KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Medios
5. El capítulo sobre los brahmanes

Discurso con Assalayana

Majjhima Nikāya
5. Brāhmaṇavagga
Caṅkīsutta
Discursos Medios
5. El capítulo sobre los brahmanes
Discurso con Assalayana
Majjhima Nikāya
5. Brāhmaṇavagga
Caṅkīsutta

El reputado brahmán Caṅkī va con un gran grupo a visitar al Buddha, a pesar de las reservas de otros brahmanes. Un estudiante precoz desafía al Buddha, afirmando la validez de las escrituras védicas. El Buddha ofrece una explicación detallada de cómo la comprensión verdadera emerge gradualmente a través de la educación espiritual.

Ruta suttaMN 95
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
Versión
ES · Bhikkhu U Nandisena
Título de la publicación
Discursos Medios
Traductor
Bhikkhu U Nandisena
Título raíz
Majjhimanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Fuente
Bosque Theravada
Licencia
Términos de uso de Bosque Theravada Distribución gratuita con condiciones — Se permite copiar, reformatear, reimprimir, volver a publicar y redistribuir gratuitamente, indicando la fuente, identificando los derivados e incluyendo íntegramente estos términos. Por lo demás, todos los derechos reservados.

SC 1 Así he oído: En una ocasión el Sublime, transitando en el reino de Kosala con un gran grupo de bhikkhusbhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario, arribó al poblado de brahmanesbrahmanLa casta brahmán (brahmin) de la India es una clase hereditaria con funciones sacerdotales y sagradas especiales, especialmente el mantenimiento de los textos y ritos védicos antiguos. Sin embargo, muchos brahmanes vivían vidas seculares, mientras otros practicaban como renunciantes. No obstante, durante mucho tiempo mantuvieron que por su nacimiento son dignos del más alto respeto. El budismo tomó prestado el término brahmán para aplicarlo a quienes han alcanzado la meta, mostrando que el respeto no se gana por nacimiento, raza o casta, sino por logro espiritual. En sentido budista, este término es sinónimo de arahant.Ver en el glosario del reino de Kosala llamado Opāsāda. Allí el Sublime residió en la proximidad Opāsāda, al norte de Opāsāda en el bosque de los devasdevaLiteralmente, «ser resplandeciente»: un habitante de los reinos celestiales (ver sagga y sugati). Los tres términos deva, devatā y devaputta son sinónimos.Ver en el glosario, en el bosque de árboles Sāla.

SC 2 En esa ocasión el brahmán Cankī gobernaba Opāsāda, abundante en seres, con pasturas, madera y agua, con grano, una dotación real, un excelente presente, un regalo real dado por el rey Pasenadi de Kosala.

SC 3 Los brahmanes dueños de casa de Opāsāda oyeron: “Dicen que el ascetasamaṇaAsceta o contemplativo. Proviene de una raíz śram que significa desgastar o subyugar.Ver en el glosario Gotama, hijo de los Sakyas, renunciante del clan de los Sakyas, transitando en el reino de Kosala con un gran grupo de bhikkhus, ha arribado a Opāsāda, reside en la proximidad de Opāsāda, al norte de Opāsāda, en el bosque de los devas, en el bosque de árboles Sāla. Una buena reputación de este Sublime Gotama se ha propagado así: Por esto el Sublime es un ArahantarahantUn «digno» o «perfeccionado»; una persona cuya mente está libre de impurezas (ver kilesa), que ha abandonado las diez cadenas que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), cuyo corazón está libre de contaminantes (ver āsava), y que por tanto no está destinado a un renacimiento ulterior. Un título para el Buddha y el nivel más alto de sus nobles discípulos. Aquel que ha alcanzado Nibbāna.Ver en el glosario, perfectamente iluminado, dotado de visión y conducta, bien encaminado, conocedor del universo, incomparable líder de hombres capaces de ser domados, maestroācariyaMaestro; mentor. Ver kalyāṇamitta. Este término no es un título, ni se usa específicamente para monásticos, sino que se refiere a cualquier persona en un rol de enseñanza.Ver en el glosario de devas y humanos, Iluminado, Sublime. Él, habiendo realizado por medio de su propio conocimiento directoabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario este mundo, lo hace conocer junto con sus devas, MārasMāraLa personificación del mal y la tentación. En los textos tempranos, tratado tanto como una deidad del reino de los sentidos como una metáfora.Ver en el glosario, BrahmasbrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario, esta generación junto con sus ascetas y brahmanes, humanos y devas. Él expone el DhammaDhamma1. Fenómeno; cualquier cosa que ocurre y es cognoscible. 2. Fenómeno mental, «pensamiento». 3. Principio, especialmente los principios de causalidad. 4. Doctrina, enseñanza. También, principios de comportamiento que los seres humanos deben seguir para armonizar con el orden natural correcto de las cosas; cualidades mentales que deben desarrollar para realizar la cualidad inherente de la mente en sí misma. Por extensión, «Dhamma» (usualmente en mayúscula) se usa también para denotar cualquier doctrina que enseña tales cosas. Así, el Dhamma del Buddha denota tanto sus enseñanzas como las realidades descritas por esa enseñanza. (Sánscrito: dharma)Ver en el glosario que es buenokusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados beneficiosos y favorables. Una acción caracterizada por esta cualidad moral (kusala-kamma) tiende a producir bienestar y felicidad; las acciones caracterizadas por su opuesto (akusala-kamma), conducen al sufrimiento o al pesar. Ver kamma y akusala.Ver en el glosario en el comienzo, bueno en el medio, bueno en el final, con significado y con palabras; revela la vida santa que es completamente pura. Es bueno ver a tales Arahants.”

SC 4 Entonces los brahmanes dueños de casa de Opāsāda, habiendo salido de Opāsāda, en grupos y congregados, fueron en dirección norte al bosque de los devas, al bosque de árboles Sāla.

SC 5 En esa ocasión el brahmán Cankī había ido a la parte alta del palacio para su descanso diario. El brahmán Cankī vio a los brahmanes dueños de casa de Opāsāda habiendo salido de Opāsāda, en grupos y congregados, dirigiéndose en dirección norte al bosque de los devas, al bosque de árboles Sāla. Habiéndolos visto, preguntó al ministro: “¿Señor ministro, por qué los brahmanes dueños de casa de Opāsāda, habiendo salido de Opāsāda, van en grupos y congregados en dirección norte al bosque de los devas, al bosque de árboles Sāla?”

SC 6 “Está, señor Cankī, el asceta Gotama, el hijo de los Sakyas, renunciante del clan de los Sakyas, transitando en el reino de Kosala con un gran grupo de bhikkhus, ha arribado a Opāsāda, reside en la proximidad de Opāsāda, al norte de Opāsāda, en el bosque de los devas, en el bosque de árboles Sāla. Una buena reputación de este Sublime Gotama se ha propagado así: Por esto el Sublime es un Arahant, perfectamente iluminado, dotado de visión y conducta, bien encaminado, conocedor del universo, incomparable líder de hombres capaces de ser domados, maestro de devas y humanos, Iluminado, Sublime. Ellos van a ver a este asceta Gotama.” “Siendo así, señor ministro, acércate a donde están los brahmanes dueños de casa de Opāsāda; habiéndote acercado diles así a los brahmanes dueños de casa de Opāsāda: ‘Señores, el brahmán Cankī dice así: Que los señores esperen. El brahmán Cankī también irá a ver al asceta Gotama’.” El ministro, habiendo respondido, “sí señor”, al brahmán Cankī, fue a donde estaban los brahmanes dueños de casa de Opāsāda; habiéndose acercado, les dijo esto a los brahmanes dueños de casa de Opāsāda: “Señores, el brahmán Cankī dice así: Que los señores esperen. El brahmán Cankī también irá a ver al asceta Gotama.”

SC 7 Ahora, en esa ocasión, quinientos brahmanes de varios estados estaban residiendo en Opāsāda por ciertos negocios. Estos brahmanes oyeron: “Dicen que el brahmán Cankī irá a ver al asceta Gotama.” Entonces, estos brahmanes fueron a donde estaba el brahmán Cankī; habiéndose acercado, le dijeron esto al brahmán Cankī: “¿Es verdad que el señor Cankī irá a ver al asceta Gotama?” “Sí, esto he pensado: Yo iré a ver al asceta Gotama.”

SC 8“Que el señor Cankī no vaya a ver al asceta Gotama; no es digno que el señor Cankī vaya a ver al asceta Gotama, sino que es digno que el asceta Gotama venga a ver al señor Cankī. El señor Cankī es bien nacido de ambos lados, de la madre y del padre, de ascendencia pura hasta la séptima generación paterna, impecable e irreprochable con respecto a su nacimiento. Siendo que el señor Cankī es bien nacido de ambos lados, de la madre y del padre, de ascendencia pura hasta la séptima generación paterna, impecable e irreprochable con respecto a su nacimiento, no es digno que el señor Cankī vaya a ver al asceta Gotama, sino que es digno que el asceta Gotama venga a ver al señor Cankī. El señor Cankī es rico, opulento, acaudalado… El señor Cankī es experto en los tres Vedas junto con sus vocabularios (Nighandu), liturgia (ketubha), etimología (akkharappabheda), y la historia (itihāsa) como quinta, experto en composición (padaka), gramático (veyyākarana), versado en filosofía mundana (lokāyata) y en las marcas del gran hombre… El señor Cankī es bien parecido, atractivo, agradable, dotado de suprema belleza, poseyendo un color y aparienciarūpaEl significado básico de esta palabra es «apariencia» o «forma». Se refiere en sentido general a cualquier tipo de fenómeno o propiedad física cognoscible, incluyendo tanto materia como energía, e incluso propiedades físicas como la luz que se experimentan puramente en la mente. Se usa en varios contextos diferentes, adquiriendo distintos matices de significado en cada uno. En listas de los objetos de los sentidos, se da como el objeto del sentido de la vista. Como uno de los khandhas, se refiere a fenómenos o sensaciones físicas, incluyendo el propio cuerpo y cualquier cosa física que el cuerpo experimenta.Ver en el glosario divina, impresionante a la vista… El señor Cankī es virtuoso, de naturaleza madura, dotado de virtudsīlaLa cualidad de pureza ética y moral que previene que uno se aparte del sendero óctuple. También, los preceptos de entrenamiento que refrenan de realizar acciones no hábiles. Sīla es el segundo tema en la instrucción gradual (ver anupubbī-kathā), el segundo de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver dāna y bhāvanā).Ver en el glosario desarrollada… El señor Cankī habla bien, conversa bien, dotado de lenguaje cortés, claro, sin defecto, informando el significado… El señor Cankī es maestro de maestros, maestro de muchos, enseña mantras a trescientos jóvenes… El señor Cankī es considerado, honrado, estimado, reverenciado, respetado por el rey Pasenadi de Kosala… El señor Cankī es considerado, honrado, estimado, reverenciado, respetado por el brahmán Pokkharasāti… El señor Cankī gobierna Opāsāda, abundante en seres, con pasturas, madera y agua, con grano, una dotación real, un excelente presente, un regalo real dado por el rey Pasenadi de Kosala… Por esta razón, no es digno que el señor Cankī vaya a ver al asceta Gotama, sino que es digno que el asceta Gotama venga a ver al señor Cankī.

