SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en la Arboleda Palasa, cerca de Nalakapana en el país Kosala.
SC 2 En este tiempo, muchos muy conocidos miembros del clan han renunciado por la fe a la vida hogareña escogiendo el estilo de vida sin hogar bajo el Bienaventurado: el Venerable Anuruddha, el Venerable Nandiya, el Venerable Kimbila, el Venerable Bhagu, el Venerable Kundadhana, el Venerabla Revata, el Venerable Ananda y otros miembros del clan muy conocidos.
SC 3 En esta ocasión, el Bienaventurado estaba sentado rodeado por el Sangha de los monjes. Entonces, en referencia a estos miembros del clan, se dirigió a los monjes de esta manera: “Monjes, estos miembros del clan que han renunciado por la fe a la vida hogareña escogiendo el estilo de vida sin hogar bajo mi [dirección], ¿están deleitándose en la vida santa?”
Cuando se dijo esto, aquellos monjes guardaron silencio.
Y por segunda vez… por tercera vez en referencia a estos miembros del clan, el Bienaventurado se dirigió a los monjes de esta manera: “Monjes, estos miembros del clan que han renunciado por la fe a la vida hogareña escogiendo el estilo de vida sin hogar bajo mí [dirección], ¿están deleitándose con la vida santa?”
Y por segunda vez… por tercera vez, cuando se dijo esto, aquellos monjes permanecieron en silencio.
SC 4 Entonces, el Bienaventurado consideró esto: “¿Qué tal si les pregunto esto a aquellos miembros del clan?”
Acto seguido, se dirigió a Anuruddha con estas palabras: “Anuruddha, ¿estás deleitándote en la vida santa?”
“Ciertamente, venerable señorbhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, me estoy deleitando en la vida santa”.
SC 5“Bien, muy bien Anuruddha, es apropiado que, todos vosotros los miembros del clan que habéis renunciado por la fe a la vida hogareña escogiendo el estilo de vida sin hogar, os deleitéis en la vida santa. Siendo aún dotados de la bendición de la juventud, de cabellos negros propios a los hombres jóvenes que todavía gozan de la primicia de la vida, hubieseis podido darse gusto con los placeres sensuales y, sin embargo, habíais renunciado por la fe a la vida hogareña escogiendo el estilo de vida sin hogar. Y no es porque habíais sido conducidos por reyes a renunciar a la vida hogareña escogiendo el estilo de vida sin hogar, tampoco porque habíais sido conducidos por ladrones, o para escaparse de las deudas, ni por el miedo ni para tener una mejor vida. Más bien, habíais renunciado por la fe a la vida hogareña escogiendo el estilo de vida sin hogar, considerando esto: ‘soy víctima del nacimiento, la vejez y la muerte, víctima del dolor, el lamento, la pena, la angustia y la desesperanza. Soy víctima de la insatisfaccióndukkhaEn sentido doctrinal, dukkha designa la condición insatisfactoria de la experiencia condicionada: lo que surge, cambia y no puede sostenerse como fuente estable de satisfacción. En la Primera Noble Verdad incluye nacimiento, envejecimiento, enfermedad, muerte, separación de lo querido, encuentro con lo no querido, no obtener lo que se desea y, en síntesis, los cinco agregados sujetos al aferramiento.Ver en el glosario y presa de la insatisfacción. Por cierto, ¿puede ser conocido el fin de todo este montónkhandhaComponentes físicos y mentales de la personalidad y de la experiencia sensorial en general. En los textos tempranos, casi siempre se refieren como los «agregados del aferramiento» (ver upādāna). La implicación es que los agregados son producidos por el aferramiento (debido a apegos en vidas pasadas); son lo que estimula el aferramiento; y son el mecanismo que permite que el aferramiento funcione. En particular, son fenómenos que frecuentemente se confunden con un «yo». Ver: nāma (fenómeno mental), rūpa (fenómeno físico), vedanā (sensación), saññā (percepción), saṅkhāra (voliciones), y viññāṇa (consciencia).Ver en el glosario de insatisfacción?’"—"Sí, venerable señor”.
SC 6“Y ¿qué debe hacer un miembro del clan que ha hecho este renunciamiento, Anuruddha? Mientras aún no alcanza el arrobamiento y el placer que tienen los recluidos de los placeres sensuales y de los perjudicialesakusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados dañinos. Ver su opuesto, kusala.Ver en el glosario estados mentales, ni tampoco alcanzó lo que es aún más pacífico, la codicialobhaCodicia, deseo no hábil o posesivo. Es una de las tres raíces no saludables (mūla) en la mente, junto con dosa y moha. Expresa la tendencia básica de la mente a querer apropiarse, acumular o retener aquello que considera deseable. Véase también: rāga.Ver en el glosario invade su mente y permanece, la animadversión invade su mente y permanece, la pereza y la apatía invaden su mente y permanecen, la preocupación y el remordimiento invaden su mente y permanecen, la dudavicikicchāDuda paralizante o incertidumbre que impide comprometerse con la práctica; uno de los cinco obstáculos (ver nīvaraṇa)Ver en el glosario invade su mente y permanece, el descontento invade su mente y permanece, el tedio invade su mente y permanece. Esto es así porque aún no alcanza el arrobamiento y el placer que tienen los recluidos de los placeres sensuales y de los perjudiciales estados mentales, ni tampoco alcanzó lo que es aún más pacífico. Pero una vez que alcance el arrobamiento y el placer propio de los recluidos de los placeres sensuales y de los perjudiciales estados mentales, o cuando alcance lo que es aún más pacífico, la codicia ya no invade su mente ni permanece, la animadversión no invade su mente ni permanece, la pereza y la apatía no invaden su mente ni permanecen, la preocupación y el remordimiento no invaden su mente ni permanecen, la duda no invade su mente ni permanece, el descontento no invade su mente ni permanece, el tedio no invade su mente ni permanece. Esto es así porque ya alcanza el arrobamiento y el placer propio de los recluidos de los placeres sensuales y de los perjudiciales estados mentales, o alcanza lo que es aún más pacífico.
SC 7 “Y, ¿cómo, entonces, todos vosotros pensáis de mi esto: ‘el Tathagata no había abandonado las contaminaciones que manchan, que producen la renovación de los seres, que molestan y maduran en la insatisfacción, conducen al futuro nacimiento, vejez y muerte. Es por eso que el Tathagata en un caso, usa una cosa después de haber reflexionado, endurece en otro caso después de haber reflexionado, evita en otro caso después de haber reflexionado y elimina en otro caso después de haber reflexionado’ .”
“No, venerable señor, nosotros no pensamos esto del Bienaventurado. Más bien, nuestra forma de pensar acerca del Bienaventurado es esta: ‘el Tathagata había abandonado las contaminaciones que manchan, que producen la renovación de los seres, que molestan y maduran en la insatisfacción, conducen al futuro nacimiento, vejez y muerte. Es por eso que el Tathagata en un caso, usa una cosa después de haber reflexionado, endurece en otro caso después de haber reflexionado, evita en otro caso después de haber reflexionado y elimina en otro caso después de haber reflexionado.”
“Bien, muy bien, Anuruddha, el Tathagata había abandonado las contaminaciones que manchan, que producen la renovación de los seres, que molestan y maduran en la insatisfacción, conducen al futuro nacimiento, vejez y muerte. Él las cortó de raíces, las hizo como con un tocón de palmera, las echó fuera para que nunca más sean sujetos a futuros surgimientos. Al igual que una palmera, cuya corona ha sido cortada, no es capaz de volver a crecer, así también el Tathagata había abandonado las contaminaciones que manchan… para que nunca más sean sujetos a futuros surgimientos.
SC 8“¿Qué opinas, Anuruddha: qué propósito tiene el Tathagata cuando declara la futura reaparición de algún discípulo muerto así: ‘De esta u otra manera él había reaparecido en este u otro lugar; de aquella u otra manera él había reaparecido en aquel u otro lugar.’?”
“Venerable señor, nuestras enseñanzas están arraigadas en el Bienaventurado, guiadas por el Bienaventurado y se sostienen en el Bienaventurado. Sería buenokusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados beneficiosos y favorables. Una acción caracterizada por esta cualidad moral (kusala-kamma) tiende a producir bienestar y felicidad; las acciones caracterizadas por su opuesto (akusala-kamma), conducen al sufrimiento o al pesar. Ver kamma y akusala.Ver en el glosario que el Bienaventurado nos explicara el significado de estas palabras. Habiéndolo escuchado del Bienaventurado, los monjes se acordarán de esto”.
SC 9“Anuruddha, no es con el propósito de avergonzar a la gente engañada ni para lisonjear la gente, tampoco para obtener ganancias, honra o reconocimiento, ni con el pensamientovitakkaTiene dos usos principales. 1. Pensamiento: en contextos generales, éticos o doctrinales, designa un pensamiento, una reflexión, una consideración, un razonamiento o una orientación mental dirigida hacia un tema. En compuestos como kāmavitakka (pensamiento sensual), byāpādavitakka (pensamiento de malevolencia), vihiṃsāvitakka (pensamiento dañino), nekkhammavitakka (pensamiento de renuncia), abyāpādavitakka (pensamiento de no malevolencia) y avihiṃsāvitakka (pensamiento de no dañar), se traduce normalmente como pensamiento. En estos casos, el pensamiento puede ser saludable o no saludable según el contenido hacia el que se dirige la mente. 2. Aplicación inicial de la mente; pensamiento aplicado: en contexto meditativo, especialmente en la fórmula del primer jhāna, designa el movimiento inicial por el que la mente se dirige, se coloca o se aplica al objeto o ámbito meditativo. En este c…Ver en el glosario ‘que la gente me conozca así’, que el Tahagata declara la futura reaparición del discípulo muerto así: «De esta u otra manera él había reaparecido en este u otro lugar; de aquella u otra manera él había reaparecido en aquel u otro lugar.» Más bien, lo hace porque están aquí los creyentes miembros del clan que se inspiran y regocijan en lo elevado, que—cuando escuchan esto- enfocan sus mentes a estos estados, lo cual les conduce al bienestar y felicidad por mucho tiempo.
SC 10 “He aquí, el monje escucha esto: ‘el monje de tal y tal nombrenāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario, había muerto. Y el Bienaventurado declaró de él lo siguiente: «él se hubo establecido en el conocimiento final.»’ Y también vio por sí mismo o escuchó de otros sobre él lo siguiente: ‘la virtudsīlaLa cualidad de pureza ética y moral que previene que uno se aparte del sendero óctuple. También, los preceptos de entrenamiento que refrenan de realizar acciones no hábiles. Sīla es el segundo tema en la instrucción gradual (ver anupubbī-kathā), el segundo de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver dāna y bhāvanā).Ver en el glosario de aquel venerable señor fue así, su estado [meditativo] fue éste, su sabiduríavijjāConocimiento claro; conciencia genuina; ciencia (específicamente, los poderes cognitivos desarrollados a través de la práctica de la inmersión y la sabiduría).Ver en el glosario esta, su morada aquella y tal fue su liberaciónvimuttiLos suttas distinguen entre dos tipos de liberación. La liberación por sabiduría (paññā-vimutti) describe la mente del arahant, que está libre de contaminantes (āsava). La liberación de la mente (ceto-vimutti) se usa para describir o bien la supresión sostenida de las impurezas (kilesa) durante la práctica de jhāna y los cuatro brahma-vihāras, o el estado de libertad de la mente del arahant.Ver en el glosario’. Y entonces, recordando su fe, su virtud, el aprendizaje, generosidaddānaA menudo se refiere a dar cualquiera de las cuatro necesidades a la orden monástica. Más generalmente, la inclinación a dar, sin esperar ninguna forma de retribución del receptor. Dāna es el primer tema en el sistema de instrucción gradual del Buddha (ver anupubbī-kathā), la primera de las diez pāramīs, uno de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver sīla y bhāvanā).Ver en el glosario y sabiduría, enfoca su mente hacia semejante estado. Y de esta manera, el monje obtiene una morada confortable.
SC 11“He aquí, el monje escucha esto: ‘el monje de tal y tal nombre, había muerto. Y el Bienaventurado declaró de él lo siguiente: «con la destrucción de las cinco cadenassaṁyojanaCadena que ata la mente al ciclo de renacimientos (ver vaṭṭa): visión de identidad propia (sakkāya-diṭṭhi), incertidumbre (vicikicchā), aferramiento a preceptos y prácticas (sīlabbata-parāmāsa), pasión sensual (kāma-rāga), aversión o malevolencia (byāpāda), pasión por la forma (rūpa-rāga), pasión por lo sin forma (arūpa-rāga), presunción (māna), agitación (uddhacca) e ignorancia (avijjā). Comparar con anusaya.Ver en el glosario menores él hubo reaparecido espontáneamente [en las Moradas Puras] donde alcanzará el Nibbana final sin que retorne nunca más a este mundo.»’ Y también vio por sí mismo… enfoca su mente hacia semejante estado. Y de esta manera, el monje también obtiene una morada confortable.
SC 12“He aquí, el monje escucha esto: ‘el monje de tal y tal nombre, había muerto. Y el Bienaventurado declaró de él lo siguiente: «con la destrucción de las tres cadenas y con la atenuación de la codicia, el odiodosaUna de las tres raíces no saludables (mūla) en la mente.Ver en el glosario y la falsa ilusiónmohaEstado mental de confusión y distorsión activa de la realidad, estrechamente relacionado con avijjā (ignorancia). Representa la mente nublada que no comprende las cosas tal como son, se aferra a puntos de vista erróneos y justifica acciones dañinas. Es una de las tres raíces no saludables (mūla), junto con lobha (codicia) y dosa (aversión).Ver en el glosario, ha llegado a ser alguien que una-vez-retorna, que sólo retornará una vez a este mundo para poner fin a su insatisfacción.»’ Y también vio por sí mismo… enfoca su mente hacia semejante estado. Y de esta manera, el monje también obtiene una morada confortable.
SC 13“He aquí, el monje escucha esto: ‘el monje de tal y tal nombre, había muerto. Y el Bienaventurado declaró de él lo siguiente: «con la destrucción de las tres cadenas ha llegado a ser alguien que entra-en-la-corriente, no más sujeto a la perdición, destinado [a la liberación], con la iluminación como su destino.»’ Y también vio por sí mismo… enfoca su mente hacia semejante estado. Y de esta manera, el monje también obtiene una morada confortable.
SC 14 “He aquí, la monja escucha esto: ‘la monja de tal y tal nombre, había muerto. Y el Bienaventurado declaró de ella lo siguiente: «ella se hubo establecido en el conocimiento final.»’ Y también vio por sí misma o escuchó de otros sobre ella lo siguiente: ‘la virtud de aquella venerable señora fue así, su estado [meditativo] fue éste, su sabiduríapaññāDiscernimiento, sabiduría o visión cabal. Capacidad de comprender la realidad según el Dhamma, especialmente la naturaleza condicionada de los fenómenos, las Cuatro Nobles Verdades y las tres características. Una de las cinco facultades, las cinco fuerzas y las diez pāramīs.Ver en el glosario esta, su morada aquella y tal fue su liberación’. Y entonces, recordando su fe, su virtud, el aprendizaje, generosidad y sabiduría, enfoca su mente hacia semejante estado. Y de esta manera, la monja obtiene una morada confortable.
SC 15“He aquí, la monja escucha esto: ‘la monja de tal y tal nombre, había muerto. Y el Bienaventurado declaró de ella lo siguiente: «con la destrucción de las cinco cadenas menores ella hubo reaparecido espontáneamente [en las Moradas Puras] donde alcanzará el Nibbana final sin que retorne nunca más a este mundo.»’ Y también vio por sí misma… enfoca su mente hacia semejante estado. Y de esta manera, la monja también obtiene una morada confortable.
SC 16“He aquí, la monja escucha esto: ‘la monja de tal y tal nombre, había muerto. Y el Bienaventurado declaró de ella lo siguiente: «con la destrucción de las tres cadenas y con la atenuación de la codicia, el odio y la falsa ilusión, ha llegado a ser alguien que una-vez-retorna, que sólo retornará una vez a este mundo para poner fin a su insatisfacción.»’ Y también vio por sí misma… enfoca su mente hacia semejante estado. Y de esta manera, la monja también obtiene una morada confortable.
SC 17“He aquí, la monja escucha esto: ‘la monja de tal y tal nombre, había muerto. Y el Bienaventurado declaró de ella lo siguiente: «con la destrucción de las tres cadenas ha llegado a ser alguien que entra-en-la-corriente, no más sujeta a la perdición, destinada [a la liberación], con la iluminación como su destino.»’ Y también vio por sí misma… enfoca su mente hacia semejante estado. Y de esta manera, la monja también obtiene una morada confortable.
SC 18 “He aquí, un seguidor laico escucha esto: ‘el seguidor laico de tal y tal nombre, había muerto. Y el Bienaventurado declaró de él lo siguiente: «con la destrucción de las cinco cadenas menores él hubo reaparecido espontáneamente [en las Moradas Puras] donde alcanzará el Nibbana final sin que retorne nunca más a este mundo.»’ Y también vio por sí mismo… enfoca su mente hacia semejante estado. Y de esta manera, el seguidor laico obtiene una morada confortable.
SC 19“He aquí, un seguidor laico escucha esto: ‘el seguidor laico de tal y tal nombre, había muerto. Y el Bienaventurado declaró de él lo siguiente: «con la destrucción de las tres cadenas y con la atenuación de la codicia, el odio y la falsa ilusión, ha llegado a ser alguien que una-vez-retorna, que sólo retornará una vez a este mundo para poner fin a su insatisfacción.»’ Y también vio por sí mismo… enfoca su mente hacia semejante estado. Y de esta manera, el seguidor laico también obtiene una morada confortable.
SC 20“He aquí, un seguidor laico escucha esto: ‘el seguidor laico de tal y tal nombre, había muerto. Y el Bienaventurado declaró de él lo siguiente: «con la destrucción de las tres cadenas ha llegado a ser alguien que entra-en-la-corriente, no más sujeto a la perdición, destinado [a la liberación], con la iluminación como su destino.»’ Y también vio por sí mismo… enfoca su mente hacia semejante estado. Y de esta manera, el seguidor laico también obtiene una morada confortable.
SC 21 “He aquí, una seguidora laica escucha esto: ‘la seguidora laica de tal y tal nombre, había muerto. Y el Bienaventurado declaró de ella lo siguiente: «con la destrucción de las cinco cadenas menores ella hubo reaparecido espontáneamente [en las Moradas Puras] donde alcanzará el Nibbana final sin que retorne nunca más a este mundo.»’ Y también vio por sí misma… enfoca su mente hacia semejante estado. Y de esta manera, la seguidora laica obtiene una morada confortable.
SC 22“He aquí, una seguidora laica escucha esto: ‘la seguidora laica de tal y tal nombre, había muerto. Y el Bienaventurado declaró de ella lo siguiente: «con la destrucción de las tres cadenas y con la atenuación de la codicia, el odio y la falsa ilusión, ha llegado a ser alguien que una-vez-retorna, que sólo retornará una vez a este mundo para poner fin a su insatisfacción.»’ Y también vio por sí misma… enfoca su mente hacia semejante estado. Y de esta manera, la seguidora laica también obtiene una morada confortable.
SC 23“He aquí, una seguidora laica escucha esto: ‘la seguidora laica de tal y tal nombre, había muerto. Y el Bienaventurado declaró de ella lo siguiente: «con la destrucción de las tres cadenas ha llegado a ser alguien que entra-en-la-corriente, no más sujeto a la perdición, destinado [a la liberación], con la iluminación como su destino.»’ Y también vio por sí misma… enfoca su mente hacia semejante estado. Y de esta manera, la seguidora laica también obtiene una morada confortable.
SC 24“Por eso, Anuruddha, no es con el propósito de avergonzar a la gente engañada ni para lisonjear la gente, tampoco para obtener ganancias, honra o reconocimiento, ni con el pensamiento ‘que la gente me conozca así’, que el Tahagata declara la futura reaparición del discípulo muerto así: «De esta u otra manera él había reaparecido en este u otro lugar; de aquella u otra manera él había reaparecido en aquel u otro lugar.» Más bien, lo hace porque están aquí los creyentes miembros del clan que se inspiran y regocijan en lo elevado, que—cuando escuchan esto- enfocan sus mentes a estos estados, lo cual les conduce al bienestar y felicidad por mucho tiempo.”
Esto es lo que dijo el Bienaventurado y el Venerable Anuruddha fue satisfecho y se regocijó en las palabras del Bienaventurado.
Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati naḷakapāne palāsavane.
ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati naḷakapāne palāsavane.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati naḷakapāne palāsavane.
Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā kulaputtā bhagavantaṁ uddissa saddhāsaddhāUna confianza en el Buddha que da la disposición a poner sus enseñanzas en práctica. La fe se vuelve inquebrantable al alcanzar la entrada en la corriente (ver sotāpanna), ya que las enseñanzas han sido confirmadas en la propia experiencia.Ver en el glosario agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā honti— āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca bhaddiyo, āyasmā ca kimilo, āyasmā ca bhagu, āyasmā ca koṇḍañño, āyasmā ca revato, āyasmā ca ānando, aññe ca abhiññātā abhiññātā kulaputtā.*kimilo → kimbilo (bj, sya1ed, sya2ed, km, pts1ed); kimmilo (cck) | bhaddiyo → nandiyo (pts1ed) | koṇḍañño → kuṇḍadhāno (bj, pts1ed)
Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā kulaputtā bhagavantaṁ uddissa
saddhāsaddhāUna confianza en el Buddha que da la disposición a poner sus enseñanzas en práctica. La fe se vuelve inquebrantable al alcanzar la entrada en la corriente (ver sotāpanna), ya que las enseñanzas han sido confirmadas en la propia experiencia.Ver en el glosario agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā honti—
āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca bhaddiyo, āyasmā ca kimilo, āyasmā ca bhagu, āyasmā ca koṇḍañño, āyasmā ca revato, āyasmā ca ānando, aññe ca abhiññātā abhiññātā kulaputtā.*kimilo → kimbilo (bj, sya1ed, sya2ed, km, pts1ed); kimmilo (cck) | bhaddiyo → nandiyo (pts1ed) | koṇḍañño → kuṇḍadhāno (bj, pts1ed)
Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā kulaputtā bhagavantaṁ uddissa saddhāsaddhāUna confianza en el Buddha que da la disposición a poner sus enseñanzas en práctica. La fe se vuelve inquebrantable al alcanzar la entrada en la corriente (ver sotāpanna), ya que las enseñanzas han sido confirmadas en la propia experiencia.Ver en el glosario agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā honti—āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca bhaddiyo, āyasmā ca kimilo, āyasmā ca bhagu, āyasmā ca koṇḍañño, āyasmā ca revato, āyasmā ca ānando, aññe ca abhiññātā abhiññātā kulaputtā.*kimilo → kimbilo (bj, sya1ed, sya2ed, km, pts1ed); kimmilo (cck) | bhaddiyo → nandiyo (pts1ed) | koṇḍañño → kuṇḍadhāno (bj, pts1ed)
Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. Atha kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi: “ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti? Evaṁ vutte, te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ.
Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti.
Atha kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi:
“ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti?
Evaṁ vutte, te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ.
Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. Atha kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi: “ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti? Evaṁ vutte, te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ.
Dutiyampi kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi: “ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti? Dutiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ. Tatiyampi kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi: “ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti? Tatiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ.
Dutiyampi kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi:
“ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti?
Dutiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ.
Tatiyampi kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi:
“ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti?
Tatiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ.
Dutiyampi kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi: “ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti? Dutiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ. Tatiyampi kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi: “ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti? Tatiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ.
Atha kho bhagavato etadahosi: “yannūnāhaṁ te kulaputte puccheyyan”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ anuruddhaṁ āmantesi: “kacci tumhe, anuruddhā, abhiratā brahmacariye”ti?
Atha kho bhagavato etadahosi:
“yannūnāhaṁ te kulaputte puccheyyan”ti.
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ anuruddhaṁ āmantesi:
“kacci tumhe, anuruddhā, abhiratā brahmacariye”ti?
Atha kho bhagavato etadahosi: “yannūnāhaṁ te kulaputte puccheyyan”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ anuruddhaṁ āmantesi: “kacci tumhe, anuruddhā, abhiratā brahmacariye”ti?
“Taggha mayaṁ, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, abhiratā brahmacariye”ti.
“Taggha mayaṁ,
bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, abhiratā brahmacariye”ti.
“Taggha mayaṁ, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, abhiratā brahmacariye”ti.
“Sādhu sādhu, anuruddhā. Etaṁ kho, anuruddhā, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ yaṁ tumhe abhirameyyātha brahmacariye. Yena tumhe, anuruddhā, bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā susukāḷakesā kāme paribhuñjeyyātha tena tumhe, anuruddhā, bhadrenapi yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā susukāḷakesā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā. Te ca kho pana tumhe, anuruddhā, neva rājābhinītā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, na corābhinītā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, na iṇaṭṭā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, na bhayaṭṭā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, nājīvikāpakatā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā. Api ca khomhi otiṇṇo jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti— nanu tumhe, anuruddhā, evaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā”ti?
Etaṁ kho, anuruddhā, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ yaṁ tumhe abhirameyyātha brahmacariye.
Yena tumhe, anuruddhā, bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā susukāḷakesā kāme paribhuñjeyyātha tena tumhe, anuruddhā, bhadrenapi yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā susukāḷakesā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā.
Te ca kho pana tumhe, anuruddhā, neva rājābhinītā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, na corābhinītā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, na iṇaṭṭā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, na bhayaṭṭā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, nājīvikāpakatā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā.
Api ca khomhi otiṇṇo jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto;
appeva
nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti—
nanu tumhe, anuruddhā, evaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā”ti?
“Sādhu sādhu, anuruddhā. Etaṁ kho, anuruddhā, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ yaṁ tumhe abhirameyyātha brahmacariye. Yena tumhe, anuruddhā, bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā susukāḷakesā kāme paribhuñjeyyātha tena tumhe, anuruddhā, bhadrenapi yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā susukāḷakesā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā. Te ca kho pana tumhe, anuruddhā, neva rājābhinītā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, na corābhinītā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, na iṇaṭṭā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, na bhayaṭṭā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, nājīvikāpakatā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā. Api ca khomhi otiṇṇo jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti—nanu tumhe, anuruddhā, evaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā”ti?
“Evaṁ, bhante”.
“Evaṁ, bhante”.
“Evaṁ pabbajitena ca pana, anuruddhā, kulaputtena kimassa karaṇīyaṁ? Vivekaṁ, anuruddhā, kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ nādhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ, tassa abhijjhāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, byāpādopi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, thinamiddhampi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati uddhaccakukkuccampi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, vicikicchāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, aratīpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, tandīpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati.*thinamiddhampi → thīnamiddhampi (bj, sya-all, km, pts1ed) | aññaṁ vā → aññaṁ ca (mr) Vivekaṁ, anuruddhā, kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ nādhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ.
“Evaṁ pabbajitena ca pana, anuruddhā, kulaputtena kimassa karaṇīyaṁ?
Vivekaṁ, anuruddhā, kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ nādhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ, tassa abhijjhāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, byāpādopi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, thinamiddhampi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati uddhaccakukkuccampi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, vicikicchāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, aratīpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, tandīpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati.*thinamiddhampi → thīnamiddhampi (bj, sya-all, km, pts1ed) | aññaṁ vā → aññaṁ ca (mr)
Vivekaṁ, anuruddhā, kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ nādhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ.
“Evaṁ pabbajitena ca pana, anuruddhā, kulaputtena kimassa karaṇīyaṁ? Vivekaṁ, anuruddhā, kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ nādhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ, tassa abhijjhāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, byāpādopi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, thinamiddhampi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati uddhaccakukkuccampi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, vicikicchāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, aratīpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, tandīpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati.*thinamiddhampi → thīnamiddhampi (bj, sya-all, km, pts1ed) | aññaṁ vā → aññaṁ ca (mr)Vivekaṁ, anuruddhā, kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ nādhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ.
Vivekaṁ, anuruddhā, kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ adhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ, tassa abhijjhāpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, byāpādopi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, thinamiddhampi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, uddhaccakukkuccampi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, vicikicchāpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, aratīpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, tandīpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. Vivekaṁ, anuruddhā, kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ adhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ.
Vivekaṁ, anuruddhā, kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ adhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ, tassa abhijjhāpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, byāpādopi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, thinamiddhampi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, uddhaccakukkuccampi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, vicikicchāpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, aratīpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, tandīpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.
Vivekaṁ, anuruddhā, kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ adhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ.
Vivekaṁ, anuruddhā, kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ adhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ, tassa abhijjhāpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, byāpādopi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, thinamiddhampi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, uddhaccakukkuccampi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, vicikicchāpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, aratīpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, tandīpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. Vivekaṁ, anuruddhā, kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ adhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ.
Kinti vo, anuruddhā, mayi hoti: ‘ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, appahīnā te tathāgatassa;*ponobbhavikā → ponobhavikā (bj, pts1ed) tasmā tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī’”ti?
Kinti vo, anuruddhā, mayi hoti:
‘ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, appahīnā te tathāgatassa;*ponobbhavikā → ponobhavikā (bj, pts1ed)
tasmā tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī’”ti?
Kinti vo, anuruddhā, mayi hoti: ‘ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, appahīnā te tathāgatassa;*ponobbhavikā → ponobhavikā (bj, pts1ed)tasmā tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī’”ti?
“Na kho no, bhante, bhagavati evaṁ hoti: ‘ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, appahīnā te tathāgatassa; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī’ti. Evaṁ kho no, bhante, bhagavati hoti: ‘ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te tathāgatassa; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī’”ti.
“Na kho no, bhante, bhagavati evaṁ hoti:
‘ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, appahīnā te tathāgatassa;
tasmā tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī’ti.
Evaṁ kho no, bhante, bhagavati hoti:
‘ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te tathāgatassa;
tasmā tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī’”ti.
“Na kho no, bhante, bhagavati evaṁ hoti: ‘ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, appahīnā te tathāgatassa; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī’ti. Evaṁ kho no, bhante, bhagavati hoti: ‘ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te tathāgatassa; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī’”ti.
“Sādhu sādhu, anuruddhā. Tathāgatassa, anuruddhā, ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Seyyathāpi, anuruddhā, tālo matthakacchinno abhabbo punavirūḷhiyā; evameva kho, anuruddhā, tathāgatassa ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti.
Tathāgatassa, anuruddhā, ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā.
Seyyathāpi, anuruddhā, tālo matthakacchinno abhabbo punavirūḷhiyā;
evameva kho, anuruddhā, tathāgatassa ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā;
tasmā tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti.
“Sādhu sādhu, anuruddhā. Tathāgatassa, anuruddhā, ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Seyyathāpi, anuruddhā, tālo matthakacchinno abhabbo punavirūḷhiyā; evameva kho, anuruddhā, tathāgatassa ye āsavā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti.
Taṁ kiṁ maññasi, anuruddhā, kaṁ atthavasaṁ sampassamāno tathāgato sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti: ‘asu amutra upapanno; asu amutra upapanno’”ti?
Taṁ kiṁ maññasi, anuruddhā,
kaṁ atthavasaṁ sampassamāno tathāgato sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti:
‘asu amutra upapanno; asu amutra upapanno’”ti?
Taṁ kiṁ maññasi, anuruddhā, kaṁ atthavasaṁ sampassamāno tathāgato sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti: ‘asu amutra upapanno; asu amutra upapanno’”ti?
“Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.
“Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.
“Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.
“Na kho, anuruddhā, tathāgato janakuhanatthaṁ na janalapanatthaṁ na lābhasakkārasilokānisaṁsatthaṁ na ‘iti maṁ jano jānātū’ti sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti: ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Santi ca kho, anuruddhā, kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā. Te taṁ sutvā tadatthāya cittaṁ upasaṁharanti. Tesaṁ taṁ, anuruddhā, hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāya.
“Na kho, anuruddhā, tathāgato janakuhanatthaṁ na janalapanatthaṁ na lābhasakkārasilokānisaṁsatthaṁ na ‘iti maṁ jano jānātū’ti sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti:
‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti.
Santi ca kho, anuruddhā, kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā.
Te taṁ sutvā tadatthāya cittaṁ upasaṁharanti.
Tesaṁ taṁ, anuruddhā, hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāya.
“Na kho, anuruddhā, tathāgato janakuhanatthaṁ na janalapanatthaṁ na lābhasakkārasilokānisaṁsatthaṁ na ‘iti maṁ jano jānātū’ti sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti: ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Santi ca kho, anuruddhā, kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā. Te taṁ sutvā tadatthāya cittaṁ upasaṁharanti. Tesaṁ taṁ, anuruddhā, hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāya.
Idhānuruddhā, bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario suṇāti: ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato;*kālaṅkato → kālakato (bj, sya-all, km, pts1ed) so bhagavatā byākato— aññāya saṇṭhahī’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo so āyasmā ahosi itipi, evaṁpañño so āyasmā ahosi itipi, evaṁvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā,
bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario suṇāti:
‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato;*kālaṅkato → kālakato (bj, sya-all, km, pts1ed)
So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā:
‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo so āyasmā ahosi itipi, evaṁpañño so āyasmā ahosi itipi, evaṁvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti.
So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati.
Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario suṇāti: ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato;*kālaṅkato → kālakato (bj, sya-all, km, pts1ed)so bhagavatā byākato—aññāya saṇṭhahī’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo so āyasmā ahosi itipi, evaṁpañño so āyasmā ahosi itipi, evaṁvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti: ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato— pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo …pe… evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti:
‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato;
pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti.
So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā:
‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo …pe… evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti.
So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati.
Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti: ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato—pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo …pe… evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti: ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato— tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmīsakadāgāmīUna persona que ha abandonado las tres primeras cadenas que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), ha debilitado las cadenas de pasión sensual y aversión, y que tras la muerte está destinado a renacer en este mundo solo una vez más.Ver en el glosario sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo …pe… evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti:
‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato;
tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā
sakadāgāmīsakadāgāmīUna persona que ha abandonado las tres primeras cadenas que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), ha debilitado las cadenas de pasión sensual y aversión, y que tras la muerte está destinado a renacer en este mundo solo una vez más.Ver en el glosario sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti.
So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā:
‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo …pe… evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti.
So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati.
Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti: ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato—tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmīsakadāgāmīUna persona que ha abandonado las tres primeras cadenas que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), ha debilitado las cadenas de pasión sensual y aversión, y que tras la muerte está destinado a renacer en este mundo solo una vez más.Ver en el glosario sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo …pe… evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti: ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato— tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo …pe… evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti:
‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato;
tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti.
So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā:
‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo …pe… evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti.
So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati.
Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti: ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato—tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo …pe… evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhunībhikkhunīUna mujer que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario suṇāti: ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā— aññāya saṇṭhahī’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁpaññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā,
bhikkhunībhikkhunīUna mujer que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario suṇāti:
‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā;
Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā:
‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁpaññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti.
Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati.
Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhunībhikkhunīUna mujer que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario suṇāti: ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā—aññāya saṇṭhahī’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁpaññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti: ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā— pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā …pe… evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti:
‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā;
pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’ti.
Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā:
‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā …pe… evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti.
Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati.
Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti: ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā—pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā …pe… evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti: ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā— tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāminī sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā …pe… evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti:
‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā;
tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāminī sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti.
Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā:
‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā …pe… evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti.
Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati.
Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti: ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā—tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāminī sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā …pe… evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti: ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā— tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā … evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti:
‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā;
tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti.
Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā:
‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā … evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti.
Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati.
Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti: ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā—tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā … evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsako suṇāti: ‘itthannāmo upāsako kālaṅkato; so bhagavatā byākato— pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo so āyasmā ahosi itipi, evaṁpañño so āyasmā ahosi itipi, evaṁvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsakassa phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsako suṇāti:
‘itthannāmo upāsako kālaṅkato;
pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti.
So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā:
‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo so āyasmā ahosi itipi, evaṁpañño so āyasmā ahosi itipi, evaṁvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti.
So tassa saddhañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati.
Evampi kho, anuruddhā, upāsakassa phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsako suṇāti: ‘itthannāmo upāsako kālaṅkato; so bhagavatā byākato—pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo so āyasmā ahosi itipi, evaṁpañño so āyasmā ahosi itipi, evaṁvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsakassa phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsako suṇāti: ‘itthannāmo upāsako kālaṅkato; so bhagavatā byākato— tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo … evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsakassa phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsako suṇāti:
‘itthannāmo upāsako kālaṅkato;
tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti.
So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā:
‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo … evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti.
So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati.
Evampi kho, anuruddhā, upāsakassa phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsako suṇāti: ‘itthannāmo upāsako kālaṅkato; so bhagavatā byākato—tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo … evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsakassa phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsako suṇāti: ‘itthannāmo upāsako kālaṅkato; so bhagavatā byākato— tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo … evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā upāsakassa phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsako suṇāti:
‘itthannāmo upāsako kālaṅkato;
tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti.
So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā:
‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo … evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti.
So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati.
Evampi kho, anuruddhā upāsakassa phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsako suṇāti: ‘itthannāmo upāsako kālaṅkato; so bhagavatā byākato—tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā: ‘evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo … evaṁpañño … evaṁvihārī … evaṁvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā upāsakassa phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsikāupāsikāUna seguidora laica femenina del Buddha. Comparar con parisā.Ver en el glosario suṇāti: ‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā— pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā … evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā,
upāsikāupāsikāUna seguidora laica femenina del Buddha. Comparar con parisā.Ver en el glosario suṇāti:
‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā;
pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’ti.
Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā:
‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā … evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti.
Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati.
Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsikāupāsikāUna seguidora laica femenina del Buddha. Comparar con parisā.Ver en el glosario suṇāti: ‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā—pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā … evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsikā suṇāti: ‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā— tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāminī sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā … evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsikā suṇāti:
‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā;
tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāminī sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti.
Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā:
‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā … evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti.
Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati.
Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsikā suṇāti: ‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā—tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāminī sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā … evaṁpaññā … evaṁvihārinī … evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsikā suṇāti: ‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā— tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁpaññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsikā suṇāti:
‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā;
tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti.
Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā:
‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁpaññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti.
Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati.
Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti.
Idhānuruddhā, upāsikā suṇāti: ‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā—tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā: ‘evaṁsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁdhammā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁpaññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṁvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti.
Iti kho, anuruddhā, tathāgato na janakuhanatthaṁ na janalapanatthaṁ na lābhasakkārasilokānisaṁsatthaṁ na ‘iti maṁ jano jānātū’ti sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti: ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Santi ca kho, anuruddhā, kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā. Te taṁ sutvā tadatthāya cittaṁ upasaṁharanti. Tesaṁ taṁ, anuruddhā, hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.
Iti kho, anuruddhā, tathāgato na janakuhanatthaṁ na janalapanatthaṁ na lābhasakkārasilokānisaṁsatthaṁ na ‘iti maṁ jano jānātū’ti sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti:
‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti.
Santi ca kho, anuruddhā, kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā.
Te taṁ sutvā tadatthāya cittaṁ upasaṁharanti.
Tesaṁ taṁ, anuruddhā, hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.
Iti kho, anuruddhā, tathāgato na janakuhanatthaṁ na janalapanatthaṁ na lābhasakkārasilokānisaṁsatthaṁ na ‘iti maṁ jano jānātū’ti sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti: ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Santi ca kho, anuruddhā, kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā. Te taṁ sutvā tadatthāya cittaṁ upasaṁharanti. Tesaṁ taṁ, anuruddhā, hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.
Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā anuruddho bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.
Attamano āyasmā anuruddho bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.
Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā anuruddho bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.
Naḷakapānasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ.
Naḷakapānasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ.
Naḷakapānasuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ.