SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en el país de los kurus, donde había una de sus ciudades de nombrenāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario Kammasadhamma, en la extención del pasto de la cámara del fuego perteneciente al brahmánbrahmanLa casta brahmán (brahmin) de la India es una clase hereditaria con funciones sacerdotales y sagradas especiales, especialmente el mantenimiento de los textos y ritos védicos antiguos. Sin embargo, muchos brahmanes vivían vidas seculares, mientras otros practicaban como renunciantes. No obstante, durante mucho tiempo mantuvieron que por su nacimiento son dignos del más alto respeto. El budismo tomó prestado el término brahmán para aplicarlo a quienes han alcanzado la meta, mostrando que el respeto no se gana por nacimiento, raza o casta, sino por logro espiritual. En sentido budista, este término es sinónimo de arahant.Ver en el glosario del clan Bharadvaja.
SC 2 Entonces, de mañana temprano, el Bienaventurado se vistió y, tomando su cuenco y el hábito exterior, entró a Kammasadhamma en búsqueda de limosnasdānaA menudo se refiere a dar cualquiera de las cuatro necesidades a la orden monástica. Más generalmente, la inclinación a dar, sin esperar ninguna forma de retribución del receptor. Dāna es el primer tema en el sistema de instrucción gradual del Buddha (ver anupubbī-kathā), la primera de las diez pāramīs, uno de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver sīla y bhāvanā).Ver en el glosario. Cuando hubo recorrido Kammasadhamma en búsqueda de limosnas y hubo retornado de su habitual ronda, después de haberse alimentado, entró a una cierta arboleda para pasar ahí el resto del día. Habiendo entrado a la arboleda, se sentó debajo del árbol para pasar ahí el resto del día.
SC 3 Entonces, un ascetasamaṇaAsceta o contemplativo. Proviene de una raíz śram que significa desgastar o subyugar.Ver en el glosario mendicantebhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario de nombre Magandiya, mientras caminaba y hacía recorrido para ejercitarse, entró a la cámara del fuego perteneciente al brahmán del clan Bharadvaja. Estando ahí, visualizó la extensión del pasto que estaba preparada y preguntó al brahmán: “¿Para quién ha sido preparada esta extensión del pasto en la cámara del fuego del maestroācariyaMaestro; mentor. Ver kalyāṇamitta. Este término no es un título, ni se usa específicamente para monásticos, sino que se refiere a cualquier persona en un rol de enseñanza.Ver en el glosario Bharadvaja? Parece como si se preparara un lecho para algún asceta.”
SC 4“Maestro Magandiya, he aquí el asceta Gotama abandonó el hogar del clan de los sakyans. Y muy buenas referencias circulan acerca del maestro Gotama: ‘Que el Bienaventurado es consumado, plenamente iluminado, perfecto en el verdadero conocimiento y conducta, sublime, conocedor de los mundos, incomparable guía de los que han de ser amansados, el maestro de los dioses y seres humanos, iluminado, bendito’. Este lecho ha sido preparado para el maestro Gotama”.
SC 5“Realmente, maestro Bharadvaja, se enferma la vista cuando vemos el lecho del destructor de crecimiento, el maestro Gotama.”
“Sé cuidadoso de lo que dices, Magandiya, sé cuidadoso de lo que dices. Muchos nobles instruidos, instruidos brahmanes, instruidos hombres hogareños e instruidos ascetas, tienen plena confianzasaddhāUna confianza en el Buddha que da la disposición a poner sus enseñanzas en práctica. La fe se vuelve inquebrantable al alcanzar la entrada en la corriente (ver sotāpanna), ya que las enseñanzas han sido confirmadas en la propia experiencia.Ver en el glosario en el maestro Gotama y han sido amansados por él en el noble y verdadero camino, en el DhammaDhamma1. Fenómeno; cualquier cosa que ocurre y es cognoscible. 2. Fenómeno mental, «pensamiento». 3. Principio, especialmente los principios de causalidad. 4. Doctrina, enseñanza. También, principios de comportamiento que los seres humanos deben seguir para armonizar con el orden natural correcto de las cosas; cualidades mentales que deben desarrollar para realizar la cualidad inherente de la mente en sí misma. Por extensión, «Dhamma» (usualmente en mayúscula) se usa también para denotar cualquier doctrina que enseña tales cosas. Así, el Dhamma del Buddha denota tanto sus enseñanzas como las realidades descritas por esa enseñanza. (Sánscrito: dharma)Ver en el glosario que es beneficiosos.”
“Maestro Bharadvaja, aún si nosotros hubiésemos visto al maestro Gotama cara a cara, le diríamos de frente: ‘el asceta Gotama es el destructor del crecimiento’. ¿Y por qué así? Porque eso está registrado en nuestras escrituras.”
“Si el maestro Magandiya no tiene objeción, ¿podría yo decirlo al maestro Gotama?”
“Qué el maestro Bharadvaja esté a gusto. Cuéntele lo que exactamente he dicho.”
SC 6 Mientras tanto, con el oído divino, el cual es purificado y sobrepasa el humano, el Bienaventurado escuchó la conversación entre el brahmán del clan Bharadvaja y el asceta mendicante Magandiya. Entonces, cuando se hizo de tarde, el Bienaventurado se levantó de su meditaciónbhāvanāCultivo o desarrollo mental; meditación. El tercero de los tres fundamentos para la acción meritoria. Ver también dāna y sīla.Ver en el glosario, fue a la cámara de fuego del brahmín y se sentó en la extensión del pasto que estaba preparada para él. Entonces, el brahmán del clan Bharadvaja se fue junto al Bienaventurado e intercambió con él cordiales saludos. Cuando estas corteses y amigables palabras de bienvenida habían terminado, se sentó a un lado. Y el Bienaventurado le preguntó: “Bharadvaja, ¿has tenido alguna conversación con el asceta mendigante Magandiya acerca de esta extensión de pasto?”
Cuando esto fue dicho, el brahmán se atemorizó y con el pelo de punta respondió: “justamente, nosotros queríamos hablar de esto al maestro Gotama, pero el maestro Gotama se nos anticipó”.
SC 7 Pero este diálogo entre el Bienaventurado y el brahmán del clan Bharadvaja, terminó inconcluso, porque el asceta mendigante Magandiya, mientras estuvo caminando y recorriendo para ejercitarse, llegó a la cámara del fuego y se acercó al Bienaventurado. Luego intercambió con el Bienaventurado cordiales saludos y, cuando estas corteses y amigables palabras de bienvenida habían terminado, se sentó a un lado. Y el Bienaventurado le dijo:
SC 8 “Magandiya, el ojo se deleita en las formas, toma deleite en las formas y se regocija en las formas; eso ha de ser amansado por el Tathagata, resguardado, protegido y restringido, y él enseña el Dhamma con el fin de restringirlo. ¿En relación a qué has dicho: ‘el asceta Gotama es el destructor del crecimiento’?”
“Fue referente a esto, maestro Gotama, que he dicho: ‘el asceta Gotama es el destructor del crecimiento’ ¿Y por qué dije esto? Porque eso está registrado en nuestras escrituras.”
- “El oído se deleita en las formas…
- “La nariz se deleita en los olores…
- “La lengua se deleita en los sabores…
- “El cuerpo se deleita en las cosas tangibles…
“La mente se deleita en los objetos mentales, toma deleite en los objetos mentales y se regocija en los objetos mentales; eso ha de ser amansado por el Tathagata, resguardado, protegido y restringido, y él enseña el Dhamma con el fin de restringirlo. ¿En relación a qué has dicho: ‘el asceta Gotama es el destructor del crecimiento’?”
“Fue referente a esto, maestro Gotama, que he dicho: ‘el asceta Gotama es el destructor del crecimiento’ ¿Y por qué dije esto? Porque eso está registrado en nuestras escrituras.”
SC 9 “¿Qué opinas sobre esto, Magandiya: podría alguien haber disfrutado anteriormente a gusto de las formas cognoscibles por el ojo, deseables, agradables, atractivas, conectadas con el deseo sensorial y provocadoras de la codicialobhaCodicia, deseo no hábil o posesivo. Es una de las tres raíces no saludables (mūla) en la mente, junto con dosa y moha. Expresa la tendencia básica de la mente a querer apropiarse, acumular o retener aquello que considera deseable. Véase también: rāga.Ver en el glosario; y posteriormente, habiendo entendido cómo es el verdadero origen, desaparición, gratificación, peligro y escape de las formas, abandonar la avideztaṇhāAvidez, sed o ansia que impulsa el aferramiento y el devenir. En los suttas se distingue en tres formas: avidez por la sensualidad, avidez por el devenir y avidez por el no devenir o la aniquilación. Ver upādāna y bhava.Ver en el glosario por las formas, disipar la fiebre por las formas y morar sin sed, con una mente interiormente apacible? ¿Qué le dirías, en este caso a él, Magandiya?”
“Nada, maestro Gotama”.
“¿Qué opinas sobre esto, Magandiya, podría alguien haber disfrutado anteriormente a gusto de los sonidos cognoscibles por el oído…
- “…de los olores cognoscibles por la nariz…
- “…de los sabores cognoscibles por la lengua…
- “…de las cosas tangibles cognoscibles por el cuerpo…
“¿Qué opinas sobre esto, Magandiya, podría alguien haber disfrutado anteriormente a gusto de los objetos mentales cognoscibles por la mente, deseables, agradables, atractivos, conectados con el deseo sensorial y provocadoras de la codicia; y posteriormente, habiendo entendido cómo es su verdadero origen, desaparición, gratificación, peligro y escape de los objetos mentales, abandonar la avidez por los objetos mentales, disipar la fiebre por los objetos mentales y morar sin sed, con una mente interiormente apacible? ¿Qué le dirías, en este caso a él, Magandiya?”
“Nada, maestro Gotama”.
SC 10 “Magandiya, anteriormente cuando vivía la vida hogareña, me he regocijado a mi mismo a gusto, equipado y dotado de las cinco cuerdas de los placeres sensuales: de las formas cognoscibles por el ojo, deseables, agradables, atractivas, conectadas con el deseo sensorial y provocadoras de la avidez. De los sonidos cognoscibles por el oído… de los olores cognoscibles por la nariz… de los sabores cognoscibles por la lengua… de las cosas tangibles cognoscibles por el cuerpo, deseables, agradables, atractivas, conectadas con el deseo sensorial y provocadoras de la avidez. He tenido tres palacios: uno, para la época de las lluvias, otro para el invierno y un tercero para el verano. He vivido en el palacio de las lluvias por cuatro meses de la época de las lluvias, disfrutando con los músicos, ninguno de los cuales era del sexo masculino, y nunca he descendido a un palacio más bajo.
“Posteriormente, habiendo entendido cómo es el verdadero origen, desaparición, gratificación, peligro y escape de los objetos mentales, he abandonado la avidez por los placeres sensuales, he disipado la fiebre por los placeres sensuales y he morado sin sed, con una mente interiormente apacible. Y he visto a otros seres que no eran libres de la codicia por los placeres sensuales, siendo devorados por la avidez por los placeres sensuales, ardientes por la fiebre de los placeres sensuales, consentidos en los placeres sensuales, pero no les tuve envidia ni tampoco me deleitaba en esto. ¿Por qué así? Porque he aquí, Magandiya, existe un deleite separado de los placeres sensuales, separado de los perniciosos estados, que sobrepasa hasta la beatitud de los dioses. Desde que encontré el deleite en esto, no tuve más envidia de lo que era inferior ni me deleitaba en aquello.
SC 11 “Imagina, Magandiya, a un hombre hogareño o al hijo del hombre hogareño que fuera rico, con muchas riquezasdhanaTesoro(s). Las siete cualidades de fe (saddhā), virtud (sīla), conciencia y prudencia (hiri-ottappa), aprendizaje (suta), generosidad (dāna), y sabiduría (paññā).Ver en el glosario y posesiones, que siendo equipado y dotado por las cinco cuerdas de los placeres sensuales, pudiera regocijarse a sí mismo con las formas cognoscibles por el ojo… con los sonidos cognoscibles por el oído… con los olores cognoscibles por la nariz… con los sabores cognoscibles por la lengua… con las cosas tangibles cognoscibles por el cuerpo, deseables, agradables, atractivas, conectadas con el deseo sensorial y provocadoras de la codicia. Habiéndose conducido bien a través de su cuerpo, habla y mente, al disolverse este cuerpo después de la muerte, podría reapareces dentro de un destino feliz, en el mundo celestial, dentro del séquito divino de los Treinta y Tres; y allá, rodeado por el grupo de las ninfas de la Arboleda Nananda, podría regocijarse a sí mismo, siendo equipado y dotado por las cinco cuerdas de los placeres sensuales. ¿Qué opinas, Magandiya, podría este joven diosdevaLiteralmente, «ser resplandeciente»: un habitante de los reinos celestiales (ver sagga y sugati). Los tres términos deva, devatā y devaputta son sinónimos.Ver en el glosario, rodeado por el grupo de las ninfas de la Arboleda Nananda, regocijándose a sí mismo, siendo equipado y dotado por las cinco cuerdas de los placeres sensuales, envidiar al hombre hogareño o al hijo del hombre hogareño por las cinco cuerdas de los placeres sensuales humanos o podría ser tentado por los placeres sensuales humanos?”
“No, maestro Gotama. ¿Y por qué no? Porque los placeres sensuales celestiales son más exquisitos y sublimes que los placeres sensuales humanos.”
SC 12 De la misma manera, Magadiya, anteriormente cuando vivía la vida hogareña, me he regocijado a mi mismo a gusto, equipado y dotado de las cinco cuerdas de los placeres sensuales: de las formas cognoscibles por el ojo, deseables, agradables, atractivas, conectadas con el deseo sensorial y provocadoras de la codicia. De los sonidos cognoscibles por el oído… de los olores cognoscibles por la nariz… de los sabores cognoscibles por la lengua… de las cosas tangibles cognoscibles por el cuerpo, deseables, agradables, atractivas, conectadas con el deseo sensorial y provocadoras de la codicia. Posteriormente, habiendo entendido cómo es su verdadero origen, desaparición, gratificación, peligro y escape de los objetos mentales, he abandonado la avidez por los placeres sensuales, he disipado la fiebre por los placeres sensuales y he morado sin sed, con una mente interiormente apacible. Y he visto a otros seres que no eran libres de la codicia por los placeres sensuales, siendo devorados por la avidez por los placeres sensusales, ardientes por la fiebre de los placeres sensuales, consentidos en los placeres sensuales, pero no les tuve envidia ni tampoco me deleitaba en esto. ¿Por qué así? Porque he aquí, Magandiya, existe el deleite separado de los placeres sensuales, separado de los perniciosos estados, que sobrepasa hasta la beatitud de los dioses. Desde que encontré el deleite en esto, no tuve más envidia de lo que era inferior ni me deleitaba en aquello.
SC 13 “Imagina, Magandiya, a un leproso cubierto de llagas y lleno de ampollas en sus miembros, siendo devorado por los gusanos, rascándose las costras de las aberturas de las heridas con las uñas, tratando de cicatrizar, estando encima del carbón ardiente. Entonces sus amigos y compañeros, parientes cercanos y lejanos, podrían traerle el médico para que lo tratara. El médico, podría preparar la medicina para él y, gracias a ella, el hombre podría curarse de su lepra y llegar a estar bien y contento, independiente, dueño de sí mismo, capaz de irse adonde le placiera. Entonces, imagina que él encontrase a otro leproso cubierto de llagas y lleno de ampollas en sus miembros, siendo devorado por los gusanos, rascándose las costras de las aberturas de las heridas con las uñas, tratando de cicatrizar, estando encima del carbón ardiente. ¿Qué opinas, Magandiya, podría este hombre sentir envidia de aquel leproso por su carbón ardiente o por su uso de medicinas?”
“No, maestro Gotama. ¿Y por qué no? Porque cuando existe la enfermedad, existe la necesidad de medicina, pero cuando no existe ya la enfermedad, tampoco hay necesidad de medicina”.
SC 14 De la misma manera, Magadiya, anteriormente cuando vivía la vida hogareña, me he regocijado a mi mismo a gusto, equipado y dotado de las cinco cuerdas de los placeres sensuales: de las formas cognoscibles por el ojo, deseables, agradables, atractivas, conectadas con el deseo sensorial y provocadoras de la codicia. De los sonidos cognoscibles por el oído… de los olores cognoscibles por la nariz… de los sabores cognoscibles por la lengua… de las cosas tangibles cognoscibles por el cuerpo, deseables, agradables, atractivas, conectadas con el deseo sensorial y provocadoras de la codicia. Posteriormente, habiendo entendido cómo es su verdadero origen, desaparición, gratificación, peligro y escape de los objetos mentales, he abandonado la avidez por los placeres sensuales, he disipado la fiebre por los placeres sensuales y he morado sin sed, con una mente interiormente apacible. Y he visto a otros seres que no eran libres de la codicia por los placeres sensuales, siendo devorados por la avidez por los placeres sensuales, ardientes por la fiebre de los placeres sensuales, consentidos en los placeres sensuales, pero no les tuve envidia ni tampoco me deleitaba en esto. ¿Por qué así? Porque he aquí, Magandiya, existe el deleite separado de los placeres sensuales, separado de los perjudicialesakusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados dañinos. Ver su opuesto, kusala.Ver en el glosario estados, que sobrepasa hasta la beatitud de los dioses. Desde que encontré el deleite en esto, no tuve más envidia de lo que era inferior ni me deleitaba en aquello.
SC 15 “Imagina, Magandiya, a un leproso cubierto de llagas y lleno de ampollas en sus miembros, siendo devorado por los gusanos, rascándose las costras de las aberturas de las heridas con las uñas, tratando de cicatrizar, estando encima del carbón ardiente. Entonces sus amigos y compañeros, parientes cercanos y lejanos, podrían traerle a un médico para que lo tratara. El médico, podría preparar la medicina para él y, gracias a ella, el hombre podría curarse de su lepra y llegar a estar bien y contento, independiente, maestro de sí mismo, capaz de irse adonde le plazca. E imagina que entonces, dos hombres fuertes lo sujetasen de ambos brazos y lo arrastrasen hacia el carbón ardiente. ¿Qué opinas, Magandiya, estaría este hombre retorciéndose a uno y otro lado?”
“Sí, maestro Gotama. ¿Y por qué sí? Porque realmente es doloroso tocar el fuego, caliente y abrasador.”
“¿Y qué opinas, Magandiya, es solamente ahora que es doloroso tocar el fuego, que es caliente y abrasador o ya previamente era doloroso tocar el fuego, que ya antes era caliente y abrasador?”
“Maestro Gotama, es tanto ahora que es doloroso tocar el fuego, que es caliente y abrasador, como también ya previamente era doloroso tocar el fuego, que ya antes era caliente y abrasador. Para cuando este hombre era leproso cubierto de llagas y lleno de ampollas en sus miembros, siendo devorado por los gusanos, rascándose las costras de las aberturas de las heridas con las uñas, sus facultadesindriyaEn los suttas el término puede referirse tanto a los seis campos sensoriales (āyatana) como a los cinco factores mentales de saddhā (fe), viriya (energía), sati (atención plena), samādhi (inmersión), y paññā (sabiduría); ver bodhi-pakkhiya-dhammā.Ver en el glosario fueron dañadas; por eso, aunque el fuego realmente es doloroso al ser tocado, él ha adquirido una percepciónsaññāPercepción; reconocimiento; interpretación. Ver khandha.Ver en el glosario equivocada sobre él, percibiéndolo como algo placentero”.
SC 16“Así también, Magandiya, en el pasado los placeres sensuales eran dolorosos, calientes y abrasadores; en el futuro los placeres sensuales serán dolorosos, calientes y abrasadores; y ahora, en el momento presente, los placeres sensuales son dolorosos, calientes y abrasadores. Pero aquellos seres que no son libres del deseo descontrolado por los placeres sensuales, que son devorados por la avidez de los placeres sensuales, que son quemados por la fiebre de los deseos sensualeskāmacchandaDeseo o interés por placeres sensoriales; uno de los cinco obstáculos que impiden la estabilidad de la mente. (Ver nīvaraṇa)Ver en el glosario, tienen sus facultades dañadas; por eso, aunque los placeres sensuales son realmente dolorosos, al ser experimentados, ellos han adquirido una percepción equivocada sobre ellos, percibiéndolos como algo placentero”.
SC 17 “Imagina, Magandiya, a un leproso cubierto de llagas y lleno de ampollas en sus miembros, siendo devorado por los gusanos, rascándose las costras de las aberturas de las heridas con las uñas, tratando de cicatrizar, estando encima del carbón ardiente, que mientras más se rascase las costras y más tratase de cicatrizar su cuerpo, se volvería peor, más maloliente y las aberturas de sus heridas llegarían a ser más infectadas, pero aún así, él encontrase cierta medida de satisfacciónsukhaEn meditación, una cualidad mental que aparece en el primer jhāna y alcanza su madurez completa con el desarrollo del tercer jhāna. En el tercer jhāna, sukha se experimenta con el cuerpo y aparece también en la expresión sukhavihārī, “alguien que permanece en dicha”. En el cuarto jhāna, cuando sukha aparece emparejado con dukkha como sukha/dukkha, traducir como “placer”, formando el par técnico “placer y dolor”.Ver en el glosario y regocijo rasgando las costras de sus heridas. Así también, Magandiya, aquellos seres que no son libres del deseo descontrolado por los placeres sensuales, que son devorados por la avidez de los placeres sensuales, que están quemados por la fiebre de los deseos sensuales, todavía se empeñan en los placeres sensuales. Y mientras más se empeñan en los placeres sensuales, mayor es su avidez por los placeres sensuales y más les quema la fiebre por los placeres sensuales, pero aún así ellos encuentran cierta medida de satisfacción y regocijo en la dependencia de las cinco cuerdas de los placeres sensuales.
SC 18“¿Qué opinas, Magandiya, has visto alguna vez o has escuchado del rey alguno o ministro del rey, regocijándose a sí mismo, equipado y empeñado con las cinco cuerdas de los placeres sensuales quien, sin haber abandonado la avidez por los placeres sensuales, sin haberse liberado de la fiebre de los placeres sensuales, fuera capaz de morar libre de la sed, con una mente internamente apacible, o es capaz o será capaz de morar de esta manera?”
“No, maestro Gotama”.