SC 9 Cuando así fue dichoItivuttakaTexto del Khuddaka Nikāya. Abreviatura estándar: Iti. Reúne enseñanzas breves introducidas por la fórmula “así fue dicho”.Ver en el glosario, el brahmán Cankī les dijo esto a esos brahmanes: “En este caso, señores, escuchadme ahora porque es digno que nosotros vayamos a ver a este asceta Gotama, y no es digno que este señor Gotama venga a vernos a nosotros. Señores, dicen que el asceta es bien nacido de ambos lados, de la madre y del padre, de ascendencia pura hasta la séptima generación paterna, impecable e irreprochable con respecto a su nacimiento. Siendo que el asceta Gotama es bien nacido de ambos lados, de la madre y del padre, de ascendencia pura hasta la séptima generación paterna, impecable e irreprochable con respecto a su nacimiento, no es digno que el señor Gotama venga a vernos a nosotros, sino que es digno que nosotros vayamos a ver al señor Gotama. Señores, dicen que el asceta Gotama renunció después de haber abandonado abundante oro y plata localizados dentro de la tierra y sobre la tierra… Señores, dicen que el asceta Gotama renunció del hogar al no hogar en la primera parte de la vida, aún siendo joven, un muchacho de cabello negro, dotado de agraciada juventud… Señores, dicen que el asceta Gotama, no obstante que su padre y madre no quisieron, llorando, con lágrimas en la cara, renunció del hogar al no hogar, después de haberse cortado barba y cabellos, habiéndose cubierto con la túnica amarilla… Señores, dicen que el asceta Gotama es bien parecido, atractivo, agradable, dotado de suprema belleza, poseyendo un color y apariencia divina, impresionante a la vista… Señores, dicen que el asceta Gotama habla bien, conversa bien, dotado de lenguaje cortés, claro, sin defecto, informando el significado… Señores, dicen que el asceta Gotama es el maestro de maestros, maestro de muchos… Señores, dicen que el asceta Gotama es uno que ha extinguido el deseo sensualkāmacchandaDeseo o interés por placeres sensoriales; uno de los cinco obstáculos que impiden la estabilidad de la mente. (Ver nīvaraṇa)Ver en el glosario, sin vanidad personal… Señores, dicen que el asceta Gotama es un exponente de la doctrina del kammakammaActos intencionales que resultan en experiencias buenas o malas en esta vida o en vidas futuras. (Sánscrito: karma)Ver en el glosario, un exponente de la doctrina de la efectividad de la acción, no desea el mal para la generación de brahmanes… Señores, dicen que el asceta Gotama renunció de una familia alta, del clan puro de los Khattiyas… Señores, dicen que el asceta Gotama renunció de una familia adinerada, de gran riquezadhanaTesoro(s). Las siete cualidades de fe (saddhā), virtud (sīla), conciencia y prudencia (hiri-ottappa), aprendizaje (suta), generosidad (dāna), y sabiduría (paññā).Ver en el glosario, acaudalada… Señores, dicen que vienen de países lejanos, de regiones lejanas a preguntarle al asceta Gotama… Señores, dicen que muchos miles de devas han ido por refugio de por vida al asceta Gotama. Señores, dicen que una buena reputación del asceta Gotama se ha propagado así: Por esto el Sublime es un Arahant, perfectamente iluminado, dotado de visión y conducta, bien encaminado, conocedor del universo, incomparable líder de hombres capaces de ser domados, maestro de devas y humanos, Iluminado, Sublime… Señores, dicen que el asceta Gotama está dotado de treinta y dos marcas de un gran hombre… Señores, dicen que el rey Seniya Bimbisāra de Māgadha junto con su esposa e hijos han ido por refugio de por vida al asceta Gotama… Señores, dicen que el rey Pasenadi de Kosala junto con su esposa e hijos han ido por refugio de por vida al asceta Gotama… Señores, dicen que el brahmán Pokkharasāti junto con su esposa e hijos han ido por refugio de por vida al asceta Gotama… Señores, dicen que el asceta Gotama ha arribado a Opāsāda, reside en la proximidad de Opāsāda, al norte de Opāsāda, en el bosque de los devas, en el bosque de árboles Sāla. Esos ascetas y brahmanes que vienen a nuestro territorio, ellos son nuestros huéspedes, y los huéspedes deben ser honrados, estimados, reverenciados, respetados por nosotros. Siendo que el asceta Gotama ha arribado a Opāsāda, reside en la proximidad de Opāsāda, al norte de Opāsāda, en el bosque de los devas, en el bosque de árboles Sāla, el asceta Gotama es nuestro huésped, y como huésped debe ser honrado, estimado, reverenciado, respetado por nosotros. Por esta razón, el señor Gotama no debe venir a vernos a nosotros sino que nosotros debemos ir a ver al señor Gotama. Señores, yo he aprendido tantas cualidades del señor Gotama, pero este señor Gotama no solamente posee tantas cualidades, este señor Gotama posee ilimitadas cualidades. Dado que está dotado con cada uno de estos factores, no es digno que este señor Gotama venga a vernos a nosotros, sino que es digno que nosotros vayamos a ver a este señor Gotama. Siendo así, todos nosotros iremos a ver al asceta Gotama.

SC 10 Entonces, el brahmán Cankī junto con un gran grupo de brahmanes, se acercó al Sublime. Habiéndose acercado, intercambió cortesías con el Sublime. Después de una conversación cordial y memorable, se sentó a un lado.

SC 11 En esa ocasión el Sublime estaba sentado ocupado en cierta conversación memorable con brahmanes mayores. Entonces, en esa ocasión, sentado en ese grupo estaba un joven de nombrenāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario Kāpatika, adolescente, con cabeza rapada, de dieciséis años de edad, experto en los tres Vedas junto con sus vocabularios (Nighandu), liturgia (ketubha), etimología (akkharappabheda) y la historia (itihāsa) como quinta, experto en composición (padaka), gramático (veyyākarana), versado en filosofía mundana (lokāyata) y en las marcas del gran hombre. Él ocasionalmente interrumpía la conversación que los brahmanes mayores estaban teniendo con el Sublime. Entonces, el Sublime reprochó al joven Kāpatika: “Que el venerable Bhāradvāja no interrumpa la conversación de los brahmanes mayores, que el venerable Bhāradvāja espere hasta el final de la conversación.” Cuando fue dicho así, el brahmán Cankī dijo esto al Sublime: “Que el señor Gotama no reproche al joven Kāpatika. El joven Kāpatika es hijo de familia, el joven Kāpatika es muy erudito, el joven Kāpatika es sabio, el joven Kāpatika conversa bien, el joven Kāpatika es capaz de participar en esta conversación con el señor Gotama.”

SC 12 Entonces, esto se le ocurrió al Sublime: “Ciertamente, la habilidad del joven Kāpatika debe ser en las Escrituras de los Tres Vedas; por esto los brahmanes lo ponen al frente.” Entonces, al joven Kāpatika se le ocurrió esto: “Cuando el asceta Gotama me mire en los ojos, entonces, yo le haré una pregunta al asceta Gotama.”Entonces el Sublime, habiendo comprendido con su mente el pensamientovitakkaTiene dos usos principales. 1. Pensamiento: en contextos generales, éticos o doctrinales, designa un pensamiento, una reflexión, una consideración, un razonamiento o una orientación mental dirigida hacia un tema. En compuestos como kāmavitakka (pensamiento sensual), byāpādavitakka (pensamiento de malevolencia), vihiṃsāvitakka (pensamiento dañino), nekkhammavitakka (pensamiento de renuncia), abyāpādavitakka (pensamiento de no malevolencia) y avihiṃsāvitakka (pensamiento de no dañar), se traduce normalmente como pensamiento. En estos casos, el pensamiento puede ser saludable o no saludable según el contenido hacia el que se dirige la mente. 2. Aplicación inicial de la mente; pensamiento aplicado: en contexto meditativo, especialmente en la fórmula del primer jhāna, designa el movimiento inicial por el que la mente se dirige, se coloca o se aplica al objeto o ámbito meditativo. En este c…Ver en el glosario en la mente del joven Kāpatika, le miró a los ojos.

Entonces, al joven Kāpatika se le ocurrió esto: “El asceta Gotama me mira, que tal si le hiciera una pregunta al asceta Gotama.” Entonces, el joven Kāpatika dijo esto al Sublime: “Señor Gotama, el antiguo mantra de los brahmanes de la colecciónKhandhakaSección del Vinaya Piṭaka que recoge normas, procedimientos y relatos sobre la vida comunitaria monástica. Se divide principalmente en Mahāvagga y Cullavagga.Ver en el glosario religiosa ha sido transmitida de generación en generación oralmente (itihitihaparamparāya); aquí los brahmanes llegan a una conclusión definitiva: ‘Sólo esto es verdad, lo otro es falso.’ ¿Qué dice el señor Gotama respecto a esto?” “Pero, Bhāradvāja, ¿existe entre los brahmanes alguno, aun un solo brahmán que diga así: ‘Yo conozco esto, yo veo esto; sólo esto es verdad, lo otro es falso’?” “No, señor Gotama.” “Pero, Bhāradvāja, ¿existe entre los brahmanes aun un solo maestro o un solo maestro de maestros hasta la séptima generación de maestros que diga así: ‘Yo conozco esto, yo veo esto; sólo esto es verdad, lo otro es falso’?” “No, señor Gotama.”

SC 13“Pero, Bhāradvāja, ¿esos antiguos videntes de los brahmanes, los compositores de los mantras, los recitadores de los mantras; este antiguo mantra compuesto, cantado, recitado por ellos, los brahmanes en el presente lo cantan, lo recitan, recitan lo recitado, hablan lo hablado, ellos [los videntes] son Atthaka, Vāmaka, Vāmadeva, Vessāmitta, Yamataggi, Angīrasa, Bhāradvāja, Vāsettha, Kassapa, Bhagu; dijeron ellos también así: ‘Nosotros conocemos esto, nosotros vemos esto; sólo esto es verdad, lo otro es falso’?” “No, señor Gotama.”

“Siendo esto así, Bhāradvāja, no hay entre los brahmanes ninguno, ni siquiera un solo brahmán que diga así: ‘Yo conozco esto, yo veo esto; sólo esto es verdad, lo otro es falso’. No hay entre los brahmanes ninguno, ni siquiera un solo maestro o un maestro de maestros hasta la séptima generación de maestros que diga así: ‘Yo conozco esto, yo veo esto; sólo esto es verdad, lo otro es falso’. Y esos antiguos videntes de los brahmanes, los compositores de los mantras, los recitadores de los mantras; este antiguo mantra compuesto, cantado, recitado por ellos, los brahmanes en el presente lo cantan, lo recitan, recitan lo recitado, hablan lo hablado, ellos [los videntes] son Atthaka, Vāmaka, Vāmadeva, Vessāmitta, Yamataggi, Angīrasa, Bhāradvāja, Vāsettha, Kassapa, Bhagu; tampoco ellos dijeron así: ‘Nosotros conocemos esto, nosotros vemos esto; sólo esto es verdad, lo otro es falso’.

Bhāradvāja, es como una fila de ciegos ligada en sucesión, el primero no ve, el de en medio no ve, el último no ve; de la misma forma, Bhāradvāja, me parece que esta alegación de los brahmanes es como la fila de ciegos. El primero no ve, el de en medio no ve, el último no ve. ¿Qué piensas, Bhāradvāja, siendo esto así, no es que la fe de los brahmanes carece de fundamento?”

SC 14“Señor Gotama, aquí los brahmanes no solamente aceptan debido a la fe. Aquí los brahmanes también aceptan como tradición oral.” “Primero tú, Bhāradvāja, fuiste a la fe, ahora hablas de tradición oral. Bhāradvāja, estas cinco cosas pueden tener dos resultadosvipākaLa consecuencia y resultado de una elección pasada (kamma).Ver en el glosario en esta misma vida. ¿Cuáles cinco? Fe (saddhāsaddhāUna confianza en el Buddha que da la disposición a poner sus enseñanzas en práctica. La fe se vuelve inquebrantable al alcanzar la entrada en la corriente (ver sotāpanna), ya que las enseñanzas han sido confirmadas en la propia experiencia.Ver en el glosario), aprobación (ruci), tradición oral (anussava), consideración de causas (ākāraparivitakka), aceptación reflexiva de una idea (ditthinijjhānakkhanti). Bhāradvāja, estas cinco cosas pueden tener dos resultados en esta misma vida. Bhāradvāja, no obstante algo es bien creído, aun así puede resultar hueco, vacío, falso; en cambio, algo no es bien creído, y puede resultar factual, real, y no de otra manera. Bhāradvāja, no obstante algo es bien aprobado… bien aceptado oralmente… bien considerado… bien reflexionado… puede resultar hueco, vacío, falso; en cambio, algo no es bien reflexionado, pero resultar factual, real, y no de otra manera. Bhāradvāja, no es apropiado que un hombre sabio que protege la verdad llegue a la conclusión definitiva: ‘Sólo esto es verdad, lo otro es falso’.”

SC 15 “Pero, señor Gotama, ¿en qué forma hay protección de la verdad? ¿Cómo uno protege la verdad? Nosotros le preguntamos al señor Gotama acerca de la protección de la verdad.” “Bhāradvāja, si un hombre tiene fe, protege la verdad diciendo, ‘mi fe es así’, pero todavía no llega a la conclusión definitiva: ‘Sólo esto es verdad, lo otro es falso’. Bhāradvāja, si un hombre tiene aprobación… Bhāradvāja, si un hombre tiene tradición oral… Bhāradvāja, si un hombre tiene consideración de causas… Bhāradvāja, si un hombre tiene aceptación reflexiva de una idea, protege la verdad diciendo, ‘mi aceptación reflexiva de una idea es así’, pero todavía no llega a la conclusión definitiva: ‘Sólo esto es verdad, lo otro es falso’. De esta forma, Bhāradvāja, hay protección de la verdad; de esta forma uno protege la verdad; de esta forma nosotros describimos la protección de la verdad, pero todavía no hay realización de la verdad.”

SC 16 “De esta forma, señor Gotama, hay protección de la verdad; de esta forma uno protege la verdad; y de esta forma nosotros reconocemos la protección de la verdad. Pero, señor Gotama, ¿de qué forma hay realización de la verdad? ¿Cómo uno realiza la verdad? Nosotros le preguntamos al señor Gotama acerca de la realización de la verdad.”

SC 17“Aquí, Bhāradvāja, un cierto bhikkhu reside en dependencia de un poblado o ciudad. Un dueño de casa o el hijo de un dueño de casa, habiéndose acercado, investiga a éste con respecto a tres estados, estados conectados con apego, estados conectados con enojo, estados conectados con ignoranciaavijjāEs la falta de visión clara, el "no saber" o la ceguera espiritual. Se refiere específicamente a la incapacidad de comprender las Cuatro Nobles Verdades y la verdadera naturaleza de la realidad (impermanencia y el no-yo). Es el primer eslabón en el ciclo del origen dependiente. Ver también moha.Ver en el glosario. ‘¿Hay en este venerable tales estados conectados con apego, de tal forma que con la mente subyugada por tales estados conectados con apego, no conociendo, dijese: conozco, no viendo, dijese: veo; o instigase a otro a este estado de tal forma que éste condujera a otros al sufrimientodukkhaEn sentido doctrinal, dukkha designa la condición insatisfactoria de la experiencia condicionada: lo que surge, cambia y no puede sostenerse como fuente estable de satisfacción. En la Primera Noble Verdad incluye nacimiento, envejecimiento, enfermedad, muerte, separación de lo querido, encuentro con lo no querido, no obtener lo que se desea y, en síntesis, los cinco agregados sujetos al aferramiento.Ver en el glosario y perjuicio por largo tiempo?’ Investigando a éste, comprende así: ‘No hay en este venerable estados conectados con apego, de tal forma que con la mente subyugada por tales estados conectados con apego, no conociendo, dijese: conozco, no viendo, dijese: veo; o instigase a otro a este estado de tal forma que éste condujera a otros al sufrimiento y perjuicio por largo tiempo.’ Tal es el comportamiento corporal, tal es el comportamiento verbal de este venerable, que éste [comportamiento] corresponde a uno sin apego. Y este venerable expone el Dhamma. Este Dhamma es profundo, difícil de ver, difícil de realizar, pacífico, excelente, más allá de la lógica y razonamiento, sutil, para ser experimentado por los sabios; este Dhamma no es fácilmente expuesto por uno con apego.”

