KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Medios
4. El capítulo sobre los reyes

Discurso sobre Ratthapala

Majjhima Nikāya
4. Rājavagga
Raṭṭhapālasutta
Discursos Medios
4. El capítulo sobre los reyes
Discurso sobre Ratthapala
Majjhima Nikāya
4. Rājavagga
Raṭṭhapālasutta

Un joven rico, Raṭṭhapāla, tiene una fuerte aspiración de partir, pero debe imponerse a la reticencia de sus padres. Incluso después de convertirse en bhikkhu, sus padres intentaron persuadirlo de que dejara los hábitos. El discurso termina con una conmovedora serie de enseñanzas sobre la fragilidad del mundo.

Ruta suttaMN 82
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
Versión
ES · Anton P. Baron
Título de la publicación
Discursos Medios
Traductor
Anton P. Baron
Título raíz
Majjhimanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Sobre la traducción
Traducción al español de Anton P. Baron, editada por Federico Angulo y Anton P. Baron y publicada por Bosque Theravada.
Edición
2008 · Bosque Theravada · website
Fuente
Bosque Theravada
Licencia
Términos de uso de Bosque Theravada Distribución gratuita con condiciones — Se permite copiar, reformatear, reimprimir, volver a publicar y redistribuir gratuitamente, indicando la fuente, identificando los derivados e incluyendo íntegramente estos términos. Por lo demás, todos los derechos reservados.

SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión, el Bienaventurado estaba recorriendo el país Kuru con un gran Sangha de los monjes, para llegar finalmente a una ciudad de Kuru llamada Thullakotthita.

SC 2 Entonces, los brahmanesbrahmanLa casta brahmán (brahmin) de la India es una clase hereditaria con funciones sacerdotales y sagradas especiales, especialmente el mantenimiento de los textos y ritos védicos antiguos. Sin embargo, muchos brahmanes vivían vidas seculares, mientras otros practicaban como renunciantes. No obstante, durante mucho tiempo mantuvieron que por su nacimiento son dignos del más alto respeto. El budismo tomó prestado el término brahmán para aplicarlo a quienes han alcanzado la meta, mostrando que el respeto no se gana por nacimiento, raza o casta, sino por logro espiritual. En sentido budista, este término es sinónimo de arahant.Ver en el glosario y los hombres hogareños de Thullakotthita escucharon lo siguiente: “el ascetasamaṇaAsceta o contemplativo. Proviene de una raíz śram que significa desgastar o subyugar.Ver en el glosario Gotama, el hijo de los sakyanos que ha renunciado al clan de los sakyanos, está recorriendo el país Kuru con un gran Sangha de los monjes, para llegar finalmente a la ciudad Thullakotthita. Y este excelente relato se divulgó acerca del maestroācariyaMaestro; mentor. Ver kalyāṇamitta. Este término no es un título, ni se usa específicamente para monásticos, sino que se refiere a cualquier persona en un rol de enseñanza.Ver en el glosario Gotama: ‘El Bienaventurado es realizado, plenamente iluminado, perfecto en el verdadero conocimiento y la conducta, sublime, conocedor de los mundos, incomparable conductor de los que han de ser amansados, maestro de los dioses y los seres humanos, iluminado, bendito. Hace declaraciones acerca de este mundo con sus divinidades, Maras y BrahmasbrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario, sobre esta generación con sus ascetas y brahmanes, sus príncipes y la gente, lo cual había descubierto por sí mismo con el conocimiento directoabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario. El DhammaDhamma1. Fenómeno; cualquier cosa que ocurre y es cognoscible. 2. Fenómeno mental, «pensamiento». 3. Principio, especialmente los principios de causalidad. 4. Doctrina, enseñanza. También, principios de comportamiento que los seres humanos deben seguir para armonizar con el orden natural correcto de las cosas; cualidades mentales que deben desarrollar para realizar la cualidad inherente de la mente en sí misma. Por extensión, «Dhamma» (usualmente en mayúscula) se usa también para denotar cualquier doctrina que enseña tales cosas. Así, el Dhamma del Buddha denota tanto sus enseñanzas como las realidades descritas por esa enseñanza. (Sánscrito: dharma)Ver en el glosario que enseña es agradable en el comienzo, agradable en el medio y agradable al final, recto tanto en el significado como en la letra, que revela la vida santa absolutamente perfecta y pura’. Ahora bien, es oportuno ver al semejantes arahantarahantUn «digno» o «perfeccionado»; una persona cuya mente está libre de impurezas (ver kilesa), que ha abandonado las diez cadenas que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), cuyo corazón está libre de contaminantes (ver āsava), y que por tanto no está destinado a un renacimiento ulterior. Un título para el Buddha y el nivel más alto de sus nobles discípulos. Aquel que ha alcanzado Nibbāna.Ver en el glosario.”

SC 3 Así que los brahmanes y los hombres hogareños de Thullakotthita se fueron junto al Bienaventurado. Algunos rindieron homenaje al Bienaventurado y se sentaron a un lado; otros intercambiaron con él cordiales saludos y cuando estas amables y corteses palabras de bienvenida terminaron, se sentaron a un lado; otros extendieron sus manos en un reverencial saludo hacia el Bienaventurado y se sentaron a un lado; otros pronunciaron sus nombresnāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario y los de sus clanes en presencia del Bienaventurado y se sentaron a un lado, y otros, guardando el silencio, se sentaron a un lado. Cuando ya todos estaban sentados, el Bienaventurado les instruyó, instó, elevó y regocijó con una charla del Dhamma.

SC 4 En este momento, el miembro de clan de nombre Ratthapala, hijo del principal clan de esta misma Thullakotthika, estaba sentado en medio de la asambleaparisāLos cuatro grupos de seguidores del Buddha que incluyen monjes, monjas, laicos y laicas. Comparar con saṅgha. Ver bhikkhu, bhikkhunī, upāsaka/upāsikā.Ver en el glosario . Entonces, surgió en él esta reflexión: “así como entiendo el Dhamma enseñado por el Bienaventurado, no es fácil realizar la vida santa absolutamente perfecta y pura como una concha pulida, mientras se esté viviendo en el hogar. ¿Qué tal si afeito mi cabeza y la barba, visto el hábito amarillo y voy renunciando a la vida hogareña para vivir el estilo de vida sin hogar?”

SC 5 Entonces, los brahmanes y hombres hogareños de Thullakotthika, habiendo sido instruidos, instados, elevados y regocijados por el Bienaventurado con una charla del Dhamma, se deleitaron y se regocijaron en sus palabras. Acto seguido, se levantaron de sus asientos y, después de haber rendido homenaje al Bienaventurado, salieron de ahí, cuidando que el Bienaventurado permaneciera siempre a su mano derecha.

SC 6 No mucho tiempo después de que se hayan ido, el miembro de clan Ratthapala se fue junto al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y le dijo: “Venerable señorbhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, así como entiendo el Dhamma enseñado por el Bienaventurado, no es fácil realizar la vida santa absolutamente perfecta y pura como una concha pulida, mientras se esté viviendo en el hogar. Me gustaría afeitar mi cabeza y la barba, vestir el hábito amarillo y renunciar a la vida hogareña para vivir un estilo de vida sin hogar. Me gustaría recibir el renunciamiento bajo el Bienaventurado y la plena ordenaciónpabbajjā«Salir del hogar a la vida sin hogar». En el período más temprano, se usaba junto con upasampadā («aceptación plena») para referirse a la ordenación como mendicante. Gradualmente, sin embargo, la «salida» pasó a aplicarse a la ordenación como samaṇera (samaṇerī), o monje/monja novicio/a. Ver upasampadā.Ver en el glosario”.

“¿Tienes permiso, Ratthapala, de tus padres para renunciar a la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar?”

“No, venerable señor, no tengo permiso de mis padres”.

“Ratthapala, los Tathagatas no ofrecen el renunciamiento a nadie que no tenga permiso de sus padres”.

“Venerable señor, voy a ver si mis padres me permiten renunciar a la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar.”

SC 7 Entonces, el hombre de clan Ratthapala, se levantó de su asiento y, después de haber rendido homenaje al Bienaventurado, salió de ahí, cuidando que el Bienaventurado permaneciera siempre a su mano derecha. Acto seguido se fue junto a sus padres y les dijo: “Madre y padre, así como entiendo el Dhamma enseñado por el Bienaventurado, no es fácil realizar la vida santa absolutamente perfecta y pura como una concha pulida, mientras se esté viviendo en el hogar. Me gustaría afeitar mi cabeza y la barba, vestir el hábito amarillo y renunciar a la vida hogareña para vivir el estilo de vida sin hogar. Dadme permiso para renunciar a la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar.”

Cuando esto fue dicho, sus padres respondieron: “Querido Ratthapala, tú eres nuestro único hijo, querido y bien amado. Has llegado y has crecido en el confort; no sabes nada del sufrimientodukkhaEn sentido doctrinal, dukkha designa la condición insatisfactoria de la experiencia condicionada: lo que surge, cambia y no puede sostenerse como fuente estable de satisfacción. En la Primera Noble Verdad incluye nacimiento, envejecimiento, enfermedad, muerte, separación de lo querido, encuentro con lo no querido, no obtener lo que se desea y, en síntesis, los cinco agregados sujetos al aferramiento.Ver en el glosario, querido Ratthapala. Aún en caso en que estuvieras muerto, te perderíamos de mala gana, así que ¿cómo podríamos darte el permiso para renunciar a la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar, mientras todavía estás con vida?”

Y por segunda vez… por tercera vez el hombre del clan Ratthapala dijo a sus padres: “Madre y padre… Dadme permiso para renunciar la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar.” Y por segunda vez… por tercera vez sus padres respondieron: “querido Ratthapala… ¿cómo podríamos darte el permiso para renunciar la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar, mientras todavía estás con vida?”

Entonces, al no recibir permiso por parte de sus padres, el miembro de clan Ratthapala se recostó en el suelo y dijo: “Justo aquí yaceré hasta que muera o reciba el permiso para el renunciamiento”.

SC 8 Entonces, los padres de Ratthapala le dijeron: “Querido Ratthapala, tú eres nuestro único hijo, querido y bien amado. Has llegado y has crecido en el confort; no sabes nada del sufrimiento, querido Ratthapala. Levántate, querido Ratthapala, come, bebe, distráete Ratthapala. Mientras comas, bebas y te distraes, puedes ser feliz, disfrutando de los placeres sensuales y haciendo méritospuññaMérito; buenas acciones.Ver en el glosario. Nosotros no vamos a permitirte renunciar a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar. Aún en caso en que estuvieras muerto, te perderíamos de mala gana, así que ¿cómo podríamos darte el permiso para renunciar a la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar, mientras todavía estás con vida?” Cuando esto fue dicho, el miembro de clan Ratthapala permaneció en silencio.

Y por segunda vez… Por tercera vez los padres de Ratthapala le dijeron: “querido Ratthapala… ¿cómo podríamos darte el permiso para renunciar la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar, mientras todavía estás con vida?” Y por segunda vez… por tercera vez, cuando esto fue dicho, el miembro de clan Ratthapala permaneció en silencio.

SC 9 Entonces, los padres del miembro de clan Ratthapala se fueron junto a sus amigos y les dijeron: “Queridos, el miembro de clan Ratthapala se recostó en el suelo y dijo: ‘Justo aquí yaceré hasta que muera o reciba el permiso para renunciamiento’. Venid. Acercaos al miembro de clan Ratthapala y decidle: ‘Amigo Ratthapala, tú eres el único hijo, querido y bien amado de tus padres… Levántate, amigo Ratthapala, come, bebe, distráete Ratthapala… ¿cómo tus padres podrían darte el permiso para renunciar la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar, mientras todavía estás con vida?’"

SC 10 Acto seguido, los amigos del miembro de clan Ratthapala se fueron junto a él y le dijeron: “Amigo Ratthapala, tú eres el único hijo, querido y bien amado de tus padres… Levántate, amigo Ratthapala, come, bebe, distráete Ratthapala… ¿cómo tus padres podrían darte el permiso para renunciar la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar, mientras todavía estás con vida?” Cuando esto fue dicho, el miembro de clan Ratthapala permaneció en silencio.

Y por segunda vez… Por tercera vez los amigos del miembro de clan Ratthapala le dijeron: Amigo Ratthapala, tú eres el único hijo, querido y bien amado de tus padres… Levántate, amigo Ratthapala, come, bebe, distráete Ratthapala… ¿cómo tus padres podrían darte el permiso para renunciar la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar, mientras todavía estás con vida?” Pero cuando esto fue dicho por segunda vez… por tercera vez, el miembro de clan Ratthapala permaneció en silencio.

SC 11 Entonces, los amigos del miembro de clan Ratthapala se fueron junto a sus padres y les dijeron: “Madre y padre, el miembro del clan Ratthapala está recostado en el suelo y está diciendo: ‘Justo aquí yaceré hasta que muera o reciba el permiso para renunciamiento’. Ahora bien, si no le otorgáis el permiso para renunciar a la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar, va a morir ahí. Pero si le otorgáis el permiso, vais a verlo después de la ordenación, y si alguna vez, no disfrutase más del renunciamiento, ¿a qué otro lugar iría si no retornara aquí? Así que, otorgadle el permiso para renunciar a la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar”.

“Entonces, queridos, vamos a otorgarle el permiso para renunciar a la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar. Solamente que tiene que visitar a sus padres al renunciar”.

Acto seguido, los amigos del miembro de clan Ratthapala se fueron junto a él y le dijeron: “Levántate, Ratthapala. Tus padres te otorgan permiso para renunciar a la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar. Solamente que tienes que visitar a tus padres al renunciar”.

SC 12 Entonces, el miembro de clan Ratthapala se levantó y, después de haber recuperado sus fuerzas, se fue junto al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y le dijo: “Venerable señor, tengo el permiso para renunciar a la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar. Que el Bienaventurado me otorgue el renunciamiento.” Entonces, el miembro de clan Ratthapala recibió el renunciamiento bajo el Bienaventurado y recibió la plena ordenación.

SC 13 No mucho después de que el Venerable Ratthapala haya recibido la plena ordenación, la mitad del mes después de que haya recibido la plena ordenación, el Bienaventurado, habiendo morado en Thullakotthita el tiempo que quiso, salió caminando hacia Savatthi. Recorriendo las regiones, finalmente arribó a Savatthi y estableció su morada en la Arboleda Jeta del Parque de Anathapindika cerca de Savatthi.

SC 14 Mientras tanto, morando en la reclusiónvivekaReclusión, retiro, separación o apartamiento. En la fórmula del primer jhāna, viveka indica la separación de los placeres sensuales y de los estados mentales no saludables; no se refiere solo al hecho físico de estar solo, sino también a la reclusión interior respecto a los estímulos sensoriales y los obstáculos mentales (nīvaraṇa). En la fórmula se expresa como “gozo y dicha nacidos de la reclusión”.Ver en el glosario e introspección, diligente, ardiente y resoluto, el Venerable Ratthapala, a través de la auto-realización con el conocimiento directo, aquí y ahora entró y permaneció en aquella meta suprema de la vida santa, por la cual el miembro del clan correctamente abandona la vida hogareña para vivir el estilo de vida sin hogar. Y conoció directamente esto: ‘el nacimiento está destruido, la vida santa ha sido vivida, lo que habría que hacer se ha realizado y he aquí que no hay más futuros estados de existenciabhavaExistencia, vida o renacimiento. Estados de existencia que se desarrollan primero en la mente y luego pueden experimentarse como mundos internos y/o como mundos a nivel externo. Hay tres niveles de existencia: en el nivel sensual, el nivel de la forma, y el nivel de lo sin forma.Ver en el glosario.’ Y el Venerable Rattahapala llegó a ser uno de los arahants.

SC 15 Entonces, el Venerable Ratthapala se fue junto al Bienaventurado y, después de haberle rendido homenaje, se sentó a un lado y le dijo: “Venerable señor, me gustaría visitar a mis padres, si el Bienaventurado me otorgase el permiso”.

Entonces, el Bienaventurado penetró mentalmente los pensamientosvitakkaTiene dos usos principales. 1. Pensamiento: en contextos generales, éticos o doctrinales, designa un pensamiento, una reflexión, una consideración, un razonamiento o una orientación mental dirigida hacia un tema. En compuestos como kāmavitakka (pensamiento sensual), byāpādavitakka (pensamiento de malevolencia), vihiṃsāvitakka (pensamiento dañino), nekkhammavitakka (pensamiento de renuncia), abyāpādavitakka (pensamiento de no malevolencia) y avihiṃsāvitakka (pensamiento de no dañar), se traduce normalmente como pensamiento. En estos casos, el pensamiento puede ser saludable o no saludable según el contenido hacia el que se dirige la mente. 2. Aplicación inicial de la mente; pensamiento aplicado: en contexto meditativo, especialmente en la fórmula del primer jhāna, designa el movimiento inicial por el que la mente se dirige, se coloca o se aplica al objeto o ámbito meditativo. En este c…Ver en el glosario del venerable Ratthapala en su mente. Cuando conoció que el miembro de clan Ratthapala no era capaz de abandonar el entrenamiento y retornar al estilo de vida inferior, le respondió: “Puedes hacerlo, Ratthapala, de acuerdo a tu conveniencia”.

SC 16 Acto seguido, el Venerable Ratthapala se levantó de su asiento y, después de haber rendido homenaje al Bienaventurado, se retiró de ahí, cuidando que le Bienaventurado permaneciera siempre a su mano derecha. Después dejó su lugar de descanso en orden, tomó su hábito exterior y el cuenco, y salió caminando hacia Thullakotthita. Estando ahí estableció su morada en el jardín real Migacira de Koravia. Entonces, cuando ya era de día, se vistió, tomó su hábito exterior y el cuenco, y se fue a Thullakotthita en busca de las limosnasdānaA menudo se refiere a dar cualquiera de las cuatro necesidades a la orden monástica. Más generalmente, la inclinación a dar, sin esperar ninguna forma de retribución del receptor. Dāna es el primer tema en el sistema de instrucción gradual del Buddha (ver anupubbī-kathā), la primera de las diez pāramīs, uno de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver sīla y bhāvanā).Ver en el glosario. Y mientras caminaba así en busca de las limosnas, de casa a casa de Thullakotthita, llegó a la casa de sus propios padres.

SC 17 En esta ocasión, el padre del Venerable Ratthapala estaba sentado en el hall frente a la puerta principal haciendo que le peinaran sus cabellos. Cuando vio llegar al Venerable Ratthapala desde cierta distancia, le dijo: “Nuestro hijo único, querido y bien amado, se hizo renunciante por culpa de estos ascetas pelados”. De esta manera, en la propia casa de su padre, el Venerable Ratthapala no recibió las limosnas ni tampoco una bienvenida amable, sino sólo abusos.

SC 18 Justo en este momento una mujer esclava perteneciente a uno de sus familiares estaba por tirar afuera algo de las viejas gachas de los chanchos. Viendo esto, el Venerable Ratthapala le dijo: “Hermana, si vas a tirar estas cosas afuera, mejor ponlo dentro de mi cuenco aquí”.

Y mientras ella lo estaba haciendo, reconoció los elementosdhātuLos cuatro elementos o propiedades físicas son tierra (solidez), agua (liquidez), viento (movimiento), y fuego (calor). Los seis elementos incluyen los cuatro anteriores más el espacio y la consciencia.Ver en el glosario característicos de sus manos, los pies y los de su voz. Entonces se fue junto a su madre y le dijo: “Por favor, mi señora, he aquí que Ratthapala había llegado, el hijo de mi señora”.

“¡Qué gracia! Si lo que dices es cierto, no serás más una esclava”.

Entonces, la madre del Venerable Ratthapala fue junto a su padre y le dijo: “Por favor, hombre hogareño, dicen que el miembro del clan Ratthapala había llegado”.

SC 19 Justo en este momento el Venerable Ratthapala estaba comiendo las viejas gachas de los chanchos, en la muralla del cierto cuidador. Su padre se fue junto a él y le dijo: “Ratthapala, mi querido, he aquí ciertamente hay… y ¡tú estás comiendo las viejas gachas de los chanchos! ¿No es esta tu propia casa a la cual llegaste?”

“¿Qué casa propia podríamos tener, hombre hogareño, si hemos renunciado a la vida hogareña para vivir el estilo de vida sin hogar? Somos carentes del hogar, hombre hogareño. Vinimos a tu casa pero no recibimos las limosnas ni una bienvenida amable, sino sólo abusos.”

  • “Ven, querido Ratthapala, entremos a la casa”.
  • “Es suficiente, hombre hogareño, mi comida del día había terminado”.
  • “Entonces, querido Ratthapala, consiénteme en aceptar la comida de mañana”.
  • Y el Venerable Ratthapala aceptó en silencio.

SC 20 Entonces, comprendiendo que el Venerable Ratthapala haya aceptado en silencio, volvió a su propia casa donde tenía las monedas de oro y un gran montónkhandhaComponentes físicos y mentales de la personalidad y de la experiencia sensorial en general. En los textos tempranos, casi siempre se refieren como los «agregados del aferramiento» (ver upādāna). La implicación es que los agregados son producidos por el aferramiento (debido a apegos en vidas pasadas); son lo que estimula el aferramiento; y son el mecanismo que permite que el aferramiento funcione. En particular, son fenómenos que frecuentemente se confunden con un «yo». Ver: nāma (fenómeno mental), rūpa (fenómeno físico), vedanā (sensación), saññā (percepción), saṅkhāra (voliciones), y viññāṇa (consciencia).Ver en el glosario de lingotes de oro, y lo cubrió todo con unas esteras. Luego, llamó a las ex esposas del Venerable Ratthapala y les dijo: “Venid, hijastras mías, adornaos con ornamentos de manera tal que Ratthapala os encuentre atractivas y queridas.”

SC 21 Entonces, cuando la noche había terminado, el padre del Venerable Ratthapala preparó varias clases de buena comida en su propia casa, luego de lo cual, anunció al Venerable Ratthapala: “ya es tiempo, querido Ratthapala, la comida está lista”.

SC 22 Entonces, por la mañana temprano, el Venerable Ratthapala se vistió y, tomando su hábito exterior y el cuenco, fue a la casa de su propio padre donde se sentó en un asiento que estaba preparado para él. Entonces, su padre descubrió las monedas de oro y el gran montón de lingotes de oro y le dijo: “Querido Rathapala, esta es tu fortuna materna, tu fortuna paterna es otra y tu fortuna ancestral, otra también. Querido Ratthapala, puedes disfrutar de las riquezasdhanaTesoro(s). Las siete cualidades de fe (saddhā), virtud (sīla), conciencia y prudencia (hiri-ottappa), aprendizaje (suta), generosidad (dāna), y sabiduría (paññā).Ver en el glosario y hacer méritos. Ven, entonces, querido: abandona el entrenamiento y retorna al estilo de vida inferior. Disfruta de las riquezas y haz méritos”.

“Hombre hogareño, si hubieses seguido mi consejo, estarías cargando los carros con este gran montón de monedas de oro y lingotes de oro, y lo llevarías afuera para verter su contenido en el medio del río Ganges. Y ¿por qué así? Porque por culpa de aquellas cosas, hombre hogareño, sólo tendrás dolor, lamento, pena, problemas y desesperanzas.”

SC 23 Acto seguido las ex esposas del Venerable Ratthapala golpearon los pies y le dijeron: “¿cómo son, el hijo de mi señor, las ninfas, por cuyo bien estás llevando a cabo la vida santa?”

“Nosotros no llevamos a cabo la vida santa por el bien de las ninfas, hermanas”,

“El hijo de nuestro señor nos llamó ‘hermanas’”, lloraron ellas y se desmayaron ahí.

SC 24 Entonces, el Venerable Ratthapala dijo a su padre: “Hombre hogareño, si hay aquí comida alguna que ha de ser ofrecida, que sea ofrecida. No nos acoses más.”

“Come, entonces, querido Ratthapala, la comida está lista”.

Acto seguido, el padre del Venerable Ratthapala, con sus propias manos le sirvió y lo satisfizo con varias clases de buena comida. Y cuando el Venerble Ratthapala había comido y había puesto su cuenco a un lado, se paró y pronunció los siguientes versos:

SC 25 Detrás de la marioneta que hace travesuras aquí,
El cuerpo edificado de las llagas,
Enfermo, objeto de tratamiento,
Donde ninguna estabilidad se encuentra.
Detrás de la figura que hace travesuras aquí,
Con joyas y grandes pendientes,
El esqueleto envuelto en la piel
Se hace atractivo con los vestidos.
Su pie adornado con el color de alheña,
Y el rostro untado y empolvado:
Puede engañar al tonto, pero no
Al buscador de la otra orilla.
Su cabello peinado en ocho trenzas,
Ungido y untado debajo de los ojos:
Puede engañar al tonto, pero no
Al buscador de la otra orilla.
El mugriento cuerpo bien adornado,
Como una olla recientemente pintada:
Puede engañar al tonto, pero no
Al buscador de la otra orilla.
El cazador de los venados colocó las trampas,
Pero el venado no se deja atrapar fácilmente.
Hemos comido la carnada y ahora nos retiramos
Dejando a los cazadores lamentándose.

SC 26 Después de que el Venerble Ratthapala se haya parado y haya pronunciado estos versos, se fue al jardín real Migacira de Koravia donde estableció su morada diurna al pie de un árbol.

SC 27 En esta ocasión, el rey Koravya se dirigió a su guardabosque con estas palabras: “Buen guardabosque, pon en orden el Parque Migacira para que, de esta manera podamos ir a un jardín placentero y ver un placentero sitio”.—"Sí, señor”, respondió. Y después, mientras estaba ordenando el Parque Migacira, el guardabosque visualizó al Venerable Ratthapala sentado al pie de un árbol, estableciendo allí su morada diurna. Cuando lo vio allí, se fue junto al rey Koravya y le dijo: “Señor, el Parque Migacira ha sido ordenado. Y el miembro del clan Ratthapala está allí, el hijo del principal clan del mismo Thullakotthita, del cual siempre ha hablado usted maravillas. Está sentado al pie de un árbol, estableciendo ahí su morada diurna.”

“Entonces, buen guardabosque, suficiente placeres del jardín tenemos por hoy. Vamos a ofrecer nuestros respetos al maestro Ratthapala”.

SC 28 Acto seguido, dijo: “Sacad afuera toda la comida que ha sido preparada aquí”, y como el rey Koravya tenía preparado un número de coches estatales, montó en uno de ellos y acompañado por otros coches, se dirigió con toda la pompa real hacia las afueras de Thutttakotthika para ver al Venerable Ratthapala. Estaba conduciendo hasta donde el camino permitía pasar a sus coches, y después descendió de ellos y se fue a pie, seguido por los más altos dignitarios, hasta donde estaba el Venerable Ratthapala. Después de haber intercambiado con el Venerable Ratthapala cordiales saludos, y cuando estas amables y corteses palabras de bienvenida habían terminado, el rey Koravya se paró a un lado y le dijo: “He aquí el tapete de elefantenāgaDragón, elefante, serpiente gigante, gigante espiritual. El culto a los nāgas es un rasgo prominente de la práctica religiosa local en la India. En el budismo, también se usa para referirse a quienes han alcanzado la meta de la práctica.Ver en el glosario; que el venerable Ratthapala tome asiento sobre él”.

“No hay necesidad de esto, gran rey. Tome usted el asiento, que yo me sentaré en mi propia estera”.

Entonces, el rey Koravya se sentó en el asiento que estaba preparado para él y dijo:

SC 29 “Maestro Ratthapala, he aquí que existen cuatro clases de pérdidas. Y porque han sido objetos de estas pérdidas, algunas personas afeitaron sus cabezas y barbas, se vistieron con hábitos amarillos y renunciaron a la vida hogareña, asumiendo el estilo de vida sin hogar. Y, ¿cuáles son estas cuatro? La pérdida a través de la vejez, la pérdida a través de la enfermedad, la pérdida las riquezas y la pérdida de los parientes.

SC 30“Y, ¿qué es la pérdida a través de la vejez? He aquí, maestro Ratthapala, alguien es anciano, entrado en edad, cargado de años, avanzado en el espacio vital, entrado en su última etapa. Él considera lo siguiente: ‘soy anciano, entrado en edad, cargado de años, avanzado en el espacio vital, entrado en mi última etapa. Ya no es fácil para mí adquirir riquezas aún no adquiridas o aumentar las riquezas previamente adquiridas. ¿Qué tal si afeito mi cabeza y la barba, me visto con el hábito amarillo y renuncio a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar?’ Y porque es objeto de semejante pérdida a través de la vejez, afeita su cabeza y la barba, se viste con el hábito amarillo y renuncianekkhammaRenuncia; salida o libertad respecto al deseo sensual. En la tradición Theravāda es una de las diez pāramīs o perfecciones, y en el Noble Sendero Óctuple aparece como una dimensión de la intención correcta.Ver en el glosario a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar. Esto se llama la pérdida a través de la vejez. Pero el maestro Ratthapala todavía es joven, hombre de cabello negro dotado de la bendición de la juventud, en flor de la vida. Maestro Ratthapala no es objeto de pérdida alguna a través de la vejez. ¿Qué ha conocido, visto u oído, entonces, por lo cual, haya renunciado a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar?

SC 31“Y, ¿qué es la pérdida a través de la enfermedad? He aquí, maestro Ratthapala, alguien está afligido, sufrido y gravemente enfermo. Él considera lo siguiente: ‘estoy afligido, sufrido y gravemente enfermo. Ya no es fácil para mí adquirir riquezas aún no adquiridas o aumentar las riquezas previamente adquiridas. ¿Qué tal si afeito mi cabeza y la barba, me visto con el hábito amarillo y renuncio a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar?’ Y porque es objeto de semejante pérdida a través de la enfermedad, afeita su cabeza y la barba, se viste con el hábito amarillo y renuncia a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar. Esto se llama la pérdida a través de la enfermedad. Pero el maestro Ratthapala es libre de enfermedad y aflicciónkilesaImpureza de la mente: estado mental no saludable que oscurece la comprensión, perturba la conducta y se manifiesta en formas como codicia, aversión, confusión, ira, rencor, hipocresía, arrogancia, envidia, mezquindad, deshonestidad, jactancia, obstinación, violencia, orgullo, presunción, intoxicación y complacencia. En sentido doctrinal amplio, las impurezas se enraízan en lobha (codicia), dosa (aversión) y moha (confusión). A diferencia de āsava, que designa contaminantes profundos que sostienen el ciclo de muerte y renacimiento, kilesa funciona como término general para las impurezas o estados mentales no saludables que manchan la mente.Ver en el glosario; posee buena digestión, no siente demasiado frío ni demasiado calor, sino una temperatura intermedia. Maestro Ratthapala no es objeto de pérdida alguna a través de la enfermedad. ¿Qué ha conocido, visto u oído, entonces, por lo cual, haya renunciado a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar?

SC 32“Y, ¿qué es la pérdida las riquezas? He aquí, maestro Ratthapala, alguien es rico, tiene grandes riquezas y grandes posesiones. Y gradualmente, sus riquezas disminuyen. Él considera lo siguiente: ‘anteriormente, fui rico, tuve grandes riquezas y grandes posesiones. Y gradualmente, mis riquezas están disminuyendo. Ya no es fácil para mí adquirir riquezas aún no adquiridas o aumentar las riquezas previamente adquiridas. ¿Qué tal si afeito mi cabeza y la barba, me visto con el hábito amarillo y renuncio a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar?’ Y porque es objeto de semejante pérdida de riquezas, afeita su cabeza y la barba, se viste con el hábito amarillo y renuncia a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar. Esto se llama la pérdida de riquezas. Pero el maestro Ratthapala es hijo del principal clan de Thullakotthika. Maestro Ratthapala no es objeto de pérdida alguna de las riquezas. ¿Qué ha conocido, visto u oído, entonces, por lo cual, haya renunciado a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar?

SC 33“Y, ¿qué es la pérdida los parientes? He aquí, maestro Ratthapala, alguien tiene muchos amigos y compañeros, parientes lejanos y cercanos. Y gradualmente, el número de estos parientes disminuye. Él considera lo siguiente: ‘anteriormente tenía muchos amigos y compañeros, parientes lejanos y cercanos. Y gradualmente, el número de estos parientes está disminuyendo. Ya no es fácil para mí adquirir riquezas aún no adquiridas o aumentar las riquezas previamente adquiridas. ¿Qué tal si afeito mi cabeza y la barba, me visto con el hábito amarillo y renuncio a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar?’ Y porque es objeto de semejante pérdida de parientes, afeita su cabeza y la barba, se viste con el hábito amarillo y renuncia a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar. Esto se llama la pérdida de los parientes. Pero el maestro Ratthapala tiene muchos amigos y compañeros, parientes lejanos y cercanos en Thullakotthika. Maestro Ratthapala no es objeto de pérdida alguna de los parientes. ¿Qué ha conocido, visto u oído, entonces, por lo cual, haya renunciado a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar?

SC 34“Maestro Ratthapala, estas son las cuatro clases de pérdidas. Y, porque han sido objetos de estas pérdidas, algunas personas afeitaron sus cabezas y barbas, se vistieron con hábitos amarillos y renunciaron a la vida hogareña, asumiendo el estilo de vida sin hogar. Pero el maestro Ratthapala no es objeto de ninguna de estas clases de pérdida. ¿Qué ha conocido, visto u oído, entonces, por lo cual, haya renunciado a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar?

SC 35 “Gran rey, he aquí, hay cuatro resúmenes del Dhamma que habían sido enseñados por el Bienaventurado quien conoce y ve, es realizado y plenamente iluminado. Habiendo conocido, visto y oído estos resúmenes, he renunciado a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar. Y, ¿cuáles son estos cuatro?

SC 36 (i) “‘[La vida] en todo el mundo es inestable y está siendo barrida’; este es el primer resumen del Dhamma que había sido enseñado por el Bienaventurado quien conoce y ve, es realizado y plenamente iluminado. Habiendo conocido, visto y oído este resumen, he renunciado a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar.

(ii) “‘[La vida] en todo el mundo no tiene refugio ni protección’; este es el segundo resumen del Dhamma que había sido enseñado por el Bienaventurado quien conoce…

(iii) “‘[La vida] en todo el mundo no tiene nada propio de uno; uno tiene que dejar todo y fallecer’; este es el tercer resumen del Dhamma que había sido enseñado por el Bienaventurado quien conoce…

(iv) “‘[La vida] en todo el mundo es incompleta, insaciable y esclava de la avideztaṇhāAvidez, sed o ansia que impulsa el aferramiento y el devenir. En los suttas se distingue en tres formas: avidez por la sensualidad, avidez por el devenir y avidez por el no devenir o la aniquilación. Ver upādāna y bhava.Ver en el glosario’; este es el cuarto resumen del Dhamma que había sido enseñado por el Bienaventurado quien conoce y ve, es realizado y plenamente iluminado. Habiendo conocido, visto y oído este resumen, he renunciado a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar.

SC 37“Gran rey, éstos son los cuatro resúmenes del Dhamma que habían sido enseñados por el Bienaventurado quien conoce y ve, es realizado y plenamente iluminado. Habiendo conocido, visto y oído estos resúmenes, he renunciado a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar.”

SC 38 “El maestro Ratthapala dijo: ‘[La vida] en todo el mundo es inestable y está siendo barrida’; ¿cómo debería ser comprendida esta declaración?”

“¿Qué opina, gran rey? Cuando usted tenía veinte años o veinticinco, ¿era un experto en montar elefantes, un experto jinete de caballos, experto auriga, experto arquero, experto esgrimidor, fuerte en los muslos y los brazos, robusto y preparado para la batalla?”

“Cuando tenía veinte años o veinticinco, maestro Ratthapala, era un experto en montar elefantes, experto jinete de caballos, experto auriga, experto arquero, experto esgrimidor, fuerte en los muslos y los brazos, robusto y preparado para la batalla. Hasta algunas veces llegué a sospechar que tenía algún poder sobrenatural. No veía a nadie que tuviera el poder semejante al mío.”

“Y ¿qué opina, gran rey? ¿Es usted ahora también tan fuerte en los muslos y los brazos, robusto y preparado para la batalla?”

“No, maestro Ratthapala. Ahora soy anciano, entrado en edad, cargado de años, avanzado en el espacio vital, entrado en mi última etapa; mi edad llegó a los ochenta años. A veces, creyendo que pongo mi pie aquí, lo estoy poniendo en algún otro lugar.”

“Gran rey, a esto se refiere el Bienaventurado—quien conoce y ve, es realizado y plenamente iluminado- cuando dice: ‘[La vida] en todo el mundo es inestable y está siendo barrida’. Habiendo conocido, visto y oído esto, he renunciado a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar.”

“¡Esto es maravilloso, maestro Ratthapala! Es maravilloso qué bien ha expresado el Bienaventurado —quien conoce y ve, es realizado y plenamente iluminado- esto: ‘[La vida] en todo el mundo es inestable y está siendo barrida’. ¡Esto es realmente así!

SC 39“Maestro Ratthapala, en esta corte tenemos tropas de elefantes y caballería, tropas de carros de batalla e infantería, lo cual sirve para subyugar cualquier atentado en contra de nosotros. Ahora bien, el maestro Ratthapala dijo: ‘[La vida] en todo el mundo no tiene refugio ni protección’; ¿cómo debería ser comprendida esta declaración?”

“¿Qué dice, gran rey: tiene usted algún achaque crónico?”

“Sí, maestro Ratthapala, tengo un achaque crónico. A veces, mis amigos y compañeros, parientes lejanos y cercanos, están alrededor de mí, pensando: ‘el rey está cerca de fallecer, el rey va a morir’.”

“Y, ¿qué opina, gran rey? ¿Podría usted mandar a sus amigos y compañeros, parientes lejanos y cercanos, a todos los presentes, que compartieran su sensaciónvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario dolorosa para que la sintiera menos, o tendría que sentirla usted solo?”

“No podría mandar a mis amigos y compañeros, parientes lejanos y cercanos semejante cosa, maestro Ratthapala. Más bien, tendría que sufrirlo sólo.”

“Gran rey, a esto se refiere el Bienaventurado—quien conoce y ve, es realizado y plenamente iluminado- cuando dice: ‘[La vida] en todo el mundo no tiene refugio ni protección’. Habiendo conocido, visto y oído esto, he renunciado a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar.”

“¡Esto es maravilloso, maestro Ratthapala! Es maravilloso qué bien ha expresado el Bienaventurado —quien conoce y ve, es realizado y plenamente iluminado- esto: ‘[La vida] en todo el mundo no tiene refugio ni protección’. ¡Esto es realmente así!

SC 40“Maestro Ratthapala, en esta corte tenemos abundantes monedas de oro y lingotes de oro acumulados y ordenados de acurdo a su valor y los depositantes. Ahora bien, el maestro Ratthapala dijo: ‘[La vida] en todo el mundo no tiene nada propio de uno; uno tiene que dejar todo y fallecer’; ¿cómo debería ser comprendida esta declaración?”

“¿Qué opina, gran rey? Usted disfruta ahora a través de las cinco cuerdas de los placeres sensuales, provisto de todo lo que necesita para ello, pero ¿será capaz de hacerlo en su próxima existencia diciendo: ‘disfrutemos ahora de la misma manera a través de las cinco cuerdas de los placeres sensuales’ o, más bien, serán los otros que se quedarán con sus propiedades, mientras usted pasará al lugar que será acorde a sus acciones?”

“No puedo llevar esto de una vida a otra, maestro Ratthapala. Más bien, los otros se quedarán con mis propiedades, mientras yo pasaré al lugar que será acorde a mis acciones.”

“Gran rey, a esto se refiere el Bienaventurado—quien conoce y ve, es realizado y plenamente iluminado- cuando dice: ‘[La vida] en todo el mundo no tiene nada propio de uno; uno tiene que dejar todo y fallecer’. Habiendo conocido, visto y oído esto, he renunciado a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar.”

“¡Esto es maravilloso, maestro Ratthapala! Es maravilloso qué bien ha expresado el Bienaventurado —quien conoce y ve, es realizado y plenamente iluminado- esto: ‘[La vida] en todo el mundo no tiene nada propio de uno; uno tiene que dejar todo y fallecer’. ¡Esto es realmente así!

SC 41“Ahora bien, maestro Ratthapala también dijo: ‘[La vida] en todo el mundo es incompleta, insaciable y esclava de la avidez’; ¿cómo debería ser comprendida esta declaración?”

“¿Qué dice gran rey: está usted gobernando sobre el rico país de Kuru?”

“Sí, maestro Ratthapala, estoy gobernando allí”.

“Y ¿qué opina de esto, gran rey? Imagine que un hombre fidedigno y de confianzasaddhāUna confianza en el Buddha que da la disposición a poner sus enseñanzas en práctica. La fe se vuelve inquebrantable al alcanzar la entrada en la corriente (ver sotāpanna), ya que las enseñanzas han sido confirmadas en la propia experiencia.Ver en el glosario se acercase a usted del este y le dijese: ‘Por favor, gran rey, sepa esto: estoy llegando del este donde he visto un gran país, poderoso y rico, muy populoso y repleto de gente. Allí hay grandes tropas de los elefantes, grandes caballerías, tropas de carros de batalla e infantería. Hay grandes cantidades de marfil, muchas monedas de oro y lingotes de oro, tanto trabajados como no trabajados. País lleno de mujeres y esposas. Pero con su presente poderío, usted puede conquistarlo. Conquístalo, entonces, gran rey.’ ¿Qué haría usted entonces, gran rey?”

“Nosotros impondríamos nuestro reino sobre aquel, maestro Ratthapala”.

“Imagine también, gran rey, que un hombre fidedigno y de confianza se acercase a usted del oeste… del norte… del sur y le dijese: ‘Por favor, gran rey, sepa esto: estoy llegando desde el sur donde he visto un gran país, poderoso y rico… Conquístalo, entonces, gran rey.’ ¿Qué haría usted entonces, gran rey?”

“Nosotros impondríamos nuestro reino sobre aquel, maestro Ratthapala”.

“Gran rey, a esto se refiere el Bienaventurado—quien conoce y ve, es realizado y plenamente iluminado- cuando dice: ‘[La vida] en todo el mundo es incompleta, insaciable y esclava de la avidez’. Habiendo conocido, visto y oído esto, he renunciado a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar.”

“¡Esto es maravilloso, maestro Ratthapala! Es maravilloso qué bien ha expresado el Bienaventurado —quien conoce y ve, es realizado y plenamente iluminado- esto: ‘[La vida] en todo el mundo es incompleta, insaciable y esclava de la avidez’. ¡Esto es realmente así!"

SC 42 Esto es lo que el Venerable Ratthapala dijo y habiendo dicho esto agregó lo siguiente:

  • He visto hombres ricos en el mundo, quienes a pesar de todo
  • Por la ignoranciaavijjāEs la falta de visión clara, el "no saber" o la ceguera espiritual. Se refiere específicamente a la incapacidad de comprender las Cuatro Nobles Verdades y la verdadera naturaleza de la realidad (impermanencia y el no-yo). Es el primer eslabón en el ciclo del origen dependiente. Ver también moha.Ver en el glosario, no renunciaron a sus riquezas,
  • Ávidamente seguían acumulando sus riquezas,
  • Anhelando aún más placeres sensuales.
  • El rey que por fuerza ha conquistado la tierra,
  • Y gobernó sobre la tierra sólo limitada por el océano,
  • Aún está insatisfecho con la orilla cercana del mar,
  • Deseando la orilla lejana por igual.
  • La mayoría de la otra gente también, no precisamente como el rey,
  • Encuentra la muerte con su avidez no disminuida;
  • Todavía sin completar [la tarea] abandona el cuerpo,
  • Los deseos son insaciables en este mundo.
  • Sus parientes se lamentan y arrancan el pelo,
  • Llorando: ‘¡ay de mí, nuestro amor está muerto!’
  • Llevan el cuerpo envuelto en sudarios,
  • Lo colocan en la pira y lo queman allí.
  • Vestido con el velo, deja sus riquezas atrás,
  • Pinchado con estacas se quema,
  • Y, una vez muerto, no hay pariente o amigo,
  • Que pueda ofrecerle refugio o protección.
  • Mientras sus herederos toman sus riquezas, este ser
  • Tiene que pasar al lugar acorde a sus propias acciones;
  • Y, una vez muerto, nadie puede seguirlo,
  • Ni hijo, ni la esposa, ni riquezas ni estatus real.
  • La longevidad no se adquiere con las riquezas,
  • Ni la prosperidad puede expulsar a la vejez,
  • Corta es la vida, como afirman todos los sabios,
  • La eternidad no se conoce, sólo el cambio.
  • El rico y el pobre igualmente sienten el toque [de la muerte],
  • El tonto y el sabio lo sienten igual también;
  • Pero mientras el tonto se encuentra afectado por su locura,
  • No hay sabio que tema su toque.
  • Mejor es la sabiduríavijjāConocimiento claro; conciencia genuina; ciencia (específicamente, los poderes cognitivos desarrollados a través de la práctica de la inmersión y la sabiduría).Ver en el glosario que cualquier riqueza,
  • Ya que con sabiduríapaññāDiscernimiento, sabiduría o visión cabal. Capacidad de comprender la realidad según el Dhamma, especialmente la naturaleza condicionada de los fenómenos, las Cuatro Nobles Verdades y las tres características. Una de las cinco facultades, las cinco fuerzas y las diez pāramīs.Ver en el glosario se alcanza la meta final.
  • La gente ignorante realiza las malas acciones
  • Y falla en alcanzar la meta de una vida a otra.
  • Como uno va al vientre y al siguiente mundo,
  • Renovando la ronda de los sucesivos nacimientos,
  • Alguien con poca sabiduría, que confía en aquel,
  • También va al vientre y al otro mundo.
  • Igual que un ladrón atrapado en el robo,
  • Está destinado a sufrir por su mal hecho,
  • Así también la gente después de la muerte, en el otro mundo,
  • Está destinada a sufrir por sus malos hechos.
  • Placeres sensuales, variedades, dulzuras y deleites,
  • En diferentes maneras disturban la mente;
  • Viendo el peligro en aquellos ligamentos sensuales,
  • Escogí la vida sin hogar, oh rey.
  • Como una fruta que cae del árbol, así también la gente,
  • Tanto el joven como el anciano, irrumpen sus cuerpos.
  • Viendo eso también, oh rey, he renunciado:
  • Es mejor asegurarse en la vida recluida.

Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena thullakoṭṭhikaṁ nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario kurūnaṁ nigamo tadavasari.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena thullakoṭṭhikaṁ nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario kurūnaṁ nigamo tadavasari.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena thullakoṭṭhikaṁ nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario kurūnaṁ nigamo tadavasari.

