento claro; conciencia genuina; ciencia (específicamente, los poderes cognitivos desarrollados a través de la práctica de la inmersión y la sabiduría).Ver en el glosario ca vimuttivimuttiLos suttas distinguen entre dos tipos de liberación. La liberación por sabiduría (paññā-vimutti) describe la mente del arahant, que está libre de contaminantes (āsava). La liberación de la mente (ceto-vimutti) se usa para describir o bien la supresión sostenida de las impurezas (kilesa) durante la práctica de jhāna y los cuatro brahma-vihāras, o el estado de libertad de la mente del arahant.Ver en el glosario ca.

Khayeñāṇaṁ anuppādeñāṇaṁ.

Khayeñāṇaṁ anuppādeñāṇaṁ.

Khayeñāṇaṁ anuppādeñāṇaṁ.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā.
Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

3. Tika
3. Tika
3. Tika

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame tayo?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā.
Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.
Katame tayo?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame tayo?

Tīṇi akusalamūlāni— lobho akusalamūlaṁ, doso akusalamūlaṁ, moho akusalamūlaṁ.

Tīṇi akusalamūlāni—
lobho akusalamūlaṁ, doso akusalamūlaṁ, moho akusalamūlaṁ.

Tīṇi akusalamūlāni—lobho akusalamūlaṁ, doso akusalamūlaṁ, moho akusalamūlaṁ.

Tīṇi kusalamūlāni— alobho kusalamūlaṁ, adoso kusalamūlaṁ, amoho kusalamūlaṁ.

Tīṇi kusalamūlāni—
alobho kusalamūlaṁ, adoso kusalamūlaṁ, amoho kusalamūlaṁ.

Tīṇi kusalamūlāni—alobho kusalamūlaṁ, adoso kusalamūlaṁ, amoho kusalamūlaṁ.

Tīṇi duccaritāni— kāyaduccaritaṁ, vacīduccaritaṁ, manoduccaritaṁ.

Tīṇi duccaritāni—
kāyaduccaritaṁ, vacīduccaritaṁ, manoduccaritaṁ.

Tīṇi duccaritāni—kāyaduccaritaṁ, vacīduccaritaṁ, manoduccaritaṁ.

Tīṇi sucaritāni— kāyasucaritaṁ, vacīsucaritaṁ, manosucaritaṁ.

Tīṇi sucaritāni—
kāyasucaritaṁ, vacīsucaritaṁ, manosucaritaṁ.

Tīṇi sucaritāni—kāyasucaritaṁ, vacīsucaritaṁ, manosucaritaṁ.

Tayo akusalavitakkā— kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṁsāvitakko.

Tayo akusalavitakkā—
kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṁsāvitakko.

Tayo akusalavitakkā—kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṁsāvitakko.

Tayo kusalavitakkā— nekkhammavitakko, abyāpādavitakko, avihiṁsāvitakko.

Tayo kusalavitakkā—
nekkhammavitakko, abyāpādavitakko, avihiṁsāvitakko.

Tayo kusalavitakkā—nekkhammavitakko, abyāpādavitakko, avihiṁsāvitakko.

Tayo akusalasaṅkappā— kāmasaṅkappo, byāpādasaṅkappo, vihiṁsāsaṅkappo.

Tayo akusalasaṅkappā—
kāmasaṅkappo, byāpādasaṅkappo, vihiṁsāsaṅkappo.

Tayo akusalasaṅkappā—kāmasaṅkappo, byāpādasaṅkappo, vihiṁsāsaṅkappo.

Tayo kusalasaṅkappā— nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṁsāsaṅkappo.

Tayo kusalasaṅkappā—
nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṁsāsaṅkappo.

Tayo kusalasaṅkappā—nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṁsāsaṅkappo.

Tisso akusalasaññā— kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṁsāsaññā.

Tisso akusalasaññā—
kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṁsāsaññā.

Tisso akusalasaññā—kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṁsāsaññā.

Tisso kusalasaññā— nekkhammasaññā, abyāpādasaññā, avihiṁsāsaññā.

Tisso kusalasaññā—
nekkhammasaññā, abyāpādasaññā, avihiṁsāsaññā.

Tisso kusalasaññā—nekkhammasaññā, abyāpādasaññā, avihiṁsāsaññā.

Tisso akusaladhātuyo— kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṁsādhātu.

Tisso akusaladhātuyo—
kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṁsādhātu.

Tisso akusaladhātuyo—kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṁsādhātu.

Tisso kusaladhātuyo— nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṁsādhātu.

Tisso kusaladhātuyo—
nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṁsādhātu.

Tisso kusaladhātuyo—nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṁsādhātu.

Aparāpi tisso dhātuyo— kāmadhātu, rūpadhātu, arūpadhātu.

Aparāpi tisso dhātuyo—
kāmadhātu, rūpadhātu, arūpadhātu.

Aparāpi tisso dhātuyo—kāmadhātu, rūpadhātu, arūpadhātu.

Aparāpi tisso dhātuyo— rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu.

Aparāpi tisso dhātuyo—
rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu.

Aparāpi tisso dhātuyo—rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu.

Aparāpi tisso dhātuyo— hīnadhātu, majjhimadhātu, paṇītadhātu.

Aparāpi tisso dhātuyo—
hīnadhātu, majjhimadhātu, paṇītadhātu.

Aparāpi tisso dhātuyo—hīnadhātu, majjhimadhātu, paṇītadhātu.

Tisso taṇhātaṇhāAvidez, sed o ansia que impulsa el aferramiento y el devenir. En los suttas se distingue en tres formas: avidez por la sensualidad, avidez por el devenir y avidez por el no devenir o la aniquilación. Ver upādāna y bhava.Ver en el glosario— kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā.

Tisso taṇhātaṇhāAvidez, sed o ansia que impulsa el aferramiento y el devenir. En los suttas se distingue en tres formas: avidez por la sensualidad, avidez por el devenir y avidez por el no devenir o la aniquilación. Ver upādāna y bhava.Ver en el glosario—
kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā.

Tisso taṇhātaṇhāAvidez, sed o ansia que impulsa el aferramiento y el devenir. En los suttas se distingue en tres formas: avidez por la sensualidad, avidez por el devenir y avidez por el no devenir o la aniquilación. Ver upādāna y bhava.Ver en el glosario—kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā.

Aparāpi tisso taṇhā— kāmataṇhā, rūpataṇhā, arūpataṇhā.

Aparāpi tisso taṇhā—
kāmataṇhā, rūpataṇhā, arūpataṇhā.

Aparāpi tisso taṇhā—kāmataṇhā, rūpataṇhā, arūpataṇhā.

Aparāpi tisso taṇhā— rūpataṇhā, arūpataṇhā, nirodhataṇhā.

Aparāpi tisso taṇhā—
rūpataṇhā, arūpataṇhā, nirodhataṇhā.

Aparāpi tisso taṇhā—rūpataṇhā, arūpataṇhā, nirodhataṇhā.

Tīṇi saṁyojanāni— sakkāyadiṭṭhi, vicikicchāvicikicchāDuda paralizante o incertidumbre que impide comprometerse con la práctica; uno de los cinco obstáculos (ver nīvaraṇa)Ver en el glosario, sīlabbataparāmāso.

Tīṇi saṁyojanāni—
sakkāyadiṭṭhi, vicikicchāvicikicchāDuda paralizante o incertidumbre que impide comprometerse con la práctica; uno de los cinco obstáculos (ver nīvaraṇa)Ver en el glosario, sīlabbataparāmāso.

Tīṇi saṁyojanāni—sakkāyadiṭṭhi, vicikicchāvicikicchāDuda paralizante o incertidumbre que impide comprometerse con la práctica; uno de los cinco obstáculos (ver nīvaraṇa)Ver en el glosario, sīlabbataparāmāso.

Tayo āsavā— kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo.

Tayo āsavā—
kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo.

Tayo āsavā—kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo.

Tayo bhavā— kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo.

Tayo bhavā—
kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo.

Tayo bhavā—kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo.

Tisso esanā— kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā.

Tisso esanā—
kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā.

Tisso esanā—kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā.

Tisso vidhā— seyyohamasmīti vidhā, sadisohamasmīti vidhā, hīnohamasmīti vidhā.

Tisso vidhā—
seyyohamasmīti vidhā, sadisohamasmīti vidhā, hīnohamasmīti vidhā.

Tisso vidhā—seyyohamasmīti vidhā, sadisohamasmīti vidhā, hīnohamasmīti vidhā.

Tayo addhā— atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā.

Tayo addhā—
atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā.

Tayo addhā—atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā.

Tayo antā— sakkāyo anto, sakkāyasamudayo anto, sakkāyanirodho anto.

Tayo antā—
sakkāyo anto, sakkāyasamudayo anto, sakkāyanirodho anto.

Tayo antā—sakkāyo anto, sakkāyasamudayo anto, sakkāyanirodho anto.

Tisso vedanāvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario— sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā.

Tisso vedanāvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario—
sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā.

Tisso vedanāvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario—sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā.

Tisso dukkhatā— dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā, vipariṇāmadukkhatā.

Tisso dukkhatā—
dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā, vipariṇāmadukkhatā.

Tisso dukkhatā—dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā, vipariṇāmadukkhatā.

Tayo rāsī— micchattaniyato rāsi, sammattaniyato rāsi, aniyato rāsi.

Tayo rāsī—
micchattaniyato rāsi, sammattaniyato rāsi, aniyato rāsi.

Tayo rāsī—micchattaniyato rāsi, sammattaniyato rāsi, aniyato rāsi.

Tayo tamā—*Tayo tamā → tisso kaṅkhā (bahūsu) atītaṁ vā addhānaṁ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, anāgataṁ vā addhānaṁ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, etarahi vā paccuppannaṁ addhānaṁ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.

Tayo tamā—*Tayo tamā → tisso kaṅkhā (bahūsu)
atītaṁ vā addhānaṁ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, anāgataṁ vā addhānaṁ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, etarahi vā paccuppannaṁ addhānaṁ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.

Tayo tamā—*Tayo tamā → tisso kaṅkhā (bahūsu)atītaṁ vā addhānaṁ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, anāgataṁ vā addhānaṁ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, etarahi vā paccuppannaṁ addhānaṁ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.

Tīṇi tathāgatassa arakkheyyāni— parisuddhakāyasamācāro āvuso tathāgato, natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṁ, yaṁ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti. Parisuddhavacīsamācāro āvuso, tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṁ, yaṁ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti. Parisuddhamanosamācāro, āvuso, tathāgato, natthi tathāgatassa manoduccaritaṁ yaṁ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti.

Tīṇi tathāgatassa arakkheyyāni—
parisuddhakāyasamācāro āvuso tathāgato, natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṁ, yaṁ tathāgato rakkheyya:
‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti.
Parisuddhavacīsamācāro āvuso, tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṁ, yaṁ tathāgato rakkheyya:
‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti.
Parisuddhamanosamācāro, āvuso, tathāgato, natthi tathāgatassa manoduccaritaṁ yaṁ tathāgato rakkheyya:
‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti.

Tīṇi tathāgatassa arakkheyyāni—parisuddhakāyasamācāro āvuso tathāgato, natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṁ, yaṁ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti. Parisuddhavacīsamācāro āvuso, tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṁ, yaṁ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti. Parisuddhamanosamācāro, āvuso, tathāgato, natthi tathāgatassa manoduccaritaṁ yaṁ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti.

Tayo kiñcanā— rāgo kiñcanaṁ, doso kiñcanaṁ, moho kiñcanaṁ.

Tayo kiñcanā—
rāgo kiñcanaṁ, doso kiñcanaṁ, moho kiñcanaṁ.

Tayo kiñcanā—rāgo kiñcanaṁ, doso kiñcanaṁ, moho kiñcanaṁ.

Tayo aggī— rāgaggi, dosaggi, mohaggi.

Tayo aggī—
rāgaggi, dosaggi, mohaggi.

Tayo aggī—rāgaggi, dosaggi, mohaggi.

Aparepi tayo aggī— āhuneyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggi.

Aparepi tayo aggī—
āhuneyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggi.

Aparepi tayo aggī—āhuneyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggi.

Tividhena rūpasaṅgaho— sanidassanasappaṭighaṁ rūpaṁ, anidassanasappaṭighaṁ rūpaṁ, anidassanaappaṭighaṁ rūpaṁ.

Tividhena rūpasaṅgaho—
sanidassanasappaṭighaṁ rūpaṁ, anidassanasappaṭighaṁ rūpaṁ, anidassanaappaṭighaṁ rūpaṁ.

Tividhena rūpasaṅgaho—sanidassanasappaṭighaṁ rūpaṁ, anidassanasappaṭighaṁ rūpaṁ, anidassanaappaṭighaṁ rūpaṁ.

Tayo saṅkhārā— puññābhisaṅkhāro, apuññābhisaṅkhāro, āneñjābhisaṅkhāro.

Tayo saṅkhārā—
puññābhisaṅkhāro, apuññābhisaṅkhāro, āneñjābhisaṅkhāro.

Tayo saṅkhārā—puññābhisaṅkhāro, apuññābhisaṅkhāro, āneñjābhisaṅkhāro.

Tayo puggalā— sekkho puggalo, asekkho puggalo, nevasekkho nāsekkho puggalo.

Tayo puggalā—
sekkho puggalo, asekkho puggalo, nevasekkho nāsekkho puggalo.

Tayo puggalā—sekkho puggalo, asekkho puggalo, nevasekkho nāsekkho puggalo.

Tayo therā— jātithero, dhammathero, sammutithero.*sammutithero → sammatithero (cck, km); sammatitthero (sya1ed, sya2ed)

Tayo therā—
jātithero, dhammathero, sammutithero.*sammutithero → sammatithero (cck, km); sammatitthero (sya1ed, sya2ed)

Tayo therā—jātithero, dhammathero, sammutithero.*sammutithero → sammatithero (cck, km); sammatitthero (sya1ed, sya2ed)

Tīṇi puññakiriyavatthūni— dānamayaṁ puññakiriyavatthu, sīlamayaṁ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthu.

Tīṇi puññakiriyavatthūni—
dānamayaṁ puññakiriyavatthu, sīlamayaṁ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthu.

Tīṇi puññakiriyavatthūni—dānamayaṁ puññakiriyavatthu, sīlamayaṁ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthu.

Tīṇi codanāvatthūni— diṭṭhena, sutena, parisaṅkāya.

Tīṇi codanāvatthūni—
diṭṭhena, sutena, parisaṅkāya.

Tīṇi codanāvatthūni—diṭṭhena, sutena, parisaṅkāya.

Tisso kāmūpapattiyo—*kāmūpapattiyo → kāmuppattiyo (bj); kāmupavattiyo (cck); kāmupapattiyo (sya1ed, pts1ed, mr) santāvuso sattā paccupaṭṭhitakāmā, te paccupaṭṭhitesu kāmesu vasaṁ vattenti, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṁ paṭhamā kāmūpapatti. Santāvuso, sattā nimmitakāmā, te nimminitvā nimminitvā kāmesu vasaṁ vattenti, seyyathāpi devā nimmānaratī. Ayaṁ dutiyā kāmūpapatti. Santāvuso sattā paranimmitakāmā, te paranimmitesu kāmesu vasaṁ vattenti, seyyathāpi devā paranimmitavasavattī. Ayaṁ tatiyā kāmūpapatti.

Tisso kāmūpapattiyo—*kāmūpapattiyo → kāmuppattiyo (bj); kāmupavattiyo (cck); kāmupapattiyo (sya1ed, pts1ed, mr)
santāvuso sattā paccupaṭṭhitakāmā, te paccupaṭṭhitesu kāmesu vasaṁ vattenti, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā.
Ayaṁ paṭhamā kāmūpapatti.
Santāvuso, sattā nimmitakāmā, te nimminitvā nimminitvā kāmesu vasaṁ vattenti, seyyathāpi devā nimmānaratī.
Ayaṁ dutiyā kāmūpapatti.
Santāvuso sattā paranimmitakāmā, te paranimmitesu kāmesu vasaṁ vattenti, seyyathāpi devā paranimmitavasavattī.
Ayaṁ tatiyā kāmūpapatti.

Tisso kāmūpapattiyo—*kāmūpapattiyo → kāmuppattiyo (bj); kāmupavattiyo (cck); kāmupapattiyo (sya1ed, pts1ed, mr)santāvuso sattā paccupaṭṭhitakāmā, te paccupaṭṭhitesu kāmesu vasaṁ vattenti, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṁ paṭhamā kāmūpapatti. Santāvuso, sattā nimmitakāmā, te nimminitvā nimminitvā kāmesu vasaṁ vattenti, seyyathāpi devā nimmānaratī. Ayaṁ dutiyā kāmūpapatti. Santāvuso sattā paranimmitakāmā, te paranimmitesu kāmesu vasaṁ vattenti, seyyathāpi devā paranimmitavasavattī. Ayaṁ tatiyā kāmūpapatti.

Tisso sukhūpapattiyo—*sukhūpapattiyo → sukhupapattiyo (sya1ed, pts1ed, mr) santāvuso sattā uppādetvā uppādetvā sukhaṁ viharanti, seyyathāpi devā brahmakāyikā.*sattā → sattā sukhaṁ (sya-all, km) | sukhaṁ → cittasukhaṁ (sya-all, mr) Ayaṁ paṭhamā sukhūpapatti. Santāvuso, sattā sukhena abhisannā parisannā paripūrā paripphuṭā. Te kadāci karahaci udānaṁ udānenti: ‘aho sukhaṁ, aho sukhan’ti, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṁ dutiyā sukhūpapatti. Santāvuso, sattā sukhena abhisannā parisannā paripūrā paripphuṭā. Te santaṁyeva tusitā sukhaṁ paṭisaṁvedenti, seyyathāpi devā subhakiṇhā.*tusitā → saṁtusitā (sya-all, km) Ayaṁ tatiyā sukhūpapatti.

Tisso sukhūpapattiyo—*sukhūpapattiyo → sukhupapattiyo (sya1ed, pts1ed, mr)
santāvuso sattā uppādetvā uppādetvā sukhaṁ viharanti, seyyathāpi devā brahmakāyikā.*sattā → sattā sukhaṁ (sya-all, km) | sukhaṁ → cittasukhaṁ (sya-all, mr)
Ayaṁ paṭhamā sukhūpapatti.
Santāvuso, sattā sukhena abhisannā parisannā paripūrā paripphuṭā.
Te kadāci karahaci udānaṁ udānenti:
‘aho sukhaṁ, aho sukhan’ti, seyyathāpi devā ābhassarā.
Ayaṁ dutiyā sukhūpapatti.
Santāvuso, sattā sukhena abhisannā parisannā paripūrā paripphuṭā.
Te santaṁyeva tusitā sukhaṁ paṭisaṁvedenti, seyyathāpi devā subhakiṇhā.*tusitā → saṁtusitā (sya-all, km)
Ayaṁ tatiyā sukhūpapatti.