“Bien, Magandiya, pues yo tampoco nunca he visto ni he escuchado del rey alguno o ministro del rey, regocijándose a sí mismo, equipado y empeñado con las cinco cuerdas de los placeres sensuales quien, sin haber abandonado la avidez por los placeres sensuales, sin haberse liberado de la fiebre de los placeres sensuales, fuera capaz de morar libre de la sed, con una mente internamente apacible, ni es capaz ni será capaz de morar de esta manera. Por el contrario, Magandiya, aquellos ascetas o brahmanes que han morado, moran o van a morar libres de la sed, con una mente internamente apacible, todos lo hacen posible después de haber entendido cómo realmente es el origen, la desaparición, la gratificación, el peligro y el escape de los placeres sensuales y es recién después de haber abandonado la avidez por los placeres sensuales, después de haberse liberado de la fiebre de los placeres sensuales, quefueron capaces, o son capaces o serán capaces de morar libres de la sed, con una mente internamente apacible.”
SC 19 Llegado a ese punto, el Bienaventurado pronunció esta solemne exclamación:
La más grande de todas las ganancias es la salud,
Nibbana es la máxima beatitud,
El óctuple sendero es el mejor de los caminos,
Que lleva a la seguridad de lo inmortal.
Cuando esto fue dicho, el asceta mendigante Magandiya dijo al Bienaventurado: “Esto es maravilloso, maestro Gotama, es maravillosa la manera, en la cual esto ha sido expresado por el maestro Gotama:
‘La más grande de todas las ganancias es la salud,
Nibbana es la máxima beatitud’
“Nosotros también lo hemos escuchado decir por los anteriores ascetas errantes en la tradición de los maestros y estamos de acuerdo, maestro Gotama”.
“Pero, ¿cuándo, Magandiya, has escuchado decir por los anteriores ascetas errantes en la tradición de los maestros, qué es esta salud y qué es este Nibbana?”
Cuando esto fue dicho, el asceta mendigante Magandiya frotó sus manos por sus extremidades y dijo: “Esta es la salud, maestro Gotama y este es el Nibbana, por los cuales ahora estoy sano y feliz y nada me aflige”.
SC 20 “Imagina, Magandiya, a un hombre ciego de nacimiento que no puede ver formas oscuras ni claras, no puede ver formas azules, amarillas, rojas ni rosadas, no puede ver lo igual ni lo desigual, no puede ver las estrellas, el sol ni la luna. Si él escuchase a un hombre con buena vista diciendo: ‘realmente, señores, es buenokusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados beneficiosos y favorables. Una acción caracterizada por esta cualidad moral (kusala-kamma) tiende a producir bienestar y felicidad; las acciones caracterizadas por su opuesto (akusala-kamma), conducen al sufrimiento o al pesar. Ver kamma y akusala.Ver en el glosario este vestido blanco, hermoso, impecable y limpio’, podría entonces ir en busca de aquel vestido blanco. Pero aquel hombre podría engañarlo con una sucia y mugrienta prenda de esta manera: ‘buen hombre, aquí tienes el vestido blanco para ti, hermoso, impecable y limpio’. Y el otro la aceptaría y se la pondría, y siendo satisfecho hasta diría estas alegres palabras: ‘realmente, señores, es bueno este vestido blanco, hermoso, impecable y limpio.’ ¿Qué opinas, Magandiya, cuando este hombre ciego de nacimiento aceptó la sucia y mugrienta prenda y se la puso, y siendo satisfecho hasta dijo estas alegres palabras: ‘realmente, señores, es bueno este vestido blanco, hermoso, impecable y limpio’, él lo hizo conociendo y viendo o por la fe en el hombre de la buena vista?”
“Venerable señorbhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, él lo hizo desconociendo y sin ver, sólo por la fe en el hombre de la buena vista”.
SC 21 “De la misma manera, Magandiya, los ascetas errantes de los otras credos son ciegos y carentes de visión. Ellos no conocen la salud ni ven el Nibbana y, a pesar de todo, componen sus versos así:
- ‘La más grande de todas las ganancias es la salud,
- Nibbana es la máxima beatitud.’
- “Estos versos han sido proclamados con anterioridad por el RealizadoTathāgataEl «Realizado», un epíteto frecuente para el Buddha, aunque ocasionalmente también designa a cualquiera de sus discípulos arahant. El sentido es el de alguien que ha realizado o encarnado la verdad en su forma más elevada. El término fue objeto de extensa exégesis en los comentarios.Ver en el glosario, plenamente Iluminado, así:
- ‘La más grande de todas las ganancias es la salud,
- Nibbana es la máxima beatitud,
- El óctuple sendero es el mejor de los caminos,
- Que lleva a la seguridad de lo inmortal.’
“Ahora, esto gradualmente ha llegado a estar presente entre la gente común y corriente. Y a pesar de que este cuerpo, Magandiya, es dolencia, tumor, dardo, calamidad y aflicciónkilesaImpureza de la mente: estado mental no saludable que oscurece la comprensión, perturba la conducta y se manifiesta en formas como codicia, aversión, confusión, ira, rencor, hipocresía, arrogancia, envidia, mezquindad, deshonestidad, jactancia, obstinación, violencia, orgullo, presunción, intoxicación y complacencia. En sentido doctrinal amplio, las impurezas se enraízan en lobha (codicia), dosa (aversión) y moha (confusión). A diferencia de āsava, que designa contaminantes profundos que sostienen el ciclo de muerte y renacimiento, kilesa funciona como término general para las impurezas o estados mentales no saludables que manchan la mente.Ver en el glosario, con referencia a este cuerpo dijiste: ‘Esta es la salud, maestro Gotama, y este es el Nibbana’. Por lo cual, no tienes la noble visión, Magandiya, a través de la cual pudieses conocer la salud y ver el Nibbana”.
SC 22“Yo tengo confianza en el maestro Gotama de esta forma: ‘el maestro Gotama es capaz de enseñarme el Dhamma de tal manera que pueda conocer la salud y ver el Nibbana.’”
“Imagina, Magandiya, a un hombre ciego de nacimiento que no puede ver formas oscuras ni claras, no puede ver formas azules, amarillas, rojas ni rosadas, no puede ver lo igual ni lo desigual, no puede ver las estrellas, el sol ni la luna. Entonces sus amigos y compañeros, parientes cercanos y lejanos, podrían traerle a un médico para que lo tratara. El médico, podría preparar la medicina para él, pero aún así su vista podría no surgir ni purificarse. ¿Qué opinas Magandiya, provocaría aquel médico decepción y desilusiónnibbidāEl hábil apartamiento de la mente del mundo saṃsárico condicionado hacia el nibbāna incondicionado.Ver en el glosario?”
“Sí, maestro Gotama”.
“De la misma manera, Magandiya, si yo te enseñara el Dhamma de esta manera: ‘esto es lo que es la salud y esto es lo que es el Nibbana’, aún así podrías no conocer la salud ni ver el Nibbana, entonces estarías decepcionado y desilusionado de mí”.
SC 23“Yo tengo confianza en el maestro Gotama de esta forma: ‘el maestro Gotama es capaz de enseñarme el Dhamma de tal manera que pueda conocer la salud y ver el Nibbana.’”
“Imagina, Magandiya, a un hombre ciego de nacimiento que no puede ver formas oscuras ni claras, no puede ver formas azules, amarillas, rojas ni rosadas, no puede ver lo igual ni lo desigual, no puede ver las estrellas, el sol ni la luna. Si él escuchase a un hombre con buena vista diciendo: ‘realmente, señores, es bueno este vestido blanco, hermoso, impecable y limpio’, podría entonces ir en busca de aquel vestido blanco. Pero este hombre podría engañarlo con una sucia y mugrienta prenda de esta manera: ‘buen hombre, aquí tienes el vestido blanco para ti, hermoso, impecable y limpio’. Y el otro la aceptaría y se la pondría. Entonces sus amigos y compañeros, parientes cercanos y lejanos, podrían traerle a un médico para que lo tratara. El médico, podría preparar la medicina para él –eméticos y purgativos, ungüentos y pomadas, el tratamiento nasal- y gracias a esta medicina, en aquel hombre podría surgir la visión y podría purificarse. Al mismo tiempo en que surgiera en él la visión, su deseo e inclinación por esa sucia y mugrosa prenda estaría abandonado. Entonces, él se encendería indignado y enemistado en contra de aquel hombre y hasta podría pensar en matarlo de esta manera: ‘realmente, por largo tiempo he sido engañado, mentido y defraudado por este hombre con esta sucia y mugrosa prenda cuando me dijo «buen hombre, aquí tienes el vestido blanco para ti, hermoso, impecable y limpio.»’
SC 24“De la misma manera, Magandiya, si yo te enseñara el Dhamma de esta manera: ‘esto es lo que es la salud y esto es lo que es el Nibbana’, podrías conocer la salud y ver el Nibbana. Al mismo tiempo en que surgiera en ti la visión, tu deseo e inclinación hacia los cinco cúmulos del apego estarían abandonados. Entonces, quizá estarías pensando: ‘realmente, por largo tiempo he sido engañado, mentido y defraudado por esa mente, por cuanto me apegaba. Me he apegado a la forma material, me he apegado a la sensaciónvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario, me he apegado a la percepción, me he apegado a las formacionessaṅkhāraCondición, fenómeno condicionado, elección, intención, causa: las fuerzas y factores que configuran las cosas (físicas o mentales), el proceso de configuración, y las cosas configuradas resultantes. Saṅkhāra puede referirse a cualquier cosa formada o creada por condiciones, o, más específicamente (como uno de los cinco khandhas), a las formaciones de pensamiento dentro de la mente.Ver en el glosario y me he apegado a la conciencia. Con mi apego como condición, [surgió] la existenciabhavaExistencia, vida o renacimiento. Estados de existencia que se desarrollan primero en la mente y luego pueden experimentarse como mundos internos y/o como mundos a nivel externo. Hay tres niveles de existencia: en el nivel sensual, el nivel de la forma, y el nivel de lo sin forma.Ver en el glosario; con la existencia como condición, el nacimiento; con el nacimiento como condición, la vejez y la muerte, la pena, el lamento, el dolor, la aflicción y la desesperanza llegaron a surgir. Éste es el origen de todo este montónkhandhaComponentes físicos y mentales de la personalidad y de la experiencia sensorial en general. En los textos tempranos, casi siempre se refieren como los «agregados del aferramiento» (ver upādāna). La implicación es que los agregados son producidos por el aferramiento (debido a apegos en vidas pasadas); son lo que estimula el aferramiento; y son el mecanismo que permite que el aferramiento funcione. En particular, son fenómenos que frecuentemente se confunden con un «yo». Ver: nāma (fenómeno mental), rūpa (fenómeno físico), vedanā (sensación), saññā (percepción), saṅkhāra (voliciones), y viññāṇa (consciencia).Ver en el glosario de sufrimientodukkhaEn sentido doctrinal, dukkha designa la condición insatisfactoria de la experiencia condicionada: lo que surge, cambia y no puede sostenerse como fuente estable de satisfacción. En la Primera Noble Verdad incluye nacimiento, envejecimiento, enfermedad, muerte, separación de lo querido, encuentro con lo no querido, no obtener lo que se desea y, en síntesis, los cinco agregados sujetos al aferramiento.Ver en el glosario’.”
SC 25“Yo tengo confianza en el maestro Gotama de esta forma: ‘el maestro Gotama es capaz de enseñarme el Dhamma de tal manera que pueda conocer la salud y ver el Nibbana.’”