SC 18 “Cuando investigando, ve que éste es puro con respecto a los estados conectados con apego, entonces investiga a éste aún más con respecto a estados conectados con enojo. ‘¿Hay en este venerable tales estados conectados con enojo de tal forma que con la mente subyugada por tales estados conectados con enojo, no conociendo, dijese: conozco, no viendo, dijese: veo; o instigase a otro a este estado de tal forma que éste condujera a otros al sufrimiento y perjuicio por largo tiempo?’ Investigando a éste, comprende así: ‘No hay en este venerable estados conectados con enojo de tal forma que con la mente subyugada por tales estados conectados con enojo, no conociendo, dijese: conozco, no viendo, dijese: veo; o instigase a otro a este estado de tal forma que éste condujera a otros al sufrimiento y perjuicio por largo tiempo.’ Tal es el comportamiento corporal, tal es el comportamiento verbal de este venerable que éste [comportamiento] corresponde a uno sin enojo. Y este venerable expone el Dhamma. Este Dhamma es profundo, difícil de ver, difícil de realizar, pacífico, excelente, más allá de la lógica y razonamiento, sutil, para ser experimentado por los sabios; este Dhamma no es fácilmente expuesto por uno con enojo.”

SC 19 “Cuando investigando, ve que éste es puro con respecto a los estados conectados con enojo, entonces, investiga a éste aún más con respecto a estados conectados con ignorancia. ‘¿Hay en este venerable tales estados conectados con ignorancia de tal forma que con la mente subyugada por tales estados conectados con ignorancia, no conociendo, dijese: conozco, no viendo, dijese: veo; o instigase a otro a este estado de tal forma que éste condujera a otros al sufrimiento y perjuicio por largo tiempo?’ Investigando a éste, comprende así: ‘No hay en este venerable estados conectados con ignorancia de tal forma que con la mente subyugada por tales estados conectados con ignorancia, no conociendo, dijese: conozco, no viendo, dijese: veo; o instigase a otro a este estado de tal forma que éste condujera a otros al sufrimiento y perjuicio por largo tiempo.’ Tal es el comportamiento corporal, tal es el comportamiento verbal de este venerable que éste [comportamiento] corresponde a uno sin ignorancia. Y este venerable expone el Dhamma. Este Dhamma es profundo, difícil de ver, difícil de realizar, pacífico, excelente, más allá de la lógica y razonamiento, sutil, para ser experimentado por los sabios; este Dhamma no es fácilmente expuesto por uno con ignorancia.”

SC 20“Cuando investigando, ve que éste es puro con respecto a estados conectados con ignorancia, entonces, deposita fe en él; poseyendo fe, se acerca a él; acercándose, ofrece respeto; ofreciendo respeto, presta oídos; prestando oídos, escucha el Dhamma; habiendo escuchado el Dhamma, memoriza el Dhamma y examina el significado del Dhamma memorizado; examinado el significado, hay aceptación reflexiva del Dhamma; cuando hay aceptación reflexiva del Dhamma, surge el deseo de hacer; poseyendo deseo de hacer, se esfuerza; habiéndose esforzado, evalúa; habiendo evaluado, aplica energíaviriyaUna de las cinco facultades (bala; ver bodhi-pakkhiya-dhammā), y los cinco factores/fuerzas dominantes (indriya; ver bodhi-pakkhiya-dhammā).Ver en el glosario; siendo enérgico, realiza con el cuerpo mismo la verdad última; y habiéndola penetrado con sabiduríavijjāConocimiento claro; conciencia genuina; ciencia (específicamente, los poderes cognitivos desarrollados a través de la práctica de la inmersión y la sabiduría).Ver en el glosario, ve ésta. De esta forma, Bhāradvāja, hay realización de la verdad; de esta forma uno realiza la verdad; y de esta forma nosotros describimos la realización de la verdad; pero todavía no hay el logro final de la verdad.”

SC 21 “De esta forma, señor Gotama, hay realización de la verdad; de esta forma uno realiza la verdad; y de esta forma nosotros reconocemos la realización de la verdad. ¿Pero, de qué forma, señor Gotama, hay el logro final de la verdad? ¿Cómo uno arriba al logro final de la verdad? Nosotros le preguntamos al señor Gotama acerca del logro final de la verdad.” “Bhāradvāja, el logro final de la verdad es por la prácticapaṭipadāEl medio de alcanzar una meta o destino. El «camino medio» (majjhima-paṭipadā) enseñado por el Buddha; el sendero de práctica descrito en la cuarta noble verdad (dukkhanirodhagāminī-paṭīpadā).Ver en el glosario frecuente, desarrollo, repetición de esas mismas cosas. De esta forma, Bhāradvāja, hay el logro final de la verdad; de esta forma uno arriba al logro final de la verdad; y de esta forma nosotros describimos el logro final de la verdad.”

SC 22 “De esta forma, señor Gotama, hay el logro final de la verdad; de esta forma, uno arriba al logro final de la verdad; y de esta forma nosotros reconocemos el logro final de la verdad. ¿Pero, señor Gotama, para el logro final de la verdad, qué cosa es más útil? Nosotros preguntamos al señor Gotama acerca de la cosa más útil para el logro final de la verdad.” “Bhāradvāja, para el logro final de la verdad, la energía es más útil; si uno no aplicase energía, no arribaría a la verdad; cuando uno aplica energía, arriba a la verdad; por lo tanto, la energía es más útil para el logro final de la verdad.”

SC 23“Pero, señor Gotama, ¿para la energía qué cosa es más útil? Nosotros preguntamos al señor Gotama acerca de la cosa más útil para la energía.” “Bhāradvāja, para la energía, la evaluación es más útil. Si uno no evaluase, no aplicaría energía; cuando uno evalúa, aplica energía; por lo tanto, la evaluación es más útil para la energía.”

SC 24“Pero, señor Gotama, ¿para la evaluación qué cosa es más útil? Nosotros preguntamos al señor Gotama acerca de la cosa más útil para la evaluación.” “Bhāradvāja, para la evaluación, el esfuerzo es más útil. Si uno no se esforzase, no evaluaría; cuando uno se esfuerza, evalúa; por lo tanto, el esfuerzo es más útil para la evaluación.”

SC 25“Pero, señor Gotama, ¿para el esfuerzo qué cosa es más útil? Nosotros preguntamos al señor Gotama acerca de la cosa más útil para el esfuerzo.” “Bhāradvāja, para el esfuerzo, el deseo de hacer es más útil. Si el deseo de hacer no surgiese en él, no se esforzaría; cuando se genera deseo de hacer, se esfuerza; por lo tanto, el deseo de hacer es más útil para el esfuerzo.”

SC 26“Pero, señor Gotama, ¿para el deseo de hacer qué cosa es más útil? Nosotros preguntamos al señor Gotama acerca de la cosa más útil para el deseo de hacer.” “Bhāradvāja, para el deseo de hacer, la aceptación reflexiva del Dhamma es más útil. Si el Dhamma no fuese aceptado reflexivamente, no surgiría el deseo de hacer; cuando el Dhamma es aceptado reflexivamente, surge el deseo de hacer; por lo tanto, la aceptación reflexiva del Dhamma es más útil para el deseo de hacer.”

SC 27“Pero, señor Gotama, ¿para la aceptación reflexiva del Dhamma qué cosa es más útil? Nosotros preguntamos al señor Gotama acerca de la cosa más útil para la aceptación reflexiva del Dhamma.” “Bhāradvāja, para la aceptación reflexiva del Dhamma, el examenvicāraTiene dos usos principales. 1. Examen: en contextos generales, discursivos o doctrinales, designa el examen, la reflexión, la investigación, la consideración o la exploración sostenida de un tema. Puede referirse al acto de recorrer mentalmente algo, observarlo, evaluarlo o desarrollarlo en la mente. Cuando aparece junto a vitakka en contextos no específicamente absortivos, vitakka toma o dirige la mente hacia un tema, mientras que vicāra lo examina, lo mantiene o lo recorre de manera sostenida. 2. Aplicación sostenida de la mente; examen sostenido: en contexto meditativo, especialmente en la fórmula del primer jhāna, señala principalmente la continuidad de la aplicación mental: la función por la que la mente permanece cerca del objeto o ámbito meditativo, lo sostiene y lo examina de modo no discursivo. En este contexto, no significa pensamiento sostenido, análisis conceptual ordinari…Ver en el glosario del significado es más útil. Si el significado no fuese examinado, el Dhamma no sería aceptado reflexivamente; cuando se examina el significado, el Dhamma es aceptado reflexivamente; por lo tanto, el examen del significado es más útil para la aceptación reflexiva del Dhamma.”

SC 28“Pero, señor Gotama, ¿para el examen del significado qué cosa es más útil? Nosotros preguntamos al señor Gotama acerca de la cosa más útil para el examen del significado.” “Bhāradvāja, para el examen del significado, memorizar el Dhamma es más útil. Si uno no memorizase el Dhamma, no examinaría el significado; cuando uno memoriza el Dhamma, examina el significado; por lo tanto, memorizar el Dhamma es más útil para el examen del significado.”

SC 29“Pero, señor Gotama, ¿para memorizar el Dhamma qué cosa es más útil? Nosotros preguntamos al señor Gotama acerca de la cosa más útil para memorizar el Dhamma.” “Bhāradvāja, para memorizar el Dhamma, escuchar el Dhamma es más útil. Si uno no escuchase el Dhamma, no memorizaría el Dhamma; cuando escucha el Dhamma, memoriza el Dhamma; por lo tanto, escuchar el Dhamma es más útil para memorizar el Dhamma.”

SC 30“Pero, señor Gotama, ¿para escuchar el Dhamma qué cosa es más útil? Nosotros preguntamos al señor Gotama acerca de la cosa más útil para escuchar el Dhamma.” “Bhāradvāja, para escuchar el Dhamma, prestar oídos es más útil. Si uno no prestase oídos, no escucharía el Dhamma; cuando presta oídos, escucha el Dhamma; por lo tanto, prestar oídos es más útil para escuchar el Dhamma.

SC 31“Pero, señor Gotama, ¿para prestar oídos qué cosa es más útil? Nosotros preguntamos al señor Gotama acerca de la cosa más útil para prestar oídos.” “Bhāradvāja, para prestar oídos, ofrecer respeto es más útil. Si uno no ofreciese respeto, no prestaría oídos; cuando ofrece respeto, presta oídos; por lo tanto, ofrecer respeto es más útil para prestar oídos.”

SC 32“Pero, señor Gotama, ¿para ofrecer respeto qué cosa es más útil? Nosotros preguntamos al señor Gotama acerca de la cosa más útil para ofrecer respeto.” “Bhāradvāja, para ofrecer respeto, acercarse es más útil. Si uno no se acercase, no ofrecería respeto; cuando se acerca, ofrece respeto; por lo tanto, acercarse es más útil para ofrecer respeto.”

SC 33“Pero, señor Gotama, ¿para acercarse qué cosa es más útil? Nosotros preguntamos al señor Gotama acerca de la cosa más útil para acercarse.” “Bhāradvāja, para acercarse, la fe es más útil. Si en uno la fe no surgiese, uno no se acercaría; cuando surge la fe, se acerca; por lo tanto, la fe es más útil para acercarse.”

SC 34 “Nosotros preguntamos al señor Gotama acerca de la protección de la verdad, el señor Gotama respondió acerca de la protección de la verdad, y esto es aceptado y aprobado por nosotros, y por esto nos regocijamos. Nosotros preguntamos al señor Gotama acerca de la realización de la verdad, el señor Gotama respondió acerca de la realización de la verdad, y esto es aceptado y aprobado por nosotros, y por esto nos regocijamos. Nosotros preguntamos al señor Gotama acerca del logro final de la verdad, el señor Gotama respondió acerca del logro final de la verdad, y esto es aceptado y aprobado por nosotros, y por esto nos regocijamos. Nosotros preguntamos al señor Gotama acerca de lo más útil para el logro final de la verdad, el señor Gotama respondió acerca de lo más útil para el logro final de la verdad, y esto es aceptado y aprobado por nosotros, y por esto nos regocijamos. Nosotros le preguntamos al señor Gotama acerca de esto y aquello, el señor Gotama respondió acerca de esto y aquello, y esto es aceptado y aprobado por nosotros, y por esto nos regocijamos. Señor Gotama, nosotros en el pasado pensábamos así: ‘¿Quiénes son estos ascetas de cabeza rapada, inferiores, oscuros, originados de los pies de Brahma? ¿Quiénes comprenderán el Dhamma?’ Pero el señor Gotama realmente ha generado en mí afecto por los [reales] ascetas entre los ascetas, confianza en los [reales] ascetas entre los ascetas, reverencia por los [reales] ascetas entre los ascetas.

SC 35“Magnífico señor Gotama, magnífico señor Gotama, el Dhamma ha sido iluminado en muchas formas por el señor Gotama, como enderezando lo que está torcido, revelando lo que está oculto, indicando el camino al que está perdido, sosteniendo una lámpara en la oscuridad para que los que tienen ojos puedan ver. Yo voy al señor Gotama por refugio y al Dhamma y al Sangha de bhikkhus. A partir de hoy que el señor Gotama me recuerde como un discípulo laico que ha ido por refugio de por vida.”

Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena opāsādaṁ nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena opāsādaṁ nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari.
Tatra sudaṁ bhagavā opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena opāsādaṁ nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane.