Tisso sukhūpapattiyo—*sukhūpapattiyo → sukhupapattiyo (sya1ed, pts1ed, mr)santāvuso sattā uppādetvā uppādetvā sukhaṁ viharanti, seyyathāpi devā brahmakāyikā.*sattā → sattā sukhaṁ (sya-all, km) | sukhaṁ → cittasukhaṁ (sya-all, mr)Ayaṁ paṭhamā sukhūpapatti. Santāvuso, sattā sukhena abhisannā parisannā paripūrā paripphuṭā. Te kadāci karahaci udānaṁ udānenti: ‘aho sukhaṁ, aho sukhan’ti, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṁ dutiyā sukhūpapatti. Santāvuso, sattā sukhena abhisannā parisannā paripūrā paripphuṭā. Te santaṁyeva tusitā sukhaṁ paṭisaṁvedenti, seyyathāpi devā subhakiṇhā.*tusitā → saṁtusitā (sya-all, km)Ayaṁ tatiyā sukhūpapatti.

Tisso paññāpaññāDiscernimiento, sabiduría o visión cabal. Capacidad de comprender la realidad según el Dhamma, especialmente la naturaleza condicionada de los fenómenos, las Cuatro Nobles Verdades y las tres características. Una de las cinco facultades, las cinco fuerzas y las diez pāramīs.Ver en el glosario— sekkhā paññā, asekkhā paññā, nevasekkhānāsekkhā paññā.

Tisso paññāpaññāDiscernimiento, sabiduría o visión cabal. Capacidad de comprender la realidad según el Dhamma, especialmente la naturaleza condicionada de los fenómenos, las Cuatro Nobles Verdades y las tres características. Una de las cinco facultades, las cinco fuerzas y las diez pāramīs.Ver en el glosario—
sekkhā paññā, asekkhā paññā, nevasekkhānāsekkhā paññā.

Tisso paññāpaññāDiscernimiento, sabiduría o visión cabal. Capacidad de comprender la realidad según el Dhamma, especialmente la naturaleza condicionada de los fenómenos, las Cuatro Nobles Verdades y las tres características. Una de las cinco facultades, las cinco fuerzas y las diez pāramīs.Ver en el glosario—sekkhā paññā, asekkhā paññā, nevasekkhānāsekkhā paññā.

Aparāpi tisso paññā— cintāmayā paññā, sutamayā paññā, bhāvanāmayā paññā.

Aparāpi tisso paññā—
cintāmayā paññā, sutamayā paññā, bhāvanāmayā paññā.

Aparāpi tisso paññā—cintāmayā paññā, sutamayā paññā, bhāvanāmayā paññā.

Tīṇāvudhāni— sutāvudhaṁ, pavivekāvudhaṁ, paññāvudhaṁ.

Tīṇāvudhāni—
sutāvudhaṁ, pavivekāvudhaṁ, paññāvudhaṁ.

Tīṇāvudhāni—sutāvudhaṁ, pavivekāvudhaṁ, paññāvudhaṁ.

Tīṇindriyāni— anaññātaññassāmītindriyaṁ, aññindriyaṁ, aññātāvindriyaṁ.

Tīṇindriyāni—
anaññātaññassāmītindriyaṁ, aññindriyaṁ, aññātāvindriyaṁ.

Tīṇindriyāni—anaññātaññassāmītindriyaṁ, aññindriyaṁ, aññātāvindriyaṁ.

Tīṇi cakkhūni— maṁsacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhu.

Tīṇi cakkhūni—
maṁsacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhu.

Tīṇi cakkhūni—maṁsacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhu.

Tisso sikkhā— adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā.

Tisso sikkhā—
adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā.

Tisso sikkhā—adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā.

Tisso bhāvanābhāvanāCultivo o desarrollo mental; meditación. El tercero de los tres fundamentos para la acción meritoria. Ver también dāna y sīla.Ver en el glosario— kāyabhāvanā, cittabhāvanā, paññābhāvanā.

Tisso bhāvanābhāvanāCultivo o desarrollo mental; meditación. El tercero de los tres fundamentos para la acción meritoria. Ver también dāna y sīla.Ver en el glosario—
kāyabhāvanā, cittabhāvanā, paññābhāvanā.

Tisso bhāvanābhāvanāCultivo o desarrollo mental; meditación. El tercero de los tres fundamentos para la acción meritoria. Ver también dāna y sīla.Ver en el glosario—kāyabhāvanā, cittabhāvanā, paññābhāvanā.

Tīṇi anuttariyāni— dassanānuttariyaṁ, paṭipadānuttariyaṁ, vimuttānuttariyaṁ.

Tīṇi anuttariyāni—
dassanānuttariyaṁ, paṭipadānuttariyaṁ, vimuttānuttariyaṁ.

Tīṇi anuttariyāni—dassanānuttariyaṁ, paṭipadānuttariyaṁ, vimuttānuttariyaṁ.

Tayo samādhī— savitakkasavicāro samādhisamādhiConcentración o estabilidad unificada de la mente. En meditación, samādhi reúne y estabiliza la atención sobre un objeto hasta distintos grados de profundidad, pudiendo culminar en jhāna. Es uno de los cinco indriya, una de las cinco fuerzas, uno de los siete bojjhaṅgas y el octavo factor del Noble Sendero Óctuple.Ver en el glosario, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro samādhi.

Tayo samādhī—
savitakkasavicāro samādhisamādhiConcentración o estabilidad unificada de la mente. En meditación, samādhi reúne y estabiliza la atención sobre un objeto hasta distintos grados de profundidad, pudiendo culminar en jhāna. Es uno de los cinco indriya, una de las cinco fuerzas, uno de los siete bojjhaṅgas y el octavo factor del Noble Sendero Óctuple.Ver en el glosario, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro samādhi.

Tayo samādhī—savitakkasavicāro samādhisamādhiConcentración o estabilidad unificada de la mente. En meditación, samādhi reúne y estabiliza la atención sobre un objeto hasta distintos grados de profundidad, pudiendo culminar en jhāna. Es uno de los cinco indriya, una de las cinco fuerzas, uno de los siete bojjhaṅgas y el octavo factor del Noble Sendero Óctuple.Ver en el glosario, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro samādhi.

Aparepi tayo samādhī— suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi.

Aparepi tayo samādhī—
suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi.

Aparepi tayo samādhī—suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi.

Tīṇi soceyyāni— kāyasoceyyaṁ, vacīsoceyyaṁ, manosoceyyaṁ.

Tīṇi soceyyāni—
kāyasoceyyaṁ, vacīsoceyyaṁ, manosoceyyaṁ.

Tīṇi soceyyāni—kāyasoceyyaṁ, vacīsoceyyaṁ, manosoceyyaṁ.

Tīṇi moneyyāni— kāyamoneyyaṁ, vacīmoneyyaṁ, manomoneyyaṁ.

Tīṇi moneyyāni—
kāyamoneyyaṁ, vacīmoneyyaṁ, manomoneyyaṁ.

Tīṇi moneyyāni—kāyamoneyyaṁ, vacīmoneyyaṁ, manomoneyyaṁ.

Tīṇi kosallāni— āyakosallaṁ, apāyakosallaṁ, upāyakosallaṁ.

Tīṇi kosallāni—
āyakosallaṁ, apāyakosallaṁ, upāyakosallaṁ.

Tīṇi kosallāni—āyakosallaṁ, apāyakosallaṁ, upāyakosallaṁ.

Tayo madā— ārogyamado, yobbanamado, jīvitamado.

Tayo madā—
ārogyamado, yobbanamado, jīvitamado.

Tayo madā—ārogyamado, yobbanamado, jīvitamado.

Tīṇi ādhipateyyāni— attādhipateyyaṁ, lokādhipateyyaṁ, dhammādhipateyyaṁ.

Tīṇi ādhipateyyāni—
attādhipateyyaṁ, lokādhipateyyaṁ, dhammādhipateyyaṁ.

Tīṇi ādhipateyyāni—attādhipateyyaṁ, lokādhipateyyaṁ, dhammādhipateyyaṁ.

Tīṇi kathāvatthūni— atītaṁ vā addhānaṁ ārabbha kathaṁ katheyya: ‘evaṁ ahosi atītamaddhānan’ti; anāgataṁ vā addhānaṁ ārabbha kathaṁ katheyya: ‘evaṁ bhavissati anāgatamaddhānan’ti; etarahi vā paccuppannaṁ addhānaṁ ārabbha kathaṁ katheyya: ‘evaṁ hoti etarahi paccuppannaṁ addhānan’ti.

Tīṇi kathāvatthūni—
atītaṁ vā addhānaṁ ārabbha kathaṁ katheyya:
‘evaṁ ahosi atītamaddhānan’ti;
anāgataṁ vā addhānaṁ ārabbha kathaṁ katheyya:
‘evaṁ bhavissati anāgatamaddhānan’ti;
etarahi vā paccuppannaṁ addhānaṁ ārabbha kathaṁ katheyya:
‘evaṁ hoti etarahi paccuppannaṁ addhānan’ti.

Tīṇi kathāvatthūni—atītaṁ vā addhānaṁ ārabbha kathaṁ katheyya: ‘evaṁ ahosi atītamaddhānan’ti; anāgataṁ vā addhānaṁ ārabbha kathaṁ katheyya: ‘evaṁ bhavissati anāgatamaddhānan’ti; etarahi vā paccuppannaṁ addhānaṁ ārabbha kathaṁ katheyya: ‘evaṁ hoti etarahi paccuppannaṁ addhānan’ti.

Tisso vijjā— pubbenivāsānussatiñāṇaṁ vijjā, sattānaṁ cutūpapāteñāṇaṁ vijjā, āsavānaṁ khayeñāṇaṁ vijjā.

Tisso vijjā—
pubbenivāsānussatiñāṇaṁ vijjā, sattānaṁ cutūpapāteñāṇaṁ vijjā, āsavānaṁ khayeñāṇaṁ vijjā.

Tisso vijjā—pubbenivāsānussatiñāṇaṁ vijjā, sattānaṁ cutūpapāteñāṇaṁ vijjā, āsavānaṁ khayeñāṇaṁ vijjā.

Tayo vihārā— dibbo vihāro, brahmābrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario vihāro, ariyo vihāro.

Tayo vihārā—
dibbo vihāro, brahmābrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario vihāro, ariyo vihāro.

Tayo vihārā—dibbo vihāro, brahmābrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario vihāro, ariyo vihāro.

Tīṇi pāṭihāriyāni— iddhipāṭihāriyaṁ, ādesanāpāṭihāriyaṁ, anusāsanīpāṭihāriyaṁ.

Tīṇi pāṭihāriyāni—
iddhipāṭihāriyaṁ, ādesanāpāṭihāriyaṁ, anusāsanīpāṭihāriyaṁ.

Tīṇi pāṭihāriyāni—iddhipāṭihāriyaṁ, ādesanāpāṭihāriyaṁ, anusāsanīpāṭihāriyaṁ.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā.
Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

4. Catukka
4. Catukka
4. Catukka

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame cattāro?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā.
Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.
Katame cattāro?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ, na vivaditabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame cattāro?

Cattāro satipaṭṭhānā. Idhāvuso, bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Vedanāsu vedanānupassī …pe… citte cittānupassī …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

Cattāro satipaṭṭhānā.
Idhāvuso, bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
Vedanāsu vedanānupassī …pe…
citte cittānupassī …pe…
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

Cattāro satipaṭṭhānā. Idhāvuso, bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Vedanāsu vedanānupassī …pe… citte cittānupassī …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

Cattāro sammappadhānā. Idhāvuso, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati.

Cattāro sammappadhānā.
Idhāvuso, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati.
Uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati.
Anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati.
Uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati.

Cattāro sammappadhānā. Idhāvuso, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati.

Cattāro iddhipādā. Idhāvuso, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti.

Cattāro iddhipādā.
Idhāvuso, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti.
Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti.
Vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti.
Vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti.

Cattāro iddhipādā. Idhāvuso, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti.

Cattāri jhānāni. Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.*paṭhamaṁ jhānaṁ → paṭhamajjhānaṁ (sya-all, km, pts1ed) Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.*dutiyaṁ jhānaṁ → dutiyajjhānaṁ (sya-all, km, pts1ed) Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.*tatiyaṁ jhānaṁ → tatiyajjhānaṁ (sya-all, km, pts1ed) Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.*catutthaṁ jhānaṁ → catutthajjhānaṁ (sya-all, km, pts1ed)

Cattāri jhānāni.
Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.*paṭhamaṁ jhānaṁ → paṭhamajjhānaṁ (sya-all, km, pts1ed)
Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.*dutiyaṁ jhānaṁ → dutiyajjhānaṁ (sya-all, km, pts1ed)
Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.*tatiyaṁ jhānaṁ → tatiyajjhānaṁ (sya-all, km, pts1ed)
Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.*catutthaṁ jhānaṁ → catutthajjhānaṁ (sya-all, km, pts1ed)

Cattāri jhānāni. Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.*paṭhamaṁ jhānaṁ → paṭhamajjhānaṁ (sya-all, km, pts1ed)Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.*dutiyaṁ jhānaṁ → dutiyajjhānaṁ (sya-all, km, pts1ed)Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.*tatiyaṁ jhānaṁ → tatiyajjhānaṁ (sya-all, km, pts1ed)Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.*catutthaṁ jhānaṁ → catutthajjhānaṁ (sya-all, km, pts1ed)

Catasso samādhibhāvanā. Atthāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati. Atthāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṁvattati. Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṁvattati. Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattati.

Catasso samādhibhāvanā.
Atthāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati.
Atthāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṁvattati.
Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṁvattati.
Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattati.

Catasso samādhibhāvanā. Atthāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati. Atthāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṁvattati. Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṁvattati. Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattati.

Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati? Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ … pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati.

Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati?
Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ …
pe…
catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Ayaṁ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati.

Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati? Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ … pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati.

Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṁvattati? Idhāvuso, bhikkhu ālokasaññaṁ manasi karoti, divāsaññaṁ adhiṭṭhāti yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Ayaṁ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṁvattati.

Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṁvattati?
Idhāvuso, bhikkhu ālokasaññaṁ manasi karoti, divāsaññaṁ adhiṭṭhāti yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā.
Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti.
Ayaṁ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṁvattati.

Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṁvattati? Idhāvuso, bhikkhu ālokasaññaṁ manasi karoti, divāsaññaṁ adhiṭṭhāti yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Ayaṁ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṁvattati.

Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṁvattati? Idhāvuso, bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Viditā saññāsaññāPercepción; reconocimiento; interpretación. Ver khandha.Ver en el glosario uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Ayaṁ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṁvattati.

Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṁvattati?
Idhāvuso, bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti.
Viditā saññāsaññāPercepción; reconocimiento; interpretación. Ver khandha.Ver en el glosario uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti.
Viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti.
Ayaṁ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṁvattati.

Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṁvattati? Idhāvuso, bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Viditā saññāsaññāPercepción; reconocimiento; interpretación. Ver khandha.Ver en el glosario uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Ayaṁ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṁvattati.

Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattati? Idhāvuso, bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati. Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo. Iti vedanā …pe… iti saññā … iti saṅkhārā … iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo. Ayaṁ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattati.

Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattati?
Idhāvuso, bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati.
Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo.
Iti vedanā …pe…
iti saññā …
iti saṅkhārā …
iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo.
Ayaṁ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattati.

Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattati? Idhāvuso, bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati. Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo. Iti vedanā …pe… iti saññā … iti saṅkhārā … iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo. Ayaṁ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattati.

Catasso appamaññā. Idhāvuso, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ. Tathā tatiyaṁ. Tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.*abyāpajjena → abyāpajjhena (sya-all, km); avyāpajjhena (pts1ed) Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ. Tathā tatiyaṁ. Tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.

Catasso appamaññā.
Idhāvuso, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ. Tathā tatiyaṁ. Tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.*abyāpajjena → abyāpajjhena (sya-all, km); avyāpajjhena (pts1ed)
Karuṇāsahagatena cetasā …pe…
muditāsahagatena cetasā …pe…
upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ. Tathā tatiyaṁ. Tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.

Catasso appamaññā. Idhāvuso, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ. Tathā tatiyaṁ. Tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.*abyāpajjena → abyāpajjhena (sya-all, km); avyāpajjhena (pts1ed)Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ. Tathā tatiyaṁ. Tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.

Cattāro āruppā.*āruppā → arūpā (sya-all, km, pts1ed) Idhāvuso, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati.

Cattāro āruppā.*āruppā → arūpā (sya-all, km, pts1ed)
Idhāvuso, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati.
Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati.
Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati.
Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati.

Cattāro āruppā.*āruppā → arūpā (sya-all, km, pts1ed)Idhāvuso, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati.

Cattāri apassenāni. Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti.

Cattāri apassenāni.
Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti.

Cattāri apassenāni. Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti.

Cattāro ariyavaṁsā. Idhāvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca cīvaraṁ na paritassati, laddhā ca cīvaraṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti.*agadhito → agathito (bj, pts1ed) Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito’.

Cattāro ariyavaṁsā.
Idhāvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca cīvaraṁ na paritassati, laddhā ca cīvaraṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti.*agadhito → agathito (bj, pts1ed)
Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito’.

Cattāro ariyavaṁsā. Idhāvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca cīvaraṁ na paritassati, laddhā ca cīvaraṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti.*agadhito → agathito (bj, pts1ed)Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito’.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇḍapātahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca piṇḍapātaṁ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito’.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇḍapātahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca piṇḍapātaṁ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti.
Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito’.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇḍapātahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca piṇḍapātaṁ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito’.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca senāsanahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca senāsanaṁ na paritassati, laddhā ca senāsanaṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito’.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca senāsanahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca senāsanaṁ na paritassati, laddhā ca senāsanaṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti.
Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito’.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca senāsanahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca senāsanaṁ na paritassati, laddhā ca senāsanaṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito’.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu pahānārāmo hoti pahānarato, bhāvanārāmo hoti bhāvanārato; tāya ca pana pahānārāmatāya pahānaratiyā bhāvanārāmatāya bhāvanāratiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito’.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu pahānārāmo hoti pahānarato, bhāvanārāmo hoti bhāvanārato; tāya ca pana pahānārāmatāya pahānaratiyā bhāvanārāmatāya bhāvanāratiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti.
Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito’.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu pahānārāmo hoti pahānarato, bhāvanārāmo hoti bhāvanārato; tāya ca pana pahānārāmatāya pahānaratiyā bhāvanārāmatāya bhāvanāratiyā nevattānukkaṁseti na paraṁ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato ayaṁ vuccatāvuso: ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito’.

Cattāri padhānāni. Saṁvarapadhānaṁ pahānapadhānaṁ bhāvanāpadhānaṁ anurakkhaṇāpadhānaṁ. Katamañcāvuso, saṁvarapadhānaṁ? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Idaṁ vuccatāvuso, saṁvarapadhānaṁ.

Cattāri padhānāni.
Saṁvarapadhānaṁ pahānapadhānaṁ bhāvanāpadhānaṁ anurakkhaṇāpadhānaṁ.
Katamañcāvuso, saṁvarapadhānaṁ?
Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.
Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati.
Sotena saddaṁ sutvā …
ghānena gandhaṁ ghāyitvā …
jivhāya rasaṁ sāyitvā …
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …
manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.
Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati.
Idaṁ vuccatāvuso, saṁvarapadhānaṁ.

Cattāri padhānāni. Saṁvarapadhānaṁ pahānapadhānaṁ bhāvanāpadhānaṁ anurakkhaṇāpadhānaṁ. Katamañcāvuso, saṁvarapadhānaṁ? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Idaṁ vuccatāvuso, saṁvarapadhānaṁ.

Katamañcāvuso, pahānapadhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti; uppannaṁ byāpādavitakkaṁ …pe… uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ …pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti. Idaṁ vuccatāvuso, pahānapadhānaṁ.

Katamañcāvuso, pahānapadhānaṁ?
Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti;
uppannaṁ byāpādavitakkaṁ …pe…
uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ …pe…
uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti.
Idaṁ vuccatāvuso, pahānapadhānaṁ.

Katamañcāvuso, pahānapadhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti; uppannaṁ byāpādavitakkaṁ …pe… uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ …pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti. Idaṁ vuccatāvuso, pahānapadhānaṁ.

Katamañcāvuso, bhāvanāpadhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti … vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Idaṁ vuccatāvuso, bhāvanāpadhānaṁ.

Katamañcāvuso, bhāvanāpadhānaṁ?
Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ,
dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti …
vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti …
pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti …
passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti …
samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti …
upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ.
Idaṁ vuccatāvuso, bhāvanāpadhānaṁ.

Katamañcāvuso, bhāvanāpadhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti … vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Idaṁ vuccatāvuso, bhāvanāpadhānaṁ.

Katamañcāvuso, anurakkhaṇāpadhānaṁ? Idhāvuso, bhikkhu uppannaṁ bhadrakaṁ samādhinimittaṁ anurakkhati—aṭṭhikasaññaṁ, puḷuvakasaññaṁ, vinīlakasaññaṁ, vicchiddakasaññaṁ, uddhumātakasaññaṁ.*bhadrakaṁ → bhaddakaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed) | puḷuvakasaññaṁ → puḷavakasaññaṁ (bj, pts1ed) Idaṁ vuccatāvuso, anurakkhaṇāpadhānaṁ.

Katamañcāvuso, anurakkhaṇāpadhānaṁ?
Idhāvuso, bhikkhu uppannaṁ bhadrakaṁ samādhinimittaṁ anurakkhati—aṭṭhikasaññaṁ, puḷuvakasaññaṁ, vinīlakasaññaṁ, vicchiddakasaññaṁ, uddhumātakasaññaṁ.*bhadrakaṁ → bhaddakaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed) | puḷuvakasaññaṁ → puḷavakasaññaṁ (bj, pts1ed)
Idaṁ vuccatāvuso, anurakkhaṇāpadhānaṁ.

Katamañcāvuso, anurakkhaṇāpadhānaṁ? Idhāvuso, bhikkhu uppannaṁ bhadrakaṁ samādhinimittaṁ anurakkhati—aṭṭhikasaññaṁ, puḷuvakasaññaṁ, vinīlakasaññaṁ, vicchiddakasaññaṁ, uddhumātakasaññaṁ.*bhadrakaṁ → bhaddakaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed) | puḷuvakasaññaṁ → puḷavakasaññaṁ (bj, pts1ed)Idaṁ vuccatāvuso, anurakkhaṇāpadhānaṁ.

Cattāri ñāṇāni— dhamme ñāṇaṁ, anvaye ñāṇaṁ, pariye ñāṇaṁ, sammutiyā ñāṇaṁ.*sammutiyā ñāṇaṁ → sammatiñāṇaṁ (sya-all, km); sammutiñāṇaṁ (pts1ed) | pariye ñāṇaṁ → pariyāye ñāṇaṁ (bj); paricchedañāṇaṁ (sya-all); paricchede ñānaṁ (pts1ed, mr); paricce ñānaṁ (mr)

Cattāri ñāṇāni—
dhamme ñāṇaṁ, anvaye ñāṇaṁ, pariye ñāṇaṁ, sammutiyā ñāṇaṁ.*sammutiyā ñāṇaṁ → sammatiñāṇaṁ (sya-all, km); sammutiñāṇaṁ (pts1ed) | pariye ñāṇaṁ → pariyāye ñāṇaṁ (bj); paricchedañāṇaṁ (sya-all); paricchede ñānaṁ (pts1ed, mr); paricce ñānaṁ (mr)

Cattāri ñāṇāni—dhamme ñāṇaṁ, anvaye ñāṇaṁ, pariye ñāṇaṁ, sammutiyā ñāṇaṁ.*sammutiyā ñāṇaṁ → sammatiñāṇaṁ (sya-all, km); sammutiñāṇaṁ (pts1ed) | pariye ñāṇaṁ → pariyāye ñāṇaṁ (bj); paricchedañāṇaṁ (sya-all); paricchede ñānaṁ (pts1ed, mr); paricce ñānaṁ (mr)

Aparānipi cattāri ñāṇāni— dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ.

Aparānipi cattāri ñāṇāni—
dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ.

Aparānipi cattāri ñāṇāni—dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ.

Cattāri sotāpattiyaṅgāni— sappurisasaṁsevo, saddhammassavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti.

Cattāri sotāpattiyaṅgāni—
sappurisasaṁsevo, saddhammassavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti.

Cattāri sotāpattiyaṅgāni—sappurisasaṁsevo, saddhammassavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti.

Cattāri sotāpannassa aṅgāni. Idhāvuso, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho, bhagavā’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhikosandiṭṭhikoDirectamente visible o cognoscible aquí y ahora. Como cualidad del Dhamma, indica que puede comprobarse en la experiencia presente mediante la práctica y no solo aceptarse por testimonio o creencia.Ver en el glosario akālikoakāliko1. Atemporal; no condicionado por el tiempo. 2. Como cualidad del Dhamma, indica que la enseñanza puede ser verificada sin depender de una época, estación o espera futura. 3. En esta misma vidaVer en el glosario ehipassikoehipassikoDigno de la invitación «ven y mira». Como cualidad del Dhamma, indica que la enseñanza está abierta al examen e invita a acercarse y comprobarla directamente mediante la práctica.Ver en el glosario opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti.*opaneyyiko → opanayiko (bj, sya-all, km, pts1ed) Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi.

Cattāri sotāpannassa aṅgāni.
Idhāvuso, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti:
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho, bhagavā’ti.
Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti:
‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhikosandiṭṭhikoDirectamente visible o cognoscible aquí y ahora. Como cualidad del Dhamma, indica que puede comprobarse en la experiencia presente mediante la práctica y no solo aceptarse por testimonio o creencia.Ver en el glosario akālikoakāliko1. Atemporal; no condicionado por el tiempo. 2. Como cualidad del Dhamma, indica que la enseñanza puede ser verificada sin depender de una época, estación o espera futura. 3. En esta misma vidaVer en el glosario ehipassikoehipassikoDigno de la invitación «ven y mira». Como cualidad del Dhamma, indica que la enseñanza está abierta al examen e invita a acercarse y comprobarla directamente mediante la práctica.Ver en el glosario opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti.*opaneyyiko → opanayiko (bj, sya-all, km, pts1ed)
Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti:
‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti.
Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi.

Cattāri sotāpannassa aṅgāni. Idhāvuso, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho, bhagavā’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhikosandiṭṭhikoDirectamente visible o cognoscible aquí y ahora. Como cualidad del Dhamma, indica que puede comprobarse en la experiencia presente mediante la práctica y no solo aceptarse por testimonio o creencia.Ver en el glosario akālikoakāliko1. Atemporal; no condicionado por el tiempo. 2. Como cualidad del Dhamma, indica que la enseñanza puede ser verificada sin depender de una época, estación o espera futura. 3. En esta misma vidaVer en el glosario ehipassikoehipassikoDigno de la invitación «ven y mira». Como cualidad del Dhamma, indica que la enseñanza está abierta al examen e invita a acercarse y comprobarla directamente mediante la práctica.Ver en el glosario opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti.*opaneyyiko → opanayiko (bj, sya-all, km, pts1ed)Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi.

Cattāri sāmaññaphalāni— sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattaphalaṁ.

Cattāri sāmaññaphalāni—
sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattaphalaṁ.

Cattāri sāmaññaphalāni—sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattaphalaṁ.

Catasso dhātuyo— pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu.

Catasso dhātuyo—
pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu.

Catasso dhātuyo—pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu.

Cattāro āhārā— kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ catutthaṁ.

Cattāro āhārā—
kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ catutthaṁ.

Cattāro āhārā—kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ catutthaṁ.

Catasso viññāṇaṭṭhitiyo. Rūpūpāyaṁ vā, āvuso, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭhati rūpārammaṇaṁ rūpappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjati;*rūpārammaṇaṁ → rūpāramaṇaṁ (?) vedanūpāyaṁ vā āvuso … saññūpāyaṁ vā, āvuso …pe… saṅkhārūpāyaṁ vā, āvuso, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭhati saṅkhārārammaṇaṁ saṅkhārappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjati.

Catasso viññāṇaṭṭhitiyo.
Rūpūpāyaṁ vā, āvuso, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭhati rūpārammaṇaṁ rūpappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjati;*rūpārammaṇaṁ → rūpāramaṇaṁ (?)
vedanūpāyaṁ vā āvuso …
saññūpāyaṁ vā, āvuso …pe…
saṅkhārūpāyaṁ vā, āvuso, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭhati saṅkhārārammaṇaṁ saṅkhārappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjati.

Catasso viññāṇaṭṭhitiyo. Rūpūpāyaṁ vā, āvuso, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭhati rūpārammaṇaṁ rūpappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjati;*rūpārammaṇaṁ → rūpāramaṇaṁ (?)vedanūpāyaṁ vā āvuso … saññūpāyaṁ vā, āvuso …pe… saṅkhārūpāyaṁ vā, āvuso, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭhati saṅkhārārammaṇaṁ saṅkhārappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjati.

Cattāri agatigamanāni— chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati.

Cattāri agatigamanāni—
chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati.

Cattāri agatigamanāni—chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati.

Cattāro taṇhuppādā— cīvarahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; piṇḍapātahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; senāsanahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; itibhavābhavahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.

Cattāro taṇhuppādā—
cīvarahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati;
piṇḍapātahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati;
senāsanahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati;
itibhavābhavahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.

Cattāro taṇhuppādā—cīvarahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; piṇḍapātahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; senāsanahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; itibhavābhavahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.

Catasso paṭipadāpaṭipadāEl medio de alcanzar una meta o destino. El «camino medio» (majjhima-paṭipadā) enseñado por el Buddha; el sendero de práctica descrito en la cuarta noble verdad (dukkhanirodhagāminī-paṭīpadā).Ver en el glosario— dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā.

Catasso paṭipadāpaṭipadāEl medio de alcanzar una meta o destino. El «camino medio» (majjhima-paṭipadā) enseñado por el Buddha; el sendero de práctica descrito en la cuarta noble verdad (dukkhanirodhagāminī-paṭīpadā).Ver en el glosario—
dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā.

Catasso paṭipadāpaṭipadāEl medio de alcanzar una meta o destino. El «camino medio» (majjhima-paṭipadā) enseñado por el Buddha; el sendero de práctica descrito en la cuarta noble verdad (dukkhanirodhagāminī-paṭīpadā).Ver en el glosario—dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā.

Aparāpi catasso paṭipadā— akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, damā paṭipadā, samā paṭipadā.

Aparāpi catasso paṭipadā—
akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, damā paṭipadā, samā paṭipadā.

Aparāpi catasso paṭipadā—akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, damā paṭipadā, samā paṭipadā.

Cattāri dhammapadāni— anabhijjhā dhammapadaṁ, abyāpādo dhammapadaṁ, sammāsatisammāsatiAtención establecida en el cuerpo, las sensaciones, la mente y los dhammas, con claridad, constancia y abandono de la codicia y la aflicción respecto al mundo.Ver en el glosario dhammapadaṁ, sammāsamādhisammāsamādhiConcentración correcta, desarrollada y culminada mediante los cuatro jhānas. En la fórmula estándar, el primer jhāna está acompañado de aplicación inicial y sostenida de la mente, con gozo y dicha nacidos de la reclusión; el segundo surge con el aquietamiento de esa aplicación y presenta claridad interior, unificación de la mente, gozo y dicha nacidos de la concentración; el tercero se caracteriza por ecuanimidad, atención plena, clara comprensión y dicha corporal; el cuarto sin dolor ni placer, con pureza de atención plena debida a la ecuanimidad.Ver en el glosario dhammapadaṁ.

Cattāri dhammapadāni—
anabhijjhā dhammapadaṁ, abyāpādo dhammapadaṁ, sammāsatisammāsatiAtención establecida en el cuerpo, las sensaciones, la mente y los dhammas, con claridad, constancia y abandono de la codicia y la aflicción respecto al mundo.Ver en el glosario dhammapadaṁ, sammāsamādhisammāsamādhiConcentración correcta, desarrollada y culminada mediante los cuatro jhānas. En la fórmula estándar, el primer jhāna está acompañado de aplicación inicial y sostenida de la mente, con gozo y dicha nacidos de la reclusión; el segundo surge con el aquietamiento de esa aplicación y presenta claridad interior, unificación de la mente, gozo y dicha nacidos de la concentración; el tercero se caracteriza por ecuanimidad, atención plena, clara comprensión y dicha corporal; el cuarto sin dolor ni placer, con pureza de atención plena debida a la ecuanimidad.Ver en el glosario dhammapadaṁ.

Cattāri dhammapadāni—anabhijjhā dhammapadaṁ, abyāpādo dhammapadaṁ, sammāsatisammāsatiAtención establecida en el cuerpo, las sensaciones, la mente y los dhammas, con claridad, constancia y abandono de la codicia y la aflicción respecto al mundo.Ver en el glosario dhammapadaṁ, sammāsamādhisammāsamādhiConcentración correcta, desarrollada y culminada mediante los cuatro jhānas. En la fórmula estándar, el primer jhāna está acompañado de aplicación inicial y sostenida de la mente, con gozo y dicha nacidos de la reclusión; el segundo surge con el aquietamiento de esa aplicación y presenta claridad interior, unificación de la mente, gozo y dicha nacidos de la concentración; el tercero se caracteriza por ecuanimidad, atención plena, clara comprensión y dicha corporal; el cuarto sin dolor ni placer, con pureza de atención plena debida a la ecuanimidad.Ver en el glosario dhammapadaṁ.

Cattāri dhammasamādānāni— atthāvuso, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ. Atthāvuso, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ. Atthāvuso, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ. Atthāvuso, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ.

Cattāri dhammasamādānāni—
atthāvuso, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ.
Atthāvuso, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ.
Atthāvuso, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ.
Atthāvuso, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ.

Cattāri dhammasamādānāni—atthāvuso, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ. Atthāvuso, dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ. Atthāvuso, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ. Atthāvuso, dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ.

Cattāro dhammakkhandhā— sīlakkhandho, samādhikkhandho, paññākkhandho, vimuttikkhandho.

Cattāro dhammakkhandhā—
sīlakkhandho, samādhikkhandho, paññākkhandho, vimuttikkhandho.

Cattāro dhammakkhandhā—sīlakkhandho, samādhikkhandho, paññākkhandho, vimuttikkhandho.

Cattāri balāni— vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ.

Cattāri balāni—
vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ.

Cattāri balāni—vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ.

Cattāri adhiṭṭhānāni— paññādhiṭṭhānaṁ, saccādhiṭṭhānaṁ, cāgādhiṭṭhānaṁ, upasamādhiṭṭhānaṁ.

Cattāri adhiṭṭhānāni—
paññādhiṭṭhānaṁ, saccādhiṭṭhānaṁ, cāgādhiṭṭhānaṁ, upasamādhiṭṭhānaṁ.

Cattāri adhiṭṭhānāni—paññādhiṭṭhānaṁ, saccādhiṭṭhānaṁ, cāgādhiṭṭhānaṁ, upasamādhiṭṭhānaṁ.

Cattāri pañhabyākaraṇāni— ekaṁsabyākaraṇīyo pañho, paṭipucchābyākaraṇīyo pañho, vibhajjabyākaraṇīyo pañho, ṭhapanīyo pañho.

Cattāri pañhabyākaraṇāni—
ekaṁsabyākaraṇīyo pañho, paṭipucchābyākaraṇīyo pañho, vibhajjabyākaraṇīyo pañho, ṭhapanīyo pañho.

Cattāri pañhabyākaraṇāni—ekaṁsabyākaraṇīyo pañho, paṭipucchābyākaraṇīyo pañho, vibhajjabyākaraṇīyo pañho, ṭhapanīyo pañho.

Cattāri kammāni— atthāvuso, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. Atthāvuso, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. Atthāvuso, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. Atthāvuso, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati.

Cattāri kammāni—
atthāvuso, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ.
Atthāvuso, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ.
Atthāvuso, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ.
Atthāvuso, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati.

Cattāri kammāni—atthāvuso, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. Atthāvuso, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. Atthāvuso, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. Atthāvuso, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati.

Cattāro sacchikaraṇīyā dhammā— pubbenivāso satiyā sacchikaraṇīyo; sattānaṁ cutūpapāto cakkhunā sacchikaraṇīyo; aṭṭha vimokkhā kāyena sacchikaraṇīyā; āsavānaṁ khayo paññāya sacchikaraṇīyo.

Cattāro sacchikaraṇīyā dhammā—
pubbenivāso satiyā sacchikaraṇīyo;
sattānaṁ cutūpapāto cakkhunā sacchikaraṇīyo;
aṭṭha vimokkhā kāyena sacchikaraṇīyā;
āsavānaṁ khayo paññāya sacchikaraṇīyo.

Cattāro sacchikaraṇīyā dhammā—pubbenivāso satiyā sacchikaraṇīyo; sattānaṁ cutūpapāto cakkhunā sacchikaraṇīyo; aṭṭha vimokkhā kāyena sacchikaraṇīyā; āsavānaṁ khayo paññāya sacchikaraṇīyo.

Cattāro oghā— kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho.

Cattāro oghā—
kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho.

Cattāro oghā—kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho.

Cattāro yogā— kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo, avijjāyogo.

Cattāro yogā—
kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo, avijjāyogo.

Cattāro yogā—kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo, avijjāyogo.

Cattāro visaññogā— kāmayogavisaññogo, bhavayogavisaññogo, diṭṭhiyogavisaññogo, avijjāyogavisaññogo.

Cattāro visaññogā—
kāmayogavisaññogo, bhavayogavisaññogo, diṭṭhiyogavisaññogo, avijjāyogavisaññogo.

Cattāro visaññogā—kāmayogavisaññogo, bhavayogavisaññogo, diṭṭhiyogavisaññogo, avijjāyogavisaññogo.

Cattāro ganthā— abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṁsaccābhiniveso kāyagantho.

Cattāro ganthā—
abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṁsaccābhiniveso kāyagantho.

Cattāro ganthā—abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṁsaccābhiniveso kāyagantho.

Cattāri upādānāni— kāmupādānaṁ, diṭṭhupādānaṁ, sīlabbatupādānaṁ, attavādupādānaṁ.*kāmupādānaṁ → kāmūpādānaṁ (bj, pts1ed)

Cattāri upādānāni—
kāmupādānaṁ, diṭṭhupādānaṁ, sīlabbatupādānaṁ, attavādupādānaṁ.*kāmupādānaṁ → kāmūpādānaṁ (bj, pts1ed)

Cattāri upādānāni—kāmupādānaṁ, diṭṭhupādānaṁ, sīlabbatupādānaṁ, attavādupādānaṁ.*kāmupādānaṁ → kāmūpādānaṁ (bj, pts1ed)

Catasso yoniyo— aṇḍajayoni, jalābujayoni, saṁsedajayoni, opapātikayoni.

Catasso yoniyo—
aṇḍajayoni, jalābujayoni, saṁsedajayoni, opapātikayoni.

Catasso yoniyo—aṇḍajayoni, jalābujayoni, saṁsedajayoni, opapātikayoni.

Catasso gabbhāvakkantiyo. Idhāvuso, ekacco asampajāno mātukucchiṁ okkamati, asampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṁ paṭhamā gabbhāvakkanti. Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṁ okkamati, asampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṁ dutiyā gabbhāvakkanti. Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṁ okkamati, sampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṁ tatiyā gabbhāvakkanti. Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṁ okkamati, sampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti, sampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṁ catutthā gabbhāvakkanti.

Catasso gabbhāvakkantiyo.
Idhāvuso, ekacco asampajāno mātukucchiṁ okkamati, asampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṁ paṭhamā gabbhāvakkanti.
Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṁ okkamati, asampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṁ dutiyā gabbhāvakkanti.
Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṁ okkamati, sampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṁ tatiyā gabbhāvakkanti.
Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṁ okkamati, sampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti, sampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṁ catutthā gabbhāvakkanti.

Catasso gabbhāvakkantiyo. Idhāvuso, ekacco asampajāno mātukucchiṁ okkamati, asampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṁ paṭhamā gabbhāvakkanti. Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṁ okkamati, asampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṁ dutiyā gabbhāvakkanti. Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṁ okkamati, sampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṁ tatiyā gabbhāvakkanti. Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṁ okkamati, sampajāno mātukucchismiṁ ṭhāti, sampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṁ catutthā gabbhāvakkanti.

Cattāro attabhāvapaṭilābhā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanāyeva kamati, no parasañcetanā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanāyeva kamati, no attasañcetanā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ceva kamati parasañcetanā ca. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati, no parasañcetanā.

Cattāro attabhāvapaṭilābhā.
Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanāyeva kamati, no parasañcetanā.
Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanāyeva kamati, no attasañcetanā.
Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ceva kamati parasañcetanā ca.
Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati, no parasañcetanā.

Cattāro attabhāvapaṭilābhā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanāyeva kamati, no parasañcetanā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanāyeva kamati, no attasañcetanā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ceva kamati parasañcetanā ca. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati, no parasañcetanā.

Catasso dakkhiṇāvisuddhiyo. Atthāvuso, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthāvuso, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato. Atthāvuso, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthāvuso, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca.

Catasso dakkhiṇāvisuddhiyo.
Atthāvuso, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato.
Atthāvuso, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato.
Atthāvuso, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato.
Atthāvuso, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca.

Catasso dakkhiṇāvisuddhiyo. Atthāvuso, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthāvuso, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato. Atthāvuso, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthāvuso, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca.

Cattāri saṅgahavatthūni— dānaṁ, peyyavajjaṁ, atthacariyā, samānattatā.*peyyavajjaṁ → piyavajjaṁ (sya-all, km, mr)

Cattāri saṅgahavatthūni—
dānaṁ, peyyavajjaṁ, atthacariyā, samānattatā.*peyyavajjaṁ → piyavajjaṁ (sya-all, km, mr)

Cattāri saṅgahavatthūni—dānaṁ, peyyavajjaṁ, atthacariyā, samānattatā.*peyyavajjaṁ → piyavajjaṁ (sya-all, km, mr)

Cattāro anariyavohārā— musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā, samphappalāpo.

Cattāro anariyavohārā—
musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā, samphappalāpo.

Cattāro anariyavohārā—musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā, samphappalāpo.

Cattāro ariyavohārā— musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī.*veramaṇī → veramaṇi (mr)

Cattāro ariyavohārā—
musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī.*veramaṇī → veramaṇi (mr)

Cattāro ariyavohārā—musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī.*veramaṇī → veramaṇi (mr)

Aparepi cattāro anariyavohārā— adiṭṭhe diṭṭhavāditā, assute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā.

Aparepi cattāro anariyavohārā—
adiṭṭhe diṭṭhavāditā, assute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā.

Aparepi cattāro anariyavohārā—adiṭṭhe diṭṭhavāditā, assute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā.

Aparepi cattāro ariyavohārā— adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, assute assutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā.

Aparepi cattāro ariyavohārā—
adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, assute assutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā.

Aparepi cattāro ariyavohārā—adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, assute assutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā.

Aparepi cattāro anariyavohārā— diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute assutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā.

Aparepi cattāro anariyavohārā—
diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute assutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā.

Aparepi cattāro anariyavohārā—diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute assutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā.

Aparepi cattāro ariyavohārā— diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā.

Aparepi cattāro ariyavohārā—
diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā.

Aparepi cattāro ariyavohārā—diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā.

Cattāro puggalā. Idhāvuso, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo neva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati.*sītībhūto → sītibhūto (pts1ed, mr)

Cattāro puggalā.
Idhāvuso, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto.
Idhāvuso, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto.
Idhāvuso, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto.
Idhāvuso, ekacco puggalo neva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto.
So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati.*sītībhūto → sītibhūto (pts1ed, mr)

Cattāro puggalā. Idhāvuso, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo neva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati.*sītībhūto → sītibhūto (pts1ed, mr)

Aparepi cattāro puggalā. Idhāvuso, ekacco puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca.

Aparepi cattāro puggalā.
Idhāvuso, ekacco puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya.
Idhāvuso, ekacco puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya.
Idhāvuso, ekacco puggalo neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya.
Idhāvuso, ekacco puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca.

Aparepi cattāro puggalā. Idhāvuso, ekacco puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca.

Aparepi cattāro puggalā— tamo tamaparāyano, tamo jotiparāyano, joti tamaparāyano, joti jotiparāyano.

Aparepi cattāro puggalā—
tamo tamaparāyano, tamo jotiparāyano, joti tamaparāyano, joti jotiparāyano.

Aparepi cattāro puggalā—tamo tamaparāyano, tamo jotiparāyano, joti tamaparāyano, joti jotiparāyano.

Aparepi cattāro puggalā— samaṇamacalo, samaṇapadumo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇesu samaṇasukhumālo.

Aparepi cattāro puggalā—
samaṇamacalo, samaṇapadumo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇesu samaṇasukhumālo.

Aparepi cattāro puggalā—samaṇamacalo, samaṇapadumo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇesu samaṇasukhumālo.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā;
tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

5. Pañcaka
5. Pañcaka
5. Pañcaka

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame pañca?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā.
Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.
Katame pañca?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame pañca?

Pañcakkhandhā. Rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho.

Pañcakkhandhā.
Rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho.

Pañcakkhandhā. Rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho.

Pañcupādānakkhandhā. Rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho.

Pañcupādānakkhandhā.
Rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho.

Pañcupādānakkhandhā. Rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho.

Pañca kāmaguṇā. Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā.

Pañca kāmaguṇā.
Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā,
sotaviññeyyā saddā …
ghānaviññeyyā gandhā …
jivhāviññeyyā rasā …
kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā.

Pañca kāmaguṇā. Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā.

Pañca gatiyo— nirayo, tiracchānayoni, pettivisayo, manussā, devā.

Pañca gatiyo—
nirayo, tiracchānayoni, pettivisayo, manussā, devā.

Pañca gatiyo—nirayo, tiracchānayoni, pettivisayo, manussā, devā.

Pañca macchariyāni— āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ.

Pañca macchariyāni—
āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ.

Pañca macchariyāni—āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ.

Pañca nīvaraṇāni— kāmacchandanīvaraṇaṁ, byāpādanīvaraṇaṁ, thinamiddhanīvaraṇaṁ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, vicikicchānīvaraṇaṁ.

Pañca nīvaraṇāni—
kāmacchandanīvaraṇaṁ, byāpādanīvaraṇaṁ, thinamiddhanīvaraṇaṁ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, vicikicchānīvaraṇaṁ.

Pañca nīvaraṇāni—kāmacchandanīvaraṇaṁ, byāpādanīvaraṇaṁ, thinamiddhanīvaraṇaṁ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, vicikicchānīvaraṇaṁ.

Pañca orambhāgiyāni saṁyojanāni— sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo.

Pañca orambhāgiyāni saṁyojanāni—
sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo.

Pañca orambhāgiyāni saṁyojanāni—sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo.

Pañca uddhambhāgiyāni saṁyojanāni— rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā.

Pañca uddhambhāgiyāni saṁyojanāni—
rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā.

Pañca uddhambhāgiyāni saṁyojanāni—rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā.

Pañca sikkhāpadāni— pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇī.

Pañca sikkhāpadāni—
pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇī.

Pañca sikkhāpadāni—pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇī.

Pañca abhabbaṭṭhānāni. Abhabbo, āvuso, khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropetuṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyituṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevituṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṁ kāme paribhuñjituṁ, seyyathāpi pubbe āgārikabhūto.*ādiyituṁ → ādātuṁ (sya-all, km, pts1ed)

Pañca abhabbaṭṭhānāni.
Abhabbo, āvuso, khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropetuṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyituṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevituṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṁ kāme paribhuñjituṁ, seyyathāpi pubbe āgārikabhūto.*ādiyituṁ → ādātuṁ (sya-all, km, pts1ed)

Pañca abhabbaṭṭhānāni. Abhabbo, āvuso, khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropetuṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyituṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevituṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṁ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṁ kāme paribhuñjituṁ, seyyathāpi pubbe āgārikabhūto.*ādiyituṁ → ādātuṁ (sya-all, km, pts1ed)

Pañca byasanāni— ñātibyasanaṁ, bhogabyasanaṁ, rogabyasanaṁ, sīlabyasanaṁ, diṭṭhibyasanaṁ. Nāvuso, sattā ñātibyasanahetu vā bhogabyasanahetu vā rogabyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Sīlabyasanahetu vā, āvuso, sattā diṭṭhibyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti.

Pañca byasanāni—
ñātibyasanaṁ, bhogabyasanaṁ, rogabyasanaṁ, sīlabyasanaṁ, diṭṭhibyasanaṁ.
Nāvuso, sattā ñātibyasanahetu vā bhogabyasanahetu vā rogabyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti.
Sīlabyasanahetu vā, āvuso, sattā diṭṭhibyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti.

Pañca byasanāni—ñātibyasanaṁ, bhogabyasanaṁ, rogabyasanaṁ, sīlabyasanaṁ, diṭṭhibyasanaṁ. Nāvuso, sattā ñātibyasanahetu vā bhogabyasanahetu vā rogabyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Sīlabyasanahetu vā, āvuso, sattā diṭṭhibyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti.

Pañca sampadā— ñātisampadā, bhogasampadā, ārogyasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā. Nāvuso, sattā ñātisampadāhetu vā bhogasampadāhetu vā ārogyasampadāhetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sīlasampadāhetu vā, āvuso, sattā diṭṭhisampadāhetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

Pañca sampadā—
ñātisampadā, bhogasampadā, ārogyasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā.
Nāvuso, sattā ñātisampadāhetu vā bhogasampadāhetu vā ārogyasampadāhetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.
Sīlasampadāhetu vā, āvuso, sattā diṭṭhisampadāhetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

Pañca sampadā—ñātisampadā, bhogasampadā, ārogyasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā. Nāvuso, sattā ñātisampadāhetu vā bhogasampadāhetu vā ārogyasampadāhetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sīlasampadāhetu vā, āvuso, sattā diṭṭhisampadāhetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

Pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Idhāvuso, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṁ mahatiṁ bhogajāniṁ nigacchati, ayaṁ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, āvuso, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati, ayaṁ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, āvuso, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ, avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto, ayaṁ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, āvuso, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṁ karoti, ayaṁ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, āvuso, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, ayaṁ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

Pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.
Idhāvuso, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṁ mahatiṁ bhogajāniṁ nigacchati,
ayaṁ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
Puna caparaṁ, āvuso, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati,
ayaṁ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
Puna caparaṁ, āvuso, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ, avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto,
ayaṁ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
Puna caparaṁ, āvuso, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṁ karoti,
ayaṁ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
Puna caparaṁ, āvuso, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati,
ayaṁ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

Pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Idhāvuso, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṁ mahatiṁ bhogajāniṁ nigacchati, ayaṁ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, āvuso, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati, ayaṁ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, āvuso, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ, avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto, ayaṁ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, āvuso, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṁ karoti, ayaṁ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, āvuso, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, ayaṁ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

Pañca ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāya. Idhāvuso, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṁ mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigacchati, ayaṁ paṭhamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, āvuso, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, ayaṁ dutiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, āvuso, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, ayaṁ tatiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, āvuso, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṁ karoti, ayaṁ catuttho ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, āvuso, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, ayaṁ pañcamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.

Pañca ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāya.
Idhāvuso, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṁ mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigacchati,
ayaṁ paṭhamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Puna caparaṁ, āvuso, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati,
ayaṁ dutiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Puna caparaṁ, āvuso, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto,
ayaṁ tatiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Puna caparaṁ, āvuso, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṁ karoti,
ayaṁ catuttho ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Puna caparaṁ, āvuso, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati,
ayaṁ pañcamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.

Pañca ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāya. Idhāvuso, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṁ mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigacchati, ayaṁ paṭhamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, āvuso, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, ayaṁ dutiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, āvuso, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, ayaṁ tatiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, āvuso, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṁ karoti, ayaṁ catuttho ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, āvuso, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, ayaṁ pañcamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.

Codakena, āvuso, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhapetvā paro codetabbo. Kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṁhitena vakkhāmi no anatthasaṁhitena, mettacittena vakkhāmi no dosantarenāti.*mettacittena → mettācittena (katthaci) Codakena, āvuso, bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhapetvā paro codetabbo.

Codakena, āvuso, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhapetvā paro codetabbo.
Kālena vakkhāmi no akālena,
bhūtena vakkhāmi no abhūtena,
saṇhena vakkhāmi no pharusena,
atthasaṁhitena vakkhāmi no anatthasaṁhitena,
mettacittena vakkhāmi no dosantarenāti.*mettacittena → mettācittena (katthaci)
Codakena, āvuso, bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhapetvā paro codetabbo.

Codakena, āvuso, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhapetvā paro codetabbo. Kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṁhitena vakkhāmi no anatthasaṁhitena, mettacittena vakkhāmi no dosantarenāti.*mettacittena → mettācittena (katthaci)Codakena, āvuso, bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhapetvā paro codetabbo.

Pañca padhāniyaṅgāni. Idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato, lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṁ attānaṁ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā.

Pañca padhāniyaṅgāni.
Idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ:
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato, lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti.
Appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya.
Asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṁ attānaṁ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu.
Āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.
Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā.

Pañca padhāniyaṅgāni. Idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato, lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṁ attānaṁ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā.

Pañca suddhāvāsā— avihā, atappā, sudassā, sudassī, akaniṭṭhā.

Pañca suddhāvāsā—
avihā, atappā, sudassā, sudassī, akaniṭṭhā.

Pañca suddhāvāsā—avihā, atappā, sudassā, sudassī, akaniṭṭhā.

Pañca anāgāmino— antarāparinibbāyī, upahaccaparinibbāyī, asaṅkhāraparinibbāyī, sasaṅkhāraparinibbāyī, uddhaṁsotoakaniṭṭhagāmī.

Pañca anāgāmino—
antarāparinibbāyī, upahaccaparinibbāyī, asaṅkhāraparinibbāyī, sasaṅkhāraparinibbāyī, uddhaṁsotoakaniṭṭhagāmī.

Pañca anāgāmino—antarāparinibbāyī, upahaccaparinibbāyī, asaṅkhāraparinibbāyī, sasaṅkhāraparinibbāyī, uddhaṁsotoakaniṭṭhagāmī.

Pañca cetokhilā. Idhāvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ paṭhamo cetokhilo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati …pe… saṅghe kaṅkhati vicikicchati … sikkhāya kaṅkhati vicikicchati … sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, āvuso, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ pañcamo cetokhilo.

Pañca cetokhilā.
Idhāvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.
Yo so, āvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ paṭhamo cetokhilo.
Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati …pe…
saṅghe kaṅkhati vicikicchati …
sikkhāya kaṅkhati vicikicchati …
sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto.
Yo so, āvuso, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ pañcamo cetokhilo.

Pañca cetokhilā. Idhāvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ paṭhamo cetokhilo. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati …pe… saṅghe kaṅkhati vicikicchati … sikkhāya kaṅkhati vicikicchati … sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, āvuso, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ pañcamo cetokhilo.

Pañca cetasovinibandhā. Idhāvuso, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so, āvuso, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṁ paṭhamo cetaso vinibandho. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu kāye avītarāgo hoti …pe… rūpe avītarāgo hoti …pe… puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati …pe… puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, āvuso, bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṁ pañcamo cetaso vinibandho.

Pañca cetasovinibandhā.
Idhāvuso, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho.
Yo so, āvuso, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.
Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.
Ayaṁ paṭhamo cetaso vinibandho.
Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu kāye avītarāgo hoti …pe…
rūpe avītarāgo hoti …pe…
puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati …pe…
puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti.
Yo so, āvuso, bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.
Ayaṁ pañcamo cetaso vinibandho.

Pañca cetasovinibandhā. Idhāvuso, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so, āvuso, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṁ paṭhamo cetaso vinibandho. Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu kāye avītarāgo hoti …pe… rūpe avītarāgo hoti …pe… puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati …pe… puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, āvuso, bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṁ pañcamo cetaso vinibandho.

Pañcindriyāni— cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ.

Pañcindriyāni—
cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ.

Pañcindriyāni—cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ.

Aparānipi pañcindriyāni— sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ.

Aparānipi pañcindriyāni—
sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ.

Aparānipi pañcindriyāni—sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ.

Aparānipi pañcindriyāni— saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ.

Aparānipi pañcindriyāni—
saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ.

Aparānipi pañcindriyāni—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ.

Pañca nissaraṇiyā dhātuyo. Idhāvuso, bhikkhuno kāme manasikaroto kāmesu cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Nekkhammaṁ kho panassa manasikaroto nekkhamme cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ kāmehi. Ye ca kāmapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti.*vighātā pariḷāhā → vighātapariḷāhā (sya-all, km) Idamakkhātaṁ kāmānaṁ nissaraṇaṁ.

Pañca nissaraṇiyā dhātuyo.
Idhāvuso, bhikkhuno kāme manasikaroto kāmesu cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.
Nekkhammaṁ kho panassa manasikaroto nekkhamme cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.
Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ kāmehi.
Ye ca kāmapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti.*vighātā pariḷāhā → vighātapariḷāhā (sya-all, km)
Idamakkhātaṁ kāmānaṁ nissaraṇaṁ.

Pañca nissaraṇiyā dhātuyo. Idhāvuso, bhikkhuno kāme manasikaroto kāmesu cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Nekkhammaṁ kho panassa manasikaroto nekkhamme cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ kāmehi. Ye ca kāmapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti.*vighātā pariḷāhā → vighātapariḷāhā (sya-all, km)Idamakkhātaṁ kāmānaṁ nissaraṇaṁ.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno byāpādaṁ manasikaroto byāpāde cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Abyāpādaṁ kho panassa manasikaroto abyāpāde cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ byāpādena. Ye ca byāpādapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ byāpādassa nissaraṇaṁ.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno byāpādaṁ manasikaroto byāpāde cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.
Abyāpādaṁ kho panassa manasikaroto abyāpāde cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.
Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ byāpādena.
Ye ca byāpādapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti.
Idamakkhātaṁ byāpādassa nissaraṇaṁ.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno byāpādaṁ manasikaroto byāpāde cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Abyāpādaṁ kho panassa manasikaroto abyāpāde cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ byāpādena. Ye ca byāpādapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ byāpādassa nissaraṇaṁ.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno vihesaṁ manasikaroto vihesāya cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Avihesaṁ kho panassa manasikaroto avihesāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ vihesāya. Ye ca vihesāpaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ vihesāya nissaraṇaṁ.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno vihesaṁ manasikaroto vihesāya cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.
Avihesaṁ kho panassa manasikaroto avihesāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.
Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ vihesāya.
Ye ca vihesāpaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti.
Idamakkhātaṁ vihesāya nissaraṇaṁ.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno vihesaṁ manasikaroto vihesāya cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Avihesaṁ kho panassa manasikaroto avihesāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ vihesāya. Ye ca vihesāpaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ vihesāya nissaraṇaṁ.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno rūpe manasikaroto rūpesu cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Arūpaṁ kho panassa manasikaroto arūpe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ rūpehi. Ye ca rūpapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ rūpānaṁ nissaraṇaṁ.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno rūpe manasikaroto rūpesu cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.
Arūpaṁ kho panassa manasikaroto arūpe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.
Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ rūpehi.
Ye ca rūpapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti.
Idamakkhātaṁ rūpānaṁ nissaraṇaṁ.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno rūpe manasikaroto rūpesu cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Arūpaṁ kho panassa manasikaroto arūpe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ rūpehi. Ye ca rūpapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ rūpānaṁ nissaraṇaṁ.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno sakkāyaṁ manasikaroto sakkāye cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Sakkāyanirodhaṁ kho panassa manasikaroto sakkāyanirodhe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ sakkāyena. Ye ca sakkāyapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ sakkāyassa nissaraṇaṁ.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno sakkāyaṁ manasikaroto sakkāye cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.
Sakkāyanirodhaṁ kho panassa manasikaroto sakkāyanirodhe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.
Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ sakkāyena.
Ye ca sakkāyapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti.
Idamakkhātaṁ sakkāyassa nissaraṇaṁ.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno sakkāyaṁ manasikaroto sakkāye cittaṁ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Sakkāyanirodhaṁ kho panassa manasikaroto sakkāyanirodhe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ visaṁyuttaṁ sakkāyena. Ye ca sakkāyapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vedeti. Idamakkhātaṁ sakkāyassa nissaraṇaṁ.

Pañca vimuttāyatanāni. Idhāvuso, bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pītipītiGozo, deleite o entusiasmo meditativo. En meditación, pīti designa una cualidad gozosa y energizante de la mente que aparece en el primer jhāna, que alcanza su madurez en el segundo jhāna, y se desvanece antes del tercero. Es también uno de los siete factores del despertar.Ver en el glosario jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Idaṁ paṭhamaṁ vimuttāyatanaṁ.

Pañca vimuttāyatanāni.
Idhāvuso, bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī.
Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca.
Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pītipītiGozo, deleite o entusiasmo meditativo. En meditación, pīti designa una cualidad gozosa y energizante de la mente que aparece en el primer jhāna, que alcanza su madurez en el segundo jhāna, y se desvanece antes del tercero. Es también uno de los siete factores del despertar.Ver en el glosario jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati.
Idaṁ paṭhamaṁ vimuttāyatanaṁ.

Pañca vimuttāyatanāni. Idhāvuso, bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pītipītiGozo, deleite o entusiasmo meditativo. En meditación, pīti designa una cualidad gozosa y energizante de la mente que aparece en el primer jhāna, que alcanza su madurez en el segundo jhāna, y se desvanece antes del tercero. Es también uno de los siete factores del despertar.Ver en el glosario jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Idaṁ paṭhamaṁ vimuttāyatanaṁ.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti …pe… api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti …pe… api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati …pe… api ca khvassa aññataraṁ samādhinimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya. Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno aññataraṁ samādhinimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Idaṁ pañcamaṁ vimuttāyatanaṁ.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti …pe…
api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti …pe…
api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati …pe…
api ca khvassa aññataraṁ samādhinimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya.
Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno aññataraṁ samādhinimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca.
Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati.
Idaṁ pañcamaṁ vimuttāyatanaṁ.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti …pe… api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti …pe… api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati …pe… api ca khvassa aññataraṁ samādhinimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya. Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno aññataraṁ samādhinimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. Idaṁ pañcamaṁ vimuttāyatanaṁ.

Pañca vimuttiparipācanīyā saññā— aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā.

Pañca vimuttiparipācanīyā saññā—
aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā.

Pañca vimuttiparipācanīyā saññā—aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.*sukhāya devamanussānaṁ → saṅgitiyapañcakaṁ niṭṭhitaṁ (sya-all, km)

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā;
tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.*sukhāya devamanussānaṁ → saṅgitiyapañcakaṁ niṭṭhitaṁ (sya-all, km)

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.*sukhāya devamanussānaṁ → saṅgitiyapañcakaṁ niṭṭhitaṁ (sya-all, km)

6. Chakka
6. Chakka
6. Chakka

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame cha?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cha dhammā sammadakkhātā;
tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.
Katame cha?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame cha?

Cha ajjhattikāni āyatanāni— cakkhāyatanaṁ, sotāyatanaṁ, ghānāyatanaṁ, jivhāyatanaṁ, kāyāyatanaṁ, manāyatanaṁ.

Cha ajjhattikāni āyatanāni—
cakkhāyatanaṁ, sotāyatanaṁ, ghānāyatanaṁ, jivhāyatanaṁ, kāyāyatanaṁ, manāyatanaṁ.

Cha ajjhattikāni āyatanāni—cakkhāyatanaṁ, sotāyatanaṁ, ghānāyatanaṁ, jivhāyatanaṁ, kāyāyatanaṁ, manāyatanaṁ.

Cha bāhirāni āyatanāni— rūpāyatanaṁ, saddāyatanaṁ, gandhāyatanaṁ, rasāyatanaṁ, phoṭṭhabbāyatanaṁ, dhammāyatanaṁ.

Cha bāhirāni āyatanāni—
rūpāyatanaṁ, saddāyatanaṁ, gandhāyatanaṁ, rasāyatanaṁ, phoṭṭhabbāyatanaṁ, dhammāyatanaṁ.

Cha bāhirāni āyatanāni—rūpāyatanaṁ, saddāyatanaṁ, gandhāyatanaṁ, rasāyatanaṁ, phoṭṭhabbāyatanaṁ, dhammāyatanaṁ.

Cha viññāṇakāyā— cakkhuviññāṇaṁ, sotaviññāṇaṁ, ghānaviññāṇaṁ, jivhāviññāṇaṁ, kāyaviññāṇaṁ, manoviññāṇaṁ.

Cha viññāṇakāyā—
cakkhuviññāṇaṁ, sotaviññāṇaṁ, ghānaviññāṇaṁ, jivhāviññāṇaṁ, kāyaviññāṇaṁ, manoviññāṇaṁ.

Cha viññāṇakāyā—cakkhuviññāṇaṁ, sotaviññāṇaṁ, ghānaviññāṇaṁ, jivhāviññāṇaṁ, kāyaviññāṇaṁ, manoviññāṇaṁ.

Cha phassakāyā— cakkhusamphasso, sotasamphasso, ghānasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphasso, manosamphasso.

Cha phassakāyā—
cakkhusamphasso, sotasamphasso, ghānasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphasso, manosamphasso.

Cha phassakāyā—cakkhusamphasso, sotasamphasso, ghānasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphasso, manosamphasso.

Cha vedanākāyā— cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā.

Cha vedanākāyā—
cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā.

Cha vedanākāyā—cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā.

Cha saññākāyā— rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā.

Cha saññākāyā—
rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā.

Cha saññākāyā—rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā.

Cha sañcetanākāyā— rūpasañcetanā, saddasañcetanā, gandhasañcetanā, rasasañcetanā, phoṭṭhabbasañcetanā, dhammasañcetanā.

Cha sañcetanākāyā—
rūpasañcetanā, saddasañcetanā, gandhasañcetanā, rasasañcetanā, phoṭṭhabbasañcetanā, dhammasañcetanā.

Cha sañcetanākāyā—rūpasañcetanā, saddasañcetanā, gandhasañcetanā, rasasañcetanā, phoṭṭhabbasañcetanā, dhammasañcetanā.

Cha taṇhākāyā— rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā.

Cha taṇhākāyā—
rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā.

Cha taṇhākāyā—rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā.

Cha agāravā. Idhāvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso; dhamme agāravo viharati appatisso; saṅghe agāravo viharati appatisso; sikkhāya agāravo viharati appatisso; appamāde agāravo viharati appatisso; paṭisanthāre agāravo viharati appatisso.*paṭisanthāre → paṭisandhāre (mr)

Cha agāravā.
Idhāvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso; dhamme agāravo viharati appatisso; saṅghe agāravo viharati appatisso; sikkhāya agāravo viharati appatisso; appamāde agāravo viharati appatisso; paṭisanthāre agāravo viharati appatisso.*paṭisanthāre → paṭisandhāre (mr)

Cha agāravā. Idhāvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso; dhamme agāravo viharati appatisso; saṅghe agāravo viharati appatisso; sikkhāya agāravo viharati appatisso; appamāde agāravo viharati appatisso; paṭisanthāre agāravo viharati appatisso.*paṭisanthāre → paṭisandhāre (mr)

Cha gāravā. Idhāvuso, bhikkhu satthari sagāravo viharati sappatisso; dhamme sagāravo viharati sappatisso; saṅghe sagāravo viharati sappatisso; sikkhāya sagāravo viharati sappatisso; appamāde sagāravo viharati sappatisso; paṭisanthāre sagāravo viharati sappatisso.

Cha gāravā.
Idhāvuso, bhikkhu satthari sagāravo viharati sappatisso; dhamme sagāravo viharati sappatisso; saṅghe sagāravo viharati sappatisso; sikkhāya sagāravo viharati sappatisso; appamāde sagāravo viharati sappatisso; paṭisanthāre sagāravo viharati sappatisso.

Cha gāravā. Idhāvuso, bhikkhu satthari sagāravo viharati sappatisso; dhamme sagāravo viharati sappatisso; saṅghe sagāravo viharati sappatisso; sikkhāya sagāravo viharati sappatisso; appamāde sagāravo viharati sappatisso; paṭisanthāre sagāravo viharati sappatisso.

Cha somanassūpavicārā. Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati; sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā …

Cha somanassūpavicārā.
Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati;
sotena saddaṁ sutvā …
ghānena gandhaṁ ghāyitvā …
jivhāya rasaṁ sāyitvā …

Cha somanassūpavicārā. Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati; sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā …

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā. Manasā dhammaṁ viññāya somanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati.

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā.
Manasā dhammaṁ viññāya somanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati.

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā. Manasā dhammaṁ viññāya somanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati.

Cha domanassūpavicārā. Cakkhunā rūpaṁ disvā domanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati …pe… manasā dhammaṁ viññāya domanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati.

Cha domanassūpavicārā.
Cakkhunā rūpaṁ disvā domanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati …pe…
manasā dhammaṁ viññāya domanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati.

Cha domanassūpavicārā. Cakkhunā rūpaṁ disvā domanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati …pe… manasā dhammaṁ viññāya domanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati.

Cha upekkhūpavicārā. Cakkhunā rūpaṁ disvā upekkhāṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati …pe… manasā dhammaṁ viññāya upekkhāṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati.

Cha upekkhūpavicārā.
Cakkhunā rūpaṁ disvā upekkhāṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati …pe…
manasā dhammaṁ viññāya upekkhāṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati.

Cha upekkhūpavicārā. Cakkhunā rūpaṁ disvā upekkhāṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati …pe… manasā dhammaṁ viññāya upekkhāṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati.

Cha sāraṇīyā dhammā. Idhāvuso, bhikkhuno mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca.*āvi → āvī (bj, pts1ed, mr) Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati.

Cha sāraṇīyā dhammā.
Idhāvuso, bhikkhuno mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca.*āvi → āvī (bj, pts1ed, mr)
Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati.

Cha sāraṇīyā dhammā. Idhāvuso, bhikkhuno mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca.*āvi → āvī (bj, pts1ed, mr)Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca.
Ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca.
Ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī. Ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī.
Ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī. Ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni, tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni, tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca.
Ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni, tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo …pe… ekībhāvāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammāsammāDe forma correcta, adecuada o bien orientada. En el Noble Sendero Óctuple indica que cada factor está alineado con el camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammāsammāDe forma correcta, adecuada o bien orientada. En el Noble Sendero Óctuple indica que cada factor está alineado con el camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca.
Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammāsammāDe forma correcta, adecuada o bien orientada. En el Noble Sendero Óctuple indica que cada factor está alineado con el camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati.

Cha vivādamūlāni. Idhāvuso, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so, āvuso, bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti.*paripūrakārī → paripūrīkārī (sya-all, km) Yo so, āvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṁ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, āvuso, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, āvuso, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti.

Cha vivādamūlāni.
Idhāvuso, bhikkhu kodhano hoti upanāhī.
Yo so, āvuso, bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti.*paripūrakārī → paripūrīkārī (sya-all, km)
Yo so, āvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṁ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ.
Evarūpañce tumhe, āvuso, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha.
Evarūpañce tumhe, āvuso, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha.
Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti.

Cha vivādamūlāni. Idhāvuso, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so, āvuso, bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti.*paripūrakārī → paripūrīkārī (sya-all, km)Yo so, āvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṁ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, āvuso, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, āvuso, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī …pe… issukī hoti maccharī …pe… saṭho hoti māyāvī … pāpiccho hoti micchādiṭṭhī … sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī …pe… yo so, āvuso, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṁ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, āvuso, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, āvuso, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī …pe…
issukī hoti maccharī …pe…
saṭho hoti māyāvī …
pāpiccho hoti micchādiṭṭhī …
sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī …pe…
yo so, āvuso, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti.
Yo so, āvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṁ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ.
Evarūpañce tumhe, āvuso, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha.
Evarūpañce tumhe, āvuso, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha.
Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī …pe… issukī hoti maccharī …pe… saṭho hoti māyāvī … pāpiccho hoti micchādiṭṭhī … sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī …pe… yo so, āvuso, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṁ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, āvuso, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, āvuso, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti.

Cha dhātuyo— pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.

Cha dhātuyo—
pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.

Cha dhātuyo—pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.

Cha nissaraṇiyā dhātuyo. Idhāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘mettāmettāUna de las diez perfecciones (pāramīs) y una de las cuatro moradas sublimes (brahma-vihāra). Representa un deseo profundo, activo y desinteresado por la felicidad y el bienestar de todos los seres. Es un estado mental cultivado que busca disolver las barreras entre el “yo” y el “otro”.Ver en el glosario hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, atha ca pana me byāpādo cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo, ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya. Atha ca panassa byāpādo cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, byāpādassa, yadidaṁ mettā cetovimuttī’ti.

Cha nissaraṇiyā dhātuyo.
Idhāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya:
‘mettāmettāUna de las diez perfecciones (pāramīs) y una de las cuatro moradas sublimes (brahma-vihāra). Representa un deseo profundo, activo y desinteresado por la felicidad y el bienestar de todos los seres. Es un estado mental cultivado que busca disolver las barreras entre el “yo” y el “otro”.Ver en el glosario hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā,
atha ca pana me byāpādo cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti.
So ‘mā hevan’tissa vacanīyo, ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya.
Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya.
Atha ca panassa byāpādo cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, byāpādassa, yadidaṁ mettā cetovimuttī’ti.

Cha nissaraṇiyā dhātuyo. Idhāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘mettāmettāUna de las diez perfecciones (pāramīs) y una de las cuatro moradas sublimes (brahma-vihāra). Representa un deseo profundo, activo y desinteresado por la felicidad y el bienestar de todos los seres. Es un estado mental cultivado que busca disolver las barreras entre el “yo” y el “otro”.Ver en el glosario hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, atha ca pana me byāpādo cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo, ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya. Atha ca panassa byāpādo cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, byāpādassa, yadidaṁ mettā cetovimuttī’ti.

Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘karuṇākaruṇāCompasión; simpatía; la aspiración a encontrar una forma de ser verdaderamente útil a uno mismo y a otros. Una de las cuatro «moradas sublimes» (brahma-vihāra).Ver en el glosario hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me vihesā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti, so ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ karuṇāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa vihesā cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, vihesāya, yadidaṁ karuṇā cetovimuttī’ti.

Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya:
‘karuṇākaruṇāCompasión; simpatía; la aspiración a encontrar una forma de ser verdaderamente útil a uno mismo y a otros. Una de las cuatro «moradas sublimes» (brahma-vihāra).Ver en el glosario hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.
Atha ca pana me vihesā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti,
so ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya.
Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ karuṇāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya,
atha ca panassa vihesā cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, vihesāya, yadidaṁ karuṇā cetovimuttī’ti.

Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘karuṇākaruṇāCompasión; simpatía; la aspiración a encontrar una forma de ser verdaderamente útil a uno mismo y a otros. Una de las cuatro «moradas sublimes» (brahma-vihāra).Ver en el glosario hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me vihesā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti, so ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ karuṇāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa vihesā cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, vihesāya, yadidaṁ karuṇā cetovimuttī’ti.

Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘muditāmuditāDeleitarse de forma genuina y desinteresada con la buena fortuna, el éxito y la felicidad de los demás, libre de cualquier tipo de celos, resentimiento o envidia. Una de las cuatro «moradas sublimes» (brahma-vihāra).Ver en el glosario hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me arati cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti, so ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ muditāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa arati cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, aratiyā, yadidaṁ muditā cetovimuttī’ti.

Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya:
‘muditāmuditāDeleitarse de forma genuina y desinteresada con la buena fortuna, el éxito y la felicidad de los demás, libre de cualquier tipo de celos, resentimiento o envidia. Una de las cuatro «moradas sublimes» (brahma-vihāra).Ver en el glosario hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.
Atha ca pana me arati cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti,
so ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya.
Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ muditāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya,
atha ca panassa arati cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, aratiyā, yadidaṁ muditā cetovimuttī’ti.

Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘muditāmuditāDeleitarse de forma genuina y desinteresada con la buena fortuna, el éxito y la felicidad de los demás, libre de cualquier tipo de celos, resentimiento o envidia. Una de las cuatro «moradas sublimes» (brahma-vihāra).Ver en el glosario hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me arati cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti, so ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ muditāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa arati cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, aratiyā, yadidaṁ muditā cetovimuttī’ti.

Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘upekkhāupekkhāEcuanimidad o equilibrio mental ante experiencias agradables, desagradables o neutras. Es una de las cuatro brahma-vihāras, una de las diez pāramīs y uno de los siete bojjhaṅgas.Ver en el glosario hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me rāgo cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ upekkhāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa rāgo cittaṁ pariyādāya ṭhassati netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, rāgassa, yadidaṁ upekkhā cetovimuttī’ti.

Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya:
‘upekkhāupekkhāEcuanimidad o equilibrio mental ante experiencias agradables, desagradables o neutras. Es una de las cuatro brahma-vihāras, una de las diez pāramīs y uno de los siete bojjhaṅgas.Ver en el glosario hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.
Atha ca pana me rāgo cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti.
So ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya.
Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ upekkhāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya,
atha ca panassa rāgo cittaṁ pariyādāya ṭhassati netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, rāgassa, yadidaṁ upekkhā cetovimuttī’ti.

Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘upekkhāupekkhāEcuanimidad o equilibrio mental ante experiencias agradables, desagradables o neutras. Es una de las cuatro brahma-vihāras, una de las diez pāramīs y uno de los siete bojjhaṅgas.Ver en el glosario hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me rāgo cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ upekkhāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa rāgo cittaṁ pariyādāya ṭhassati netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, rāgassa, yadidaṁ upekkhā cetovimuttī’ti.

Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṁ hotī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ animittāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa nimittānusāri viññāṇaṁ bhavissati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, sabbanimittānaṁ, yadidaṁ animittā cetovimuttī’ti.

Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya:
‘animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.
Atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṁ hotī’ti.
So ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya.
Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ animittāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya,
atha ca panassa nimittānusāri viññāṇaṁ bhavissati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, sabbanimittānaṁ, yadidaṁ animittā cetovimuttī’ti.

Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṁ hotī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ animittāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa nimittānusāri viññāṇaṁ bhavissati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, sabbanimittānaṁ, yadidaṁ animittā cetovimuttī’ti.

Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘asmīti kho me vigataṁ, ayamahamasmīti na samanupassāmi,*vigataṁ → vigate (sya-all, mr); vighātaṁ (pts1ed) atha ca pana me vicikicchākathaṅkathāsallaṁ cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ asmīti vigate ayamahamasmīti asamanupassato,*vigate → vighāte (pts1ed) atha ca panassa vicikicchākathaṅkathāsallaṁ cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, vicikicchākathaṅkathāsallassa, yadidaṁ asmimānasamugghāto’ti.

Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya:
‘asmīti kho me vigataṁ, ayamahamasmīti na samanupassāmi,*vigataṁ → vigate (sya-all, mr); vighātaṁ (pts1ed)
atha ca pana me vicikicchākathaṅkathāsallaṁ cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti.
So ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya.
Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ asmīti vigate ayamahamasmīti asamanupassato,*vigate → vighāte (pts1ed)
atha ca panassa vicikicchākathaṅkathāsallaṁ cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, vicikicchākathaṅkathāsallassa, yadidaṁ asmimānasamugghāto’ti.

Idha panāvuso, bhikkhu evaṁ vadeyya: ‘asmīti kho me vigataṁ, ayamahamasmīti na samanupassāmi,*vigataṁ → vigate (sya-all, mr); vighātaṁ (pts1ed)atha ca pana me vicikicchākathaṅkathāsallaṁ cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Aṭṭhānametaṁ, āvuso, anavakāso, yaṁ asmīti vigate ayamahamasmīti asamanupassato,*vigate → vighāte (pts1ed)atha ca panassa vicikicchākathaṅkathāsallaṁ cittaṁ pariyādāya ṭhassati, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Nissaraṇaṁ hetaṁ, āvuso, vicikicchākathaṅkathāsallassa, yadidaṁ asmimānasamugghāto’ti.

Cha anuttariyāni— dassanānuttariyaṁ, savanānuttariyaṁ, lābhānuttariyaṁ, sikkhānuttariyaṁ, pāricariyānuttariyaṁ, anussatānuttariyaṁ.

Cha anuttariyāni—
dassanānuttariyaṁ, savanānuttariyaṁ, lābhānuttariyaṁ, sikkhānuttariyaṁ, pāricariyānuttariyaṁ, anussatānuttariyaṁ.

Cha anuttariyāni—dassanānuttariyaṁ, savanānuttariyaṁ, lābhānuttariyaṁ, sikkhānuttariyaṁ, pāricariyānuttariyaṁ, anussatānuttariyaṁ.

Cha anussatiṭṭhānāni— buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati.

Cha anussatiṭṭhānāni—
buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati.

Cha anussatiṭṭhānāni—buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati.

Cha satatavihārā. Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.*upekkhako → upekkhako ca (bj, sya-all, mr); upekhako (pts1ed) Sotena saddaṁ sutvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.

Cha satatavihārā.
Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.*upekkhako → upekkhako ca (bj, sya-all, mr); upekhako (pts1ed)
Sotena saddaṁ sutvā …pe…
manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.

Cha satatavihārā. Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.*upekkhako → upekkhako ca (bj, sya-all, mr); upekhako (pts1ed)Sotena saddaṁ sutvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.

Chaḷābhijātiyo. Idhāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati.

Chaḷābhijātiyo.
Idhāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Idha panāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Idha panāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati.
Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati.

Chaḷābhijātiyo. Idhāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati.

Cha nibbedhabhāgiyā saññā— aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā.

Cha nibbedhabhāgiyā saññā—
aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā.

Cha nibbedhabhāgiyā saññā—aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cha dhammā sammadakkhātā;
tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

7. Sattaka
7. Sattaka
7. Sattaka

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame satta?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta dhammā sammadakkhātā;
tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.
Katame satta?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame satta?

Satta ariyadhanāni— saddhādhanaṁ, sīladhanaṁ, hiridhanaṁ, ottappadhanaṁ, sutadhanaṁ, cāgadhanaṁ, paññādhanaṁ.

Satta ariyadhanāni—
saddhādhanaṁ, sīladhanaṁ, hiridhanaṁ, ottappadhanaṁ, sutadhanaṁ, cāgadhanaṁ, paññādhanaṁ.

Satta ariyadhanāni—saddhādhanaṁ, sīladhanaṁ, hiridhanaṁ, ottappadhanaṁ, sutadhanaṁ, cāgadhanaṁ, paññādhanaṁ.

Satta bojjhaṅgā— satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo.

Satta bojjhaṅgā—
satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo.

Satta bojjhaṅgā—satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo.

Satta samādhiparikkhārā— sammādiṭṭhisammādiṭṭhiConocimiento de dukkha, conocimiento del origen de dukkha, conocimiento del cese de dukkha y conocimiento del camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario, sammāsaṅkappo, sammāvācāsammāvācāAbstenerse de mentir, de hablar de forma divisiva, de usar palabras hirientes y del habla inútil o frívola.Ver en el glosario, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati.

Satta samādhiparikkhārā—
sammādiṭṭhisammādiṭṭhiConocimiento de dukkha, conocimiento del origen de dukkha, conocimiento del cese de dukkha y conocimiento del camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario, sammāsaṅkappo, sammāvācāsammāvācāAbstenerse de mentir, de hablar de forma divisiva, de usar palabras hirientes y del habla inútil o frívola.Ver en el glosario, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati.

Satta samādhiparikkhārā—sammādiṭṭhisammādiṭṭhiConocimiento de dukkha, conocimiento del origen de dukkha, conocimiento del cese de dukkha y conocimiento del camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario, sammāsaṅkappo, sammāvācāsammāvācāAbstenerse de mentir, de hablar de forma divisiva, de usar palabras hirientes y del habla inútil o frívola.Ver en el glosario, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati.

Satta asaddhammā— idhāvuso, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti.

Satta asaddhammā—
idhāvuso, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti.

Satta asaddhammā—idhāvuso, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti.

Satta saddhammā— idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, paññavā hoti.

Satta saddhammā—
idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, paññavā hoti.

Satta saddhammā—idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, paññavā hoti.

Satta sappurisadhammā— idhāvuso, bhikkhu dhammaññū ca hoti atthaññū ca attaññū ca mattaññū ca kālaññū ca parisaññū ca puggalaññū ca.

Satta sappurisadhammā—
idhāvuso, bhikkhu dhammaññū ca hoti atthaññū ca attaññū ca mattaññū ca kālaññū ca parisaññū ca puggalaññū ca.

Satta sappurisadhammā—idhāvuso, bhikkhu dhammaññū ca hoti atthaññū ca attaññū ca mattaññū ca kālaññū ca parisaññū ca puggalaññū ca.

Satta niddasavatthūni. Idhāvuso, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti, āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo. Dhammanisantiyā tibbacchando hoti, āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo. Icchāvinaye tibbacchando hoti, āyatiñca icchāvinaye avigatapemo. Paṭisallāne tibbacchando hoti, āyatiñca paṭisallāne avigatapemo. Vīriyārambhe tibbacchando hoti, āyatiñca vīriyārambhe avigatapemo. Satinepakke tibbacchando hoti, āyatiñca satinepakke avigatapemo. Diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti, āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo.

Satta niddasavatthūni.
Idhāvuso, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti, āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo.
Dhammanisantiyā tibbacchando hoti, āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo.
Icchāvinaye tibbacchando hoti, āyatiñca icchāvinaye avigatapemo.
Paṭisallāne tibbacchando hoti, āyatiñca paṭisallāne avigatapemo.
Vīriyārambhe tibbacchando hoti, āyatiñca vīriyārambhe avigatapemo.
Satinepakke tibbacchando hoti, āyatiñca satinepakke avigatapemo.
Diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti, āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo.

Satta niddasavatthūni. Idhāvuso, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti, āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo. Dhammanisantiyā tibbacchando hoti, āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo. Icchāvinaye tibbacchando hoti, āyatiñca icchāvinaye avigatapemo. Paṭisallāne tibbacchando hoti, āyatiñca paṭisallāne avigatapemo. Vīriyārambhe tibbacchando hoti, āyatiñca vīriyārambhe avigatapemo. Satinepakke tibbacchando hoti, āyatiñca satinepakke avigatapemo. Diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti, āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo.

Satta saññā— aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā.

Satta saññā—
aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā.

Satta saññā—aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā.

Satta balāni— saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, hiribalaṁ, ottappabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ.

Satta balāni—
saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, hiribalaṁ, ottappabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ.

Satta balāni—saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, hiribalaṁ, ottappabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ.

Satta viññāṇaṭṭhitiyo. Santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṁ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti.

Satta viññāṇaṭṭhitiyo.
Santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā.
Ayaṁ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti.

Satta viññāṇaṭṭhitiyo. Santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṁ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṁ dutiyā viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā.
Ayaṁ dutiyā viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṁ dutiyā viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṁ tatiyā viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino seyyathāpi devā ābhassarā.
Ayaṁ tatiyā viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṁ tatiyā viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṁ catutthī viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā subhakiṇhā.
Ayaṁ catutthī viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṁ catutthī viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṁ pañcamī viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā.
Ayaṁ pañcamī viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṁ pañcamī viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṁ chaṭṭhī viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanūpagā.
Ayaṁ chaṭṭhī viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṁ chaṭṭhī viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṁ sattamī viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā.
Ayaṁ sattamī viññāṇaṭṭhiti.

Santāvuso, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṁ sattamī viññāṇaṭṭhiti.

Satta puggalā dakkhiṇeyyā— ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhi, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī.

Satta puggalā dakkhiṇeyyā—
ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhi, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī.

Satta puggalā dakkhiṇeyyā—ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhi, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī.

Satta anusayā— kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo.

Satta anusayā—
kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo.

Satta anusayā—kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo.

Satta saṁyojanāni— anunayasaṁyojanaṁ, paṭighasaṁyojanaṁ, diṭṭhisaṁyojanaṁ, vicikicchāsaṁyojanaṁ, mānasaṁyojanaṁ, bhavarāgasaṁyojanaṁ, avijjāsaṁyojanaṁ.

Satta saṁyojanāni—
anunayasaṁyojanaṁ, paṭighasaṁyojanaṁ, diṭṭhisaṁyojanaṁ, vicikicchāsaṁyojanaṁ, mānasaṁyojanaṁ, bhavarāgasaṁyojanaṁ, avijjāsaṁyojanaṁ.

Satta saṁyojanāni—anunayasaṁyojanaṁ, paṭighasaṁyojanaṁ, diṭṭhisaṁyojanaṁ, vicikicchāsaṁyojanaṁ, mānasaṁyojanaṁ, bhavarāgasaṁyojanaṁ, avijjāsaṁyojanaṁ.

Satta adhikaraṇasamathā uppannuppannānaṁ adhikaraṇānaṁ samathāya vūpasamāya— sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṁ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako.

Satta adhikaraṇasamathā uppannuppannānaṁ adhikaraṇānaṁ samathāya vūpasamāya—
sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṁ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako.

Satta adhikaraṇasamathā uppannuppannānaṁ adhikaraṇānaṁ samathāya vūpasamāya—sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṁ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta dhammā sammadakkhātā;
tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito.

Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito.

Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito.

8. Aṭṭhaka
8. Aṭṭhaka
8. Aṭṭhaka

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṭṭha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame aṭṭha?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṭṭha dhammā sammadakkhātā;
tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.
Katame aṭṭha?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṭṭha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame aṭṭha?

Aṭṭha micchattā— micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo micchāsati, micchāsamādhi.

Aṭṭha micchattā—
micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo micchāsati, micchāsamādhi.

Aṭṭha micchattā—micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo micchāsati, micchāsamādhi.

Aṭṭha sammattā— sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

Aṭṭha sammattā—
sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

Aṭṭha sammattā—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

Aṭṭha puggalā dakkhiṇeyyā— sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno; sakadāgāmīsakadāgāmīUna persona que ha abandonado las tres primeras cadenas que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), ha debilitado las cadenas de pasión sensual y aversión, y que tras la muerte está destinado a renacer en este mundo solo una vez más.Ver en el glosario, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; anāgāmīanāgāmīUna persona que ha abandonado las cinco cadenas inferiores que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), y que tras la muerte aparecerá en uno de los mundos de Brahmā llamados las Moradas Puras, donde alcanzará nibbāna, sin retornar jamás a este mundo. Este es el tercero de los cuatro niveles de despertar.Ver en el glosario, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; arahā, arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno.

Aṭṭha puggalā dakkhiṇeyyā—
sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno; sakadāgāmīsakadāgāmīUna persona que ha abandonado las tres primeras cadenas que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), ha debilitado las cadenas de pasión sensual y aversión, y que tras la muerte está destinado a renacer en este mundo solo una vez más.Ver en el glosario, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; anāgāmīanāgāmīUna persona que ha abandonado las cinco cadenas inferiores que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), y que tras la muerte aparecerá en uno de los mundos de Brahmā llamados las Moradas Puras, donde alcanzará nibbāna, sin retornar jamás a este mundo. Este es el tercero de los cuatro niveles de despertar.Ver en el glosario, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; arahā, arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno.

Aṭṭha puggalā dakkhiṇeyyā—sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno; sakadāgāmīsakadāgāmīUna persona que ha abandonado las tres primeras cadenas que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), ha debilitado las cadenas de pasión sensual y aversión, y que tras la muerte está destinado a renacer en este mundo solo una vez más.Ver en el glosario, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; anāgāmīanāgāmīUna persona que ha abandonado las cinco cadenas inferiores que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), y que tras la muerte aparecerá en uno de los mundos de Brahmā llamados las Moradas Puras, donde alcanzará nibbāna, sin retornar jamás a este mundo. Este es el tercero de los cuatro niveles de despertar.Ver en el glosario, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; arahā, arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno.

Aṭṭha kusītavatthūni. Idhāvuso, bhikkhunā kammaṁ kātabbaṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘kammaṁ kho me kātabbaṁ bhavissati, kammaṁ kho pana me karontassa kāyo kilamissati, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ paṭhamaṁ kusītavatthu.

Aṭṭha kusītavatthūni.
Idhāvuso, bhikkhunā kammaṁ kātabbaṁ hoti.
Tassa evaṁ hoti:
‘kammaṁ kho me kātabbaṁ bhavissati, kammaṁ kho pana me karontassa kāyo kilamissati, handāhaṁ nipajjāmī’ti.
So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Idaṁ paṭhamaṁ kusītavatthu.

Aṭṭha kusītavatthūni. Idhāvuso, bhikkhunā kammaṁ kātabbaṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘kammaṁ kho me kātabbaṁ bhavissati, kammaṁ kho pana me karontassa kāyo kilamissati, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ paṭhamaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā kammaṁ kataṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho kammaṁ akāsiṁ, kammaṁ kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati …pe… idaṁ dutiyaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā kammaṁ kataṁ hoti.
Tassa evaṁ hoti:
‘ahaṁ kho kammaṁ akāsiṁ, kammaṁ kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaṁ nipajjāmī’ti.
So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati …pe…
idaṁ dutiyaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā kammaṁ kataṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho kammaṁ akāsiṁ, kammaṁ kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati …pe… idaṁ dutiyaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṁ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati … idaṁ tatiyaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti.
Tassa evaṁ hoti:
‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṁ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati, handāhaṁ nipajjāmī’ti.
So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati …
idaṁ tatiyaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṁ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati … idaṁ tatiyaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho maggaṁ agamāsiṁ, maggaṁ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati … idaṁ catutthaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti.
Tassa evaṁ hoti:
‘ahaṁ kho maggaṁ agamāsiṁ, maggaṁ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto, handāhaṁ nipajjāmī’ti.
So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati …
idaṁ catutthaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho maggaṁ agamāsiṁ, maggaṁ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati … idaṁ catutthaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto nālatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo kilanto akammañño, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati … idaṁ pañcamaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ.
Tassa evaṁ hoti:
‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto nālatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo kilanto akammañño, handāhaṁ nipajjāmī’ti.
So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati …
idaṁ pañcamaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto nālatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo kilanto akammañño, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati … idaṁ pañcamaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto alatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo garuko akammañño, māsācitaṁ maññe, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati … idaṁ chaṭṭhaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ.
Tassa evaṁ hoti:
‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto alatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo garuko akammañño, māsācitaṁ maññe, handāhaṁ nipajjāmī’ti.
So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati …
idaṁ chaṭṭhaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto alatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo garuko akammañño, māsācitaṁ maññe, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati … idaṁ chaṭṭhaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṁ hoti: ‘uppanno kho me ayaṁ appamattako ābādho; atthi kappo nipajjituṁ, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati … idaṁ sattamaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho.
Tassa evaṁ hoti:
‘uppanno kho me ayaṁ appamattako ābādho;
atthi kappo nipajjituṁ, handāhaṁ nipajjāmī’ti.
So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati …
idaṁ sattamaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṁ hoti: ‘uppanno kho me ayaṁ appamattako ābādho; atthi kappo nipajjituṁ, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati … idaṁ sattamaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā.*gilānā vuṭṭhito → gilānavuṭṭhito (saddanīti) Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, tassa me kāyo dubbalo akammañño, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ aṭṭhamaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā.*gilānā vuṭṭhito → gilānavuṭṭhito (saddanīti)
Tassa evaṁ hoti:
‘ahaṁ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, tassa me kāyo dubbalo akammañño, handāhaṁ nipajjāmī’ti.
So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Idaṁ aṭṭhamaṁ kusītavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā.*gilānā vuṭṭhito → gilānavuṭṭhito (saddanīti)Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, tassa me kāyo dubbalo akammañño, handāhaṁ nipajjāmī’ti. So nipajjati na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ aṭṭhamaṁ kusītavatthu.

Aṭṭha ārambhavatthūni. Idhāvuso, bhikkhunā kammaṁ kātabbaṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘kammaṁ kho me kātabbaṁ bhavissati, kammaṁ kho pana me karontena na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. So vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ paṭhamaṁ ārambhavatthu.

Aṭṭha ārambhavatthūni.
Idhāvuso, bhikkhunā kammaṁ kātabbaṁ hoti.
Tassa evaṁ hoti:
‘kammaṁ kho me kātabbaṁ bhavissati, kammaṁ kho pana me karontena na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti.
So vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Idaṁ paṭhamaṁ ārambhavatthu.

Aṭṭha ārambhavatthūni. Idhāvuso, bhikkhunā kammaṁ kātabbaṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘kammaṁ kho me kātabbaṁ bhavissati, kammaṁ kho pana me karontena na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. So vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ paṭhamaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā kammaṁ kataṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho kammaṁ akāsiṁ, kammaṁ kho panāhaṁ karonto nāsakkhiṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ dutiyaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā kammaṁ kataṁ hoti.
Tassa evaṁ hoti:
‘ahaṁ kho kammaṁ akāsiṁ, kammaṁ kho panāhaṁ karonto nāsakkhiṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe…
so vīriyaṁ ārabhati …
idaṁ dutiyaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā kammaṁ kataṁ hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho kammaṁ akāsiṁ, kammaṁ kho panāhaṁ karonto nāsakkhiṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ dutiyaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṁ kho pana me gacchantena na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ. Handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ tatiyaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti.
Tassa evaṁ hoti:
‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṁ kho pana me gacchantena na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ.
Handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe…
so vīriyaṁ ārabhati …
idaṁ tatiyaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṁ kho pana me gacchantena na sukaraṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ. Handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ tatiyaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho maggaṁ agamāsiṁ, maggaṁ kho panāhaṁ gacchanto nāsakkhiṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ catutthaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti.
Tassa evaṁ hoti:
‘ahaṁ kho maggaṁ agamāsiṁ, maggaṁ kho panāhaṁ gacchanto nāsakkhiṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe…
so vīriyaṁ ārabhati …
idaṁ catutthaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho maggaṁ agamāsiṁ, maggaṁ kho panāhaṁ gacchanto nāsakkhiṁ buddhānaṁ sāsanaṁ manasi kātuṁ, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ catutthaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto nālatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo lahuko kammañño, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ pañcamaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ.
Tassa evaṁ hoti:
‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto nālatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo lahuko kammañño, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe…
so vīriyaṁ ārabhati …
idaṁ pañcamaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto nālatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo lahuko kammañño, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ pañcamaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto alatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo balavā kammañño, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ chaṭṭhaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ.
Tassa evaṁ hoti:
‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto alatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo balavā kammañño, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe…
so vīriyaṁ ārabhati …
idaṁ chaṭṭhaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya caranto alatthaṁ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, tassa me kāyo balavā kammañño, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ chaṭṭhaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṁ hoti: ‘uppanno kho me ayaṁ appamattako ābādho, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me ābādho pavaḍḍheyya, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ sattamaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho.
Tassa evaṁ hoti:
‘uppanno kho me ayaṁ appamattako ābādho, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me ābādho pavaḍḍheyya, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe…
so vīriyaṁ ārabhati …
idaṁ sattamaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṁ hoti: ‘uppanno kho me ayaṁ appamattako ābādho, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me ābādho pavaḍḍheyya, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi …pe… so vīriyaṁ ārabhati … idaṁ sattamaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me ābādho paccudāvatteyya, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. So vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ aṭṭhamaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā.
Tassa evaṁ hoti:
‘ahaṁ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me ābādho paccudāvatteyya, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti.
So vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Idaṁ aṭṭhamaṁ ārambhavatthu.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ me ābādho paccudāvatteyya, handāhaṁ vīriyaṁ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. So vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṁ aṭṭhamaṁ ārambhavatthu.

Aṭṭha dānavatthūni. Āsajja dānaṁ deti, bhayā dānaṁ deti, ‘adāsi me’ti dānaṁ deti, ‘dassati me’ti dānaṁ deti, ‘sāhu dānan’ti dānaṁ deti, ‘ahaṁ pacāmi, ime na pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaṁ dānaṁ na dātun’ti dānaṁ deti, ‘idaṁ me dānaṁ dadato kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchatī’ti dānaṁ deti. Cittālaṅkāracittaparikkhāratthaṁ dānaṁ deti.

Aṭṭha dānavatthūni.
Āsajja dānaṁ deti, bhayā dānaṁ deti, ‘adāsi me’ti dānaṁ deti, ‘dassati me’ti dānaṁ deti, ‘sāhu dānan’ti dānaṁ deti, ‘ahaṁ pacāmi, ime na pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaṁ dānaṁ na dātun’ti dānaṁ deti, ‘idaṁ me dānaṁ dadato kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchatī’ti dānaṁ deti.
Cittālaṅkāracittaparikkhāratthaṁ dānaṁ deti.

Aṭṭha dānavatthūni. Āsajja dānaṁ deti, bhayā dānaṁ deti, ‘adāsi me’ti dānaṁ deti, ‘dassati me’ti dānaṁ deti, ‘sāhu dānan’ti dānaṁ deti, ‘ahaṁ pacāmi, ime na pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaṁ dānaṁ na dātun’ti dānaṁ deti, ‘idaṁ me dānaṁ dadato kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchatī’ti dānaṁ deti. Cittālaṅkāracittaparikkhāratthaṁ dānaṁ deti.

Aṭṭha dānūpapattiyo. Idhāvuso, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati.*paccāsīsati → paccāsiṁsati (bj, sya-all, km, pts1ed) So passati khattiyamahāsālaṁ vā brāhmaṇamahāsālaṁ vā gahapatimahāsālaṁ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṁ samaṅgībhūtaṁ paricārayamānaṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti, tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ uttari abhāvitaṁ tatrūpapattiyā saṁvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

Aṭṭha dānūpapattiyo.
Idhāvuso, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ.
So yaṁ deti taṁ paccāsīsati.*paccāsīsati → paccāsiṁsati (bj, sya-all, km, pts1ed)
So passati khattiyamahāsālaṁ vā brāhmaṇamahāsālaṁ vā gahapatimahāsālaṁ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṁ samaṅgībhūtaṁ paricārayamānaṁ.
Tassa evaṁ hoti:
‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā sahabyataṁ upapajjeyyan’ti.
So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti, tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ uttari abhāvitaṁ tatrūpapattiyā saṁvattati.
Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa.
Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

Aṭṭha dānūpapattiyo. Idhāvuso, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati.*paccāsīsati → paccāsiṁsati (bj, sya-all, km, pts1ed)So passati khattiyamahāsālaṁ vā brāhmaṇamahāsālaṁ vā gahapatimahāsālaṁ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṁ samaṅgībhūtaṁ paricārayamānaṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti, tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ uttari abhāvitaṁ tatrūpapattiyā saṁvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ …pe… seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti: ‘cātumahārājikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti.*cātumahārājikā → cātummahārājikā (bj, sya-all, pts1ed) Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti, tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ uttari abhāvitaṁ tatrūpapattiyā saṁvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ …pe… seyyāvasathapadīpeyyaṁ.
So yaṁ deti taṁ paccāsīsati.
Tassa sutaṁ hoti:
‘cātumahārājikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti.*cātumahārājikā → cātummahārājikā (bj, sya-all, pts1ed)
Tassa evaṁ hoti:
‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti.
So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti, tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ uttari abhāvitaṁ tatrūpapattiyā saṁvattati.
Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa.
Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ …pe… seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti: ‘cātumahārājikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti.*cātumahārājikā → cātummahārājikā (bj, sya-all, pts1ed)Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti, tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ uttari abhāvitaṁ tatrūpapattiyā saṁvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ …pe… seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti: ‘tāvatiṁsā devā …pe… yāmā devā …pe… tusitā devā …pe… nimmānaratī devā …pe… paranimmitavasavattī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti, tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ uttari abhāvitaṁ tatrūpapattiyā saṁvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ …pe… seyyāvasathapadīpeyyaṁ.
So yaṁ deti taṁ paccāsīsati.
Tassa sutaṁ hoti:
‘tāvatiṁsā devā …pe…
yāmā devā …pe…
tusitā devā …pe…
nimmānaratī devā …pe…
paranimmitavasavattī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti.
Tassa evaṁ hoti:
‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti.
So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti, tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ uttari abhāvitaṁ tatrūpapattiyā saṁvattati.
Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa.
Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ …pe… seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti: ‘tāvatiṁsā devā …pe… yāmā devā …pe… tusitā devā …pe… nimmānaratī devā …pe… paranimmitavasavattī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti, tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ uttari abhāvitaṁ tatrūpapattiyā saṁvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti: ‘brahmakāyikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti, tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ uttari abhāvitaṁ tatrūpapattiyā saṁvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa; vītarāgassa no sarāgassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi vītarāgattā.

Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ.
So yaṁ deti taṁ paccāsīsati.
Tassa sutaṁ hoti:
‘brahmakāyikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti.
Tassa evaṁ hoti:
‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti.
So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti, tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ uttari abhāvitaṁ tatrūpapattiyā saṁvattati.
Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa;
vītarāgassa no sarāgassa.
Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi vītarāgattā.

Puna caparaṁ, āvuso, idhekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti: ‘brahmakāyikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti, tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ uttari abhāvitaṁ tatrūpapattiyā saṁvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa; vītarāgassa no sarāgassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi vītarāgattā.

Aṭṭha parisāparisāLos cuatro grupos de seguidores del Buddha que incluyen monjes, monjas, laicos y laicas. Comparar con saṅgha. Ver bhikkhu, bhikkhunī, upāsaka/upāsikā.Ver en el glosario— khattiyaparisā, brāhmaṇaparisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā, cātumahārājikaparisā, tāvatiṁsaparisā, māraparisā, brahmaparisā.

Aṭṭha parisāparisāLos cuatro grupos de seguidores del Buddha que incluyen monjes, monjas, laicos y laicas. Comparar con saṅgha. Ver bhikkhu, bhikkhunī, upāsaka/upāsikā.Ver en el glosario—
khattiyaparisā, brāhmaṇaparisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā, cātumahārājikaparisā, tāvatiṁsaparisā, māraparisā, brahmaparisā.

Aṭṭha parisāparisāLos cuatro grupos de seguidores del Buddha que incluyen monjes, monjas, laicos y laicas. Comparar con saṅgha. Ver bhikkhu, bhikkhunī, upāsaka/upāsikā.Ver en el glosario—khattiyaparisā, brāhmaṇaparisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā, cātumahārājikaparisā, tāvatiṁsaparisā, māraparisā, brahmaparisā.

Aṭṭha lokadhammā— lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṁsā ca, sukhañca, dukkhañca.

Aṭṭha lokadhammā—
lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṁsā ca, sukhañca, dukkhañca.

Aṭṭha lokadhammā—lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṁsā ca, sukhañca, dukkhañca.

Aṭṭha abhibhāyatanāni. Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ paṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ.

Aṭṭha abhibhāyatanāni.
Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti.
Idaṁ paṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ.

Aṭṭha abhibhāyatanāni. Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ paṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti— evaṁsaññī hoti. Idaṁ dutiyaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti—
evaṁsaññī hoti.
Idaṁ dutiyaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti—evaṁsaññī hoti. Idaṁ dutiyaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ tatiyaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti.
Idaṁ tatiyaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ tatiyaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ catutthaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti.
Idaṁ catutthaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ catutthaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti.*evameva → evamevaṁ (bj, mr) Idaṁ pañcamaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni.
Seyyathāpi nāma umāpupphaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ;
evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti.*evameva → evamevaṁ (bj, mr)
Idaṁ pañcamaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti.*evameva → evamevaṁ (bj, mr)Idaṁ pañcamaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ chaṭṭhaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni.
Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ;
evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti.
Idaṁ chaṭṭhaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ chaṭṭhaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ sattamaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni.
Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ;
evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti.
Idaṁ sattamaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ sattamaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ odātaṁ odātavaṇṇaṁ odātanidassanaṁ odātanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ aṭṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni.
Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ odātaṁ odātavaṇṇaṁ odātanidassanaṁ odātanibhāsaṁ;
evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti.
Idaṁ aṭṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ.

Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ odātaṁ odātavaṇṇaṁ odātanidassanaṁ odātanibhāsaṁ; evameva ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ aṭṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ.

Aṭṭha vimokkhā. Rūpī rūpāni passati. Ayaṁ paṭhamo vimokkho.

Aṭṭha vimokkhā.
Rūpī rūpāni passati.
Ayaṁ paṭhamo vimokkho.

Aṭṭha vimokkhā. Rūpī rūpāni passati. Ayaṁ paṭhamo vimokkho.

Ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati. Ayaṁ dutiyo vimokkho.

Ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati.
Ayaṁ dutiyo vimokkho.

Ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati. Ayaṁ dutiyo vimokkho.

Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṁ tatiyo vimokkho.

Subhanteva adhimutto hoti.
Ayaṁ tatiyo vimokkho.

Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṁ tatiyo vimokkho.

Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ catuttho vimokkho.

Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati.
Ayaṁ catuttho vimokkho.

Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ catuttho vimokkho.

Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ pañcamo vimokkho.

Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati.
Ayaṁ pañcamo vimokkho.

Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ pañcamo vimokkho.

Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ chaṭṭho vimokkho.

Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati.
Ayaṁ chaṭṭho vimokkho.

Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ chaṭṭho vimokkho.

Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ sattamo vimokkho.

Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati.
Ayaṁ sattamo vimokkho.

Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ sattamo vimokkho.

Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ aṭṭhamo vimokkho.

Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati.
Ayaṁ aṭṭhamo vimokkho.

Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ aṭṭhamo vimokkho.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṭṭha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṭṭha dhammā sammadakkhātā;
tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṭṭha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

9. Navaka
9. Navaka
9. Navaka

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena nava dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame nava?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena nava dhammā sammadakkhātā;
tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.
Katame nava?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena nava dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame nava?

Nava āghātavatthūni. ‘Anatthaṁ me acarī’ti āghātaṁ bandhati; ‘anatthaṁ me caratī’ti āghātaṁ bandhati; ‘anatthaṁ me carissatī’ti āghātaṁ bandhati; ‘piyassa me manāpassa anatthaṁ acarī’ti āghātaṁ bandhati …pe… anatthaṁ caratīti āghātaṁ bandhati …pe… anatthaṁ carissatīti āghātaṁ bandhati; ‘appiyassa me amanāpassa atthaṁ acarī’ti āghātaṁ bandhati …pe… atthaṁ caratīti āghātaṁ bandhati …pe… atthaṁ carissatīti āghātaṁ bandhati.

Nava āghātavatthūni.
‘Anatthaṁ me acarī’ti āghātaṁ bandhati;
‘anatthaṁ me caratī’ti āghātaṁ bandhati;
‘anatthaṁ me carissatī’ti āghātaṁ bandhati;
‘piyassa me manāpassa anatthaṁ acarī’ti āghātaṁ bandhati …pe…
anatthaṁ caratīti āghātaṁ bandhati …pe…
anatthaṁ carissatīti āghātaṁ bandhati;
‘appiyassa me amanāpassa atthaṁ acarī’ti āghātaṁ bandhati …pe…
atthaṁ caratīti āghātaṁ bandhati …pe…
atthaṁ carissatīti āghātaṁ bandhati.

Nava āghātavatthūni. ‘Anatthaṁ me acarī’ti āghātaṁ bandhati; ‘anatthaṁ me caratī’ti āghātaṁ bandhati; ‘anatthaṁ me carissatī’ti āghātaṁ bandhati; ‘piyassa me manāpassa anatthaṁ acarī’ti āghātaṁ bandhati …pe… anatthaṁ caratīti āghātaṁ bandhati …pe… anatthaṁ carissatīti āghātaṁ bandhati; ‘appiyassa me amanāpassa atthaṁ acarī’ti āghātaṁ bandhati …pe… atthaṁ caratīti āghātaṁ bandhati …pe… atthaṁ carissatīti āghātaṁ bandhati.

Nava āghātapaṭivinayā. ‘Anatthaṁ me acari, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti;*acari → acarīti (bj, sya-all, mr) ‘anatthaṁ me carati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; ‘anatthaṁ me carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; ‘piyassa me manāpassa anatthaṁ acari …pe… anatthaṁ carati …pe… anatthaṁ carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; ‘appiyassa me amanāpassa atthaṁ acari …pe… atthaṁ carati …pe… atthaṁ carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti.

Nava āghātapaṭivinayā.
‘Anatthaṁ me acari, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti;*acari → acarīti (bj, sya-all, mr)
‘anatthaṁ me carati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti;
‘anatthaṁ me carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti;
‘piyassa me manāpassa anatthaṁ acari …pe…
anatthaṁ carati …pe…
anatthaṁ carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti;
‘appiyassa me amanāpassa atthaṁ acari …pe…
atthaṁ carati …pe…
atthaṁ carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti.

Nava āghātapaṭivinayā. ‘Anatthaṁ me acari, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti;*acari → acarīti (bj, sya-all, mr)‘anatthaṁ me carati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; ‘anatthaṁ me carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; ‘piyassa me manāpassa anatthaṁ acari …pe… anatthaṁ carati …pe… anatthaṁ carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti; ‘appiyassa me amanāpassa atthaṁ acari …pe… atthaṁ carati …pe… atthaṁ carissati, taṁ kutettha labbhā’ti āghātaṁ paṭivineti.

Nava sattāvāsā. Santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṁ paṭhamo sattāvāso.

Nava sattāvāsā.
Santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā.
Ayaṁ paṭhamo sattāvāso.

Nava sattāvāsā. Santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṁ paṭhamo sattāvāso.

Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṁ dutiyo sattāvāso.

Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā.
Ayaṁ dutiyo sattāvāso.

Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṁ dutiyo sattāvāso.

Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṁ tatiyo sattāvāso.

Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā.
Ayaṁ tatiyo sattāvāso.

Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṁ tatiyo sattāvāso.

Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṁ catuttho sattāvāso.

Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā.
Ayaṁ catuttho sattāvāso.

Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṁ catuttho sattāvāso.

Santāvuso, sattā asaññino appaṭisaṁvedino, seyyathāpi devā asaññasattā.*asaññasattā → asaññisattā (sya-all, km) Ayaṁ pañcamo sattāvāso.

Santāvuso, sattā asaññino appaṭisaṁvedino, seyyathāpi devā asaññasattā.*asaññasattā → asaññisattā (sya-all, km)
Ayaṁ pañcamo sattāvāso.

Santāvuso, sattā asaññino appaṭisaṁvedino, seyyathāpi devā asaññasattā.*asaññasattā → asaññisattā (sya-all, km)Ayaṁ pañcamo sattāvāso.

Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṁ chaṭṭho sattāvāso.

Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā.
Ayaṁ chaṭṭho sattāvāso.

Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṁ chaṭṭho sattāvāso.

Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṁ sattamo sattāvāso.

Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanūpagā.
Ayaṁ sattamo sattāvāso.

Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṁ sattamo sattāvāso.

Santāvuso, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṁ aṭṭhamo sattāvāso.

Santāvuso, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā.
Ayaṁ aṭṭhamo sattāvāso.

Santāvuso, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṁ aṭṭhamo sattāvāso.

Santāvuso, sattā sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanūpagā. Ayaṁ navamo sattāvāso.

Santāvuso, sattā sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanūpagā.
Ayaṁ navamo sattāvāso.

Santāvuso, sattā sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanūpagā. Ayaṁ navamo sattāvāso.

Nava akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya. Idhāvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo nirayaṁ upapanno hoti. Ayaṁ paṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Nava akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya.
Idhāvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito.
Ayañca puggalo nirayaṁ upapanno hoti.
Ayaṁ paṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Nava akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya. Idhāvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo nirayaṁ upapanno hoti. Ayaṁ paṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ, āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo tiracchānayoniṁ upapanno hoti. Ayaṁ dutiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ, āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito.
Ayañca puggalo tiracchānayoniṁ upapanno hoti.
Ayaṁ dutiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ, āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo tiracchānayoniṁ upapanno hoti. Ayaṁ dutiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe… pettivisayaṁ upapanno hoti. Ayaṁ tatiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe…
pettivisayaṁ upapanno hoti.
Ayaṁ tatiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe… pettivisayaṁ upapanno hoti. Ayaṁ tatiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe… asurakāyaṁ upapanno hoti. Ayaṁ catuttho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe…
asurakāyaṁ upapanno hoti.
Ayaṁ catuttho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe… asurakāyaṁ upapanno hoti. Ayaṁ catuttho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe… aññataraṁ dīghāyukaṁ devanikāyaṁ upapanno hoti. Ayaṁ pañcamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe…
aññataraṁ dīghāyukaṁ devanikāyaṁ upapanno hoti.
Ayaṁ pañcamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe… aññataraṁ dīghāyukaṁ devanikāyaṁ upapanno hoti. Ayaṁ pañcamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe… paccantimesu janapadesu paccājāto hoti milakkhesu aviññātāresu, yattha natthi gati bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ.*milakkhesu → milakkhakesu (sya-all, km); milakkhusu (pts1ed); milakkhūsu (mr) Ayaṁ chaṭṭho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe…
paccantimesu janapadesu paccājāto hoti milakkhesu aviññātāresu, yattha natthi gati bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ.*milakkhesu → milakkhakesu (sya-all, km); milakkhusu (pts1ed); milakkhūsu (mr)
Ayaṁ chaṭṭho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe… paccantimesu janapadesu paccājāto hoti milakkhesu aviññātāresu, yattha natthi gati bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ.*milakkhesu → milakkhakesu (sya-all, km); milakkhusu (pts1ed); milakkhūsu (mr)Ayaṁ chaṭṭho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe… majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti micchādiṭṭhiko viparītadassano: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā pavedentī’ti. Ayaṁ sattamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe…
majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti micchādiṭṭhiko viparītadassano:
‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā pavedentī’ti.
Ayaṁ sattamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe… majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti micchādiṭṭhiko viparītadassano: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā pavedentī’ti. Ayaṁ sattamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe… majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti duppañño jaḷo eḷamūgo, nappaṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṁ. Ayaṁ aṭṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe…
majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti duppañño jaḷo eḷamūgo, nappaṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṁ.
Ayaṁ aṭṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ …pe… majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti duppañño jaḷo eḷamūgo, nappaṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṁ. Ayaṁ aṭṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ, āvuso, tathāgato ca loke na uppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho,*na → katthaci nakāro na dhammo ca na desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti paññavā ajaḷo aneḷamūgo, paṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṁ. Ayaṁ navamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ, āvuso, tathāgato ca loke na uppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho,*na → katthaci nakāro na
dhammo ca na desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti paññavā ajaḷo aneḷamūgo, paṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṁ.
Ayaṁ navamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Puna caparaṁ, āvuso, tathāgato ca loke na uppanno hoti arahaṁ sammāsambuddho,*na → katthaci nakāro nadhammo ca na desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti paññavā ajaḷo aneḷamūgo, paṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṁ. Ayaṁ navamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

Nava anupubbavihārā. Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā …pe… ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati.

Nava anupubbavihārā.
Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā …pe… ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati.
Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati.
Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati.
Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati.
Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati.

Nava anupubbavihārā. Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā …pe… ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati.

Nava anupubbanirodhā. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa kāmasaññā niruddhā hoti. Dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti. Tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pīti niruddhā hoti. Catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa assāsapassāssā niruddhā honti. Ākāsānañcāyatanaṁ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti. Viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Ākiñcaññāyatanaṁ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti. Saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti.

Nava anupubbanirodhā.
Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa kāmasaññā niruddhā hoti.
Dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti.
Tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pīti niruddhā hoti.
Catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa assāsapassāssā niruddhā honti.
Ākāsānañcāyatanaṁ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti.
Viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti.
Ākiñcaññāyatanaṁ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti.
Nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti.
Saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti.

Nava anupubbanirodhā. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa kāmasaññā niruddhā hoti. Dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti. Tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pīti niruddhā hoti. Catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa assāsapassāssā niruddhā honti. Ākāsānañcāyatanaṁ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti. Viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Ākiñcaññāyatanaṁ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti. Saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena nava dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena nava dhammā sammadakkhātā.
Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena nava dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.

10. Dasaka
10. Dasaka
10. Dasaka

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame dasa?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā.
Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ.
Katame dasa?

Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ …pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Katame dasa?

Dasa nāthakaraṇā dhammā. Idhāvuso, bhikkhu sīlavā hoti. Pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yaṁpāvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati, ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Dasa nāthakaraṇā dhammā.
Idhāvuso, bhikkhu sīlavā hoti. Pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
Yaṁpāvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati, ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Dasa nāthakaraṇā dhammā. Idhāvuso, bhikkhu sīlavā hoti. Pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yaṁpāvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati, ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.*sātthā sabyañjanā → sātthaṁ sabyañjanaṁ (sya-all); sātthaṁ savyañjanaṁ (pts1ed) | dhātā → dhatā (bj, sya-all, km, pts1ed) Yaṁpāvuso, bhikkhu bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.*sātthā sabyañjanā → sātthaṁ sabyañjanaṁ (sya-all); sātthaṁ savyañjanaṁ (pts1ed) | dhātā → dhatā (bj, sya-all, km, pts1ed)
Yaṁpāvuso, bhikkhu bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.*sātthā sabyañjanā → sātthaṁ sabyañjanaṁ (sya-all); sātthaṁ savyañjanaṁ (pts1ed) | dhātā → dhatā (bj, sya-all, km, pts1ed)Yaṁpāvuso, bhikkhu bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yaṁpāvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko.
Yaṁpāvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko.
Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yaṁpāvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. Yaṁpāvuso, bhikkhu suvaco hoti …pe… padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ.
Yaṁpāvuso, bhikkhu suvaco hoti …pe… padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ.
Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. Yaṁpāvuso, bhikkhu suvaco hoti …pe… padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. Yaṁpāvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ …pe… alaṁ saṁvidhātuṁ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ.
Yaṁpāvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ …pe… alaṁ saṁvidhātuṁ.
Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. Yaṁpāvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ …pe… alaṁ saṁvidhātuṁ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo.*uḷārapāmojjo → oḷārapāmojjo (sya-all, km); uḷārapāmujjo (pts1ed) Yaṁpāvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti …pe… uḷārapāmojjo. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo.*uḷārapāmojjo → oḷārapāmojjo (sya-all, km); uḷārapāmujjo (pts1ed)
Yaṁpāvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti …pe… uḷārapāmojjo.
Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo.*uḷārapāmojjo → oḷārapāmojjo (sya-all, km); uḷārapāmujjo (pts1ed)Yaṁpāvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti …pe… uḷārapāmojjo. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi. Yaṁpāvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti …pe… parikkhārehi. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi.
Yaṁpāvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti …pe… parikkhārehi.
Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi. Yaṁpāvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti …pe… parikkhārehi. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yaṁpāvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati …pe… anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.
Yaṁpāvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati …pe… anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.
Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yaṁpāvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati …pe… anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yaṁpāvuso, bhikkhu satimā hoti …pe… saritā anussaritā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā.
Yaṁpāvuso, bhikkhu satimā hoti …pe… saritā anussaritā.
Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yaṁpāvuso, bhikkhu satimā hoti …pe… saritā anussaritā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Yaṁpāvuso, bhikkhu paññavā hoti …pe… sammādukkhakkhayagāminiyā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā.
Yaṁpāvuso, bhikkhu paññavā hoti …pe… sammādukkhakkhayagāminiyā.
Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Yaṁpāvuso, bhikkhu paññavā hoti …pe… sammādukkhakkhayagāminiyā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Dasa kasiṇāyatanāni. Pathavīkasiṇameko sañjānāti, uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Āpokasiṇameko sañjānāti …pe… tejokasiṇameko sañjānāti … vāyokasiṇameko sañjānāti … nīlakasiṇameko sañjānāti … pītakasiṇameko sañjānāti … lohitakasiṇameko sañjānāti … odātakasiṇameko sañjānāti … ākāsakasiṇameko sañjānāti … viññāṇakasiṇameko sañjānāti, uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ.

Dasa kasiṇāyatanāni.
Pathavīkasiṇameko sañjānāti, uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ.
Āpokasiṇameko sañjānāti …pe…
tejokasiṇameko sañjānāti …
vāyokasiṇameko sañjānāti …
nīlakasiṇameko sañjānāti …
pītakasiṇameko sañjānāti …
lohitakasiṇameko sañjānāti …
odātakasiṇameko sañjānāti …
ākāsakasiṇameko sañjānāti …
viññāṇakasiṇameko sañjānāti, uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ.

Dasa kasiṇāyatanāni. Pathavīkasiṇameko sañjānāti, uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Āpokasiṇameko sañjānāti …pe… tejokasiṇameko sañjānāti … vāyokasiṇameko sañjānāti … nīlakasiṇameko sañjānāti … pītakasiṇameko sañjānāti … lohitakasiṇameko sañjānāti … odātakasiṇameko sañjānāti … ākāsakasiṇameko sañjānāti … viññāṇakasiṇameko sañjānāti, uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ.

Dasa akusalakammapathā— pāṇātipāto, adinnādānaṁ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo, abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhi.

Dasa akusalakammapathā—
pāṇātipāto, adinnādānaṁ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo, abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhi.

Dasa akusalakammapathā—pāṇātipāto, adinnādānaṁ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo, abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhi.

Dasa kusalakammapathā— pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi.

Dasa kusalakammapathā—
pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi.

Dasa kusalakammapathā—pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi.

Dasa ariyavāsā. Idhāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.

Dasa ariyavāsā.
Idhāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.

Dasa ariyavāsā. Idhāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.

Kathañcāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti?
Idhāvuso, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti.
Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti?
Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.
Sotena saddaṁ sutvā …pe…
manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.
Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu ekārakkho hoti? Idhāvuso, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu ekārakkho hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu ekārakkho hoti?
Idhāvuso, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti.
Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu ekārakkho hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu ekārakkho hoti? Idhāvuso, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu ekārakkho hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti? Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti?
Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti.
Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti? Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti? Idhāvuso, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ puthupaccekasaccāni, sabbāni tāni nunnāni honti paṇunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti?
Idhāvuso, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ puthupaccekasaccāni, sabbāni tāni nunnāni honti paṇunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni.
Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti? Idhāvuso, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ puthupaccekasaccāni, sabbāni tāni nunnāni honti paṇunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti?
Idhāvuso, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā.
Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṁsāsaṅkappo pahīno hoti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti?
Idhāvuso, bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṁsāsaṅkappo pahīno hoti.
Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṁsāsaṅkappo pahīno hoti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? Idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti?
Idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? Idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti? Idhāvuso, bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ hoti, dosā cittaṁ vimuttaṁ hoti, mohā cittaṁ vimuttaṁ hoti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti?
Idhāvuso, bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ hoti, dosā cittaṁ vimuttaṁ hoti, mohā cittaṁ vimuttaṁ hoti.
Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti? Idhāvuso, bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ hoti, dosā cittaṁ vimuttaṁ hoti, mohā cittaṁ vimuttaṁ hoti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti? Idhāvuso, bhikkhu ‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti. ‘Doso me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti. ‘Moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti?
Idhāvuso, bhikkhu ‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti.
‘Doso me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti.
‘Moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti.
Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti.

Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti? Idhāvuso, bhikkhu ‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti. ‘Doso me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti. ‘Moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti.

Dasa asekkhā dhammā— asekkhā sammādiṭṭhi, asekkho sammāsaṅkappo, asekkhā sammāvācā, asekkho sammākammanto, asekkho sammāājīvo, asekkho sammāvāyāmo, asekkhā sammāsati, asekkho sammāsamādhi, asekkhaṁ sammāñāṇaṁ, asekkhā sammāvimutti.

Dasa asekkhā dhammā—
asekkhā sammādiṭṭhi, asekkho sammāsaṅkappo, asekkhā sammāvācā, asekkho sammākammanto, asekkho sammāājīvo, asekkho sammāvāyāmo, asekkhā sammāsati, asekkho sammāsamādhi, asekkhaṁ sammāñāṇaṁ, asekkhā sammāvimutti.

Dasa asekkhā dhammā—asekkhā sammādiṭṭhi, asekkho sammāsaṅkappo, asekkhā sammāvācā, asekkho sammākammanto, asekkho sammāājīvo, asekkho sammāvāyāmo, asekkhā sammāsati, asekkho sammāsamādhi, asekkhaṁ sammāñāṇaṁ, asekkhā sammāvimutti.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā.
Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti.

Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṁ na vivaditabbaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikaṁ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti.

Atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “sādhu sādhu, sāriputta, sādhu kho tvaṁ, sāriputta, bhikkhūnaṁ saṅgītipariyāyaṁ abhāsī”ti.

Atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi:
“sādhu sādhu, sāriputta,
sādhu kho tvaṁ, sāriputta, bhikkhūnaṁ saṅgītipariyāyaṁ abhāsī”ti.

Atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “sādhu sādhu, sāriputta, sādhu kho tvaṁ, sāriputta, bhikkhūnaṁ saṅgītipariyāyaṁ abhāsī”ti.

Idamavocāyasmā sāriputto, samanuñño satthā ahosi. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandunti.

Idamavocāyasmā sāriputto, samanuñño satthā ahosi.
Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandunti.

Idamavocāyasmā sāriputto, samanuñño satthā ahosi. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandunti.

Saṅgītisuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ.

Saṅgītisuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ.

Saṅgītisuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ.

AnteriorLa protección ĀṭānāṭiyaDN 32·ĀṭānāṭiyasuttaEspíritus poderosos celebran una asamblea y advierten al Buddha de que, como no todos los espíritus son amistosos, los bhikkhus deberían aprender vers…SiguienteHasta diezDN 34·DasuttarasuttaEste es similar al anterior, pero con una forma diferente de exposición. Estos dos discursos anticipan algunos de los métodos del Abhidhamma.

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Anton P. Baron.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}