“Entonces, Magandiya, asóciate con los hombres veraces. Cuando te asocies con los hombres veraces, escucharás el verdadero Dhamma. Cuando escuches el verdadero Dhamma, practicarás de acuerdo al verdadero Dhamma. Cuando practiques de acuerdo al verdadero Dhamma, conocerás y verás por ti mismo de esta manera: ‘estas son enfermedades, tumores y dardos, pero he aquí que estas enfermedades, tumores y dardos han cesado por completo. Con el cese de mi apego, cesó la existencia. Con el cese de la existencia, cesó el nacimiento. Con el cese del nacimiento, cesó la vejez y la muerte, la pena, el lamento, el dolor, la aflicción y la desesperanza llegaron a cesar. Éste es el cese de todo ese montón de sufrimiento’.”
SC 26 Cuando esto fue dicho, el asceta mendigante Magandiya dijo: “¡Magnífico, maestro Gotama! “¡Realmente magnífico, maestro Gotama! Esto fue, como si el Bienaventurado enderezara lo que estaba torcido, o como si revelara lo oculto, o como si mostrara el camino a alguien que estaba extraviado, o como si prendiera una lámpara en la oscuridad para que aquellos que tienen ojos, pudieran ver; es así, como el Bienaventurado expuso el Dhamma de diferentes formas. Es por eso, que yo voy por refugio al Bienaventurado, el Dhamma y el Sangha de los monjes. Que el Bienaventurado me permita el renunciamiento y me conceda la ordenación plenaupasampadāAceptación; ordenación plena como bhikkhu o bhikkhunī. Ver pabbajjā.Ver en el glosario”.
SC 27“Magandiya, cualquiera, que anteriormente fue un seguidor de algún otro credo y pretende ser admitido para recibir la ordenaciónpabbajjā«Salir del hogar a la vida sin hogar». En el período más temprano, se usaba junto con upasampadā («aceptación plena») para referirse a la ordenación como mendicante. Gradualmente, sin embargo, la «salida» pasó a aplicarse a la ordenación como samaṇera (samaṇerī), o monje/monja novicio/a. Ver upasampadā.Ver en el glosario plena en este Dhamma-y-Disciplina, debe permanecer en un tiempo de prueba por el periodo de cuatro meses. Al terminar el cuarto mes, si los monjes están satisfechos con él, le conceden la admisión y la ordenación plena como monje. Aunque en esto, Magandiya, reconozco que puede haber diferencias personales.”
“Venerable señor, si es que cualquiera que anteriormente era el seguidor de otros credos y que pretende ser admitido para recibir la alta ordenación en este Dhamma y Disciplina, debe permanecer en un tiempo de prueba por el periodo de cuatro meses y al terminar el cuarto mes, se le concede la admisión y la ordenación plena como monje, si los monjes estén satisfechos con él –en tal caso, yo permaneceré en tiempo de prueba por el periodo de cuatro años. Y al terminar el cuarto año, si los monjes están satisfechos conmigo, me concederán la admisión y la alta ordenación como monje”.
SC 28 Entonces, el asceta mendicante Magandiya, ha sido aceptado por el Bienaventurado y ha recibido la ordenación plena. Y pronto, no mucho tiempo después de su ordenación plena, morando en soledad, recluido, diligente, firme y decidido, el venerable Magandiya, mediante la realización por sí mismo y con el conocimiento directoabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario, aquí y ahora, entró y permaneció en la meta suprema de la vida santa, por la cual el hombre de familia correctamente abandona el hogar para asumir el estilo de vida sin hogar. Entonces, conoció directamente: “El nacimiento está destruido, la vida santa ha sido vivida, lo que era por hacer, ha sido hecho, he aquí no hay ningún otro estado más por venir”. Y el venerable Magadiya llegó a ser uno de los arahants.
Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario kurūnaṁ nigamo, bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasanthārake.*tiṇasanthārake → tiṇasantharake (bj, sya-all, km, pts1ed)
ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ
nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario kurūnaṁ nigamo, bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasanthārake.
*tiṇasanthārake → tiṇasantharake (bj, sya-all, km, pts1ed)Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario kurūnaṁ nigamo, bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasanthārake.*tiṇasanthārake → tiṇasantharake (bj, sya-all, km, pts1ed)
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kammāsadhammaṁ piṇḍāya pāvisi. Kammāsadhammaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena aññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kammāsadhammaṁ piṇḍāya pāvisi.
Kammāsadhammaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena aññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya.
Taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kammāsadhammaṁ piṇḍāya pāvisi. Kammāsadhammaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena aññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.
Atha kho māgaṇḍiyo paribbājako jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṁ tenupasaṅkami.*māgaṇḍiyo → māgandiyo (bj, pts1ed) Addasā kho māgaṇḍiyo paribbājako bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasanthārakaṁ paññattaṁ. Disvāna bhāradvājagottaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “kassa nvayaṁ bhoto bhāradvājassa agyāgāre tiṇasanthārako paññatto, samaṇaseyyānurūpaṁ maññe”ti?
Atha kho māgaṇḍiyo paribbājako jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṁ tenupasaṅkami.*māgaṇḍiyo → māgandiyo (bj, pts1ed)
Addasā kho māgaṇḍiyo paribbājako bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasanthārakaṁ paññattaṁ.
Disvāna bhāradvājagottaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca:
“kassa nvayaṁ bhoto bhāradvājassa agyāgāre tiṇasanthārako paññatto, samaṇaseyyānurūpaṁ maññe”ti?
Atha kho māgaṇḍiyo paribbājako jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṁ tenupasaṅkami.*māgaṇḍiyo → māgandiyo (bj, pts1ed)Addasā kho māgaṇḍiyo paribbājako bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasanthārakaṁ paññattaṁ. Disvāna bhāradvājagottaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “kassa nvayaṁ bhoto bhāradvājassa agyāgāre tiṇasanthārako paññatto, samaṇaseyyānurūpaṁ maññe”ti?
“Atthi, bho māgaṇḍiya, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tassesā bhoto gotamassa seyyā paññattā”ti.
“Atthi, bho māgaṇḍiya, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito.
Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti.
Tassesā bhoto gotamassa seyyā paññattā”ti.
“Atthi, bho māgaṇḍiya, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tassesā bhoto gotamassa seyyā paññattā”ti.
“Duddiṭṭhaṁ vata, bho bhāradvāja, addasāma; duddiṭṭhaṁ vata, bho bhāradvāja, addasāma. Ye mayaṁ tassa bhoto gotamassa bhūnahuno seyyaṁ addasāmā”ti.*bhūnahuno → bhūnahanassa (sya-all, km) | bhūnahu → bhūnahano (sya-all, km)
“Duddiṭṭhaṁ vata, bho bhāradvāja, addasāma;
duddiṭṭhaṁ vata, bho bhāradvāja, addasāma.
Ye mayaṁ tassa bhoto gotamassa bhūnahuno seyyaṁ addasāmā”ti.*bhūnahuno → bhūnahanassa (sya-all, km) | bhūnahu → bhūnahano (sya-all, km)
“Duddiṭṭhaṁ vata, bho bhāradvāja, addasāma; duddiṭṭhaṁ vata, bho bhāradvāja, addasāma. Ye mayaṁ tassa bhoto gotamassa bhūnahuno seyyaṁ addasāmā”ti.*bhūnahuno → bhūnahanassa (sya-all, km) | bhūnahu → bhūnahano (sya-all, km)
“Rakkhassetaṁ, māgaṇḍiya, vācaṁ; rakkhassetaṁ, māgaṇḍiya, vācaṁ. Bahū hi tassa bhoto gotamassa khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi abhippasannā vinītā ariye ñāye dhamme kusale”ti.
“Rakkhassetaṁ, māgaṇḍiya, vācaṁ;
rakkhassetaṁ, māgaṇḍiya, vācaṁ.
Bahū hi tassa bhoto gotamassa khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi abhippasannā vinītā ariye ñāye dhamme kusale”ti.
“Rakkhassetaṁ, māgaṇḍiya, vācaṁ; rakkhassetaṁ, māgaṇḍiya, vācaṁ. Bahū hi tassa bhoto gotamassa khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi abhippasannā vinītā ariye ñāye dhamme kusale”ti.
“Sammukhā cepi mayaṁ, bho bhāradvāja, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ passeyyāma, sammukhāpi naṁ vadeyyāma: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṁ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī”ti.
“Sammukhā cepi mayaṁ, bho bhāradvāja, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ passeyyāma, sammukhāpi naṁ vadeyyāma:
‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti.
Evañhi no sutte ocaratī”ti.
“Sammukhā cepi mayaṁ, bho bhāradvāja, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ passeyyāma, sammukhāpi naṁ vadeyyāma: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṁ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī”ti.
“Sace taṁ bhoto māgaṇḍiyassa agaru āroceyyāmi taṁ samaṇassa gotamassā”ti.*agaru āroceyyāmi taṁ → āroceyyametaṁ (bj, pts1ed); ārocessāmi tassa (sya-all, km)
“Sace taṁ bhoto māgaṇḍiyassa agaru āroceyyāmi taṁ samaṇassa gotamassā”ti.*agaru āroceyyāmi taṁ → āroceyyametaṁ (bj, pts1ed); ārocessāmi tassa (sya-all, km)
“Sace taṁ bhoto māgaṇḍiyassa agaru āroceyyāmi taṁ samaṇassa gotamassā”ti.*agaru āroceyyāmi taṁ → āroceyyametaṁ (bj, pts1ed); ārocessāmi tassa (sya-all, km)
“Appossukko bhavaṁ bhāradvājo vuttova naṁ vadeyyā”ti.
“Appossukko bhavaṁ bhāradvājo vuttova naṁ vadeyyā”ti.
“Appossukko bhavaṁ bhāradvājo vuttova naṁ vadeyyā”ti.
Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya bhāradvājagottassa brāhmaṇassa māgaṇḍiyena paribbājakena saddhiṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nisīdi bhagavā paññatte tiṇasanthārake. Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho bhāradvājagottaṁ brāhmaṇaṁ bhagavā etadavoca: “ahu pana te, bhāradvāja, māgaṇḍiyena paribbājakena saddhiṁ imaṁyeva tiṇasanthārakaṁ ārabbha kocideva kathāsallāpo”ti?
Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya bhāradvājagottassa brāhmaṇassa māgaṇḍiyena paribbājakena saddhiṁ imaṁ kathāsallāpaṁ.
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nisīdi bhagavā paññatte tiṇasanthārake.
Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho bhāradvājagottaṁ brāhmaṇaṁ bhagavā etadavoca:
“ahu pana te, bhāradvāja, māgaṇḍiyena paribbājakena saddhiṁ imaṁyeva tiṇasanthārakaṁ ārabbha kocideva kathāsallāpo”ti?
Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya bhāradvājagottassa brāhmaṇassa māgaṇḍiyena paribbājakena saddhiṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nisīdi bhagavā paññatte tiṇasanthārake. Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho bhāradvājagottaṁ brāhmaṇaṁ bhagavā etadavoca: “ahu pana te, bhāradvāja, māgaṇḍiyena paribbājakena saddhiṁ imaṁyeva tiṇasanthārakaṁ ārabbha kocideva kathāsallāpo”ti?
Evaṁ vutte, bhāradvājagotto brāhmaṇo saṁviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṁ etadavoca: “etadeva kho pana mayaṁ bhoto gotamassa ārocetukāmā. Atha ca pana bhavaṁ gotamo anakkhātaṁyeva akkhāsī”ti.