Tena kho pana samayena caṅkī brāhmaṇo opāsādaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā pasenadinā kosalena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ.

Tena kho pana samayena caṅkī brāhmaṇo opāsādaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā pasenadinā kosalena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ.

Tena kho pana samayena caṅkī brāhmaṇo opāsādaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā pasenadinā kosalena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ.

Assosuṁ kho opāsādakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ opāsādaṁ anuppatto, opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti.

Assosuṁ kho opāsādakā brāhmaṇagahapatikā:
“samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ opāsādaṁ anuppatto, opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane.
Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti.
So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā pavedeti.
So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti.
Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti.

Assosuṁ kho opāsādakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ opāsādaṁ anuppatto, opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti.

Atha kho opāsādakā brāhmaṇagahapatikā opāsādā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena devavanaṁ sālavanaṁ.

Atha kho opāsādakā brāhmaṇagahapatikā opāsādā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena devavanaṁ sālavanaṁ.

Atha kho opāsādakā brāhmaṇagahapatikā opāsādā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena devavanaṁ sālavanaṁ.

Tena kho pana samayena caṅkī brāhmaṇo uparipāsāde divāseyyaṁ upagato. Addasā kho caṅkī brāhmaṇo opāsādake brāhmaṇagahapatike opāsādā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūte uttarenamukhaṁ yena devavanaṁ sālavanaṁ tenupasaṅkamante. Disvā khattaṁ āmantesi: “kiṁ nu kho, bho khatte, opāsādakā brāhmaṇagahapatikā opāsādā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena devavanaṁ sālavanan”ti?

Tena kho pana samayena caṅkī brāhmaṇo uparipāsāde divāseyyaṁ upagato.
Addasā kho caṅkī brāhmaṇo opāsādake brāhmaṇagahapatike opāsādā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūte uttarenamukhaṁ yena devavanaṁ sālavanaṁ tenupasaṅkamante.
Disvā khattaṁ āmantesi:
“kiṁ nu kho, bho khatte, opāsādakā brāhmaṇagahapatikā opāsādā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena devavanaṁ sālavanan”ti?

Tena kho pana samayena caṅkī brāhmaṇo uparipāsāde divāseyyaṁ upagato. Addasā kho caṅkī brāhmaṇo opāsādake brāhmaṇagahapatike opāsādā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūte uttarenamukhaṁ yena devavanaṁ sālavanaṁ tenupasaṅkamante. Disvā khattaṁ āmantesi: “kiṁ nu kho, bho khatte, opāsādakā brāhmaṇagahapatikā opāsādā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena devavanaṁ sālavanan”ti?

“Atthi, bho caṅkī, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ opāsādaṁ anuppatto, opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tamete bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya gacchantī”ti.

“Atthi, bho caṅkī, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ opāsādaṁ anuppatto, opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane.
Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti.
Tamete bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya gacchantī”ti.

“Atthi, bho caṅkī, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ opāsādaṁ anuppatto, opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tamete bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya gacchantī”ti.

“Tena hi, bho khatte, yena opāsādakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā opāsādake brāhmaṇagahapatike evaṁ vadehi: ‘caṅkī, bho, brāhmaṇo evamāha— āgamentu kira bhonto, caṅkīpi brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī’”ti.

“Tena hi, bho khatte, yena opāsādakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā opāsādake brāhmaṇagahapatike evaṁ vadehi:
‘caṅkī, bho, brāhmaṇo evamāha—
āgamentu kira bhonto, caṅkīpi brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī’”ti.

“Tena hi, bho khatte, yena opāsādakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā opāsādake brāhmaṇagahapatike evaṁ vadehi: ‘caṅkī, bho, brāhmaṇo evamāha—āgamentu kira bhonto, caṅkīpi brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī’”ti.

“Evaṁ, bho”ti kho so khatto caṅkissa brāhmaṇassa paṭissutvā yena opāsādakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā opāsādake brāhmaṇagahapatike etadavoca: “caṅkī, bho, brāhmaṇo evamāha: ‘āgamentu kira bhonto, caṅkīpi brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī’”ti.

“Evaṁ, bho”ti kho so khatto caṅkissa brāhmaṇassa paṭissutvā yena opāsādakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā opāsādake brāhmaṇagahapatike etadavoca:
“caṅkī, bho, brāhmaṇo evamāha:
‘āgamentu kira bhonto, caṅkīpi brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī’”ti.

“Evaṁ, bho”ti kho so khatto caṅkissa brāhmaṇassa paṭissutvā yena opāsādakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā opāsādake brāhmaṇagahapatike etadavoca: “caṅkī, bho, brāhmaṇo evamāha: ‘āgamentu kira bhonto, caṅkīpi brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī’”ti.

Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṁ brāhmaṇānaṁ pañcamattāni brāhmaṇasatāni opāsāde paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Assosuṁ kho te brāhmaṇā: “caṅkī kira brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī”ti. Atha kho te brāhmaṇā yena caṅkī brāhmaṇo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā caṅkiṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ: “saccaṁ kira bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī”ti?

Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṁ brāhmaṇānaṁ pañcamattāni brāhmaṇasatāni opāsāde paṭivasanti kenacideva karaṇīyena.
Assosuṁ kho te brāhmaṇā:
“caṅkī kira brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī”ti.
Atha kho te brāhmaṇā yena caṅkī brāhmaṇo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā caṅkiṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ:
“saccaṁ kira bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī”ti?

Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṁ brāhmaṇānaṁ pañcamattāni brāhmaṇasatāni opāsāde paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Assosuṁ kho te brāhmaṇā: “caṅkī kira brāhmaṇo samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī”ti. Atha kho te brāhmaṇā yena caṅkī brāhmaṇo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā caṅkiṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ: “saccaṁ kira bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissatī”ti?

“Evaṁ kho me, bho, hoti: ‘ahaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissāmī’”ti.

“Evaṁ kho me, bho, hoti:
‘ahaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissāmī’”ti.

“Evaṁ kho me, bho, hoti: ‘ahaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissāmī’”ti.

“Mā bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkami. Na arahati bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṁ caṅkiṁ dassanāya upasaṅkamituṁ.

“Mā bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkami.
Na arahati bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ;
samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṁ caṅkiṁ dassanāya upasaṅkamituṁ.

“Mā bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkami. Na arahati bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṁ caṅkiṁ dassanāya upasaṅkamituṁ.

Bhavañhi caṅkī ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi bhavaṁ caṅkī ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṁ caṅkiṁ dassanāya upasaṅkamituṁ.

Bhavañhi caṅkī ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena.
Yampi bhavaṁ caṅkī ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ;
samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṁ caṅkiṁ dassanāya upasaṅkamituṁ.

Bhavañhi caṅkī ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi bhavaṁ caṅkī ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṁ caṅkiṁ dassanāya upasaṅkamituṁ.

Bhavañhi caṅkī aḍḍho mahaddhano mahābhogo …pe…

Bhavañhi caṅkī aḍḍho mahaddhano mahābhogo …pe…

Bhavañhi caṅkī aḍḍho mahaddhano mahābhogo …pe…

bhavañhi caṅkī tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo …pe…

bhavañhi caṅkī tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo …pe…

bhavañhi caṅkī tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo …pe…

bhavañhi caṅkī abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya …pe…*brahmavacchasī → brahmavaccasī (bj, pts1ed)

bhavañhi caṅkī abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya …pe…*brahmavacchasī → brahmavaccasī (bj, pts1ed)

bhavañhi caṅkī abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya …pe…*brahmavacchasī → brahmavaccasī (bj, pts1ed)

bhavañhi caṅkī sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato …pe…

bhavañhi caṅkī sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato …pe…

bhavañhi caṅkī sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato …pe…

bhavañhi caṅkī kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā …pe…

bhavañhi caṅkī kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā …pe…

bhavañhi caṅkī kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā …pe…

bhavañhi caṅkī bahūnaṁ ācariyapācariyo, tīṇi māṇavakasatāni mante vāceti …pe…

bhavañhi caṅkī bahūnaṁ ācariyapācariyo, tīṇi māṇavakasatāni mante vāceti …pe…

bhavañhi caṅkī bahūnaṁ ācariyapācariyo, tīṇi māṇavakasatāni mante vāceti …pe…

bhavañhi caṅkī rañño pasenadissa kosalassa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… bhavañhi caṅkī brāhmaṇassa pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe…

bhavañhi caṅkī rañño pasenadissa kosalassa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe…
bhavañhi caṅkī brāhmaṇassa pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe…

bhavañhi caṅkī rañño pasenadissa kosalassa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… bhavañhi caṅkī brāhmaṇassa pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe…

bhavañhi caṅkī opāsādaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā pasenadinā kosalena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ.

bhavañhi caṅkī opāsādaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā pasenadinā kosalena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ.

bhavañhi caṅkī opāsādaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā pasenadinā kosalena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ.

Yampi bhavaṁ caṅkī opāsādaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā pasenadinā kosalena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ, imināpaṅgena na arahati bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṁ caṅkiṁ dassanāya upasaṅkamitun”ti.

Yampi bhavaṁ caṅkī opāsādaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā pasenadinā kosalena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ, imināpaṅgena na arahati bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ;
samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṁ caṅkiṁ dassanāya upasaṅkamitun”ti.

Yampi bhavaṁ caṅkī opāsādaṁ ajjhāvasati sattussadaṁ satiṇakaṭṭhodakaṁ sadhaññaṁ rājabhoggaṁ raññā pasenadinā kosalena dinnaṁ rājadāyaṁ brahmadeyyaṁ, imināpaṅgena na arahati bhavaṁ caṅkī samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṁ caṅkiṁ dassanāya upasaṅkamitun”ti.

Evaṁ vutte, caṅkī brāhmaṇo te brāhmaṇe etadavoca:

Evaṁ vutte, caṅkī brāhmaṇo te brāhmaṇe etadavoca:

Evaṁ vutte, caṅkī brāhmaṇo te brāhmaṇe etadavoca:

“tena hi, bho, mamapi suṇātha, yathā mayameva arahāma taṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; na tveva arahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ.

“tena hi, bho, mamapi suṇātha, yathā mayameva arahāma taṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ;
na tveva arahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ.

“tena hi, bho, mamapi suṇātha, yathā mayameva arahāma taṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; na tveva arahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ.

Samaṇo khalu, bho, gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi, bho, samaṇo gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; atha kho mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ.

Samaṇo khalu, bho, gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena.
Yampi, bho, samaṇo gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ;
atha kho mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ.

Samaṇo khalu, bho, gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi, bho, samaṇo gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; atha kho mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ.

Samaṇo khalu, bho, gotamo pahūtaṁ hiraññasuvaṇṇaṁ ohāya pabbajito bhūmigatañca vehāsaṭṭhañca …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo pahūtaṁ hiraññasuvaṇṇaṁ ohāya pabbajito bhūmigatañca vehāsaṭṭhañca …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo pahūtaṁ hiraññasuvaṇṇaṁ ohāya pabbajito bhūmigatañca vehāsaṭṭhañca …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo daharova samāno yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo daharova samāno yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo daharova samāno yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo akāmakānaṁ mātāpitūnaṁ assumukhānaṁ rudantānaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo akāmakānaṁ mātāpitūnaṁ assumukhānaṁ rudantānaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo akāmakānaṁ mātāpitūnaṁ assumukhānaṁ rudantānaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo sīlavā ariyasīlī kusalasīlī kusalena sīlena samannāgato …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo sīlavā ariyasīlī kusalasīlī kusalena sīlena samannāgato …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo sīlavā ariyasīlī kusalasīlī kusalena sīlena samannāgato …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo bahūnaṁ ācariyapācariyo …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo bahūnaṁ ācariyapācariyo …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo bahūnaṁ ācariyapācariyo …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo khīṇakāmarāgo vigatacāpallo …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo khīṇakāmarāgo vigatacāpallo …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo khīṇakāmarāgo vigatacāpallo …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo kammavādī kiriyavādī apāpapurekkhāro brahmaññāya pajāya …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo kammavādī kiriyavādī apāpapurekkhāro brahmaññāya pajāya …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo kammavādī kiriyavādī apāpapurekkhāro brahmaññāya pajāya …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo uccā kulā pabbajito asambhinnā khattiyakulā …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo uccā kulā pabbajito asambhinnā khattiyakulā …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo uccā kulā pabbajito asambhinnā khattiyakulā …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo aḍḍhā kulā pabbajito mahaddhanā mahābhogā …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo aḍḍhā kulā pabbajito mahaddhanā mahābhogā …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo aḍḍhā kulā pabbajito mahaddhanā mahābhogā …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ tiroraṭṭhā tirojanapadā saṁpucchituṁ āgacchanti …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ tiroraṭṭhā tirojanapadā saṁpucchituṁ āgacchanti …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ tiroraṭṭhā tirojanapadā saṁpucchituṁ āgacchanti …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ anekāni devatāsahassāni pāṇehi saraṇaṁ gatāni …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ anekāni devatāsahassāni pāṇehi saraṇaṁ gatāni …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ anekāni devatāsahassāni pāṇehi saraṇaṁ gatāni …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ rājā māgadho seniyo bimbisāro saputtadāro pāṇehi saraṇaṁ gato …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ rājā māgadho seniyo bimbisāro saputtadāro pāṇehi saraṇaṁ gato …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ rājā māgadho seniyo bimbisāro saputtadāro pāṇehi saraṇaṁ gato …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ rājā pasenadi kosalo saputtadāro pāṇehi saraṇaṁ gato …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ rājā pasenadi kosalo saputtadāro pāṇehi saraṇaṁ gato …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ rājā pasenadi kosalo saputtadāro pāṇehi saraṇaṁ gato …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ brāhmaṇo pokkharasāti saputtadāro pāṇehi saraṇaṁ gato …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ brāhmaṇo pokkharasāti saputtadāro pāṇehi saraṇaṁ gato …pe…

Samaṇaṁ khalu, bho, gotamaṁ brāhmaṇo pokkharasāti saputtadāro pāṇehi saraṇaṁ gato …pe…

Samaṇo khalu, bho, gotamo opāsādaṁ anuppatto opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane. Ye kho te samaṇā vā brāhmaṇā vā amhākaṁ gāmakkhettaṁ āgacchanti, atithī no te honti. Atithī kho panamhehi sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Yampi samaṇo gotamo opāsādaṁ anuppatto opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane, atithimhākaṁ samaṇo gotamo. Atithi kho panamhehi sakkātabbo garukātabbo mānetabbo pūjetabbo. Imināpaṅgena na arahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; atha kho mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ.

Samaṇo khalu, bho, gotamo opāsādaṁ anuppatto opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane.
Ye kho te samaṇā vā brāhmaṇā vā amhākaṁ gāmakkhettaṁ āgacchanti, atithī no te honti.
Atithī kho panamhehi sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā.
Yampi samaṇo gotamo opāsādaṁ anuppatto opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane, atithimhākaṁ samaṇo gotamo.
Atithi kho panamhehi sakkātabbo garukātabbo mānetabbo pūjetabbo.
Imināpaṅgena na arahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ;
atha kho mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ.

Samaṇo khalu, bho, gotamo opāsādaṁ anuppatto opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane. Ye kho te samaṇā vā brāhmaṇā vā amhākaṁ gāmakkhettaṁ āgacchanti, atithī no te honti. Atithī kho panamhehi sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Yampi samaṇo gotamo opāsādaṁ anuppatto opāsāde viharati uttarena opāsādaṁ devavane sālavane, atithimhākaṁ samaṇo gotamo. Atithi kho panamhehi sakkātabbo garukātabbo mānetabbo pūjetabbo. Imināpaṅgena na arahati so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ; atha kho mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ.

Ettake kho ahaṁ, bho, tassa bhoto gotamassa vaṇṇe pariyāpuṇāmi, no ca kho so bhavaṁ gotamo ettakavaṇṇo; aparimāṇavaṇṇo hi so bhavaṁ gotamo. Ekamekenapi tena aṅgena samannāgato na arahati, so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ;*Ekamekenapi tena → ekamekenapi bho (bj, sya-all, km, pts1ed) atha kho mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamitunti. Tena hi, bho, sabbeva mayaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissāmā”ti.

Ettake kho ahaṁ, bho, tassa bhoto gotamassa vaṇṇe pariyāpuṇāmi, no ca kho so bhavaṁ gotamo ettakavaṇṇo;
aparimāṇavaṇṇo hi so bhavaṁ gotamo.
Ekamekenapi tena aṅgena samannāgato na arahati, so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ;*Ekamekenapi tena → ekamekenapi bho (bj, sya-all, km, pts1ed)
atha kho mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamitunti.
Tena hi, bho, sabbeva mayaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissāmā”ti.

Ettake kho ahaṁ, bho, tassa bhoto gotamassa vaṇṇe pariyāpuṇāmi, no ca kho so bhavaṁ gotamo ettakavaṇṇo; aparimāṇavaṇṇo hi so bhavaṁ gotamo. Ekamekenapi tena aṅgena samannāgato na arahati, so bhavaṁ gotamo amhākaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ;*Ekamekenapi tena → ekamekenapi bho (bj, sya-all, km, pts1ed)atha kho mayameva arahāma taṁ bhavantaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamitunti. Tena hi, bho, sabbeva mayaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissāmā”ti.

Atha kho caṅkī brāhmaṇo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi.

Atha kho caṅkī brāhmaṇo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi.

Atha kho caṅkī brāhmaṇo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi.

Tena kho pana samayena bhagavā vuddhehi vuddhehi brāhmaṇehi saddhiṁ kiñci kiñci kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā nisinno hoti. Tena kho pana samayena kāpaṭiko nāma māṇavo daharo vuttasiro soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti.*kāpaṭiko → kāpadiko (sya-all, km); kāpaṭhiko (pts1ed) So vuddhānaṁ vuddhānaṁ brāhmaṇānaṁ bhagavatā saddhiṁ mantayamānānaṁ antarantarā kathaṁ opāteti.

Tena kho pana samayena bhagavā vuddhehi vuddhehi brāhmaṇehi saddhiṁ kiñci kiñci kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā nisinno hoti.
Tena kho pana samayena kāpaṭiko nāma māṇavo daharo vuttasiro soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti.*kāpaṭiko → kāpadiko (sya-all, km); kāpaṭhiko (pts1ed)
So vuddhānaṁ vuddhānaṁ brāhmaṇānaṁ bhagavatā saddhiṁ mantayamānānaṁ antarantarā kathaṁ opāteti.

Tena kho pana samayena bhagavā vuddhehi vuddhehi brāhmaṇehi saddhiṁ kiñci kiñci kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā nisinno hoti. Tena kho pana samayena kāpaṭiko nāma māṇavo daharo vuttasiro soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti.*kāpaṭiko → kāpadiko (sya-all, km); kāpaṭhiko (pts1ed)So vuddhānaṁ vuddhānaṁ brāhmaṇānaṁ bhagavatā saddhiṁ mantayamānānaṁ antarantarā kathaṁ opāteti.

Atha kho bhagavā kāpaṭikaṁ māṇavaṁ apasādeti: “māyasmā bhāradvājo vuddhānaṁ vuddhānaṁ brāhmaṇānaṁ mantayamānānaṁ antarantarā kathaṁ opātetu. Kathāpariyosānaṁ āyasmā bhāradvājo āgametū”ti.

Atha kho bhagavā kāpaṭikaṁ māṇavaṁ apasādeti:
“māyasmā bhāradvājo vuddhānaṁ vuddhānaṁ brāhmaṇānaṁ mantayamānānaṁ antarantarā kathaṁ opātetu.
Kathāpariyosānaṁ āyasmā bhāradvājo āgametū”ti.

Atha kho bhagavā kāpaṭikaṁ māṇavaṁ apasādeti: “māyasmā bhāradvājo vuddhānaṁ vuddhānaṁ brāhmaṇānaṁ mantayamānānaṁ antarantarā kathaṁ opātetu. Kathāpariyosānaṁ āyasmā bhāradvājo āgametū”ti.

Evaṁ vutte, caṅkī brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “mā bhavaṁ gotamo kāpaṭikaṁ māṇavaṁ apasādesi. kulaputto ca kāpaṭiko māṇavo, bahussuto ca kāpaṭiko māṇavo, paṇḍito ca kāpaṭiko māṇavo, kalyāṇavākkaraṇo ca kāpaṭiko māṇavo, pahoti ca kāpaṭiko māṇavo bhotā gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti.

Evaṁ vutte, caṅkī brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca:
“mā bhavaṁ gotamo kāpaṭikaṁ māṇavaṁ apasādesi.
kulaputto ca kāpaṭiko māṇavo, bahussuto ca kāpaṭiko māṇavo, paṇḍito ca kāpaṭiko māṇavo, kalyāṇavākkaraṇo ca kāpaṭiko māṇavo, pahoti ca kāpaṭiko māṇavo bhotā gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti.

Evaṁ vutte, caṅkī brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: “mā bhavaṁ gotamo kāpaṭikaṁ māṇavaṁ apasādesi. kulaputto ca kāpaṭiko māṇavo, bahussuto ca kāpaṭiko māṇavo, paṇḍito ca kāpaṭiko māṇavo, kalyāṇavākkaraṇo ca kāpaṭiko māṇavo, pahoti ca kāpaṭiko māṇavo bhotā gotamena saddhiṁ asmiṁ vacane paṭimantetun”ti.

Atha kho bhagavato etadahosi: “addhā kho kāpaṭikassa māṇavassa tevijjake pāvacane kathā bhavissati.*kathā → kataṁ (bj, sya-all, km, pts1ed); kathaṁ (si, mr) | addhā kho kāpaṭikassa → etadahosi addh kho k etadahosi Tathā hi naṁ brāhmaṇā sampurekkharontī”ti.

Atha kho bhagavato etadahosi:
“addhā kho kāpaṭikassa māṇavassa tevijjake pāvacane kathā bhavissati.*kathā → kataṁ (bj, sya-all, km, pts1ed); kathaṁ (si, mr) | addhā kho kāpaṭikassa → etadahosi addh kho k etadahosi
Tathā hi naṁ brāhmaṇā sampurekkharontī”ti.

Atha kho bhagavato etadahosi: “addhā kho kāpaṭikassa māṇavassa tevijjake pāvacane kathā bhavissati.*kathā → kataṁ (bj, sya-all, km, pts1ed); kathaṁ (si, mr) | addhā kho kāpaṭikassa → etadahosi addh kho k etadahosiTathā hi naṁ brāhmaṇā sampurekkharontī”ti.

Atha kho kāpaṭikassa māṇavassa etadahosi: “yadā me samaṇo gotamo cakkhuṁ upasaṁharissati, athāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ pañhaṁ pucchissāmī”ti. Atha kho bhagavā kāpaṭikassa māṇavassa cetasā cetoparivitakkamaññāya yena kāpaṭiko māṇavo tena cakkhūni upasaṁhāsi.

Atha kho kāpaṭikassa māṇavassa etadahosi:
“yadā me samaṇo gotamo cakkhuṁ upasaṁharissati, athāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ pañhaṁ pucchissāmī”ti.
Atha kho bhagavā kāpaṭikassa māṇavassa cetasā cetoparivitakkamaññāya yena kāpaṭiko māṇavo tena cakkhūni upasaṁhāsi.

Atha kho kāpaṭikassa māṇavassa etadahosi: “yadā me samaṇo gotamo cakkhuṁ upasaṁharissati, athāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ pañhaṁ pucchissāmī”ti. Atha kho bhagavā kāpaṭikassa māṇavassa cetasā cetoparivitakkamaññāya yena kāpaṭiko māṇavo tena cakkhūni upasaṁhāsi.

Atha kho kāpaṭikassa māṇavassa etadahosi: “samannāharati kho maṁ samaṇo gotamo. Yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ pañhaṁ puccheyyan”ti. Atha kho kāpaṭiko māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: “yadidaṁ, bho gotama, brāhmaṇānaṁ porāṇaṁ mantapadaṁ itihitihaparamparāya piṭakasampadāya, tattha ca brāhmaṇā ekaṁsena niṭṭhaṁ gacchanti: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti. Idha bhavaṁ gotamo kimāhā”ti?

Atha kho kāpaṭikassa māṇavassa etadahosi:
“samannāharati kho maṁ samaṇo gotamo.
Yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ pañhaṁ puccheyyan”ti.
Atha kho kāpaṭiko māṇavo bhagavantaṁ etadavoca:
“yadidaṁ, bho gotama, brāhmaṇānaṁ porāṇaṁ mantapadaṁ itihitihaparamparāya piṭakasampadāya, tattha ca brāhmaṇā ekaṁsena niṭṭhaṁ gacchanti:
‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti.
Idha bhavaṁ gotamo kimāhā”ti?

Atha kho kāpaṭikassa māṇavassa etadahosi: “samannāharati kho maṁ samaṇo gotamo. Yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ pañhaṁ puccheyyan”ti. Atha kho kāpaṭiko māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: “yadidaṁ, bho gotama, brāhmaṇānaṁ porāṇaṁ mantapadaṁ itihitihaparamparāya piṭakasampadāya, tattha ca brāhmaṇā ekaṁsena niṭṭhaṁ gacchanti: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti. Idha bhavaṁ gotamo kimāhā”ti?

“Kiṁ pana, bhāradvāja, atthi koci brāhmaṇānaṁ ekabrāhmaṇopi yo evamāha: ‘ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi. Idameva saccaṁ, moghamaññan’”ti?

“Kiṁ pana, bhāradvāja, atthi koci brāhmaṇānaṁ ekabrāhmaṇopi yo evamāha:
‘ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi.
Idameva saccaṁ, moghamaññan’”ti?

“Kiṁ pana, bhāradvāja, atthi koci brāhmaṇānaṁ ekabrāhmaṇopi yo evamāha: ‘ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi. Idameva saccaṁ, moghamaññan’”ti?

“No hidaṁ, bho gotama”.

“No hidaṁ, bho gotama”.

“No hidaṁ, bho gotama”.

“Kiṁ pana, bhāradvāja, atthi koci brāhmaṇānaṁ ekācariyopi, ekācariyapācariyopi, yāva sattamā ācariyamahayugāpi, yo evamāha: ‘ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi. Idameva saccaṁ, moghamaññan’”ti?

“Kiṁ pana, bhāradvāja, atthi koci brāhmaṇānaṁ ekācariyopi, ekācariyapācariyopi, yāva sattamā ācariyamahayugāpi, yo evamāha:
‘ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi.
Idameva saccaṁ, moghamaññan’”ti?

“Kiṁ pana, bhāradvāja, atthi koci brāhmaṇānaṁ ekācariyopi, ekācariyapācariyopi, yāva sattamā ācariyamahayugāpi, yo evamāha: ‘ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi. Idameva saccaṁ, moghamaññan’”ti?

“No hidaṁ, bho gotama”.

“No hidaṁ, bho gotama”.

“No hidaṁ, bho gotama”.

“Kiṁ pana, bhāradvāja, yepi te brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi evamāhaṁsu: ‘mayametaṁ jānāma, mayametaṁ passāma. Idameva saccaṁ, moghamaññan’”ti?

“Kiṁ pana, bhāradvāja, yepi te brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu,
tepi evamāhaṁsu:
‘mayametaṁ jānāma, mayametaṁ passāma.
Idameva saccaṁ, moghamaññan’”ti?

“Kiṁ pana, bhāradvāja, yepi te brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi evamāhaṁsu: ‘mayametaṁ jānāma, mayametaṁ passāma. Idameva saccaṁ, moghamaññan’”ti?

“No hidaṁ, bho gotama”.

“No hidaṁ, bho gotama”.

“No hidaṁ, bho gotama”.

“Iti kira, bhāradvāja, natthi koci brāhmaṇānaṁ ekabrāhmaṇopi yo evamāha: ‘ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi. Idameva saccaṁ, moghamaññan’ti; natthi koci brāhmaṇānaṁ ekācariyopi ekācariyapācariyopi, yāva sattamā ācariyamahayugāpi, yo evamāha: ‘ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi. Idameva saccaṁ, moghamaññan’ti; yepi te brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi na evamāhaṁsu: ‘mayametaṁ jānāma, mayametaṁ passāma. Idameva saccaṁ, moghamaññan’ti.

“Iti kira, bhāradvāja, natthi koci brāhmaṇānaṁ ekabrāhmaṇopi yo evamāha:
‘ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi.
Idameva saccaṁ, moghamaññan’ti;
natthi koci brāhmaṇānaṁ ekācariyopi ekācariyapācariyopi, yāva sattamā ācariyamahayugāpi, yo evamāha:
‘ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi.
Idameva saccaṁ, moghamaññan’ti;
yepi te brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi na evamāhaṁsu:
‘mayametaṁ jānāma, mayametaṁ passāma.
Idameva saccaṁ, moghamaññan’ti.

“Iti kira, bhāradvāja, natthi koci brāhmaṇānaṁ ekabrāhmaṇopi yo evamāha: ‘ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi. Idameva saccaṁ, moghamaññan’ti; natthi koci brāhmaṇānaṁ ekācariyopi ekācariyapācariyopi, yāva sattamā ācariyamahayugāpi, yo evamāha: ‘ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi. Idameva saccaṁ, moghamaññan’ti; yepi te brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi na evamāhaṁsu: ‘mayametaṁ jānāma, mayametaṁ passāma. Idameva saccaṁ, moghamaññan’ti.

Seyyathāpi, bhāradvāja, andhaveṇi paramparāsaṁsattā purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati; evameva kho, bhāradvāja, andhaveṇūpamaṁ maññe brāhmaṇānaṁ bhāsitaṁ sampajjati—purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati. Taṁ kiṁ maññasi, bhāradvāja, nanu evaṁ sante brāhmaṇānaṁ amūlikā saddhāsaddhāUna confianza en el Buddha que da la disposición a poner sus enseñanzas en práctica. La fe se vuelve inquebrantable al alcanzar la entrada en la corriente (ver sotāpanna), ya que las enseñanzas han sido confirmadas en la propia experiencia.Ver en el glosario sampajjatī”ti?

Seyyathāpi, bhāradvāja, andhaveṇi paramparāsaṁsattā purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati;
evameva kho, bhāradvāja, andhaveṇūpamaṁ maññe brāhmaṇānaṁ bhāsitaṁ sampajjati—purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati.
Taṁ kiṁ maññasi, bhāradvāja,
nanu evaṁ sante brāhmaṇānaṁ amūlikā saddhāsaddhāUna confianza en el Buddha que da la disposición a poner sus enseñanzas en práctica. La fe se vuelve inquebrantable al alcanzar la entrada en la corriente (ver sotāpanna), ya que las enseñanzas han sido confirmadas en la propia experiencia.Ver en el glosario sampajjatī”ti?

Seyyathāpi, bhāradvāja, andhaveṇi paramparāsaṁsattā purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati; evameva kho, bhāradvāja, andhaveṇūpamaṁ maññe brāhmaṇānaṁ bhāsitaṁ sampajjati—purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati. Taṁ kiṁ maññasi, bhāradvāja, nanu evaṁ sante brāhmaṇānaṁ amūlikā saddhāsaddhāUna confianza en el Buddha que da la disposición a poner sus enseñanzas en práctica. La fe se vuelve inquebrantable al alcanzar la entrada en la corriente (ver sotāpanna), ya que las enseñanzas han sido confirmadas en la propia experiencia.Ver en el glosario sampajjatī”ti?

“Na khvettha, bho gotama, brāhmaṇā saddhāyeva payirupāsanti, anussavāpettha brāhmaṇā payirupāsantī”ti.

“Na khvettha, bho gotama, brāhmaṇā saddhāyeva payirupāsanti, anussavāpettha brāhmaṇā payirupāsantī”ti.

“Na khvettha, bho gotama, brāhmaṇā saddhāyeva payirupāsanti, anussavāpettha brāhmaṇā payirupāsantī”ti.

“Pubbeva kho tvaṁ, bhāradvāja, saddhaṁ agamāsi, anussavaṁ idāni vadesi. Pañca kho ime, bhāradvāja, dhammā diṭṭheva dhamme dvedhā vipākā. Katame pañca? Saddhā, ruci, anussavo, ākāraparivitakko, diṭṭhinijjhānakkhanti— ime kho, bhāradvāja, pañca dhammā diṭṭheva dhamme dvedhā vipākā. Api ca, bhāradvāja, susaddahitaṁyeva hoti, tañca hoti rittaṁ tucchaṁ musā; no cepi susaddahitaṁ hoti, tañca hoti bhūtaṁ tacchaṁ anaññathā. Api ca, bhāradvāja, surucitaṁyeva hoti …pe… svānussutaṁyeva hoti …pe… suparivitakkitaṁyeva hoti …pe… sunijjhāyitaṁyeva hoti, tañca hoti rittaṁ tucchaṁ musā; no cepi sunijjhāyitaṁ hoti, tañca hoti bhūtaṁ tacchaṁ anaññathā. Saccamanurakkhatā, bhāradvāja, viññunā purisena nālamettha ekaṁsena niṭṭhaṁ gantuṁ: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’”ti.

“Pubbeva kho tvaṁ, bhāradvāja, saddhaṁ agamāsi, anussavaṁ idāni vadesi.
Pañca kho ime, bhāradvāja, dhammā diṭṭheva dhamme dvedhā vipākā.
Katame pañca?
Saddhā, ruci, anussavo, ākāraparivitakko, diṭṭhinijjhānakkhanti—
ime kho, bhāradvāja, pañca dhammā diṭṭheva dhamme dvedhā vipākā.
Api ca, bhāradvāja, susaddahitaṁyeva hoti, tañca hoti rittaṁ tucchaṁ musā;
no cepi susaddahitaṁ hoti, tañca hoti bhūtaṁ tacchaṁ anaññathā.
Api ca, bhāradvāja, surucitaṁyeva hoti …pe…
svānussutaṁyeva hoti …pe…
suparivitakkitaṁyeva hoti …pe…
sunijjhāyitaṁyeva hoti, tañca hoti rittaṁ tucchaṁ musā;
no cepi sunijjhāyitaṁ hoti, tañca hoti bhūtaṁ tacchaṁ anaññathā.
Saccamanurakkhatā, bhāradvāja, viññunā purisena nālamettha ekaṁsena niṭṭhaṁ gantuṁ:
‘idameva saccaṁ, moghamaññan’”ti.

“Pubbeva kho tvaṁ, bhāradvāja, saddhaṁ agamāsi, anussavaṁ idāni vadesi. Pañca kho ime, bhāradvāja, dhammā diṭṭheva dhamme dvedhā vipākā. Katame pañca? Saddhā, ruci, anussavo, ākāraparivitakko, diṭṭhinijjhānakkhanti—ime kho, bhāradvāja, pañca dhammā diṭṭheva dhamme dvedhā vipākā. Api ca, bhāradvāja, susaddahitaṁyeva hoti, tañca hoti rittaṁ tucchaṁ musā; no cepi susaddahitaṁ hoti, tañca hoti bhūtaṁ tacchaṁ anaññathā. Api ca, bhāradvāja, surucitaṁyeva hoti …pe… svānussutaṁyeva hoti …pe… suparivitakkitaṁyeva hoti …pe… sunijjhāyitaṁyeva hoti, tañca hoti rittaṁ tucchaṁ musā; no cepi sunijjhāyitaṁ hoti, tañca hoti bhūtaṁ tacchaṁ anaññathā. Saccamanurakkhatā, bhāradvāja, viññunā purisena nālamettha ekaṁsena niṭṭhaṁ gantuṁ: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’”ti.

“Kittāvatā pana, bho gotama, saccānurakkhaṇā hoti, kittāvatā saccamanurakkhati? Saccānurakkhaṇaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.

“Kittāvatā pana, bho gotama, saccānurakkhaṇā hoti, kittāvatā saccamanurakkhati?
Saccānurakkhaṇaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.

“Kittāvatā pana, bho gotama, saccānurakkhaṇā hoti, kittāvatā saccamanurakkhati? Saccānurakkhaṇaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.

“Saddhā cepi, bhāradvāja, purisassa hoti; ‘evaṁ me saddhā’ti— iti vadaṁ saccamanurakkhati, na tveva tāva ekaṁsena niṭṭhaṁ gacchati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti (…).*(…) → na tveva tāva saccānubodho hoti) (bj); (ettāvatā kho bhāradvāja saccamanurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānurakkhaṇaṁ paññāpema, na tveva tāva saccānubodho hoti) (sya-all, km); (ettāvatā kho bhāradvāja saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānurakkhaṇaṁ paññāpemi, na tveva tāva saccānubodho hoti) (pts1ed) Ruci cepi, bhāradvāja, purisassa hoti …pe… anussavo cepi, bhāradvāja, purisassa hoti …pe… ākāraparivitakko cepi, bhāradvāja, purisassa hoti …pe… diṭṭhinijjhānakkhanti cepi, bhāradvāja, purisassa hoti; ‘evaṁ me diṭṭhinijjhānakkhantī’ti— iti vadaṁ saccamanurakkhati, na tveva tāva ekaṁsena niṭṭhaṁ gacchati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti. Ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānurakkhaṇaṁ paññapema; na tveva tāva saccānubodho hotī”ti.

“Saddhā cepi, bhāradvāja, purisassa hoti;
‘evaṁ me saddhā’ti—
iti vadaṁ saccamanurakkhati, na tveva tāva ekaṁsena niṭṭhaṁ gacchati:
‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti (…).*(…) → na tveva tāva saccānubodho hoti) (bj); (ettāvatā kho bhāradvāja saccamanurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānurakkhaṇaṁ paññāpema, na tveva tāva saccānubodho hoti) (sya-all, km); (ettāvatā kho bhāradvāja saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānurakkhaṇaṁ paññāpemi, na tveva tāva saccānubodho hoti) (pts1ed)
Ruci cepi, bhāradvāja, purisassa hoti …pe…
anussavo cepi, bhāradvāja, purisassa hoti …pe…
ākāraparivitakko cepi, bhāradvāja, purisassa hoti …pe…
diṭṭhinijjhānakkhanti cepi, bhāradvāja, purisassa hoti;
‘evaṁ me diṭṭhinijjhānakkhantī’ti—
iti vadaṁ saccamanurakkhati, na tveva tāva ekaṁsena niṭṭhaṁ gacchati:
‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti.
Ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānurakkhaṇaṁ paññapema;
na tveva tāva saccānubodho hotī”ti.

“Saddhā cepi, bhāradvāja, purisassa hoti; ‘evaṁ me saddhā’ti—iti vadaṁ saccamanurakkhati, na tveva tāva ekaṁsena niṭṭhaṁ gacchati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti (…).*(…) → na tveva tāva saccānubodho hoti) (bj); (ettāvatā kho bhāradvāja saccamanurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānurakkhaṇaṁ paññāpema, na tveva tāva saccānubodho hoti) (sya-all, km); (ettāvatā kho bhāradvāja saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānurakkhaṇaṁ paññāpemi, na tveva tāva saccānubodho hoti) (pts1ed)Ruci cepi, bhāradvāja, purisassa hoti …pe… anussavo cepi, bhāradvāja, purisassa hoti …pe… ākāraparivitakko cepi, bhāradvāja, purisassa hoti …pe… diṭṭhinijjhānakkhanti cepi, bhāradvāja, purisassa hoti; ‘evaṁ me diṭṭhinijjhānakkhantī’ti—iti vadaṁ saccamanurakkhati, na tveva tāva ekaṁsena niṭṭhaṁ gacchati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti. Ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānurakkhaṇaṁ paññapema; na tveva tāva saccānubodho hotī”ti.

“Ettāvatā, bho gotama, saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānurakkhaṇaṁ pekkhāma. Kittāvatā pana, bho gotama, saccānubodho hoti, kittāvatā saccamanubujjhati? Saccānubodhaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.

“Ettāvatā, bho gotama, saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānurakkhaṇaṁ pekkhāma.
Kittāvatā pana, bho gotama, saccānubodho hoti, kittāvatā saccamanubujjhati?
Saccānubodhaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.

“Ettāvatā, bho gotama, saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānurakkhaṇaṁ pekkhāma. Kittāvatā pana, bho gotama, saccānubodho hoti, kittāvatā saccamanubujjhati? Saccānubodhaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.

“Idha, bhāradvāja, bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati.*Idha → idha kira (sya-all, km, mr) Tamenaṁ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā tīsu dhammesu samannesati— lobhanīyesu dhammesu, dosanīyesu dhammesu, mohanīyesu dhammesu. Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya— jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya— passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti? Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya— jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya— passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya.*dukkhāya → dukkhāyāti (sabbattha) Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṁ aluddhassa.*Tathārūpo → tathā (bj, sya-all, km, pts1ed) | tathārūpo → tathā (bj, sya-all, km, pts1ed) Yaṁ kho pana ayamāyasmā dhammaṁ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo luddhenā’ti.

“Idha, bhāradvāja, bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati.*Idha → idha kira (sya-all, km, mr)
Tamenaṁ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā tīsu dhammesu samannesati—
lobhanīyesu dhammesu, dosanīyesu dhammesu, mohanīyesu dhammesu.
Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—
jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—
passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti?
Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti:
‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—
jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—
passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya.*dukkhāya → dukkhāyāti (sabbattha)
Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṁ aluddhassa.*Tathārūpo → tathā (bj, sya-all, km, pts1ed) | tathārūpo → tathā (bj, sya-all, km, pts1ed)
Yaṁ kho pana ayamāyasmā dhammaṁ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo;
na so dhammo sudesiyo luddhenā’ti.

“Idha, bhāradvāja, bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati.*Idha → idha kira (sya-all, km, mr)Tamenaṁ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā tīsu dhammesu samannesati—lobhanīyesu dhammesu, dosanīyesu dhammesu, mohanīyesu dhammesu. Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti? Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya.*dukkhāya → dukkhāyāti (sabbattha)Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṁ aluddhassa.*Tathārūpo → tathā (bj, sya-all, km, pts1ed) | tathārūpo → tathā (bj, sya-all, km, pts1ed)Yaṁ kho pana ayamāyasmā dhammaṁ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo luddhenā’ti.

Yato naṁ samannesamāno visuddhaṁ lobhanīyehi dhammehi samanupassati tato naṁ uttari samannesati dosanīyesu dhammesu. Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā yathārūpehi dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya— jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya— passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti? Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā yathārūpehi dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya— jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya— passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṁ aduṭṭhassa. Yaṁ kho pana ayamāyasmā dhammaṁ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo duṭṭhenā’ti.

Yato naṁ samannesamāno visuddhaṁ lobhanīyehi dhammehi samanupassati tato naṁ uttari samannesati dosanīyesu dhammesu.
Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā yathārūpehi dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—
jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—
passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti?
Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti:
‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā yathārūpehi dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—
jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—
passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya.
Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṁ aduṭṭhassa.
Yaṁ kho pana ayamāyasmā dhammaṁ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo;
na so dhammo sudesiyo duṭṭhenā’ti.

Yato naṁ samannesamāno visuddhaṁ lobhanīyehi dhammehi samanupassati tato naṁ uttari samannesati dosanīyesu dhammesu. Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā yathārūpehi dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti? Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā yathārūpehi dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṁ aduṭṭhassa. Yaṁ kho pana ayamāyasmā dhammaṁ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo duṭṭhenā’ti.

Yato naṁ samannesamāno visuddhaṁ dosanīyehi dhammehi samanupassati, tato naṁ uttari samannesati mohanīyesu dhammesu. Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā mohanīyā dhammā yathārūpehi mohanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya— jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya— passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti? Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā mohanīyā dhammā yathārūpehi mohanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya— jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya— passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṁ amūḷhassa. Yaṁ kho pana ayamāyasmā dhammaṁ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo mūḷhenā’ti.

Yato naṁ samannesamāno visuddhaṁ dosanīyehi dhammehi samanupassati, tato naṁ uttari samannesati mohanīyesu dhammesu.
Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā mohanīyā dhammā yathārūpehi mohanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—
jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—
passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti?
Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti:
‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā mohanīyā dhammā yathārūpehi mohanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—
jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—
passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya.
Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṁ amūḷhassa.
Yaṁ kho pana ayamāyasmā dhammaṁ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo;
na so dhammo sudesiyo mūḷhenā’ti.

Yato naṁ samannesamāno visuddhaṁ dosanīyehi dhammehi samanupassati, tato naṁ uttari samannesati mohanīyesu dhammesu. Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā mohanīyā dhammā yathārūpehi mohanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti? Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā mohanīyā dhammā yathārūpehi mohanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṁ amūḷhassa. Yaṁ kho pana ayamāyasmā dhammaṁ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo mūḷhenā’ti.

Yato naṁ samannesamāno visuddhaṁ mohanīyehi dhammehi samanupassati; atha tamhi saddhaṁ niveseti, saddhājāto upasaṅkamati, upasaṅkamanto payirupāsati, payirupāsanto sotaṁ odahati, ohitasoto dhammaṁ suṇāti, sutvā dhammaṁ dhāreti, dhatānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati, atthaṁ upaparikkhato dhammā nijjhānaṁ khamanti, dhammanijjhānakkhantiyā satisatiAtención plena, memoria, poderes de referencia y retención. En algunos contextos, la palabra sati cuando se usa sola cubre también la alerta (sampajañña).Ver en el glosario chando jāyati, chandajāto ussahati, ussahitvā tuleti, tulayitvā padahati, pahitatto samāno kāyena ceva paramasaccaṁ sacchikaroti paññāya ca naṁ ativijjha passati.*dhatānaṁ → dhāritānaṁ (pts1ed, mr) Ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānubodho hoti, ettāvatā saccamanubujjhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānubodhaṁ paññapema; na tveva tāva saccānuppatti hotī”ti.

Yato naṁ samannesamāno visuddhaṁ mohanīyehi dhammehi samanupassati;
atha tamhi saddhaṁ niveseti, saddhājāto upasaṅkamati, upasaṅkamanto payirupāsati, payirupāsanto sotaṁ odahati, ohitasoto dhammaṁ suṇāti, sutvā dhammaṁ dhāreti, dhatānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati, atthaṁ upaparikkhato dhammā nijjhānaṁ khamanti, dhammanijjhānakkhantiyā satisatiAtención plena, memoria, poderes de referencia y retención. En algunos contextos, la palabra sati cuando se usa sola cubre también la alerta (sampajañña).Ver en el glosario chando jāyati, chandajāto ussahati, ussahitvā tuleti, tulayitvā padahati, pahitatto samāno kāyena ceva paramasaccaṁ sacchikaroti paññāya ca naṁ ativijjha passati.*dhatānaṁ → dhāritānaṁ (pts1ed, mr)
Ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānubodho hoti, ettāvatā saccamanubujjhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānubodhaṁ paññapema;
na tveva tāva saccānuppatti hotī”ti.

Yato naṁ samannesamāno visuddhaṁ mohanīyehi dhammehi samanupassati; atha tamhi saddhaṁ niveseti, saddhājāto upasaṅkamati, upasaṅkamanto payirupāsati, payirupāsanto sotaṁ odahati, ohitasoto dhammaṁ suṇāti, sutvā dhammaṁ dhāreti, dhatānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati, atthaṁ upaparikkhato dhammā nijjhānaṁ khamanti, dhammanijjhānakkhantiyā satisatiAtención plena, memoria, poderes de referencia y retención. En algunos contextos, la palabra sati cuando se usa sola cubre también la alerta (sampajañña).Ver en el glosario chando jāyati, chandajāto ussahati, ussahitvā tuleti, tulayitvā padahati, pahitatto samāno kāyena ceva paramasaccaṁ sacchikaroti paññāya ca naṁ ativijjha passati.*dhatānaṁ → dhāritānaṁ (pts1ed, mr)Ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānubodho hoti, ettāvatā saccamanubujjhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānubodhaṁ paññapema; na tveva tāva saccānuppatti hotī”ti.

“Ettāvatā, bho gotama, saccānubodho hoti, ettāvatā saccamanubujjhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānubodhaṁ pekkhāma. Kittāvatā pana, bho gotama, saccānuppatti hoti, kittāvatā saccamanupāpuṇāti? Saccānuppattiṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.

“Ettāvatā, bho gotama, saccānubodho hoti, ettāvatā saccamanubujjhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānubodhaṁ pekkhāma.
Kittāvatā pana, bho gotama, saccānuppatti hoti, kittāvatā saccamanupāpuṇāti?
Saccānuppattiṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.

“Ettāvatā, bho gotama, saccānubodho hoti, ettāvatā saccamanubujjhati, ettāvatā ca mayaṁ saccānubodhaṁ pekkhāma. Kittāvatā pana, bho gotama, saccānuppatti hoti, kittāvatā saccamanupāpuṇāti? Saccānuppattiṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.

“Tesaṁyeva, bhāradvāja, dhammānaṁ āsevanā bhāvanābhāvanāCultivo o desarrollo mental; meditación. El tercero de los tres fundamentos para la acción meritoria. Ver también dāna y sīla.Ver en el glosario bahulīkammaṁ saccānuppatti hoti. Ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānuppatti hoti, ettāvatā saccamanupāpuṇāti, ettāvatā ca mayaṁ saccānuppattiṁ paññapemā”ti.

“Tesaṁyeva, bhāradvāja, dhammānaṁ āsevanā bhāvanābhāvanāCultivo o desarrollo mental; meditación. El tercero de los tres fundamentos para la acción meritoria. Ver también dāna y sīla.Ver en el glosario bahulīkammaṁ saccānuppatti hoti.
Ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānuppatti hoti, ettāvatā saccamanupāpuṇāti, ettāvatā ca mayaṁ saccānuppattiṁ paññapemā”ti.

“Tesaṁyeva, bhāradvāja, dhammānaṁ āsevanā bhāvanābhāvanāCultivo o desarrollo mental; meditación. El tercero de los tres fundamentos para la acción meritoria. Ver también dāna y sīla.Ver en el glosario bahulīkammaṁ saccānuppatti hoti. Ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānuppatti hoti, ettāvatā saccamanupāpuṇāti, ettāvatā ca mayaṁ saccānuppattiṁ paññapemā”ti.

“Ettāvatā, bho gotama, saccānuppatti hoti, ettāvatā saccamanupāpuṇāti, ettāvatā ca mayaṁ saccānuppattiṁ pekkhāma. Saccānuppattiyā pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Saccānuppattiyā bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.

“Ettāvatā, bho gotama, saccānuppatti hoti, ettāvatā saccamanupāpuṇāti, ettāvatā ca mayaṁ saccānuppattiṁ pekkhāma.
Saccānuppattiyā pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro?
Saccānuppattiyā bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.

“Ettāvatā, bho gotama, saccānuppatti hoti, ettāvatā saccamanupāpuṇāti, ettāvatā ca mayaṁ saccānuppattiṁ pekkhāma. Saccānuppattiyā pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Saccānuppattiyā bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.

“Saccānuppattiyā kho, bhāradvāja, padhānaṁ bahukāraṁ. No cetaṁ padaheyya, nayidaṁ saccamanupāpuṇeyya. Yasmā ca kho padahati tasmā saccamanupāpuṇāti. Tasmā saccānuppattiyā padhānaṁ bahukāran”ti.

“Saccānuppattiyā kho, bhāradvāja, padhānaṁ bahukāraṁ.
No cetaṁ padaheyya, nayidaṁ saccamanupāpuṇeyya.
Yasmā ca kho padahati tasmā saccamanupāpuṇāti.
Tasmā saccānuppattiyā padhānaṁ bahukāran”ti.

“Saccānuppattiyā kho, bhāradvāja, padhānaṁ bahukāraṁ. No cetaṁ padaheyya, nayidaṁ saccamanupāpuṇeyya. Yasmā ca kho padahati tasmā saccamanupāpuṇāti. Tasmā saccānuppattiyā padhānaṁ bahukāran”ti.

“Padhānassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Padhānassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.

“Padhānassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro?
Padhānassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.

“Padhānassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Padhānassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.

“Padhānassa kho, bhāradvāja, tulanā bahukārā. No cetaṁ tuleyya, nayidaṁ padaheyya. Yasmā ca kho tuleti tasmā padahati. Tasmā padhānassa tulanā bahukārā”ti.

“Padhānassa kho, bhāradvāja, tulanā bahukārā.
No cetaṁ tuleyya, nayidaṁ padaheyya.
Yasmā ca kho tuleti tasmā padahati.
Tasmā padhānassa tulanā bahukārā”ti.

“Padhānassa kho, bhāradvāja, tulanā bahukārā. No cetaṁ tuleyya, nayidaṁ padaheyya. Yasmā ca kho tuleti tasmā padahati. Tasmā padhānassa tulanā bahukārā”ti.

“Tulanāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Tulanāya bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Tulanāya kho, bhāradvāja, ussāho bahukāro. No cetaṁ ussaheyya, nayidaṁ tuleyya. Yasmā ca kho ussahati tasmā tuleti. Tasmā tulanāya ussāho bahukāro”ti.

“Tulanāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro?
Tulanāya bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.
“Tulanāya kho, bhāradvāja, ussāho bahukāro.
No cetaṁ ussaheyya, nayidaṁ tuleyya.
Yasmā ca kho ussahati tasmā tuleti.
Tasmā tulanāya ussāho bahukāro”ti.

“Tulanāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Tulanāya bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Tulanāya kho, bhāradvāja, ussāho bahukāro. No cetaṁ ussaheyya, nayidaṁ tuleyya. Yasmā ca kho ussahati tasmā tuleti. Tasmā tulanāya ussāho bahukāro”ti.

“Ussāhassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Ussāhassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Ussāhassa kho, bhāradvāja, chando bahukāro. No cetaṁ chando jāyetha, nayidaṁ ussaheyya. Yasmā ca kho chando jāyati tasmā ussahati. Tasmā ussāhassa chando bahukāro”ti.

“Ussāhassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro?
Ussāhassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.
“Ussāhassa kho, bhāradvāja, chando bahukāro.
No cetaṁ chando jāyetha, nayidaṁ ussaheyya.
Yasmā ca kho chando jāyati tasmā ussahati.
Tasmā ussāhassa chando bahukāro”ti.

“Ussāhassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Ussāhassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Ussāhassa kho, bhāradvāja, chando bahukāro. No cetaṁ chando jāyetha, nayidaṁ ussaheyya. Yasmā ca kho chando jāyati tasmā ussahati. Tasmā ussāhassa chando bahukāro”ti.

“Chandassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Chandassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Chandassa kho, bhāradvāja, dhammanijjhānakkhanti bahukārā. No cete dhammā nijjhānaṁ khameyyuṁ, nayidaṁ chando jāyetha. Yasmā ca kho dhammā nijjhānaṁ khamanti tasmā chando jāyati. Tasmā chandassa dhammanijjhānakkhanti bahukārā”ti.

“Chandassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro?
Chandassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.
“Chandassa kho, bhāradvāja, dhammanijjhānakkhanti bahukārā.
No cete dhammā nijjhānaṁ khameyyuṁ, nayidaṁ chando jāyetha.
Yasmā ca kho dhammā nijjhānaṁ khamanti tasmā chando jāyati.
Tasmā chandassa dhammanijjhānakkhanti bahukārā”ti.

“Chandassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Chandassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Chandassa kho, bhāradvāja, dhammanijjhānakkhanti bahukārā. No cete dhammā nijjhānaṁ khameyyuṁ, nayidaṁ chando jāyetha. Yasmā ca kho dhammā nijjhānaṁ khamanti tasmā chando jāyati. Tasmā chandassa dhammanijjhānakkhanti bahukārā”ti.

“Dhammanijjhānakkhantiyā pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammanijjhānakkhantiyā bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Dhammanijjhānakkhantiyā kho, bhāradvāja, atthūpaparikkhā bahukārā. No cetaṁ atthaṁ upaparikkheyya, nayidaṁ dhammā nijjhānaṁ khameyyuṁ. Yasmā ca kho atthaṁ upaparikkhati tasmā dhammā nijjhānaṁ khamanti. Tasmā dhammanijjhānakkhantiyā atthūpaparikkhā bahukārā”ti.

“Dhammanijjhānakkhantiyā pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro?
Dhammanijjhānakkhantiyā bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.
“Dhammanijjhānakkhantiyā kho, bhāradvāja, atthūpaparikkhā bahukārā.
No cetaṁ atthaṁ upaparikkheyya, nayidaṁ dhammā nijjhānaṁ khameyyuṁ.
Yasmā ca kho atthaṁ upaparikkhati tasmā dhammā nijjhānaṁ khamanti.
Tasmā dhammanijjhānakkhantiyā atthūpaparikkhā bahukārā”ti.

“Dhammanijjhānakkhantiyā pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammanijjhānakkhantiyā bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Dhammanijjhānakkhantiyā kho, bhāradvāja, atthūpaparikkhā bahukārā. No cetaṁ atthaṁ upaparikkheyya, nayidaṁ dhammā nijjhānaṁ khameyyuṁ. Yasmā ca kho atthaṁ upaparikkhati tasmā dhammā nijjhānaṁ khamanti. Tasmā dhammanijjhānakkhantiyā atthūpaparikkhā bahukārā”ti.

“Atthūpaparikkhāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Atthūpaparikkhāya bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Atthūpaparikkhāya kho, bhāradvāja, dhammadhāraṇā bahukārā. No cetaṁ dhammaṁ dhāreyya, nayidaṁ atthaṁ upaparikkheyya. Yasmā ca kho dhammaṁ dhāreti tasmā atthaṁ upaparikkhati. Tasmā atthūpaparikkhāya dhammadhāraṇā bahukārā”ti.

“Atthūpaparikkhāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro?
Atthūpaparikkhāya bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.
“Atthūpaparikkhāya kho, bhāradvāja, dhammadhāraṇā bahukārā.
No cetaṁ dhammaṁ dhāreyya, nayidaṁ atthaṁ upaparikkheyya.
Yasmā ca kho dhammaṁ dhāreti tasmā atthaṁ upaparikkhati.
Tasmā atthūpaparikkhāya dhammadhāraṇā bahukārā”ti.

“Atthūpaparikkhāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Atthūpaparikkhāya bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Atthūpaparikkhāya kho, bhāradvāja, dhammadhāraṇā bahukārā. No cetaṁ dhammaṁ dhāreyya, nayidaṁ atthaṁ upaparikkheyya. Yasmā ca kho dhammaṁ dhāreti tasmā atthaṁ upaparikkhati. Tasmā atthūpaparikkhāya dhammadhāraṇā bahukārā”ti.

“Dhammadhāraṇāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammadhāraṇāya bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Dhammadhāraṇāya kho, bhāradvāja, dhammassavanaṁ bahukāraṁ. No cetaṁ dhammaṁ suṇeyya, nayidaṁ dhammaṁ dhāreyya. Yasmā ca kho dhammaṁ suṇāti tasmā dhammaṁ dhāreti. Tasmā dhammadhāraṇāya dhammassavanaṁ bahukāran”ti.

“Dhammadhāraṇāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro?
Dhammadhāraṇāya bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.
“Dhammadhāraṇāya kho, bhāradvāja, dhammassavanaṁ bahukāraṁ.
No cetaṁ dhammaṁ suṇeyya, nayidaṁ dhammaṁ dhāreyya.
Yasmā ca kho dhammaṁ suṇāti tasmā dhammaṁ dhāreti.
Tasmā dhammadhāraṇāya dhammassavanaṁ bahukāran”ti.

“Dhammadhāraṇāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammadhāraṇāya bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Dhammadhāraṇāya kho, bhāradvāja, dhammassavanaṁ bahukāraṁ. No cetaṁ dhammaṁ suṇeyya, nayidaṁ dhammaṁ dhāreyya. Yasmā ca kho dhammaṁ suṇāti tasmā dhammaṁ dhāreti. Tasmā dhammadhāraṇāya dhammassavanaṁ bahukāran”ti.

“Dhammassavanassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammassavanassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Dhammassavanassa kho, bhāradvāja, sotāvadhānaṁ bahukāraṁ. No cetaṁ sotaṁ odaheyya, nayidaṁ dhammaṁ suṇeyya. Yasmā ca kho sotaṁ odahati tasmā dhammaṁ suṇāti. Tasmā dhammassavanassa sotāvadhānaṁ bahukāran”ti.

“Dhammassavanassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro?
Dhammassavanassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.
“Dhammassavanassa kho, bhāradvāja, sotāvadhānaṁ bahukāraṁ.
No cetaṁ sotaṁ odaheyya, nayidaṁ dhammaṁ suṇeyya.
Yasmā ca kho sotaṁ odahati tasmā dhammaṁ suṇāti.
Tasmā dhammassavanassa sotāvadhānaṁ bahukāran”ti.

“Dhammassavanassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammassavanassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Dhammassavanassa kho, bhāradvāja, sotāvadhānaṁ bahukāraṁ. No cetaṁ sotaṁ odaheyya, nayidaṁ dhammaṁ suṇeyya. Yasmā ca kho sotaṁ odahati tasmā dhammaṁ suṇāti. Tasmā dhammassavanassa sotāvadhānaṁ bahukāran”ti.

“Sotāvadhānassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Sotāvadhānassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Sotāvadhānassa kho, bhāradvāja, payirupāsanā bahukārā. No cetaṁ payirupāseyya, nayidaṁ sotaṁ odaheyya. Yasmā ca kho payirupāsati tasmā sotaṁ odahati. Tasmā sotāvadhānassa payirupāsanā bahukārā”ti.

“Sotāvadhānassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro?
Sotāvadhānassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.
“Sotāvadhānassa kho, bhāradvāja, payirupāsanā bahukārā.
No cetaṁ payirupāseyya, nayidaṁ sotaṁ odaheyya.
Yasmā ca kho payirupāsati tasmā sotaṁ odahati.
Tasmā sotāvadhānassa payirupāsanā bahukārā”ti.

“Sotāvadhānassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Sotāvadhānassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Sotāvadhānassa kho, bhāradvāja, payirupāsanā bahukārā. No cetaṁ payirupāseyya, nayidaṁ sotaṁ odaheyya. Yasmā ca kho payirupāsati tasmā sotaṁ odahati. Tasmā sotāvadhānassa payirupāsanā bahukārā”ti.

“Payirupāsanāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Payirupāsanāya bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Payirupāsanāya kho, bhāradvāja, upasaṅkamanaṁ bahukāraṁ. No cetaṁ upasaṅkameyya, nayidaṁ payirupāseyya. Yasmā ca kho upasaṅkamati tasmā payirupāsati. Tasmā payirupāsanāya upasaṅkamanaṁ bahukāran”ti.

“Payirupāsanāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro?
Payirupāsanāya bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.
“Payirupāsanāya kho, bhāradvāja, upasaṅkamanaṁ bahukāraṁ.
No cetaṁ upasaṅkameyya, nayidaṁ payirupāseyya.
Yasmā ca kho upasaṅkamati tasmā payirupāsati.
Tasmā payirupāsanāya upasaṅkamanaṁ bahukāran”ti.

“Payirupāsanāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Payirupāsanāya bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Payirupāsanāya kho, bhāradvāja, upasaṅkamanaṁ bahukāraṁ. No cetaṁ upasaṅkameyya, nayidaṁ payirupāseyya. Yasmā ca kho upasaṅkamati tasmā payirupāsati. Tasmā payirupāsanāya upasaṅkamanaṁ bahukāran”ti.

“Upasaṅkamanassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Upasaṅkamanassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Upasaṅkamanassa kho, bhāradvāja, saddhā bahukārā. No cetaṁ saddhā jāyetha, nayidaṁ upasaṅkameyya. Yasmā ca kho saddhā jāyati tasmā upasaṅkamati. Tasmā upasaṅkamanassa saddhā bahukārā”ti.

“Upasaṅkamanassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro?
Upasaṅkamanassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti.
“Upasaṅkamanassa kho, bhāradvāja, saddhā bahukārā.
No cetaṁ saddhā jāyetha, nayidaṁ upasaṅkameyya.
Yasmā ca kho saddhā jāyati tasmā upasaṅkamati.
Tasmā upasaṅkamanassa saddhā bahukārā”ti.

“Upasaṅkamanassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Upasaṅkamanassa bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ pucchāmā”ti. “Upasaṅkamanassa kho, bhāradvāja, saddhā bahukārā. No cetaṁ saddhā jāyetha, nayidaṁ upasaṅkameyya. Yasmā ca kho saddhā jāyati tasmā upasaṅkamati. Tasmā upasaṅkamanassa saddhā bahukārā”ti.

“Saccānurakkhaṇaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha, saccānurakkhaṇaṁ bhavaṁ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Saccānubodhaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha, saccānubodhaṁ bhavaṁ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Saccānuppattiṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha, saccānuppattiṁ bhavaṁ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Saccānuppattiyā bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha, saccānuppattiyā bahukāraṁ dhammaṁ bhavaṁ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Yaṁyadeva ca mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha taṁtadeva bhavaṁ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā.

“Saccānurakkhaṇaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha, saccānurakkhaṇaṁ bhavaṁ gotamo byākāsi;
tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā.
Saccānubodhaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha, saccānubodhaṁ bhavaṁ gotamo byākāsi;
tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā.
Saccānuppattiṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha, saccānuppattiṁ bhavaṁ gotamo byākāsi;
tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā.
Saccānuppattiyā bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha, saccānuppattiyā bahukāraṁ dhammaṁ bhavaṁ gotamo byākāsi;
tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā.
Yaṁyadeva ca mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha taṁtadeva bhavaṁ gotamo byākāsi;
tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā.

“Saccānurakkhaṇaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha, saccānurakkhaṇaṁ bhavaṁ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Saccānubodhaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha, saccānubodhaṁ bhavaṁ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Saccānuppattiṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha, saccānuppattiṁ bhavaṁ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Saccānuppattiyā bahukāraṁ dhammaṁ mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha, saccānuppattiyā bahukāraṁ dhammaṁ bhavaṁ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Yaṁyadeva ca mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ apucchimha taṁtadeva bhavaṁ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṁ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā.

Mayañhi, bho gotama, pubbe evaṁ jānāma: ‘ke ca muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, ke ca dhammassa aññātāro’ti? Ajanesi vata me bhavaṁ gotamo samaṇesu samaṇapemaṁ, samaṇesu samaṇapasādaṁ, samaṇesu samaṇagāravaṁ.

Mayañhi, bho gotama, pubbe evaṁ jānāma:
‘ke ca muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, ke ca dhammassa aññātāro’ti?
Ajanesi vata me bhavaṁ gotamo samaṇesu samaṇapemaṁ, samaṇesu samaṇapasādaṁ, samaṇesu samaṇagāravaṁ.

Mayañhi, bho gotama, pubbe evaṁ jānāma: ‘ke ca muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, ke ca dhammassa aññātāro’ti? Ajanesi vata me bhavaṁ gotamo samaṇesu samaṇapemaṁ, samaṇesu samaṇapasādaṁ, samaṇesu samaṇagāravaṁ.

Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Abhikkantaṁ, bho gotama …pe…
upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Caṅkīsuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ.

Caṅkīsuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ.

Caṅkīsuttaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ.

AnteriorCon GhoṭamukhaMN 94·GhoṭamukhasuttaUn brahmán niega que exista tal cosa como una vida renunciante basada en principios, pero el Venerable Udena lo persuade de lo contrario.SiguienteCon EsukārīMN 96·EsukārīsuttaUn brahmán afirma que uno merece servicio y privilegio según la casta, pero el Buddha responde que es la conducta, no la casta, la que muestra el valo…

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Bhikkhu U Nandisena.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}