Assosuṁ kho thullakoṭṭhikā brāhmaṇagahapatikā:*thullakoṭṭhikā → thullakoṭṭhitakā (bj, sya-all, km, pts1ed)

Assosuṁ kho thullakoṭṭhikā brāhmaṇagahapatikā:*thullakoṭṭhikā → thullakoṭṭhitakā (bj, sya-all, km, pts1ed)

Assosuṁ kho thullakoṭṭhikā brāhmaṇagahapatikā:*thullakoṭṭhikā → thullakoṭṭhitakā (bj, sya-all, km, pts1ed)

“samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kurūsu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ thullakoṭṭhikaṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti.

“samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kurūsu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ thullakoṭṭhikaṁ anuppatto.
Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti.
So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā pavedeti.
So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti.
Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti.

“samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kurūsu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ thullakoṭṭhikaṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti.

Atha kho thullakoṭṭhikā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho thullakoṭṭhike brāhmaṇagahapatike bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi.

Atha kho thullakoṭṭhikā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu.
Ekamantaṁ nisinne kho thullakoṭṭhike brāhmaṇagahapatike bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi.

Atha kho thullakoṭṭhikā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho thullakoṭṭhike brāhmaṇagahapatike bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi.

Tena kho pana samayena raṭṭhapālo nāma kulaputto tasmiṁyeva thullakoṭṭhike aggakulassa putto tissaṁ parisāyaṁ nisinno hoti.*aggakulassa → aggakulikassa (bj, sya-all, km, pts1ed) | ti → ettha labheyy …pe… upasampada v sabbesupi m dissati pa sudinnabh p pana eta natthi. ma bhagav ida mr potthake yeva tadeva atthi bj sya-all potthakesu Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa etadahosi: “yathā yathā khvāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ.*yathā yathā khvāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi → yathā yathā kho bhagavā dhammaṁ deseti (bj) Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan”ti.

Tena kho pana samayena raṭṭhapālo nāma kulaputto tasmiṁyeva thullakoṭṭhike aggakulassa putto tissaṁ parisāyaṁ nisinno hoti.*aggakulassa → aggakulikassa (bj, sya-all, km, pts1ed) | ti → ettha labheyy …pe… upasampada v sabbesupi m dissati pa sudinnabh p pana eta natthi. ma bhagav ida mr potthake yeva tadeva atthi bj sya-all potthakesu
Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa etadahosi:
“yathā yathā khvāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ.*yathā yathā khvāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi → yathā yathā kho bhagavā dhammaṁ deseti (bj)
Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan”ti.

Tena kho pana samayena raṭṭhapālo nāma kulaputto tasmiṁyeva thullakoṭṭhike aggakulassa putto tissaṁ parisāyaṁ nisinno hoti.*aggakulassa → aggakulikassa (bj, sya-all, km, pts1ed) | ti → ettha labheyy …pe… upasampada v sabbesupi m dissati pa sudinnabh p pana eta natthi. ma bhagav ida mr potthake yeva tadeva atthi bj sya-all potthakesuAtha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa etadahosi: “yathā yathā khvāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ.*yathā yathā khvāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi → yathā yathā kho bhagavā dhammaṁ deseti (bj)Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan”ti.

Atha kho thullakoṭṭhikā brāhmaṇagahapatikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu.

Atha kho thullakoṭṭhikā brāhmaṇagahapatikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu.

Atha kho thullakoṭṭhikā brāhmaṇagahapatikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu.

Atha kho raṭṭhapālo kulaputto acirapakkantesu thullakoṭṭhikesu brāhmaṇagahapatikesu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṁ etadavoca: “yathā yathāhaṁ, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Icchāmahaṁ, bhante, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadaṁ. Pabbājetu maṁ bhagavā”ti.

Atha kho raṭṭhapālo kulaputto acirapakkantesu thullakoṭṭhikesu brāhmaṇagahapatikesu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṁ etadavoca:
“yathā yathāhaṁ, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ.
Icchāmahaṁ, bhante, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ.
Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadaṁ.
Pabbājetu maṁ bhagavā”ti.

Atha kho raṭṭhapālo kulaputto acirapakkantesu thullakoṭṭhikesu brāhmaṇagahapatikesu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṁ etadavoca: “yathā yathāhaṁ, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Icchāmahaṁ, bhante, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadaṁ. Pabbājetu maṁ bhagavā”ti.

“Anuññātosi pana tvaṁ, raṭṭhapāla, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

“Anuññātosi pana tvaṁ, raṭṭhapāla, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

“Anuññātosi pana tvaṁ, raṭṭhapāla, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

“Na khohaṁ, bhante, anuññāto mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti.

“Na khohaṁ, bhante, anuññāto mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti.

“Na khohaṁ, bhante, anuññāto mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti.

“Na kho, raṭṭhapāla, tathāgatā ananuññātaṁ mātāpitūhi puttaṁ pabbājentī”ti.

“Na kho, raṭṭhapāla, tathāgatā ananuññātaṁ mātāpitūhi puttaṁ pabbājentī”ti.

“Na kho, raṭṭhapāla, tathāgatā ananuññātaṁ mātāpitūhi puttaṁ pabbājentī”ti.

“Svāhaṁ, bhante, tathā karissāmi yathā maṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti.

“Svāhaṁ, bhante, tathā karissāmi yathā maṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti.

“Svāhaṁ, bhante, tathā karissāmi yathā maṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti.

Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena mātāpitaro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: “ammatātā, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti.

Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena mātāpitaro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca:
“ammatātā, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ.
Icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ.
Anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti.

Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena mātāpitaro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: “ammatātā, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti.

Evaṁ vutte, raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato.*sukhaparibhato → sukhaparihato (sya-all, km, mr) Na tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. (…) Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma.*(…) → (ehi tvaṁ tāta raṭṭhapāla bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu, na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya) sabbattha dissati, sudinnakaṇḍe pana natthi, aṭṭhakathāsupi na Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

Evaṁ vutte, raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ:
“tvaṁ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato.*sukhaparibhato → sukhaparihato (sya-all, km, mr)
Na tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi.
(…) Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma.*(…) → (ehi tvaṁ tāta raṭṭhapāla bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu, na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya) sabbattha dissati, sudinnakaṇḍe pana natthi, aṭṭhakathāsupi na
Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

Evaṁ vutte, raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato.*sukhaparibhato → sukhaparihato (sya-all, km, mr)Na tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. (…) Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma.*(…) → (ehi tvaṁ tāta raṭṭhapāla bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu, na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya) sabbattha dissati, sudinnakaṇḍe pana natthi, aṭṭhakathāsupi naKiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

Dutiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto …pe… tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto mātāpitaro etadavoca: “ammatātā, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

Dutiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto …pe…
tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto mātāpitaro etadavoca:
“ammatātā, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ.
Icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ.
Anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti.
Tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ:
“tvaṁ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato.
Na tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi.
Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma.
Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

Dutiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto …pe… tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto mātāpitaro etadavoca: “ammatātā, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

Atha kho raṭṭhapālo kulaputto: “na maṁ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipajji: “idheva me maraṇaṁ bhavissati pabbajjāpabbajjā«Salir del hogar a la vida sin hogar». En el período más temprano, se usaba junto con upasampadā («aceptación plena») para referirse a la ordenación como mendicante. Gradualmente, sin embargo, la «salida» pasó a aplicarse a la ordenación como samaṇera (samaṇerī), o monje/monja novicio/a. Ver upasampadā.Ver en el glosario vā”ti. Atha kho raṭṭhapālo kulaputto ekampi bhattaṁ na bhuñji, dvepi bhattāni na bhuñji, tīṇipi bhattāni na bhuñji, cattāripi bhattāni na bhuñji, pañcapi bhattāni na bhuñji, chapi bhattāni na bhuñji, sattapi bhattāni na bhuñji.

Atha kho raṭṭhapālo kulaputto:
“na maṁ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipajji:
“idheva me maraṇaṁ bhavissati pabbajjāpabbajjā«Salir del hogar a la vida sin hogar». En el período más temprano, se usaba junto con upasampadā («aceptación plena») para referirse a la ordenación como mendicante. Gradualmente, sin embargo, la «salida» pasó a aplicarse a la ordenación como samaṇera (samaṇerī), o monje/monja novicio/a. Ver upasampadā.Ver en el glosario vā”ti.
Atha kho raṭṭhapālo kulaputto ekampi bhattaṁ na bhuñji, dvepi bhattāni na bhuñji, tīṇipi bhattāni na bhuñji, cattāripi bhattāni na bhuñji, pañcapi bhattāni na bhuñji, chapi bhattāni na bhuñji, sattapi bhattāni na bhuñji.

Atha kho raṭṭhapālo kulaputto: “na maṁ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipajji: “idheva me maraṇaṁ bhavissati pabbajjāpabbajjā«Salir del hogar a la vida sin hogar». En el período más temprano, se usaba junto con upasampadā («aceptación plena») para referirse a la ordenación como mendicante. Gradualmente, sin embargo, la «salida» pasó a aplicarse a la ordenación como samaṇera (samaṇerī), o monje/monja novicio/a. Ver upasampadā.Ver en el glosario vā”ti. Atha kho raṭṭhapālo kulaputto ekampi bhattaṁ na bhuñji, dvepi bhattāni na bhuñji, tīṇipi bhattāni na bhuñji, cattāripi bhattāni na bhuñji, pañcapi bhattāni na bhuñji, chapi bhattāni na bhuñji, sattapi bhattāni na bhuñji.

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, kassaci, dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Uṭṭhehi, tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca; bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ:
“tvaṁ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato.
Na tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, kassaci, dukkhassa jānāsi.
Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma.
Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya.
Uṭṭhehi, tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca;
bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu.
Na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya.
Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma.
Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, kassaci, dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Uṭṭhehi, tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca; bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

Evaṁ vutte, raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.

Evaṁ vutte, raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.

Evaṁ vutte, raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.

Dutiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ …pe… dutiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma, kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Uṭṭhehi, tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca; bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

Dutiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ …pe…
dutiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.
Tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ:
“tvaṁ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato.
Na tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi.
Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma, kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya.
Uṭṭhehi, tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca;
bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu.
Na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya.
Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma.
Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

Dutiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ …pe… dutiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma, kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Uṭṭhehi, tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca; bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

Tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.

Tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.

Tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, samma raṭṭhapāla, mātāpitūnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato.*tvaṁ khosi → tvaṁ kho (bj, pts1ed) Na tvaṁ, samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṁ pana te taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya.*anujānissanti → anujānanti (bj, sya-all, km) Uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca; bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṁ pana te taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ:
“tvaṁ khosi, samma raṭṭhapāla, mātāpitūnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato.*tvaṁ khosi → tvaṁ kho (bj, pts1ed)
Na tvaṁ, samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi.
Maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti.
Kiṁ pana te taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya.*anujānissanti → anujānanti (bj, sya-all, km)
Uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca;
bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu.
Na taṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya.
Maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti.
Kiṁ pana te taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, samma raṭṭhapāla, mātāpitūnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato.*tvaṁ khosi → tvaṁ kho (bj, pts1ed)Na tvaṁ, samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṁ pana te taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya.*anujānissanti → anujānanti (bj, sya-all, km)Uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca; bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṁ pana te taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?

Evaṁ vutte, raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.

Evaṁ vutte, raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.

Evaṁ vutte, raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.

Dutiyampi kho … tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, samma raṭṭhapāla, mātāpitūnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaṁ, samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṁ pana te taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya? Uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṁ pana te taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti? Tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.

Dutiyampi kho …
tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ:
“tvaṁ khosi, samma raṭṭhapāla, mātāpitūnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaṁ, samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti.
Kiṁ pana te taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya?
Uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu.
Na taṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti.
Kiṁ pana te taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti?
Tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.

Dutiyampi kho … tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “tvaṁ khosi, samma raṭṭhapāla, mātāpitūnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaṁ, samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṁ pana te taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya? Uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṁ pana te taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti? Tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro etadavocuṁ:*tassa → kā cassa (bj) “ammatātā, eso raṭṭhapālo kulaputto tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipanno:*tattheva → tatthevassa (bj) ‘idheva me maraṇaṁ bhavissati pabbajjā vā’ti. Sace tumhe raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ nānujānissatha agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, tattheva maraṇaṁ āgamissati. Sace pana tumhe raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ anujānissatha agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, pabbajitampi naṁ dakkhissatha.*pana → pana te (sya-all, km, mr) Sace raṭṭhapālo kulaputto nābhiramissati agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, kā tassa aññā gati bhavissati? Idheva paccāgamissati. Anujānātha raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti.

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro etadavocuṁ:*tassa → kā cassa (bj)
“ammatātā, eso raṭṭhapālo kulaputto tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipanno:*tattheva → tatthevassa (bj)
‘idheva me maraṇaṁ bhavissati pabbajjā vā’ti.
Sace tumhe raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ nānujānissatha agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, tattheva maraṇaṁ āgamissati.
Sace pana tumhe raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ anujānissatha agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, pabbajitampi naṁ dakkhissatha.*pana → pana te (sya-all, km, mr)
Sace raṭṭhapālo kulaputto nābhiramissati agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, kā tassa aññā gati bhavissati? Idheva paccāgamissati.
Anujānātha raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti.

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro etadavocuṁ:*tassa → kā cassa (bj)“ammatātā, eso raṭṭhapālo kulaputto tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipanno:*tattheva → tatthevassa (bj)‘idheva me maraṇaṁ bhavissati pabbajjā vā’ti. Sace tumhe raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ nānujānissatha agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, tattheva maraṇaṁ āgamissati. Sace pana tumhe raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ anujānissatha agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, pabbajitampi naṁ dakkhissatha.*pana → pana te (sya-all, km, mr)Sace raṭṭhapālo kulaputto nābhiramissati agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, kā tassa aññā gati bhavissati? Idheva paccāgamissati. Anujānātha raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti.

“Anujānāma, tātā, raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Pabbajitena ca pana mātāpitaro uddassetabbā”ti.

“Anujānāma, tātā, raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya.
Pabbajitena ca pana mātāpitaro uddassetabbā”ti.

“Anujānāma, tātā, raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Pabbajitena ca pana mātāpitaro uddassetabbā”ti.

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla, anuññātosi mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya.*uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla → Pabbajitena ca pana te mātāpitaro uddassetabbā”ti.

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ:
“uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla, anuññātosi mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya.*uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla →
Pabbajitena ca pana te mātāpitaro uddassetabbā”ti.

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: “uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla, anuññātosi mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya.*uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla →Pabbajitena ca pana te mātāpitaro uddassetabbā”ti.

Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhahitvā balaṁ gāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṁ etadavoca: “anuññāto ahaṁ, bhante, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Pabbājetu maṁ bhagavā”ti.

Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhahitvā balaṁ gāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṁ etadavoca:
“anuññāto ahaṁ, bhante, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya.
Pabbājetu maṁ bhagavā”ti.

Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhahitvā balaṁ gāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṁ etadavoca: “anuññāto ahaṁ, bhante, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Pabbājetu maṁ bhagavā”ti.

Alattha kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Atha kho bhagavā acirūpasampanne āyasmante raṭṭhapāle aḍḍhamāsupasampanne thullakoṭṭhike yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Alattha kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ.
Atha kho bhagavā acirūpasampanne āyasmante raṭṭhapāle aḍḍhamāsupasampanne thullakoṭṭhike yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi.
Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari.
Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Alattha kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Atha kho bhagavā acirūpasampanne āyasmante raṭṭhapāle aḍḍhamāsupasampanne thullakoṭṭhike yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā raṭṭhapālo arahataṁ ahosi.

“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi.
Aññataro kho panāyasmā raṭṭhapālo arahataṁ ahosi.

“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā raṭṭhapālo arahataṁ ahosi.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā raṭṭhapālo bhagavantaṁ etadavoca: “icchāmahaṁ, bhante, mātāpitaro uddassetuṁ, sace maṁ bhagavā anujānātī”ti.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā raṭṭhapālo bhagavantaṁ etadavoca:
“icchāmahaṁ, bhante, mātāpitaro uddassetuṁ, sace maṁ bhagavā anujānātī”ti.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā raṭṭhapālo bhagavantaṁ etadavoca: “icchāmahaṁ, bhante, mātāpitaro uddassetuṁ, sace maṁ bhagavā anujānātī”ti.

Atha kho bhagavā āyasmato raṭṭhapālassa cetasā ceto paricca manasākāsi.*paricca → parivitakkaṁ (bj, pts1ed) Yathā bhagavā aññāsi:*Yathā → yadā (bj, pts1ed) “abhabbo kho raṭṭhapālo kulaputto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitun”ti, atha kho bhagavā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca: “yassadāni tvaṁ, raṭṭhapāla, kālaṁ maññasī”ti.

Atha kho bhagavā āyasmato raṭṭhapālassa cetasā ceto paricca manasākāsi.*paricca → parivitakkaṁ (bj, pts1ed)
Yathā bhagavā aññāsi:*Yathā → yadā (bj, pts1ed)
“abhabbo kho raṭṭhapālo kulaputto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitun”ti, atha kho bhagavā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca:
“yassadāni tvaṁ, raṭṭhapāla, kālaṁ maññasī”ti.

Atha kho bhagavā āyasmato raṭṭhapālassa cetasā ceto paricca manasākāsi.*paricca → parivitakkaṁ (bj, pts1ed)Yathā bhagavā aññāsi:*Yathā → yadā (bj, pts1ed)“abhabbo kho raṭṭhapālo kulaputto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitun”ti, atha kho bhagavā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca: “yassadāni tvaṁ, raṭṭhapāla, kālaṁ maññasī”ti.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena thullakoṭṭhikaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena thullakoṭṭhiko tadavasari. Tatra sudaṁ āyasmā raṭṭhapālo thullakoṭṭhike viharati rañño korabyassa migacīre. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya thullakoṭṭhikaṁ piṇḍāya pāvisi. Thullakoṭṭhike sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena sakapitu nivesanaṁ tenupasaṅkami.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena thullakoṭṭhikaṁ tena cārikaṁ pakkāmi.
Anupubbena cārikaṁ caramāno yena thullakoṭṭhiko tadavasari.
Tatra sudaṁ āyasmā raṭṭhapālo thullakoṭṭhike viharati rañño korabyassa migacīre.
Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya thullakoṭṭhikaṁ piṇḍāya pāvisi.
Thullakoṭṭhike sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena sakapitu nivesanaṁ tenupasaṅkami.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena thullakoṭṭhikaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena thullakoṭṭhiko tadavasari. Tatra sudaṁ āyasmā raṭṭhapālo thullakoṭṭhike viharati rañño korabyassa migacīre. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya thullakoṭṭhikaṁ piṇḍāya pāvisi. Thullakoṭṭhike sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena sakapitu nivesanaṁ tenupasaṅkami.

Tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa pitā majjhimāya dvārasālāya ullikhāpeti. Addasā kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna etadavoca:

Tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa pitā majjhimāya dvārasālāya ullikhāpeti.
Addasā kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ dūratova āgacchantaṁ.
Disvāna etadavoca:

Tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa pitā majjhimāya dvārasālāya ullikhāpeti. Addasā kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna etadavoca:

“imehi muṇḍakehi samaṇakehi amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo pabbājito”ti. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo sakapitu nivesane neva dānaṁ alattha na paccakkhānaṁ; aññadatthu akkosameva alattha.

“imehi muṇḍakehi samaṇakehi amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo pabbājito”ti.
Atha kho āyasmā raṭṭhapālo sakapitu nivesane neva dānaṁ alattha na paccakkhānaṁ;
aññadatthu akkosameva alattha.

“imehi muṇḍakehi samaṇakehi amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo pabbājito”ti. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo sakapitu nivesane neva dānaṁ alattha na paccakkhānaṁ; aññadatthu akkosameva alattha.

Tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī ābhidosikaṁ kummāsaṁ chaḍḍetukāmā hoti. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo taṁ ñātidāsiṁ etadavoca: “sacetaṁ, bhagini, chaḍḍanīyadhammaṁ, idha me patte ākirā”ti. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ āyasmato raṭṭhapālassa patte ākirantī hatthānañca pādānañca sarassa ca nimittaṁ aggahesi.

Tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī ābhidosikaṁ kummāsaṁ chaḍḍetukāmā hoti.
Atha kho āyasmā raṭṭhapālo taṁ ñātidāsiṁ etadavoca:
“sacetaṁ, bhagini, chaḍḍanīyadhammaṁ, idha me patte ākirā”ti.
Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ āyasmato raṭṭhapālassa patte ākirantī hatthānañca pādānañca sarassa ca nimittaṁ aggahesi.

Tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī ābhidosikaṁ kummāsaṁ chaḍḍetukāmā hoti. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo taṁ ñātidāsiṁ etadavoca: “sacetaṁ, bhagini, chaḍḍanīyadhammaṁ, idha me patte ākirā”ti. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ āyasmato raṭṭhapālassa patte ākirantī hatthānañca pādānañca sarassa ca nimittaṁ aggahesi.

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī yenāyasmato raṭṭhapālassa mātā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato raṭṭhapālassa mātaraṁ etadavoca: “yaggheyye, jāneyyāsi: ‘ayyaputto raṭṭhapālo anuppatto’”ti.

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī yenāyasmato raṭṭhapālassa mātā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato raṭṭhapālassa mātaraṁ etadavoca:
“yaggheyye, jāneyyāsi:
‘ayyaputto raṭṭhapālo anuppatto’”ti.

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī yenāyasmato raṭṭhapālassa mātā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato raṭṭhapālassa mātaraṁ etadavoca: “yaggheyye, jāneyyāsi: ‘ayyaputto raṭṭhapālo anuppatto’”ti.

“Sace, je, saccaṁ bhaṇasi, adāsiṁ taṁ karomī”ti.*adāsiṁ taṁ karomī”ti → adāsī bhavasīti (bj, pts1ed); adāsī bhavissasi (mr)

“Sace, je, saccaṁ bhaṇasi, adāsiṁ taṁ karomī”ti.*adāsiṁ taṁ karomī”ti → adāsī bhavasīti (bj, pts1ed); adāsī bhavissasi (mr)

“Sace, je, saccaṁ bhaṇasi, adāsiṁ taṁ karomī”ti.*adāsiṁ taṁ karomī”ti → adāsī bhavasīti (bj, pts1ed); adāsī bhavissasi (mr)

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa mātā yenāyasmato raṭṭhapālassa pitā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato raṭṭhapālassa pitaraṁ etadavoca: “yagghe, gahapati, jāneyyāsi: ‘raṭṭhapālo kira kulaputto anuppatto’”ti?

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa mātā yenāyasmato raṭṭhapālassa pitā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato raṭṭhapālassa pitaraṁ etadavoca:
“yagghe, gahapati, jāneyyāsi:
‘raṭṭhapālo kira kulaputto anuppatto’”ti?

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa mātā yenāyasmato raṭṭhapālassa pitā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato raṭṭhapālassa pitaraṁ etadavoca: “yagghe, gahapati, jāneyyāsi: ‘raṭṭhapālo kira kulaputto anuppatto’”ti?

Tena kho pana samayena āyasmā raṭṭhapālo taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ aññataraṁ kuṭṭamūlaṁ nissāya paribhuñjati.*kuṭṭamūlaṁ → kuḍḍaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed) Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca: “atthi nāma, tāta raṭṭhapāla, ābhidosikaṁ kummāsaṁ paribhuñjissasi? Nanu, tāta raṭṭhapāla, sakaṁ gehaṁ gantabban”ti?

Tena kho pana samayena āyasmā raṭṭhapālo taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ aññataraṁ kuṭṭamūlaṁ nissāya paribhuñjati.*kuṭṭamūlaṁ → kuḍḍaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca:
“atthi nāma, tāta raṭṭhapāla, ābhidosikaṁ kummāsaṁ paribhuñjissasi?
Nanu, tāta raṭṭhapāla, sakaṁ gehaṁ gantabban”ti?

Tena kho pana samayena āyasmā raṭṭhapālo taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ aññataraṁ kuṭṭamūlaṁ nissāya paribhuñjati.*kuṭṭamūlaṁ → kuḍḍaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca: “atthi nāma, tāta raṭṭhapāla, ābhidosikaṁ kummāsaṁ paribhuñjissasi? Nanu, tāta raṭṭhapāla, sakaṁ gehaṁ gantabban”ti?

“Kuto no, gahapati, amhākaṁ gehaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ? Anagārā mayaṁ, gahapati. Agamamha kho te, gahapati, gehaṁ, tattha neva dānaṁ alatthamha na paccakkhānaṁ; aññadatthu akkosameva alatthamhā”ti.

“Kuto no, gahapati, amhākaṁ gehaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ?
Anagārā mayaṁ, gahapati.
Agamamha kho te, gahapati, gehaṁ, tattha neva dānaṁ alatthamha na paccakkhānaṁ;
aññadatthu akkosameva alatthamhā”ti.

“Kuto no, gahapati, amhākaṁ gehaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ? Anagārā mayaṁ, gahapati. Agamamha kho te, gahapati, gehaṁ, tattha neva dānaṁ alatthamha na paccakkhānaṁ; aññadatthu akkosameva alatthamhā”ti.

“Ehi, tāta raṭṭhapāla, gharaṁ gamissāmā”ti.

“Ehi, tāta raṭṭhapāla, gharaṁ gamissāmā”ti.

“Ehi, tāta raṭṭhapāla, gharaṁ gamissāmā”ti.

“Alaṁ, gahapati, kataṁ me ajja bhattakiccaṁ”.

“Alaṁ, gahapati, kataṁ me ajja bhattakiccaṁ”.

“Alaṁ, gahapati, kataṁ me ajja bhattakiccaṁ”.

“Tena hi, tāta raṭṭhapāla, adhivāsehi svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesi kho āyasmā raṭṭhapālo tuṇhībhāvena.

“Tena hi, tāta raṭṭhapāla, adhivāsehi svātanāya bhattan”ti.
Adhivāsesi kho āyasmā raṭṭhapālo tuṇhībhāvena.

“Tena hi, tāta raṭṭhapāla, adhivāsehi svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesi kho āyasmā raṭṭhapālo tuṇhībhāvena.

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmato raṭṭhapālassa adhivāsanaṁ viditvā yena sakaṁ nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mahantaṁ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṁ kārāpetvā kilañjehi paṭicchādetvā āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikā āmantesi: “etha tumhe, vadhuyo, yena alaṅkārena alaṅkatā pubbe raṭṭhapālassa kulaputtassa piyā hotha manāpā tena alaṅkārena alaṅkarothā”ti.

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmato raṭṭhapālassa adhivāsanaṁ viditvā yena sakaṁ nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mahantaṁ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṁ kārāpetvā kilañjehi paṭicchādetvā āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikā āmantesi:
“etha tumhe, vadhuyo, yena alaṅkārena alaṅkatā pubbe raṭṭhapālassa kulaputtassa piyā hotha manāpā tena alaṅkārena alaṅkarothā”ti.

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmato raṭṭhapālassa adhivāsanaṁ viditvā yena sakaṁ nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mahantaṁ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṁ kārāpetvā kilañjehi paṭicchādetvā āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikā āmantesi: “etha tumhe, vadhuyo, yena alaṅkārena alaṅkatā pubbe raṭṭhapālassa kulaputtassa piyā hotha manāpā tena alaṅkārena alaṅkarothā”ti.

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā āyasmato raṭṭhapālassa kālaṁ ārocesi: “kālo, tāta raṭṭhapāla, niṭṭhitaṁ bhattan”ti.

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā āyasmato raṭṭhapālassa kālaṁ ārocesi:
“kālo, tāta raṭṭhapāla, niṭṭhitaṁ bhattan”ti.

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā āyasmato raṭṭhapālassa kālaṁ ārocesi: “kālo, tāta raṭṭhapāla, niṭṭhitaṁ bhattan”ti.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sakapitu nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā taṁ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṁ vivarāpetvā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca: “idaṁ te, tāta raṭṭhapāla, mātu mattikaṁ dhanaṁ, aññaṁ pettikaṁ, aññaṁ pitāmahaṁ. Sakkā, tāta raṭṭhapāla, bhoge ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Ehi tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī”ti.*Ehi tvaṁ, tāta raṭṭhapāla → raṭṭhapāla sikkhaṁ paccakkhāya (sabbattha)

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sakapitu nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā taṁ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṁ vivarāpetvā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca:
“idaṁ te, tāta raṭṭhapāla, mātu mattikaṁ dhanaṁ, aññaṁ pettikaṁ, aññaṁ pitāmahaṁ.
Sakkā, tāta raṭṭhapāla, bhoge ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ.
Ehi tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī”ti.*Ehi tvaṁ, tāta raṭṭhapāla → raṭṭhapāla sikkhaṁ paccakkhāya (sabbattha)

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sakapitu nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā taṁ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṁ vivarāpetvā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca: “idaṁ te, tāta raṭṭhapāla, mātu mattikaṁ dhanaṁ, aññaṁ pettikaṁ, aññaṁ pitāmahaṁ. Sakkā, tāta raṭṭhapāla, bhoge ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Ehi tvaṁ, tāta raṭṭhapāla, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī”ti.*Ehi tvaṁ, tāta raṭṭhapāla → raṭṭhapāla sikkhaṁ paccakkhāya (sabbattha)

“Sace me tvaṁ, gahapati, vacanaṁ kareyyāsi, imaṁ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṁ sakaṭe āropetvā nibbāhāpetvā majjhegaṅgāya nadiyā sote opilāpeyyāsi. Taṁ kissa hetu? Ye uppajjissanti hi te, gahapati, tatonidānaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.

“Sace me tvaṁ, gahapati, vacanaṁ kareyyāsi, imaṁ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṁ sakaṭe āropetvā nibbāhāpetvā majjhegaṅgāya nadiyā sote opilāpeyyāsi.
Taṁ kissa hetu?
Ye uppajjissanti hi te, gahapati, tatonidānaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.

“Sace me tvaṁ, gahapati, vacanaṁ kareyyāsi, imaṁ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṁ sakaṭe āropetvā nibbāhāpetvā majjhegaṅgāya nadiyā sote opilāpeyyāsi. Taṁ kissa hetu? Ye uppajjissanti hi te, gahapati, tatonidānaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikā paccekaṁ pādesu gahetvā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavocuṁ: “kīdisā nāma tā, ayyaputta, accharāyo yāsaṁ tvaṁ hetu brahmacariyaṁ carasī”ti?

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikā paccekaṁ pādesu gahetvā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavocuṁ:
“kīdisā nāma tā, ayyaputta, accharāyo yāsaṁ tvaṁ hetu brahmacariyaṁ carasī”ti?

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikā paccekaṁ pādesu gahetvā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavocuṁ: “kīdisā nāma tā, ayyaputta, accharāyo yāsaṁ tvaṁ hetu brahmacariyaṁ carasī”ti?

“Na kho mayaṁ, bhaginī, accharānaṁ hetu brahmacariyaṁ carāmā”ti.

“Na kho mayaṁ, bhaginī, accharānaṁ hetu brahmacariyaṁ carāmā”ti.

“Na kho mayaṁ, bhaginī, accharānaṁ hetu brahmacariyaṁ carāmā”ti.

“Bhaginivādena no ayyaputto raṭṭhapālo samudācaratī”ti tā tattheva mucchitā papatiṁsu.

“Bhaginivādena no ayyaputto raṭṭhapālo samudācaratī”ti tā tattheva mucchitā papatiṁsu.

“Bhaginivādena no ayyaputto raṭṭhapālo samudācaratī”ti tā tattheva mucchitā papatiṁsu.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pitaraṁ etadavoca: “sace, gahapati, bhojanaṁ dātabbaṁ, detha; mā no viheṭhethā”ti.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pitaraṁ etadavoca:
“sace, gahapati, bhojanaṁ dātabbaṁ, detha;
mā no viheṭhethā”ti.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pitaraṁ etadavoca: “sace, gahapati, bhojanaṁ dātabbaṁ, detha; mā no viheṭhethā”ti.

“Bhuñja, tāta raṭṭhapāla, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.

“Bhuñja, tāta raṭṭhapāla, niṭṭhitaṁ bhattan”ti.
Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.

“Bhuñja, tāta raṭṭhapāla, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo bhuttāvī onītapattapāṇī ṭhitakova imā gāthā abhāsi:

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo bhuttāvī onītapattapāṇī ṭhitakova imā gāthā abhāsi:

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo bhuttāvī onītapattapāṇī ṭhitakova imā gāthā abhāsi:

“Passa cittīkataṁ bimbaṁ, arukāyaṁ samussitaṁ; Āturaṁ bahusaṅkappaṁ, yassa natthi dhuvaṁ ṭhiti.

“Passa cittīkataṁ bimbaṁ,
arukāyaṁ samussitaṁ;
Āturaṁ bahusaṅkappaṁ,
yassa natthi dhuvaṁ ṭhiti.

“Passa cittīkataṁ bimbaṁ, arukāyaṁ samussitaṁ; Āturaṁ bahusaṅkappaṁ, yassa natthi dhuvaṁ ṭhiti.

Passa cittīkataṁ rūpaṁ, maṇinā kuṇḍalena ca; Aṭṭhi tacena onaddhaṁ, saha vatthebhi sobhati.

Passa cittīkataṁ rūpaṁ,
maṇinā kuṇḍalena ca;
Aṭṭhi tacena onaddhaṁ,
saha vatthebhi sobhati.

Passa cittīkataṁ rūpaṁ, maṇinā kuṇḍalena ca; Aṭṭhi tacena onaddhaṁ, saha vatthebhi sobhati.

Alattakakatā pādā, mukhaṁ cuṇṇakamakkhitaṁ; Alaṁ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.

Alattakakatā pādā,
mukhaṁ cuṇṇakamakkhitaṁ;
Alaṁ bālassa mohāya,
no ca pāragavesino.

Alattakakatā pādā, mukhaṁ cuṇṇakamakkhitaṁ; Alaṁ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.

Aṭṭhāpadakatā kesā, nettā añjanamakkhitā; Alaṁ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.

Aṭṭhāpadakatā kesā,
nettā añjanamakkhitā;
Alaṁ bālassa mohāya,
no ca pāragavesino.

Aṭṭhāpadakatā kesā, nettā añjanamakkhitā; Alaṁ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.

Añjanīva navā cittā,*Añjanīva navā → añjanīvaṇṇavā (mr) pūtikāyo alaṅkato; Alaṁ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.

Añjanīva navā cittā,*Añjanīva navā → añjanīvaṇṇavā (mr)
pūtikāyo alaṅkato;
Alaṁ bālassa mohāya,
no ca pāragavesino.

Añjanīva navā cittā,*Añjanīva navā → añjanīvaṇṇavā (mr)pūtikāyo alaṅkato; Alaṁ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.

Odahi migavo pāsaṁ, nāsadā vākaraṁ migo; Bhutvā nivāpaṁ gacchāma,*gacchāma → gacchāmi (si, sya-all, mr) kandante migabandhake”ti.

Odahi migavo pāsaṁ,
nāsadā vākaraṁ migo;
Bhutvā nivāpaṁ gacchāma,*gacchāma → gacchāmi (si, sya-all, mr)
kandante migabandhake”ti.

Odahi migavo pāsaṁ, nāsadā vākaraṁ migo; Bhutvā nivāpaṁ gacchāma,*gacchāma → gacchāmi (si, sya-all, mr)kandante migabandhake”ti.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo ṭhitakova imā gāthā bhāsitvā yena rañño korabyassa migacīraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo ṭhitakova imā gāthā bhāsitvā yena rañño korabyassa migacīraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo ṭhitakova imā gāthā bhāsitvā yena rañño korabyassa migacīraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

Atha kho rājā korabyo migavaṁ āmantesi: “sodhehi, samma migava, migacīraṁ uyyānabhūmiṁ; gacchāma subhūmiṁ dassanāyā”ti.

Atha kho rājā korabyo migavaṁ āmantesi:
“sodhehi, samma migava, migacīraṁ uyyānabhūmiṁ;
gacchāma subhūmiṁ dassanāyā”ti.

Atha kho rājā korabyo migavaṁ āmantesi: “sodhehi, samma migava, migacīraṁ uyyānabhūmiṁ; gacchāma subhūmiṁ dassanāyā”ti.

“Evaṁ, devā”ti kho migavo rañño korabyassa paṭissutvā migacīraṁ sodhento addasa āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinnaṁ. Disvāna yena rājā korabyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ korabyaṁ etadavoca: “suddhaṁ kho te, devadevaLiteralmente, «ser resplandeciente»: un habitante de los reinos celestiales (ver sagga y sugati). Los tres términos deva, devatā y devaputta son sinónimos.Ver en el glosario, migacīraṁ. Atthi cettha raṭṭhapālo nāma kulaputto imasmiṁyeva thullakoṭṭhike aggakulassa putto yassa tvaṁ abhiṇhaṁ kittayamāno ahosi, so aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinno”ti.

“Evaṁ, devā”ti kho migavo rañño korabyassa paṭissutvā migacīraṁ sodhento addasa āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinnaṁ.
Disvāna yena rājā korabyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ korabyaṁ etadavoca:
“suddhaṁ kho te, devadevaLiteralmente, «ser resplandeciente»: un habitante de los reinos celestiales (ver sagga y sugati). Los tres términos deva, devatā y devaputta son sinónimos.Ver en el glosario, migacīraṁ.
Atthi cettha raṭṭhapālo nāma kulaputto imasmiṁyeva thullakoṭṭhike aggakulassa putto yassa tvaṁ abhiṇhaṁ kittayamāno ahosi, so aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinno”ti.

“Evaṁ, devā”ti kho migavo rañño korabyassa paṭissutvā migacīraṁ sodhento addasa āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinnaṁ. Disvāna yena rājā korabyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ korabyaṁ etadavoca: “suddhaṁ kho te, devadevaLiteralmente, «ser resplandeciente»: un habitante de los reinos celestiales (ver sagga y sugati). Los tres términos deva, devatā y devaputta son sinónimos.Ver en el glosario, migacīraṁ. Atthi cettha raṭṭhapālo nāma kulaputto imasmiṁyeva thullakoṭṭhike aggakulassa putto yassa tvaṁ abhiṇhaṁ kittayamāno ahosi, so aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinno”ti.

“Tena hi, samma migava, alaṁ dānajja uyyānabhūmiyā. Tameva dāni mayaṁ bhavantaṁ raṭṭhapālaṁ payirupāsissāmā”ti.

“Tena hi, samma migava, alaṁ dānajja uyyānabhūmiyā.
Tameva dāni mayaṁ bhavantaṁ raṭṭhapālaṁ payirupāsissāmā”ti.

“Tena hi, samma migava, alaṁ dānajja uyyānabhūmiyā. Tameva dāni mayaṁ bhavantaṁ raṭṭhapālaṁ payirupāsissāmā”ti.

Atha kho rājā korabyo “yaṁ tattha khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ taṁ sabbaṁ vissajjethā”ti vatvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi thullakoṭṭhikamhā niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ussaṭāya ussaṭāya parisāya yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā raṭṭhapālena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho rājā korabyo āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca:

Atha kho rājā korabyo “yaṁ tattha khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ taṁ sabbaṁ vissajjethā”ti vatvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi thullakoṭṭhikamhā niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ dassanāya.
Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ussaṭāya ussaṭāya parisāya yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā raṭṭhapālena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho rājā korabyo āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca:

Atha kho rājā korabyo “yaṁ tattha khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ taṁ sabbaṁ vissajjethā”ti vatvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi thullakoṭṭhikamhā niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ussaṭāya ussaṭāya parisāya yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā raṭṭhapālena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho rājā korabyo āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca:

“idha bhavaṁ raṭṭhapālo hatthatthare nisīdatū”ti.*hatthatthare → kaṭṭhatthare (sya-all, km)

“idha bhavaṁ raṭṭhapālo hatthatthare nisīdatū”ti.*hatthatthare → kaṭṭhatthare (sya-all, km)

“idha bhavaṁ raṭṭhapālo hatthatthare nisīdatū”ti.*hatthatthare → kaṭṭhatthare (sya-all, km)

“Alaṁ, mahārāja, nisīda tvaṁ; nisinno ahaṁ sake āsane”ti.

“Alaṁ, mahārāja, nisīda tvaṁ;
nisinno ahaṁ sake āsane”ti.

“Alaṁ, mahārāja, nisīda tvaṁ; nisinno ahaṁ sake āsane”ti.

Nisīdi rājā korabyo paññatte āsane. Nisajja kho rājā korabyo āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca:

Nisīdi rājā korabyo paññatte āsane. Nisajja kho rājā korabyo āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca:

Nisīdi rājā korabyo paññatte āsane. Nisajja kho rājā korabyo āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca:

“Cattārimāni, bho raṭṭhapāla, pārijuññāni yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti. Katamāni cattāri? Jarāpārijuññaṁ, byādhipārijuññaṁ, bhogapārijuññaṁ, ñātipārijuññaṁ.

“Cattārimāni, bho raṭṭhapāla, pārijuññāni yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti.
Katamāni cattāri?
Jarāpārijuññaṁ, byādhipārijuññaṁ, bhogapārijuññaṁ, ñātipārijuññaṁ.

“Cattārimāni, bho raṭṭhapāla, pārijuññāni yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti. Katamāni cattāri? Jarāpārijuññaṁ, byādhipārijuññaṁ, bhogapārijuññaṁ, ñātipārijuññaṁ.

Katamañca, bho raṭṭhapāla, jarāpārijuññaṁ? Idha, bho raṭṭhapāla, ekacco jiṇṇo hoti vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto. Na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ.*phātiṁ kātuṁ → phātikattuṁ (bj) Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So tena jarāpārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Idaṁ vuccati, bho raṭṭhapāla, jarāpārijuññaṁ. Bhavaṁ kho pana raṭṭhapālo etarahi daharo yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. Taṁ bhoto raṭṭhapālassa jarāpārijuññaṁ natthi. Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito?

Katamañca, bho raṭṭhapāla, jarāpārijuññaṁ?
Idha, bho raṭṭhapāla, ekacco jiṇṇo hoti vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto.
So iti paṭisañcikkhati:
‘ahaṁ khomhi etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto.
Na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ.*phātiṁ kātuṁ → phātikattuṁ (bj)
Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti.
So tena jarāpārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.
Idaṁ vuccati, bho raṭṭhapāla, jarāpārijuññaṁ.
Bhavaṁ kho pana raṭṭhapālo etarahi daharo yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā.
Taṁ bhoto raṭṭhapālassa jarāpārijuññaṁ natthi.
Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito?

Katamañca, bho raṭṭhapāla, jarāpārijuññaṁ? Idha, bho raṭṭhapāla, ekacco jiṇṇo hoti vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto. Na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ.*phātiṁ kātuṁ → phātikattuṁ (bj)Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So tena jarāpārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Idaṁ vuccati, bho raṭṭhapāla, jarāpārijuññaṁ. Bhavaṁ kho pana raṭṭhapālo etarahi daharo yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. Taṁ bhoto raṭṭhapālassa jarāpārijuññaṁ natthi. Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito?

Katamañca, bho raṭṭhapāla, byādhipārijuññaṁ? Idha, bho raṭṭhapāla, ekacco ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi etarahi ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So tena byādhipārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Idaṁ vuccati, bho raṭṭhapāla, byādhipārijuññaṁ. Bhavaṁ kho pana raṭṭhapālo etarahi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya. Taṁ bhoto raṭṭhapālassa byādhipārijuññaṁ natthi. Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito?

Katamañca, bho raṭṭhapāla, byādhipārijuññaṁ?
Idha, bho raṭṭhapāla, ekacco ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.
So iti paṭisañcikkhati:
‘ahaṁ khomhi etarahi ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno.
Na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ.
Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti.
So tena byādhipārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.
Idaṁ vuccati, bho raṭṭhapāla, byādhipārijuññaṁ.
Bhavaṁ kho pana raṭṭhapālo etarahi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya.
Taṁ bhoto raṭṭhapālassa byādhipārijuññaṁ natthi.
Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito?

Katamañca, bho raṭṭhapāla, byādhipārijuññaṁ? Idha, bho raṭṭhapāla, ekacco ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khomhi etarahi ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So tena byādhipārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Idaṁ vuccati, bho raṭṭhapāla, byādhipārijuññaṁ. Bhavaṁ kho pana raṭṭhapālo etarahi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya. Taṁ bhoto raṭṭhapālassa byādhipārijuññaṁ natthi. Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito?

Katamañca, bho raṭṭhapāla, bhogapārijuññaṁ? Idha, bho raṭṭhapāla, ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo. Tassa te bhogā anupubbena parikkhayaṁ gacchanti. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ kho pubbe aḍḍho ahosiṁ mahaddhano mahābhogo. Tassa me te bhogā anupubbena parikkhayaṁ gatā. Na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So tena bhogapārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Idaṁ vuccati, bho raṭṭhapāla, bhogapārijuññaṁ. Bhavaṁ kho pana raṭṭhapālo imasmiṁyeva thullakoṭṭhike aggakulassa putto. Taṁ bhoto raṭṭhapālassa bhogapārijuññaṁ natthi. Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito?

Katamañca, bho raṭṭhapāla, bhogapārijuññaṁ?
Idha, bho raṭṭhapāla, ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo.
Tassa te bhogā anupubbena parikkhayaṁ gacchanti.
So iti paṭisañcikkhati:
‘ahaṁ kho pubbe aḍḍho ahosiṁ mahaddhano mahābhogo.
Tassa me te bhogā anupubbena parikkhayaṁ gatā.
Na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ.
Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti.
So tena bhogapārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.
Idaṁ vuccati, bho raṭṭhapāla, bhogapārijuññaṁ.
Bhavaṁ kho pana raṭṭhapālo imasmiṁyeva thullakoṭṭhike aggakulassa putto.
Taṁ bhoto raṭṭhapālassa bhogapārijuññaṁ natthi.
Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito?

Katamañca, bho raṭṭhapāla, bhogapārijuññaṁ? Idha, bho raṭṭhapāla, ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo. Tassa te bhogā anupubbena parikkhayaṁ gacchanti. So iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ kho pubbe aḍḍho ahosiṁ mahaddhano mahābhogo. Tassa me te bhogā anupubbena parikkhayaṁ gatā. Na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So tena bhogapārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Idaṁ vuccati, bho raṭṭhapāla, bhogapārijuññaṁ. Bhavaṁ kho pana raṭṭhapālo imasmiṁyeva thullakoṭṭhike aggakulassa putto. Taṁ bhoto raṭṭhapālassa bhogapārijuññaṁ natthi. Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito?

Katamañca, bho raṭṭhapāla, ñātipārijuññaṁ? Idha, bho raṭṭhapāla, ekaccassa bahū honti mittāmaccā ñātisālohitā. Tassa te ñātakā anupubbena parikkhayaṁ gacchanti. So iti paṭisañcikkhati: ‘mamaṁ kho pubbe bahū ahesuṁ mittāmaccā ñātisālohitā. Tassa me te anupubbena parikkhayaṁ gatā. Na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So tena ñātipārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Idaṁ vuccati, bho raṭṭhapāla, ñātipārijuññaṁ. Bhoto kho pana raṭṭhapālassa imasmiṁyeva thullakoṭṭhike bahū mittāmaccā ñātisālohitā. Taṁ bhoto raṭṭhapālassa ñātipārijuññaṁ natthi. Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito?

Katamañca, bho raṭṭhapāla, ñātipārijuññaṁ?
Idha, bho raṭṭhapāla, ekaccassa bahū honti mittāmaccā ñātisālohitā.
Tassa te ñātakā anupubbena parikkhayaṁ gacchanti.
So iti paṭisañcikkhati:
‘mamaṁ kho pubbe bahū ahesuṁ mittāmaccā ñātisālohitā.
Tassa me te anupubbena parikkhayaṁ gatā.
Na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ.
Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti.
So tena ñātipārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.
Idaṁ vuccati, bho raṭṭhapāla, ñātipārijuññaṁ.
Bhoto kho pana raṭṭhapālassa imasmiṁyeva thullakoṭṭhike bahū mittāmaccā ñātisālohitā.
Taṁ bhoto raṭṭhapālassa ñātipārijuññaṁ natthi.
Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito?

Katamañca, bho raṭṭhapāla, ñātipārijuññaṁ? Idha, bho raṭṭhapāla, ekaccassa bahū honti mittāmaccā ñātisālohitā. Tassa te ñātakā anupubbena parikkhayaṁ gacchanti. So iti paṭisañcikkhati: ‘mamaṁ kho pubbe bahū ahesuṁ mittāmaccā ñātisālohitā. Tassa me te anupubbena parikkhayaṁ gatā. Na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So tena ñātipārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. Idaṁ vuccati, bho raṭṭhapāla, ñātipārijuññaṁ. Bhoto kho pana raṭṭhapālassa imasmiṁyeva thullakoṭṭhike bahū mittāmaccā ñātisālohitā. Taṁ bhoto raṭṭhapālassa ñātipārijuññaṁ natthi. Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito?

Imāni kho, bho raṭṭhapāla, cattāri pārijuññāni, yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti. Tāni bhoto raṭṭhapālassa natthi. Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti?

Imāni kho, bho raṭṭhapāla, cattāri pārijuññāni, yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti.
Tāni bhoto raṭṭhapālassa natthi.
Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti?

Imāni kho, bho raṭṭhapāla, cattāri pārijuññāni, yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti. Tāni bhoto raṭṭhapālassa natthi. Kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti?

“Atthi kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā, ye ahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.

“Atthi kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā, ye ahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.

“Atthi kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā, ye ahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.

Katame cattāro?

Katame cattāro?

Katame cattāro?

‘Upaniyyati loko addhuvo’ti kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.

‘Upaniyyati loko addhuvo’ti
kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.

‘Upaniyyati loko addhuvo’ti kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.

‘Atāṇo loko anabhissaro’ti kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.

‘Atāṇo loko anabhissaro’ti
kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.

‘Atāṇo loko anabhissaro’ti kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.

‘Assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyan’ti kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.

‘Assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyan’ti
kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.

‘Assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyan’ti kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.

‘Ūno loko atitto taṇhādāso’ti kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.

‘Ūno loko atitto taṇhādāso’ti
kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.

‘Ūno loko atitto taṇhādāso’ti kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.

Ime kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā, ye ahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti.*ahaṁ → ye’haṁ (bj); yamahaṁ (sya-all, km, mr)

Ime kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā, ye ahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti.*ahaṁ → ye’haṁ (bj); yamahaṁ (sya-all, km, mr)

Ime kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā, ye ahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti.*ahaṁ → ye’haṁ (bj); yamahaṁ (sya-all, km, mr)

“‘Upaniyyati loko addhuvo’ti— bhavaṁ raṭṭhapālo āha. Imassa, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti?

“‘Upaniyyati loko addhuvo’ti—
bhavaṁ raṭṭhapālo āha.
Imassa, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti?

“‘Upaniyyati loko addhuvo’ti—bhavaṁ raṭṭhapālo āha. Imassa, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, tvaṁ vīsativassuddesikopi paṇṇavīsativassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpi katāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja,
tvaṁ vīsativassuddesikopi paṇṇavīsativassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpi katāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, tvaṁ vīsativassuddesikopi paṇṇavīsativassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpi katāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro”ti?

“Ahosiṁ ahaṁ, bho raṭṭhapāla, vīsativassuddesikopi paṇṇavīsativassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpi katāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro. Appekadāhaṁ, bho raṭṭhapāla, iddhimāva maññe na attano balena samasamaṁ samanupassāmī”ti.*iddhimāva maññe na → iddhimā ca maññe (si); iddhimā maññe (cck); iddhimā maññe na (sya1ed, sya2ed, km); na viya maññe (mr)

“Ahosiṁ ahaṁ, bho raṭṭhapāla, vīsativassuddesikopi paṇṇavīsativassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpi katāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro.
Appekadāhaṁ, bho raṭṭhapāla, iddhimāva maññe na attano balena samasamaṁ samanupassāmī”ti.*iddhimāva maññe na → iddhimā ca maññe (si); iddhimā maññe (cck); iddhimā maññe na (sya1ed, sya2ed, km); na viya maññe (mr)

“Ahosiṁ ahaṁ, bho raṭṭhapāla, vīsativassuddesikopi paṇṇavīsativassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpi katāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro. Appekadāhaṁ, bho raṭṭhapāla, iddhimāva maññe na attano balena samasamaṁ samanupassāmī”ti.*iddhimāva maññe na → iddhimā ca maññe (si); iddhimā maññe (cck); iddhimā maññe na (sya1ed, sya2ed, km); na viya maññe (mr)

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, evameva tvaṁ etarahi ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja,
evameva tvaṁ etarahi ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, evameva tvaṁ etarahi ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro”ti?

“No hidaṁ, bho raṭṭhapāla. Etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto āsītiko me vayo vattati. Appekadāhaṁ, bho raṭṭhapāla, ‘idha pādaṁ karissāmī’ti aññeneva pādaṁ karomī”ti.

“No hidaṁ, bho raṭṭhapāla.
Etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto āsītiko me vayo vattati.
Appekadāhaṁ, bho raṭṭhapāla, ‘idha pādaṁ karissāmī’ti aññeneva pādaṁ karomī”ti.

“No hidaṁ, bho raṭṭhapāla. Etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto āsītiko me vayo vattati. Appekadāhaṁ, bho raṭṭhapāla, ‘idha pādaṁ karissāmī’ti aññeneva pādaṁ karomī”ti.

“Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘upaniyyati loko addhuvo’ti, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti.

“Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ:
‘upaniyyati loko addhuvo’ti,
yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti.

“Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘upaniyyati loko addhuvo’ti, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti.

“Acchariyaṁ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṁ, bho raṭṭhapāla. Yāva subhāsitañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: ‘upaniyyati loko addhuvo’ti. Upaniyyati hi, bho raṭṭhapāla, loko addhuvo.

“Acchariyaṁ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṁ, bho raṭṭhapāla.
Yāva subhāsitañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena:
‘upaniyyati loko addhuvo’ti.
Upaniyyati hi, bho raṭṭhapāla, loko addhuvo.

“Acchariyaṁ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṁ, bho raṭṭhapāla. Yāva subhāsitañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: ‘upaniyyati loko addhuvo’ti. Upaniyyati hi, bho raṭṭhapāla, loko addhuvo.

Saṁvijjante kho, bho raṭṭhapāla, imasmiṁ rājakule hatthikāyāpi assakāyāpi rathakāyāpi pattikāyāpi, amhākaṁ āpadāsu pariyodhāya vattissanti. ‘Atāṇo loko anabhissaro’ti— bhavaṁ raṭṭhapālo āha. Imassa pana, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti?

Saṁvijjante kho, bho raṭṭhapāla, imasmiṁ rājakule hatthikāyāpi assakāyāpi rathakāyāpi pattikāyāpi, amhākaṁ āpadāsu pariyodhāya vattissanti.
‘Atāṇo loko anabhissaro’ti—
bhavaṁ raṭṭhapālo āha.
Imassa pana, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti?

Saṁvijjante kho, bho raṭṭhapāla, imasmiṁ rājakule hatthikāyāpi assakāyāpi rathakāyāpi pattikāyāpi, amhākaṁ āpadāsu pariyodhāya vattissanti. ‘Atāṇo loko anabhissaro’ti—bhavaṁ raṭṭhapālo āha. Imassa pana, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, atthi te koci anusāyiko ābādho”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja,
atthi te koci anusāyiko ābādho”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, atthi te koci anusāyiko ābādho”ti?

“Atthi me, bho raṭṭhapāla, anusāyiko ābādho. Appekadā maṁ, bho raṭṭhapāla, mittāmaccā ñātisālohitā parivāretvā ṭhitā honti: ‘idāni rājā korabyo kālaṁ karissati, idāni rājā korabyo kālaṁ karissatī’”ti.

“Atthi me, bho raṭṭhapāla, anusāyiko ābādho.
Appekadā maṁ, bho raṭṭhapāla, mittāmaccā ñātisālohitā parivāretvā ṭhitā honti:
‘idāni rājā korabyo kālaṁ karissati, idāni rājā korabyo kālaṁ karissatī’”ti.

“Atthi me, bho raṭṭhapāla, anusāyiko ābādho. Appekadā maṁ, bho raṭṭhapāla, mittāmaccā ñātisālohitā parivāretvā ṭhitā honti: ‘idāni rājā korabyo kālaṁ karissati, idāni rājā korabyo kālaṁ karissatī’”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, labhasi tvaṁ te mittāmacce ñātisālohite: ‘āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, sabbeva santā imaṁ vedanaṁ saṁvibhajatha, yathāhaṁ lahukatarikaṁ vedanaṁ vediyeyyan’ti— udāhu tvaṁyeva taṁ vedanaṁ vediyasī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja,
labhasi tvaṁ te mittāmacce ñātisālohite:
‘āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, sabbeva santā imaṁ vedanaṁ saṁvibhajatha, yathāhaṁ lahukatarikaṁ vedanaṁ vediyeyyan’ti—
udāhu tvaṁyeva taṁ vedanaṁ vediyasī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, labhasi tvaṁ te mittāmacce ñātisālohite: ‘āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, sabbeva santā imaṁ vedanaṁ saṁvibhajatha, yathāhaṁ lahukatarikaṁ vedanaṁ vediyeyyan’ti—udāhu tvaṁyeva taṁ vedanaṁ vediyasī”ti?

“Nāhaṁ, bho raṭṭhapāla, labhāmi te mittāmacce ñātisālohite: ‘āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, sabbeva santā imaṁ vedanaṁ saṁvibhajatha, yathāhaṁ lahukatarikaṁ vedanaṁ vediyeyyan’ti. Atha kho ahameva taṁ vedanaṁ vediyāmī”ti.

“Nāhaṁ, bho raṭṭhapāla, labhāmi te mittāmacce ñātisālohite:
‘āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, sabbeva santā imaṁ vedanaṁ saṁvibhajatha, yathāhaṁ lahukatarikaṁ vedanaṁ vediyeyyan’ti.
Atha kho ahameva taṁ vedanaṁ vediyāmī”ti.

“Nāhaṁ, bho raṭṭhapāla, labhāmi te mittāmacce ñātisālohite: ‘āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, sabbeva santā imaṁ vedanaṁ saṁvibhajatha, yathāhaṁ lahukatarikaṁ vedanaṁ vediyeyyan’ti. Atha kho ahameva taṁ vedanaṁ vediyāmī”ti.

“Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘atāṇo loko anabhissaro’ti, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti.

“Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ:
‘atāṇo loko anabhissaro’ti,
yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti.

“Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘atāṇo loko anabhissaro’ti, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti.

“Acchariyaṁ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṁ, bho raṭṭhapāla. Yāva subhāsitaṁ cidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: ‘atāṇo loko anabhissaro’ti. Atāṇo hi, bho raṭṭhapāla, loko anabhissaro.

“Acchariyaṁ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṁ, bho raṭṭhapāla.
Yāva subhāsitaṁ cidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena:
‘atāṇo loko anabhissaro’ti.
Atāṇo hi, bho raṭṭhapāla, loko anabhissaro.

“Acchariyaṁ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṁ, bho raṭṭhapāla. Yāva subhāsitaṁ cidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: ‘atāṇo loko anabhissaro’ti. Atāṇo hi, bho raṭṭhapāla, loko anabhissaro.

Saṁvijjati kho, bho raṭṭhapāla, imasmiṁ rājakule pahūtaṁ hiraññasuvaṇṇaṁ bhūmigatañca vehāsagatañca. ‘Assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyan’ti— bhavaṁ raṭṭhapālo āha. Imassa pana, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti?

Saṁvijjati kho, bho raṭṭhapāla, imasmiṁ rājakule pahūtaṁ hiraññasuvaṇṇaṁ bhūmigatañca vehāsagatañca.
‘Assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyan’ti—
bhavaṁ raṭṭhapālo āha.
Imassa pana, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti?

Saṁvijjati kho, bho raṭṭhapāla, imasmiṁ rājakule pahūtaṁ hiraññasuvaṇṇaṁ bhūmigatañca vehāsagatañca. ‘Assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyan’ti—bhavaṁ raṭṭhapālo āha. Imassa pana, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yathā tvaṁ etarahi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresi, lacchasi tvaṁ paratthāpi: ‘evamevāhaṁ imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremī’ti, udāhu aññe imaṁ bhogaṁ paṭipajjissanti, tvaṁ pana yathākammaṁ gamissasī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja,
yathā tvaṁ etarahi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresi, lacchasi tvaṁ paratthāpi:
‘evamevāhaṁ imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremī’ti, udāhu aññe imaṁ bhogaṁ paṭipajjissanti, tvaṁ pana yathākammaṁ gamissasī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, yathā tvaṁ etarahi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresi, lacchasi tvaṁ paratthāpi: ‘evamevāhaṁ imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremī’ti, udāhu aññe imaṁ bhogaṁ paṭipajjissanti, tvaṁ pana yathākammaṁ gamissasī”ti?

“Yathāhaṁ, bho raṭṭhapāla, etarahi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremi, nāhaṁ lacchāmi paratthāpi: ‘evameva imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremī’ti. Atha kho aññe imaṁ bhogaṁ paṭipajjissanti; ahaṁ pana yathākammaṁ gamissāmī”ti.

“Yathāhaṁ, bho raṭṭhapāla, etarahi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremi, nāhaṁ lacchāmi paratthāpi:
‘evameva imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremī’ti.
Atha kho aññe imaṁ bhogaṁ paṭipajjissanti; ahaṁ pana yathākammaṁ gamissāmī”ti.

“Yathāhaṁ, bho raṭṭhapāla, etarahi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremi, nāhaṁ lacchāmi paratthāpi: ‘evameva imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremī’ti. Atha kho aññe imaṁ bhogaṁ paṭipajjissanti; ahaṁ pana yathākammaṁ gamissāmī”ti.

“Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyan’ti, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti.

“Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ:
‘assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyan’ti,
yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti.

“Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyan’ti, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti.

“Acchariyaṁ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṁ, bho raṭṭhapāla. Yāva subhāsitaṁ cidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: ‘assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyan’ti. Assako hi, bho raṭṭhapāla, loko sabbaṁ pahāya gamanīyaṁ.

“Acchariyaṁ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṁ, bho raṭṭhapāla.
Yāva subhāsitaṁ cidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena:
‘assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyan’ti.
Assako hi, bho raṭṭhapāla, loko sabbaṁ pahāya gamanīyaṁ.

“Acchariyaṁ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṁ, bho raṭṭhapāla. Yāva subhāsitaṁ cidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: ‘assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīyan’ti. Assako hi, bho raṭṭhapāla, loko sabbaṁ pahāya gamanīyaṁ.

‘Ūno loko atitto taṇhādāso’ti— bhavaṁ raṭṭhapālo āha. Imassa, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti?

‘Ūno loko atitto taṇhādāso’ti—
bhavaṁ raṭṭhapālo āha.
Imassa, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti?

‘Ūno loko atitto taṇhādāso’ti—bhavaṁ raṭṭhapālo āha. Imassa, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, phītaṁ kuruṁ ajjhāvasasī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja,
phītaṁ kuruṁ ajjhāvasasī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, phītaṁ kuruṁ ajjhāvasasī”ti?

“Evaṁ, bho raṭṭhapāla, phītaṁ kuruṁ ajjhāvasāmī”ti.

“Evaṁ, bho raṭṭhapāla, phītaṁ kuruṁ ajjhāvasāmī”ti.

“Evaṁ, bho raṭṭhapāla, phītaṁ kuruṁ ajjhāvasāmī”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha puriso āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: ‘yagghe, mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi puratthimāya disāya? Tatthaddasaṁ mahantaṁ janapadaṁ iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ. Bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā; bahu tattha dhanadhaññaṁ;*dhanadhaññaṁ → dantājinaṁ (sya-all, km, pts1ed) bahu tattha hiraññasuvaṇṇaṁ akatañceva katañca; bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakeneva balamattena abhivijinituṁ.*balamattena → balatthena (sya-all, km, pts1ed); bahalatthena (mr) Abhivijina, mahārājā’ti, kinti naṁ kareyyāsī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja,
idha puriso āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko.
So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya:
‘yagghe, mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi puratthimāya disāya?
Tatthaddasaṁ mahantaṁ janapadaṁ iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ.
Bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā;
bahu tattha dhanadhaññaṁ;*dhanadhaññaṁ → dantājinaṁ (sya-all, km, pts1ed)
bahu tattha hiraññasuvaṇṇaṁ akatañceva katañca;
bahu tattha itthipariggaho.
Sakkā ca tāvatakeneva balamattena abhivijinituṁ.*balamattena → balatthena (sya-all, km, pts1ed); bahalatthena (mr)
Abhivijina, mahārājā’ti, kinti naṁ kareyyāsī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha puriso āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: ‘yagghe, mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi puratthimāya disāya? Tatthaddasaṁ mahantaṁ janapadaṁ iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ. Bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā; bahu tattha dhanadhaññaṁ;*dhanadhaññaṁ → dantājinaṁ (sya-all, km, pts1ed)bahu tattha hiraññasuvaṇṇaṁ akatañceva katañca; bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakeneva balamattena abhivijinituṁ.*balamattena → balatthena (sya-all, km, pts1ed); bahalatthena (mr)Abhivijina, mahārājā’ti, kinti naṁ kareyyāsī”ti?

“Tampi mayaṁ, bho raṭṭhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmā”ti.

“Tampi mayaṁ, bho raṭṭhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmā”ti.

“Tampi mayaṁ, bho raṭṭhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmā”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha puriso āgaccheyya pacchimāya disāya … uttarāya disāya … dakkhiṇāya disāya … parasamuddato saddhāyiko paccayiko. So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: ‘yagghe, mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi parasamuddato? Tatthaddasaṁ mahantaṁ janapadaṁ iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ. Bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā; bahu tattha dhanadhaññaṁ; bahu tattha hiraññasuvaṇṇaṁ akatañceva katañca; bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakeneva balamattena abhivijinituṁ. Abhivijina, mahārājā’ti, kinti naṁ kareyyāsī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja,
idha puriso āgaccheyya pacchimāya disāya …
uttarāya disāya …
dakkhiṇāya disāya …
parasamuddato saddhāyiko paccayiko.
So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya:
‘yagghe, mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi parasamuddato?
Tatthaddasaṁ mahantaṁ janapadaṁ iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ.
Bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā;
bahu tattha dhanadhaññaṁ;
bahu tattha hiraññasuvaṇṇaṁ akatañceva katañca;
bahu tattha itthipariggaho.
Sakkā ca tāvatakeneva balamattena abhivijinituṁ.
Abhivijina, mahārājā’ti, kinti naṁ kareyyāsī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, idha puriso āgaccheyya pacchimāya disāya … uttarāya disāya … dakkhiṇāya disāya … parasamuddato saddhāyiko paccayiko. So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: ‘yagghe, mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi parasamuddato? Tatthaddasaṁ mahantaṁ janapadaṁ iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ. Bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā; bahu tattha dhanadhaññaṁ; bahu tattha hiraññasuvaṇṇaṁ akatañceva katañca; bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakeneva balamattena abhivijinituṁ. Abhivijina, mahārājā’ti, kinti naṁ kareyyāsī”ti?

“Tampi mayaṁ, bho raṭṭhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmā”ti.

“Tampi mayaṁ, bho raṭṭhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmā”ti.

“Tampi mayaṁ, bho raṭṭhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmā”ti.

“Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘ūno loko atitto taṇhādāso’ti, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti.

“Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ:
‘ūno loko atitto taṇhādāso’ti,
yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti.

“Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: ‘ūno loko atitto taṇhādāso’ti, yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti.

“Acchariyaṁ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṁ, bho raṭṭhapāla. Yāva subhāsitañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: ‘ūno loko atitto taṇhādāso’ti. Ūno hi, bho raṭṭhapāla, loko atitto taṇhādāso”ti.

“Acchariyaṁ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṁ, bho raṭṭhapāla.
Yāva subhāsitañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena:
‘ūno loko atitto taṇhādāso’ti.
Ūno hi, bho raṭṭhapāla, loko atitto taṇhādāso”ti.

“Acchariyaṁ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṁ, bho raṭṭhapāla. Yāva subhāsitañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: ‘ūno loko atitto taṇhādāso’ti. Ūno hi, bho raṭṭhapāla, loko atitto taṇhādāso”ti.

Idamavoca āyasmā raṭṭhapālo. Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca:

Idamavoca āyasmā raṭṭhapālo.
Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca:

Idamavoca āyasmā raṭṭhapālo. Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca:

“Passāmi loke sadhane manusse, Laddhāna vittaṁ na dadanti mohā; Luddhā dhanaṁ sannicayaṁ karonti,*Luddhā dhanaṁ → laddhā dhanaṁ (mr) Bhiyyova kāme abhipatthayanti.

“Passāmi loke sadhane manusse,
Laddhāna vittaṁ na dadanti mohā;
Luddhā dhanaṁ sannicayaṁ karonti,*Luddhā dhanaṁ → laddhā dhanaṁ (mr)
Bhiyyova kāme abhipatthayanti.

“Passāmi loke sadhane manusse, Laddhāna vittaṁ na dadanti mohā; Luddhā dhanaṁ sannicayaṁ karonti,*Luddhā dhanaṁ → laddhā dhanaṁ (mr)Bhiyyova kāme abhipatthayanti.

Rājā pasayhā pathaviṁ vijitvā, Sasāgarantaṁ mahimāvasanto;*mahimāvasanto → mahiyā vasanto (si, mr); mahiṁ āvasanto (pts1ed) Oraṁ samuddassa atittarūpo, Pāraṁ samuddassapi patthayetha.

Rājā pasayhā pathaviṁ vijitvā,
Sasāgarantaṁ mahimāvasanto;*mahimāvasanto → mahiyā vasanto (si, mr); mahiṁ āvasanto (pts1ed)
Oraṁ samuddassa atittarūpo,
Pāraṁ samuddassapi patthayetha.

Rājā pasayhā pathaviṁ vijitvā, Sasāgarantaṁ mahimāvasanto;*mahimāvasanto → mahiyā vasanto (si, mr); mahiṁ āvasanto (pts1ed)Oraṁ samuddassa atittarūpo, Pāraṁ samuddassapi patthayetha.

Rājā ca aññe ca bahū manussā, Avītataṇhā maraṇaṁ upenti;*Avītataṇhā → atittataṇhā (mr) Ūnāva hutvāna jahanti dehaṁ, Kāmehi lokamhi na hatthi titti.

Rājā ca aññe ca bahū manussā,
Avītataṇhā maraṇaṁ upenti;*Avītataṇhā → atittataṇhā (mr)
Ūnāva hutvāna jahanti dehaṁ,
Kāmehi lokamhi na hatthi titti.

Rājā ca aññe ca bahū manussā, Avītataṇhā maraṇaṁ upenti;*Avītataṇhā → atittataṇhā (mr)Ūnāva hutvāna jahanti dehaṁ, Kāmehi lokamhi na hatthi titti.

Kandanti naṁ ñātī pakiriya kese, Ahovatā no amarāti cāhu; Vatthena naṁ pārutaṁ nīharitvā, Citaṁ samādāya tatoḍahanti.*samādāya → samādhāya (bj)

Kandanti naṁ ñātī pakiriya kese,
Ahovatā no amarāti cāhu;
Vatthena naṁ pārutaṁ nīharitvā,
Citaṁ samādāya tatoḍahanti.*samādāya → samādhāya (bj)

Kandanti naṁ ñātī pakiriya kese, Ahovatā no amarāti cāhu; Vatthena naṁ pārutaṁ nīharitvā, Citaṁ samādāya tatoḍahanti.*samādāya → samādhāya (bj)

So ḍayhati sūlehi tujjamāno, Ekena vatthena pahāya bhoge; Na mīyamānassa bhavanti tāṇā, Ñātīdha mittā atha vā sahāyā.

So ḍayhati sūlehi tujjamāno,
Ekena vatthena pahāya bhoge;
Na mīyamānassa bhavanti tāṇā,
Ñātīdha mittā atha vā sahāyā.

So ḍayhati sūlehi tujjamāno, Ekena vatthena pahāya bhoge; Na mīyamānassa bhavanti tāṇā, Ñātīdha mittā atha vā sahāyā.

Dāyādakā tassa dhanaṁ haranti, Satto pana gacchati yena kammaṁ; Na mīyamānaṁ dhanamanveti kiñci, Puttā ca dārā ca dhanañca raṭṭhaṁ.

Dāyādakā tassa dhanaṁ haranti,
Satto pana gacchati yena kammaṁ;
Na mīyamānaṁ dhanamanveti kiñci,
Puttā ca dārā ca dhanañca raṭṭhaṁ.

Dāyādakā tassa dhanaṁ haranti, Satto pana gacchati yena kammaṁ; Na mīyamānaṁ dhanamanveti kiñci, Puttā ca dārā ca dhanañca raṭṭhaṁ.

Na dīghamāyuṁ labhate dhanena, Na cāpi vittena jaraṁ vihanti; Appaṁ hidaṁ jīvitamāhu dhīrā, Asassataṁ vippariṇāmadhammaṁ.

Na dīghamāyuṁ labhate dhanena,
Na cāpi vittena jaraṁ vihanti;
Appaṁ hidaṁ jīvitamāhu dhīrā,
Asassataṁ vippariṇāmadhammaṁ.

Na dīghamāyuṁ labhate dhanena, Na cāpi vittena jaraṁ vihanti; Appaṁ hidaṁ jīvitamāhu dhīrā, Asassataṁ vippariṇāmadhammaṁ.

Aḍḍhā daliddā ca phusanti phassaṁ, Bālo ca dhīro ca tatheva phuṭṭho; Bālo ca bālyā vadhitova seti, Dhīro ca na vedhati phassaphuṭṭho.*Dhīro ca → dhīrova (mr)

Aḍḍhā daliddā ca phusanti phassaṁ,
Bālo ca dhīro ca tatheva phuṭṭho;
Bālo ca bālyā vadhitova seti,
Dhīro ca na vedhati phassaphuṭṭho.*Dhīro ca → dhīrova (mr)

Aḍḍhā daliddā ca phusanti phassaṁ, Bālo ca dhīro ca tatheva phuṭṭho; Bālo ca bālyā vadhitova seti, Dhīro ca na vedhati phassaphuṭṭho.*Dhīro ca → dhīrova (mr)

Tasmā hi paññāva dhanena seyyo, Yāya vosānamidhādhigacchati; Abyositattā hi bhavābhavesu,*Abyositattā → asositattā (si, pts1ed) Pāpāni kammāni karonti mohā.

Tasmā hi paññāva dhanena seyyo,
Yāya vosānamidhādhigacchati;
Abyositattā hi bhavābhavesu,*Abyositattā → asositattā (si, pts1ed)
Pāpāni kammāni karonti mohā.

Tasmā hi paññāva dhanena seyyo, Yāya vosānamidhādhigacchati; Abyositattā hi bhavābhavesu,*Abyositattā → asositattā (si, pts1ed)Pāpāni kammāni karonti mohā.

Upeti gabbhañca parañca lokaṁ, Saṁsāramāpajja paramparāya; Tassappapañño abhisaddahanto, Upeti gabbhañca parañca lokaṁ.

Upeti gabbhañca parañca lokaṁ,
Saṁsāramāpajja paramparāya;
Tassappapañño abhisaddahanto,
Upeti gabbhañca parañca lokaṁ.

Upeti gabbhañca parañca lokaṁ, Saṁsāramāpajja paramparāya; Tassappapañño abhisaddahanto, Upeti gabbhañca parañca lokaṁ.

Coro yathā sandhimukhe gahito, Sakammunā haññati pāpadhammo; Evaṁ pajā pecca paramhi loke, Sakammunā haññati pāpadhammo.

Coro yathā sandhimukhe gahito,
Sakammunā haññati pāpadhammo;
Evaṁ pajā pecca paramhi loke,
Sakammunā haññati pāpadhammo.

Coro yathā sandhimukhe gahito, Sakammunā haññati pāpadhammo; Evaṁ pajā pecca paramhi loke, Sakammunā haññati pāpadhammo.

Kāmāhi citrā madhurā manoramā, Virūparūpena mathenti cittaṁ; Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvā, Tasmā ahaṁ pabbajitomhi rāja.

Kāmāhi citrā madhurā manoramā,
Virūparūpena mathenti cittaṁ;
Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvā,
Tasmā ahaṁ pabbajitomhi rāja.

Kāmāhi citrā madhurā manoramā, Virūparūpena mathenti cittaṁ; Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvā, Tasmā ahaṁ pabbajitomhi rāja.

Dumapphalāneva patanti māṇavā, Daharā ca vuḍḍhā ca sarīrabhedā; Etampi disvā pabbajitomhi rāja,*Etampi disvā → evampi disvā (si); etaṁ viditvā (sya-all, km) Apaṇṇakaṁ sāmaññameva seyyo”ti.

Dumapphalāneva patanti māṇavā,
Daharā ca vuḍḍhā ca sarīrabhedā;
Etampi disvā pabbajitomhi rāja,*Etampi disvā → evampi disvā (si); etaṁ viditvā (sya-all, km)
Apaṇṇakaṁ sāmaññameva seyyo”ti.

Dumapphalāneva patanti māṇavā, Daharā ca vuḍḍhā ca sarīrabhedā; Etampi disvā pabbajitomhi rāja,*Etampi disvā → evampi disvā (si); etaṁ viditvā (sya-all, km)Apaṇṇakaṁ sāmaññameva seyyo”ti.

Raṭṭhapālasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ.

Raṭṭhapālasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ.

Raṭṭhapālasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ.

AnteriorCon GhaṭīkāraMN 81·GhaṭikārasuttaEl Buddha relata un relato inusual de una vida pasada en la época del Buddha anterior, Kassapa. En aquel tiempo no estaba interesado en el Dhamma y tu…SiguienteSobre el rey MaghadevaMN 83·MaghadevasuttaUna rara narración mítica extensa que cuenta la historia de un antiguo linaje real y su caída final.

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Anton P. Baron.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}