Evaṁ vutte, bhāradvājagotto brāhmaṇo saṁviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṁ etadavoca:
“etadeva kho pana mayaṁ bhoto gotamassa ārocetukāmā.
Atha ca pana bhavaṁ gotamo anakkhātaṁyeva akkhāsī”ti.
Evaṁ vutte, bhāradvājagotto brāhmaṇo saṁviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṁ etadavoca: “etadeva kho pana mayaṁ bhoto gotamassa ārocetukāmā. Atha ca pana bhavaṁ gotamo anakkhātaṁyeva akkhāsī”ti.
Ayañca hi bhagavato bhāradvājagottena brāhmaṇena saddhiṁ antarākathā vippakatā hoti.*Ayañca hi → ayañca hidaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed) Atha kho māgaṇḍiyo paribbājako jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho māgaṇḍiyaṁ paribbājakaṁ bhagavā etadavoca:
Ayañca hi bhagavato bhāradvājagottena brāhmaṇena saddhiṁ antarākathā vippakatā hoti.*Ayañca hi → ayañca hidaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
Atha kho māgaṇḍiyo paribbājako jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho māgaṇḍiyaṁ paribbājakaṁ bhagavā etadavoca:
Ayañca hi bhagavato bhāradvājagottena brāhmaṇena saddhiṁ antarākathā vippakatā hoti.*Ayañca hi → ayañca hidaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)Atha kho māgaṇḍiyo paribbājako jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho māgaṇḍiyaṁ paribbājakaṁ bhagavā etadavoca:
“Cakkhuṁ kho, māgaṇḍiya, rūpārāmaṁ rūparataṁ rūpasammuditaṁ. Taṁ tathāgatassa dantaṁ guttaṁ rakkhitaṁ saṁvutaṁ, tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Idaṁ nu te etaṁ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’”ti?
“Cakkhuṁ kho, māgaṇḍiya, rūpārāmaṁ rūparataṁ rūpasammuditaṁ.
Taṁ tathāgatassa dantaṁ guttaṁ rakkhitaṁ saṁvutaṁ, tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti.
Idaṁ nu te etaṁ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṁ:
‘bhūnahu samaṇo gotamo’”ti?
“Cakkhuṁ kho, māgaṇḍiya, rūpārāmaṁ rūparataṁ rūpasammuditaṁ. Taṁ tathāgatassa dantaṁ guttaṁ rakkhitaṁ saṁvutaṁ, tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Idaṁ nu te etaṁ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’”ti?
“Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṁ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī”ti.
“Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṁ:
‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti.
Evañhi no sutte ocaratī”ti.
“Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṁ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī”ti.
“Sotaṁ kho, māgaṇḍiya, saddārāmaṁ …pe… ghānaṁ kho, māgaṇḍiya gandhārāmaṁ … jivhā kho, māgaṇḍiya, rasārāmā rasaratā rasasammuditā. Sā tathāgatassa dantā guttā rakkhitā saṁvutā, tassā ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Idaṁ nu te etaṁ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’”ti? “Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṁ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī”ti. “Kāyo kho, māgaṇḍiya, phoṭṭhabbārāmo phoṭṭhabbarato …pe… mano kho, māgaṇḍiya, dhammārāmo dhammarato dhammasammudito. So tathāgatassa danto gutto rakkhito saṁvuto, tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Idaṁ nu te etaṁ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’”ti?
“Sotaṁ kho, māgaṇḍiya, saddārāmaṁ …pe…
ghānaṁ kho, māgaṇḍiya gandhārāmaṁ …
jivhā kho, māgaṇḍiya, rasārāmā rasaratā rasasammuditā.
Sā tathāgatassa dantā guttā rakkhitā saṁvutā, tassā ca saṁvarāya dhammaṁ deseti.
Idaṁ nu te etaṁ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṁ:
‘bhūnahu samaṇo gotamo’”ti?
“Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṁ:
‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti.
Evañhi no sutte ocaratī”ti.
“Kāyo kho, māgaṇḍiya, phoṭṭhabbārāmo phoṭṭhabbarato …pe…
mano kho, māgaṇḍiya, dhammārāmo dhammarato dhammasammudito.
So tathāgatassa danto gutto rakkhito saṁvuto, tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti.
Idaṁ nu te etaṁ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṁ:
‘bhūnahu samaṇo gotamo’”ti?
“Sotaṁ kho, māgaṇḍiya, saddārāmaṁ …pe… ghānaṁ kho, māgaṇḍiya gandhārāmaṁ … jivhā kho, māgaṇḍiya, rasārāmā rasaratā rasasammuditā. Sā tathāgatassa dantā guttā rakkhitā saṁvutā, tassā ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Idaṁ nu te etaṁ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’”ti? “Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṁ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī”ti. “Kāyo kho, māgaṇḍiya, phoṭṭhabbārāmo phoṭṭhabbarato …pe… mano kho, māgaṇḍiya, dhammārāmo dhammarato dhammasammudito. So tathāgatassa danto gutto rakkhito saṁvuto, tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Idaṁ nu te etaṁ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’”ti?
“Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṁ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī”ti.
“Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṁ:
‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti.
Evañhi no sutte ocaratī”ti.
“Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṁ: ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṁ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya: ‘idhekacco cakkhuviññeyyehi rūpehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, so aparena samayena rūpānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā rūpataṇhaṁ pahāya rūpapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te, māgaṇḍiya, kimassa vacanīyan’”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya:
‘idhekacco cakkhuviññeyyehi rūpehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, so aparena samayena rūpānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā rūpataṇhaṁ pahāya rūpapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihareyya.
Imassa pana te, māgaṇḍiya, kimassa vacanīyan’”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya: ‘idhekacco cakkhuviññeyyehi rūpehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, so aparena samayena rūpānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā rūpataṇhaṁ pahāya rūpapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te, māgaṇḍiya, kimassa vacanīyan’”ti?
“Na kiñci, bho gotama”.
“Na kiñci, bho gotama”.
“Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya: ‘idhekacco sotaviññeyyehi saddehi …pe… ghānaviññeyyehi gandhehi … jivhāviññeyyehi rasehi … kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, so aparena samayena phoṭṭhabbānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā phoṭṭhabbataṇhaṁ pahāya phoṭṭhabbapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te, māgaṇḍiya, kimassa vacanīyan’”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya:
‘idhekacco sotaviññeyyehi saddehi …pe…
ghānaviññeyyehi gandhehi …
kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi,
so aparena samayena phoṭṭhabbānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā phoṭṭhabbataṇhaṁ pahāya phoṭṭhabbapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihareyya.
Imassa pana te, māgaṇḍiya, kimassa vacanīyan’”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya: ‘idhekacco sotaviññeyyehi saddehi …pe… ghānaviññeyyehi gandhehi … jivhāviññeyyehi rasehi … kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, so aparena samayena phoṭṭhabbānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā phoṭṭhabbataṇhaṁ pahāya phoṭṭhabbapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te, māgaṇḍiya, kimassa vacanīyan’”ti?
“Na kiñci, bho gotama”.
“Na kiñci, bho gotama”.
“Ahaṁ kho pana, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṁ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi …pe… ghānaviññeyyehi gandhehi … jivhāviññeyyehi rasehi … kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. Tassa mayhaṁ, māgaṇḍiya, tayo pāsādā ahesuṁ— eko vassiko, eko hemantiko, eko gimhiko. So kho ahaṁ, māgaṇḍiya, vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṁ orohāmi.*paricārayamāno → paricāriyamāno (sya-all, pts1ed) | tūriyehi → turiyehi (bj, sya-all, km, pts1ed) | vassike cattāro → vassike pāsāde cattāro (sya-all, km) So aparena samayena kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṁ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṁ kissa hetu? Yāhayaṁ, māgaṇḍiya, rati, aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi— api dibbaṁ sukhaṁ samadhigayha tiṭṭhati— tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.
“Ahaṁ kho pana, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṁ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi …pe…
ghānaviññeyyehi gandhehi …
kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi.
Tassa mayhaṁ, māgaṇḍiya, tayo pāsādā ahesuṁ—
eko vassiko, eko hemantiko, eko gimhiko.
So kho ahaṁ, māgaṇḍiya, vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṁ orohāmi.*paricārayamāno → paricāriyamāno (sya-all, pts1ed) | tūriyehi → turiyehi (bj, sya-all, km, pts1ed) | vassike cattāro → vassike pāsāde cattāro (sya-all, km)
So aparena samayena kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto viharāmi.
So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante.
So tesaṁ na pihemi, na tattha abhiramāmi.
Yāhayaṁ, māgaṇḍiya, rati, aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi—
api dibbaṁ sukhaṁ samadhigayha tiṭṭhati—
tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.
“Ahaṁ kho pana, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṁ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi …pe… ghānaviññeyyehi gandhehi … jivhāviññeyyehi rasehi … kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. Tassa mayhaṁ, māgaṇḍiya, tayo pāsādā ahesuṁ—eko vassiko, eko hemantiko, eko gimhiko. So kho ahaṁ, māgaṇḍiya, vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṁ orohāmi.*paricārayamāno → paricāriyamāno (sya-all, pts1ed) | tūriyehi → turiyehi (bj, sya-all, km, pts1ed) | vassike cattāro → vassike pāsāde cattāro (sya-all, km)So aparena samayena kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṁ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṁ kissa hetu? Yāhayaṁ, māgaṇḍiya, rati, aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi—api dibbaṁ sukhaṁ samadhigayha tiṭṭhati—tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.
Seyyathāpi, māgaṇḍiya, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya cakkhuviññeyyehi rūpehi … pe… phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So kāyena sucaritaṁ caritvā vācāya sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ. So tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya. So passeyya gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṁ samaṅgībhūtaṁ paricārayamānaṁ.
Seyyathāpi, māgaṇḍiya, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya cakkhuviññeyyehi rūpehi …
phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi.
So kāyena sucaritaṁ caritvā vācāya sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ.
So tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya.
So passeyya gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṁ samaṅgībhūtaṁ paricārayamānaṁ.
Seyyathāpi, māgaṇḍiya, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya cakkhuviññeyyehi rūpehi … pe… phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So kāyena sucaritaṁ caritvā vācāya sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ. So tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya. So passeyya gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṁ samaṅgībhūtaṁ paricārayamānaṁ.
Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so devaputto nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno amussa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā piheyya, mānusakānaṁ vā pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ mānusakehi vā kāmehi āvaṭṭeyyā”ti?
Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so devaputto nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno amussa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā piheyya, mānusakānaṁ vā pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ mānusakehi vā kāmehi āvaṭṭeyyā”ti?
Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so devaputto nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno amussa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā piheyya, mānusakānaṁ vā pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ mānusakehi vā kāmehi āvaṭṭeyyā”ti?
“No hidaṁ, bho gotama. Taṁ kissa hetu? Mānusakehi, bho gotama, kāmehi dibbakāmā abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti.
Mānusakehi, bho gotama, kāmehi dibbakāmā abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti.
“No hidaṁ, bho gotama. Taṁ kissa hetu? Mānusakehi, bho gotama, kāmehi dibbakāmā abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti.
“Evameva kho ahaṁ, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṁ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi …pe… ghānaviññeyyehi gandhehi … jivhāviññeyyehi rasehi … kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So aparena samayena kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante, so tesaṁ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṁ kissa hetu? Yāhayaṁ, māgaṇḍiya, rati aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi— api dibbaṁ sukhaṁ samadhigayha tiṭṭhati— tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.
“Evameva kho ahaṁ, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṁ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi …pe…
ghānaviññeyyehi gandhehi …
kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi.
So aparena samayena kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto viharāmi.
So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante, so tesaṁ na pihemi, na tattha abhiramāmi.
Yāhayaṁ, māgaṇḍiya, rati aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi—
api dibbaṁ sukhaṁ samadhigayha tiṭṭhati—
tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.
“Evameva kho ahaṁ, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṁ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi …pe… ghānaviññeyyehi gandhehi … jivhāviññeyyehi rasehi … kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So aparena samayena kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante, so tesaṁ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṁ kissa hetu? Yāhayaṁ, māgaṇḍiya, rati aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi—api dibbaṁ sukhaṁ samadhigayha tiṭṭhati—tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.
Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya. So taṁ bhesajjaṁ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayaṁvasī yena kāmaṁ gamo. So aññaṁ kuṭṭhiṁ purisaṁ passeyya arugattaṁ pakkagattaṁ kimīhi khajjamānaṁ nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamānaṁ aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpentaṁ.
Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeyya.
Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ.
Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya.
So taṁ bhesajjaṁ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayaṁvasī yena kāmaṁ gamo.
So aññaṁ kuṭṭhiṁ purisaṁ passeyya arugattaṁ pakkagattaṁ kimīhi khajjamānaṁ nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamānaṁ aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpentaṁ.
Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya. So taṁ bhesajjaṁ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayaṁvasī yena kāmaṁ gamo. So aññaṁ kuṭṭhiṁ purisaṁ passeyya arugattaṁ pakkagattaṁ kimīhi khajjamānaṁ nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamānaṁ aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpentaṁ.
Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so puriso amussa kuṭṭhissa purisassa piheyya aṅgārakāsuyā vā bhesajjaṁ paṭisevanāya vā”ti?
Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya,
api nu so puriso amussa kuṭṭhissa purisassa piheyya aṅgārakāsuyā vā bhesajjaṁ paṭisevanāya vā”ti?
Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so puriso amussa kuṭṭhissa purisassa piheyya aṅgārakāsuyā vā bhesajjaṁ paṭisevanāya vā”ti?
“No hidaṁ, bho gotama. Taṁ kissa hetu? Roge hi, bho gotama, satisatiAtención plena, memoria, poderes de referencia y retención. En algunos contextos, la palabra sati cuando se usa sola cubre también la alerta (sampajañña).Ver en el glosario bhesajjena karaṇīyaṁ hoti, roge asati na bhesajjena karaṇīyaṁ hotī”ti.
Roge hi, bho gotama,
satisatiAtención plena, memoria, poderes de referencia y retención. En algunos contextos, la palabra sati cuando se usa sola cubre también la alerta (sampajañña).Ver en el glosario bhesajjena karaṇīyaṁ hoti, roge asati na bhesajjena karaṇīyaṁ hotī”ti.
“No hidaṁ, bho gotama. Taṁ kissa hetu? Roge hi, bho gotama, satisatiAtención plena, memoria, poderes de referencia y retención. En algunos contextos, la palabra sati cuando se usa sola cubre también la alerta (sampajañña).Ver en el glosario bhesajjena karaṇīyaṁ hoti, roge asati na bhesajjena karaṇīyaṁ hotī”ti.
“Evameva kho ahaṁ, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṁ, cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi …pe… ghānaviññeyyehi gandhehi … jivhāviññeyyehi rasehi … kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So aparena samayena kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṁ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṁ kissa hetu? Yāhayaṁ, māgaṇḍiya, rati, aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi— api dibbaṁ sukhaṁ samadhigayha tiṭṭhati— tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.
“Evameva kho ahaṁ, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṁ, cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi …pe…
ghānaviññeyyehi gandhehi …
kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi.
So aparena samayena kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto viharāmi.
So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante.
So tesaṁ na pihemi, na tattha abhiramāmi.
Yāhayaṁ, māgaṇḍiya, rati, aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi—
api dibbaṁ sukhaṁ samadhigayha tiṭṭhati—
tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.
“Evameva kho ahaṁ, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṁ, cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi …pe… ghānaviññeyyehi gandhehi … jivhāviññeyyehi rasehi … kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So aparena samayena kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṁ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṁ kissa hetu? Yāhayaṁ, māgaṇḍiya, rati, aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi—api dibbaṁ sukhaṁ samadhigayha tiṭṭhati—tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.
Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya. So taṁ bhesajjaṁ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayaṁvasī yena kāmaṁ gamo. Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṁ upakaḍḍheyyuṁ.
Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeyya.
Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ.
Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya.
So taṁ bhesajjaṁ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayaṁvasī yena kāmaṁ gamo.
Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṁ upakaḍḍheyyuṁ.
Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya. So taṁ bhesajjaṁ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayaṁvasī yena kāmaṁ gamo. Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṁ upakaḍḍheyyuṁ.
Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so puriso iti citiceva kāyaṁ sannāmeyyā”ti?
Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya,
api nu so puriso iti citiceva kāyaṁ sannāmeyyā”ti?
Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so puriso iti citiceva kāyaṁ sannāmeyyā”ti?
“Evaṁ, bho gotama. Taṁ kissa hetu? Asu hi, bho gotama, aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā”ti.
Asu hi, bho gotama, aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā”ti.
“Evaṁ, bho gotama. Taṁ kissa hetu? Asu hi, bho gotama, aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, idāneva nu kho so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca udāhu pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā”ti?*ca → asu hi ca (bj, pts1ed)
“Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya,
idāneva nu kho so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca udāhu pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā”ti?*ca → asu hi ca (bj, pts1ed)
“Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, idāneva nu kho so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca udāhu pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā”ti?*ca → asu hi ca (bj, pts1ed)
“Idāni ceva, bho gotama, so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca, pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca. Asu ca, bho gotama, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno upahatindriyo dukkhasamphasseyeva aggismiṁ sukhamiti viparītasaññaṁ paccalatthā”ti.
“Idāni ceva, bho gotama, so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca, pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca.
Asu ca, bho gotama, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno upahatindriyo dukkhasamphasseyeva aggismiṁ sukhamiti viparītasaññaṁ paccalatthā”ti.
“Idāni ceva, bho gotama, so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca, pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca. Asu ca, bho gotama, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno upahatindriyo dukkhasamphasseyeva aggismiṁ sukhamiti viparītasaññaṁ paccalatthā”ti.
“Evameva kho, māgaṇḍiya, atītampi addhānaṁ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, anāgatampi addhānaṁ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, etarahipi paccuppannaṁ addhānaṁ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca. Ime ca, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena pariḍayhamānā upahatindriyā dukkhasamphassesuyeva kāmesu sukhamiti viparītasaññaṁ paccalatthuṁ.
“Evameva kho, māgaṇḍiya, atītampi addhānaṁ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, anāgatampi addhānaṁ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, etarahipi paccuppannaṁ addhānaṁ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca.
Ime ca, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena pariḍayhamānā upahatindriyā dukkhasamphassesuyeva kāmesu sukhamiti viparītasaññaṁ paccalatthuṁ.
“Evameva kho, māgaṇḍiya, atītampi addhānaṁ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, anāgatampi addhānaṁ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, etarahipi paccuppannaṁ addhānaṁ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca. Ime ca, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena pariḍayhamānā upahatindriyā dukkhasamphassesuyeva kāmesu sukhamiti viparītasaññaṁ paccalatthuṁ.
Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeti. Yathā yathā kho, māgaṇḍiya, asu kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeti tathā tathāssa tāni vaṇamukhāni asucitarāni ceva honti duggandhatarāni ca pūtikatarāni ca, hoti ceva kāci sātamattā assādamattā—yadidaṁ vaṇamukhānaṁ kaṇḍūvanahetu;*tathā tathāssa → tathā tathā tasseva (sya-all, km, mr) evameva kho, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ca pariḍayhamānā kāme paṭisevanti. Yathā yathā kho, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ca pariḍayhamānā kāme paṭisevanti tathā tathā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ kāmataṇhā ceva pavaḍḍhati, kāmapariḷāhena ca pariḍayhanti, hoti ceva sātamattā assādamattā—yadidaṁ pañcakāmaguṇe paṭicca.
Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeti.
Yathā yathā kho, māgaṇḍiya, asu kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeti tathā tathāssa tāni vaṇamukhāni asucitarāni ceva honti duggandhatarāni ca pūtikatarāni ca, hoti ceva kāci sātamattā assādamattā—yadidaṁ vaṇamukhānaṁ kaṇḍūvanahetu;*tathā tathāssa → tathā tathā tasseva (sya-all, km, mr)
evameva kho, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ca pariḍayhamānā kāme paṭisevanti.
Yathā yathā kho, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ca pariḍayhamānā kāme paṭisevanti tathā tathā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ kāmataṇhā ceva pavaḍḍhati, kāmapariḷāhena ca pariḍayhanti, hoti ceva sātamattā assādamattā—yadidaṁ pañcakāmaguṇe paṭicca.
Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeti. Yathā yathā kho, māgaṇḍiya, asu kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeti tathā tathāssa tāni vaṇamukhāni asucitarāni ceva honti duggandhatarāni ca pūtikatarāni ca, hoti ceva kāci sātamattā assādamattā—yadidaṁ vaṇamukhānaṁ kaṇḍūvanahetu;*tathā tathāssa → tathā tathā tasseva (sya-all, km, mr)evameva kho, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ca pariḍayhamānā kāme paṭisevanti. Yathā yathā kho, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ca pariḍayhamānā kāme paṭisevanti tathā tathā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ kāmataṇhā ceva pavaḍḍhati, kāmapariḷāhena ca pariḍayhanti, hoti ceva sātamattā assādamattā—yadidaṁ pañcakāmaguṇe paṭicca.
Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, api nu te diṭṭho vā suto vā rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṁ appahāya kāmapariḷāhaṁ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā”ti?
Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya,
api nu te diṭṭho vā suto vā rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṁ appahāya kāmapariḷāhaṁ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā”ti?
Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, api nu te diṭṭho vā suto vā rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṁ appahāya kāmapariḷāhaṁ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā”ti?
“No hidaṁ, bho gotama”.
“No hidaṁ, bho gotama”.
“Sādhu, māgaṇḍiya. Mayāpi kho etaṁ, māgaṇḍiya, neva diṭṭhaṁ na sutaṁ rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṁ appahāya kāmapariḷāhaṁ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā. Atha kho, māgaṇḍiya, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vigatapipāsā ajjhattaṁ vūpasantacittā vihāsuṁ vā viharanti vā viharissanti vā sabbe te kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāsā ajjhattaṁ vūpasantacittā vihāsuṁ vā viharanti vā viharissanti vā”ti.
Mayāpi kho etaṁ, māgaṇḍiya, neva diṭṭhaṁ na sutaṁ rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṁ appahāya kāmapariḷāhaṁ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā.
Atha kho, māgaṇḍiya, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vigatapipāsā ajjhattaṁ vūpasantacittā vihāsuṁ vā viharanti vā viharissanti vā sabbe te kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāsā ajjhattaṁ vūpasantacittā vihāsuṁ vā viharanti vā viharissanti vā”ti.
“Sādhu, māgaṇḍiya. Mayāpi kho etaṁ, māgaṇḍiya, neva diṭṭhaṁ na sutaṁ rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṁ appahāya kāmapariḷāhaṁ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā. Atha kho, māgaṇḍiya, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vigatapipāsā ajjhattaṁ vūpasantacittā vihāsuṁ vā viharanti vā viharissanti vā sabbe te kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāsā ajjhattaṁ vūpasantacittā vihāsuṁ vā viharanti vā viharissanti vā”ti.
Atha kho bhagavā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
Atha kho bhagavā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
Atha kho bhagavā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
“Ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ; Aṭṭhaṅgiko ca maggānaṁ, khemaṁ amatagāminan”ti.
“Ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ; Aṭṭhaṅgiko ca maggānaṁ, khemaṁ amatagāminan”ti.
Evaṁ vutte, māgaṇḍiyo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Yāva subhāsitañcidaṁ bhotā gotamena: ‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhan’ti. Mayāpi kho etaṁ, bho gotama, sutaṁ pubbakānaṁ paribbājakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhan’ti; tayidaṁ, bho gotama, sametī”ti.
Evaṁ vutte, māgaṇḍiyo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca:
“acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama.
Yāva subhāsitañcidaṁ bhotā gotamena:
‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhan’ti.
Mayāpi kho etaṁ, bho gotama, sutaṁ pubbakānaṁ paribbājakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ:
‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhan’ti;
tayidaṁ, bho gotama, sametī”ti.
Evaṁ vutte, māgaṇḍiyo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Yāva subhāsitañcidaṁ bhotā gotamena: ‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhan’ti. Mayāpi kho etaṁ, bho gotama, sutaṁ pubbakānaṁ paribbājakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhan’ti; tayidaṁ, bho gotama, sametī”ti.
“Yaṁ pana te etaṁ, māgaṇḍiya, sutaṁ pubbakānaṁ paribbājakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhan’ti, katamaṁ taṁ ārogyaṁ, katamaṁ taṁ nibbānan”ti? Evaṁ vutte, māgaṇḍiyo paribbājako sakāneva sudaṁ gattāni pāṇinā anomajjati:
“Yaṁ pana te etaṁ, māgaṇḍiya, sutaṁ pubbakānaṁ paribbājakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ:
‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhan’ti, katamaṁ taṁ ārogyaṁ, katamaṁ taṁ nibbānan”ti?
Evaṁ vutte, māgaṇḍiyo paribbājako sakāneva sudaṁ gattāni pāṇinā anomajjati:
“Yaṁ pana te etaṁ, māgaṇḍiya, sutaṁ pubbakānaṁ paribbājakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhan’ti, katamaṁ taṁ ārogyaṁ, katamaṁ taṁ nibbānan”ti? Evaṁ vutte, māgaṇḍiyo paribbājako sakāneva sudaṁ gattāni pāṇinā anomajjati:
“idantaṁ, bho gotama, ārogyaṁ, idantaṁ nibbānaṁ. Ahañhi, bho gotama, etarahi arogo sukhī, na maṁ kiñci ābādhatī”ti.
“idantaṁ, bho gotama, ārogyaṁ, idantaṁ nibbānaṁ.
Ahañhi, bho gotama, etarahi arogo sukhī, na maṁ kiñci ābādhatī”ti.
“idantaṁ, bho gotama, ārogyaṁ, idantaṁ nibbānaṁ. Ahañhi, bho gotama, etarahi arogo sukhī, na maṁ kiñci ābādhatī”ti.
“Seyyathāpi, māgaṇḍiya, jaccandho puriso; so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṁ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye.*mañjiṭṭhakāni → mañjeṭṭhakāni (bj, mr); mañjeṭṭhikāni (sya-all, km, pts1ed) So suṇeyya cakkhumato bhāsamānassa: ‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti. So odātapariyesanaṁ careyya. Tamenaṁ aññataro puriso telamalikatena sāhuḷicīrena vañceyya:*telamalikatena sāhuḷicīrena → telamasikatena sāhuḷacīvarena (bj, sya-all, km, pts1ed) ‘idaṁ te, ambho purisa, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti. So taṁ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavācaṁ nicchāreyya: ‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti.
“Seyyathāpi, māgaṇḍiya, jaccandho puriso;
so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṁ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye.*mañjiṭṭhakāni → mañjeṭṭhakāni (bj, mr); mañjeṭṭhikāni (sya-all, km, pts1ed)
So suṇeyya cakkhumato bhāsamānassa:
‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti.
So odātapariyesanaṁ careyya.
Tamenaṁ aññataro puriso telamalikatena sāhuḷicīrena vañceyya:*telamalikatena sāhuḷicīrena → telamasikatena sāhuḷacīvarena (bj, sya-all, km, pts1ed)
‘idaṁ te, ambho purisa, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti.
So taṁ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavācaṁ nicchāreyya:
‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti.
“Seyyathāpi, māgaṇḍiya, jaccandho puriso; so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṁ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye.*mañjiṭṭhakāni → mañjeṭṭhakāni (bj, mr); mañjeṭṭhikāni (sya-all, km, pts1ed)So suṇeyya cakkhumato bhāsamānassa: ‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti. So odātapariyesanaṁ careyya. Tamenaṁ aññataro puriso telamalikatena sāhuḷicīrena vañceyya:*telamalikatena sāhuḷicīrena → telamasikatena sāhuḷacīvarena (bj, sya-all, km, pts1ed)‘idaṁ te, ambho purisa, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti. So taṁ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavācaṁ nicchāreyya: ‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti.
Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so jaccandho puriso jānanto passanto amuṁ telamalikataṁ sāhuḷicīraṁ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavācaṁ nicchāreyya: ‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti udāhu cakkhumato saddhāyā”ti?
Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya,
api nu so jaccandho puriso jānanto passanto amuṁ telamalikataṁ sāhuḷicīraṁ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavācaṁ nicchāreyya:
‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti udāhu cakkhumato saddhāyā”ti?
Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so jaccandho puriso jānanto passanto amuṁ telamalikataṁ sāhuḷicīraṁ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavācaṁ nicchāreyya: ‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti udāhu cakkhumato saddhāyā”ti?
“Ajānanto hi, bho gotama, apassanto so jaccandho puriso amuṁ telamalikataṁ sāhuḷicīraṁ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavācaṁ nicchāreyya: ‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti, cakkhumato saddhāyā”ti.
“Ajānanto hi, bho gotama, apassanto so jaccandho puriso amuṁ telamalikataṁ sāhuḷicīraṁ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavācaṁ nicchāreyya:
‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti, cakkhumato saddhāyā”ti.
“Ajānanto hi, bho gotama, apassanto so jaccandho puriso amuṁ telamalikataṁ sāhuḷicīraṁ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavācaṁ nicchāreyya: ‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti, cakkhumato saddhāyā”ti.
“Evameva kho, māgaṇḍiya, aññatitthiyā paribbājakā andhā acakkhukā ajānantā ārogyaṁ, apassantā nibbānaṁ, atha ca panimaṁ gāthaṁ bhāsanti: ‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhan’ti. Pubbakehesā, māgaṇḍiya, arahantehi sammāsambuddhehi gāthā bhāsitā:
“Evameva kho, māgaṇḍiya, aññatitthiyā paribbājakā andhā acakkhukā ajānantā ārogyaṁ, apassantā nibbānaṁ, atha ca panimaṁ gāthaṁ bhāsanti:
‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhan’ti.
Pubbakehesā, māgaṇḍiya, arahantehi sammāsambuddhehi gāthā bhāsitā:
“Evameva kho, māgaṇḍiya, aññatitthiyā paribbājakā andhā acakkhukā ajānantā ārogyaṁ, apassantā nibbānaṁ, atha ca panimaṁ gāthaṁ bhāsanti: ‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhan’ti. Pubbakehesā, māgaṇḍiya, arahantehi sammāsambuddhehi gāthā bhāsitā:
‘Ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ; Aṭṭhaṅgiko ca maggānaṁ, khemaṁ amatagāminan’ti.
‘Ārogyaparamā lābhā, nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ; Aṭṭhaṅgiko ca maggānaṁ, khemaṁ amatagāminan’ti.
Sā etarahi anupubbena puthujjanagāthā. Ayaṁ kho pana, māgaṇḍiya, kāyo rogabhūto gaṇḍabhūto sallabhūto aghabhūto ābādhabhūto, so tvaṁ imaṁ kāyaṁ rogabhūtaṁ gaṇḍabhūtaṁ sallabhūtaṁ aghabhūtaṁ ābādhabhūtaṁ: ‘idantaṁ, bho gotama, ārogyaṁ, idantaṁ nibbānan’ti vadesi. Tañhi te, māgaṇḍiya, ariyaṁ cakkhuṁ natthi yena tvaṁ ariyena cakkhunā ārogyaṁ jāneyyāsi, nibbānaṁ passeyyāsī”ti.
Sā etarahi anupubbena puthujjanagāthā.
Ayaṁ kho pana, māgaṇḍiya, kāyo rogabhūto gaṇḍabhūto sallabhūto aghabhūto ābādhabhūto, so tvaṁ imaṁ kāyaṁ rogabhūtaṁ gaṇḍabhūtaṁ sallabhūtaṁ aghabhūtaṁ ābādhabhūtaṁ:
‘idantaṁ, bho gotama, ārogyaṁ, idantaṁ nibbānan’ti vadesi.
Tañhi te, māgaṇḍiya, ariyaṁ cakkhuṁ natthi yena tvaṁ ariyena cakkhunā ārogyaṁ jāneyyāsi, nibbānaṁ passeyyāsī”ti.
Sā etarahi anupubbena puthujjanagāthā. Ayaṁ kho pana, māgaṇḍiya, kāyo rogabhūto gaṇḍabhūto sallabhūto aghabhūto ābādhabhūto, so tvaṁ imaṁ kāyaṁ rogabhūtaṁ gaṇḍabhūtaṁ sallabhūtaṁ aghabhūtaṁ ābādhabhūtaṁ: ‘idantaṁ, bho gotama, ārogyaṁ, idantaṁ nibbānan’ti vadesi. Tañhi te, māgaṇḍiya, ariyaṁ cakkhuṁ natthi yena tvaṁ ariyena cakkhunā ārogyaṁ jāneyyāsi, nibbānaṁ passeyyāsī”ti.
“Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto gotamassa. Pahoti me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ ārogyaṁ jāneyyaṁ, nibbānaṁ passeyyan”ti.
“Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto gotamassa.
Pahoti me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ ārogyaṁ jāneyyaṁ, nibbānaṁ passeyyan”ti.
“Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto gotamassa. Pahoti me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ ārogyaṁ jāneyyaṁ, nibbānaṁ passeyyan”ti.
“Seyyathāpi, māgaṇḍiya, jaccandho puriso; so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṁ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya. So taṁ bhesajjaṁ āgamma na cakkhūni uppādeyya, na cakkhūni visodheyya. Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, nanu so vejjo yāvadeva kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti?
“Seyyathāpi, māgaṇḍiya, jaccandho puriso;
so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṁ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye.
Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ.
Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya.
So taṁ bhesajjaṁ āgamma na cakkhūni uppādeyya, na cakkhūni visodheyya.
Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya,
nanu so vejjo yāvadeva kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti?
“Seyyathāpi, māgaṇḍiya, jaccandho puriso; so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṁ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya. So taṁ bhesajjaṁ āgamma na cakkhūni uppādeyya, na cakkhūni visodheyya. Taṁ kiṁ maññasi, māgaṇḍiya, nanu so vejjo yāvadeva kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti?
“Evaṁ, bho gotama”.
“Evaṁ, bho gotama”.
“Evameva kho, māgaṇḍiya, ahañce te dhammaṁ deseyyaṁ: ‘idantaṁ ārogyaṁ, idantaṁ nibbānan’ti, so tvaṁ ārogyaṁ na jāneyyāsi, nibbānaṁ na passeyyāsi. So mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā”ti.
“Evameva kho, māgaṇḍiya, ahañce te dhammaṁ deseyyaṁ:
‘idantaṁ ārogyaṁ, idantaṁ nibbānan’ti, so tvaṁ ārogyaṁ na jāneyyāsi, nibbānaṁ na passeyyāsi.
So mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā”ti.
“Evameva kho, māgaṇḍiya, ahañce te dhammaṁ deseyyaṁ: ‘idantaṁ ārogyaṁ, idantaṁ nibbānan’ti, so tvaṁ ārogyaṁ na jāneyyāsi, nibbānaṁ na passeyyāsi. So mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā”ti.
“Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto gotamassa. Pahoti me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ ārogyaṁ jāneyyaṁ, nibbānaṁ passeyyan”ti.
“Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto gotamassa.
Pahoti me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ ārogyaṁ jāneyyaṁ, nibbānaṁ passeyyan”ti.
“Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto gotamassa. Pahoti me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ ārogyaṁ jāneyyaṁ, nibbānaṁ passeyyan”ti.
“Seyyathāpi, māgaṇḍiya, jaccandho puriso; so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṁ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye. So suṇeyya cakkhumato bhāsamānassa: ‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti.
“Seyyathāpi, māgaṇḍiya, jaccandho puriso;
so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṁ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye.
So suṇeyya cakkhumato bhāsamānassa:
‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti.
“Seyyathāpi, māgaṇḍiya, jaccandho puriso; so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṁ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye. So suṇeyya cakkhumato bhāsamānassa: ‘chekaṁ vata, bho, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti.
So odātapariyesanaṁ careyya. Tamenaṁ aññataro puriso telamalikatena sāhuḷicīrena vañceyya: ‘idaṁ te, ambho purisa, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti. So taṁ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya— uddhaṁvirecanaṁ adhovirecanaṁ añjanaṁ paccañjanaṁ natthukammaṁ. So taṁ bhesajjaṁ āgamma cakkhūni uppādeyya, cakkhūni visodheyya. Tassa saha cakkhuppādā yo amusmiṁ telamalikate sāhuḷicīre chandarāgo so pahīyetha. Tañca naṁ purisaṁ amittatopi daheyya, paccatthikatopi daheyya, api ca jīvitā voropetabbaṁ maññeyya: ‘dīgharattaṁ vata, bho, ahaṁ iminā purisena telamalikatena sāhuḷicīrena nikato vañcito paluddho— idaṁ te, ambho purisa, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti.
So odātapariyesanaṁ careyya.
Tamenaṁ aññataro puriso telamalikatena sāhuḷicīrena vañceyya:
‘idaṁ te, ambho purisa, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti.
So taṁ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya.
Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ.
Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya—
uddhaṁvirecanaṁ adhovirecanaṁ añjanaṁ paccañjanaṁ natthukammaṁ.
So taṁ bhesajjaṁ āgamma cakkhūni uppādeyya, cakkhūni visodheyya.
Tassa saha cakkhuppādā yo amusmiṁ telamalikate sāhuḷicīre chandarāgo so pahīyetha.
Tañca naṁ purisaṁ amittatopi daheyya, paccatthikatopi daheyya, api ca jīvitā voropetabbaṁ maññeyya:
‘dīgharattaṁ vata, bho, ahaṁ iminā purisena telamalikatena sāhuḷicīrena nikato vañcito paluddho—
idaṁ te, ambho purisa, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti.
So odātapariyesanaṁ careyya. Tamenaṁ aññataro puriso telamalikatena sāhuḷicīrena vañceyya: ‘idaṁ te, ambho purisa, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti. So taṁ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya—uddhaṁvirecanaṁ adhovirecanaṁ añjanaṁ paccañjanaṁ natthukammaṁ. So taṁ bhesajjaṁ āgamma cakkhūni uppādeyya, cakkhūni visodheyya. Tassa saha cakkhuppādā yo amusmiṁ telamalikate sāhuḷicīre chandarāgo so pahīyetha. Tañca naṁ purisaṁ amittatopi daheyya, paccatthikatopi daheyya, api ca jīvitā voropetabbaṁ maññeyya: ‘dīgharattaṁ vata, bho, ahaṁ iminā purisena telamalikatena sāhuḷicīrena nikato vañcito paluddho—idaṁ te, ambho purisa, odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucī’ti.
Evameva kho, māgaṇḍiya, ahañce te dhammaṁ deseyyaṁ: ‘idantaṁ ārogyaṁ, idantaṁ nibbānan’ti. So tvaṁ ārogyaṁ jāneyyāsi, nibbānaṁ passeyyāsi. Tassa te saha cakkhuppādā yo pañcasupādānakkhandhesu chandarāgo so pahīyetha; api ca te evamassa: ‘dīgharattaṁ vata bho ahaṁ iminā cittena nikato vañcito paluddho. Ahañhi rūpaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ, vedanaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ, saññaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ, saṅkhāreyeva upādiyamāno upādiyiṁ, viññāṇaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ. Tassa me upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti; evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’”ti.
Evameva kho, māgaṇḍiya, ahañce te dhammaṁ deseyyaṁ:
‘idantaṁ ārogyaṁ, idantaṁ nibbānan’ti.
So tvaṁ ārogyaṁ jāneyyāsi, nibbānaṁ passeyyāsi.
Tassa te saha cakkhuppādā yo pañcasupādānakkhandhesu chandarāgo so pahīyetha;
‘dīgharattaṁ vata bho ahaṁ iminā cittena nikato vañcito paluddho.
Ahañhi rūpaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ, vedanaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ, saññaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ, saṅkhāreyeva upādiyamāno upādiyiṁ, viññāṇaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ.
Tassa me upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti;
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’”ti.
Evameva kho, māgaṇḍiya, ahañce te dhammaṁ deseyyaṁ: ‘idantaṁ ārogyaṁ, idantaṁ nibbānan’ti. So tvaṁ ārogyaṁ jāneyyāsi, nibbānaṁ passeyyāsi. Tassa te saha cakkhuppādā yo pañcasupādānakkhandhesu chandarāgo so pahīyetha; api ca te evamassa: ‘dīgharattaṁ vata bho ahaṁ iminā cittena nikato vañcito paluddho. Ahañhi rūpaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ, vedanaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ, saññaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ, saṅkhāreyeva upādiyamāno upādiyiṁ, viññāṇaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ. Tassa me upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti; evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’”ti.
“Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto gotamassa. Pahoti me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ imamhā āsanā anandho vuṭṭhaheyyan”ti.
“Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto gotamassa.
Pahoti me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ imamhā āsanā anandho vuṭṭhaheyyan”ti.
“Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto gotamassa. Pahoti me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ imamhā āsanā anandho vuṭṭhaheyyan”ti.
“Tena hi tvaṁ, māgaṇḍiya, sappurise bhajeyyāsi. Yato kho tvaṁ, māgaṇḍiya, sappurise bhajissasi tato tvaṁ, māgaṇḍiya, saddhammaṁ sossasi; yato kho tvaṁ, māgaṇḍiya, saddhammaṁ sossasi tato tvaṁ, māgaṇḍiya, dhammānudhammaṁ paṭipajjissasi; yato kho tvaṁ, māgaṇḍiya, dhammānudhammaṁ paṭipajjissasi tato tvaṁ, māgaṇḍiya, sāmaṁyeva ñassasi, sāmaṁ dakkhissasi— ime rogā gaṇḍā sallā; idha rogā gaṇḍā sallā aparisesā nirujjhanti. Tassa me upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti; evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti.
“Tena hi tvaṁ, māgaṇḍiya, sappurise bhajeyyāsi.
Yato kho tvaṁ, māgaṇḍiya, sappurise bhajissasi tato tvaṁ, māgaṇḍiya, saddhammaṁ sossasi;
yato kho tvaṁ, māgaṇḍiya, saddhammaṁ sossasi tato tvaṁ, māgaṇḍiya, dhammānudhammaṁ paṭipajjissasi;
yato kho tvaṁ, māgaṇḍiya, dhammānudhammaṁ paṭipajjissasi tato tvaṁ, māgaṇḍiya, sāmaṁyeva ñassasi, sāmaṁ dakkhissasi—
idha rogā gaṇḍā sallā aparisesā nirujjhanti.
Tassa me upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti;
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti.
“Tena hi tvaṁ, māgaṇḍiya, sappurise bhajeyyāsi. Yato kho tvaṁ, māgaṇḍiya, sappurise bhajissasi tato tvaṁ, māgaṇḍiya, saddhammaṁ sossasi; yato kho tvaṁ, māgaṇḍiya, saddhammaṁ sossasi tato tvaṁ, māgaṇḍiya, dhammānudhammaṁ paṭipajjissasi; yato kho tvaṁ, māgaṇḍiya, dhammānudhammaṁ paṭipajjissasi tato tvaṁ, māgaṇḍiya, sāmaṁyeva ñassasi, sāmaṁ dakkhissasi—ime rogā gaṇḍā sallā; idha rogā gaṇḍā sallā aparisesā nirujjhanti. Tassa me upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti; evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti.
Evaṁ vutte, māgaṇḍiyo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.
Evaṁ vutte, māgaṇḍiyo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca:
“abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama.
Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.
Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.
Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.
Evaṁ vutte, māgaṇḍiyo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.
“Yo kho, māgaṇḍiya, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, so cattāro māse parivasati; catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti.
“Yo kho, māgaṇḍiya, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, so cattāro māse parivasati; catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya.
Api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti.
“Yo kho, māgaṇḍiya, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, so cattāro māse parivasati; catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti.
“Sace, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, aññatitthiyapubbā imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṁ, ākaṅkhantā upasampadaṁ cattāro māse parivasanti, catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya; ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti.
“Sace,
bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, aññatitthiyapubbā imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṁ, ākaṅkhantā upasampadaṁ cattāro māse parivasanti, catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya; ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti.
“Sace, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, aññatitthiyapubbā imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṁ, ākaṅkhantā upasampadaṁ cattāro māse parivasanti, catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya; ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti.
Alattha kho māgaṇḍiyo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā māgaṇḍiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā upasampajja vihāsi.
Alattha kho māgaṇḍiyo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ.
Acirūpasampanno kho panāyasmā māgaṇḍiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ
abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā upasampajja vihāsi.
Alattha kho māgaṇḍiyo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā māgaṇḍiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā upasampajja vihāsi.
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā māgaṇḍiyo arahataṁ ahosīti.
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi.
Aññataro kho panāyasmā māgaṇḍiyo arahataṁ ahosīti.
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā māgaṇḍiyo arahataṁ ahosīti.
Māgaṇḍiyasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ.
Māgaṇḍiyasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ.
Māgaṇḍiyasuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ.